LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1

Par darbā gūtā kaitējuma atlīdzināšanas noteikumiem

Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Noteikumus, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības rīkojumus:

1958. gada 11. jūlija rīkojumu Nr. 1276-r;

1984. gada 19. jūlija rīkojumu Nr. 452-r;

1990. gada 5. aprīļa rīkojumu Nr. 131-r.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas labklājības ministrs T. ENlŅŠ

Rīgā 1993. gada 4. janvārī

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 4. janvāra lēmumu Nr. l

NOTEIKUMI,
saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu

Noteikumi, saskaņā ar kuriem darba devējs atlīdzina darbiniekam sakropļojuma vai arodslimības dēļ nodarīto kaitējumu (turpmāk tekstā - «Noteikumi»), attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata, kā ari nosaka kaitējuma atlīdzības pieprasījuma, izskatīšanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Darba devējam ir jāatlīdzina cietušajam darbiniekam (turpmāk tekstā - «darbinieks») vai viņa nāves gadījumā personām, kuras bijušas darbinieka apgādībā, kaitējums, kura cēlonis ir darbā gūtais sakropļojums vai arodslimība.

Ja darba devējs pierāda, ka sakropļojuma vai arodslimības cēlonis ir paša darbinieka rupjš darba aizsardzības noteikumu un instrukciju pārkāpums, darba devējs no kaitējuma atlīdzināšanas tiek atbrīvots.

Kaitējumu atlīdzinot, darba devējs izmaksā darbiniekam naudas summu, kas atbilst darbspēju zaudējuma vai to samazināšanas dēļ zaudētājai izpeļņai (vai attiecīgajai šīs izpeļņas daļai), kura tiek samazināta par darbā gūtā sakropļojuma dēļ piešķirtās invaliditātes pensijas summu, kā arī kompensē veselības bojājuma dēļ radušos papildizdevumus. Darbinieka nāves gadījuma kaitējuma atlīdzību izmaksā viņa apgādībā bijušajām personām. Šī atlīdzība tiek samazināta par piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas summu.

2. Par pamatu kaitējuma atlīdzības piešķiršanai var būt: - akts par darbā notikušo nelaimes gadījumu (veidlapa N-l);

- tiesas spriedums (lēmums) vai tiesas medicīniskās ekspertīzes atzinums;

- prokuratūras vai iepriekšējās izmeklēšanas iestādes lēmums;

- valsts darba aizsardzības, kā ari citas specializētas valsts uzraudzības institūcijas lēmums, priekšraksts vai uzziņa;

- darba ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk tekstā - «DEĀK») akts, akta izraksts par invaliditātes grupas noteikšanu un darbspēju zaudējuma pakāpi;

- medicīnas iestādes atzinums par arodslimību;

- darbinieku vai to aroda organizāciju pilnvaroto personu slēdziens;

- darba nespējas lapa;

- citi dokumenti un liecinieku liecības, kas apliecina nelaimes gadījumu.

3. Nelaimes gadījuma apstākļus, cēloņus un personas, kuras pie ļāvušas darba aizsardzības normu, noteikumu un prasību pārkāpumus, izmeklē un nosaka nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisija Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

4. Darbinieka sakropļojuma vai arodslimības dēļ gūto darbspēju zaudējuma pakāpi procentos atkarībā no veselībai nodarītā kaitējuma un profesionālo darbspēju zaudējuma līmeņa nosaka DEĀK.

DEĀK atbilstoši medicīniskajiem kritērijiem nosaka arī darbinieka invaliditātes grupu.

Kārtību, kādā darbinieks tiek nosūtīts uz DEĀK, kā arī kārtību, saskaņā ar kuru DEĀK nosaka invaliditātes grupu, profesionālo darbaspēju zaudējuma pakāpi un cēloni, kā arī ieteikumus darbinieka darba apstākļu grozīšanai, viņam nepieciešamās palīdzības sniegšanai un atkārtotai darbinieka pārbaudei, nosaka Latvijas Republikas Labklājības ministrija.

5. Darbinieka nāves gadījumā tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību ir viņa apgādībā bijušām darba nespējīgām personām, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 29. novembra likuma Par valsts pensijām» (24., 25., 26. un 27. pants) piešķirta apgādnieka zaudējuma pensija.

Tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību līdz 18 gadu vecumam ir arī darbinieka bērnam, kas dzimis pēc bojā gājušā darbinieka nāves.

6. Darba devējs kaitējumu atlīdzina no saviem līdzekļiem. Ja mainās darba devēja statuss vai īpašuma forma, kaitējuma atlīdzību turpina izmaksāt viņa tiesību pārņēmējs.

