|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 32
Rīgā 2025. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 35. §) Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
1. Apstiprināt Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns). 2. Noteikt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā. 3. Plānā norādītajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) plānā paredzētos pasākumus 2025. gadā īstenot atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par papildu finansējuma piesaisti pasākumiem, kuru īstenošanai finansējums nav nodrošināts, risināt Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gadam vidusposma izvērtējuma procesā vai, ja nepieciešams, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļiem plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadam un turpmākajiem gadiem skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta līdzekļi plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirti vai tiek piešķirti daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2028. gada 1. februārim iesniegt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā: 4.1. informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi; 4.2. priekšlikumus par jauniem pasākumiem. 5. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai informāciju par plānā ietverto pasākumu izpildi un priekšlikumus par jauniem pasākumiem ietvert Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2028.–2034. gadam. 6. Lai panāktu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības kopējo drošību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm. Ministru prezidente E. Siliņa
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam
Rīga, 2025 Saturs Saīsinājumu saraksts Ievads Kopsavilkums 1. Esošās situācijas raksturojums 2. Plāna mērķis un rīcības virzieni 3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji Pielikumi 1. pielikums. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem 2. pielikums. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā Saīsinājumu saraksts
Ievads Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir īstermiņa plānošanas dokuments, kas detalizē un attīsta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam1 ietvertos mērķus un uzdevumus. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) plānu ir izstrādājusi, ņemot vērā Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2022. gada 23. augusta sēdes protokola Nr. 41 39. § 2. punktā doto uzdevumu2,3, kas ir sniegts, ievērojot ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences Latgales plānošanas reģiona sociālekonomiskajos radītājos, kā arī nepieciešamību nodrošināt pēctecību iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei (2013.–2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2021. gadam) iekļautajām iniciatīvām, lai Austrumu pierobežā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības ar pārējiem Latvijas reģioniem. Uzsākot plāna izstrādi 2022. gadā, tas galvenokārt tika vērsts uz Latgales reģiona sociāli ekonomisko attīstību, mazinot reģionālās attīstības atšķirības, līdz ar to iekļaujot pamatā VARAM pārziņā esošos pasākumus. Bet, ņemot vērā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Austrumu pierobežas reģioniem, jautājums ir vērsies plašāk. 2023. gada 12. maijā VARAM organizēja starptautisku konferenci "Austrumu pierobeža: attīstības iespējas un izaicinājumi attālajiem reģioniem", kurā piedalījās pārstāvji no Eiropas valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju – Polijas, Somijas, Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas. Pēc šīs konferences Austrumu pierobežas drošības jautājumi tiek daudzkārt analizēti kā kopējais izaicinājums visām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, un ES kopējās drošības kontekstā (sk. par aktuālajiem starptautiskajiem projektiem nodaļā "Esošās situācijas raksturojums"). Apkopojot konferencē izskanējušo citu valstu pieredzi un nepieciešamību pēc plašāka rīcības modeļa Austrumu pierobežās attīstībai, tai skaitā ņemot vērā drošības aspektus, izkristalizējās nepieciešamība pēc visu politiku, kas ietekmē Austrumu pierobežu, kopīga piedāvājuma un plašāka starpinstitucionāla sadarbības modeļa Austrumu pierobežas attīstībai. Tādējādi 2023. gadā un 2024. gadā4 plāns papildināts ar nozaru ministriju sniegto informāciju par pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti Austrumu pierobežā, sekmējot tās attīstību un nostiprinot tās drošību. Līdz ar to izstrādes procesā plāns ir pārveidots par dokumentu, kas vērsts uz plašākas teritorijas – Latvijas Austrumu pierobežas (kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju) – attīstību, un tam ir paplašināts tematiskais tvērums, aptverot arī pasākumus drošības stiprināšanai. Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību. Plāna projekta izstrādē un apspriešanā tika iesaistīts plašs ieinteresēto pušu loks.5 Tas vairākkārt apspriests arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijā, t.sk. pieaicinot nozaru ministriju pārstāvjus un citas ieinteresētās puses. Īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem, savu redzējumu par plāna pilnveides nepieciešamību 2024. gada 13. martā sniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Par pilnveidoto plānu tika diskutēts MK Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskajā komitejā6 2024. gada 2. maijā, 11. jūnijā un 17. septembrī. Izstrādājot plānu, tika ņemta vērā arī citu ES Austrumu pierobežas valstu pieredze – arī Igaunijā7 un Somijā8 ir izstrādātas īpašas atbalsta programmas Austrumu pierobežas teritoriju atbalstam. Šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, tāpat kā Somijā, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Būtiska tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību. Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā. Papildus Igaunijā tiek aptverti arī sociālie pakalpojumi. Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā atbalsta ietvaros Austrumu pierobežai aptvertas arī vides un zaļās tehnoloģijas, atjaunojamā enerģija, dabas resursu izmantošana (īpaši jaunu tehnoloģiju ieguvei un kritisko zemes metālu ieguvei), aprites ekonomika, ūdeņraža ražošana un tūrisma nozare. Plāna struktūra veidota, ievērojot MK 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 4.nodaļā noteiktos nosacījumus plāna saturam. Kopsavilkums Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā. Plāns izstrādāts, ņemot vērā MK doto uzdevumu, kā arī ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus. Būtiskākie izaicinājumi, ko nepieciešams risināt Austrumu pierobežā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmē, kas kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā: - pastiprināta jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus; - negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību; - negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.
Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību.9 Plānā ir ietverti pasākumi un aktivitātes, kas papildina/paplašina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kas tiek īstenotas vai nu tikai austrumu pierobežā vai Latgalē, vai cita starpā arī Austrumu pierobežā vai Latgalē, kuriem ir piešķirts finansējums vai tie tiks īstenoti esošo resursu ietvaros, vai arī finansējums tiks rasts atbildīgās nozares ministrijas budžeta ietvaros – 59 pasākumi10, no kuriem 58 pasākumu kopējais piešķirtais finansējums ir 644 598 937 euro (nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji"). DROŠĪBA Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu Austrumu, šī virziena ietvaros piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēta: • infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus Austrumu pierobežas teritorijā (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē)11; • Latvijas Austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem; • sešu militāro bāzu (Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā (Rēzeknes novads), Preiļos, Meža Mackevičos (Augšdaugavas novads), Alūksnē) darbības nodrošināšana un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā; • divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas; • pasākumu īstenošana informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sektora spēcināšanai; • Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājuma kā visas ES drošības jautājuma virzīšana un finansējuma piesaistīšana specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju, Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada. EKONOMIKA Austrumu pierobežas teritorijas iedzīvotāju labklājības celšanai piešķirtā finansējuma ietvaros būtiski ir īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus, padarot Austrumu pierobežas teritoriju par pievilcīgāku vietu uzņēmējdarbības veikšanai, t.sk.: • 1 80012 jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, t.sk. eksportējošos uzņēmumos, Latgales un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas instrumenta darbības ietvaros, industriālajā parkā u.c.; • investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpils valstspilsētā, kā arī citās Austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 milj. euro privāto investīciju; • Latgales un Rēzeknes SEZ atbalsta turpināšana un robežu paplašināšana (iekļaujot Alūksnes novadu), paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti; • atbalsta sniegšana 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem inovāciju klāsteru programmas ietvaros; • aizdevumu sniegšana ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem, aizdevumu produktivitātes kāpināšanai, kā arī starta un izaugsmes aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 milj. euro apmērā; • atbalsta sniegšana ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējas veicināšanai, mazo saimniecību attīstībai, gados jaunu lauksaimniecību dibināšanai, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecībām; • atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu 674,25 CO2 ekvivalenta tonnas gadā; • publiskās privātās partnerības modeļa ieviešana mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām; • 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība; • ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu, samazinot primārās enerģijas patēriņu 1 390,65 MWh gadā; • pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti, panākot primārās enerģijas patēriņa pašvaldību ēkās un infrastruktūrā samazinājumu vismaz par 1 218 856 kWh/gadā; • investīciju ieguldīšana mobilitātes veicināšanai, t.sk. valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana, nodrošinot novadu administratīvo centru un tajos sniegto pakalpojumu un darba vietu drošai sasniedzamību13, Daugavpils Vienības tilta rekonstrukcija; • uzlabota valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra, t.sk. ceļu infrastruktūra un viedie risinājumi rindu mazināšanai; • 18 bezemisiju transportlīdzekļu iegāde pašvaldību vajadzībām, uzmanību pievēršot izglītojamo mobilitātei un vienlaikus veicinot skolu tīkla sasniedzamību; • ieguldījumu veikšana publiskās ārtelpas attīstībā, izveidojot jaunas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē 245 392 m2 platībā; • viedo pašvaldību attīstības sekmēšana, izveidojot vismaz vienu viedu risinājumu pašvaldību autonomo funkciju īstenošanā un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā; • atbalsta nodrošināšana nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai, atbilstoši vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām; • investīciju veikšana platjoslas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstībā, 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citā sabiedriskām ēkām nodrošinot piekļuvi platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu. CILVĒKRESURSI Austrumu pierobežas drošības un ekonomiskās attīstības jautājumi ir cieši saistīti ar teritorijas apdzīvotību, Austrumu pierobežas pievilcīgumam īstenojot šādus pasākumus: • uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana; • Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija14 Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem; • Daugavpils Universitātes darbība, nodrošinot konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu; • reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgās Malnavas koledžas darbības turpināšana koledžas statusā, īstenojot īsā cikla augstākās izglītības programmas, kā arī vismaz 4 pieejamības jeb izņēmuma skolu (t.sk. Kārsavas vidusskola, Kaunatas vidusskola, Dagdas vidusskola un Tilžas pamatskola) nodrošināšana; • šķēršļu mazināšana vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā; • vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī; • slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas; • Veselības ministrijas (turpmāk – VM) līdzdalības nodrošināšana Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) "Daugavpils reģionālā slimnīca", kas veicinās vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem; • remigrācijas veicināšana, nodrošinot 95 atgriezušās personas gadā; • jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) tīklu – Balvu novadā (3), Līvānu novadā (2), Preiļu novadā (3), Augšdaugavas novadā (5), Ludzas novadā (18). Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturu, attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada, norādāmas: - atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti; - atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem; - ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem; - rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai. Plāns pašlaik paredz tiešus ieguldījumus un to sasniedzamos rezultātus, vienlaikus plāna ieviešanas ietvaros jāveic monitorings par ieguvumiem plāna pasākumu ieviešanā (netiešā ietekme) – ietekme uz uzņēmējdarbību/nodarbinātību un pakalpojumu sniegšanu, ar infrastruktūras izveidi un pasākumu nodrošināšanu saistīto netiešo ieņēmumu analīze. Plāna īstenošanas uzraudzībai VARAM aicinās Latvijas Bankas ekspertus veikt šo izvērtējumu. Plāna ieviešana notiks, strādājot partnerībā ar nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un ieinteresētajām pusēm. 1. Esošās situācijas raksturojums Laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju starp reģioniem visstraujāk pieaudzis reģionos ārpus Rīgas reģiona – Latgales reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 25% (sasniedzot 8 833 euro), Vidzemes reģionā par 23%, Zemgales reģionā par 22%, Kurzemes reģionā par 18%, Rīgas reģionā tikai par 13%:
1. attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju plānošanas reģionos 2018.–2021. gadā. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība starp reģioniem samazinās, piemēram, ja 2018. gadā Rīgas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija 3,1 reizi lielāks nekā Latgales reģiona, tad 2021. gadā tas ir samazinājies līdz 2,8 reizēm. Divi galvenie aspekti, kas raksturo izaicinājumus Austrumu pierobežā, ir: • reģionālās attīstības atšķirības15 salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un valsts vidējiem rādītājiem (nelabvēlīgas tendences teritorijas sociālekonomiskajos rādītājos16, kas pastāv ilgtermiņā); • Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radītā ietekme.
