Ministru kabineta noteikumi Nr. 305

Rīgā 1997.gada 19.augustā (prot. nr.45 1.§)

Vides valsts inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par vides aizsardzību" 44.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Vides valsts inspekcija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša civiliestāde, kas veic normatīvo aktu izpildes valsts kontroli un uzraudzību vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā visā Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča Latvijas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos.

2. Vides valsts inspekcija savus uzdevumus veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un sabiedriskajiem vides aizsardzības inspektoriem, kā arī atbilstošajām ārvalstu kontroles un uzraudzības institūcijām.

3. Vides valsts inspekcija uzrauga reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību vienotas kontroles nodrošināšanā vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā.

4. Vides valsts inspekcija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Vides valsts inspekcijas pilnu nosaukumu.

5. Vides valsts inspekcijai ir budžeta konts Valsts kasē. Vides valsts inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta.

II. Vides valsts inspekcijas uzdevumi

6. Vides valsts inspekcijai ir šādi uzdevumi:

6.1. kontrolēt visu veidu dabas resursu ieguves un izmantošanas noteikumu ievērošanu, kā arī savvaļas (arī aizsargājamo) dzīvnieku un augu sugu aizsardzības un atražošanas noteikumu ievērošanu (arī attiecīgo limitu, kvotu, termiņu, skaita regulēšanas pasākumu, introdukcijas, reintrodukcijas, krustošanas, tirdzniecības un kolekciju veidošanas prasību ievērošanu);

6.2. kontrolēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu, kā arī ūdens objektu, mežu, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu, zemes un zemes dzīļu aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu;

6.3. kontrolēt piesārņojošo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē;

6.4. kontrolēt radioaktīvo vielu un ķīmisko vielu lietošanas, uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu, kā arī visu veidu atkritumu, ražošanas blakusproduktu un organisko atlieku savākšanas, lietošanas, utilizācijas, dezaktivizācijas un uzglabāšanas noteikumu ievērošanu;

6.5. kontrolēt bīstamo kravu transportēšanas (ar autotransportu) drošības noteikumu ievērošanu, kā arī saskaņot bīstamo kravu pārvadāšanas maršrutus;

6.6. kontrolēt kodoliekārtu kodoldrošību un kodolmateriālu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumu ievērošanu, veikt jonizējošā starojuma avotu uzskaiti, kā arī to tehnogēno nejonizējošā starojuma avotu uzskaiti, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi;

6.7. veikt iekšējo ūdeņu kuģu un motorlaivu reģistrāciju, ja to galveno dzinēju jauda nepārsniedz 55 kW (75 ZS), kā arī airu laivu un citu bezdzinēja peldošo līdzekļu reģistrāciju, ja to celtspēja ir 300 kg vai trīs cilvēki un lielāka, bet nepārsniedz 80 bruto tonnas;

6.8. sniegt valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrībai informāciju par stāvokli vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kontroles jomā.

III. Vides valsts inspekcijas amatpersonas un darbinieki

7. Vides valsts inspekcijas amatpersonas ir:

7.1. Vides valsts inspekcijas priekšnieks, kurš vienlaikus ir Latvijas Republikas vides aizsardzības galvenais valsts inspektors. Vides valsts inspekcijas priekšnieks ir valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), un viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

7.2. Vides valsts inspekcijas priekšnieka vietnieks, Vides valsts inspekcijas daļu vadītāji un viņu vietnieki, kā arī vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kuri ir valsts civildienesta ierēdņi (ierēdņu kandidāti) un kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar likumu "Par valsts civildienestu".

8. Vides valsts inspekcijas amatpersonas savā darbībā ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kas kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus.

9. Vides valsts inspekcijas amatpersonas ir atbildīgas par pieņemto lēmumu, izdoto rīkojumu un veikto darbību atbilstību normatīvajiem aktiem. Minēto amatpersonu rīkojumus un lēmumus var pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Vides valsts inspekcijas priekšnieks:

10.1. plāno, vada un organizē Vides valsts inspekcijas darbību un ir atbildīgs par to;

10.2. nosaka Vides valsts inspekcijas struktūru un Vides valsts inspekcijas struktūrvienību funkcijas, kā arī apstiprina struktūrvienību nolikumus;

10.3. saskaņā ar darba samaksas fondu apstiprina Vides valsts inspekcijas štatu sarakstu, kā arī izdara grozījumus tajā;

10.4. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Vides valsts inspekcijas ierēdņus (ierēdņu kandidātus), kā arī pieņem darbā un atlaiž no darba Vides valsts inspekcijas darbiniekus;

10.5. izdod Vides valsts inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem saistošus rīkojumus;

10.6. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Vides valsts inspekciju;

10.7. groza vai atceļ jebkuras Vides valsts inspekcijas amatpersonas rīkojumu un lēmumu, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

10.8. risina jautājumus, kas saistīti ar Vides valsts inspekcijas finansiālo darbību un tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu;

10.9. koordinē un metodoloģiski vada reģionālo vides pārvalžu, Jūras vides pārvaldes, valsts rezervātu un citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vides valsts inspektoru darbību, kā arī dod tiem saistošus norādījumus vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

10.10. aptur vai atceļ attiecīgo reģionu vides aizsardzības galveno valsts inspektoru lēmumus, ja tie neatbilst normatīvo aktu prasībām.

IV. Vides valsts inspekcijas amatpersonu tiesības

11. Vides valsts inspekcijas amatpersonām ir šādas tiesības:

11.1. pieņemt lēmumus, sniegt atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus) un izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības;

11.2. ja netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas kārtība, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo juridisko vai fizisko personu darbību, kā arī ierosināt nelikumīgi iegūtās vai nelikumīgi izmantotās atļaujas (licences) anulēšanu;

11.3. celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu;

11.4. savu uzdevumu veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no juridiskajām un fiziskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;

11.5. saskaņā ar Vides valsts inspekcijas plāniem vai gadījumos, ja ir pamats uzskatīt, ka videi nodarīts kaitējums, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apmeklēt un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu jebkurā objektā;

11.6. ja ir pamats uzskatīt, ka tiek pārkāpti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas un citi normatīvie akti, Vides valsts inspekcijas amatpersona drīkst apturēt un pārbaudīt transportlīdzekļus pārkāpumu vietā, ja minētā amatpersona ir Ministru kabineta apstiprinātā vienota parauga formas tērpā;

11.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt un pielietot dienesta šaujamieročus un speciālos līdzekļus;

11.8. valkāt Ministru kabineta apstiprināto vienota parauga formas tērpu ar attiecīgām atšķirības zīmēm.

Ministru prezidents G.Krasts

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā -
aizsardzības ministrs T.Jundzis