Ja uzņēmējdarbība tiek izbeigta vai darba devējs bankrotē, kaitējuma atlīdzības summa par trim gadiem uz priekšu tiek pārskaitīta valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Kaitējuma atlīdzības apmērs mēnesī šajā gadījumā tiek noteikts tās kaitējuma atlīdzības summas apmērā, kas cietušajam bija aprēķināta par pilnu mēnesi pirms uzņēmuma bankrota vai likvidācijas dienas. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam vai personām, kas zaudējušas apgādnieku, darba devēja uzņēmējdarbības izbeigšanas vai bankrota gadījumā izmaksā ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas dienu no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem sociālās apdrošināšanas institūcija pēc kaitējuma atlīdzības saņēmēja dzīvesvietas pensijas izmaksāšanai noteiktajos termiņos.

7. Darbiniekam, kurš sakropļojumu vai arodslimību guvis darbā ārzemēs, kaitējuma atlīdzību izmaksā darba devējs, kurš viņu nosūtījis uz ārzemēm.

8. Ja persona noslēgusi ar ārzemju darba devēju darba līgumu darbam ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kaitējuma atlīdzību sakropļojuma vai arodslimības gadījumā nosaka saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem un noslēgto darba līgumu.

9. Ja personas, kurām darba devējs izmaksā kaitējuma atlīdzību par darbā gūto sakropļojumu vai sakarā ar apgādnieka zaudējumu, pārceļas uz patstāvīgu dzīvi ārzemēs, kaitējuma atlīdzība tiek izmaksāta sešus mēnešus uz priekšu, bet turpmākā izmaksa tiek pārtraukta, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība.

10. Strīdi par darbiniekam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu izskatāmi tiesā.

II. Kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšana

11. Kaitējuma atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā darbinieka mēneša vidējo izpeļņu, atbilstoši DEĀK procentos noteiktajai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpei.

12. Lai noteiktu kaitējuma atlīdzības apmēru, vidējā izpeļņa tiek aprēķināta saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksa 103. pantu un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā:

a) sakropļojuma gadījumā - laikposmu pirms dienas, kad gūts sakropļojums, noteikts darbspēju zaudējums šī sakropļojuma dēļ vai noteikta invaliditāte (vidējās izpeļņas aprēķināšanas laikposms - pēc darbinieka izvēles);

b) arodslimības gadījumā - laikposmu pirms dienas, kad noteikta arodslimība pārtraukts darbs šīs slimības dēļ vai noteikta invaliditāte (vidējās izpeļņas aprēķināšanas laikposms - pēc darbinieka izvēles).

Ja dokumenti par faktisko izpeļņu, kādu darbinieks saņēmis atlīdzināšanai noteiktajā laikposmā, nav saglabājušies līdz kaitējuma atlīdzības pieprasīšanas laikam, kaitējuma atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā mēnešalgu (amatalgu) vai stundas tarifa likmi, kāda attiecīgā pieprasījuma laikā ir spēkā darbavietā, kurā darbinieks strādājis.

13. Gadījumos, kad tiek mainīts Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas) apmērs, darbinieka vidējā izpeļņa ir jāpārrēķina saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 2. jūnija lēmumu Nr. 209 «Par kārtību, kādā personām tiek pārrēķināta darbā gūtā kaitējuma atlīdzība».

Vidējas izpeļņas apmērs ir jāpārrēķina ik pēc katras turpmākas minimālās mēnešalgas (amatalgas) noteikšanas.

14. Ja saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par valsts pensijām» darbiniekam piešķirta invaliditātes pensija, kas veidojas no pamatpensijas un papildpensijas (turpmāk tekstā - «invaliditātes pensija»), kaitējuma atlīdzības apmērs samazināms par darbiniekam aprēķināto invaliditātes pensijas summu. Netiek atskaitītas piemaksas pie invaliditātes pensijas (arī piemaksa invalīda ārstēšanai un kopšanai, kā arī I un II grupas invalīdu apgādībā esošo nepilngadīgo ģimenes locekļu uzturēšanai).

Piezīme. Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 21. oktobra lēmuma Nr. 338 «Par piemaksu pie pensijas sakarā ar patēriņa preču cenu un pakalpojumu tarifu pieaugumu» darbības laikā, aprēķinot kaitējuma atlīdzības apmēru pirmās grupas invalīdiem, atskaitāmās invaliditātes pensijas summa tiek samazināta par 50 procentiem.

