Ministru kabineta informatīvais
ziņojums
Attīstības
sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma
izvērtējums (par 2021.-2023. gadu)
Satura
rādītājs
Izmantoto saīsinājumu saraksts
Ievads
Finansējums
Sasniegtie rādītāji izvirzītajās prioritātēs
Latvijas iesaistes stiprināšana daudzpusējos attīstības
sadarbības projektos un
Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras izveide
Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD)
Attīstības palīdzības komitejā (DAC)
Latvijas sabiedrības atbalsts
Secinājumi
Pielikums: Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs
2021.-2027. gadam noteikto uzdevumu un pasākumu izpilde
Izmantoto
saīsinājumu sarakts
|
Aģentūra |
Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA ietvaros |
|
ANO |
Apvienoto Nāciju Organizācija |
|
ANO DP |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome |
|
ĀM |
Ārlietu ministrija |
|
CFLA |
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
|
Dienaskārtība 2030
|
ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada rezolūcija
"Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības
programma 2030. gadam" |
|
EK |
Eiropas Komisija |
|
ES |
Eiropas Savienība |
|
IAM |
Dienaskārtības 2030 Ilgtspējīgas attīstības mērķi |
|
IZM |
Izglītības un zinātnes ministrija |
|
LAPAS |
Biedrība "Latvijas Platforma attīstības
sadarbībai" |
|
LPS |
Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" |
|
MK |
Latvijas Republikas Ministru kabinets |
|
NKI |
Nacionālais kopienākums |
|
MVU |
Mazie un vidējie uzņēmumi |
|
NMPD |
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
|
NVO |
Nevalstiskās organizācijas |
|
OAP |
Oficiālā attīstības palīdzība |
|
OECD |
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
|
OECD DAC |
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības
palīdzības komiteja |
|
PSO |
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas |
|
PTAC |
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs |
|
UNDP |
Apvienoto nāciju Attīstības programma |
|
UNESCO |
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras
organizācija |
|
VARAM |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
|
VAV |
Vismazāk attīstītās valstis |
|
VRS |
Valsts robežsardze |
|
VRK |
Valsts robežsardzes koledža |
|
VUGD |
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
Ievads
MK 2021. gada 14. aprīlī ar rīkojumu Nr. 245
"Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm
2021.-2027. gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības
politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (turpmāk -
Pamatnostādnes) - politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka gan
divpusēji, gan daudzpusēji īstenotos Latvijas attīstības
sadarbības politikas mērķus, prioritātes un pamatprincipus.
Papildus MK 2021. gada 18. maijā ar rīkojumu Nr.
337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.-2023.
gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības politikas plānu
2021.-2023. gadam (turpmāk - Plāns), kurā iekļauti konkrēti
pasākumi Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības
politikas mērķa sasniegšanai, īstenojot virkni pasākumu.
Pamatnostādņu un Plāna ieviešana notika ģeopolitiski
izaicinošā laikā. Latvijai prioritārais attīstības sadarbības
reģions piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, kas nes līdzi arī
būtiskas ģeopolitiskās pārmaiņas. 2022. gada
24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju
pret Ukrainu, nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, iznīcinot tās
infrastruktūru un radot zaudējumus tās ekonomikai. Pasaule
turpināja cīņu ar Covid-19 globālo pandēmiju un tās radītajām
sekām. Krievijas rīcība padziļināja esošos drošības un
stabilitātes izaicinājumus un radīja jaunus, tostarp globālas
pārtikas krīzes draudus un energoresursu piegādes traucējumus.
Vienlaikus, turpinājās arī Baltkrievijas līdzatbildība agresijā
pret Ukrainu, kā arī Aleksandra Lukašenko režīma represijas pret
Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un medijiem. Ukraina un
Moldova ir kļuvušas par ES kandidātvalstīm, kur Latvijas reformu
pieredze iegūst pastiprinātu nozīmi atbalsta sniegšanā.
Nepieciešamība pēc noteikumos balstītas pasaules kārtības
stiprināšanas turpināja pieaugt. Turpinājās kampaņa Latvijas
kandidatūras uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada
vēlēšanās uz 2026.-2027. gadu. Tāpat starptautiskās sabiedrības
dienaskārtībā saglabājās tie izaicinājumi, kas ir risināmi,
īstenojot ANO Dienaskārtību 2030.
Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir veicināt
ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un
labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas
prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu ANO pieņemtās
Dienaskārtības 2030 ieviešanā.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet
no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un
iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība
digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti,
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko
iespēju radīšanā.
Latvijas ģeogrāfiskās
prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis, īpaši
Ukraina, Gruzija un Moldova, atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai
sabiedrībai ārpus Baltkrievijas, Centrālāzijas valstis, īpaši
Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna un atbalsts citām
attīstības un VAV, jo īpaši Āfrikā.
Šis informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par Pamatnostādnēs
un Plānā izvirzīto uzdevumu rezultātiem līdz 2023. gada
nogalei.
1.
Finansējums
Pamatnostādnēs
definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 2: pildot
starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP
finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam.
Latvijas OAP attīstības sadarbības finansējums tiek izlietots
daudzpusējos un divpusējos formātos īstenojamās aktivitātēs.
1. grafiks ilustrē attiecību, cik kopējais Latvijas
finansējuma proporcionāli tiek veltīts daudzpusējam un cik
divpusējam atbalstam.
1.1. OAP finansējuma galvenais rādītājs - OAP apjoms
no NKI. Attīstītās valstis ir apņēmušās sniegt 0,7% no NKI
ekonomiskās attīstības un labklājības veicināšanai attīstības
valstīs. ES valstīm, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, šis
mērķis ir samazināts - jātiecas sasniegt 0,33% no NKI.
Pamatnostādnēs Latvija apstiprina apņemšanos līdz
2030. gadam OAP novirzīt 0,33% no NKI (līdz 2027. gadam
- 0,23%), no tā 0,15-0,20% no NKI atvēlot VAV.
Lai gan ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais OAP
sniedzējs pasaulē, Latvijai ilgstoši ir bijuši zemākie OAP
rādītāji ES, t.sk. salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu gan
valsts OAP kopapjomā, gan ĀM divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma apjomā (skat. 1. tabulu un
2. tabulu).
Vienīgais izņēmums ir 2022. un 2023. gads, kuru laikā ļoti
nozīmīgi Latvijas attīstības sadarbības politikas aktivitātes ir
ietekmējis karš Ukrainā, daudz lielākā apjomā uzmanību un
resursus veltot Ukrainai nekā iepriekš tika plānots. Līdz ar
to 2022. gadā Latvijas kopējā OAP pieauga līdz 0,36% no NKI un
2023. gadā līdz 0,33% no NKI. Tas naudas izteiksmē ir attiecīgi
137.31 milj. EUR un 131.61 milj. EUR (skat.
2. tabulu). Būtiski pieauga arī valsts divpusējais atbalsts:
2022. gadā tika izlietoti 85,06 milj. EUR,
2023. gadā - 72,44 milj. EUR, kas lielākoties
novirzīts Ukrainai un Ukrainas bēgļu izmaksām Latvijā, kā arī
Covid-19 vakcīnu ziedojumiem.
Vienlaikus ĀM, kas ir vadošā institūcija attīstības sadarbības
politikā, divpusējais attīstības sadarbības budžets bija 1,36
milj. EUR 2022. gadā un 1,66 milj. EUR 2023. gadā (Lietuvai 2023.
gadā - 4,52 milj. EUR, Igaunijai - 14 milj.
EUR).
1. tabula: Latvijas OAP apjoms
% no NKI
| |
2016
|
2017
|
2018
|
2019
|
2020
|
2021
|
2022
|
2023
|
2024
|
2025
|
2026
|
2027
|
| % no NKI |
|
Plānotais
|
0.09
|
0.10
|
0.12
|
0.14
|
0.17
|
0.11
|
0.13
|
0.15
|
0.17
|
0.19
|
0.21
|
0.23
|
|
Sasniegtais
|
0.11
|
0.11
|
0.10
|
0.10
|
0.12
|
0.12
|
0.36
|
0.33
|
|
|
|
|
2. tabula: Baltijas valstu OAP salīdzinājums*
| |
2017
|
2018
|
2019
|
2020
|
2021
|
2022
|
2023 (sākotnējie dati)
|
| % no NKI |
Igaunija
|
0.16
|
0.16
|
0.16
|
0.17
|
0.17
|
0.28
|
0,28
|
|
Lietuva
|
0.13
|
0.12
|
0.13
|
0.13
|
0.13
|
0.28
|
0,28
|
|
Latvija
|
0.11
|
0.10
|
0.10
|
0.12
|
0.12
|
0.36**
|
0.33**
|
|
Kopējā OAP, milj. EUR
(attīstības sadarbība un humānā palīdzība)
|
Igaunija
|
38.15
|
41.31
|
43.32
|
43.81
|
50.93
|
191.06
|
103.90
|
|
Lietuva
|
52.54
|
55.01
|
60.45
|
63.20
|
73.05
|
231.32
|
181.30
|
|
Latvija
|
28.32
|
29.16
|
30.69
|
35.64
|
40.27
|
137.31
|
131.61
|
| No tā divpusējais finansējums, milj.
EUR |
Igaunija
|
18.02
|
18.37
|
15.05
|
14.64
|
20.95
|
148.8
|
56.48
|
|
Lietuva
|
13.54
|
10.22
|
10.73
|
10.44
|
16.32
|
133.75
|
93.93
|
|
Latvija
|
4.02
|
4.17
|
3.98
|
4.37
|
6.16
|
85.06
|
72.44
|
|
*OECD Statistics: https://stats.oecd.org/index.aspx?r=503578
**saskaņā ar OECD DAC vadlīnijām izmaksas bēgļu
atbalstam OAP var iekļaut pirmos 12 mēnešu, līdz ar to
paredzams, ka turpmāk procentu rādītājs no NKI
samazināsies.
|
Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027. gadam Latvijai OAP
jānovirza vismaz 0,23% no NKI. Iepriekšējo 10-15 gadu pieredze
par piešķirtā finansējuma apjomu attīstības sadarbībai rāda, ka
OAP nākamajos gados drīzāk samazināsies finansējuma Ukrainai
samazināšanās dēļ (īpaši samazinās Ukrainas bēgļu Latvijā
izmaksas, ko saskaņā ar
vadlīnijām statistikā var iekļaut tikai pirmos 12 mēnešus) un
beidzoties Covid-19 vakcīnu ziedojumiem. Tādējādi Latvijas OAP
pieaugums 2022. un 2023. gadā jāskata nevis kā
mērķtiecīga rīcība un optimistiska iespēja sasniegt 0,23%
2027. gadā, bet drīzāk kā izņēmums OAP
statistikā.
Kas attiecas uz Latvijas atbalstu VAV, 2022. gadā tas
sasniedza 1,03 milj. EUR jeb 0,03% (no tā 975 378 EUR
COVID-19 vakcīnu ziedojumi, t.sk. vakcīnu transportēšanas
izmaksas; citām aktivitātēm - 51 282 EUR). Lai sasniegtu
0,15% mērķi 2022. gadā, būtu bijuši nepieciešami papildus
57,07 milj. EUR, starpība - 56,04 milj. EUR.
1.2. Daudzpusējos formātos īstenotās aktivitātes -
iemaksas. Daudzpusējais atbalsts, galvenokārt, ir
starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, ANO
aģentūrās, Pasaules Bankas grupā un citās starptautiskajās
institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir
svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un
reģionus, veicināt Latvijas intereses un redzamību.
Saskaņā ar Latvijas starptautiski izteikto apņemšanos gan ANO
(IAM un Adisabebas Rīcības programma par finansējumu attīstībai),
gan ES līmenī, kā arī nacionāli apstiprinātiem politikas
plānošanas dokumentiem Latvija sniedz ieguldījumu globālās
attīstības veicināšanā un attīstības valstu izaugsmē.
Iepriekšējos gados daudzpusējais atbalsts sasniedza pat 90% no
kopējās Latvijas OAP - 2021. gadā tas bija 88%. Bet, pieaugot
divpusējam atbalstam Ukrainai un Ukrainas bēgļiem Latvijā, 2022.
gadā tas proporcionāli samazinājās - vien 38%, bet 2023. gadā tas
atkal pieauga līdz 74%.
Daudzpusējais atbalsts lielākoties ir Latvijas iemaksas ES
budžetā. Tām seko iemaksas ANO aģentūrās, ANO misiju uzturēšanā
un dažādu konvenciju ievērošanā un trīs Pasaules Bankas grupas
institūcijās - Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības
bankā, Starptautiskajā Finanšu korporācijā un Starptautiskajā
Attīstības asociācijā.
