Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Par Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2020.-2023. gadam izpildi"

Pamatojums informatīvā ziņojuma iesniegšanai

Informatīvais ziņojums "Par Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2020.-2023. gadam izpildi" (turpmāk - informatīvais ziņojums) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra rīkojuma Nr. 39 "Par Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2020.-2023. gadam" 8. punktu, ar kuru noteikts uzdevums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk - VARAM) sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības¹ ministram līdz 2024. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2020.-2023. gadam izpildi. Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020.-2023. gadam satur četrus rīcības virzienus un 48 pasākumus.

1. Par rīcības virziena "Pakalpojumu sistēmas pārvaldība" izpildi

Rīcības virziena progresa rādītāja "Apmierinātība ar pakalpojumu pieteikšanu kopumā" mērķa vērtība sasniegta. Saskaņā ar pētījuma "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings"² ietvaros iegūtajiem datiem 2020. gadā. Kopumā visi 18 mērītie pakalpojumi vidējo vērtējumu ir ieguvuši ne zemāku kā 7,6 punkti, bet visaugstākā apmierinātība ir pakalpojumam "Pieteikšanās transportlīdzekļu valsts tehniskajai apskatei - 8,7 punkti. 2021. gadā visi 19 mērītie pakalpojumi ir ieguvuši vismaz 7,7 punktu novērtējumu, kas norāda uz augstu lietotāju apmierinātību ar šiem elektroniski saņemtajiem pakalpojumiem, visaugstākā respondentu apmierinātība bija pakalpojumam "Covid-19 sertifikāta saņemšana" (vidējais vērtējums 8,7 punkti). 2022. gadā vidējais iedzīvotāju apmierinātības vērtējums saistībā ar e-pakalpojumiem ir robežās no 7,4 līdz 8,8 punktiem. 2023. gadā pētījums netika veikts.

Iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar pakalpojumu pieteikšanu elektroniski.

Progresa rādītājs	Mērvienība	2019.g.	2020.g	2021.g.	2022.g.	Datu avots
Apmierinātība ar pakalpojumu pieteikšanu kopumā	Punktu skaits (10 punktu sistēmā)	8	7,6-8,7	7,7-8,7	7,4-8,8	Latvijas iedzīvotāju aptauja, "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings"

Pasākums "Veikt pakalpojumu uzskaiti, publicēt efektivitātes izvērtējuma pārskatus un plānot pilnveides pasākumus atbilstoši MK not. Nr. 399 un MK not. Nr. 402 noteiktajam" izpildīts. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" un Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" Publisko pakalpojumu katalogā izstrādāta pakalpojumu uzskaites datu ievades un uzglabāšanas sadaļa un kopš 2020. gada iestādēm ir bijusi nodrošināta iespēja veikt pakalpojumu uzskaiti. Pakalpojumu izvērtējums publicēts iestāžu gada pārskatos.

Pasākums "Sagatavot pārskatu par pakalpojumu snieguma rādītājiem, analizēt pakalpojumu pilnveides procesu un sagatavot rekomendācijas" izpildīts. Balstoties uz Publisko pakalpojumu katalogā publicētajiem datiem VARAM 2020. un 2021. gadā sagatavoja iekšējo pārskatu par iestāžu publisko pakalpojumu rādītājiem.

Pasākums "Veikt klientu pieredzes izpēti un klientu apmierinātības monitoringu valsts pakalpojumu saņemšanā klātienē un elektroniski ("Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings 2020-2022" ietvaros, E-indekss)" izpildīts. Pētījuma "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings" ietvaros no 2020. gada līdz 2022. gadam veikta klientu pieredzes izpēte valsts pakalpojumu saņemšanā klātienē un elektroniski. Pētījumā tika izzināta iedzīvotāju informētība par pakalpojumiem un to saņemšanas iespējām, noskaidrota aptaujāto iedzīvotāju rīcība informācijas meklēšanas gadījumos, paradumi pakalpojumu pieteikšanai, apskatīta iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu pieteikšanu un saņemšanu elektroniski, kā arī apskatīti iedzīvotāju interneta un drošu e-identifikācijas rīku izmantošanas paradumi, kā arī informētība par e-adresi. Pētījumi publicēti VARAM tīmekļvietnē³ un iegūtie rezultāti prezentēti iestādēm.

Pasākums "Noteikt un ieviest vienotu standartu klientu apmierinātības novērtējumam individuāla pakalpojumu sniegšanas gadījuma novērtēšanai" izpildīts. Klientu apmierinātības novērtējums 2020.-2022. gadā veikts pētījuma "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings" ietvaros. 2023. gada 27. aprīlī organizēta diskusija Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) darbiniekiem par labo praksi klientu apkalpošanā. Minimālās prasības klientu apmierinātības mērīšanā, iegūstot informāciju par klientu apmierinātību, noteiktas VARAM 2019. gada izstrādātajā metodikā "Minimālās prasības klientu apmierinātības mērīšanā", kas prezentēts VPVKAC tīklam un sadarbības partneriem.