Ja darbiniekam pirms vai pēc darbā gūtā sakropļojuma piešķirta nevis invaliditātes, bet cita veida pensija (vecuma pensija, izdienas pensija) un viņš atsakās no invaliditātes pensijas, kaitējuma atlīdzības apmērs samazināms par summu, kas atbilst tai invaliditātes pensijai (bez piemaksas), uz kuru darbiniekam ir tiesības darbā gūtā sakropļojuma vai arodslimības dēļ.

Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību un invaliditātes grupas maiņu to viņam palielina, kaitējuma atlīdzības apmērs attiecīgi tiek samazināts par invaliditātes pensijas pieauguma summu.

Ja darbiniekam vispārējās saslimšanas dēļ ir piešķirta invaliditātes pensija un sakarā ar darbā gūto sakropļojumu viņam noteikta tikai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe procentos, kaitējuma atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši šai darbspēju zaudējuma pakāpei bez piešķirtās invaliditātes pensijas summas ieturēšanas.

Šie noteikumi attiecas arī uz tiem darbiniekiem, kuriem piešķirta vecuma vai izdienas pensija, bet darba gūtā sakropļojuma dēļ DEAK noteikusi tikai profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpi bez invaliditātes grupas.

15. Personām, kurām ir tiesības uz kaitējuma atlīdzību apgādnieka nāves gadījumā, kaitējuma atlīdzība tiek noteikta bojā gājušā darbinieka mēneša vidējās izpeļņas apmērā, samazinot to par daļu, kāda pienāktos personām, kuras bijušas viņa apgādībā, bet kurām nav tiesību uz kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

Lai noteiktu šīs daļas apmēru, kā arī kaitējuma atlīdzības apmēru katrai personai, kurai ir tiesības uz atlīdzību, bojā gājušā darbinieka izpeļņa tiek sadalīta vienādās daļās starp personām, kas darbinieka nāves dienā bijušas viņa apgādībā, aprēķināto atlīdzības apmēru samazinot par apgādnieka zaudējuma pensijas (citas pensijas saņemšanas gadījumā - par apgādnieka zaudējuma pensijai atbilstošās daļas) apmēru, kas veidojas no pamatpensijas un papildpensijas.

Bojā gājušā darbinieka izpeļņas sadalījums starp viņa apgādībā bijušajām personām turpmāk netiek pārdalīts, izņemot gadījumus kad apgādnieka bērns piedzimst pēc apgādnieka nāves vai ir tiesas spriedums.

16. Personai, kura sakropļojumu darbā guvusi ražošanas apmācības (prakses) laikā, vidējo izpeļņu kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanai aprēķina no mēnešalgas (amatalgas) vai stundas tarifa likmes tajā profesijā (specialitātē), kuru cietušais mācījies. Personai, kurai apmācības (prakses) laikā ir atalgojums, kaitējuma atlīdzības apmēru pēc šīs personas vēlēšanās aprēķina no faktiskās izpeļņas šajā laikā. Pēc personas vēlēšanās kaitējuma atlīdzības apmēru var aprēķināt arī no izpeļņas darbā, kurā tā ir strādājusi pirms ražošanas apmācības (prakses).

III. Kaitējuma atlīdzības pieprasījuma un izmaksas kārtība

17. Darba devējs, kurš ir atbildīgs par darbiniekam nodarīto sakropļojumu, iesniegumu par kaitējuma atlīdzības izmaksāšanu izskata kopīgi ar attiecīgās arodorganizācijas pārstāvi vai darbinieku darba aizsardzības jautājumos pilnvaroto personu un septiņu dienu laikā pieņem lēmumu, kura norakstu (kopiju) izsniedz darbiniekam (personām, kas zaudējušas apgādnieku) vai tā (to) pilnvarotajai personai.

18. Iesniegumam par kaitējuma atlīdzības izmaksāšanu pievienojami šādi dokumenti:

a) izraksts no DEĀK akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu (procentos) un atzinums par papildu izdevumu kompensācijas nepieciešamību;

b) sociālas apdrošināšanas pārvaldes izziņa par invaliditātes pensijas piešķiršanu, kurā norādīts izmaksājamās pensijas apmērs un tās sastāvdaļas;

c) sociālās apdrošināšanas pārvaldes izziņa par invaliditātes pensijas apmēru, kas darbiniekam pienāktos darbā gūtā sakropļojuma vai arodslimības dēļ, ja viņš ir izvēlējies citu valsts pensijas veidu.