2. attēls. Galvenie statistikas dati, kas raksturo Austrumu pierobežas/Latgales plānošanas reģiona izaicinājumus. Avots: Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā jau minēts ievadā, plāns tā sākotnējā izstrādes posmā bija vērsts galvenokārt uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un reģionālo atšķirību mazināšanu. Taču, izvērtējot ģeopolitisko situāciju, ko pamato arī zemāk norādītie pētījumi, būtiska loma plānā tika iezīmēta Latgales reģiona un visas Austrumu pierobežas drošības jautājumiem. Sadarbībā ar nozaru ministrijām pilnveidotā plāna pašreizējā redakcija saturiski ir daudz plašāka, nekā tās sākotnējais priekšlikums, ietverot arī tādus jautājumus kā uzņēmējdarbība, mobilitāte, mājokļi u.c. Ņemot vērā cita starpā Somijas pieredzi, nepieciešams padarīt Latvijas Austrumu pierobežu par pievilcīgāku vietu gan tautsaimniecības attīstības veicināšanai un investoru piesaistei, gan iedzīvotāju noturēšanai un piesaistei Austrumu pierobežas teritorijai. Robežas aizvēršana un sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšana, apstājoties cita starpā pārrobežu tirdzniecībai un tūrismam, ir izaicinājums un vienlaikus arī stimuls Austrumu pierobežā meklēt jaunus attīstības un izaugsmes virzienus. Cita starpā, iedvesmojoties no Somijas piemēra, arī šajā plānā ir ņemti vērā drošības izaicinājumi, attiecīgi paredzot uz drošības stiprināšanu vērstas rīcības. Dominējošā tēma plānā gan šajā, gan Igaunijas un Somijas gadījumā ir uzņēmējdarbības, ekonomiskās aktivitātes veicināšana, nodrošinot jaunu darbavietu radīšanu Austrumu pierobežā kā pamatu iedzīvotāju labklājības celšanai un attiecīgi depopulācijas samazināšanai. Tāpat kā Somijā, arī šajā plānā uzsvērta nepieciešamība pārvirzīt ekonomiskās sadarbības saites no agresorvalstīm uz citiem sadarbības partneriem. Latvijas Austrumu pierobežā līdzīgi Somijas dokumentam arī plānotas aktivitātes attiecībā uz izglītību un pētniecību, kā arī teritorijas sasniedzamību. Arī ar Igaunijas Austrumu pierobežas plānu ir daudz kopīga – uzņēmējdarbības veicināšana, dzīves vides uzlabošana, pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Austrumu pierobežā. No pētījumiem, kas veikti pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanas, Eiropas Teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkla (turpmāk – ESPON) pētījuma "BusDev – Uzņēmējdarbības attīstības iespējas pie ES ārējām robežām" ziņojumā17 norādīts, ka robeža izjauc ekonomisko telpu un slēdz tirgus tās otrā pusē. Apvienojumā ar perifēro atrašanās vietu un reto apdzīvotību tas negatīvi ietekmē reģionālo ekonomiku. Rezultātā uzņēmumi saskaras ar problēmām, kas saistītas ar piekļuvi visu veidu tirgiem, jo īpaši darbaspēkam un finansēm. Uzņēmējdarbības atbalsta finansējuma apguve bieži vien ir krietni zemāka par vidējo rādītāju valstī. Nepietiekami attīstītā pieejamība/sasniedzamība tiek uzskatīta par izšķirošu šķērsli Austrumu pierobežas attīstībai. Austrumu pierobežas atrašanās vieta palielina izmaksas, kas padara uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar tiem reģioniem, kas atrodas tuvāk lielākajiem transporta tīkliem. Reģionā nav pienācīgas lidostas, un lielākie transporta mezgli atrodas vairāk nekā 200 km attālumā.18 Attiecīgi plānā tiek piedāvātas rīcības uzņēmējdarbības veicināšanai (piemēram, Latgales un Rēzeknes Speciālo ekonomisko zonu atbalsta pilnveidošana), mobilitātes uzlabošanai (piemēram, valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana).
3. attēls. Izaicinājumi Austrumu pierobežā pirms Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās. No pētījumiem, kas veikti pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās, izriet - iepriekšminētie aspekti kavēja Austrumu pierobežas attīstību miera laikos, kad arī šīs teritorijas saskarās ar tādiem nozīmīgiem izaicinājumiem kā depopulācija un zema ekonomiskā aktivitāte, taču ģeopolitiskā situācija ir būtiski mainījusies līdz ar Krievijas pilna apmēra agresijas karu pret Ukrainu.
4. attēls. Jauni izaicinājumi Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās. Pēc VARAM iniciatīvas SIA ERNST & YOUNG BALTIC sagatavoja pētījumu par Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi19. Pētījumā tika identificēta ietekme – izaicinājumi tādos aspektos kā drošība20, ekonomika21, energoapgāde22, bēgļu krīze23 un transports un infrastruktūra24.
5. attēls. Izaicinājumi un attīstības iespējas Austrumu pierobežā pēc Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu uzsākšanās.25 (Avots: izaicinājumi pēc iepriekšminēto pētījumu informācijas, attīstības iespējas pēc ministriju sniegtās informācijas) Kā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) tīmekļvietnē raksta bijušais Polijas diplomāts un NATO amatpersona Roberts Pzcels (Robert Pszczel), "Krievijas neizprovocētais, nepamatotais un barbariskais iebrukums Ukrainā ir ne tikai milzīgu drošības briesmu izpausme, kas sagrāvusi mieru Eiropā. Tas ir salauzis visu kontinentā pacietīgi daudzu desmitgažu laikā uzbūvēto drošības arhitektūru, ieskaitot starptautiskās saistības, par kurām panākta vienošanās pēdējo 30 gadu laikā. Ar kodoldraudu dimensiju vai bez tās Krievijas kaimiņiem jau ir pamatoti iemesli baidīties no Krievijas. Viņi jūt, ka, ja to neapturēs Ukrainā un pie tās, tad Putins var vērst agresiju pret citām teritorijām. Uz šo draudu smagumu norāda gan Somijas, gan Zviedrijas vēsturiskais lēmums pieteikties dalībai NATO. Mazās valstis, piemēram, Moldova un Gruzija, bet arī Maskavas formālie sabiedrotie, piemēram, Kazahstāna, var baidīties kļūt par Putina nākamo mērķi. Kremlis nav mēģinājis šīs bailes kliedēt, bet tā vietā pastiprinājis tās ar tiešu draudu, propagandas un iebiedēšanas sviru palīdzību. Krievija ir sākusi izbaudīt savu plēsēja lomu, un tā izmanto brutālu spēku savu imperiālistisko mērķu sasniegšanai. Pat novājināta Krievija joprojām spēj nodarīt smagus zaudējumus citiem. Apturēt to spēs tikai spēcīga atturēšana un uzticams spēks NATO pusē. Būtiski, ka sabiedrotie beidzot ir piedēvējuši atbildību tur, kur tā slēpjas, jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā nosaucot Krieviju par "būtiskāko un tiešāko apdraudējumu sabiedroto drošībai"." Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (izskatīts MK 2023. gada 28. novembrī, protokols Nr.59 56.§), ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, infrastruktūras attīstībā būtu jāpiemēro jauna plānošanas pieeja, piedāvājot divējādas lietojamības risinājumus, nodrošinot objektu militāro un civilo pielietojumu, piemēram, mobilitātes un pretmobilitātes infrastruktūra, kas reizē var nodrošināt būtisku potenciālo ietekmi reģionālai attīstībai (saistībā ar reģionālo mobilitāti, ekonomisko aktivitāti un pakalpojumu pieejamību) un klimata pielāgošanās pasākumiem. Līdzīgi divējādo lietojamību var skatīt jebkurai pakalpojumu infrastruktūrai, kad, to izveidojot vai sakārtojot, var nodrošināt gan pakalpojumu pieejamību, gan reizē var rast risinājumu civilai aizsardzībai (piemēram, bumbu patvertnes u.tml.) (par divējādā lietojuma risinājumiem sk. plašāk 2.pielikumā). Papildus nozīmīgs izaicinājums Austrumu pierobežā ir augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (2023.gadā 22,7% saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktu pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2023. gadā"26). Vienlaikus, izpildot augstāk minētā informatīvā ziņojuma protokollēmuma 3. un 4. punktā noteiktos uzdevumus, plāna 2.pielikumā atspoguļoti vērtēšanas kritēriji, uz kā pamata tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi par aktuālām infrastruktūras izveides un atjaunošanas vajadzībām mobilitātes un pakalpojumu jomās, kas apkopoti augstāk minētā informatīvā ziņojuma 1. un 2.pielikumā, nodrošinot divējādas lietojamības infrastruktūras attīstību Austrumu pierobežas reģionā. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiks sagatavots divējādas lietojamības mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras kartējums un informācija par šo projektu ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu. Starptautiskā dimensija Papildus starptautiskā mērogā ir uzsāktas vairākas iniciatīvas Eiropas Austrumu pierobežas stiprināšanai, kas var sniegt pienesumu plāna izstrādē un pasākumu īstenošanā: • ESPON CHANEBO projekts "Izaicinājumi pie ES ziemeļaustrumu ārējām robežām" (Challenges at EU’s North-East External Borders)27 Šīs analīzes mērķis ir iegūt pierādījumus par reģionu attīstības iespējām pie ES ziemeļaustrumu ārējās robežas, ņemot vērā to, ka ir apturētas pārrobežu sadarbības programmas, un palīdzēt pārorientēt cilvēkkapitālu un politikas instrumentus uz jauniem starptautiskās sadarbības ģeogrāfiskajiem virzieniem. Šis pētījums palīdzēs iesaistītajiem reģioniem stiprināt to noturību pret nākotnes izaicinājumiem saistībā ar kohēziju un drošību. Kā norādīts ESPON CHANEBO projekta sākotnējā ziņojumā28, Austrumu pierobežā drošība un stabilitāte ir ekonomikas attīstības atslēga, piesaistot ārvalstu tiešos ieguldījumus un saglabājot cilvēkkapitālu. Līdz ar ES valstu reģionu pārrobežu sadarbības programmu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ, pēc ESPON aplēsēm tika pārvirzīti prom no pierobežas reģioniem kopā 257 miljoni euro finansējuma, nepiedāvājot neko citu vietā, kas ir bijis nozīmīgs zaudējums attiecīgajām teritorijām. • EK projekts sadarbībā ar Pasaules Banku "Baltijas valstu attīstības izlīdzināšanās reģionu iniciatīva Igaunijā, Latvijā un Lietuvā: robežreģionu stiprināšana noturībai un izaugsmei" (Baltic States Catching-up Regions Initiative Estonia, Latvia & Lithuania: Strengthening Border Regions for Resilience and Growth) EK Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāts (turpmāk – DG REGIO) ir parakstījis līgumu ar Pasaules Banku par šo iniciatīvu, kas veltīta Lietuvas, Latvijas un Igaunijas reģionu, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, noturības stiprināšanai. Iniciatīvas mērķis ir sadarbībā ar vietējām un reģionālajām ieinteresētajām pusēm un Pasaules Bankas ekspertiem sagatavot priekšlikumus ilgtspējīgām ieguldījumu iespējām, ko varētu izmantot, plānojot turpmāko valsts un ES Kohēzijas politikas fondu atbalstu. 