Pakalpojumu novērtēšanai 2020.-2023. gadam tika izmantots Eiropas Komisijas pakalpojumu novērtēšanas risinājums. Koplietošanas komponente novērtējuma sniegšanai tika ievietota valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv (turpmāk - portāls Latvija.gov.lv) un novērtējumi tika nodoti uz Eiropas Komisijas repozitoriju, tādejādi nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (turpmāk - Vienotās digitālās vārtejas regula) prasību izpildi. Arī valsts iestādes (Konkurences padome, Maksātnespējas kontroles dienests, Valsts vides dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) savās tīmekļa vietnēs izmatoja Eiropas Komisijas pakalpojumu novērtēšanas risinājumu.

Pasākums "Īstenot pēc satura un mērķa identisku valsts pārvaldes pakalpojumu pamatinformācijas standartizāciju (unifikāciju)" daļēji izpildīts. Līdz 2023. gada beigām portālā Latvija.gov.lv bija pieejami 93 unificētie pašvaldību pakalpojumi.

Pasākums "Standartizēt (unificēt) pēc satura un mērķa identisku valsts pārvaldes pakalpojumu procesus" nav izpildīts. Tiks īstenots "Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.-2027. gadam" ietvaros, saskaņā ar jauno pakalpojumu pārvaldības politiku.

Pasākums "Sagatavojot dokumentu "Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam", noteikta dzīves situācijās balstītu un proaktīvu procesu, pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšana, kā arī digitālo prasmju pilnveide kā valsts pārvaldes prioritātes" izpildīts. VARAM sagatavotās "Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam" apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam", nosakot dzīves situācijās balstītus un proaktīvu procesu, pakalpojumu pārrobežu pieejamības nodrošināšanu, kā arī digitālo prasmju pilnveidi kā valsts pārvaldes prioritātes.

2. Par rīcības virziena "Lietotājorientēti un proaktīvi valsts procesi un pakalpojumi" izpildi

Rīcības virziena progresa rādītāja "Iestāžu, kas nodrošina proaktīvu pakalpojumu sniegšanu, īpatsvars" mērķa vērtība sasniegta daļēji. Saskaņā ar pētījuma "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings"⁴ ietvaros iegūtajiem datiem 2021. gadā 57 % iestāžu ieviesušas proaktīvus risinājumus savu pakalpojumu piedāvāšanai iedzīvotājiem, piemēram, nosūta atgādinājumus par iespējām un pienākumiem, paziņojumus noteiktās dzīves situācijās, brīdinājumus, tuvojoties termiņiem u. tml. Savukārt 2022. gadā 59 % iestāžu ieviesušas proaktīvus risinājumus savu pakalpojumu piedāvāšanai iedzīvotājiem. 2023. gadā pētījums netika veikts, attiecīgajam projektam noslēdzoties 2022. gadā.

Progresa rādītājs	Mērvienība	2019.g.	2021.g.	2022.g.	Datu avots
Iestāžu, kas nodrošina proaktīvu pakalpojumu sniegšanu, īpatsvars	%	51	57	59	"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings"

68. pasākums "Izstrādāt pieeju dzīves situācijās balstītu pakalpojumu sniegšanai, izstrādāt pārveides plānu 3 dzīves situācijām" un 69. pasākums "Izstrādāt ietvaru un ieviešanas plānu dzīves situācijās balstītu pakalpojumu pārvaldībai, pakalpojumu koordinācijas un uzraudzības mehānismu" izpildīts daļēji. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta" ietvaros, izstrādāti trīs dzīves situāciju apraksti, kuri publicēti portālā Latvija.gov.lv, kā arī izstrādātas Vispārējas vadlīnijas portāla Latvija.gov.lv dzīves situāciju satura izstrādei. Organizēti 2 darbsemināri dzīves situācijās balstītu pakalpojumu modeļa izveidei.

Pasākums "Izstrādāt pieeju un noteikt nepieciešamos pasākumus proaktīvai valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, t.sk. identificējot nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un tehniskajos risinājumos" izpildīts daļēji. Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" 11. punktā noteikts, ka pakalpojuma turētājs nodrošina iespējamā e-pakalpojuma saņēmēja automātisku (proaktīvu) informēšanu par pakalpojuma saņemšanas iespēju, ja pakalpojuma turētāja rīcībā ir pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā informācija un iespējamais klients ir šādai informēšanai piekritis. Iespējamo pakalpojumu veidus vai konkrētos pakalpojumus izvēlas, piekrītot saņemt proaktīvos paziņojumus.

Mērķtiecīga proaktīva pakalpojumu sniegšana tiks attīstīta Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.-2027. gadam ietvaros, saskaņā ar jauno pakalpojumu pārvaldības politiku.

71. Pasākums "Izstrādāt un ieviest vienotus centralizētus risinājumus proaktīvu pakalpojumu sniegšanai un personas datu izmantošanas pārvaldībai" izpildīts daļēji. Notifikāciju koplietošanas komponente nav izveidota, bet iestādēm iespējams nosūtīt paziņojumus lietotājiem izmantojot e-adreses pakalpojumu.

Portālā Latvija.gov.lv ieviests risinājums "Mani dati", ko regulē Ministru kabineta 2024. gada 16. janvāra noteikumi Nr. 52 "Personas datu pārlūkošanas pakalpojuma noteikumi". Personas datu pārlūkošanas pakalpojums izstrādāts, lai pēc personas pieprasījuma vienuviet atspoguļotu informāciju par personu no valsts informācijas sistēmām, kuras datu apritei izmanto datu izplatīšanas un pārvaldības platformu, lai nodrošinātu personas tiesības uz personas datu pārvaldību.

