2.pants. (1) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim:

1) piedalījās bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju;

2) veicināja bruņoto un pagrīdes pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar savu brīvību un dzīvību;

3) propagandēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus vai citus izdevumus, kā arī atklāti vēršoties pret okupācijas režīmu, tā iedibināto kārtību un ideoloģiju.

(2) Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīstami arī Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1961.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 4.maijam tika notiesāti par politisko darbību vai pārliecību un ir reabilitēti.

4.pants. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķir tā pašvaldība, kas veikusi attiecīgās personas reģistrāciju dzīvesvietā, ja darbību nacionālās pretošanās kustībā apliecina ar šādiem dokumentiem:

1) Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtu dokumentu par darbību nacionālās pretošanās kustībā;

2) Latvijas Republikas tiesas spriedumu, ar kuru tiesa konstatē faktu par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, gadījumos, kad arhīvos nav saglabājušies šo faktu apliecinoši dokumenti;

3) Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.08.1998. likumu, kas stājas spēkā 22.09.1998.)