Būtisku daļu no daudzpusējā atbalsta 2022.-2023. gadā veido
Latvijas sniegtais finanšu atbalsts Ukrainai caur
starptautiskajām finanšu institūcijām kopumā 36 milj. EUR apmērā.
Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja
neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanu ar
Pasaules Bankas starpniecību, veicot iemaksas trijos mehānismos
(kopā 25 milj. EUR): 2022. g. - 5 milj. EUR granta iemaksa
Pasaules Bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam un 10 milj. EUR
garantija Pasaules Bankas aizdevumam Ukrainas valdības budžeta
finansēšanai; 2023. g. - 8 milj. EUR granta iemaksa
Starptautiskās Attīstības asociācijas īpašajā Ukrainas un
Moldovas atbalsta programmā (SPUR) Ukrainas atbalstam un 2 milj.
EUR granta iemaksa Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas,
rekonstrukcijas un reformu trasta fondā" (URTF). Tāpat
2023.gadā Latvija veica 7 milj. EUR granta iemaksu Eiropas
Investīciju bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam
"EU4U", lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainas
ekonomikas atveseļošanai un rekonstrukcijai. Lai palīdzētu
stiprināt Ukrainas institucionālo kapacitāti virzībā uz
pievienošanos ES, Latvija 2023. gadā veica 2 milj. EUR granta
iemaksu Starptautiskā Valūtas fonda "Ukrainas Kapacitātes
attīstības fondā" un 2 milj. EUR granta iemaksu Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības bankas "Ukrainas
Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējā donoru
kontā".
3. tabula: Daudzpusējais
atbalsts - starptautiskās iemaksas, EUR (2021.-2023.gads)
| Starptautiskā organizācija |
2021
|
2022
|
2023
|
| ES |
40 377 362.64
|
39 149 429.39
|
41 764 260.27
|
| ANO aģentūras, misijas,
konvencijas u.c. |
1 149 378.91
|
1 562 260.63
|
1 648 092.91
|
| Starptautiskā Rekonstrukcijas
un attīstības banka |
1 087 114.73
|
6 275 013.77
|
3 178 115.00
|
| Starptautiskā Finanšu
korporācija |
786 602.39
|
923 810.47
|
853 289.00
|
| Starptautiskā Attīstības
asociācija |
470 000.00
|
8 565 000.00
|
10 545 000.00
|
| Pasaules Veselības
organizācija |
164 508.55
|
195 853.16
|
198 909.10
|
| Eiropas Padome |
161 308.52
|
175 440.88
|
183 486.08
|
| Starptautiskā Darba
organizācija |
103 117.19
|
98 486.50
|
105 456.97
|
| Eiropas Drošības un
sadarbības organizācija |
98 495.07
|
100 354.39
|
96 397.00
|
| Starptautiskā
Atomenerģijas aģentūra |
90 518.65
|
107 008.76
|
249 643.89
|
| OECD |
34 494.65
|
34 703.00
|
2 458 600.50
|
| Pasaules Muitas
organizācija |
26 356.33
|
26 848.50
|
28 354.36
|
| Eiropas un Vidusjūras Augu
aizsardzības organizācija |
25 470.00
|
24 450.00
|
26 420.00
|
| Starptautiskā Migrācijas
organizācija |
24 434.54
|
25 174.00
|
34 549.78
|
| Starptautiskā Frankofonijas
organizācija |
11 661.00
|
11 661.00
|
11 661.00
|
| Starptautiskā
telekomunikāciju savienība |
6 662.63
|
|
|
| Starptautiskā atjaunojamās
enerģijas aģentūra |
5 489.94
|
5 871.03
|
|
| Konvencija par starptautisko
tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām |
2 454.35
|
|
|
| Pasaules Meteoroloģijas
Organizācija |
1 265.47
|
1 398.42
|
1 450.96
|
| Vispasaules intelektuālā
īpašuma organizācija |
326.91
|
346.99
|
347.00
|
| Pasaules Bankas grupa |
|
|
63 379.76
|
| Sarkanais Krusts |
|
|
152 365.74
|
| Starptautiskā Jūras
organizācija |
|
|
13 518.79
|
| Eiropas Investīciju
banka |
|
|
7 000 000.00
|
| Starptautiskais Valūtas
fonds |
|
|
4 435 828.00
|
| Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības banka |
|
|
2 000 000.00
|
|
Kopā:
|
44 627 022.47
|
57 283 110.89
|
75 049 126.11
|
1.3. Divpusējais ĀM attīstības
sadarbības finansējums
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības
virziens Nr. 1: Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu
ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu
risināšanā, kas paredz:
- granta projektu konkursu
rīkošanu;
- ilgtermiņa attīstības
sadarbības projektu īstenošanu atbilstoši partnervalstu
izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei, arī projektu
īstenošanu, kur piesaistīti citi donori ar līdzfinansējumu vismaz
50% apmērā.
Latvijas divpusējais OAP finansējums ir visu valsts iestāžu
atbalsts attīstības valstīm, piemēram, tehniskās palīdzības
projekti, brīvprātīgās iemaksas, ad hoc veidā sniegtā
humānā palīdzība. Pastāvīgi prognozējamā daļa no šī divpusējā
finansējuma ir ĀM pārvaldībā esošais attīstības sadarbības
politikas budžets programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības
projekti un starptautiskā palīdzība", kas ir ikgadējā granta
konkursā atbalstīto projektu īstenošana, ilgtermiņa attīstības
sadarbības projektu īstenošana, priekšizpētes vizītes, atbalsts
nevalstiskajām organizācijām attīstības sadarbības politikas
aktivitātēm. Papildus kopš 2022. gada tiek piešķirti līdzekļi
Ukrainas rekonstrukcijai. Precīzu divpusējā attīstības sadarbības
finansējuma sadali nosaka attīstības sadarbības politikas
plāni. 4. tabulā redzams 2021.-2023. gada ĀM attīstības
sadarbības budžeta sadalījums un ar šo finansējumu īstenotie
pasākumi.
4. tabula: ĀM divpusējā
attīstības sadarbības budžeta sadalījums, EUR (2021.-2023.
gads)
|
|
2021. gads
|
2022. gads
|
2023. gads
|
| 1. |
Projektu konkursi |
|
|
|
|
1.1.
|
Granta projektu konkurss
partnervalstu atbalstam |
240 013
|
924 410
|
1 173 813
|
|
1.2.
|
Granta projektu konkurss
atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai
sabiedrībai |
120 000
|
-
|
-
|
|
1.3.
|
Līdzfinansējuma konkurss PSO
globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem. |
25 800
|
40 000
|
50 000
|
|
1.4.
|
Granta projektu konkurss
priekšizpētes vizīšu īstenošanai |
0
|
15 000
|
20 000
|
| 2. |
Politikas plānā iekļautie projekti, t.sk., projekti
ar donoru līdzfinansējuma piesaisti |
177 500
|
342 403
|
378 000
|
| 3. |
Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem un
sabiedrības informēšanas pasākumiem |
14 000
|
30 000
|
30 000
|
| 4. |
Tiešfinansējums PSO |
6 500
|
12 000
|
12 000
|
|
4.1.
|
LAPAS (dalības maksa
starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, Forus),
dalība starptautiski nozīmīgos forumos). |
1 500
|
7 000
|
7 000
|
|
4.2.
|
Biedrība "Latvijas
Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES
pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas
pasākumu īstenošanai). |
5 000
|
5 000
|
5 000
|
|
Kopā:
|
583
813
|
1 363
813
|
1 663
813
|
| Ukrainas
rekonstrukcijas projekti |
|
260 000
|
3 103 000
|
Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais
Latvijas attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts
vai pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības
sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās
attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek
finansētas ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir
arī plānotas divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram,
valsts stipendiju piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek
uzskaitītas OAP u.c.). Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas
piesaistīt ĀM finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu
konkursos. Jāatzīmē, ka Latvijā nav arī atsevišķas budžeta
līnijas un ikgadēja pastāvīga finansējuma humānās palīdzības
nodrošināšanai, kas arī tiek ieskaitīta divpusējā OAP.
Finansējums divpusējai attīstības sadarbībai iepriekšējos
pārskata periodos nekad nebija sasniedzis Pamatnostādnēs
nospraustos mērķus. Tomēr kopš 2021. gada un iepretim
iepriekšējiem gadiem divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais
finansējums ir palielinājies. Izrāviens budžeta palielināšanā
bija 2022. gads un kara sākums Ukrainā - lēciens par
780 000 EUR salīdzinājumā ar 2021. gadu (583 813 EUR).
2023. gadā ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums
trīskāršojās salīdzinot ar 2021. gadu -
1 663 813 EUR. Papildus 2023. gadā
jāpieskaita 3 milj. EUR (2022. gadā - 260 000 EUR)
Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā, ko īstenoja ĀM.
1.3.1. ĀM granta projekti. Ik gadu ĀM rīko granta
projektu konkursu, atbalstot attīstības sadarbības projektus
Latvijas noteiktajās prioritārajās saņēmējvalstīs. Lai veicinātu
projektu ilgtspēju, no 2022. gada tika uzsākta divu gadu granta
projektu īstenošana. Granta projektu konkursā ĀM tiecas novirzīt
50% no finansējuma PSO, atbalstot arī starpsektoru (valsts,
pilsoniskās sabiedrības un/vai privātā sektora) projektus, kā arī
rīko atsevišķu līdzfinansējuma konkursu tieši PSO sektoram.
Pēdējos gados ir palielinājusies Latvijas attīstības
sadarbības īstenotāju interese un nostiprinājušās spējas īstenot
attīstības sadarbības projektus. Par to liecina pieaugošais
projektu iesniegumu skaits ĀM attīstības sadarbības projektu
granta konkursos un pieteikto projektu kvalitāte. Tomēr
ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos ir bijis iespējams
atbalstīt tikai nelielu daļu pieteikumu. 2023. gadā granta
konkursā tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits - 69, no
kuriem ĀM varēja atbalstīt tikai 16 (papildus bija 7 projekti,
kuri turpinājās no 2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu
projekti).
5. tabula: iesniegto un
atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta
projektu konkursos
| |
2016
|
2017
|
2018
|
2019
|
2020
|
2021*
|
2022
|
2023
|
| Iesniegto projektu skaits |
30
|
21
|
27
|
36
|
51
|
31
|
37
|
69
|
| Kopējais projektos pieprasītais finansējums
(EUR) |
968 021
|
662 646
|
896 768
|
1 215 814
|
2 636 212
|
1 072 158
|
1 890 599
|
3 285 802
|
| Konkursam pieejamais finansējums (EUR) |
331 000
|
157 000
|
213 013
|
213 013
|
445 253
|
360 013
|
924 410
|
759 777
|
| Atbalstīto projektu skaits |
11
|
5
|
7
|
7
|
9
|
12
|
20
|
16**
|
|
* divi konkursi norādīti kopā: granta konkurss un konkurss
Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības ārpus Baltkrievijas
atbalstam
**papildus 7 projekti tika turpināti no 2022. gada,
kad tika ieviesti divu gadu projekti
|
 
Secināms, ka potenciāls atbalsta sniegšanai attīstības valstīm
ir, tikai trūkst finansējuma, ko piešķirt granta projektu
īstenotājiem.
1.3.2. Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti. Kopš
2021. gada tiek īstenoti virkne t.s. stratēģisko projektu,
kas ir vairāku gadu projekti, atsaucoties uz Latvijas prioritāro
saņēmējvalstu izteiktajām vajadzībām un ņemot vērā pieejamo
Latvijas ekspertīzi (līdz ar Latvijas budžeta trīs gadu plānošanu
stratēģiskie ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti tiek
atbalstīti trīs gadu termiņā). Daļēji tie tiek īstenoti ar kādas
citas valsts vai organizācijas līdzfinansējumu, piemēram, ASV,
Zviedrijas, ES, UNDP. Starp projektu īstenotājiem minama Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nododot uzņēmējdarbības
pieredzi, Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Universitāte,
rīkojot mācību programmas Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstu pārstāvjiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centrs, konsultējot mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmējus,
centrs MARTA, sniedzot atbalstu nevalstisko organizāciju darbā
sieviešu un citu ievainojamo iedzīvotāju grupu aizsardzībai,
CFLA, sniedzot atbalstu Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma
varas jomās, un tādas valsts institūcijas kā Valsts kontrole,
Satversmes tiesa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, daloties ar savu
ekspertīzi reformu īstenošanā, t.sk. ES integrācijas
jautājumos.