2024. gada septembrī VARAM saņemts projekta ietvaros sagatavots Tvēruma ziņojuma projekts (Draft scoping report) izvērtēšanai. Tajā identificēti šādi izaicinājumi Latgales reģionā: o kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā Latgale ir zaudējusi gandrīz 100 000 iedzīvotāju. Iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir kritiska problēma, un turpmākajās desmitgadēs tiek prognozēts, ka tā joprojām būs aktuāla; o Latgale saskaras ar izteiktu ekonomisko izolāciju, atrodoties vistālāk no valsts ekonomiskajiem centriem. Transporta infrastruktūra un sasniedzamība ir kritiski Latgales attīstības jautājumi. Piekļuve un attālums līdz galvenajiem transporta mezgliem rada papildu izmaksas Latgales uzņēmumiem, kas samazina to konkurētspēju. Latgalē ir autoceļu un dzelzceļu tīkls, kas to savieno ar lielākajiem pilsētu centriem, taču, lai atbalstītu ekonomisko izaugsmi, ir jāuzlabo šīs infrastruktūras kvalitāte un pārklājums; o tautsaimniecības attīstību kavē neatbilstoša rūpniecisko jaudu izmantošana un darbaspēka nepietiekamā profesionālā kvalifikācija, Latgales ekonomiskajā struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes; o darba tirgum Latgalē raksturīgs augsts bezdarba līmenis un ierobežotas iespējas, starp reģionālajām izglītības iestādēm un darba tirgu ir nepietiekama sinerģija; o neskatoties uz potenciālu, reģions saskaras ar ierobežojumiem tūrisma infrastruktūrā un izmitināšanas kapacitātē, kas kavē šīs nozares izaugsmi; o Latgalē energoefektivitāte joprojām tiek risināta nepietiekami; o mājokļu trūkums kavē pozitīvas remigrācijas tendences Latgalē29; o finansiālās grūtības pašvaldību līmenī Latgalē izpaužas īpaši spilgti; o ierobežota piekļuve sabiedriskajiem medijiem un ierobežota uzticēšanās tiem veicina sociālo plaisu Latgalē. • Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (turpmāk – OECD) sadarbībā ar EK īsteno projektu "Apsverot reģionālo pievilcību zaļai un iekļaujošai globalizācijai" (Rethinking regional attractiveness for green and inclusive globalisation), kas cita starpā aptver Latgali kā Austrumu pierobežas reģionu. Ar EK DG REGIO atbalstu OECD palīdzēs 11 reģioniem 6 Eiropas valstīs (Grieķijā, Itālijā, Latvijā, Polijā, Portugālē un Spānijā) pārskatīt savas pievilcības stratēģijas. OECD misijas (īstenota 2024. gada maijā) Latgalē mērķis bija mācīties no dažādu internacionalizācijas un pievilcības politikas veidošanā iesaistīto dalībnieku pieredzes. Tas ir jautājums par labāku izpratni par galvenajiem uzdevumiem, iespējām un labo praksi, tieši runājot ar praktizējošiem speciālistiem uz vietas. Rezultātā tiks apkopoti statistikas dati un tiks sniegti visaptveroši ieteikumi politiku pilnveidošanai ilgtspējīgai Latgales attīstībai. Rekomendācijas ir saņemtas 2024. gada IV ceturksnī. • INTERREG Eiropas politikas mācīšanās platformas projekts, kas risina reģionālās attīstības problēmas Eiropas austrumu pierobežas reģionos, kurus visvairāk skāris Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu un tam sekojošā robežu slēgšana (Regio-Silience: Targeted policy learning project addressing the regional development challenges for Europe’s Eastern border regions most affected by Russia’s aggressive war on Ukraine and the subsequent closure of borders)30 Projekta ietvaros, piedaloties ieinteresētajām pusēm no skartajām valstīm un to reģioniem, tiek diskutēts par kopīgajiem izaicinājumiem un tiek plānots nodrošināt politiku savstarpējas mācīšanās procesu. 2. Plāna mērķis un rīcības virzieni Atbilstoši Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, vidējā termiņā panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu. Šī plāna mērķis ir specifiski fokusēts uz Austrumu pierobežu, vienlaikus esot saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam ietvaru – Austrumu pierobežā veidot atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai, kas tuvina reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm31, panākot Latgales plānošanas reģiona IKP pieaugumu absolūtajos skaitļos un uz vienu iedzīvotāju, sniedzot ieguldījumu Reģionālās politikas pamatnostādņu rādītāja sasniegšanā. Plāns paredz arī Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu virzīt kā visas ES drošības jautājumu, daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027. gada panākot finansējuma piesaisti specifiski ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un/vai Baltkrieviju. Šī plāna rezultatīvie rādītāji 2027. gadam Latvijas Austrumu pierobežā:
6. attēls. Plāna galvenie rezultatīvie rādītāji. Plāna trīs rīcības virzienu – drošības stiprināšana, ekonomiskā attīstība, cilvēkresursu attīstība3233 – ietvaros īstenojamie pasākumi detalizēti apskatīti 3.nodaļā "Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji". Plāna 3.nodaļā ietverti 59 pasākumi, no kuriem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums Austrumu pierobežā/Latgales plānošanas reģionā ir 644 598 937 euro, t.sk. valsts budžeta finansējums 269 635 946 euro un ES fondu un cits ārvalstu finansējums 374 962 991euro. Attiecībā uz ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu norādāms, ka VARAM pārziņā īstenojamo pasākumu finansējums pa reģioniem ir sadalīts saskaņā ar teritoriālo pieeju34, diferencējot atbalstu atbilstoši IKP līmenim, līdz ar to novirzot Latgales plānošanas reģionam lielāko finansējuma apjomu (sk. attēlu zemāk).
7. attēls. Plānošanas reģioniem noteiktais ES fondu finansējums saskaņā ar teritoriālo pieeju35, (kopā 363,59 milj. euro), milj. euro. Avots: VARAM aprēķins. Plāna pasākumi 2025. gadā īstenojami atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju budžeta resursu ietvaros, savukārt jautājumu par papildu finansējumu nepieciešams risināt ES fondu ietvaros vai papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamības gadījumā turpmākajos gados (no 2026.gada) skatīt MK likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas, un, ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad atbildīgās institūcijas nodrošina, ka tiek īstenoti tie rīcības plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plānā paredzētie pasākumi, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, tiks ieviesti, piemērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, kā arī ievērojot nosacījumus, kas izriet no attiecīgā regulējuma tiesiskā ietvara. 3. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji36, 37
Vienlaikus ir jāņem vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturs. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus norādītos aspektus. Papildus nepieciešama arī ekonomikas struktūras maiņa, lai pilnībā pārorientētos no tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju ar citiem partneriem. Budžeta 2025.–2028. gada periodā kā vienīgā prioritāte, kas paredz papildus līdzekļus jomām, kas saistīta ar aizsardzības un valsts drošības stiprināšanu. Papildu ir jāņem vērā demogrāfijas izaicinājumi – Latvijā, īpaši pierobežā, dramatiski saruks iedzīvotāju skaits darbaspēka vecumā, kas radīs būtisku ietekmi uz reģiona tautsaimniecību, pakalpojumu pieejamību, infrastruktūras uzturēšanu un konverģenci kopumā. Līdz ar to attiecībā uz investīciju prioritātēm Austrumu pierobežā pēc 2027. gada, indikatīvi norādāmas: - atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai116, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti; - atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem; - ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem117; - rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai. Lai panāktu, ka ES daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts ES Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz ES Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot ES kopējo drošību, ir turpināmas diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm. 1 Apstiprinātas ar MK 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587. 2 VARAM izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2022. gada 30. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai MK rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2023.–2025. gadam. 3 Ar šo plānu tiek izpildīts arī MK 2023.gada 21.novembra sēdes protokola Nr. 58 66. § 7.punktā dotais uzdevums (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2024. gada 31. martam sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.) 4 T.sk. pamatojoties uz Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas lēmumu. 5 Tas tika apspriests vietējās diskusijās – 2023.gada 14.septembrī Daugavpilī un 15.septembrī Rēzeknē. No 2023.gada 27.novembra līdz 8.decembrim norisinājās plāna publiskā apspriešana Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Plāna izstrādes ietvaros pēc konsultācijām ar nozaru ministrijām daļēji ņemti vērā individuāli saņemti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumi plānā ietveramajiem pasākumiem, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses priekšlikumi. 6 Izveidota ar Ministru prezidenta 2024.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-158. 7 Igaunijas austrumu pierobežas Ida-Viru reģiona attīstības plāns apstiprināts 2021. gadā un tā darbības termiņš ir 2030.gads, attiecīgi kara ietekme tajā nav ievērtēta. 8 Somijas valdības apstiprinātais dokuments "Austrumsomija – jauns virziens" izstrādāts 2023. gadā, tieši reaģējot uz Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu sākšanos. 9 Plānā detalizēti tiek ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu. 10 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 17 (1.1.; 1.5; 1.6., 1.7.; 1.9.; 1.10., 1.13.1.; 1.13.2., 1.14.; 1.15.2.; 2.6.; 2.28.; 2.29.; 2.30.; 3.3.; 3.4.; 3.5., 3.12.), Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā – 42 (1.2.; 1.3.; 1.4.; 1.8.; 1.11.; 1.12.; 1.15.1.; 2.1.; 2.2.; 2.3.; 2.4.; 2.5.; 2.7.; 2.8.; 2.9.; 2.10.; 2.11.; 2.12.; 2.13.; 2.14.; 2.15.; 2.16.; 2.17.; 2.18.; 2.19.; 2.20.; 2.21; 2.22.; 2.23.; 2.24.; 2.25.; 2.26.; 2.27.; 3.1.; 3.2.; 3.6.; 3.7.; 3.8.; 3.9.; 3.10.; 3.11.; 3.13.; 3.14.). 11 Šobrīd finansējums ir pieejams 7 katastrofu pārvaldības centru būvniecībai (Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos), bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība. 12 T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un SAM 3.3.1. "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028.gada beigām. 13 Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne – Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva – Priežmale, V687 Vecpils – Biķernieki – Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/). 14 RTA reorganizācija tiks veikta līdz 2025.gada 1.aprīlim atbilstoši MK 23.05.2023. rīkojumam Nr.297, Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju. RTU pēc reorganizācijas (t.i., pēc 1.aprīļa) nodrošinās studiju programmu pārņemšanu un attīstīšanu un iepriekš RTA uzņemto saistību pārņemšanu (attiecībā uz dažādiem specifiskā atbalsta mērķa darbības programmām u.c.). 15 Latvijas reģionālās attīstības atšķirības pēc IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālā sadalījuma ir starp augstākajām OECD (avots: OECD. Regions and Cities at a Glance 2022 – Latvia. Pieejams: https://www.oecd.org/regional/LVA-RCG2022.pdf) un ES (avots: Eurostat dati) valstu vidū. Līdz ar to reģionālās attīstības atšķirību starp teritorijām mazināšana ir viens no būtiskajiem ilgtermiņa izaicinājumiem Latvijas reģionālajā politikā. 