|
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu
1.pants. Šā likuma mērķis ir novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu. 2.pants. (1) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim: 1) piedalījās bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju; 2) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar savu brīvību un dzīvību; 3) propagandēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī atklāti vēršoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju. (2) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami arī Latvijas pilsoņi un Latvijas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1961.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 4.maijam par savu politisko darbību vai pārliecību tika: 1) notiesāti un ir reabilitēti; 2) piespiedu kārtā nepamatoti ievietoti ārstniecības iestādēs, kur viņiem piemēroja medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, par ko Latvijas Republikas prokuratūra veikusi pārbaudi un sniegusi atzinumu pašvaldībai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2004., 23.10.2014. un 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.07.201.) 3.pants. (1) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras: 1) ir sadarbojušās ar komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajām struktūrām vai piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma represīvajās darbībās; 2) sodītas par tīšiem smagiem noziegumiem un nav reabilitētas; 3) mazgadības dēļ nevarēja apzināti piedalīties nacionālās pretošanās kustībā (bija jaunākas par 14 gadiem). (2) Latvijas Republikas prokuratūra pēc pašvaldības vai Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (turpmāk — Komisija) pieprasījuma sagatavo izziņu par to, vai attiecībā uz personu nepastāv šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi. (16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2021.) 4. pants. (1) Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā personai ir deklarēta dzīvesvieta. Ja Latvijas pilsonim Latvijā nav deklarētas dzīvesvietas, nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kurā viņš vērsies ar attiecīgu iesniegumu. (2) Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2021.) 5.pants. Iesniegto materiālu iepriekšējai izskatīšanai pašvaldība izveido komisiju, kurā iekļaujami arī likumos noteiktajā kārtībā reģistrēto Otrā pasaules kara dalībnieku un politiski represēto personu biedrību pārstāvji. (27.08.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 19.11.2014.) 5.1 pants. (1) Saeima par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem var atzīt arī Latvijas pilsoņus un Latvijas iedzīvotājus, kuri laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam veikuši darbības, kas vērstas uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bet kuriem šādu statusu nevar piešķirt šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā. (2) Iesniegumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu var iesniegt pati persona, kā arī — ar tās rakstveida piekrišanu — nacionālās pretošanās kustības dalībnieku intereses pārstāvošā biedrība, pašvaldība vai Saeimas deputāts. Iesniegumam pievieno iesniedzēja rīcībā esošos dokumentus un citu informāciju, kurai varētu būt nozīme lēmuma pieņemšanā. (3) Pēc iesnieguma izvērtēšanas Komisija var sagatavot izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa atzīšanu. (4) Ja persona par darbību, kas vērsta uz 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas atjaunošanu, bijusi notiesāta un nav reabilitēta, Komisija var pieaicināt ekspertus, lūgt tos iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt atzinumu par to, vai personas rīcība bijusi politiski motivēta. Komisija pēc ekspertu atzinuma uzklausīšanas var nepiemērot šā likuma 3. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto ierobežojumu. (5) Saeimas un Komisijas lēmumi nav pārsūdzami. (16.06.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2021.) 7.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka krūšu nozīme. 8.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir visas tās pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas politiski represētajām personām. 9.pants. (1) Pašvaldība ir tiesīga lemt par sociālo garantiju noteikšanu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. (2) Pašvaldība ir tiesīga lemt par kompensācijas sertifikātu dzēšanu, piešķirot samaksu naudā atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (27.08.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.09.1998.) 10.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem izmaksā ikmēneša pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. (16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005. Sk. pārejas noteikumus.) 1. Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.augustam izstrādā un apstiprina nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu, kā arī nodrošina apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu. 3. Šā likuma 10.pants stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī. (16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.) 4. Ministru kabinets līdz 2005.gada 31.augustam izdod šā likuma 10.pantā minētos noteikumus. (16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2005.) Likums Saeimā pieņemts 1996.gada 25.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1996.gada 10.maijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