Kā redzams 6. grafikā, ilgtermiņa attīstības sadarbības
projektu budžets pēdējo gadu laikā arī ir palielinājies līdz ar
pieaugumu ĀM piešķirto attīstības sadarbības politikas budžetu
programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un
starptautiskā palīdzība". Tas ļauj veiksmīgāk atsaukties
saņēmējvalstu vajadzībām, plānojot projektu aktivitātes
detalizētāk un ilgtermiņā, līdz ar to panākot ilgtspējīgākus
rezultātus.
1.3.3. Līdzfinansējums. Būtisks aspekts ir arī
līdzfinansējuma piesaiste Latvijas finansētajiem attīstības
sadarbības projektiem. Kopš 2005. gada līdz 2024. gadam
iepretim ĀM attīstības sadarbības divpusējam finansējumam
11 milj. EUR apmērā ir piesaistīts citu donoru
finansējumu vismaz 1,5 reizes lielākā apjomā (aptuveni
15,37 milj. EUR).
2022. gadā no ĀM 39 projektiem 23 partneri bija
piesaistījuši līdzfinansējumu; no tiem 10 nodrošināja tikai
savu līdzfinansējumu, bet 13 projektos bija piesaistīts
līdzfinansējums no citiem donoriem (EK, UNDP, ASV, Zviedrija).
Kopējais piesaistītā līdzfinansējuma apjoms 2022. gadā bija
352 013 EUR. 2023. gadā no noslēgtajiem
38 līgumiem līdzfinansējums bija paredzēts
25 projektos; no tiem 17 projektos tikai pašu
īstenotāju līdzfinansējums, bet 9 projektos līdzfinansējums
tika piesaistīts no citiem donoriem (ASV, Zviedrija, UNDP). 2023.
gadā Aģentūra piesaistīja gandrīz vienu miljonu EUR no Vācijas
Attīstības sadarbības aģentūras GIZ labas pārvaldības projektam
Uzbekistānā "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes
administratīvās kapacitātes stiprināšanai". Kopējais
līdzfinansējuma apjoms 2023. gadā -
1 460 978 EUR.
6. tabula: Piesaistītais
līdzfinansējums (2005.-2023.gads)
|
Gads |
Piešķirtais finansējums (EUR)
|
Piesaistītais līdzfinansējums (EUR)
|
|
2005
|
142 287.18
|
36 986.13
|
|
2006
|
213 430.77
|
119 999.32
|
|
2007
|
640 292.31
|
159 213.28
|
|
2008
|
825 265.65
|
587 650.51
|
|
2009
|
12 805.85
|
0.00
|
|
2010
|
1 148.26
|
0.00
|
|
2011
|
382.75
|
0.00
|
|
2012
|
71 526.34
|
193 267.58
|
|
2013
|
121 326.86
|
914 018.45
|
|
2014
|
463 813.00
|
5 788 125.16
|
|
2015
|
585 813.00
|
1 177 543.75
|
|
2016
|
592 400.00
|
786 965.21
|
|
2017
|
463 813.00
|
385 825.18
|
|
2018
|
463 813.00
|
1 321 791.20
|
|
2019
|
463 813.00
|
1 068 326.07
|
|
2020
|
696 053.00
|
442 314.10
|
|
2021
|
583 813.00
|
571 827.85
|
|
2022
|
1 363 813.00
|
352 013
|
|
2023
|
1 663 813.00
|
1 469 734.67
|
|
2024
|
1 863 813.00
|
|
|
Kopā
|
11 233 235.97
|
15 375 601.46
|
1.3.4. Rekonstrukcijas projekti Ukrainā. Pēc kara
sākuma Ukrainā no 2022. gada ĀM īsteno rekonstrukcijas
projektus Ukrainā. Šis finansējums ir palielinājis Latvijas
kopējo OAP, bet jāatzīmē, ka tie ir papildus līdzekļi, kas ir
terminēti līdz 2026. gadam.
Latvija kā prioritāti ir izvēlējusies Ukrainas Čerņihivas
apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanu, kara radīto traumu
pārvarēšanas un psiholoģiskā atbalsta projektus, kā arī atbalstu
teritoriālās plānošanas un ES jautājumu jomā1. 2023.
gadā Ukrainas rekonstrukcijai tika piešķirti 5 103 300
EUR, no kuriem 3 103 300 EUR tika piešķirti ĀM un
2 000 000 EUR Ekonomikas ministrijai. ĀM 2023. gada
projekti:
- UNDP 2 milj. EUR - 2 pirmskolas izglītības iestāžu, 2
vispārējās izglītības iestāžu un Čerņihivas Reģionālās bērnu
slimnīcas ēdināšanas bloka Čerņihivas pilsētā atjaunošana;
- "Uzņēmēji mieram" 477 354 EUR - 6 māju
atjaunošana un kopienas centra rekonstrukcijas plāna izstrāde
Jahidnes ciemā, Čerņihivas apgabalā;
- Centrs MARTA 336 309,46 EUR - atbalsta centru izveide
sievietēm Čerņihivas pilsētā;
- VARAM 27 889 EUR - metodisks atbalsts Čerņihivas
apgabala teritoriālā attīstības plāna izstrādei;
- ĀM 103 300 EUR - Latvijas sekondētā eksperta darbs EK
par Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem.
2023. gadā Ekonomikas ministrijai piešķirtais
2 000 000 EUR finansējums izmantots ciešā sadarbībā ar
Ukrainas partneriem, un atbilstoši Ukrainas puses identificētajām
vajadzībām tika piegādātas Latvijā ražotas 12 moduļu mājas, 88
inventāra vienības bērnu rotaļlaukumiem, 3300 mēbeļu vienības
pirmsskolas izglītības iestādēm. Tāpat tika veikta
32 ģeneratoru piegāde izglītības iestāžu darbības
nepārtrauktības nodrošināšanai.
Latvijas turpmākās iesaistes Ukrainas rekonstrukcijā
plānošanai saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam
un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 2024. gadā
un turpmākos divus gadus paredzēts finansējums
5 milj. EUR katru gadu. 2024. gadā 3 milj.
EUR projektu ieviešanai tika piešķirti Aģentūrai, 2 milj.
EUR līdzīgi kā 2023. gadā tika piešķirti Ekonomikas
ministrijai.
1.3.5. Humānā palīdzība. Humānās palīdzības vajadzības
pasaulē ir sasniegušas bezprecedenta apjomus. 2023. gadā 350
milj. iedzīvotājiem nepieciešama humānā palīdzība, kas ir par 20%
vairāk nekā 2022. gadā un par 40% vairāk nekā 2021. gadā.
Kopējais finansējuma apjoms pieaug, bet ne tik strauji kā
vajadzību apjoms - starpība palielinājusies līdz 41 miljardiem
2023. gadā. ES Padomē arvien biežāk izskan aicinājumi ES
dalībvalstīm palielināt humānās palīdzības budžetu. Lielākie
donori norāda, ka līdz ar Ukrainu, steidzami nepieciešams
saglabāt un palielināt atbalstu pārējām krīzēm. Krievijas
iebrukums Ukrainā pastiprinājis jau esošo negatīvo tendenci, kas
pēdējo gadu laikā radusies no klimata pārmaiņām, veselības
krīzēm, pieaugošā konfliktu skaita, valdības krīzēm un budžetu
ierobežojumiem, kā arī inflācijas. Diemžēl ES dalībvalstu sniegtā
humānās palīdzības finansējuma apskatos Latvija ilgstoši bijusi
statistikas pēdējās vietās (kopā ar Ungāriju, Rumāniju, Horvātiju
un Bulgāriju).
Latvijas humānās palīdzības sniegšana balstās uz kārtību, kas
noteikta 2017. gada 12. decembra MK noteikumos
Nr. 721 "Humānās palīdzības saņemšanas un
sniegšanas kārtība", 2011. gada 18. janvāra MK
noteikumu Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums"
3.6 punktu par iespējām sniegt palīdzību krīzes situācijā
nonākušajai valstij un Pamatnostādnēm.
Latvijas sniegtā humānā palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta
ad hoc. Latvijā nav izstrādāta humānās palīdzības
sniegšanas stratēģija nacionālajā līmenī, nav paredzēta atsevišķa
budžeta līnija un ikgadējs pastāvīgs finansējums humānās
palīdzības nodrošināšanai. Līdz ar to humāno palīdzību pārsvarā
piešķir saskaņā ar MK lēmumu, atvēlot finansējumu no budžeta
programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Humānā palīdzība tiek sniegta gan tieši cietušajai valstij,
gan arī veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, piemēram,
ANO aģentūrām vai Sarkanajam Krustam. Atsevišķos gadījumos tiek
sūtīta ekspertu komanda vai nosūtīta materiāla palīdzība no
Valsts materiālajām rezervēm. Šāda veida palīdzību koordinē
Iekšlietu ministrija, balstoties uz Krīzes vadības padomes sēdē
pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu konkrētajā gadījumā.
Tāpat arī Latvijas nevalstiskās organizācijas ir iesaistījušās
akcijās ziedojumu vākšanā krīzes skartajās valstīs un humānās
palīdzības nosūtīšanā, piemēram, "Latvijas Sarkanais
Krusts", LAPAS, "Ziedot.lv", "Tavi
draugi", "Uzņēmēji mieram" un citas.
Neskatoties uz to, ka Latvijai nav plānota humānās palīdzības
budžeta, pēdējos gados saistībā ar karu Ukrainā Latvijas sniegtās
humānās palīdzības OAP apjoms ir ievērojami pieaudzis:
2021. gadā tas bija 7,98 milj. EUR (no tiem
bēgļiem - 1,54 milj. EUR), 2022. gadā
- 74,11 milj. EUR (no tiem bēgļiem -
63,76 milj. EUR) un 2023. gadā -
53,82 milj. EUR (no tiem bēgļiem -
40,76 milj. EUR).
Galvenokārt sniegts atbalsts:
• cilvēkiem, kas cietuši no karadarbības;
• bēgļiem,
• dabas stihiju izraisīto seku mazināšanai;
• civilās aizsardzības veicināšanai.
Ņemot vērā aizvien pieaugušo krīžu skaitu un nestabilo
situāciju pasaulē, būtu nepieciešams paredzēt ikgadēju plānotu
finansējumu humānajai palīdzībai, paredzot atsevišķu budžeta
līniju attīstības sadarbības budžeta līnijas ietvaros līdzīgi kā
Igaunijā (2023. gadā Igaunijas ĀM tika piešķirti 5 milj. EUR).
Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā ir pieaudzis Latvijas
sabiedrības atbalsts humānās palīdzības sniegšanai, kā arī ir
palielinājies Latvijas humānās palīdzības sniedzēju NVO skaits,
kas lielākoties strādā ar palīdzību Ukrainai. Līdz ar to ir arī
palielinājusies interese un pieprasījums pēc humānās palīdzības
sistēmas izveides Latvijā, kā arī pēc informācijas par iespējām
iekļauties starptautiskajā humānās palīdzības sistēmā, t.sk. par
starptautisko akreditāciju, lai Latvijas NVO varētu ieviest ES un
ANO deleģēto humānās palīdzības finansējumu. Latvijas humānās
palīdzības stratēģijas nepieciešamības izstrāde bija arī
galvenais secinājums 2024. gada 21. februāra ĀM rīkotajā
konferencē ar Latvijas humānās palīdzības ieviesējiem. Atsevišķs
finansējums nepieciešams divpusējo humānās palīdzības projektu
īstenošanai (kas varētu būt arī ieguldījums ilglaicīgu krīžu
risināšanā, piemēram, Āfrikā, Sīrijā, Jemenā u.c.) un atbalstam
Latvijas humānās palīdzības organizācijām, lai tās palielinātu
savu kapacitāti. Tāpat var arī izvērtēt tiešfinansējumu kādai
Latvijas humānās palīdzības organizācijai vai to apvienībām, kas
strādā Ukrainā, jo novērojami aizvien pieaugoši ilgtspējas riski
un bažas par ilgtspējīga finansējuma trūkumu.
2. Sasniegtie
rādītāji izvirzītajās prioritātēs
2.1. Ģeogrāfiskās prioritātes. Jau vairākus plānošanas
posmus Latvija par sava sniegtā attīstības sadarbības atbalsta
prioritārajām saņēmējvalstīm ir noteikusi ES Austrumu partnerības
valstis, īpaši Ukrainu, Gruziju un Moldovu, sniegusi atbalstu
Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai (kopš 2022. gada tikai
ārpus Baltkrievijas), kā arī iegulda Centrālāzijas valstu
attīstībā, īpaši Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Pēdējos gados atbalsts mērķtiecīgi virzīts arī citām attīstības
valstīm un VAV, jo īpaši Āfrikā (Dienvidāfrikā, Kamerūnā,
Namībijā, Zambijā un Zimbabvē). Kopš Krievijas pilna mēroga
iebrukuma Ukrainā būtiski ir pieaudzis atbalsts Ukrainas
vajadzību apmierināšanai: par 26 reizēm jeb 96% (2021. pret 2023.
gada finanšu dati), ko īsteno ne tikai ĀM, bet arī citas valsts
institūcijas.