16 Austrumu pierobežā jau ilgstoši pastāv izteiktākās negatīvās sociālekonomiskās tendences starp Latvijas reģioniem – augsta migrācija jeb iedzīvotāju aizplūšana uz citiem reģioniem un valstīm, zema ekonomiskā aktivitāte un augsts bezdarba līmenis, zemāks ienākumu līmenis, kā arī zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Rīgas reģionā laika periodā no 2013. gada līdz 2023. gadam iedzīvotāju skaits ir nedaudz pieaudzis, kamēr Latgales reģionā tas ir samazinājies par 17,3% (par vairāk nekā 51 tūkst.). Savukārt attiecībā uz bezdarbnieku skaitu jāsecina, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā Latgales reģionā pēdējo piecu gadu laikā bijis ap 35%-50%, savukārt pārējos reģionos ap 10%-20%, kas nozīmē, ka Austrumu pierobežā ir ievērojami augstāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars nekā citviet Latvijā. 17 ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. (December 2019 – January 2021). Pieejams: https://www.espon.eu/bus 18 ESPON. BusDev - Business Development Opportunities at External EU Borders. Pieejams: https://www.espon.eu/bus 19 Ernst&Young. Izvērtējums par kara Ukrainā radīto ietekmi uz Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģioniem (2024). 20 Pētnieku aptaujātie uzņēmēji atzīmējuši, ka būtiski jāpievēršas valstu tēla un pievilcības ārvalstu investoriem uzlabošanai. Ārvalstu investoriem un potenciālajiem klientiem nav pietiekamas izpratnes par Baltijas reģiona pašreizējo drošības situāciju, kā arī par to kāda veida produkti šeit pieejami un kādu jomu uzņēmumi šeit darbojas. 21 Eksporta apjoms faktiskajās cenās, salīdzinot 2022. gadu un 2023. gadu, visās valstīs, izņemot Poliju, ir samazinājies, lielāko kritumu piedzīvojot Latvijā (11%). Secināms, ka valstu tautsaimniecības ārējos tirgos kopumā ir kļuvušas mazāk konkurētspējīgas. 22 Enerģētika ir joma, kurā salīdzinoši asāk valstis ir izjutušas kara ietekmi, esot akūtai nepieciešamībai pārorientēties no Krievijas energoresursu tirgus kā ģeogrāfiski, tā arī enerģētikas avotu ziņā. 23 Saskaņā ar CSP datiem, 2022. gadā Latvijā ieradās 23 335 Ukrainas kara bēgļi un 958 citi Ukrainas pilsoņi, kas veido 62,7% no starptautisko ilgtermiņa imigrantu plūsmas valstī (38 708). Imigrantu skaits Latvijā 2022. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, vairāk nekā trīskāršojies. 24 Analizējot dzelzceļa pārvadājumu struktūru Latvijā, līdz 2020. gadam dzelzceļa tīkla izmantošanā dominēja kravu pārvadājumi. Kopš 2020. gada šī situācija ir mainījusies un 2020. gadā pasažieru pārvadājumu daļa vilcienu kilometru izteiksmē sasniedza 56%, 2021.gadā – 58%, bet 2022. gadā jau 60,6% no kopējiem vilcienu kilometru rādītājiem dzelzceļa tīklā. Karadarbība Ukrainā un tai sekojošās sankcijas un pārvadājumu ierobežojumi samazina dzelzceļa infrastruktūras noslodzi kravu pārvadājumos. 2022.gadā sauszemes tranzītā bijis 54% kritums salīdzinājumā ar 2019.gadu. Vērtējot potenciālās izaugsmes iespējas dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, diversificējot dzelzceļa darbību un kravu plūsmas, ir identificēti vairāki būtiski pozitīvi faktori un iespējas: o Eiropas – Āzijas pieaugošā transporta loma un tranzīts uz Ziemeļeiropas un Skandināvijas tirgiem. o līdz ar Eiropas un Āzijas savstarpējās tirdzniecības apjomu pieaugumu pastāv iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas pārvadājumu maršrutos starp Eiropu un Ķīnu, tostarp preču tālākai nogādei uz Ziemeļeiropu. o Dziļāka integrācija vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā un efektīvi multimodālie savienojumi (TEN-T koridors, RFC 8 , potenciāli Baltijas jūras – Melnās jūras – Egejas jūras koridors u.c.); o ostu partnerība dzelzceļa pārvadājumu biznesā un labi attīstīta dzelzceļa infrastruktūra to teritorijās; o kopīgu attīstības projektu īstenošana, veidojot ciešāku sadarbību Baltijas valstu infrastruktūras pārvaldītāju starpā; o 1520 mm un 1435 mm sliežu platuma infrastruktūras sinerģija līdz ar Rail Baltica izbūvi un attīstību. 25 Attiecībā uz energoapgādi norādāms, ka Latvijā, pastāvot tehnoloģiskai neitralitātei, priekšroka netiek dota nevienai no atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām. Kritiskās infrastruktūras klāstā norādāma arī ūdenssaimniecības nozare, jo ne iedzīvotāji, ne iestādes un uzņēmumi nevar ilgstoši iztikt bez ūdenssaimniecības (ūdensapgādes un kanalizācijas) pakalpojumiem. Tomēr jautājums risināms, veidojot valsts aizsardzības un valsts drošības politiku. 26 Pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2024-06/%C4%92nu%20ekonomikas%20indekss%20Baltijas%20valst%C4%ABs%202009.%E2%80%932023.%20gad%C4%81_0.pdf. 27 2024.gada 27.jūnijā notika pētījuma uzsākšanas sanāksme. 2024.gada oktobrī izstrādātāji nodevuši izskatīšanai pētījuma metodoloģisko ietvaru. Plānots, ka starpnodevumi būs pieejami, sākot no 2025.gada 10.februāra. Gala nodevumu, t.sk. rekomendācijas, plānots sagatavot uz 2025.gada maiju. 28 ESPON. Challenges at EU_s North-East External Borders (CHANEBO). Inception Report. July 2024. 29 Remigrāciju ierobežo nevis dzīvojamā fonda esamība, bet tā kvalitāte un pieejamība, nevis visā austrumu pierobežas teritorijā, bet teritorijās ar salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātības iespējām. 30 2024. gada 2. oktobrī notika projekta īstenotāju un ieinteresēto pušu pirmā sanāksme. 31 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā MK iecerēto darbību, 4.punkts. 32 Identitātes un latgaliešu rakstu valodas attīstība nav tikusi ietverta plāna tvērumā. Jau šobrīd izglītības iestādēs ir iespējams izglītojamiem mācīt latgaliešu rakstu valodu gan interešu izglītības, gan fakultatīvajās nodarbībās, kas netiek iekļautas mācību priekšmetu stundu sarakstā. No pašvaldībai piešķirtā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma interešu izglītības pedagogu darba samaksai ir iespējams īstenot latgaliešu rakstu valodas interešu izglītības programmu. Latgales pašvaldībās interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales komisijas, ņemot vērā pieprasījumu, var nodrošināt šādas programmas īstenošanu. Stiprinot jaunajā paaudzē latgalisko identitāti un lokālpatriotismu, arī pati pašvaldība var no saviem finanšu līdzekļiem finansēt šādu interešu izglītības programmu. Fakultatīvās nodarbības ir pamatizglītības programmas papildu daļa skolēnu vispārējās attīstības veicināšanai, ko piedāvā konkrētā izglītības iestāde un kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu. To esamību skolā nosaka MK noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem. IZM 2023. gada septembrim – decembrim piešķīra papildu finansējumu 23 pašvaldību izglītības iestādēm 5 822 euro apmērā un 2024.gadam 43 pašvaldību izglītības iestādēm - 132 600 euro apmērā, lai nodrošinātu rakstu valodas stundu īstenošanu. Arī 2025. gadā ir plānots finansējums 132 600 euro apmērā. Jau šobrīd Valsts valodas centrs nodrošina konsultācijas latgaliešu rakstu valodas jautājumos. Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam īstenošanas plāna 2024.-2027.gadam projektā jau ir iekļauts 1.3.2.pasākums "Nodrošināt atbalstu latgaliešu rakstu valodas attīstībai un valodas konsultāciju pieejamībai", kura īstenotājs ir Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs. 33 Īstenojot šos prioritāros pasākumus, būtiski ņemt vērā dabas resursu aizsardzības principu, kas veido pamatu gan ekonomiskajai, gan cilvēkresursu attīstībai, un īpaši dzīves vides uzlabošanai. Liela daļa no pašreizējā ES finansiālā atbalsta ir saistīta ar Zaļā kursa ieviešanu un klimatneitralitātes nodrošināšanu. Plānā esošie pasākumi t.sk. paredz atbalstu zaļo tehnoloģiju, atjaunojamās enerģijas un aprites ekonomikas attīstībai. 34 Teritoriālā pieeja nozīmē, ka ieguldījumi tiek balstīti uz teritoriju prioritātēm un teritoriju plānošanas dokumentiem, konkrētas teritorijas attīstību aplūkojot kompleksi. Pielietojot teritoriālo pieeju, nozaru politikas tiek veidotas un īstenotas savstarpēji koordinēti un saskaņoti ar teritoriju attīstības prioritātēm. 35 Pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (apstiprināts MK 2023. gada 17. oktobra sēdē, protokola Nr.52/27.§). Grafikā ziņojumā konceptuāli iezīmētais finansējums koriģēts atbilstoši aktuālajai pieejamo ES fondu informācijai. 36 Papildus visā Latvijā Labklājības ministrija īstenos pasākumus "Minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana" un "Reģionālās mobilitātes veicināšana". Kultūras ministrija ārpus šī plāna ietvara Latgalē īstenos pasākumus "Profesionālā teātra atbalsts izrāžu veidošanai latgaliešu valodā" un "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma – Latgales kultūras programma". Klimata un enerģētikas ministrija īstenos atbalsta pasākumus "Lauksaimniecības zaļināšana", "Oglekļa piesaistes sistēma", "Klimatnoturības veicināšana", "Transporta sistēmas zaļināšana (biometāns)", "Energoapgādes drošums", "Energokopienu izveide un attīstība", "Enerģijas pašražotāju stiprināšana", "Uzkrāšanas risinājumi", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai", "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", "Sabiedrības izpratnes veicināšana par klimatneitralitātes un klimatnoturības nozīmi un iespējām", "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un pašvaldību policijas institūciju ēkās", "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai", "Atbalsts notekūdeņu dūņu pārstrādei". 37 Tabulā ietverto rādītāju avots – CSP dati, ES fondu pasākumu uzraudzības rādītāji. 38 T.sk. ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1. jaunradīto darba vietu rezultāts Latgalē - 1088 darba vietas, kas sasniedzamas līdz 2028. gada beigām. 39 Šobrīd iedzīvotāju skaits pēc PLMP datiem gadā vidēji samazinās par 2%. 40 Papildus Austrumu pierobežā uzsākts pasākums - Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" Alūksnes novada Liepnā pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai, veicot energoefektivitātes paaugstināšanas un ēku pārbūves pasākumus. Pasākumu īsteno Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027.gada projekta Nr. NVA/PMIF/2024/1 "PMIC "Liepna" pielāgošana ilgtermiņa ekspluatācijai" ietvaros no 2024. gada 1. maija līdz 2027. gada 31. oktobrim ar kopējo finansējumu 4 266 667 euro. Lai nodrošinātu centra "Liepna" uzturēšanu, Nodrošinājuma valsts aģentūrai piešķirts finansējums 2026. gadā un turpmāk ik gadu 183 863 euro apmērā. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Liepna" ir otrais patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Latvijā, turklāt tieši Austrumu pierobežā, nodrošinot gan patvēruma meklētāju izmitināšanu, gan ekonomisko aktivitāti un darbavietas pierobežā. 