Personas datu atļauju risinājumus proaktīvai pakalpojumu sniegšanai nav izveidots. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS) pārskatīšanas ietvaros plānots, ka dalībvalstis veidos digitālās identitātes maku, personu datu atļauju risinājums zaudējis aktualitāti.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2. kārta" ietvaros izstrādāta Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma, kas nodrošina iedzīvotājiem, komersantiem, valsts iestādēm un pašvaldībām centralizētu valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu uzskaiti un administrēšanu.

Izvērtējot iespēju ieviest centralizētu personu kontaktu reģistrs, secināts, ka šāds reģistrs netiks veidots.

Pasākums "Pakalpojumu procesos ieviest iedzīvotāju proaktīvu informēšanu par pakalpojumiem" nav izpildīts. Tiks īstenots Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.2.1.i. "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005 "Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)" ietvaros.

Pasākums "Izstrādāt un aprobēt valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodiku" un pasākuma "Valsts pārvaldes pakalpojumu turētājiem, kuri plāno veikt vai uzsākuši valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides procesu, veikt to saskaņā ar VARAM izstrādāto "Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģiju"" izpildīti. Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 3.4.2.3/18/I/001 "Publisko pakalpojumu pārveides metodoloģijas izstrāde un aprobācija" ietvaros izstrādāta valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģija, kas ir aprobēta piecās iestādēs - Valsts kasē, Nacionālajā veselības dienestā, Būvniecības valsts kontroles birojā, Valsts vides dienestā, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, lai nodrošinātu metodoloģijas pielietojamību citās valsts pārvaldes institūcijās. Valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides metodoloģija nosaka pakalpojumu pārveides principus un metodes valsts pārvaldes pakalpojumiem, kā arī definē nosacījumus un ierobežojumus, kas ir jāievēro pakalpojumu pārveides procesā. Metodoloģija publicēta VARAM tīmekļa vietnē⁵ un pieejama iestādēm, kuras veic valsts pārvaldes pakalpojumu pārveides procesu.

Izstrādātais valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas stratēģijas redzējums prezentēts VARAM organizētajos vebināros "Valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas organizēšana institūcijā. Pieredzes apmaiņa." valsts un pašvaldību iestādēm, kuros kopumā piedalījās tuvu pie 400 dalībniekiem.

Pasākums "Uzlabot lietotāju pieredzi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, turpinot valsts pārvaldes inovāciju laboratoriju darbu" izpildīts. Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija un tās piedāvātais pakalpojumu loks ir būtiski pilnveidots, 2023. gadā izveidojot fizisku Inovācijas laboratoriju Valsts kancelejas telpās un uzsākot regulāru inovācijas sprintu atlasi un īstenošanu, ar mērķi uzlabot lietotāju pieredzi iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā rezultātā var vērtēt administratīvā sloga samazināšanu un inovācijas procesu ieviešanu. 2023. gada noslēgumā izstrādāts arī ERAF SAM 1.3.1.2. projekts, ar mērķi īstenot Inovācijas sprintus digitālo pakalpojumu pārveides jomā.

Pasākums "Nodrošināt valsts elektroniskās identifikācijas rīku visaptverošu pieņemšanu publiskā un privātā sektora e-pakalpojumu saņemšanā" izpildīts. 2021. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, lai nodrošinātu iespēju arī privātā sektorā izmatot nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli identitātes apliecināšanai digitālajā vidē no 2023. gada 1. februāra.

Pasākums "Veikt iestāžu tīmekļvietņu piekļūstamības personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem izvērtējumu atbilstoši MK not. Nr. 611. 21. punkta prasībām (ņemot vērā arī citas noteikumu prasības)" izpildīts. Ministru kabineta 2018. gada 25. septembra noteikumus Nr. 611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" aizstājuši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā", kuru 26.2.2. apakšpunktā paredzēts VARAM pienākums reizi gadā nodrošināt iestāžu tīmekļvietņu un mobilo lietotņu izlases veida padziļinātu izvērtējumu. Padziļinātās izvērtēšanas metode ir aprakstīta minēto noteikumu 4. pielikumā un Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā (ES) 2018/15241524 (2018. gada 11. oktobris), ar ko izveido uzraudzības metodiku un kārtību, kādā dalībvalstis iesniedz ziņojumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.⁶

Sākot ar 2021. gadu valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu uzraudzība tika veikta arī vienkāršotās izvērtēšanas ietvaros - apkopojot iestāžu pašvērtējumu no publicētajiem piekļūstamības paziņojumiem. Lai uzraudzītu iestāžu darbu pie savu tīmekļvietņu vienkāršotās izvērtēšanas, tiek veikta gan visaptveroša valsts pārvaldes tīmekļvietņu uzraudzība (pamatā izmantojot automatizētus rīkus), gan izlases veida uzraudzība (iegūstot datus par konkrētu tīmekļvietņu piekļūstamību). Veicot izlases veida uzraudzību, VARAM kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām veido vienkāršotās izvērtēšanas tīmekļvietņu izlasi (132 tīmekļvietnes) un padziļinātās izvērtēšanas izlasi (17 tīmekļvietnes un 8 mobilās lietotnes). Izlases izveides un uzraudzības kārtība noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīvā (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību⁷.