2.2. Tematiskās prioritātes -
Latvijas ieguldījums ANO IAM sasniegšanā.
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 6: Stiprināt visaptverošu un
saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai
pasaulē.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet
no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un
iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība
digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti,
sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko
iespēju radīšanā.
3. Latvijas
iesaistes stiprināšana daudzpusējos attīstības sadarbības
projektos un Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras
izveide
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 2: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās
sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG, OECD, veicinot
Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos
formātos;
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 3: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru,
politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības
saskaņotību
Latvijas sadarbība ar citiem donoriem un iesaiste liela apjoma
projektos arvien pieaug, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka līdz 2024.
gadam ārējais finansējums ir apgūts minimāli, jo finansējums
Latvijas divpusējiem attīstības sadarbības projektiem ir bijis
konstanti nepietiekams. Ārējais finansējums ir pieejams gan ar ES
Kaimiņattiecību attīstības sadarbības un starptautiskās
sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē" (NDICI)
starpniecību, gan sadarbojoties ar tādiem tradicionālajiem
donoriem kā ASV, Vācija, Francija, Ziemeļvalstis, Šveice,
Luksemburga, Nīderlande un UNDP Uzbekistānā.
Viens no iemesliem ir bijis arī pārāk vājā Latvijas attīstības
sadarbības sistēma. Tika pētīti ES finansējuma sadales mehānismi,
vērtēti iemesli, kādēļ Latvijas projektu īstenotāji
nekvalificējas šī finansējuma saņemšanai un secināts, ka viens no
priekšnoteikumiem ir veikt institucionālas izmaiņas Latvijas
attīstības sadarbības sistēmā. Līdz ar to
2022. gada 1. janvārī tika izveidota
Aģentūra ar mērķi Latvijai veiksmīgāk iesaistīties ES
attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā, kā arī
veicināt un radīt jaunas iespējas Latvijas attīstības sadarbības
projektu īstenotājiem iesaistīties liela apjoma projektos.
Plānots, ka Aģentūra saņems akreditāciju 2024. gadā,
kvalificējoties EK akreditācijas procesa 8 pīlāru sistēmai. Tas
dos iespēju Latvijai piedalīties projektos ES deleģētās
sadarbības ietvaros, kur Aģentūrai ir vadošā loma. Aģentūra kā
kontaktpunkts turpmāk sniegs konsultatīvu un administratīvu
atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm,
kas vēlēsies pieteikties dalībai ES projektos, tostarp lai ar
citiem sadarbības partneriem spētu nodrošināt atbilstību liela
apjoma projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.
Līdz šim Latvijas iesaiste ES ārējā finansējuma instrumentu
ieviešanā galvenokārt notikusi ar vienu no grantu formas
starpniecību - ES finansētajiem mērķsadarbības (Twinning)
projektiem. Vērtējot Latvijas projektu īstenotāju iesaisti citās
ES ārējā finansējuma formās (piemēram, tehniskās palīdzības
projekti vai iepirkumi), jāsecina, ka tā ir bijusi minimāla. Tā
notikusi galvenokārt ekspertiem individuāli piedaloties citu ES
dalībvalstu īstenotajos ES finansētajos projektos vai valsts
institūcijām, komersantiem (piemēram, konsultāciju uzņēmumiem)
iesaistoties konsorcijos, kur kā vadošie ir citu ES dalībvalstu
partneri.
Jāatzīmē, ka Latvijas projektu īstenotājiem ir zināšanas,
pieredze un ekspertīze, ko novērtē partnervalstis. Latvijai ir
liels potenciāls izmantot ES attīstības sadarbības finansējumu,
veicinot Latvijas ekspertīzes un risinājumu "eksportu"
un stiprinot pozitīvu valsts tēlu. Ir vairāki Latvijas veiksmes
stāsti, Latvijas īstenotāji kā vadošie partneri īsteno ES
attīstības sadarbības projektus, piemēram:
- Latvijas VRS vadošā loma Robežu pārvaldības programmas
Centrālāzijā (Border Management Programma in Central Asia
(BOMCA)) 10. fāze (2020.-2025. gadam 21,75 milj.
EUR);
- Cleantech Latvia projekts Uzbekistānā un Kazahstānā
ūdens apsaimniekošanas jomā (2019.-2023. gadam 1 milj.
EUR);
- Twinning projekti (piemēram, Valsts augu aizsardzības
dienests - 1,5 milj. EUR Azerbaidžānā un Pārtikas un
veterinārais dienests - 1,45 milj. EUR Gruzijā).
Latvijas projektu īstenotājiem ilgtermiņa sadarbība ir
izveidojusies ar ASV Valsts departamenta Attīstības sadarbība
partnerības programmu (Development Cooperation Partnership
(DCP), iepriekš - Emerging Donors Challenge Program).
ASV DCP programma ir galvenais finansējuma avots Rīgas Juridiskās
augstskolas (RJA) programmai Centrālāzijā un ES Austrumu
partnerības valstīs: kopš 2014. gada ASV piesaistītais
līdzfinansējums ir apm. 1,3 milj. USD (Latvijas finansējums kopš
2021. gada - 70 000 EUR gadā); RJA programmu absolvējuši 627
profesionāļi no 20 partnervalstīm. DCP programmu Ukrainā pēdējos
gados ieviesis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
(2023. gadā - 40 000 USD apmērā); Nacionālais rehabilitācijas
centrs "Vaivari" (2023. gadā - 100 000 USD apmērā);
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (2021.-2022. gadā -
20 000 EUR).
2022. gada 14. martā tika parakstīts ĀM un UNDP biroja
Uzbekistānā sadarbības memorands par projekta
"Improved public service delivery and enhanced governance
in rural Uzbekistan" īstenošanu. Projekta īstenošana
uzsākta 2019. gadā un to paredzēts noslēgt 2024. gadā;
ieviesēji - Centrs MARTA, VARAM un Valsts kontrole.
Noteikti ir arī jāpiemin Baltijas valstu iesaiste ES
"Eiropas komandas" (Team Europe
Initiatives2)
(turpmāk - TEIs) iniciatīvā, ko EK pieteica 2020. gadā un
Globālās savienojamības (Global Gateway3) stratēģijā, ko EK izveidoja 2021. gada
decembrī. Igaunijai un Latvijai veiksmīgi iesaistījusies abu
iepriekš minēto iniciatīvu atbalsta platformā
"Digitalizācija attīstībai" (Digital for
Development4)
(turpmāk - D4D), kuras mērķis ir palīdzēt pārvarēt
digitālās plaisas un veicināt globālo digitālo sadarbību (īpaši
Āfrikā un Latīņamerikā). Latvija D4D pievienojās 2023. gada
oktobrī kā piecpadsmitā dalībvalsts. Darbība D4D platformā ļaus
Latvijai aizvien intensīvāk piedalīties ES digitālās sadarbības
projektos visā pasaulē.
4. Iestāšanās
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
Attīstības palīdzības komitejā (DAC)
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 4: Stiprināt Latvijas
attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību
starptautiskajiem ziņošanas standartiem.
2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, Latvija automātiski
nepievienojās OECD DAC un pašlaik ir vienīgā ES dalībvalsts, kas
ir OECD, bet nav DAC. DAC ietilpst 31 valsts un ES. No OECD
dalībvalstīm DAC bez Latvijas nav iestājušās vēl 6 valstis:
Čīle, Kolumbija, Kostarika, Izraēla, Meksika un Turcija. Lietuva
pievienojās 2022. gada 16. novembrī, Igaunija -
2023. gada 4. jūlijā.
OECD DAC galvenie darba virzieni ir apkopot un analizēt
statistikas datus par attīstības palīdzības plūsmām, izstrādāt
rekomendācijas un vadlīnijas, kas nosaka donoru labo praksi,
analizēt donoru attīstības sadarbības sistēmas un veicināt
savstarpējo mācīšanos (peer reviews).
2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli OECD,
izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka iestāšanās
komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
Pievienošanās OECD DAC paredz noteiktu nosacījumu izpildi:
1. izveidota attīstības sadarbības politika un
institucionālais ietvars, tostarp izveidota attīstības sadarbības
uzraudzības un izvērtēšanas sistēma;
2. attīstības sadarbībai veltīti vismaz 0,2% no NKI vai
100 milj. USD vai politiska apņemšanās strādāt pie šāda
līmeņa sasniegšanas;
3. atbilstība visiem DAC juridiskajiem instrumentiem un
standartiem;
4. informācijas sniegšana par attīstības sadarbības
centieniem, tostarp ikgadēja statistika par OAP plūsmām vismaz
2 gadus pirms pievienošanās;
5. regulāra dalība DAC sanāksmēs un vismaz vienā no DAC
apakš-komitejām vismaz divus gadus pirms iestāšanās;
6. divu gadu laikā pēc iestāšanās veikt vidustermiņa
izvērtējumu (bez citu dalībvalstu iesaistes) un piecu gadu laikā
pēc iestāšanās veikt pilnu attīstības sadarbības sistēmas
izvērtēšanu (peer review) saskaņā ar DAC metodoloģiju, ja
tas nav veikts pirms iestāšanās DAC. Pēc tam šāda izvērtēšana būs
jāveic regulāri, kā arī Latvijai vajadzēs piedalīties citu DAC
valstu izvērtēšanā.
Pievienošanās OECD DAC jāizmanto kā izdevība, lai uzlabotu
Latvijas attīstības sadarbības institucionālo ietvaru, tostarp
iespēju izveidot attīstības sadarbības uzraudzības un
izvērtēšanas sistēmu. Jāizpēta, vai šim nolūkam ir iespējams
izmantot kādus ārējā finansējuma atbalsta mehānismus, piemēram,
EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta
(DG REFORM) ES Tehniskā atbalsta instrumenta (Technical
Support Instrument (TSI)) piedāvātās iespējas kā to darījusi
Lietuva.
Būtiski, ka par iestāšanos DAC Latvijai nebūtu papildus
dalības maksas, jo dalība šajā OECD komitejā jau tiek nosegta no
OECD dalībvalstu pamata iemaksām OECD budžetā. Tāpat arī nav
paredzēts, ka jāmaksā par peer-reviews veikšanu. DAC ir
tikai brīvprātīgās iemaksas pēc pašu DAC dalībvalstu
ieskatiem.
5. Latvijas
sabiedrības atbalsts
Pamatnostādnēs
definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 3: pieaugošs
Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas
īstenošanai.
Pamatnostādnēs
noteiktais rīcības virziens Nr. 5: veicināt sabiedrības
izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību,
līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai;
Viens no Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem ir
sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšana attīstības
sadarbības mērķiem un politikai. Viens no rezultatīvajiem
rādītājiem Latvijas attīstības sadarbības politikas izvērtēšanā
ir Latvijas sabiedrības atbalsta palīdzības sniegšanai valstīm
ārpus ES noteikta sliekšņa sasniegšana. Pamatnostādnēs ir
izvirzīts mērķis 2027. gadā sasniegt 85% iedzīvotāju
atbalsta - tādu, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības
valstīm.
Saskaņā ar Eirobarometra sabiedrības aptauju datiem no
2015. līdz 2022. gadam secināms, ka Pamatnostādnēs
nospraustais mērķis jau šobrīd tiek sasniegts. Latvijas
sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts iedzīvotājiem ārpus ES
ir svarīgs, palielinājās no 67% līdz 91%. Atbalsta līkne ir
konstanti pieaugusi. 2022. gadā Latvijas indikators pirmo
reizi apsteidza ES vidējo (tas arī bija vislielākais pieaugums
starp ES dalībvalstīm): ES - 89%;
Latvijā - 91%. Latvijas un Igaunijas indikatoriem ir
bijusi līdzīga attīstības tendence apskatītajā laika posmā.
Lietuvas indikators pārsvarā svārstījās līdzīgi, izņemot
2019. gadā, kad Latvijā un Igaunijā indikators palielinājās,
Lietuvā tas samazinājās.