41 Papildus valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts ārējās sauszemes robežas 1. un 2. būvdarbu kārtā paredzēta infrastruktūras izbūves pabeigšana (tajā skaitā laipu izbūve purvainās zonās), defektu novēršana (tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts ārējo sauszemes robežu, radītie bojājumi, dzīvnieku un krītošo koku radītie bojājumi) un infrastruktūras nodošana pasūtītājam, 3. būvdarbu kārtā paredzēts pabeigt sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecību un patrulēšanas takas izbūvi posmā gar Daugavu, 4. būvdarbu kārtā paredzēts nodrošināt rokādes ceļu (tajā skaitā caurteku un laivu (kuteru) nolaišanas vietu) izbūvi pie Riču ezera, kuru paredzēts pabeigt 6,5 mēnešu laikā no brīža, kad ir nodrošināta atsavināšanas un atmežošanas darbu pabeigšana infrastruktūras izbūvei nepieciešamajā teritorijā. Vienlaikus turpināsies valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts ārējās sauszemes robežas – 2025. gadā tiks turpināta žoga izbūve purvainajās teritorijās ar ~28,35 km kopgarumu un paredzēta jau iepriekš izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un pasūtītājam. MK iepriekš ir atbalstījis minētos infrastruktūras izbūves pasākumus un to veikšanai nepieciešamais finansējums ir piešķirts (informatīvais ziņojums "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu", tiesību akta lietas ID 24-TA-2932). 42 Iznākuma rādītājs apzīmēts ar *, rezultāta rādītājs ar **. 43 T.sk.: 1) konkurss Latgales medijiem un NVO, kura mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu, lai stiprinātu Latgales un austrumu pierobežas informatīvo telpu, veicinot reģionā dzīvojošo iedzīvotāju izpratni un informētību par aizsardzības nozari un visaptverošu valsts aizsardzību, kā arī iesaistot reģiona iedzīvotājus NVO organizētos dažādos ar aizsardzības nozari saistītu aktivitāšu un projektu norisē; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģionu viedokļu līderus informētu par aktualitātēm, tostarp tiek aicināti arī NVO un mediji. 44 Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (turpmāk – AiM) sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams. 45 T.sk.: 1) aizsardzības nozare ikgadēji organizē seminārus "Rupors" un mācības "Pilskalns"; 2) ikgadējie VVA reģionālo semināru cikli, lai reģiona viedokļu līderus informētu par aktualitātēm; 3) NBS un AiM pārstāvju tikšanās ar pašvaldību vadītājiem un reģionālajiem medijiem, lai apspriestu aktuālos jautājumus, tostarp, Austrumu pierobežas jautājumus. 46 Šim un nākamajam rādītājam pasākumi un rezultāti katru gadu tiek uzskaitīti AiM gada publiskajā pārskatā ir skaitliski izmērāmi. 47 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā. 48 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.9. pasākums "Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas". 49 Uzņēmumu kartēšanas mērķis ir izveidot katalogu ar divējāda un militāra lietojuma produktu ražošanas uzņēmumiem, ko izmantot piegādes drošības prasības izpildei aizsardzības nozares lielo spēju iepirkumos. AiM ir izvirzījusi prasību lielo spēju iepirkumos ārzemju uzņēmumiem nodrošināt vietējās industrijas iesaisti. 50 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo tas ietverts AiM darbinieku atalgojumā. 51 Plāna mērķis: stiprināt valsts drošību, savlaicīgi īstenojot laika un resursu ziņā ietilpīgus pretmobilitātes pasākumus uz LR austrumu robežas un tai pieguļošajās teritorijās, lai sekmētu NBS spēju ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumiem viegli šķērsot valsts robežu un strauji virzīties LR iekšienē. 52 2024. gada 5. martā MK apstiprināts Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns laika periodam no 2024.-2028. gadam, paredzot līdzekļus 303 000 000 euro apmērā, kas paredz pasākumus valsts drošības stiprināšanai, īstenojot pretmobilitātes pasākumus un attīstot NBS spējas. Resursi, kas attiecināmi tieši uz Latgales reģionu laika posmā no 2025.-2027. gadam ir 21 500 000 euro. 53 Atbalsts nevalstiskajām organizācijām tiks nodrošināts atbilstoši konceptuālajā ziņojumā "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" ietvertajiem NVO darbības virzieniem. Konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi" apstiprināts ar MK 2015. gada 16. decembra rīkojumu Nr.792 "Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi"". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/278602-par-konceptualo-zinojumu-par-valsts-finanseta-nevalstisko-organizaciju-fonda-izveidi. 54 Valsts budžeta programmā "NVO fonds". 55 Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams. 56 Ģeopolitiskā situācija pasaulē rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta ES Austrumu ārējās robežas valstīm. Atbalsta nodrošināšana ES Austrumu pierobežas attīstībai nākotnes Kohēzijas politikas kontekstā (sadarbībā ar Somiju, Lietuvu, Igauniju, Poliju). Jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus. EK prezidentes Urzulas fon der Leienas misijas vēstulē komisāram Fitto cita starpā uzdots turpināt darbu pie atbalsta sniegšanas austrumu pierobežas reģioniem, kurus visvairāk ir ietekmējusi Krievijas agresija, risinot to specifiskos izaicinājumus un atbalstot tos, lai pārorientētu to vietējās ekonomikas. 57 Precīzu finansējuma apjomu nav iespējams norādīt, jo uzdevuma izpilde tiks nodrošināta ar esošajiem cilvēkresursiem. 58 Visus centrus paredzēts izbūvēt, izmantojot tipveida projektu (skici), taču šo objektu būvniecības nodrošināšanai no sākuma būtu jāveic būvprojekta minimālā sastāva izstrāde, ko ir racionāli veikt, ja ir noteikts plānotais resursu avots šo objektu būvniecības nodrošināšanai. Tajos paredzēts sniegt dažādu institūciju pakalpojumus, t.sk. četros Latgalē papildus paredzētajos centros plānots nodrošināt arī NMPD darbību. 59 Ņemot vērā, ka katastrofu pārvaldības centru izbūve ir iekšējās drošības jautājums un nodrošina katastrofu pārvaldības centru reģionālo pārklājumu, noteikt, ka vēl papildu 4 katastrofu pārvaldības centru (Balvos, Krāslavā, Ludzā, Rēzeknē) izbūvei nepieciešamais finansējums tiek nodrošināts pilnā apmērā, neradot finanšu saistības, kam nav finansējuma. Līdz ar to tuvākajā ES fondu un Kohēzijas fonda Uzraudzības komitejā nepieciešams konkrēti vienoties par finansējuma pārdali trūkstošā finansējuma apmērā 29,1 milj. eiro apmērā no Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gadam vidusposma pārskatīšanas ietvaros pieejamā finansējuma. 60 Rezervēts no budžeta resora "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" pasākumam "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo – katastrofu pārvaldības centri". 61 Par finansējuma piesaisti pasākuma īstenošanai ir atbildīga nozares ministrija, pieprasot finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iespējamie finanšu avoti: pašvaldību aizņēmumi, EEZ/NFI programma. 62 2024. gada 23. jūlija MK sēdē (prot. Nr. 30, 57.§) pieņemtajā informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas risinājuma izvērtējumu un turpmāko rīcību" izklāstīts risinājums visaptverošai ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietu (RŠV) pārvaldībai, nodrošinot transportlīdzekļu automatizētu kustības organizāciju un ieviešot elektronisko rindu sistēmu. Finansējums: ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējuma pārdalījuma ietvaros risinājuma abiem posmiem paredzēts pārdalīt finansējumu 8 374 741 euro, t.sk. ES fondu daļa - 7 118 530 euro apmērā. Pirmā posma finansējums – saskaņā ar Ministru komitejas par ES fondu jautājumiem 2023. gada 19. oktobra sēdē pieņemto lēmumu par finansējuma pārdali Viedās robežas vajadzībām, noteikts 2 500 000 euro apmērā (ES fondu daļa – 2 125 000 euro). Otrā posma finansējums - ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" ietvaros noteikts 5 874 741 euro apmērā (ERAF finansējums – 4 993 530 euro). 63 LIAA ir paredzēts uzdevums investīciju portfeļa izveidei, iekļaujot arī Latgales reģiona portfeli, lai sekmētu jaunu investīciju ieplūšanu Latvijā. 64 Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ statuss un atbalsts ir spēkā līdz 2035. gada 31. decembrim. 65 Jautājums par konkrētiem instrumentiem, rīcībām, lai atvieglotu Latgales reģiona un Austrumu pierobežā pieejamo pasākumu īstenošanas nosacījumus un pasākumu īstenošanas noteikumos paredzēto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tiks izvērtēts, plānojot atbalsta pasākumus periodam pēc 2027.gada, ņemot vērā, ka pašreizējā plānošanas perioda pasākumi jau ir īstenošanas procesā un ir saskaņoti ar EK. 66 Daugavpils lidostas iecere tiek virzīta kā atbalstāma saskaņā ar konceptuālo ziņojumu "Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa stratēģiskās prioritātes līdz 2050.gadam" (projekta ID TAP portālā 24-TA-199). 67 ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu būvniecība vai atjaunošana" ietvaros". 68 ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām. 69 ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa. 70 Šeit un turpmāk izmantoti ES fondu līdzfinansēto pasākumu īsie nosaukumi, pieejami: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planotas-atlases-2. 71 Iepriekš plānotais ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 1.2.3.7. pasākums tiks apvienots ar 1.2.1.2. pasākumu "Produktivitātes aizdevumi uzņēmumu inovācijām". 72 Šeit un turpmāk EM pasākumos norādīti indikatīvi sasniedzamie rezultāti un Austrumu pierobežai netiek paredzētas kvotas attiecībā uz sasniedzamajiem rādītājiem. 73 Jāņem vērā, ka finanšu instrumentos netiek noteikta kvota, bet prioritāra atlase noteiktam reģionam. Ja nav pieprasījums, finansējums tiek novirzīts projektiem visā Latvijā. 74 FM šobrīd notiek darbs pie PPP modeļa izstrādes pieejamu mājokļu būvniecībā ar īres maksas subsīdijas mehānismu, kas visvairāk atbilstu plāna priekšlikuma saturam, jo EM izstrādātais Mājokļu pieejamības fonds nesubsidē īres maksu, bet gan nodrošina attīstītājiem kapitāla atlaidi un garu aizdevuma termiņu dzīvojamās mājas būvniecībai, kas nodrošina zemu īres maksu. 75 Jautājums par nepieciešamo finansējumu turpmākiem gadiem tiks skatīts likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvarus 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas procesā. Pašlaik norādīt finansējumu 2026., 2027. gadam nav iespējams, to varēs prognozēt pēc programmas finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas. 76 Daugavpils valstspilsētas pašvaldība 2024.gada sākumā sāka īstenot nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu "Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide" Daugavpils lidostā, kā ietvaros plānots uzbūvēt ražošanas ēku, tās darbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru un satiksmes infrastruktūru. Projekta īstenošanai ir piesaistīti 17,13 miljoni euro no VARAM pārziņā esošā Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma. Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā nozīmīgs atbalsts ir sniegts Augšdaugavas novada pašvaldībai, 2023.gada 29.novembrī ar likumu "Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei", piešķirot pašvaldībai 256,65 hektārus valsts zemes industriālā parka izveidei. Rēzeknē, Ziemeļu rajonā ir plānota industriālās zonas attīstība līdz 25 ha platībā. Pašlaik šī teritorija ir degradēta un netiek izmantota. Industriālās zonas attīstībai ir nepieciešams izbūvēt aptuveni 1,5 kilometru garu ielu ar ietvi, kā arī ielu gar esošo Eksporta ielu aptuveni 730 metru garumā. Tāpat plānota arī komunikāciju ierīkošana, dzelzceļa atzaru, loģistikas infrastruktūras atjaunošana un elektroapgādes tīklu izbūve. Projekta kopējās izmaksas aprēķinātas 5 932 352 euro apmērā (t.sk. ERAF 5 miljoni euro). 