5.pants. Lauksaimniecības datu centra kompetence

Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk — datu centrs):

1) uztur, kārto un uzrauga vienoto elektronisko uzraudzības sistēmu, ko veido lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrs;

2) uztur un kārto ciltsdarbā iesaistīto personu reģistru normatīvajos aktos par ciltsdarbu noteiktajā kārtībā;

3) piešķir identifikācijas numurus valstī audzējamiem lauksaimniecības dzīvniekiem;

4) uztur un kārto ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītā ciltsdarba un pārraudzības informācijas datubāzi;

5) uztur un kārto lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku, novietņu un lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarba arhīvu;

6) atbilstoši šā likuma 7.panta pirmajai daļai izvērtē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus un piešķir šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu;

7) reģistrē komersantus, kooperatīvās sabiedrības, biedrības un nodibinājumus šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā;

8) izsniedz fiziskajām personām šā likuma 13.panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos sertifikātus un apliecības. Datu centrs var sertifikātu un apliecību izsniegšanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

9) apstiprina un reģistrē jaunas lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes. Lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes apstiprināšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

10) veic slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību. Datu centrs var slaucamo govju un piena šķirņu kazu virspārraudzību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt ar līgumu privātpersonai vai citai publiskai personai;

11) anulē pārraudzības datus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem par pārraudzību;

12) uz laiku aptur šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un to fizisko personu darbību, kuras veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, vai anulē minētajām organizācijām un personām izsniegtos dokumentus, kas ļauj tām darboties attiecīgajā jomā, ja šo organizāciju un personu darbība neatbilst normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu;

13) uz laiku aptur šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas darbību vai izslēdz šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju no šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistra, ja tā gada laikā atkārtoti pārkāpusi normatīvos aktus par ciltsdarbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

7.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas kompetence

(1) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija pilda šādus ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus:

1) izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas programmas;

2) kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu un organizē lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciltsgrāmatas kārtošanu. Kārtību, kādā šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācija kārto liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu ciltsgrāmatu, nosaka Ministru kabinets;

3) izsniedz izcelsmes sertifikātu par pārdošanai paredzētajiem šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, kā arī par pārējiem šķirnes lauksaimniecības dzīvniekiem — pēc to īpašnieka pieprasījuma;

4) izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, un piešķir tām šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijus un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;

5) sertificē liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaisliniekus, to spermu, olšūnas un embrijus. Minēto sugu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikācijas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets;

6) organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs;

7) pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā Latvijā un ārvalstīs;

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.

(3) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas, pildot šā panta otrajā daļā minētos uzdevumus, ir funkcionāli pakļautas datu centram.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

8.pants. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtība un kompetence

(1) Lai izsniegtu ciltsrakstus un reģistrētu mājas (istabas) dzīvniekus ciltsgrāmatā, komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība vai nodibinājums reģistrējas datu centra šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrā. Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija kārto mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz šo dzīvnieku ciltsrakstus, nosaka Ministru kabinets.

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija ir atbildīga par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsrakstos un ciltsgrāmatā norādīto informāciju.

9.pants. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, dzīvnieku apzīmēšana

(1) Visi lauksaimniecības dzīvnieki un akvakultūras dzīvnieki, to ganāmpulki un novietnes ir reģistrējamas, un visi lauksaimniecības dzīvnieki ir apzīmējami. Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

(3) Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmējami un reģistrējami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014. Grozījums par otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)

11.pants. Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju nodrošināšana ar izcelsmes sertifikātu

(1) Šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieka īpašnieks nodrošina ar izcelsmes sertifikātu:

1) pārdošanai paredzētu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju;

2) Latvijā ievestu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, tā spermu, olšūnu un embriju.

(2) Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieka, tā spermas, olšūnas un embrija izcelsmes sertifikātā norādāmos datus un kārtību, kādā izsniedz izcelsmes sertifikātu, nosaka Ministru kabinets.

(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

12.pants. Pārraudzība, zirgu darbspēju novērtēšana un dalība sacensībās

(1) Pārraudzība ir brīvprātīgs pasākums, ko ganāmpulkā nodrošina tā īpašnieks. Lauksaimniecības dzīvnieku sugu pārraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Zirgu darbspēju novērtēšanas noteikumus un kārtību, kādā zirgi piedalās sacensībās, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Prasības personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju

(1) Lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu un noslēgusi līgumu ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību (izņemot vērtēšanu) veic:

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību, atbilstoši normatīvajiem aktiem par pārraudzību apmainās ar informāciju ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju un ievēro vienotu datu ieguves metodiku.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu veic:

1) fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu;

2) vienā ganāmpulkā — fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu apliecību.

(4) Lauksaimniecības dzīvnieku olšūnu un embriju transplantāciju veic fiziskā persona, kas ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu.

(5) Fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, paredzētās apmācības kārtību, kā arī kārtību, kādā šīm personām izsniedz un anulē attiecīgus sertifikātus un apliecības, nosaka Ministru kabinets.

(6) (Izslēgta no 01.01.2015. ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.03.2014. Grozījums par sestās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2015. Sk. pārejas noteikumu 2.punktu)