Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.441

1997.gada 30.decembrī Rīgā (prot. nr.73 4.¤)

Noteikumi par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu
pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" Pārejas noteikumu 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. uzņēmums - Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai bezpeļņas organizācija (neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida), valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī sabiedriskā vai reliģiskā organizācija, arodbiedrība vai cita juridiska persona, kura nodarbina vienu vai vairākus darbiniekus;

1.2. darbinieks - fiziska persona, kura ir vai kura ir bijusi darba attiecībās ar darba devēju vai valsts civildienesta attiecībās un ir cietusi nelaimes gadījumā darbā vai minētajai personai konstatēta arodslimība;

1.3. apgādājamais - darba nespējīga persona, kuru pilnīgi vai daļēji uzturēja darbinieks pirms nāves, ko izraisīja nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

1.4. darbā nodarīts kaitējums - darbinieka darbspēju zaudējums vai nāve, ja to cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

1.5. kaitējuma atlīdzība - darbiniekam vai apgādājamam (darbinieka nāves gadījumā) izmaksājamā naudas summa par darbā nodarīto kaitējumu, kas darbiniekam kompensē izpeļņas zaudēšanu, bet apgādājamam - iztikas avota zaudēšanu;

1.6. kaitējuma atlīdzināšana - kaitējuma atlīdzības piešķiršana un izmaksāšana, kā arī ar darbā nodarīto kaitējumu saistīto papildu izdevumu atlīdzināšana darbiniekam.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā darba devējs nodrošina darbiniekam vai apgādājamam (darbinieka nāves gadījumā) darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

3. Saskaņā ar šiem noteikumiem darba devējam vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam ir pienākums atlīdzināt darbā nodarīto kaitējumu šādos gadījumos:

3.1. ja darbiniekam nodarīts kaitējums darbā līdz 1997.gada 1.janvārim un ja sakarā ar minēto kaitējumu darbinieks vai apgādājamais (darbinieka nāves gadījumā) saņēma vai viņam bija tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms šo noteikumu stāšanās spēkā;

3.2. ja darbinieks cieta nelaimes gadījumā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, bet darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk - darbspēju ekspertīzes komisija) viņam noteica pēc minētā termiņa;

3.3. ja darbinieks pēc 1997.gada 1.janvāra vairs nestrādā un Ministru kabineta pilnvarotā speciālā ārstu komisija arodslimībās konstatē viņam arodslimību, kuras cēlonis ir līdz minētajam termiņam darbinieka veiktais darbs veselībai kaitīgos darba apstākļos, un darbspēju ekspertīzes komisija nosaka darbspēju zaudējumu vai darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

3.4. ja darbinieka nāve ir iestājusies pēc 1997.gada 1.janvāra, bet tās cēlonis bija nelaimes gadījums darbā vai konstatētā arodslimība pirms 1997.gada 1.janvāra, un darbinieks pēc 1997.gada 1.janvāra līdz nāves dienai nav strādājis.

4. Šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

4.1. darbiniekam uz visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējuma laiku;

4.2. apgādājamam uz laiku, kamēr viņam ir vai bija normatīvajos aktos noteiktais apgādājamā statuss.

5. Ja uzņēmumu reorganizē, darba devējs nodod tiesību un saistību pārņēmējam saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, norādot to lēmumā par uzņēmuma reorganizāciju. Ja uzņēmumu privatizē, nododamo saistību kopumu par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu privatizējamā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējam nosaka normatīvajos aktos paredzētā institūcija, kura veic (ir veikusi) uzņēmuma privatizāciju.

6. Ja uzņēmuma darbība tiek izbeigta, darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs izmaksā darbiniekam vai apgādājamam visus kaitējuma atlīdzības parādus, kā arī pārskaita kaitējuma atlīdzības summu par turpmākajiem trim gadiem valsts sociālās apdrošināšanas invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā (turpmāk - speciālais budžets). Šādā gadījumā kaitējuma atlīdzības turpmāko izmaksāšanu līdz brīdim, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz minēto atlīdzību, veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk - Aģentūra).

