1. Šie noteikumi nosaka dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību un uzskaiti. Noteikumi neattiecas uz darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu un uzskaiti, kā arī uz Latvijas teritorijā notikušo dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu, kuros iesaistīti trešo valstu vilcieni, ja izmeklēšanas kārtību nosaka starptautiskie tiesību akti par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem. Dzelzceļa satiksmes negadījumus, kuros cietuši nodarbinātie, izmeklē atbilstoši normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

2. Dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšana tiek veikta, lai noskaidrotu visus dzelzceļa satiksmes negadījuma cēloņus un sekas, kā arī sniegtu ieteikumus līdzīgu dzelzceļa satiksmes negadījumu novēršanai. Izmeklēšana ir informācijas vākšana par dzelzceļa satiksmes negadījuma apstākļiem, tās analīze un atzinuma sagatavošana. Izmeklēšanu veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības institūciju veiktās izmeklēšanas, nenosakot personas vainu un atbildību.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

3. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, pārvadātājs vai ritošā sastāva valdītājs (turpmāk - pārvadātājs), vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, vai pārvadātājs kopīgi ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju plāno un veic pasākumus līdzīgu dzelzceļa satiksmes negadījumu novēršanai.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

4. Ja dzelzceļa satiksmes negadījumā cietis cilvēks, dzelzceļa darbinieku pienākums ir sniegt cietušajam pirmo palīdzību un nodrošināt viņa nogādāšanu tuvākajā ārstniecības iestādē.

5. Ir šādi dzelzceļa satiksmes negadījumu veidi:

5.1. avārija;

5.2. smaga dzelzceļa avārija;

5.3. satiksmes drošības pārkāpums;

5.4. nelaimes gadījums, kurā cietis cilvēks.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

6. Avārija ir dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, kas izraisījusi šādas sekas:

6.1. nodarīti smagi miesas bojājumi vismaz vienam cilvēkam;

6.2. bojāts dzelzceļa ritošais sastāvs, un tā tehniskais stāvoklis vairs neatbilst tehniskajiem noteikumiem, negarantē drošu ekspluatāciju un ir svītrojams no inventāra parka.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

6.¹ Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, kas izraisījusi šādas sekas:

6.¹1. gājis bojā vismaz viens cilvēks;

6.¹2. nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem;

6.¹3. nodarīts kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi vismaz divu miljonu eiro apmērā pēc Latvijas Bankas noteiktā oficiālā ārvalstu valūtas apmaiņas kursa dienā, kad noticis dzelzceļa satiksmes negadījums.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

6.² Smaga dzelzceļa avārija ir arī avārija, kurai ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

7. Satiksmes drošības pārkāpums ir:

7.1. dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar citu dzelzceļa ritošo sastāvu vai nobraukšana no sliedēm, ja tā nav izraisījusi šo noteikumu 6., 6.¹ vai 6.² punktā minētās sekas;

7.2. vilciena pieņemšana uz aizņemta ceļa;

7.3. dzelzceļa ritošā sastāva nosūtīšana uz aizņemtu ceļa posmu;

7.4. dzelzceļa ritošā sastāva pieņemšana vai nosūtīšana pa nesagatavotu maršrutu;

7.5. dzelzceļa ritošā sastāva pabraukšana garām aizliedzošajam signālam;

7.6. pārmijas pārlikšana, ja uz tās atrodas dzelzceļa ritošais sastāvs;

7.7. dzelzceļa ritošā sastāva aizripošana citā pieņemšanas vai nosūtīšanas maršrutā vai sliežu ceļa posmā;

7.8. ass, ratiņu rāmja, virsatsperes sijas, riteņpāra ass kakliņa vai riteņa lūzums vai arī dzelzceļa ritošā sastāva centrālās sijas pārrāvums;

7.9. vilciena nosūtīšana, ja bremžu maģistrāles gala krāni ir noslēgti;

7.10. vilciena automātiskās sakabes patvaļīga atkabināšanās;

7.11. ierobežojošo signālzīmju neierīkošana bīstamās vietās, ja tiek veikts sliežu ceļa remonts;

