1.pants

Šā likuma mērķis ir reglamentēt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību.

2.pants

(1) Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespējas gadījums iestājas dienā, kad tiesa darba devējam pasludinājusi juridiskās personas maksātnespējas procesu vai pasludinājusi kredītiestādes maksātnespēju.

(2) Šā likuma izpratnē pārrobežu maksātnespējas process ir maksātnespējas procedūra, kas uzsākta saskaņā ar Padomes 2000.gada 29.maija regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr. 1346/2000).

(26.01.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

3.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu prasījumus:

1) kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators (turpmāk - administrators) pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā;

1¹) kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kam pasludināta kredītiestādes maksātnespēja, un kuru prasījumus (kreditora prasījums) administrators iekļāvis nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā;

2) kuras veic vai parasti veic darbu Latvijā un kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, kurš darbojas vismaz divu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā un pret kuru maksātnespējas process uzsākts citā valstī saskaņā ar Padomes regulu Nr. 1346/2000, ja minētie prasījumi ir atzīti par pamatotiem saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus.

(3) Darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 26.01.2006. un 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

4.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par šādām izmaksām:

1) darba samaksu;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni;

4) atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) (izslēgts ar 18.12.2003. likumu).

(2) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina prasījumus par tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kuri saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

5.¹ pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem ierobežotā apmērā apmierina to personu prasījumus:

1) kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar maksātnespējīgo darba devēju un kuras ir vai divu gadu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas maksātnespējīgā darba devēja komercsabiedrības, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības dibinātāji, dalībnieki - kapitāla daļu īpašnieki vai akcionāri, ieguldītāji, biedri, pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļi, kā arī prokūristi ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām;

2) par kurām sakarā ar darbinieku prasījumu apmierināšanu Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) ir par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām iesniegusi ziņojumu, lai tās izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, bet gada laikā pēc ziņu saņemšanas par uzsākto kriminālprocesu tajā nav stājies spēkā galīgais nolēmums.

(2) Darbinieku prasījumu apmēru šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ierobežo:

1) šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minētajam privātajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto periodu (ņem vērā līdz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienai publicētajā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minēto darba algas apmēru);

2) šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minētajam privātajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un ko attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēnešu vidējo izpeļņu (ņem vērā līdz maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienai publicētajā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minēto darba algas apmēru).

(3) Darbinieku prasījumu apmēru šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā ierobežo:

1) šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto periodu;

2) šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēnešu vidējo izpeļņu.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

7.pants

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(3) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi likumā paredzētajā kārtībā tiek apmierināti no valsts budžeta.

9.pants

Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas administrācijai informāciju, kas tai nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

11.pants

(1) Pēc darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksājamo summu piešķiršanas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas administrācija valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un kaitējuma atlīdzības summu par četriem gadiem uz priekšu ieskaita normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, bet darbiniekiem izmaksājamās summas pārskaita administratoram maksātnespējīgā darba devēja kontā tālākai samaksai darbiniekiem.

(2) Pēc tam, kad Maksātnespējas administrācija izmaksājusi darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtos naudas līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda, Maksātnespējas administrācija iegūst:

1) prasījuma tiesības par piešķirto darbinieku prasījumu garantiju fonda naudas līdzekļu atmaksāšanu no maksātnespējīgā darba devēja mantas maksātnespējas jomu regulējošā likumā noteiktajā kārtībā;

2) nenodrošinātā kreditora prasījuma tiesības saskaņā ar kredītiestāžu darbību regulējošo likumu. Summas, ko Maksātnespējas administrācija piešķīrusi darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda, administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem atmaksāt Maksātnespējas administrācijai naudas līdzekļus, kurus tā izmaksājusi darbiniekiem viņu prasījumu apmierināšanai. Administrators no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem Maksātnespējas administrācijai atmaksā no darbinieku prasījumu garantiju fonda darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksātās vai izmaksājamās summas saskaņā ar maksātnespējas jomu regulējošā likumā noteikto kārtību kreditoru prasījumu segšanai vai kredītiestāžu darbību regulējošā likumā noteikto kārtību kreditoru prasījumu segšanai bankrota procedūras ietvaros.

(3¹) Ja maksātnespējīgajam darba devējam ir pasludināta kredītiestādes mak­sātnespēja un par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināta sanācija, no darbinieku prasījumu garantiju fonda darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto vai izmaksājamo summu atmaksāšanu Maksātnespējas administrācijai no maksātnespējīgā darba devēja līdzekļiem paredz sanācijas plānā.

(4) No maksātnespējīgā darba devēja administratora saņemtos līdzekļus Maksātnespējas administrācija ieskaita darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.

(5) (Izslēgta ar 13.12.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003., 19.12.2006. un 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

(Nodaļa 26.01.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2006.)