77 Elektrisko skolu autobusu skaits saskaņā ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei. 78 Papildus Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 kopgarumā, tajā skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu, bet prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem: 2025.gadam 39 milj. euro, 2026.gadam 41 milj. euro, 2027.gadam 40 milj. euro. Šis ir prognozētais valsts budžeta finansējums reģionālajiem ceļiem, šobrīd precīzāku sadalījumu Austrumu pierobežai nevar izdalīt. Saskaņā ar VSIA Latvijas Valsts ceļi informāciju 2025.gadā plānoti būvdarbi uz šādiem valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem Austrumu pierobežā: P39 Alūksne – Ape, P70 Svente - Lietuvas robeža (Subate), V569 Malta - Lazareva – Priežmale, V687 Vecpils – Biķernieki – Bramanišķi, V783 Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste (informācija uz 08.01.2025. tīmekļa vietnē https://lvceli.lv/celu-tikls/buvnieciba-un-uzturesana/aktualo-buvobjektu-saraksts/). 79 Rezultāti Latgales statistikas reģionā 6.1.1.3.p. 1.kārtā. 80 Rezultāti Latgales plānošanas reģionā 5.1.1.1.p. 1.kārtā un 2.kārtā. 81 TPF projekts Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos". 82 Tai skaitā vismaz 12 speciālisti no atbalstāmajiem reģioniem vai to pašvaldībām, saņemot elastības finansējumu. 83 Finansējums ir piešķirts jau izsludinātajām atlases kārtām, t.sk. finansējuma daļa 2025.gadam. 84 2.1.1.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās" ietvaros Latgalei ir noteikts pievilcīgāks kritērijs "kopējās primārās enerģijas ietaupījumu no mājas kopējās primārās enerģijas patēriņa" - vismaz 10% (pārējā Latvijā - vismaz 30%), tam paredzot arī atsevišķu finansējumu - līdz 10 milj. euro. 85 Papildus, lai atbalstītu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G attīstību, ar 2024.gada 4.jūnija MK sēdes protokollēmumu (prot. Nr.23 66.§) izskatīts Satiksmes ministrijas (turpmāk – SM) izstrādātais Administratīvā sloga mazināšanas informatīvais ziņojums, ar kuru noteikti konkrēti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai, par kuru ieviešanu vienojās iesaistītās institūcijas un nozares asociācijas. Administratīvā sloga mazināšanas informatīvajā ziņojumā paredzējusi vairākus darbības virzienus,: 86 Kopā pieejami 16 500 000 euro, tai skaitā Latgales plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Vidzemes plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Rīgas plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Zemgales plānošanas reģionā – 3 300 000 euro, Kurzemes plānošanas reģionā – 3 300 000 euro. 87 Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 8 700 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 372 211 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7 395 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 166 379 euro) un privātais finansējums – ne mazāks par 1 305 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 205 832 euro). Katram plānošanas reģionam atbilstošajam projektam (Latgales, Vidzemes, Rīgas, Zemgales un Kurzemes) ir pieejams kopējais finansējums ne mazāks kā 1 465 557,8 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 245 724,2 euro un privātais līdzfinansējums – ne mazāks kā 219 833,6 euro. Pēc 2026. gada 1. janvāra atbilstoši EK lēmumam par vidusposma pārskatu atbildīgā iestāde var ierosināt sadarbības iestādei palielināt pasākumam pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu līdz minētajam plānotajam kopējam finansējuma apmēram. Ja pasākumam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums tiek palielināts, sadarbības iestāde izsludina projektu atlases otro kārtu par pieejamo finansējumu, tostarp (ja attiecināms) par neizmantoto pirmās atlases kārtas finansējumu. Projektu atlases otrajā kārtā apstiprina vienu projektu par visu Latvijas teritoriju. 88 Plāna izstrādes laikā konkrēts lēmums par finansējuma pārdali (t.sk. finansējuma avotu un precīzu finansējuma apmēru) vēl nav pieņemts. Par finansējuma pārdali konkrētajam mērķim plānots diskutēt un lemt ES fondu vidusposma izvērtējuma procesa gaitā (gala lēmuma termiņš - 2025.g I cet., kad plānots izstrādāt un iesniegt EK Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumus). 89 Individuāli, atkarībā no projektu attīstītāju laika grafika. 90 Saskaņā ar KEM sniegto informāciju, ir pieteikta interese par šo pasākumu no privātā sektora pārstāvju puses. 91 Prasmju pakts ir viens no Eiropas prasmju programmas pamatpasākumiem. Tā mērķis ir atbalstīt valsts un privātās organizācijas ar prasmju uzlabošanu un pārkvalifikāciju. Pakta dalībniekiem ir pieejamas zināšanas par prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas vajadzībām, padomi par atbilstošiem finansēšanas instrumentiem, lai uzlabotu pieaugušo prasmes savos reģionos un valstīs, kā arī partnerības iespējas tās augošajā sabiedrībā. Izmantojot šo darba plūsmu, var veikt mērķtiecīgus prasmju pakta lokalizācijas centienus, t.i., aktīvi strādāt, lai izveidotu vietējos tīklus un atvieglotu piekļuvi resursiem. Šobrīd tīmekļa vietnē ir norādīts šāds biedru skaits pa valstīm: 135 organizācijas/partnerības Lietuvā, 129 Igaunijā un 133 Latvijā (dati uz 08.01.2025., tīmekļa vietne: https://pact-for-skills.ec.europa.eu/about/pact-skills-members_en). 92 No Latvijas galvenā projektā iesaistītā puse būs Latgales plānošanas reģions. Par visu projekta īstenošanu atbildīga Eiropas Komisija un Pasaules Banka. 93 Precīzi plāna izstrādes laikā nav identificējams. 94 ES fondu pasākumiem rezultātu sasniegšanā un īstenošanas termiņa norādīšanā tiek piemērots princips N+2. ELFLA finansējumu izmanto ievērojot N+2 nosacījumu, attiecīgi finansējums atbalsta saņēmējiem var tikt izmaksāts līdz 2029.gada beigām. 95 ES fondu atbalsta pasākumiem norādīta ES fondu finansējuma daļa. 96 Zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma mērķis ir izvērtēt zinātnisko institūciju zinātnisko darbību (saistība ar augstāko izglītību galvenokārt caur doktorantūru un zinātnē nodarbināto ataudzi, ņemot vērā, ka starptautiskais novērtējums nenoklāj tos jautājumus, kas ir iekļauti akreditācijas procesos) pēdējo sešu gadu periodā. Iespējams, ekspertu sniegtās rekomendācijas iekļaus aspektus par sadarbības veicināšanu ar uzņēmējiem, taču tas ir atkarīgs no katras konkrētās zinātniskās institūcijas/augstskolas. 97 IZM sniegs informāciju par tām augstskolām (neiekļaujot koledžas) un zinātniskajām institūcijām, kas piedalīsies zinātnisko institūciju starptautiskajā novērtējumā 2025.gadā (rezultāti būs pieejami 2026.gada pirmajā ceturksnī) 98 Uzņemšanas nodaļu darbs tiks stiprināts, neatkarīgi no plānotās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) reformas. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2024.gada 12.novembra sēdē NMPD reformas ietvaros Latgalē plānotas izmaiņas NMPD brigāžu darba organizācijā – Daugavpilī, Ludzā, Līvānos, Preiļos un Ludzā turpmāk 24 stundu vietā piecas brigādes dežurēs 14 stundas diennakti. Krāslavā brigāžu skaits tiks samazināts no 3 uz 2. Saskaņā ar NMPD sniegto informāciju, NMPD nodrošinājums pēc reformas Latgalē uz 1 iedzīvotāju Latvijas mērogā joprojām saglabāsies viens no augstākajiem starp reģioniem. 99 Atbilstoši MK 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 6.pielikuma 1.2. punktam, pacientu aprūpes atbalsta personas ir citas ārstniecībā vai veselības aprūpes procesā iesaistītas personas t.i. māsas palīgi, ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratori, laboratorijas speciālisti. 100 MK 2024.gada 26.novembra sēdē tika pieņemts MK rīkojums "Par valsts līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca"" (24-TA-2619). Ar minētā MK rīkojuma 5.punktu atbalstīta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus 4 619 668 euro apmērā (4 619 668 kapitāla daļas) finanšu situācijas stabilizēšanai. Vienlaikus, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 62. un 63. pantam, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta deviņpadsmito daļu, Ministru kabineta 2024.gada 3.decembra rīkojumu Nr.1018 un Finanšu ministrijas 2024. gada 9. decembra rīkojumu Nr.477 "Par apropriācijas palielināšanu", palielināts SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" pamatkapitāls, veicot naudas ieguldījumu 4 619 668 euro (četri miljoni seši simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti sešdesmit astoņi eiro) apmērā. 101 ZM rosina paredzēt Profesionālās izglītības likumā izņēmumu gadījumus attiecībā uz likuma 16.1 panta. Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums (5) 4) apakšpunkta piemērošanu, ar mērķi neierobežot dažāda līmeņa un statusa izglītības iestāžu un programmu pieejamību Austrumu pierobežā. Likuma konkrētais pants paredz izglītības iestādes statusa noteikšanu. Ņemot vērā, ka Malnavas koledža atrodas pašā Austrumu pierobežā, ir izaicinoši piesaistīt izglītojamos un īstenot plašu dažāda līmeņa izglītības programmu loku, turklāt, nodrošinot vismaz 50 % pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu īpatsvaru. ZM uzskata, ka šādam ierobežojumam šobrīd nevajadzētu attiekties uz reģiona izglītības iestādēm, īpaši, ja šādā statusā ir ierobežots skaits izglītības iestāžu. 102 Saskaņā ar AiM sniegto informāciju precīzu finansējuma apjomu šim pasākumam norādīt plāna izstrādes laikā nav iespējams. 103 Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst IZM kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību. 104 Ir būtiski turpināt "Mašīnbūves" programmas studiju norises vietas Līvānos darbību ar iespējām paplašināt studiju piedāvājumu arī citos studiju virzienos. "Mašīnbūves" studiju programma Līvānos ir izveidota, sadarbojoties Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Līvānu novada pašvaldībai un novada šķiedras optikas nozares uzņēmumiem, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku Latgalei svarīgās tautsaimniecības jomās. Uzņēmēji uzsver augstskolas būtisko lomu darbaspēka sagatavošanā (studijas RTA Līvānu studentiem notiek paralēli darbam – vakaros un brīvdienās). Līvānos darbojas divi nozīmīgi šķiedras optikas uzņēmumi SIA "Light Guide Optics Intenational" un SIA "Ceram Optec", kas veido ievērojamu pienesumu reģiona eksporta veicināšanā, kopā nodarbinot vairāk kā 600 darbinieku. Līdztekus novadā attīstās arī kokapstrādes, metālapstrādes, pārtikas, mēbeļu, kūdras ražošanas u.c. ražošanas jomas. Ģeogrāfiskai izdevīgais izvietojums ļauj Līvāniem piesaistīt studējošos no reģiona - Madonas, Jēkabpils, Preiļiem. Līvānu novada pašvaldība ir pārstāvēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sastāvā, un šis jautājums par studiju virziena "Mašīnbūve" turpmāko darbību Līvānos RTA un RTU kontekstā pārrunāts arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konventa sanāksmē 2024.gada 29.oktobrī. 