7. tabula: Informācija par Baltijas valstu sabiedrības
viedokli par atbalstu attīstības valstīm5 6
| % no sabiedrības, kas uzskata, ka
ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem ārpus ES |
|
Gads
|
Latvija
|
Igaunija
|
Lietuva
|
ES
|
|
2015
|
67%
|
75%
|
74%
|
89%
|
|
2016
|
77%
|
78%
|
87%
|
89%
|
|
2018
|
74%
|
68%
|
81%
|
89%
|
|
2019
|
78%
|
70%
|
80%
|
86%
|
|
2020
|
82%
|
81%
|
83%
|
88%
|
|
2022
|
91%
|
84%
|
89%
|
89%
|
Pētot detalizētāk, saskaņā ar 2022. gada Eirobarometra datiem
65% Latvijas respondentu uzskata, ka nabadzības apkarošanai
attīstības valstīs būtu jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm
(salīdzinājumā ar 80% ES vidēji). Lai arī šis rādītājs ir viens
no zemākajiem ES, vienlaikus tas Latvijā laika gaitā ir
pieaudzis, jo, piemēram, 2018. gadā tas bija tikai 49%
(salīdzinājumā ar 71% ES vidēji).
Latvijas respondenti kā galvenos partnervalstu izaicinājumus
min: mieru un drošību (46%), izglītību (45%) un veselību (42%).
73% uzskata, ka svarīga ir partnervalstu digitalizācija un 79% no
aptaujātajiem uzskata, ka ES pozitīvi var ietekmēt klimata
izmaiņas.7
Jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrības viedokļa un Latvijas
sniegtās OAP % no NKI rādītāju svārstības no 2015. līdz 2022.
gadam bijušas sinhronas. Palielinoties % OAP no NKI, palielinājās
arī sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts valstīm ārpus ES
ir svarīgs, un otrādi. Vienlaikus nevar galvot, ka starp šiem
rādītājiem ir tieša korelācija. Sabiedrības atbalsta tendenču
izvērtējumam būtu nepieciešams papildus pētījums.
Secinājumi
1. Attīstības sadarbība kā
ārpolitikas instruments.
Latvijas attīstības sadarbība ir svarīgs un praktisks
ārpolitikas instruments, kas kļuvis par neatņemamu Latvijas
ārpolitikas sastāvdaļu. Ar šo instrumentu Latvija atbalsta
pozitīvas pārmaiņas un ilgtspējīgu attīstību partnervalstīs.
Latvijas attīstības palīdzība ir vērsta uz atbalsta sniegšanu gan
partnervalstu publiskās pārvaldes stiprināšanai atbilstoši labas
pārvaldības principiem, gan privātā sektora un pilsoniskās
sabiedrības attīstībai. Latvijas drošībai un labklājībai ir
svarīga stabilitāte, drošība un paredzamība citviet pasaulē, jo
īpaši Eiropai tuvajos reģionos. Attīstības sadarbība rada
pozitīvu dienaskārtību divpusējās un daudzpusējās attiecībās,
palīdz tās stiprināt un sniedz iespēju pielietot pārejas un
reformu periodos gūto pieredzi un zināšanas, tādējādi pilnvērtīgi
izmantojot Latvijā uzkrātās zināšanas un ekspertīzi. Atbilstoši
Pamatnostādnēs noteiktajam pārskata periodā attīstības sadarbības
politikas plānošana ir balstījusies uz Latvijas ārpolitikas
prioritātēm, rezultātu ilgtspēju Latvijas ekspertīzes jomās,
atbilstību partnervalstu vajadzībām un Latvijas sniegtā atbalsta
redzamību. Latvija ir turpinājusi attīstīt savu ekspertīzi
Pamatnostādnēs noteiktajās prioritārajās jomās, kurās pēc
Latvijas sniegtās attīstības sadarbības ir skaidrs pieprasījums
no prioritāro partnervalstu puses.
Latvijas reformu pieredzes nodošana ir saņēmusi pozitīvu
novērtējumu no Pamatnostādnēs noteikto prioritāro ES Austrumu
partnerības, Centrālāzijas un Āfrikas valstu puses. Gan projektu
īstenotāju projektu atskaitēs ietvertā informācija, gan
partnervalstu atsauksmes ļauj secināt, ka Latvijas nodrošinātajai
attīstības sadarbībai ir pieprasījums partnervalstīs un pozitīva
ilgtermiņa ietekme uz partnervalsts ilgtspējīgu attīstību, līdz
ar to sniedzot ieguldījumu arī Dienaskārtības 2030 mērķu
sasniegšanā partnervalstīs.
2. Finansējuma trūkums attīstības
sadarbības aktivitātēm.
Lai gan 2022. un 2023. gadā Latvijas OAP sasniedzis 0,36% un
0,33% no NKI, tas tomēr jāskata kā izņēmums saistībā ar Latvijas
lielo, tomēr neplānoto atbalstu Ukrainai pēc Krievijas pilna
mēroga iebrukuma. Šis palielinājums nav mērķtiecīga rīcība un
diemžēl nevar tikt skatīta kā optimistiska iespēja sasniegt 0,23%
2027. gadā. Turklāt atvēlētais finansējums, piemēram, ĀM
granta projektu konkursam un ilgtermiņa projektiem neļauj pilnībā
īstenot Latvijas potenciālu attīstības sadarbības jomā.
Finansējuma palielināšana ļautu lielākā apjomā un
kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā veidā nodot attīstības valstīm
Latvijas valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības
organizāciju pieredzi un labo praksi, kā arī privātā sektora
izstrādātus risinājumus, piemēram, digitalizācijas (t.sk.
e-pārvaldes) un tīro tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu
pieaugošu ieguldījumu attīstības valstu labklājības veicināšanā.
Privātajam sektoram tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām
tehnoloģijām un potenciāli arī rast jaunas eksporta iespējas.
Tas, savukārt, veicinātu pozitīvu Latvijas tēlu un atpazīstamību
pasaulē. Kopumā Latvija kā stabils divpusējais donors stiprinātu
savas ārpolitiskās un ekonomiskās intereses.
3. Līdzfinansējuma palielināšana
Latvijas attīstības sadarbības aktivitātēm un Latvijas Attīstības
sadarbības aģentūras izveidošana.
2022. gadā izveidotā Aģentūra, kurai šogad plānots iegūt
akreditāciju, ir ļoti nozīmīgs solis līdzfinansējuma piesaistei
Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Tas Latvijai
ļaus veiksmīgāk iesaistīties ES attīstības sadarbības finanšu
instrumentu īstenošanā, kā arī veicināt un radīt jaunas iespējas
Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem iesaistīties
liela apjoma projektos. Tādējādi Latvijas pārstāvji varēs īstenot
ilgtspējīgāku atbalstu saņēmējvalstīm lielākā apjomā un dažkārt
arī ilgākā laika posmā. Vienlaikus, lai izmantotu pilnvērtīgāk
Latvijas attīstības sadarbības sistēmas potenciālu, jāturpina
darbs pie attīstības sadarbības jomu regulējošo normatīvo aktu
pārskatīšanas un pilnveidošanas.
ĀM sadarbībā ar Aģentūru jāturpina rīkot vizītes uz
partnervalstīm sarunām ar potenciālajiem donoriem (īpaši ar ASV,
Vāciju, Franciju un Ziemeļvalstīm); par ES projektiem jātiekas ar
ES delegāciju partnervalstī un EK Briselē. Jārēķinās ar ilgu
procesu ES deleģētās sadarbības projekta sagatavošanai - no
idejas līdz līguma parakstīšanai vidēji paiet 2 gadi. Tāpat
Latvija ir plašāk jāiesaistās TEIs iniciatīvās sev prioritārajos
reģionos un valstīs. Ņemot vērā digitalizācijas horizontālo
prioritāti attīstības sadarbībā, jāturpina aktīvi darboties TEIs
platformā D4D. Latvijai galvaspilsētas līmenī jāuzlabo
starpnozaru koordinācija par TEIs Global Gateway
projektiem. Jāfokusē tematiskās darbības jomas, ap kurām veidot
Latvijas attīstības sadarbības projektu mārketingu un pulcināt
potenciālos ieviesējus, piemēram, laba pārvaldība, dzimumu
līdztiesība, Latvijas digitalizācijas piedāvājums,
lauksaimniecība un meži.
4. Attīstības sadarbības
informācijas apkopošana un sabiedrības informēšana
Kopš 2017. gada Attīstības sadarbības politikas plānā tiek
iekļauti arī citu nozaru ministriju attīstības sadarbības
aktivitātes, līdz ar to sniedzot plašāku un vispusīgu redzējumu
par Latvijas kopējo attīstības sadarbību, nesašaurinot attīstības
sadarbību tikai uz tām aktivitātēm, kas tiek īstenotas par ĀM
divpusējā attīstības sadarbības budžeta līdzekļiem. Šāda pieeja
ir jāturpina, pēc iespējas apzinot arī citu, piemēram, PSO
spēlētāju, attīstības sadarbības jomā īstenotās aktivitātes.
Nozaru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu īstenotās
aktivitātes attīstības sadarbības prioritārajās valstīs sniedz
nozīmīgu ieguldījumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā un
sadarbības stiprināšanā.
ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju (t.sk.
starptautiskajos formātos) par sasniegtajiem oficiālās attīstības
sadarbības rezultātiem, finansējuma izlietojumu un Latvijas
kopējo palīdzību Ukrainai, to savas kompetences ietvaros un par
savu finansējumu īstenoto aktivitāšu kontekstā aktīvi ir
darījušas arī citas publiskās pārvaldes iestādes un PSO.
Jāturpina uzlabot atskaitīšanās sistēmas digitālie rīki.
Vienlaikus komunikācijai ar sabiedrību, informēšanas
pasākumiem, izglītošanas jautājumiem, tostarp plašākā mērogā par
Dienaskārtību 2030, arī turpmāk jāpievērš liela uzmanība, lai
sekmētu Latvijas iedzīvotāju informētību, izpratni un atbalstu kā
globālajiem attīstības sadarbības mērķiem, tā Latvijas
īstenotajām attīstības sadarbības aktivitātēm.
Maksimāli jāizmanto 2024. gads kā Latvijas kā donora
25gades atzīmēšanai un Latvijas attīstības sadarbības 20gades
kopš iestāšanās ES atzīmēšanai. Tāpat jau laikus jāplāno un
jāizmanto nākamās Latvijas prezidentūras ES Padomē 2028. gadā
tuvošanās, kas var palīdzēt aktualizēt attīstības sadarbības
jautājumus un Dienaskārtību 2030. Jāturpina atbalsts LAPAS un LPS
dalībai starptautiskās PSO platformās un sabiedrības informēšanas
un globālās izglītības aktivitātēm. Var arī izvērtēt rīkot jaunus
formātus, kur tiktos attīstības sadarbības un humānās palīdzības
ieviesēji, eksperti un citi interesenti, piemēram, ĀM un
Aģentūras ikgadējās attīstības sadarbības dienas; atvērto durvju
pasākumus studentiem; rīkot neformālas regulāras
"kafijas" par aktualitātēm ar ĀM un Aģentūras
attīstības sadarbības projektu ieviesējiem.
Komunikācijai ar sabiedrību un partneriem nepieciešams
izveidot Latvijas attīstības sadarbības komunikācijas stratēģiju
un vienotu vizuālo identitāti, kas vairotu Latvijas attīstības
sadarbības atpazīstamību gan Latvijā, gan ārzemēs. Līdz šim
Latvijas attīstības sadarbības publicitātes pasākumos un
materiālos ticis izmantots Latvijas ģērbonis, tomēr tā lietošanai
ir ierobežojumi un atpazīstamība nav plaša. Jāizstrādā zīmols, ko
varētu izmantot visas Latvijas institūcijas un organizācijas, kas
ir iesaistītas Latvijas attīstības sadarbības politikas
īstenošanā.
5. Latvijas iestāšanās OECD
Attīstības palīdzības komitejā
Latvija kā OECD dalībvalsts pakāpeniski pārņem starptautiskos
attīstības sadarbības sniegšanas standartus ar mērķi integrēties
OECD attīstības sadarbības sniedzēju kopienā un pilnveidot
sniegtā atbalsta partnervalstīm ilgtspēju un efektivitāti, kā arī
īstenojot labās prakses principus sniegtās attīstības palīdzības
novērtēšanā. 2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli
OECD, izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka
iestāšanās komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
6. Nepieciešams izveidot humānās
palīdzības sistēmu
Pārskata periodā humānā palīdzība sniegta atbilstoši krīžu
skarto valstu vajadzībām (ad hoc). Latvija sniedza
humāno palīdzību dažādos veidos: kā 1) iemaksu mehānismā, 2)
iemaksas starptautiskajās organizācijās, 3) preču vai naudas
humāno palīdzību krīzes skartajai valstij, 4) cietušo medicīniskā
aprūpi Latvijā. ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju par
Latvijas sniegto starptautisko humāno palīdzību.