Pasākums "Apzināt jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai tiek prasīta informācija no personas. Formulēt rīcības plānu vienreizes principa ieviešanas veicināšanai" daļēji izpildīts. VARAM 2020. un 2021. gadā organizēja aptauju iestādēm par informācijas vienreizes principa ievērošanu ar mērķi apzināt jomas, kurās pakalpojumu saņemšanai tiek prasīta informācija no personas, kā arī apzināt iestādēs vēl joprojām aktīvi pieprasāmo izziņu izsniegšanas mērķus un identificēt neizveidotās datu apmaiņas un to iemeslus, paredzot rīcības plānu situācijas risināšanai. VARAM organizēto aptauju mērķis bija identificēt pakalpojumus, kuru sniegšanas ietvaros iedzīvotajiem un uzņēmējiem tiek radīts administratīvais slogs (izziņu, dokumentu kopiju iesniegšana). Tāpat 2021. gadā iestādēm un pašvaldībām VARAM organizēja atbalstošu semināru, kura ietvaros sniedza papildus skaidrojošu informāciju par informācijas vienreizes principu.

VARAM sagatavojusi informatīvā ziņojuma projektu "Informācijas vienreizes principa nodrošināšana valsts pārvaldes pakalpojumos" (22-TA-1140) (vēl nav izskatīts Ministru kabineta sēdē). VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju nākošajā plānošanas periodā turpinās iesākto darbu, lai samazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanas procesā.

3. Par rīcības virziena "Saziņa ar valsti vienuviet - digitāli un klātienē" izpildi

Rīcības virziena progresa rādītāja "Pakalpojumu īpatsvars, kuri ir pieteikti elektroniski" mērķa vērtība sasniegta. Saskaņā ar pētījuma "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings" ietvaros iegūtajiem datiem 2021. gadā valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski pieteikti 83 % pakalpojumu, bet 2022. gadā elektroniski pieteikti 84 % pakalpojumu. 2023. gadā pētījums netika veikts.

Progresa rādītājs	Mērvienība	2019.g.	2021.g.	2022.g.	Datu avots
Pakalpojumu īpatsvars, kuri ir pieteikti elektroniski	%	64	83	84	"Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings"

Rīcības virziena progresa rādītāja "Iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā" mērķa vērtība sasniegta - 2023. gadā 95 % no Latvijas teritorijas iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā.

Progresa rādītājs	Mērvienība	2019.g.	2021.g.	2022.g.	2023.g.	Datu avots
Iedzīvotājiem nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā	% no Latvijas platības	75	85	95	95	Aprēķins, ņemot vērā VPVKAC izvietojumu.

Pasākums "Pilnveidot Latvija.lv funkcionalitāti un lietojamību, ieviešot lietotājorientētu pieeju" izpildīts. 2020. gada 20. novembrī ir pabeigta visu Valsts reģionālās attīstības aģentūras īstenotajā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projektā Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" plānoto aktivitāšu īstenošana un sasniegti plānotie iznākuma rādītāji. Projekta ietvaros īstenota portāla Latvija.gov.lv pilnveide. 2023. gada nogalē pabeigts projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/002 "Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru attīstība", kura ietvaros veikta portāla Latvija.gov.lv pārveide, ieviešot jaunu lietotājorientētas pieejas portāla versiju.

Pasākums "Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu aktuālu informāciju par pakalpojumiem noteiktās dzīves situācijās" izpildīts. Informācija par pakalpojumiem regulāri aktualizēta. 2023. gadā portālā Latvija.gov.lv pieejami 62 dzīves situāciju apraksti un sniegtas norādes uz piesakāmajiem pakalpojumiem.

Pasākums "Veikt izvērtējumu par Oficiālās e-adreses attīstības iespējamiem scenārijiem (II kārta)" izpildīts ar Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumu Nr. 423 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu", kurā ietverti galvenie darba uzdevumi e-adreses attīstības II kārtai.

Pasākums "Izvērtēt elektronizēto un elektroniski pieejamo pakalpojumu apjomu, identificēt tikai elektroniski sniedzamos pakalpojumus" nav izpildīts. Pasākums tiks īstenots "Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.-2027. gadam" ietvaros, saskaņā ar jauno pakalpojumu pārvaldības politiku. Iestādēm būs jāpilnveido pakalpojumus atbilstoši iestādes individuālajam pilnveides plānam, kurā jāparedz arī pakalpojumu digitalizācija.

Pasākums "Nodrošināt pakalpojumu un procesu pieejamību atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas prasībām" daļēji izpildīts. Tika nodrošināta plāna "Par Vienotas digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu" praktiskā ieviešana. Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par Vienotās digitālās vārtejas regulas prasību ieviešanu 2021.-2022. gadā", kurā tika secināts, ka Vienotās digitālās vārtejas regulas prasības visos sešos sākotnējos rīcības plānā norādītajos virzienos, kuras tika aprakstītas 2020. gada 19. maija informatīvā ziņojumā "Par Vienotās digitālās vārtejas Regulas prasību ieviešanu" , ir daļēji izpildītas. VARAM sadarbībā ar valsts iestādēm un pašvaldībām turpina darbu, lai pilnā apjomā izpildītu rīcības plānu.