7.12. vairāk atļaujošas signāluguns ieslēgšanās luksoforā;

7.13. pārmijas uzgriešana;

7.14. automātiskās sakabes pārraušana;

7.15. tāds pasažieru vai kravas vilciena vilces līdzekļa bojājums, kura dēļ nav iespējams veikt pilnu maršrutu līdz galapunktam un ir jāpieprasa rezerves lokomotīve;

7.16. vagona atkabināšanās no pasažieru vai kravas vilciena bukses sasilšanas vai citu tehnisku iemeslu dēļ;

7.17. dzelzceļa ritošā sastāva sadursme ar ceļu satiksmes transportlīdzekli dzelzceļa speciālista vainas dēļ;

7.18. stacijas luksofora atļaujošā signāla pārslēgšanās uz aizliedzošo, kuras dēļ dzelzceļa ritošais sastāvs pabrauc garām aizliedzošajam signālam;

7.19. kravas izkrišana no dzelzceļa ritošā sastāva tā braukšanas laikā;

7.20. kravas iekraušanas tehnisko noteikumu neievērošana, kas apdraud dzelzceļa satiksmes drošību un kuras dēļ ir jāatkabina vagons;

7.21. dzelzceļa ritošā sastāva, sliežu ceļa, elektroapgādes, kontakttīkla, sakaru, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu (SCB) vai citu tehnisko līdzekļu bojājums, kura dēļ jāpārtrauc vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā vismaz pa vienu sliežu ceļu vai jāaiztur vilciens stacijā vismaz vienu stundu ilgāk, nekā paredzēts vilcienu kustības grafikā (ja pārtraukums vai aizturēšana nav saistīta ar plānotu sliedes nomaiņu);

7.22. neparedzēts sliežu ceļa bojājums, kura dēļ jāpārtrauc vilcienu kustība vai jāierobežo kustības ātrums līdz 15 km/h;

7.23. signalizācijas vai sakaru pamatlīdzekļu bojājums, kura novēršanai to darbība jāpārtrauc uz vairāk nekā četrām stundām;

7.24. dzelzceļa ritošā sastāva tehniskā stāvokļa automātiskās kontroles aparatūras bojājums, kura novēršanai nepieciešamas vairāk nekā astoņas stundas;

7.25. tehnisku iemeslu dēļ radies ugunsgrēks dzelzceļa ritošajā sastāvā.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

7.¹ Ja dzelzceļa satiksmes negadījumā ir pieļauti vairāki satiksmes drošības pārkāpumi, dzelzceļa satiksmes negadījumu kvalificē atbilstoši sākotnējam satiksmes drošības pārkāpuma veidam.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

8. Nelaimes gadījums, kurā cietis cilvēks, ir konstatējams, ja:

8.1. paaugstinātas bīstamības vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā ir atrasts bojā gājis cilvēks vai cilvēks ar smagiem miesas bojājumiem;

8.2. cilvēkam uzbraucis dzelzceļa ritošais sastāvs vai cilvēks cietis citos apstākļos dzelzceļa ritošā sastāva kustības laikā.

9. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kas ir saistīts ar dzelzceļa satiksmes negadījumu, nekavējoties par to paziņo:

9.1. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai;

9.2. Dzelzceļa policijai;

9.3. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja dzelzceļa satiksmes negadījumā ir cietis cilvēks;

9.4. attiecīgajai pašvaldībai - ja ir notikusi avārija vai smaga dzelzceļa avārija;

9.5. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (turpmāk - izmeklēšanas institūcija).

(Grozīts ar MK 04.06.2002. noteikumiem Nr.224; MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.426)

10. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs nosaka kārtību, kādā dzelzceļa speciālisti ziņo par dzelzceļa satiksmes negadījumu, un dzelzceļa satiksmes negadījumu reģistrācijas kārtību. Dzelzceļa satiksmes negadījumus reģistrē dzelzceļa satiksmes negadījumu reģistrācijas žurnālā (1.pielikums).