105 Portatīvās datortehnikas vienību skaits tiek noteikts proporcionāli izglītojamo no sociāli neaizsargātām grupām skaitam tās pārziņā esošajās izglītības iestādēs. Attiecīgi A pierobežas pašvaldībām nav noteiktas priekšrocības attiecībā pret citām pašvaldībām. Tāda pati situācija ir ar projekta otro komponenti - interneta datu pārraides jaudas priekšizpēti, kas tiek veikta skolās Latvijā. 106 Saskaņā ar IZM sniegto informāciju piedalīties 3.1.1.5.i investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē tika aicinātās novadu pašvaldības neatkarīgi no to atrašanās vietas. Divu šādu priekšatlašu kārtu ietvaros dalību nepieteica neviena no Austrumu pierobežā esošajām novadu pašvaldībām. Vienlaikus plānota trešās projektu iesniedzēju priekšatlases kārtas īstenošana, kuras ietvaros atbalsts var tikt paredzēts ne vairāk kā 2 ārpus novada pašvaldības administratīvā centra reorganizētām vidusskolām. Starp plānotās priekšatlases dalībniekiem var piedalīties arī novadu pašvaldības, kas veido Austrumu pierobežu. 107 Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Jaunatnes politikas valsts programmas 2024.-2026. gadam ietvaros 24.01.2024. izsludinājusi atklāto projektu konkursu "Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī". Viena no mērķa grupām ir jaunieši, kuriem ir ģeogrāfiskie šķēršļi (jaunieši no ļoti attāliem lauku reģioniem, lauku jaunieši, jaunieši, kuriem ir ierobežotas pakalpojumu iespējas, u.c.). 108 2024. gadā – 13 projekti. 109 2024. gadā – 3 projekti. 110 2024. gadā – 102 000 euro. 111 2024. gadā - 25 304 euro. 112 AiM 2021. gadā dibināja Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu ar mērķi stiprināt valsts aizsardzību, attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus un radīt ilgtspējīgu izglītības sistēmu militārajā jomā, kuras mērķis ir sagatavot Latvijas jauniešus profesionālajam militārajam dienestam. Profesionālā vidusskola ar militāru ievirzi Latgalē turpinātu iesāktās tradīcijas, tiktu izmantots jau esošās skolas modelis, kā arī, tā kā Latgale ir viens no aktīvākajiem reģioniem Jaunsardzē, paredzams, ka izglītojamo piesaiste jaunajai skolai būtu sekmīga. 113 Precizējot nepieciešamo izmaksu apjomu, finansējums varētu tikt rasts AiM piešķirto resursu ietvaros, ņemot vērā faktiskos iepirkuma rezultātus. 114 Par finansējumu 2027.gadam tiks lemts, izstrādājot kārtējo plānu darbam ar diasporu. 115 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.6. pasākums "Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība". 116 T.sk. VAD augstas gatavības rezerves bataljona izveide pēc 2028. gada. 117 Pēc ārējo pārrobežu sadarbības programmu pārtraukšanas tika veiktas mērķtiecīgas darbības, lai pārvarētu ārējo pārrobežu sadarbības programmu trūkuma radīto sadarbības plaisu ārējo robežu reģioniem un pārvirzītu tām ieplānoto finansējumu uz iekšējām pārrobežu sadarbības programmām, stiprinot ārējo robežu reģionu sadarbību ar partneriem no Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Līdz ar to 2023.gadā Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmai un Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmai tika novirzīts 12 860 134 euro liels finansējums. Latgales plānošanas reģiona iekļaušanas Centrāla Baltijas jūras reģiona programmā ļāva reģionam līdzvērtīgi ar citiem Somijas un Igaunijas ārējās robežas reģioniem piedalīties projektu konkursā ārējās robežas reģioniem. Tas palielināja programmas ģeogrāfisko pārklājumu, radīja jaunas sadarbības iespējas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz reģionu ekonomiku un nodrošinātu, ka pārrobežu sadarbības investīcijas rada lielāku pievienoto vērtību. Tas ir ļoti svarīgi reģionu ekonomiskajai labklājībai un būtisks valsts drošības aspekts. Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem1
1 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036. gadam. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī. Kritēriji un kārtība, kādā tiks izvērtēti pašvaldību sākotnēji iesniegtie priekšlikumi mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras jomās divējādas lietojamības kontekstā
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" (atbalstīts Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē) ietvaros tika piedāvāts jauns koncepts attiecībā uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Austrumu pierobežā, īstenojot divējādas lietojamības risinājumus, tai skaitā nodrošinot militāro un civilo pielietojumu, fokusējoties tieši uz mobilitātes un pakalpojumu jomām, kuru īstenošanai jāpiesaista papildu ES fondu finansējums. Šobrīd pašvaldībām pieejamais atbalsts neparedz specifiskus pasākumus divējādas lietojamības infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Objektu divējādas lietojamības pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu. Piemēram, Somijā bumbu patvertnēs pilsētas vidē ir izveidota sporta infrastruktūra, kā arī tuneļi/apakšzemes pārvadi tiek veidoti, lai būtu ātri pielāgojami patvēruma vajadzībām. No teritoriālā viedokļa lielāks drošības apdraudējums pastāv apdzīvotām vietām ar lielāku iedzīvotāju skaitu, jo šajās vietās ikdienā ir liela cilvēku koncentrācija, valsts autoceļu un dzelzceļu satiksmes punkti. Svarīgs horizontāls aspekts, domājot par krīzes situācijām, ir iedzīvotāju sasniedzamība informācijas telpā – pieejama Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, lai iedzīvotāji operatīvi saņemtu objektīvu informāciju un tālākās rīcības norādes. Lai nodrošinātu iesniegto pašvaldību vajadzību izvērtēšanu saskaņā ar valsts kopējiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ietverot gan saistīto nozaru īstenotās politikas virzienu prioritātes, gan drošības aspektu, jāparedz ietvars un kritēriji, atbilstoši kuriem atbildīgās institūcijas veiks informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" pielikumos ietverto sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu1 no divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumu pieejas viedokļa. Pašvaldību priekšlikumu izvērtēšanas procesā tiks ņemti vērā vairāki nosacījumi: teritoriālais tvērums; tematiskais tvērums, t.i., prioritāri atbalstāmi mobilitātes infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka no reģionālās attīstības viedokļa to attīstīšana sekmē plašāku labuma guvēju skaitu; projektu gatavības pakāpe; pašvaldības īstenojamā civilās aizsardzības politika, kas noteikta tās civilās aizsardzības plānos, tas ir, vai objekta attīstība sniegs ieguldījumu attiecīgās pašvaldības/sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanā, tai skaitā objekta sasaiste ar pašvaldību civilās aizsardzības plānos identificētajiem apdraudējumiem un to novēršanas pasākumiem, jo īpaši civilās aizsardzības sistēmas stiprināšanas ietvaros, lai nodrošinātu attīstīto divējādas lietojamības objektu rezultātu salāgojamību un investīciju atdevi saistībā ar civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu īstenošanu, kā arī ievērojot situāciju, ka pašvaldībās situācija civilās aizsardzības pasākumu materiālā nodrošinājuma kontekstā var būt atšķirīga. Pašvaldību sākotnēji iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas gaitā atsevišķi tiks vērtēti mobilitātes infrastruktūras objekti un pakalpojumu infrastruktūras objekti, ņemot vērā, ka katrai no jomām ir savi specifiski vērtēšanas kritēriji, vienlaikus tiks vērtēta iesniegto priekšlikumu savstarpējā sinerģija, tas ir, ka ieguldījumi konkrētajās investīciju grupās ir savstarpēji papildinoši un sekmē pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka šobrīd iesniegtie priekšlikumi ir pašvaldību vajadzības, kas tika apkopotas bez to sākotnējā izvērtējuma reģionālās attīstības kontekstā, plānots, ka sākotnējo priekšlikumu izvērtēšanu pēc noteikta kritēriju kopuma veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām, nepieciešamības gadījumā priekšlikumu vērtēšanas procesā var tikt piesaistīti civilās aizsardzības speciālisti, drošības jomas eksperti, dažāda veida asociāciju, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji un citi. Vienlaikus kā papildus uzstādījums kritērijiem noteikti horizontāli nosacījumi, attiecīgi attīstāmajiem objektiem gan reģionāli, gan pēc to funkcionalitātes jānodrošina savstarpēja sinerģija; nepieciešamajām izmaksām jābūt samērojamām pret iegūstamo rezultātu; jāņem vērā plānoto darbību laika grafiks; prioritāri atbalstāmi būtu institūciju sadarbības projekti, nodrošinot plašāku ieguvēju loku. Vērtēšanas procesā tiks analizēti mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras objekti, kas iekļauti Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdē izskatītā informatīvā ziņojuma "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai" 1. un 2. pielikumā un kuru atrašanās vieta ir saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam noteikto teritoriālo tvērumu. Vienlaikus saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem, ja tiek konstatēta šāda nepieciešamība. Pašvaldībām sniedzot jaunus priekšlikumus, nepieciešams pārvērtēt iepriekš iesniegtās vajadzības, tai skaitā vienojoties ar teritoriāli blakus esošajām pašvaldībām par kopīgu projektu ieviešanu, kur tas būtu attiecināms – šādiem projektiem to izvērtēšanas procesā tiek noteikta augstāka prioritāte. 1. Mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji 1.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā bloķējot pārvietošanos. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām: 1) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus; 2) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā: a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti; b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti; 3) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk – NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2 – ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu; 4) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš; 5) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra; 6) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos; 7) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi. Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā: 1) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija; 2) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem); 3) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem. 1.2. Civilais pielietojums Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu sasniedzamība. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem: 1) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes; 2) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību. 2. Pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji 2.