Pasākums "Nodrošināt Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā esošo pakalpojumu pielāgošanu pārrobežu sniegšanai" izpildīts. Izveidoti papildus nepieciešamie koplietošanas risinājumi (eIDAS) un veikti nepieciešamie pakalpojumu pielāgojumi, veikti grozījumi tiesību aktos. Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā esošie pakalpojumi portālā Latvija.gov.lv ir pielāgoti ES dalībvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem. Pakalpojumu saņemšanai izmantojot eIDAS identifikāciju ir iespējams identificēties lietotājiem no 19 ES dalībvalstīm (neskaitot Latviju). Pārējo septiņu ES dalībvalstu lietotājiem būs iespēja identificēties Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā esošo pakalpojumu izpildei portālā Latvija.gov.lv pēc attiecīgo dalībvalstu eIDAS shēmu paziņošanas.

Pasākums "Nodrošināt pakalpojumu pamatinformācijas pieejamību angļu valodā" izpildīts. portālā Latvija.gov.lv saturs, pakalpojumu apraksti un dzīves situācijas ir pieejami angļu valodā. Nodrošināta Vienotās digitālās vārtejas regulas tvērumā esošās informācijas un pakalpojumu pieejamība angļu valodā (t. sk., izmantojot Hugo.lv mašīntulku).

Pasākums "Izstrādāt Latvijas valsts "Nākotnes biroja" konceptu" izpildīts. 2021. gada aprīlī Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbībā ar ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām uzsāka darbu pie valsts pārvaldes "Nākotnes biroja" koncepta izstrādes. Inovācijas laboratorijas pētījuma rezultātā tika izstrādāts ziņojums par rezultātiem - Nākotnes biroja rokasgrāmata⁸.

Ministru kabinetā 2022. gada 29. novembrī izskatīja informatīvo ziņojumu "Par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām Rīgā" (protokols Nr. 61, 31. §) un tam pievienotajā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktā noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm organizēt darbu, tostarp iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi, ievērojot Valsts kancelejas Nākotnes biroja rokasgrāmatā noteiktos principus, ciktāl iestādes darba specifika to pieļauj.

Pasākums "Noteikt valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts pārvaldes institūcijām, kuras iniciē VPVKAC vai VVKAC izveidi" izpildīts. Ministru kabinets 2022. gada 19. aprīlī pieņēma noteikumus Nr. 248 "Kārtība, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei", kuri nosaka, ka jauna VPVKAC izveidei pašvaldībai tiek piešķirta valsts budžeta dotācija 7 200 EUR apmērā.

Mainoties deleģējumam, VARAM izstrādāja Ministru kabinets 2023. gada 5. septembrī pieņēma noteikumus Nr. 505 "Kārtība, kādā izmanto valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei".

Pasākums "Iesniegt MK informatīvo ziņojumu par VPVKAC vai VVKAC izveides iespējām katrā no nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur tādi nav izveidoti" izpildīts. Ministru kabinets 2021. gada 31. augustā pieņēma noteikumus Nr. 596 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 401 "Noteikumi par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību"", kuri nosaka, ka VPVKAC var veidot arī vietējas nozīmes apdzīvotā vietā. Līdz ar to jaunu VPVKAC izveidei nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros nav nepieciešams informatīvais ziņojums.

Pasākums "Nodrošināt VPVKAC tīkla darbību, kā arī "vienas pieturas aģentūras principa" un e-pakalpojumu kanālu popularizēšanu" izpildīts. Ministru kabinets 2020. gada 17. jūlijā pieņēmis zināšanai informatīvo ziņojumu "Koncepcijas par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi īstenošanas gaita"⁹. Nākamais informatīvais ziņojums Ministru kabinetam plānots 2027. gadā, noslēdzoties Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētajam projektam par VPVKAC teritoriālu paplašināšanu.

Ikgadēji VARAM sagatavo un nosūta pašvaldībām VPVKAC darbības izvērtējumus laika posmam no 2015. gada oktobra līdz 2020. gadam, 2021., 2022. un 2023. gadam ieskaitot.

E-kanālu popularizēšanai ikgadēji VARAM organizē VPVKAC nodarbināto mācības, tostarp, informējot par jaunākajiem e-pakalpojumiem. Savukārt pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumā nodrošināta iespēja pieteikt Lauksaimniecības datu centra, Valsts sociālās apdrošināšana aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta atsevišķus pakalpojumus.

Pasākums "Izstrādāt rekomendācijas VPVKAC telpu, izkārtojuma, apkārtējās infrastruktūras pilnveidei, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu attālumam no VPVKAC" izpildīts. 2020. gada 4. ceturksnī tika veikta valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas stratēģiskā un finanšu-ekonomiskā analīze¹⁰ (turpmāk - Ziņojums), kā arī sniegti priekšlikumi nākotnes risinājumam valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmai pēc administratīvi teritoriālās reformas. Cita starpā, Ziņojumā tika veikta VPVKAC telpu, izkārtojuma, apkārtējās infrastruktūras pilnveides, sabiedriskā transporta pieturvietu attāluma no VPVKAC, kā arī VPVKAC tīkla darba laiku analīze atbilstoši klientu pieprasījumam un darba laiku VPVKAC un kontaktpunktos sinhronizācijas iespēju analīze, kā arī izstrādātas rekomendācijas.