11. Smagu dzelzceļa avāriju un avāriju (turpmāk - avārija) izmeklē izmeklēšanas institūcija. Atbilstoši avārijas raksturam izmeklēšanā var pieaicināt kompetentus ekspertus, kuri nav izmeklēšanas institūcijas darbinieki.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.¹ Izmeklēšanas institūcija avārijas izmeklēšanā uzaicina piedalīties citas Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādes pārstāvjus, ja avārijā ir iesaistīts pārvadātājs, kas reģistrēts un licencēts attiecīgajā dalībvalstī.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.² Ja nav iespējams noteikt, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī avārija notikusi, vai ja avārija notikusi uz Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalsts robežbūves vai tās tiešā tuvumā, izmeklēšanas institūcija ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestādi vienojas, kura no tām veiks izmeklēšanu, vai arī vienojas izmeklēšanu veikt kopīgi. Ja panākta vienošanās, ka avāriju izmeklē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts izmeklēšanas iestāde, izmeklēšanas institūcija var piedalīties avārijas izmeklēšanā un pilnībā izmantot tās rezultātus.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.³ Pēc ziņojuma saņemšanas par avāriju izmeklēšanas institūcija nekavējoties uzsāk tās izmeklēšanu. Septiņu dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas izmeklēšanas institūcija par to informē Eiropas Dzelzceļa aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, Dzelzceļa policiju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Informācijā norāda avārijas datumu, laiku un vietu, avārijas veidu un sekas - bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī bojājumu apmēru.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.⁴ Izmeklēšanas institūcija par avārijas izmeklēšanas gaitu regulāri informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistīto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju, cietušos un to radiniekus, bojātās mantas īpašniekus, ražotājus, attiecīgos avārijas dienestus, personāla un lietotāju pārstāvjus un, ciktāl tas ir iespējams, dod viņiem iespējas sniegt izmeklēšanai savus atzinumus un viedokļus, kā arī komentārus par pārskata projektos sniegto informāciju.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.⁵ Izmeklēšanas institūcija var lūgt citu Eiropas Savienības dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu vai Eiropas Dzelzceļa aģentūras palīdzību, lai saņemtu ekspertu atzinumus vai veiktu tehniskās pārbaudes, analīzes, vai sniegtu novērtējumus.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.⁶ Izmeklēšanu vada izmeklēšanas institūcijas direktors (turpmāk - izmeklēšanas vadītājs). Izmeklēšanas vadītājs dzelzceļa avāriju izmeklēšanai norīko atbildīgo izmeklētāju, kas atbild par izmeklēšanas darbību organizēšanu, veikšanu un kontroli.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

11.⁷ Izmeklēšanas institūcija var pieņemt lēmumu par šo noteikumu 5.3. un 5.4.apakšpunktā minēto dzelzceļa satiksmes negadījumu, kā arī citu ar vilcienu kustību saistītu negadījumu izmeklēšanu, ja tiem ir nelabvēlīga ietekme uz kustības drošību. Izmeklēšanā piemēro šajos noteikumos noteiktās avāriju izmeklēšanas normas. Ja attiecīgā dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu uzsākusi šo noteikumu 12., 13. vai 14.punktā minētā komisija un par tā izmeklēšanu pieņem lēmumu izmeklēšanas institūcija, attiecīgā dzelzceļa satiksmes negadījuma izmeklēšanu pārņem izmeklēšanas institūcija un komisija savu darbību izbeidz.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

12. Šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto nelaimes gadījumu un tos satiksmes drošības pārkāpumus, ar kuriem saistīts pārvadātājs (izņemot šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7., 7.8. un 7.9.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus) izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja kopīgi izveidota komisija. Komisija sastāv no vismaz diviem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvjiem un vismaz diviem pārvadātāja pārstāvjiem. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs ir dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvis.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

13. Tos satiksmes drošības pārkāpumus, ar kuriem pārvadātājs nav saistīts, un šo noteikumu 8.1.apakšpunktā minēto nelaimes gadījumu izmeklē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izveidota komisija. Komisijas sastāvā ir vismaz trīs komisijas locekļi.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

14. Šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7., 7.8. un 7.9.apakšpunktā minētos satiksmes drošības pārkāpumus izmeklē Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja izveidota komisija. Komisijas priekšsēdētājs ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pārstāvis.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