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta militārais pielietojums un tas, vai objekts nodrošina civilās aizsardzības vajadzības. Pakalpojumu infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz tādas sabiedriskās ēkas (piemēram, izglītības vai sociālās aprūpes iestāde) izbūvi vai atjaunošanu, kuras būvniecības procesā tiek īstenoti risinājumi patvertnes ierīkošanai, pielāgojot šim mērķim ēkas pagrabu. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Lai pašvaldību sniegtie pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām: 1) tiek nodrošināta sinerģija starp pakalpojumu infrastruktūras objektu pielietojumu, lai tie būtu izmantojami civilajām vajadzībām, militārajām vajadzībām, civilai aizsardzībai, kā arī sekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Šis princips ir saistošs arī apdraudējuma laikā, t.i., līdztekus sabiedriskās ēkas pamata pielietojumam, tā var būt izmantojama militārā atbalsta nodrošināšanai, piemēram, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) sabiedrotos, kur šādas ēkas būtu izmantojamas nakšņošanai (pajumtei), ēdināšanai u.c.; 2) attiecībā uz esošu sabiedrisko ēku pielāgošanu civilai aizsardzībai tiek ievērots, ka veiktie ieguldījumi ir loģiski pret sasniedzamo efektu; 3) jaunu patvertņu būvniecībai un esošo būvju pielāgošanai patvertnēm ir izstrādātas vadlīnijas3 par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties atjaunošanai vai izveidošanai. Vienlaikus no civilās aizsardzības viedokļa attiecībā uz patvertnēm varētu tikt attiecināti šādi kritēriji4: a) patvertņu galvenā funkcija militāra apdraudējuma gadījumā ir spēja aizsargāt no artilērijas šāvieniem un sargāt no netieša trieciena, piemēram, atlūzām no raķetēm - līdz ar to patvertnēm paredzētas mūra sienas. Viens no risinājumiem patvertņu izbūvei ir dzelzsbetona "kapsulas" (būdiņas), kur patverties, un kas pieejamas publiskajā ārtelpā; b) ņemot vērā ierobežotās finanšu līdzekļu piesaistes iespējas, primāri paredzēts nevis būvēt jaunas patvertnes, bet apzināt būves, kuras var tikt izmantotas kā patvertnes, veicot attiecīgus ēkas vai tās daļas (piemēram, pagrabu) pielāgošanas risinājumus. Ēku pagrabiem jābūt pielāgotiem, t.i., ja ēka sabrūk, pagraba pārsegums nedrīkst iebrukt (tam jāiztur slodze); ieejai pagrabā jābūt alternatīvām – tā vienīga izeja nedrīkst būt ēkas iekšienē, tai jābūt ārpus ēkas; vienlaikus šajās vietās jābūt ierīkotai iespējai padzerties, apmeklēt labierīcības, kā arī jāparedz risinājumi, lai šāda patvertne būtu izmantojama arī ziemas apstākļos; 4) apdraudējuma gadījumā izšķiroša ir medicīnas infrastruktūras un veselības nozares gatavība krīzēm. Šis ir arī viens no septiņiem NATO Nācijas noturības rādītājiem (Resilience through Civil Preparedness5); 5) tiek paredzēti medicīniskās evakuācijas risinājumi; 6) papildu pakalpojumu infrastruktūras objektiem tiek paredzēts šāds pielietojums: a) ūdenstilpnēm pieguļošā teritorija tiek attīstīta, nodrošinot to civilās aizsardzības pielietojumu, piemēram, ūdenstilpņu piekrastes teritorija var tikt izmantota kā piestātne un tehnikas vienību izvietošanas vieta; b) ēku jumti kalpo kā helikopteru nolaišanās laukums blīvi apdzīvotās vietās, kur nav iespējami citi risinājumi; c) pakalpojumu infrastruktūras objekti krīzes situācijā veic arī citu funkciju, piemēram, nodrošinot vietu kultūras vērtību drošai uzglabāšanai, pārtikas produktu rezervju un citu resursu glabāšanai un izsniegšanai; d) tiek nodrošinātas papildu ūdens ņemšanas vietas. Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā: 1) prioritāte būtu piešķirama objektiem, kuru pielāgošanai/atjaunošanai nepieciešamie finansiālie resursi ir samērojami ar sagaidāmo rezultātu, tai skaitā, vērtējot objekta atrašanās vietu, pieejamību u.c. būtiskus apstākļus; 2) potenciāli būvniecībā izmantotie arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumi, ēku energoefektivitāte; 3) vai plānotie pakalpojumu infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i. infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem); 4) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem. 2.2. Civilais pielietojums Otrajā vērtēšanas kārtā ir noteikts, ka, lai pašvaldību identificētās vajadzības par jauna pakalpojumu infrastruktūras objekta izveidi vai esoša objekta pārbūvi/atjaunošanu tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, objekti tiek skatīti šādā prioritārā secībā: 1) Veselības aprūpes pakalpojumu jomā Pašvaldību loma veselības veicināšanas politikas īstenošanā galvenokārt ir saskatāma caur pašvaldības spējām veidot veselību atbalstošu vidi un uzrunāt vietējo sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību veselības veicināšanas pasākumos un iniciatīvas pieaugumu. Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma pamata veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanā, kas ietver6: neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus tādu slimību ārstēšanā, kas var ietekmēt sabiedrības veselību un tās drošību, piemēram, bīstamas infekcijas slimības (tuberkuloze, difterija, hepatīts u.c.), psihiskās slimības. Ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes jomas kritiski svarīgo nozīmi gan krīzes un militāra apdraudējuma situācijās, gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstīšana ir uzskatāma par prioritāru. 2) Izglītības pakalpojumu jomā: Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (pieņemts 21.11.2023., Tiesību aktu projekta (turpmāk – TAP) lietas ID 23-TA-1911) noteikts pašvaldībām, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, ņemot vērā šeit noteiktos kritērijus un principus, koordinējot skolēnu un skolotāju mobilitātes iespējas, t.sk., izvērtējot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem. Attiecīgi, izvērtējot izglītības iestāžu infrastruktūras objektu turpmāko attīstību, būtu jābalstās uz kritērijiem, kas noteikti iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā. Papildus norādām, ka pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros izglītības jomā var aptvert ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, bet arī izglītības iestādes, kuras īsteno vidējās profesionālās vai īsā cikla augstākās izglītības programmas, ievērojot šo iestāžu potenciālu divejādas lietojamības funkciju veikšanai militārā atbalsta nodrošināšanai vai civilai aizsardzībai. 3) Sociālo pakalpojumu jomā: Pašvaldībām ir būtiska loma sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgas attīstības veicināšanā un to vienādas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai to īstenotu, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (TAP lietas Nr. 22-TA-1080) ir paredzēts noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, kas var būt ar vai bez izmitināšanas: aprūpes mājas pakalpojumu; krīzes centra pakalpojumu; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu; dienas aprūpes centra pakalpojumu; atelpas brīža pakalpojumu; specializētās darbnīcas pakalpojumu; ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Vienlaikus jānorāda, ka pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, blakus esošajā pašvaldībā. Šeit ietvertie kritēriji un objektu divējādas lietojamības principi ir attiecināmi uz pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi šos objektus var izmantot gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan iedzīvotāju izmitināšanai vai atbalsta sniegšanai7. 4) Kultūras pakalpojumu jomā: Sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas noteiktas Pašvaldību likumā8. Divējādas lietojamības principi var tikt attiecināti uz pašvaldību publiskās kultūras infrastruktūras, piemēram, bibliotēku un kultūras centru attīstības projektiem. Vienlaikus jāuzsver, ka kultūras pieminekļu ēkās, saskaņā ar starptautiskiem principiem par kultūras vērtību aizsardzību, divējāda lietojamība pieļaujama tikai gadījumos, ja tā neapdraud vai nesamazina to kultūrvēsturisko vērtību (atbilstoši UNESCO Konvencijā "Par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" noteiktajam par kultūras vērtībām, kas aizsargājamas militāra konflikta gadījumā, uzskatāms kustams vai nekustams īpašums, kam ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar reliģiju saistīti vai nesaistīti arhitektūras, mākslas vai vēstures pieminekļi, arheoloģiskie izrakumi, ēku ansambļi ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, mākslas darbi, manuskripti, grāmatas un citi priekšmeti ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību, zinātniskas kolekcijas un svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību reprodukciju kolekcijas; ēkas, kuru galvenais un faktiskais mērķis ir aizsargāt vai eksponēt kultūras vērtības, piemēram, muzeji, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitāriji, kā arī novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas kultūras vērtību saglabāšanai; centri, kuros atrodas liels kultūras vērtību daudzums). Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 (prot. Nr. 12 26. §) "Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk – Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu 7. nodaļā pausto, kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs9 iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma10. Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas. Vienlaikus pēc nepieciešamības atbalsts var tikt sniegts arī cita veida civilās infrastruktūras attīstībai, kas ir paredzēta civilās aizsardzības vajadzībām. 1 Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai – attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus kritēriji. 2 Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram, transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts ceļa seguma stāvoklis 3 Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam - sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai 4 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās. Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu, varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par aptuveni 10%. 5 Pieejams: https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf 6 Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā "Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8.panta pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.; stājās spēkā 01.01.2018.). 7 Divējādās lietojamības principi būtu attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. 8 Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums 9 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam "Radošā Latvija" 10 Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī – arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai ..
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids:
rīkojums
Numurs: 32Pieņemts: 20.01.2025.Stājas spēkā: 20.01.2025.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 15, 22.01.2025.
OP numurs:
2025/15.13
Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai .. Veids: plānsPolitikas joma: Reģionālā attīstība Atbildīgā iestāde: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