Pasākums "Izstrādāt jaunu dotācijas piešķiršanas modeli VPVKAC tīklam (pašvaldībām)" izpildīts. Balstoties uz Ziņojumu, tika izstrādāts jauns modelis valsts budžeta dotācijas piešķiršanai VPVKAC. Ministru kabinets 2022. gada 19. aprīlī pieņēma noteikumus Nr. 248 "Kārtība, kādā izmanto gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei", tā apstiprinot jauno modeli darbībā.

Pasākums "Veikt izmaiņas VPVKAC tīkla darba laikā atbilstoši klientu pieprasījumam, izskatīt iespēju sinhronizēt darba laiku VPVKAC un kontaktpunktos" izpildīts. Analizējot VPVKAC darba laikus, Ziņojumā atspoguļots, ka VPVKAC pašreizējie darba laiki kopumā atbilst standarta valsts un pašvaldību iestāžu darba laikiem (lielākā daļa VPVKAC ir atvērti no plkst. 8.00 līdz 16.00, saīsināts darba laiks piektdienās, nestrādā pusdienu pārtraukumos). No pakalpojumu pieprasījuma viedokļa rīta stundās laikā no plkst. 8.00 līdz 9.00 novērojams zemākais pieprasījums pēc pakalpojumiem. Savukārt, lielākais pieprasījums ir no plkst. 17.00 līdz 18.00. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka tikai daļa VPVKAC strādā šajā laikā, tajos ir augsta apmeklētāju plūsma. Turpinot VPVKAC klātienes tīkla attīstīšanu, pašvaldībām nepieciešams izvērtēt nepieciešamību strādāt rīta stundās (plkst. 8.00-9.00), kad pieprasījums pēc pakalpojumiem ir viszemākais, iespēju pagarināt darba laiku vakara stundās (plkst. 18.00-19.00) un iespēju strādāt saīsinātu darba laiku sestdienās. Nosakot kontaktpunktu darba laikus bibliotēkās kā atskaites datus rekomendēts izmantot informāciju par apmeklētāju plūsmu esošajos VPVKAC.

Pasākums "Īstenot pilotprojektu ne mazāk kā divos VPVKAC" izpildīts. 2021. gada nogalē uzsākts pilotprojekts ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts zemes dienestu un 25 VPVKAC par attālinātas, individuālas konsultācijas organizēšanu ar iestādes speciālistu. 2023. gadā pievienots rindu vadības modulis, kas nodrošina iespēju visiem VPVKAC elektroniski piereģistrēt iedzīvotāju konsultācijai iestādes noteiktā konsultāciju grafikā.

Pasākums "Izvērtēt sadarbības iespējas ar VAS "Latvijas Pasts" pārvaldes pakalpojumu piegādāšanai" izpildīts. Ziņojumā tika izskatītas sadarbības iespējas ar potenciāliem sadarbības partneriem, to skaitā, ar VAS "Latvijas Pasts" pakalpojumu piegādāšanai, iekļaujot izvērtējumu par pilotprojekta īstenošanas iespēju. Veiktā analīze parādīja, ka, salīdzinot iespējas sniegt pašvaldību bibliotēkās un VAS "Latvijas Pasts" nodaļās, klātienes pakalpojumu pieejamība veiksmīgāk tiktu nodrošināta pašvaldību bibliotēku tīklā.

Pasākums "Izstrādāt vadlīnijas par valsts pārvaldes pakalpojumu piegādi alternatīvos kanālos" izpildīts. Ziņojumā tika veikta "vienas pieturas" principa klātienē ieviešanas analīze, iekļaujot analīzi par atbalsta sniegšanu dažādos kanālos. Katra VPVKAC sadarbības iestāde ir izstrādājusi mācību materiālu savu pakalpojumu pieteikšanai VPVKAC tīklā, līdz ar to atsevišķas vadlīnijas nav nepieciešamas.

Pasākums "Nodrošināt bibliotēku tīkla iekļaušanās "vienas pieturas" principa īstenošanā, sniedzot valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamajos kanālos" izpildīts. Līdz 2023. gada beigām valsts budžeta dotācija piešķirta 59 jaunu VPVKAC izveidei pašvaldību bibliotēkās.

Pasākums "Ieviest pilnvarotā e-pakalpojuma funkcionalitāti pakalpojumiem atbilstoši pakalpojumu turētāju veiktajam klientu vajadzību monitoringam" izpildīts. Ar Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 752 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumos Nr. 400 "Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi"" noteikta iespēja portālā Latvija.gov.lv nodrošināt pilnvarošanas funkcionalitāti un pilnvarojuma pārbaudi portāla lietošanai un pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai fiziskām personām pilnvarotā
e-pakalpojuma ietvaros.