15. Ja tiek izmeklēta avārija vai satiksmes drošības pārkāpums, izmeklēšanas institūcija vai attiecīgā komisija savu darbību koordinē ar prokuratūras vai policijas pārstāvjiem.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

16. Avārijas vai satiksmes drošības pārkāpuma vietā izmeklēšanas institūcija vai attiecīgā komisija nodrošina:

16.1. ātrummērītāja lentes, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu satura, izziņas par bremzēm, brīdinājuma veidlapas, vilciena natūrlapas un lokomotīves tehniskā stāvokļa žurnāla izņemšanu;

16.2. sliežu ceļa postījumu un dzelzceļa ritošā sastāva izvietojuma shēmas, kā arī pēdu shēmas izveidošanu, ja dzelzceļa ritošais sastāvs ir noskrējis no sliedēm. Shēmās atzīmē noskriešanas no sliedēm sākuma punktu, lokomotīves un vagonu atrašanās vietas, kā arī norāda, kurā kilometrā un piketā notikusi avārija;

16.3. dzelzceļa satiksmes negadījuma seku kopskata, bojātā sliežu ceļa, dzelzceļa ritošā sastāva, lokomotīves vadības aparātu stāvokļa fotogrāfiju, kā arī, ja nepieciešams, nepareizi iekrauto vagonu, noslēgto bremžu maģistrāles gala krānu, uz sliežu ceļa atrasto nepiederošo priekšmetu un salauzto detaļu fotogrāfiju izgatavošanu;

16.4. vietas apskates akta un sliežu ceļa, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtu, sakaru un citu ierīču tehniskā stāvokļa aktu sastādīšanu;

16.5. lokomotīves brigādes un citu ar negadījumu saistīto dzelzceļa speciālistu veselības stāvokļa pārbaudi (alkohola, narkotisko un psihotropo vielu lietošanas pārbaudi veic visos gadījumos);

16.6. dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku rakstisku paskaidrojumu sniegšanu.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223)

17. Par dzelzceļa satiksmes negadījuma vietā esošo lietisko pierādījumu saglabāšanu ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs.

17.¹ Atbildīgajam izmeklētājam ir šādas tiesības:

17.¹1. pieņemt lēmumu jautājumos, kas saistīti ar izmeklēšanas veikšanu, metodiku un praksi;

17.¹2. dot rīkojumus un norādījumus izmeklēšanas dalībniekiem;

17.¹3. sniegt ieteikumus par steidzamiem pasākumiem dzelzceļa transporta kustības uzlabošanai, ja to nepieciešamība konstatēta izmeklēšanas procesā;

17.¹4. organizēt nepieciešamos izmēģinājumus un pētījumus;

17.¹5. iesaistīt izmeklēšanā attiecīgos speciālistus, pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

17.¹6. atstādināt no piedalīšanās izmeklēšanā personas, kuras pieļāvušas šo noteikumu pārkāpumus vai kuras sistemātiski ignorē izmeklēšanas vadītāja rīkojumus;

17.¹7. pieprasīt, lai ārvalstu speciālisti un eksperti, kas piedalās izmeklēšanā, nodotu visu viņu rīcībā esošo informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanu;

17.¹8. sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu un konstatētajiem apstākļiem;

17.¹9. šo noteikumu 17.² punktā minētās tiesības.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

17.² Izmeklēšanas institūcijas izmeklētājiem ir tiesības:

17.²1. piekļūt avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

17.²2. nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu un vraku, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudēm vai analīzēm;

17.²3. piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

17.²4. iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo ķermeņu apskates rezultātiem;

17.²5. iepazīties ar avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

17.²6. iztaujāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus un citus lieciniekus;

17.²7. piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un avārijā iesaistītā pārvadātāja būtiskai informācijai vai dokumentācijai;

17.²8. noformēt kādai no normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību noteiktajām ārstniecības iestādēm adresētu rakstisku nosūtījumu, kurā norādīts medicīniskās pārbaudes veids un iemesls, lai dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajam speciālistam noteiktu alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatētu narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmi.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.896)

17.³ Izmeklēšanas institūcija pārbaudes notikuma vietā pabeidz iespējami īsā laikā, lai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs varētu atjaunot dzelzceļa infrastruktūru un tā tiktu atvērta dzelzceļa pakalpojumu sniegšanai.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

18. (Svītrots ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223.)

19. (Svītrots ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223.)

20. Dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas komisija ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc pārkāpuma konstatēšanas sastāda dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izmeklēšanas aktu (3.pielikums). Triju darbdienu laikā pēc akta parakstīšanas tā eksemplāru kopā ar visiem izmeklēšanas materiāliem (piemēram, dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpuma izskatīšanas komisijas sanāksmes protokols, ieteikumi līdzīgu satiksmes drošības pārkāpumu novēršanai) nosūta Dzelzceļa policijai, izmeklēšanas institūcijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam, kā arī par izmeklēšanas pabeigšanu informē Specializēto vairāku nozaru prokuratūru.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

21. Ja nelaimes gadījumā cietis cilvēks, attiecīgā izmeklēšanas komisija sešu darbdienu laikā pēc nelaimes gadījuma sastāda aktu par nelaimes gadījumu, kurā cietis cilvēks (4.pielikums). Triju darbdienu laikā tā eksemplāru kopā ar visiem izmeklēšanas materiāliem (piemēram, vilces līdzekļa brigādes un aculiecinieku paskaidrojumi, izraksts no ātrummērītāja lentes atšifrējuma, nelaimes gadījuma shēma, attiecīgās komisijas sanāksmes protokols) nosūta Dzelzceļa policijai, izmeklēšanas institūcijai, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, dzelzceļa satiksmes negadījumā iesaistītajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

21.¹ Izmeklēšanas institūcija iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc avārijas sastāda izmeklēšanas nobeiguma pārskatu (5.pielikums) un nosūta adresātiem, kas minēti šo noteikumu 11.⁴ punktā, kā arī Eiropas Dzelzceļa aģentūrai. Izmeklēšanas nobeiguma pārskatu paraksta izmeklēšanas vadītājs un visi izmeklēšanas dalībnieki. Ja rodas domstarpības par pārskata saturu, izmeklēšanas nobeiguma pārskatu sagatavo izmeklēšanas vadītāja atbalstītajā redakcijā. Izmeklēšanas dalībnieks, kurš nepiekrīt izmeklēšanas nobeiguma pārskata saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un pamato šo viedokli. Izmeklēšanas nobeiguma pārskata parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas beigu dienu.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.896)

21.² Izmeklēšanas institūcija katru gadu līdz 30.septembrim publisko gada pārskatu par iepriekšējā gadā izmeklētajiem negadījumiem, sniegtajiem drošības ieteikumiem un darbībām, kas veiktas saskaņā ar iepriekš izdotajiem ieteikumiem, un nosūta pārskatu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

21.³ Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un citas iestādes, kurām adresēti drošības ieteikumi, nodrošina, ka izmeklēšanas institūcijas izdotie drošības ieteikumi dzelzceļa satiksmes negadījuma cēloņu un apstākļu novēršanai, kā arī dzelzceļa satiksmes drošības garantēšanai tiek ņemti vērā un īstenoti. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un iestādes, kurām adresēti drošības ieteikumi, vismaz reizi gadā ziņo izmeklēšanas institūcijai par drošības ieteikumos minēto pasākumu izpildi.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

22. Šo noteikumu 20. un 21.punktā minētos aktus kopā ar visiem izmeklēšanas materiāliem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzglabā 25 gadus no dzelzceļa satiksmes negadījuma dienas. Pēc minētā termiņa visi dokumenti nododami valsts arhīvā saskaņā ar likumu "Par arhīviem". Izmeklēšanas institūcija izmeklēšanas nobeiguma pārskatus uzglabā 25 gadus no avārijas dienas.

(Grozīts ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223; MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.896)

23. (Svītrots ar MK 27.03.2007. noteikumiem Nr.223.)

24. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.novembri.

(MK 27.03.2007. noteikumu Nr.223 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (Dzelzceļu drošības direktīva) grozījumiem.