Darba nespējīgas personas, kuras zaudējušas apgādnieku un kurām ir tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību, iesniegumam pievieno:

a) dzimtsarakstu nodaļas izsniegtās apgādnieka miršanas apliecības notariāli apliecināto norakstu;

b) sociālās apdrošināšanas pārvaldes izziņu par apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru;

c) uzziņu no dzīvesvietas par bojā gājušā darbinieka ģimenes sastāvu un viņa apgādībā bijušajiem darba nespējīgiem ģimenes locekļiem.

19. Kaitējuma atlīdzības izmaksas pagarināšanai darbinieks iesniedz darbavietā DEĀK izdoto izziņu, kas apliecina tiesības uz turpmāku kaitējuma atlīdzības saņemšanu.

20. Kaitējuma atlīdzību darba devējs nosaka:

a) darbiniekam - ar dienu, kad viņš sakropļojuma vai arodslimības dēļ ir zaudējis iepriekšējo izpeļņu;

b) personām, kurām ir tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi, - ar apgādnieka nāves dienu, bet šo atlīdzību izmaksā ne agrāk par dienu, kurā iegūtas tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību.

Ja pieprasījums kaitējuma atlīdzības saņemšanai iesniegts vairāk nekā trīs gadus pēc darbā gūtā sakropļojuma, arodslimības konstatācijas vai pēc apgādnieka nāves, kaitējumu atlīdzina ar pieprasījuma iesniegšanas dienu.

21. Darbiniekam kaitējuma atlīdzību darbā gūtā sakropļojuma vai arodslimības dēļ izmaksā par visu DEAK noteikto darbspēju zaudēšanas laiku.

Personai, kurai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar apgādnieka nāvi, atlīdzību izmaksā laikposmā, kamēr tā ir darba nespējīga.

22. Kaitējuma atlīdzību darbiniekam vai personām, kas zaudējušas apgādnieku, darba devējs izmaksā vienu reizi mēnesī darba algas izmaksāšanas dienā, piegādājot to par saviem līdzekļiem pēc saņēmēja pastāvīgās dzīvesvietas.

Pēc saņēmēja vēlēšanas šī summa var tikt pārskaitīta uz viņa noguldījuma kontu bankā.

23. Izmaksājamās kaitējuma atlīdzības summu ar nodokļiem neapliek. Ieturējumi no šīs summas izdarāmi tādā pašā kārtībā, kādā izdarāmi ieturējumi no darba algas.

24. Kaitējuma atlīdzības saņēmējam nekavējoties jāziņo darba devējam par visām darbspēju zaudējuma pakāpes izmaiņām (arī par darbspēju pilnīgu atjaunošanos) vai izmaiņām mirušā darbinieka apgādībā bijušo ģimenes locekļu sastāvā, kā arī dzīves vietas maiņu.

25. Kārtību, kādā tiek apliecināts invaliditātes pensijas lielums un izsniegti citi kaitējuma atlīdzības noteikšanai un aprēķināšanai nepieciešamie dokumenti, kā arī darba devēja un sociālās apdrošināšanas iestāžu savstarpējo norēķinu kārtību kaitējuma atlīdzības jomā nosaka Latvijas Republikas Labklājības ministrija.

IV. Papildu izdevumu atlīdzināšana

26. Darba devējs atlīdzina darbiniekam papildu izdevumus, kas radušies sakarā ar darbā gūto sakropļojumu vai arodslimību (papildu ēdināšana, protezēšana, ārstēšana medicīniskās rehabilitācijas iestādēs, ieskaitot ceļa izdevumus un, ja nepieciešams, pavadoņa samaksu, speciālo transporta vai rehabilitācijas līdzekļu iegāde, to remonts un citi), ja DEĀK ir noteicis minētās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un ja tā nav sniegta bez atlīdzības.

Šo izdevumu apmērus apliecina attiecīgi rēķini un izziņas. Darba devējam ir jāpalīdz darbiniekam saņemt šos dokumentus.

Traumu vai arodslimības gadījumā darbiniekam līdz invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanas dienai samaksu par medicīniskās palīdzības sniegšanu un par ārstēšanos medicīniskajās iestādēs veic darba devējs uz medicīnisko iestāžu izsniegtā maksāšanas dokumenta (rēķina) pamata.

27. Cietušā darbinieka pavadoņa samaksu nosaka, ņemot vērā Latvijas Republikas Ministru Padomes noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu). Viņa ceļa izdevumi sedzami saskaņā ar likumdošanas aktiem par dienesta komandējumiem.

Latvijas Republikas labklājības ministrs T.ENIŅŠ