Baltoties uz Ziņojumu, VPVKAC tīklā attīstīts pilnvarotā e-pakalpojuma risinājums. 2021. gadā visos VPVKAC tika nodrošināta iespēja iedzīvotājam, pilnvarojot VPVKAC nodarbināto, izgūt no Covid-19 informācijas sistēmas sadarbspējīgo sertifikātu. 2022. gadā nodrošināta iespēja pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmā iesniegt iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas.

Pasākums "Pārskatīt VPVKAC minimālo pakalpojumu grozu atbilstoši dzīves cikla notikumiem" izpildīts. 2023. gada beigās 169 VPVKAC nodrošināja 13 valsts pārvaldes iestāžu 120 pakalpojumu pieteikšanas atbalstu.

Pasākums "Nodrošināt Latvija.lv lietotāju telefonisku atbalstu" izpildīts. Nodrošināts telefonisks klientu atbalsts portāla un pakalpojumu lietošanā.

Pasākums "Izveidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu (kontaktu centrs), kas iekļauj jaunus komunikācijas kanālus informācijas sniegšanā iedzīvotājiem" un pasākums "Izveidot regulāru darba grupu vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta pārraudzībai" nav izpildīti.. Pasākumi iekļauti ar Ministru kabineta 2023. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 510 "Par investīcijas 2.1.2.1.i. projekta "Pakalpojumu sniegšanas reformas atbalsts" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"" apstiprinātajā projektā.

Saskaņā ar VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras reorganizāciju un turpmāko attīstību" (24-TA-305)¹¹ (vēl nav izskatīts Ministru kabineta sēdē) viena no Valsts digitālās attīstības aģentūras funkcijām būs Vienota valsts pakalpojumu atbalsta dienesta vadība un attīstība, kas ietver uzdevumus: vienots valsts pakalpojumu saņemšanas atbalsts attālināti un klātienē un VPVKAC tīkla administrēšana.

Pasākums "Paredzēt plašākas iespējas valsts izveidoto risinājumu izmantošanai privātā sektora pakalpojumu atbalstam, veidojot atvērtākus valsts risinājumus, radot iespēju uz to bāzes veidot pakalpojumus/risinājumus privātā sektorā" nav izpildīts. Tika uzsākta izpēte par portāla Latvija.gov.lv atvēršanu komersantiem komerclietojumu izvietošanai un attīstībai. Izpētē konstatēts, ka pastāv nelikumīga komercdarbības atbalsta risks. Ievērojot minēto, pasākums zaudējis aktualitāti.

4. Par rīcības virziena "Komunikācija un digitālās prasmes" izpildi

Rīcības virziena progresa rādītāja "Informētība par iespēju pieteikt pakalpojumu elektroniski" mērķa vērtība sasniegta. Saskaņā ar pētījumu "Integrēts Publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings" aptaujātie iedzīvotāji ir labi informēti par pakalpojumiem, ar kuriem saskaras vairākums nodokļu maksātāju: gada ienākumu deklarācija, elektroniskā algas nodokļu grāmatiņa un slimības pabalsts. Aptaujāto iedzīvotāju zināšanas par e-pakalpojumiem atšķiras atkarībā no pakalpojumu veida. Absolūtais vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina par gada ienākumu deklarāciju (93%) un gandrīz visi šī pakalpojuma zinātāji (94%) ir informēti, ka gada ienākuma deklarāciju var pieteikt elektroniski. Augsta informētība par to, ka pakalpojums ir pieejams elektroniski, ir arī starp šādu pakalpojumu zinātājiem: Covid-19 sertifikāta saņemšana (92%), elektroniskā algas nodokļu grāmatiņa (85%) dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana (81%), slimības pabalsts (79%).

Pasākums "Veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, veikt valsts pārvaldes darbinieku informēšanu un mācību pasākumus, veikt publicitātes pasākumus par valsts pārvaldes pakalpojumiem un digitālajiem risinājumiem" izpildīts. Līdz 2023. gada 24. decembrim tika īstenotas dažāda komunikācijas aktivitātes, lai informētu un izglītotu sabiedrību par valsts pārvaldes pakalpojumiem un digitālajiem risinājumiem (piemēram, tika īstenota komunikācijas kampaņa "E-adrese kļūst obligāta" un "E-adrese juridiskām personām", izstrādātas preses relīzes, dalība pasākumos u.c.).

Pasākums "Organizēt mūžizglītības pasākumus - pieaugušo teorētiskās un praktiskās apmācības par digitālajām tehnoloģijām, datu pratību (analīzi, izmantošanu, vizualizēšanu), inovācijām un to izmantošanu ikdienas darbā, valsts pakalpojumu saņemšanā u.c." izpildīts. Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajā ES Erasmus+ programmas projektā "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas ieviešanai Latvijas pieaugušo izglītībā" 2022. gadā sadarbībā ar Baltijas Datoru akadēmiju atbilstoši DigComp tika izstrādāta neformālās izglītības programma "Digitālo pakalpojumu izmantošana ikdienas dzīves situāciju risināšanā"¹². Tika izveidota vietne Moodle platformā metodiskā atbalsta sniegšanai programmas īstenotājiem, pirms programmas īstenošanas un īstenošanas laikā tika rīkoti klātienes un tiešsaistes semināri programmas īstenotājiem. Programmā divreiz tika īstenota pilotēšana un aprobēšana. 2023. gadā tika uzaicinātas visas pašvaldības projektā izstrādāto neformālās izglītības programmas pilotēšanā, iesaistot tos pieaugušos, kurus ir visgrūtāk aizsniegt. Ar 21 pašvaldību tika noslēgts līgums par programmas pilotēšanu, programma tika pilotēta, iesaistot tos pieaugušos, kurus ir visgrūtāk aizsniegt. Programmas pilotēšana pašvaldībās noslēdzās 2023. gada 30. jūnijā. Pilotēšanas rezultāti tika apkopoti un izmantoti, lai uzlabotu programmu. Kopumā programmā piedalījās 616 pieaugušie.