7. Uzņēmuma maksātnespējas gadījumā administrators atlīdzina darbā nodarīto kaitējumu likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" noteiktajā kārtībā.

8. Aprēķinot šo noteikumu 6.punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem trim gadiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms uzņēmuma darbības izbeigšanas izsludināšanas dienas.

9. Lai nodrošinātu kaitējuma atlīdzības izmaksāšanas nepārtrauktību, darba devējs:

9.1. uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 6.punktā minētās kaitējuma atlīdzības naudas summas pārskaitīšanas speciālajā budžetā visus ar kaitējuma atlīdzināšanu (arī ar kaitējuma atlīdzības piešķiršanu un izmaksāšanu) saistītos dokumentus (lietas) nodod (nosūta) Aģentūrai;

9.2. uzņēmuma reorganizācijas vai privatizācijas gadījumā tiesību un saistību pārņēmējam kopā ar citiem dokumentiem nodod arī visus ar darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu saistītos dokumentus (lietas).

10. Par šo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu nodošanu (nosūtīšanu) Aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, kā arī par naudas summas pārskaitīšanu speciālajā budžetā darba devējs nedēļas laikā rakstiski paziņo kaitējuma atlīdzības saņēmējam.

11. Ja kaitējuma atlīdzības saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, kaitējuma atlīdzība viņam tiek izmaksāta par turpmākajiem sešiem mēnešiem, rēķinot no dienas, kad iesniegts rakstisks pieprasījums un uzrādīta pase ar atzīmi par izrakstīšanos, un turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, izņemot gadījumu, kad darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs labprātīgi turpina šīs izmaksas. Aprēķinot šajā punktā minēto kaitējuma atlīdzību par turpmākajiem sešiem mēnešiem, par pamatu tiek ņemta kaitējuma atlīdzība, kas darbiniekam vai apgādājamam pienākas par pilnu kalendāra mēnesi pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

12. Dokumenti, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī tie, kas apliecina minēto dokumentu (lietas) nodošanu (nosūtīšanu) Aģentūrai vai tiesību un saistību pārņēmējam, uzglabājami likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā 20 gadus pēc dienas, kad darbiniekam vai apgādājamam izbeidzas tiesības uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

13. Strīdi par darbā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu izskatāmi tiesā.

II. Kaitējuma atlīdzības piešķiršana un izmaksāšana

14. Kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā:

14.1. darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs;

14.2. Aģentūra, ja par darbinieku vai apgādājamo šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir izdarītas kaitējuma atlīdzības iemaksas speciālajā budžetā par turpmākajiem trim gadiem.

15. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam vai apgādājamam, kuram kaitējuma atlīdzība piešķirta pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, aprēķina un turpmāk izmaksā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs saskaņā ar šiem noteikumiem, pamatojoties uz agrāk iesniegtajiem dokumentiem un Aģentūras izsniegto izziņu, kura ir spēkā uz kaitējuma atlīdzības izmaksas dienu, par darbiniekam vai apgādājamam piešķirtās attiecīgās pensijas apmēru.

16. Ja kaitējuma atlīdzību izmaksā Aģentūra, darbinieks vai apgādājamais iesniedz Aģentūrā šo noteikumu 18.1.4. vai 18.2.7.apakšpunktā minēto pieprasījumu.

17. Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētajos gadījumos tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

17.1. darbiniekam - ar dienu, kad nelaimes gadījuma darbā dēļ vai arodslimības dēļ viņam noteikts darbspēju zaudējums vai noteikts darbspēju zaudējums ar invaliditātes grupas piešķiršanu;

17.2. apgādājamam - ar apgādnieka nāves dienu;

17.3. saskaņā ar tiesas nolēmumā norādīto dienu.

18. Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētajos gadījumos kaitējuma atlīdzības piešķiršanai ir iesniedzami šādi dokumenti:

18.1. ja darbinieks cietis nelaimes gadījumā darbā vai viņam konstatēta arodslimība:

18.1.1. akts (akta kopija) par darbā notikušo nelaimes gadījumu vai Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas arodslimībās atzinuma kopija par konstatēto arodslimību;

18.1.2. izraksts no darbspēju ekspertīzes komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu (ja piešķirta invaliditātes grupa, uzrādāma arī invaliditātes izziņa);

18.1.3. Aģentūras izsniegta izziņa par darbiniekam piešķirto invaliditātes vai vecuma pensiju un tās apmēru. Minētā izziņa nav nepieciešama, ja kaitējuma atlīdzību izmaksā Aģentūra;

18.1.4. darbinieka pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu;

18.2. ja darbinieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība:

18.2.1. akts (akta kopija) par nelaimes gadījumu darbā vai Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas arodslimībās atzinuma kopija par konstatēto arodslimību, ja šādu dokumentu nav darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja vai Aģentūras rīcībā;

18.2.2. miršanas apliecības notariāli apliecināta kopija;

18.2.3. ārstniecības iestādes vai prakses ārsta izsniegta izziņa par darbinieka nāves cēloņu saistību ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

18.2.4. izziņa no dzīvesvietas par apgādājamo un dokuments, kas apliecina laulību vai citu radniecību ar darbinieku, vai tiesas nolēmums vai citi dokumenti, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir apgādājamais, vai minēto dokumentu kopijas;

18.2.5. dokuments, kas apliecina apgādājamā darba nespēju;

18.2.6. Aģentūras izsniegta izziņa par apgādājamam piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju un tās apmēru. Minētā izziņa nav nepieciešama, ja kaitējuma atlīdzību izmaksā Aģentūra;

18.2.7. pilngadīgā apgādājamā vai viņa aizbildņa pieprasījums par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu.

19. Darba devējs, viņa tiesību vai saistību pārņēmējs vai Aģentūra 10 dienu laikā pēc šajos noteikumos minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzības piešķiršanu vai tās izmaksas turpināšanu, aprēķina kaitējuma atlīdzību, nosaka tās izmaksāšanas ilgumu un izmaksāšanas dienu un par to trīs dienu laikā rakstiski paziņo pieprasītājam. Ja attiecīgais pieprasījums tiek noraidīts, pieprasītājam trīs dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas izsniedz rakstisku motivētu atteikumu.

20. Ja pieprasījums kaitējuma atlīdzības saņemšanai iesniegts vēlāk kā gadu pēc tiesību uz kaitējuma atlīdzību rašanās dienas, tad kaitējuma atlīdzību piešķir un izmaksā par iepriekšējo laikposmu, bet ne vairāk kā par 12 mēnešiem pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas.

21. Kaitējuma atlīdzību:

21.1. darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs izmaksā reizi mēnesī darba algas izmaksāšanas dienā un vietā vai piegādā kaitējuma atlīdzību, sedzot ar piegādi saistītus izdevumus, darbinieka vai apgādājamā dzīvesvietā, ja viņš to ir pieprasījis;

21.2. Aģentūra izmaksā tās noteiktajā kaitējuma atlīdzības izmaksāšanas dienā;

21.3. var pārskaitīt attiecīgās personas norādītajā kontā Latvijas Republikas kredītiestādē, pamatojoties uz darbinieka vai apgādājamā rakstisku iesniegumu.

22. Ja darbiniekam kaitējuma atlīdzība piešķirta līdz 1997.gada 1.janvārim, bet viņš pēc minētā termiņa turpina strādāt un ar viņu notiek atkārtots nelaimes gadījums darbā vai viņam konstatē citu arodslimību, un Aģentūra saskaņā ar likumu par darba negadījumu apdrošināšanu aprēķina un izmaksā darbiniekam likumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību par visu darbspēju ekspertīzes komisijas noteikto darbspēju zaudējumu, tad darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs kaitējuma atlīdzības izmaksu par iepriekš nodarīto kaitējumu darbiniekam pārtrauc. Šādā gadījumā darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs ik mēnesi vienlaikus ar sociālās apdrošināšanas iemaksām pārskaita speciālajā budžetā summu, kas vienāda ar darbiniekam saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto kaitējuma atlīdzību par pēdējo kalendāra mēnesi pirms apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas. Ja darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs nav šajā punktā noteiktajā kārtībā veicis iemaksas, Aģentūra ir tiesīga parāda summu piedzīt regresa kārtībā.