Jāveido Latvijas humānās palīdzības sistēma, lai izmantotu šīs
politikas potenciālu. Turklāt karš Ukrainā ir radījis šādu
pieprasījumu arī no Latvijas PSO. Būtu nepieciešams paredzēt
ikgadēju plānotu finansējumu humānajai palīdzībai, lai ne tikai
stiprinātu Latvijas sabiedrības solidaritāti ar krīžu un
konfliktu skartajām kopienām un stiprinātu izpratni par atbildīgu
rīcību, bet arī sniegtu paredzamu atbalstu Latvijas humānās
palīdzības NVO iniciatīvām, īpaši Ukrainā.
Pielikums:
Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam
noteikto uzdevumu un pasākumu izpilde
| 1. Pamatnostādņu rīcības
virziens |
1. Sniegt atbalstu prioritāro
partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo
izaicinājumu risināšanā |
| 1.1.uzdevums. Īstenot ĀM grantu projektu
konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, tiekties PSO
sektora īstenotajiem projektiem novirzīt 50% no grantu
projektu konkursa līdzekļiem |
|
Nr. p.
k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 1. |
Granta projektu īstenošana atbilstoši
partnervalstu vajadzībām; tiecoties novirzīt 50% finansējuma
PSO |
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši Pamatnostādņu
1.2.sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un
jomām. |
Īstenoti
6-10 granta projekti (20 000-60 000 EUR vienam
projektam). |
ĀM |
Atkarībā no projektu konkursa
rezultātiem
|
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz 31.12.2023.:
ĀM rīkojusi granta projektu konkursus
katru gadu ar šādu pieteikumu un atbalstīto projektu
skaitu:
2021. gadā - 31 iesniegts projekts,
atbalstīti - 12,
2022. gadā - 37 iesniegts projekts,
atbalstīti - 20,
2023. gadā - 69 iesniegts projekts,
atbalstīti - 16 (papildus 7 projekti tika turpināti no
2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu projekti).
|
| 2. |
Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai
Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai |
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši likuma Par
valsts budžetu 2021. gadam |
Īstenoti 4-5 granta
projekti (15 000 - 40 000 EUR vienam
projektam) |
ĀM |
Atkarībā
no projektu konkursa rezultātiem |
2021.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Centra MARTA īstenots projekts:
"Atbalsts represētajiem un viņu ģimenēm"
|
| 21. |
Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu
īstenošanai |
Rīkots
konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības
likuma 5.panta 1.punktu |
Notikušas priekšizpētes vizītes |
ĀM |
Atkarībā
no projektu konkursa rezultātiem |
2022.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2022.gadā tika noorganizētas 3
priekšizpētes vizītes: Latvijas Pašvaldību savienībai uz
Uzbekistānu, CatchSmart uz Keniju un "Paula Stradiņa
klīniskās universitātes slimnīcai" uz Gruziju.
2023.gadā tika noorganizētas 5
priekšizpētes vizītes: Latvijas Informācijas tehnoloģiju
klasterim uz Kirgizstānu, Valsts probācijas dienestam uz
Ukrainu, Bulduru Dārzkopības vidusskolai uz Uzbekistānu,
"Paula Stradiņa klīniskās universitātes
slimnīcai" uz Uzbekistānu un Latvijas Lauku
konsultāciju un izglītības centram uz Ruandu.
|
| 1.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas divpusējās
attīstības sadarbības aktivitāšu sasaisti ar citu donoru
aktivitātēm, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju,
efektivitāti un redzamību |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 3. |
Projekts Ukrainas atbalstam
"E-konsultanta" izveide Ukrainas lauksaimniecības
produkcijas eksportētājiem", ar līdzfinansējumu no ASV
atbalsta fonda jauno donoru projektiem. |
Projekta
ietvaros tiks izveidota tiešsaistes mācību platforma Ukrainas
mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmējiem/ražotājiem
un lauku attīstības konsultantiem - "E-konsultants"
par tirgus nosacījumiem un noieta potenciālu ES tirgos, lai
palielinātu zināšanas un eksporta iespējas Ukrainas
lauksaimniecības nozarē. |
Triju
mācību moduļu satura un mācību satura grafiskā dizaina
izveide. Projekta personāla (konsultantu) 4 dienu apmācība
darbam ar platformu (apmācīti vismaz 15 konsultanti).
Platformas tehniskā izstrāde un ieviešana darbībā, dalībnieku
reģistrēšana un ievadīšana mācību procesā (vismaz 200
dalībnieku). Rezultātu analīze. |
ĀM |
Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
2021.gada
1.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Zemkopības
ministrija: Projekts realizēts 2020. gadā,
atskaite iesniegta 2020. gada 15. decembrī.
|
| 4. |
Projekts "Atbalsts Ukrainas integrācijai
Eiropas vienotajā tirgū izmantojot Latviju kā izejas
punktu." |
Projekta
galvenais mērķis ir Ukrainas integrāciju Eiropas vienotajā
tirgū, stiprinot izpratni un zināšanas par Latvijas tirgu
(importa regulējums, juridiskie aspekti, nodokļi), ES
regulējumu; veicināt efektīvu iesaistīšanos dialogā ar lēmumu
pieņēmējiem politiskā līmenī; veicināt eksportu un biznesa
attiecības starp Latvijas un Ukrainas nevalstiskajām
organizācijām, kā arī, maziem un vidējiem uzņēmumiem. |
Divu
tiešsaistes semināru sesiju organizēšanas par importa
noteikumiem, juridiskiem aspektiem, nodokļiem un par godīgu
un pārredzamu uzņēmējdarbības vides un tirdzniecības
veidošanu, tai skaitā interešu aizstāvēšana politiku
veidošanā. Divu mācību vizīšu ietvaros pieredzes nodošana 30
MVU un NVO sektoru pārstāvjiem. |
ĀM |
Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
2022.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz 31.12.2023.:
Projekta mērķis ir sniegt atbalstu
Ukrainas MVU, NVO, publiskām organizācijām palielināt
zināšanu kapacitāti un kontaktus, kas veicinātu integrēties
ES šādās jomās:
• Demokrātiskas līdzdalības
veicināšana un cīņa pret korupciju ar mācību semināru
starpniecību, vadlīnijām un sadarbības kontaktu attīstīšanu
NVO, MVU un publiskām organizācijām
• Eiropas zaļais kurss un tā
praktiskā realizācija MVU, NVO un publiskās organizācijās
caur mācību semināriem, mācību vizītēm;
• Eksporta un importa attīstība starp
Latviju, ES un Ukrainu, īpaši pārtikas, mēbeļu ražošanas,
tekstilrūpniecības nozarēm, atkritumu apsaimniekošanā caur
mācību semināriem, vadlīnijām mācību vizītēm un kontaktu
veidošanas aktivitātēm;
• Kiberdrošības veicināšana mērķa
grupās caur mācību semināriem.
2021.-2022.
• Projektā zināšanas un pieredzi
pilnveidoja / palīdzība tika sniegta 194 cilvēkiem
saņēmējvalstī - Ukrainā;
• Projekts kopumā uzlaboja 191
organizāciju darbību saņēmējvalstī - Ukrainā, no kurām:
o Organizācijas un biedrības: 59,
o Uzņēmumi: 132,
• Projekta laikā novadīti 4 semināri
(vebināri) un tajos apmācīti 159 saņēmējvalsts
pārstāvji;
• 2 mācību vizītes uz Latviju;
• Komunikācija:
o Latvijā: 14 publikācijas (nav
pārbaudīti komunikācijas tīkli dalīborganizācijās un
uzņēmumos, kas var palielināt kvantitatīvos rādītājus),
o Ukrainā: 13 publikācijas (nav
pārbaudīti komunikācijas tīkli dalīborganizācijās un
uzņēmumos, kas var palielināt kvantitatīvos rādītājus),
• Cits:
o Parakstīti 3 sadarbības memorandi
starp Latvijas un Ukrainas organizācijām;
o Parakstīts 1 sadarbības līgums
starp Latvijas un Ukrainas uzņēmumu;
o 2 labdarības iniciatīvas.
2023. gadā
• Projektā zināšanas un pieredzi
pilnveidoja / palīdzība tika sniegta 125 cilvēki(-iem)
saņēmējvalstī(s);
• Projekts kopumā uzlaboja 21 (tiek
uzskaitītas tikai tās organizācijas, kas piedalījās mācību
vizītēs) organizāciju darbību saņēmējvalstī(s);
• Projekta laikā novadīti 3 semināri
un 2 mācību vizītes uz Latviju un tajos apmācīti 104
saņēmējvalsts(-u) pārstāvji: 104 vebināros un 21 mācību
vizīšu laikā. Kvantitatīvos rādītājos netiek ieskaitīti
rādītāji no YouTube.
|
| 5. |
Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu un
Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem |
Programmas ietvaros Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstu jaunie līderi apguvuši 5 mācību programmas par ES un
starptautiskajām tiesībām, ekonomiku, politiku un finanšu
jautājumiem, kā arī iepazinušies ar Latvijas kā ES
dalībvalsts zināšanām un pieredzi, apmeklējuši ES un
starptautiskās institūcijas. Veicināta reģionu savstarpējā
sadarbība un attīstīts absolventu sadarbības tīkls. 2021.gadā
plānots īstenot tiešsaistes intensīvo programmu, uzlabojoties
epidemioloģiskai situācijai 2022., 2023.gadā atsākt klātienes
programmu. |
Projekta
vispārējais mērķis ir nodrošināt mācības (100 tiešsaistes vai
10 klātienes programma) pārstāvjiem no Eiropas
Kaimiņpolitikas, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstīm,
sniedzot vispusīgu un starpdisciplināru ieskatu par ES
tiesisko, politisko un ekonomisko darbību. |
ĀM |
Rīgas
Juridiskā augstskola |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2021.g. īstenota attālināta rudens
programma 79 dalībniekiem.
2022.g. īstenota pavasara programma
klātienē 34 dalībniekiem un rudens programma klātienē 34
dalībniekiem.
2023.g. īstenota pavasara programma
klātienē 12 dalībniekiem un paredzēta vasaras programma
klātienē 21 dalībniekam un ziemas programma klātienē 16
dalībniekiem.
|
| 6. |
Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm,
t.sk., citu donoru ad hoc projektos |
Latvijas
pieredze ES normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas
procesā, tai skaitā sadarbībā ar citiem starptautiskajiem
donoriem, nodota partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā
attīstībā. |
Apmācīto
partnervalstu pārstāvju skaits. |
ĀM |
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts
kontrole, citi īstenotāji atkarībā no realizētajiem
projektiem |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
VARAM un Valsts
kontroles kopīgi īstenots projekts "Atbalsts
publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai
Uzbekistānas reģionos". Projekta ietvaros tika sniegts
atbalsts Uzbekistānas Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras
(PSA) darbiniekiem to kapacitātes stiprināšanai publisko
pakalpojumu attīstības jomā. Projekta īstenošanas laikā
tika nodrošināta šādu aktivitāšu veikšana:
1. Mācības Uzbekistānas Sabiedrisko
pakalpojumu aģentūras (PSA) darbiniekiem, kuru ietvaros
paredzēta viena semināra satura izstrāde un mācību
īstenošana, lai iepazīstinātu ar ES/Latvijas labo praksi un
īstenoto revīziju rezultātiem sabiedrisko/publisko
pakalpojumu sniegšanas jomā. Mācības tiek nodrošinātas
Uzbekistānas Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras (PSA)
darbiniekiem, kā arī ministriju un citiem publiskās
pārvaldes iestāžu darbiniekiem.
2. Valsts un pašvaldību vienoto
klientu apkalpošanas centru darbības kvalitātes
nodrošināšanas aptauju anketu pārstrāde lietošanai
Uzbekistānā.
3. Ieteikumu izstrādāšana par vienu
Uzbekistānas partneru izstrādāto valsts pārvaldes
pakalpojumu sniegšanas kvalitātes novērtēšanas aptaujas
anketu un aptaujas metodiku. Mērķis - veicināt PSA biroja
darbinieku, kā arī ministriju un citu attiecīgo valsts
iestāžu darbiniekus profesionālo kapacitāti izvērtēšanas
rīku piemērošanā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas
kvalitātes novērtēšanas jomā.
Attīstības sadarbības projekts tiek
īstenots sinerģijā ar ES atbalstīto un UNDP īstenoto
projektu "Improved Public Service Delivery and
Enhanced Governance in Rural Uzbekistan". Projekta
īstenošanai nodrošināts līdzfinansējums 5 500,00 EUR apmērā
no UNDP projekta - ES attīstības sadarbības finanšu
instruments (EU Development Cooperation Instrument
(DCI)). 2021.gada projekta faktiskās izmaksas: VARAM -
7 885,00 EUR apmērā, Valsts kontrolei - 3 263,00
EUR apmērā.
2021. gada 30. jūnijā
Valsts kontrole parakstīja saprašanās memorandu
starp INTOSAI Attīstības iniciatīvu, Gambijas augstāko
revīzijas iestādi (turpmāk AIR), Lielbritānijas AIR,
Āfrikas reģiona AIR organizāciju AFROSAI, Kenijas ARI un
Siera Leonas ARI par attīstības sadarbības projekta
īstenošanu Gambijas ARI atbalstam 2021-2025.g. periodā,
nodrošinot VK tehnisko ekspertīzi un faktisko izdevumu
segšanu no starptautisko donoru līdzekļiem. Valsts kontrole
ik gadu laikā no 2021.g līdz 2023. gada
31. decembrim nodrošinājusi vismaz divus kapacitātes
stiprināšanas pasākumus Gambijas ARI darbības
pilnveidei.
2023. gada 20. jūlijā
Valsts kontrole parakstīja Sadarbības līgumu starp INTOSAI
Attīstības iniciatīvu, Dominikas AIR un Karību jūras
reģiona AIR organizāciju CAROSAI par attīstības sadarbības
projekta īstenošanu Dominikas ARI atbalstam 2023.-2025.
gada periodā. Starptautisko donoru finansējums projekta
īstenošanai - 100 000 ASV dolāru apmērā. Pārskata
periodā nodrošināta plānošanas vizīte un starptautisko
publiskā sektora revīziju standartu mācību seminārs
Dominikas ARI kolēģiem. Īstenota ieinteresēto pušu vadības
aktivitātes, tajā skaitā tiekoties ar Dominikas
premjerministru Rūzveltu Skeritu (Roosevelt
Skerrit), pārrunājot Latvijas ārpolitikas mērķus
kandidējot ANO DP.
Lai intensificētu Valsts kontroles
lomu kā attīstības sadarbības aktivitāšu donoram, 2021,
2022, 2023.g. Saeima vidēja termiņa budžeta ietvarā
apstiprināja finansējumu 15 000 EUR apmērā Valsts kontroles
ikgadējo iemaksu nodrošināšanai INTOSAI Attīstības
iniciatīvas (IDI) organizācijas budžetā kā līdzfinansējumu
attīstības sadarbības projektu līdzfinansēšanai
jaunattīstības valstu augstāko revīzijas iestāžu
administratīvās kapacitātes stiprināšanai.
VID Muitas pārvaldes
amatpersonas 2021.-2023. gadā TAIEX, DAI
Global, USAID Trade Central Asia programmas, ES
Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, kā arī ar
Pasaules Bankas grupas, Pasaules Muitas organizācijas un
ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja atbalstu
sniedza konsultācijas, dalījās pieredzē un vadīja seminārus
Centrālāzijas valstīs, Armēnijā, Gruzijā, Bosnijā un
Hercegovinā, kā arī Ukrainā.
Eksperti apmainījās ar ES esošo
praksi par muitas kontroles jautājumiem, muitas risku
pārvaldību, tranzīta koordināciju, muitas atļauju
izsniegšanu un uzraudzību atzītajiem ekonomiskajiem
operatoriem, atzītā uzņēmēja koncepciju un tā piemērošanu
praksē, kā arī preču muitas vērtību un tās noteikšanas
metodēm.
|
| 7. |
Ukrainas
pārstāvju dalība pavasara skolā "Jauno profesionāļu
apmācību programma Ukrainas studentiem Latvijas Universitātē
- "Eiropas Savienības studijas - iekšpolitika un
ārpolitika"" un sadarbības stiprināšana reģionālās
attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju
attīstībā. |
Studenti
ir ieguvuši 24 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi
politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas
jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi
projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas
augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās
attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas
veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. |
Izsniegtas studentu apliecības Ukrainas studentiem:
2021.gads -15
2022.gads -15
2023.gads - 15
|
ĀM |
Latvijas
Universitāte |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2021.g. Programmas modulī
"Eiropas Savienības studijas - ārpolitika"
imatrikulēti 84 studenti, modulī "Eiropas Savienības
studijas - iekšpolitika" imatrikulēti 87 studenti.
2022.g. Studiju kursiem
"Eiropeizācijas process: no partnerības līdz
dalībai"; "Eiropas Savienības izveidošanās
pamati"; "Latvijas politikas un rīcībpolitikas
analīze"; "Pārvaldības inovācijas un publiskā
vadība ES", "Stratēģiskā komunikācija",
realizācija hidrīdmodelī (klātienē un tiešsaistē, iekļaujot
individuālās konsultācijas) imatrikulēti 176 studenti.
Papildus iepriekšminētajam, programmai "ES studijas -
iekšpolitika" imatrikulēti 106 dalībnieki, kuri ieņem
amatus Ukrainas civildienesta struktūrās.
|
| 8. |
Gruzijas, Ukrainas un Moldovas Augstāko revīzijas
iestāžu kapacitātes celšana starptautisko augstāko revīzijas
iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā. |
Atbalsts atbilstošu reformu īstenošanā, nodrošinot
institūciju stratēģiskās plānošanas pilnveidi, sadarbības
aspektus un ARI neatkarības principu stiprināšanu.
- Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un
finanšu revīzijas praktiskie aspekti, valsts saimnieciskā
gada pārskata revīzija (valsts budžeta izpilde) u.c.;
- Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un
tās praktiskie aspekti;
- Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs
(jo īpaši IT sistēmas) u.c.
- darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā
- īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru - Zviedrijas
Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku
gadījuma analīzi (case study).
|
Vismaz 2
apmācību semināru, konsultatīvā atbalsta pasākumu
organizēšana katrā no partnervalstīm, tai skaitā, veidojot
praktiskās apmācības partnerība ar citām donorvalstīm
(Zviedrijas Karalistes ARI) arī Latvijā un Zviedrijā
(apmācītas vismaz 40 revīzijas darbā iesaistītās
personas). |
ĀM |
Valsts
kontrole |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Valsts
kontrole 2021. gadā organizētās apmācības un
sniegtās individuālās konsultācijas Gruzijas ARI revīzijas
personālam un Moldovas ARI revīzijas grupas locekļiem un IT
auditoriem. Tajā skaitā sniegts konsultatīvs atbalsts
COVID-19 pandēmijas izdevumu revīzijās sociālajā un
veselības aprūpes sektorā Moldovā. Nodrošināta vismaz 45
partneru revidentu profesionālā pilnveide un īstenoti 5
kapacitātes stiprināšanas pasākumi. 2021. gada
projekta faktiskās izmaksas - 8 157,00 EUR.
2022. gadā organizētās apmācības
un sniegtās individuālās konsultācijas Gruzijas ARI
revīzijas personālam un Moldovas ARI revīzijas grupas
locekļiem un IT auditoriem, kā arī sniedzot atbalstu
Ukrainas ARI personālam. Nodrošināta ES Austrumu
partnerības augstāko revīzijas iestāžu Foruma organizēšana
Rīgā. Īstenoti 4 kapacitātes stiprināšanas pasākumi
partnervalstu iestāžu darbības pilnveidei. Veikts Gruzijas
ARI ētikas un godprātības izvērtējums pēc IntoSaint
metodoloģijas. 2022. gada projekta faktiskās izmaksas
- 22 947,00 EUR.
2023. gadā īstenots atbalsts
Moldovas, Gruzijas un Ukrainas ARI institucionālo spēju
stiprināšanā Finanšu revīziju (saimnieciskā gada pārskata
revīzijas) praktiskajos aspektos. Pārskata periodā
nodrošināta materiālu izstrāde, konsultāciju un darba grupu
vadīšana Moldovas un Gruzijas augstāko revīzijas iestāžu
ekspertiem par saimnieciskā gada pārskata revīziju
praktiskajiem aspektiem, kā arī nodrošināta dalīšanās ar
Valsts kontroles pieredzi un labo praksi ieteikumu
ieviešanā, sadarbībā un komunikācijā, īstenojot valsts
budžeta izpildes pārskatu revīzijas. Organizētas darba
grupas un konsultatīvās sanāksmes Saimnieciskā gada
pārskata revīziju jautājumos, veikta Moldovas un Gruzijas
ARI iesnigto dokumentu izpēte un komentēšana. Nodrošinātas
papildus konsultācijas attālināta darba režīmā.
2023. gada projekta faktiskās izmaksas - 22 050,00
EUR.
|
| 9. |
Moldovas un Ukrainas Konstitucionālo tiesu
juridiskā dienesta kapacitātes stiprināšana |
Stiprināt valstu Konstitucionālo tiesas juristu profesionālās
zināšanas un tiesas spējas konsekventi veikt konstitucionālo
ekspertīzi, piemērot starptautisko cilvēktiesību normas un
tiesu praksi cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma
izvērtēšanā. |
Katru
gadu tiks organizētas divas grupas, kurās Satversmes tiesas
eksperti nodos pieredzi un zināšanas. |
ĀM |
Satversmes tiesa |
2021.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Satversmes
tiesa: 2021. gada oktobrī un novembrī organizēti
un novadīti desmit vebināri Moldovas Konstitucionālās
tiesas darbiniekiem un tiesnešiem par konstitucionālo tiesu
lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, konstitucionālo tiesu
darba organizāciju, pieteikumu pieņemamības kritērijiem, kā
arī par cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanas
metodoloģiju, Satversmes tiesas judikatūru tiesību uz
īpašumu un sociālo nodrošinājumu jomā, kā arī tiesnešu
neatkarības principu un citiem aktuāliem konstitucionālo
tiesību jautājumiem (Satversmes tiesas sagatavotā preses
relīze pieejama: https://shorturl.at/wBEJ4). 2022. un
2023. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu
nepiedalīties šī projekta aktivitātēs.
|
| 10. |
ES - Centrālāzijas sadarbība izglītībā, tajā
skaitā, pieredzes apmaiņa par izglītības reformu aktuālajiem
jautājumiem. |
Sniegts
atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs,
tostarp, nodrošinot pēctecību starp ES - Centrālāzijas
izglītības platformas (CAEP) II fāzi un nākamā perioda
programmu. |
Katru
gadu notiek vismaz 1 pasākums Eiropā vai Centrālāzijas
valstīs ar Latvijas ekspertu iesaisti. |
ĀM |
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar padotības
iestādēm (atkarībā no satura) |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
1. IZM īstenotā projekta
"Atbalsts sadarbībai un izglītības reformām
Centrālāzijas valstīs, veicinot brīvprātīgo darbu jauniešu
prasmju attīstībai" (2021. gada
1. jūlijs - 3. decembris) 2021. gada
28. oktobrī tika organizēts vebinārs (tiešsaistes
seminārs) "Brīvprātīgā darba veicināšana jauniešu
prasmju attīstībai, personīgai izaugsmei un
nodarbinātībai", kurā piedalījās Latvijas, Igaunijas,
Lietuvas, Centrālāzijas valstu un Austrumu partnerības
valstu izglītības un jaunatnes politikas jomas ministriju
pārstāvji un jauniešu organizāciju un to apvienību
pārstāvji, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta un OECD
pārstāvji. Vebināra pirmajā daļā notika augsta līmeņa
pārstāvju sesija, kurā tās dalībnieki dalījās pieredzē par
nacionālajā līmenī īstenoto politiku jauniešu brīvprātīgā
darba veicināšanai, kas vienlaikus sekmē viņu prasmju
attīstību un nodarbinātību, starptautiskā līmenī īstenoto
politiku, kā arī jaunākajiem starptautisko pētījumu
rezultātiem. Vebinārs turpinājās ar ekspertu līmeņa
paralēlajām darba grupām, diskutējot par labās prakses
piemēriem jauniešu brīvprātīga darba veicināšanā, kas
sniedz ieguldījumu jaunu prasmju apguvē personīgai
izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī par turpmākas
sadarbības virzieniem šajā jomā.