Pasākums "Regulāri celt VPVKAC tīkla nodarbināto kompetenci valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā klientam atbilstošākā kanālā un digitālo rīku pielietošanā pakalpojumu pieteikšanai, izveidot VPVKAC jauno darbinieku moduli" izpildīts. Katru gadu organizētas mācības visu VPVKAC darbiniekiem gan par valsts pārvaldes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, gan citiem aktuālajiem jautājumiem, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta gada ienākuma deklarāciju elektroniska iesniegšana, e-paraksta izveide, e-adreses izveide un lietošana u.c. Kopumā 2020. gadā apmācīti 140 VPVKAC darbinieki, 2021. gadā - 175, 2022. gadā - 210 un 2023. gadā - 228 VPVKAC darbinieki.

Pasākums "Regulāri nodrošināt bibliotekāru kā digitālo aģentu kompetenču paaugstināšanu valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā klientam atbilstošākā kanālā un digitālo rīku pielietošanā pakalpojumu pieteikšanai" izpildīts. 2023. gada 6. jūnijā un 5. decembrī tika īstenoti divi pasākumi, lai paaugstinātu digitālo aģentu un līderu zināšanas par valsts pārvaldes pakalpojumiem.

Pasākums "Organizēt informatīvos pasākumus personas datu aizsardzībai izpratnes veicināšanai proaktīvu pakalpojumu sniegšanas kontekstā" izpildīts Datu valsts inspekcija katru gadu organizēja seminārus valsts un pašvaldību iestādēm personas datu aizsardzības izpratnes veicināšanai, tostarp attiecībā uz minēto iestāžu pakalpojumu nodrošināšanu. Kopš 2022. gada, Datu valsts inspekcijas pārstāvji kā lektori divas reizes gadā, piedalās Valsts administrācijas skolas organizētajos semināros valsts un pašvaldību darbiniekiem.

Pasākums "Īstenot apmācības par uz lietotāju orientētu pakalpojumu pārveides pieeju iestādēm" izpildīts. Valsts administrācijas skola Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" ietvaros sagatavoja mācību kursu "Lietotājorientēts saturs iestādes tīmekļa vietnē", ko apguva 10 grupas, 282 dalībnieki.

Kopsavilkums un turpmākā rīcība

No 48 pasākumiem izpildīti vai daļēji izpildīti 41 pasākums, viens pasākums zaudējis aktualitāti, bet izpilde turpinās sešiem pasākumiem, kuri tiks īstenoti Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024. - 2027. gadam ietvaros vai Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēto projektu ietvaros, kuru īstenošana turpinās līdz tiks sasniegti to mērķi.

Institūciju turpmākā rīcība pakalpojumu vides pilnveidē noteikta VARAM izstrādātajā Pakalpojumu vides pilnveides plānā 2024.-2027. gadam, kas apstiprināts Ministru kabinetā 2024. gada 4. jūnijā (Protokols Nr. 23/61. §). Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.-2027. gadam paredz, ka turpmāk iestādes pakalpojumus pārvaldīs valstī vienotā un sistēmiskā veidā, atbilstoši pakalpojumu pārvaldības politikai. Pakalpojumu vides pilnveide tiks īstenota, pilnveidojot pakalpojumu pārvaldības sistēmu un pakalpojumu pārvaldību kopumā - veicot pakalpojumu vides pilnveides pasākumus atbilstoši pakalpojumu vides pilnveides plānam.

Jaunā pieeja paredz, ka veidojot, sniedzot un attīstot pakalpojumus, iestādes apzinās savu vietu un lomu valstī kopējā pakalpojumu vidē, un apzināti veiks noteiktu darbību kompleksu - pārvaldības uzdevumus, (piem., apzinās lietotāju vajadzības, rūpēsies par pakalpojumu pieejamību un lietojamību, mērīs klientu apmierinātību, izvērtēs pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, nemitīgi pilnveidos pakalpojumu sniegšanas procesus, u.c.). Sagaidāms, ka pakalpojumu vides pilnveides rezultātā pakalpojumu saņemšana kļūs ērtāka, vienkāršāka un neprasīs pakalpojumu saņēmējiem daudz laika un piepūles. Pakalpojumi saturiski kļūs arvien pilnvērtīgāki, tie apmierinās iedzīvotāja un uzņēmēja vajadzības konkrētā dzīves situācijā kopumā, ne tikai atsevišķos tās posmus.

---