13.pants

(1) Pēc darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksājamo summu piešķiršanas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem Maksātnespējas administrācija valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un kaitējuma atlīdzības summu par četriem gadiem uz priekšu ieskaita normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, bet darbiniekiem izmaksājamās summas ar pasta maksājuma starpniecību vai ar pārskaitījumu uz bankas kontu izmaksā darbiniekiem.

(2) Pēc tam, kad izmaksāti darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtie naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda, Maksātnespējas administrācija saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam, iegūst kreditora tiesības no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksātās summas apmērā.

(3) Pēc Maksātnespējas administrācijas kreditora tiesību izmantošanas saņemtie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fondā.

(4) Ja saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kas piemērojami konkrētajam pārrobežu maksātnespējas procesam, šajā pārrobežu maksātnespējas procesā tiek piemērots maksātnespējas risinājums, kura mērķis nav maksātnespējīgā darba devēja likvidācija, likvidatoram ir pienākums informēt Maksātnespējas administrāciju par darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto vai izmaksājamo summu atmaksas kārtību un termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. un 13.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

(Nodaļa 13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

14.pants

(1) Maksātnespējas administrācija sakarā ar darbinieku prasījumu apmierināšanu ir tiesīga par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām iesniegt ziņojumu, lai tās izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, ja, izvērtējot administratora iesniegto iesniegumu par darbinieku prasījumiem, citus nepieciešamos dokumentus un pieprasīto informāciju, konstatēta kāda no šādām pazīmēm:

1) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru vidējā darba samaksa un ar to saistītie maksājumi ir palielinājušies pēdējos trijos darba tiesisko attiecību mēnešos pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās salīdzinājumā ar vidējo darba samaksu pārējos mēnešos, kas ietilpst 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;

2) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja maksātnespējas gadījums iestājies gada laikā kopš darba devēja dibināšanas (tiesiskā statusa iegūšanas) brīža;

3) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja rīcībā sakarā ar darbinieku pieņemšanu darbā vienlaikus konstatēti šādi apstākļi:

a) darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsāktas gada laikā pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās,

b) darba devēja darbinieku kopējais skaits 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu,

c) darba devējs sociālās apdrošināšanas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos Valsts ieņēmumu dienestam nav sniedzis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņas par darba ņēmējiem un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaiti.

(2) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga vērtēt šā panta pirmajā daļā minētās pazīmes un iesniegt ziņojumu, ja darbinieku prasījumu apmierināšanai iesniegti dokumenti arī pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā. Izvērtējot šā panta pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētos apstākļus, Maksātnespējas administrācija pārbauda, vai iesniegts ziņojums par pašnodarbinātā vai pie darba devēja - ārvalstnieka strādājoša iekšzemes darba ņēmēja, vai pie darba devēja - ārvalstnieka strādājoša ārvalstu darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī.

15.pants

(1) Saņemot administratora iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu, Maksātnespējas administrācija izvērtē arī šā likuma 14.pantā minētās pazīmes.

(2) Mēneša laikā pēc šā likuma 14.pantā minēto pazīmju konstatēšanas Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām iesniegt ziņojumu, lai tās izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, un apturēt administratīvo procesu līdz dienai, kad Maksātnespējas administrācija saņems informāciju par konkrētajā kriminālprocesā pieņemtā galīgā nolēmuma spēkā stāšanos, vai lemj par atteikšanos iesniegt ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās.

(3) Ja gada laikā no dienas, kad no minētajām atbildīgajām valsts institūcijām saņemtas ziņas par kriminālprocesa uzsākšanu un virzību, nav stājies spēkā galīgais nolēmums konkrētajā kriminālprocesā, Maksātnespējas administrācija atjauno administratīvo procesu un mēneša laikā lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar šā likuma 5.¹ panta trešajā daļā noteikto darbinieku prasījumu apmēra ierobežojumu. Attiecībā uz pārējo no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīto darbinieku prasījumu apmēra daļu administratīvā procesa virzība netiek atjaunota līdz dienai, kad Maksātnespējas administrācija saņem informāciju par konkrētajā kriminālprocesā pieņemtā galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(4) Ja par kriminālprocesa norisi atbildīgās valsts institūcijas ir atteikušās uzsākt kriminālprocesu, Maksātnespējas administrācija mēneša laikā no šādu ziņu saņemšanas dienas lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu apmierināšanai.

1. Līdz 2004.gada 31.decembrim šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto apmierināmo darbinieku prasījumu, ar tiem saistīto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darbinieka daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 1000 latus par vienu darbinieku.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

2. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz tiem darbiniekiem, par kuru darba devēja maksātnespējas stāvokļa risinājumu lēmums ir pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

3. Šā likuma 5.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

4. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtībai pārrobežu maksātnespējas gadījumā piemēro Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumus Nr.830 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.01.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2006.)

5. To darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja maksātnespēja iestājusies līdz 2007.gada 31.decembrim, tiek piemērotas šā likuma normas par darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību tādā redakcijā, kāda tā bija spēkā 2007.gada 31.decembrī.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

(26.01.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1980.gada 20.oktobra direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/74/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā.