1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) šķirnes dzīvnieka sertifikāts (ciltsapliecība) — dzīvnieka izcelšanos un ciltsvērtību raksturojošs dokuments;

2) ciltsdarbs — zootehnisko pasākumu komplekss mērķtiecīgai dzīvnieku un mājputnu ģenētisko un saimnieciski derīgo īpašību izkopšanai, kurā ietilpst to pareiza audzēšana, izlase un atlase, ēdināšana, turēšana, kopšana un uzskaite;

3) ciltsdarba programma — Zemkopības ministrijas apstiprināts dokuments, kas regulē ciltsdarbu;

4) ciltsgrāmata — informācijas krājums par augstvērtīgu dzīvnieku izcelšanos, produktivitāti un ciltsvērtību;

5) ciltsvērtība — dzīvnieka izkopjamās īpašības ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja;

6) dzīvnieku pārraudzība — individuāla dzīvnieku kontroles sistēma, kas nodrošina ražības un produkcijas kvalitātes datus ciltsvērtības noteikšanai;

7) populācija — vienas sugas dzīvnieku kopa, kurai piemīt ģenētiski noteiktas īpatnības un kuras atražošana notiek galvenokārt šīs kopas ietvaros;

8) sertificēts vaislinieks — augstvērtīgs dzīvnieks šķirnes uzlabošanai;

9) šķirne — vienas sugas dzīvnieku populācija, kurai ir ģenētiski noteiktas līdzīgas saimnieciski derīgās īpašības;

10) šķirnes materiāls — ciltsdarbā izmantojamie dzīvnieki un viņu pavairošanas materiāls (bioprodukts, embriji un olšūnas);

11) embriju transplantēšanas uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar embriju iegūšanu, apstrādi un realizāciju;

12) mākslīgās apsēklošanas stacija — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar bioprodukta iegūšanu, apstrādi un realizāciju;

13) šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai sabiedriska organizācija, kas nodarbojas ar attiecīgas dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju, sniedz dzīvnieku audzētājiem ar ciltsdarbu saistītos pakalpojumus un pilda ar ciltsdarbu saistītās valsts pārvaldes funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

2.pants

Likuma mērķis ir nodrošināt ciltsdarba sakārtošanu un attīstību valstī, lai sekmētu augstražīgu ganāmpulku izaudzēšanu un ekonomisku lopkopības produkcijas ražošanu.

3.pants

Šis likums attiecas uz personām, kas nodarbojas ar produktīvo dzīvnieku (liellopu, cūku, aitu, kazu, kažokzvēru, trušu) un mājputnu (vistu, pīļu, zosu, tītaru), kā arī zirgu (turpmāk — dzīvnieki) audzēšanu, un uz personām un valsts pārvaldes iestādēm un institūcijām, kuras pilda ar ciltsdarbu saistītas funkcijas.

6.pants

Šā likuma un citu ar ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu ievērošanu kontrolē un uzrauga Zemkopības ministrijas pārraudzībā izveidota valsts civiliestāde — Ciltsdarba valsts inspekcija. Nolikumu par Ciltsdarba valsts inspekciju apstiprina Zemkopības ministrija.

7.pants

(1) Ciltsdarba valsts inspekciju vada priekšnieks, kuru pēc zemkopības ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no tā Ministru kabinets.

(2) Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis, kuram ir augstākā izglītība lopkopības vai veterinārijas specialitātē un kura darba stāžs šajā specialitātē nav mazāks par pieciem gadiem.

(3) Ciltsdarbu kontrolē valsts inspektori, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ciltsdarba valsts inspekcijas priekšnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

8.pants

Ciltsdarba valsts inspekcijai savas kompetences ietvaros ir tiesības:

1) pārbaudīt dzīvnieku audzētāju saimniecības, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas un citas institūcijas, kas veic ciltsdarbu, un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) anulēt normatīvajiem aktiem neatbilstošus ciltsdokumentus;

3) apturēt uz laiku līdz vienam gadam vai anulēt pārraugu, mākslīgās apsēklošanas tehniķu, dzīvnieku vērtēšanas ekspertu un citu ar ciltsdarbu saistītu personu darbību, ja tā neatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai;

4) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus;

5) (izslēgts ar 10.12.1998. likumu);

6) izsniegt izziņas ar ciltsdarbu saistītos jautājumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.1998. likumu, kas stājas spēkā 06.01.1999.)

9.pants

Visiem dzīvnieku audzētājiem, kas savā saimniecībā veic ciltsdarbu, jānodrošina dzīvnieku saimnieciski derīgo īpašību izkopšana, sekmējot konkurētspējīgas produkcijas ražošanu.

11.pants

Ciltsdarba informācijas datu bāzes izveidošanu, uzturēšanu un arhivēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk — Datu apstrādes centrs). Šajā nolūkā Datu apstrādes centrs:

1) izveido un kārto dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku un dzīvnieku vienotu reģistru;

2) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem dzīvniekiem;

3) sagatavo datus augstvērtīgu dzīvnieku ierakstīšanai Valsts ciltsgrāmatā un datus ciltsapliecību izsniegšanai;

4) sniedz dzīvnieku turētājiem ar ciltsdarba informācijas datu apstrādi saistītas konsultācijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

14.pants

(1) Dzīvnieku ciltsvērtības un to turpmākās izmantošanas noteikšanai tiek veikta dzīvnieku bonitēšana.

(2) Dzīvnieku bonitēšana ir dzīvnieku kompleksa novērtēšana pēc izcelšanās, šķirnības, konstitūcijas un eksterjera, dzīvmasas, produktivitātes, pēcnācēju labuma, atražotspējas.

(3) Bonitētos dzīvniekus iekļauj ciltskodolā vai ražojošā grupā, izmanto ganāmpulka atjaunošanai, pārdošanai vaislai vai izbrāķē. Iegūtos datus izmanto ciltsdarba un pāru atlases plānošanai, selekcijas darba novērtēšanai un Valsts ciltsgrāmatā ierakstāmo dzīvnieku izraudzīšanai. Minētie dati tiek publicēti.

(4) Dzīvnieku bonitēšanu dabā veic sertificēti dzīvnieku vērtēšanas eksperti. Bonitēšanas datu apstrādi veic Datu apstrādes centrs zemkopības ministra noteiktajā kārtībā.

15.pants

(1) Lai salīdzinātu dzīvniekus pēc to produktivitātes un novērtētu pēc pēcnācēju labuma, barības izmantošanas spējām, ātraudzības un produkcijas kvalitatīvajiem rādītājiem, tiek veikta dzīvnieku kontrolnovērtēšana.

(2) Dzīvnieku kontrolnovērtēšanu ciltsdarba programmās noteiktajās saimniecībās veic sertificētas fiziskās personas. Ieteikumus dzīvnieku kontrolnovērtēšanai apstiprina zemkopības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

19.pants

Lai valstī netiktu ievesti zemas kvalitātes dzīvnieki, kuru izcelšanās nav nosakāma un kuri nav piemēroti audzēšanai Latvijas apstākļos, personas, kas ieved dzīvniekus un to bioproduktu, saņem sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.1998. un 16.03.2000. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

20.pants

No ārvalstīm ievestais vaislinieks un tā bioprodukts ierakstāms Valsts ciltsgrāmatā vai reģistrā, ja:

1) tam ir atbilstošs attiecīgās valsts oficiāli atzītas ciltsdarba institūcijas izdots sertifikāts;

2) tā ciltsvērtība nav zemāka kā Latvijā sertificētiem vaisliniekiem;

3) ievestajam vaislas materiālam ir kāds sevišķi augsts rādītājs, kas nepieciešams selekcijai (olbaltuma saturs, izslaukums, eksterjers, pēcnācēju gaļas kvalitāte).

21.pants

(1) Valsts no budžeta finansē Ciltsdarba valsts inspekciju, dzīvnieku reģistra un ganāmpulka reģistra kārtošanu, ciltsdarba arhīva uzturēšanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu, dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi un citus ar ciltsdarbu saistītus valsts pasūtījumus.

(2) Valsts investē līdzekļus Datu apstrādes centrā, lai izveidotu dzīvnieku īpašnieku, ganāmpulku un dzīvnieku vienotu reģistru un veiktu dzīvnieku apzīmēšanu, kā arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), sabiedriskajās organizācijās un citās ar ciltsdarbu saistītās institūcijās, lai izstrādātu programmas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai un sakārtotu ciltsdarba sistēmu.

(3) Valsts subsidē dzīvnieku un to bioprodukta iepirkšanu, jaunu šķirņu ganāmpulku izveidošanu un esošo ganāmpulku selekciju.

22.pants

Par šā likuma pārkāpumiem vainīgā persona saucama pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

23.pants

Par nesertificētas produkcijas lietošanu, nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu, kuras rezultātā dzīvnieku audzētājiem nodarīti zaudējumi vai radušies papildu izdevumi, vainīgās personas ir atbildīgas Civillikumā noteiktajā kārtībā.

24.pants

(1) Personu sūdzības un iesniegumus par ciltsdarba jautājumiem atbilstoši savai kompetencei izskata Ciltsdarba valsts inspekcija un pieņem attiecīgu lēmumu.

(2) Ciltsdarba valsts inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2000.)

1. Fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar ciltsdarbu, likumā noteiktie sertifikāti jāsaņem līdz 2000.gada 31.decembrim.

2. Fiziskās personas, kuras veic pārraudzību savā ganāmpulkā, ir beigušas dzīvnieku pārraudzības darba veikšanas kursus un saņēmušas attiecīgu apliecību, var strādāt bez sertifikāta.

3. Fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu savā ganāmpulkā, ir beigušas dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas kursus un saņēmušas attiecīgu apliecību, var strādāt bez sertifikāta.