23. Darbiniekam vai apgādājamam ir pienākums nekavējoties ziņot darba devējam vai viņa tiesību un saistību pārņēmējam vai Aģentūrai par izmaiņām, kas saskaņā ar šiem noteikumiem var ietekmēt kaitējuma atlīdzību vai tās izmaksāšanas kārtību, kā arī par dzīvesvietas maiņu.

24. Pēc darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja, kā arī darbinieka vai apgādājamā pieprasījuma Aģentūra izsniedz izziņu par piešķirto pensiju un tās apmēra izmaiņām.

25. Ieturējumi no kaitējuma atlīdzības summas izdarāmi kārtībā, kādā tie izdarāmi no darba samaksas.

III. Kaitējuma atlīdzības aprēķināšana

26. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu aprēķina šādi:

26.1. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu ar invaliditātes grupas piešķiršanu, kaitējuma atlīdzību aprēķina pēc šādas formulas:

KA = K1 x IP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K1 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,9 - 1.grupas invalīdiem;

0,65 - 2.grupas invalīdiem;

0,35 - 3.grupas invalīdiem;

26.2. ja darbspēju ekspertīzes komisija noteikusi darbspēju zaudējumu bez invaliditātes grupas piešķiršanas, kaitējuma atlīdzību aprēķina pēc šādas formulas:

KA =K2 x MJP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

MJP- valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs;

K2 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20 un vairāk procenti;

0,7 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10 - 19 procenti.

27. Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu viņam papildus noteikts darbspēju zaudējums, kaitējuma atlīdzību aprēķina pēc šādas formulas:

KA = K3 x IP , kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

IP - darbiniekam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātās invaliditātes pensijas apmērs;

K3 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

1,0 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 80 - 100 procenti;

0,75 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 60 - 79 procenti;

0,5 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 30 - 59 procenti;

0,35 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 20 - 29 procenti;

0,25 - ja darbinieka darbspēju zaudējums ir 10 - 19 procenti.

28. Ja darbiniekam invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija vai noteikta izdienas pensija, kaitējuma atlīdzību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 26. vai 27.punktu, invaliditātes pensijas vietā ņemot attiecīgi vecuma vai izdienas pensijas apmēru.

29. Apgādājamam kaitējuma atlīdzību aprēķina pēc šādas formulas:

KA = K4 x AP, kur

KA - kaitējuma atlīdzība;

AP - apgādājamam par iepriekšējo kalendāra mēnesi aprēķinātā apgādnieka zaudējuma pensija;

K4 - kaitējuma atlīdzības koeficients:

0,8 - ja ir viens apgādājamais;

0,9 - ja ir divi apgādājamie;

1,0 - ja ir trīs un vairāk apgādājamie.

30. Kaitējuma atlīdzība pārrēķināma gadījumos, ja:

30.1. mainās darbinieka vai apgādājamā attiecīgās pensijas apmērs;

30.2. mainās valstī noteiktais sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs (aprēķinot kaitējuma atlīdzību šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētajā kārtībā);

30.3. darbspēju ekspertīzes komisija nosaka citu invaliditātes grupu vai citus darbspēju zaudējuma procentus;

30.4. konstatētas neprecizitātes iesniegtajos dokumentos vai ir tiesas nolēmums un ja minētie nosacījumi ietekmē kaitējuma atlīdzību.

31. Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs šo noteikumu 30.1., 30.3. un 30.4.apakšpunktā minētajos gadījumos kaitējuma atlīdzības pārrēķinu veic, pamatojoties uz darbinieka vai apgādājamā iesniegto dokumentu (izziņu), vai 30.2.apakšpunktā minētajā gadījumā veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra izmaiņām. Šādā gadījumā kaitējuma atlīdzība tiek pārrēķināta, sākot ar kalendāra mēnesi, kas seko mēnesim, kad radās tiesības uz pārrēķinu, bet ne vairāk, kā par trim mēnešiem pirms attiecīga dokumenta iesniegšanas dienas.

32. Ja kaitējuma atlīdzība par iepriekšējo periodu darba devēja vai viņa tiesību un saistību pārņēmēja vainas dēļ nav izmaksāta savlaicīgi, tā pārrēķināma, ievērojot minētajā periodā notikušo attiecīgās pensijas apmēra pieaugumu, par pamatu ņemot attiecīgās pensijas apmēru, kas izmaksāts darbiniekam vai apgādājamam par pēdējo kalendāra mēnesi.

IV. Papildu izdevumu atlīdzināšana

33. Darba devējs vai viņa tiesību un saistību pārņēmējs atlīdzina darbiniekam sakarā ar darbā nodarīto kaitējumu radušos šādus papildu izdevumus:

33.1. par ārstēšanu, ieskaitot pacienta iemaksas un līdzdalības maksājumus, medicīnisko, sociālo un profesionālo rehabilitāciju, tai skaitā protezēšanu, rehabilitācijas līdzekļu iegādi un to remontu, kā arī darbinieka pārkvalifikāciju vai citas profesijas apgūšanu, ja minētie izdevumi pārsniedz valsts budžetā attiecīgajam pakalpojuma veidam paredzētos izdevumus un to samaksa nav garantēta citos normatīvajos aktos;

33.2. darbinieka un viņa pavadoņa ceļa izdevumus sakarā ar ārstniecības iestādes vai prakses ārsta apmeklējumu.

34. Papildu pakalpojumu nepieciešamību nosaka ārstniecības iestāde vai prakses ārsts un to apliecina līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai sniegtie darbspēju ekspertīzes komisijas atzinumi.

35. Papildu izdevumus apmaksā, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, kuram pievienoti rēķini un čeki, kas apliecina minētos izdevumus, kā arī citi izdevumus apliecinoši dokumenti.

V. Noslēguma jautājumi

36. Kaitējuma atlīdzība saskaņā ar šiem noteikumiem tiek aprēķināta, sākot ar kalendāra mēnesi pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas.

37. Ja kaitējuma atlīdzība, kas par kārtējo mēnesi aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, ir mazāka par kaitējuma atlīdzību, kas darbiniekam vai apgādājamam izmaksāta par pilnu kalendāra mēnesi pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kaitējuma atlīdzība tiek izmaksāta iepriekšējā apmērā līdz laikam, kamēr kaitējuma atlīdzības apmēri izlīdzināsies. Minētais nosacījums nav jāievēro, ja kaitējuma atlīdzības samazinājuma cēlonis ir šo noteikumu 30.1., 30.3. un 30.4.apakšpunktā minētie gadījumi.

38. Šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunkts stājās spēkā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

39. Atzīt par spēku zaudējušiem:

39.1. Ministru Padomes 1992.gada 2.jūnija lēmumu nr.209 "Par kārtību, kādā personām tiek pārrēķināta darbā gūtā kaitējuma atlīdzība" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32./33./34.nr.);

39.2. Ministru Padomes 1993.gada 4.janvāra lēmumu nr.1 "Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem" (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 42.nr.; 1996, 61.nr.);

39.3. Ministru kabineta 1994.gada 22.marta noteikumus nr.65 "Par grozījumiem un papildinājumiem Noteikumos, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 42.nr.);

39.4. Ministru kabineta 1996.gada 2.aprīļa noteikumus nr.82 "Grozījumi Ministru Padomes 1993.gada 4.janvāra lēmumā nr.1 "Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 61.nr.).

Ministru prezidenta vietā -
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Labklājības ministrs V.Makarovs