2. IZM īstenotā projekta
"Atbalsts sadarbībai un pieredzes apmaiņai ar
Centrālāzijas valstīm, veicinot "Action Document
for Dialogue and Action for Resourceful Youth in Central
Asia (DARYA)" ieviešanu" (2022. gada
1. jūlijs - 2. decembris) ietvaros Latvijas
pārstāvji piedalījās DARYA koordinatora European
Training Foundation (ETF) organizētajās konsultācijās
par DARYA īstenošanas virzieniem, definējot sākotnējos
tematiskus jautājumus, kur Latvija varētu sniegt
ieguldījumu, īstenojot DARYA. Tāpat tika nodrošināta dalība
DARYA atklāšanas pasākumā, kas norisinājās 2022. gada
22.-23. novembrī Astanā, Kazahstānā. Pasākuma ietvaros
IZM eksperti gan piedalījās mācību vizītē profesionālās
izglītības iestādē un diskusijās par DARYA nākotni, gan
prezentēja Latvijas labās prakses piemēru profesionālajā
izglītībā saistībā ar darba vidē balstītām mācībām, nozaru
kvalifikāciju struktūru un sadarbību ar darba devējiem
darba tirgum atbilstošo prasmju un kvalifikāciju
nodrošināšanā.
3. IZM īstenotā projekta "Dalība
programmas "Action Document for Dialogue and Action
for Resourceful Youth in Central Asia (DARYA)"
aktivitātēs, veicinot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar
Centrālāzijas valstīm" ietvaros tika turpināta
2022. gadā uzsāktā sadarbība DARYA ietvaros saskaņā ar
prioritārajiem jautājumiem, piedaloties konsultācijas ar
ETF, ETF organizētajos vebināros par DARYA moduļu tēmām,
Augstā līmeņa grupas sanāksmē ar Centrālāzijas valstu
izglītības un nodarbinātības ministru vietniekiem
(2023. gada 22.-23. novembrī, Turīnā, Itālijā),
ka arī nodrošinot starptautiskā foruma Skillman 2023
"The Planet of Skills. Renewed Perspective on
Networking Potential" līdzorganizēšanu
(2023. gada 26.-27. septembrī, Ogrē/Rīgā).
|
| 11. |
Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas ieguvušas
finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem,
t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības
projektu īstenošanai |
Nodrošināts līdzfinansējums vismaz vienam projektam ar
starptautisko donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks
atbalstīti attīstības sadarbības projekti |
Īstenoto
projektu skaits. |
ĀM |
Atkarībā
no konkursa rezultātiem |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2021. gadā līdzfinansējums tika
piešķirts pilsoniskās sabiedrības organizācijām
Cleantech Latvia, Risinājumu darbnīca, LAPAS
un Zaļā brīvība.
2022. gadā līdzfinansējums tika
piešķirts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Baltic
Human Rights Society, Esi labs, Cleantech
Latvia, LAPAS un Zaļā brīvība.
2023. gadā - neviens projekts
nekvalificējās.
|
| 111. |
Uzbekistānas publisko pakalpojumu pieejamības
veicināšana reģionos sievietēm un citām iedzīvotāju grupām
ievainojamās situācijās |
Paaugstināt nevalstisko organizāciju kapacitāti valsts
pakalpojumu nodrošināšanā sievietēm un citām iedzīvotāju
grupām ievainojamās situācijās lauku apvidos Uzbekistānā un
veicināt sieviešu konsultatīvo grupu izveidi. |
Izveidoti 5 sieviešu konsultatīvās grupas 5 reģionos,
valsts pakalpojumu centros.
Ap 140 cilvēku ieguvuši zināšanas par iesaistīt
iedzīvotāju problēmu risināšanā, kā veidot pakalpojumu
pieejamību un ilgtspēju cilvēkiem, kas atrodas ievainojamās
situācijās.
Izstrādātas rekomendācijas par dzimtes perspektīvas
iekļaušanu lēmumu pieņemšanā, dažādības vadību pakalpojumu
nodrošināšanā un citām pašu iedzīvotāju definētām tēmām,
par kurām tiks novadītas apmācības.
|
ĀM |
Centrs
MARTA |
2022.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Centrs MARTA: izveidotas 7 sieviešu
konsultatīvās grupas 7 pilotreģionos valsts pakalpojumu
centros, apmācot 21 dalībnieku. Vairāk par 140 cilvēkiem
ieguvuši zināšanas par to, kā iesaistīt iedzīvotājus
problēmu risināšanā, kā veidot pakalpojumu pieejamību un
ilgtspēju cilvēkiem, kas atrodas ievainojamās situācijās.
Pilsonisko Iniciatīvu atbalsta centra eksperte izstrādājusi
rekomendācijas par dzimtes perspektīvas iekļaušanu lēmumu
pieņemšanā, dažādības vadību pakalpojumu nodrošināšanā un
citām iedzīvotāju definētām tēmām, kas aptvertas mācībās.
Konsultēti vairāk par 28 000 klientu, īpaši sievietes
ievainojamās situācijās.
|
| 11.2 |
Latvijas īstenotāju pilotprojekts ekspertīzes
nodošanai Uzbekistānā pārvaldības un likuma varas atbalstam,
t.sk. digitalizācijas un dzimumu līdztiesības jomās |
Sniegts
atbalsts Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma varas
jomās, veidojot sinerģijas ar galvenajiem spēlētajiem sektorā
no ES. |
Īstenots
pilotprojekts Uzbekistānā, iesaistot plašu Latvijas
attīstības sadarbības spēlētāju loku Uzbekistānas publiskās
pārvaldes iestāžu atbalstam. |
ĀM |
CFLA |
2022.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2022.gada 21.-25. novembrī CFLA
īsteno pirmo ĀM granta projekta "Atbalsts Uzbekistānas
publiskās varas institūcijām administratīvās kapacitātes
stiprināšanā un korupcijas novēršanā" aktivitāti ar
mērķi - Uzbekistānas publiskās pārvaldes institūciju
stiprināšana, nododot Latvijas ekspertīzi administratīvās
kapacitātes celšanai, labai pārvaldībai, korupcijas
novēršanai un likuma varas atbalstam.
2023. gada II pusgadā CFLA turpināja
īstenot granta projektu par atbalsta sniegšanu Uzbekistānas
valsts pārvaldei administratīvo reformu īstenošanā, kura
ietvaros 2023. gada garumā tika organizētas dažādas
ekspertu vizītes Taškentā par tādām tēmām kā administratīvo
reformu plānošana un īstenošana, cilvēkresursu kapacitātes
stiprināšana un korupcijas novēršana un apkarošana.
Papildus 2023. gada novembrī Latvijā CFLA organizēja divu
nedēļu apmācības pretkorupcijas jomā Uzbekistānas atbildīgo
valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem.
2023. gada 18. decembrī CFLA
parakstīja pirmo starptautisko līgumu par liela mēroga
attīstības sadarbības projekta īstenošanu ārpus ES - līgumu
par projekta "Atbalsts administratīvo reformu
īstenošanai Uzbekistānas valsts pārvaldē" īstenošanā,
izmantojot projekta partnera Vācijas AS organizācijas
"G.I.Z." piešķirto finansējumu 999 000 EUR.
Paralēli turpinājās līdzīga projekta sagatavošanas
atbalstam pretkorupcijas pasākumu īstenošanai Uzbekistānā,
par kuru līgumu plānots noslēgt 2024. gadā.
|
| 11.3 |
Lauksaimniecības konsultāciju sistēmas
stiprināšana mazajiem un vidējiem lauksaimniecības
produkcijas eksportētājiem Ukrainā un Moldovā |
Mazo un
vidējo lauksaimnieku konkurētspējas veicināšana, izmantojot
Lauku demonstrējumu metodi inovāciju un zināšanu pārnesei
augkopībā un lopkopībā un eksporta iespējas veicināšana |
Zināšanu un dažādu inovatīvu metožu pārnese, organizējot
apmācības un sniedzot atbalstu tehniskām izstrādēm.
Lauku demonstrējumu ierīkošanas metodoloģijas izstrāde,
tālmācības moduļa izstrāde demonstrējumu metodoloģiskajā
vadībā, tiešsaistes mācību sesijas īstenošana, konsultantu
zināšanu un pieredzes apmaiņas braucieni uz Latviju
praktiskām mācībām (20 dalībnieki), noslēguma konferences
īstenošana
|
ĀM |
Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
2022.gada 2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekta izpilde pārcelta uz 2024.
gadu.
|
| 1.4. uzdevums.
Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās novērošanas un
konsultāciju misijās attīstības valstīs6 |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 12. |
Valsts policijas un VRS amatpersonu dalība ES
Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia). |
Veicot novērošanu, nodrošināts stabils drošības līmenis. ES
misijās 2021.gadā, atbilstoši 2021. gadā pieņemtajiem
Ministru kabineta lēmumiem, atradās 5 Valsts policijas
amatpersonas un 2 VRS amatpersonas.
ES misijās 2022. gadā, atbilstoši uz 2022. gada 22.
februāri pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atrodas 6
Valsts policijas amatpersonas un 1 VRS amatpersonas.
|
Samazinās incidentu skaits uz administratīvās līnijas ar
Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. |
ĀM |
Iekšlietu ministrija (Valsts policija, VRS) |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
ES misijās 2023. gadā, atbilstoši uz
2023. gada 31.decembri pieņemtajiem Ministru kabineta
lēmumiem, atradās 6 Valsts policijas amatpersonas (Gruzijā)
un 2 Valsts policijas amatpersonas (Armēnijā). Līdz
31.12.2023. EUMM Gruzijā savus dienesta pienākumus
turpināja pildīt 2 VRS eksperti (sekondēti).
|
| 13. |
Attīstīt divpusējo sadarbību ar Gruzijas Ārkārtas
situāciju pārvaldīšanas dienestu civilās aizsardzības un
ugunsdrošības jomās |
Izpētītas iespējas organizēt ekspertu apmaiņu sākot ar
2022.gadu, apzināti eksperti, organizētas ekspertu pieredzes
apmaiņas, uzlabotas ekspertu zināšanas un stiprināta drošība
politiku reģionā. Stiprinātas Gruzijas puses spējas ieviest
un īstenot tādus standartus civilās aizsardzība un
ugunsdrošības jomās, kas atbilst ES standartiem |
2
ekspertu apmaiņas vizītes ES Kopienas civilās aizsardzības
mehānisma Ekspertu apmaiņas programmas ietvaros |
Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests) |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2023. gada 21.-26. maijā 3 VUGD
amatpersonas ES civilās aizsardzības vienības sastāvā
piedalījās Savienības civilās aizsardzības mehānisma moduļu
mācībās, Tbilisi, Gruzijā.
2023. gada 14.-16. jūnijā viena VUGD
amatpersona novērotāja statusā piedalījās EK PPRD EAST3
ietvaros organizētajās Savienības civilās aizsardzības
mehānisma pilna apjoma praktiskajās mācības TbiEx, Tbilisi,
Gruzijā.
|
| 1.5. uzdevums. Stiprināt Latvijas iesaisti
humānās palīdzības sniegšanā, nodrošinot visaptverošu un
koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanā un sasaisti starp
humāno palīdzību un attīstības sadarbību |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 14. |
VRS dalības FRONTEX Aģentūras organizētajās
starptautiskajās operācijās nodrošināšana |
Nodrošināt palīdzību ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām
valstīm ārējo robežu pārvaldīšanā un robežkontrolē, kā arī
veicināt sadarbību starp robežkontroles iestādēm katrā ES
valstī, sniedzot tām tehnisko atbalstu |
Īstenoto
starptautisko operāciju skaits |
Iekšlietu ministrija (VRS) |
|
31.12.2021.
31.12.2022.
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Latvija Frontex aģentūras kopīgajās
operācijās piedalījās:
2021. gadā 396 amatpersonas, no
tām 362 VRS amatpersonas un 26 Valsts policijas darbinieki
(3. kategorija) un 8 VRS amatpersonas
(2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 14
reizes (1 kuģis, 1 kuteris, 3 reizes ar helikopteri, 3
reizes ar nomas lidmašīnu, 3 MVNK, 1 dienesta patruļmašīna,
2 dienesta vieglās automašīnas) un 15 dienesta suņi.
Latvijas resursu dalība operācijās notika šādās
dalībvalstīs - Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija,
Lietuva, Polija, Rumānija, Spānija.
2022. gadā 301 amatpersona, no
tām 262 VRS amatpersonas un 28 Valsts policijas darbinieki
(3. kategorija) un 11 VRS amatpersonas
(2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 12
reizes (2 kuteri, 2 reizes ar helikopteri, 3 reizes ar
nomas lidmašīnu, 5 MVNK) un 12 dienesta suņi. Latvijas
resursu dalība operācijās notika šādās dalībvalstīs -
Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Lietuva,
Polija, Rumānija, Somija, Slovākija, Spānija.
2023. gadā 306 amatpersonas, no
tām 268 VRS amatpersonas un 28 Valsts policijas darbinieki
(3. kategorija) un 10 VRS amatpersonas
(2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 12
reizes (4 reizes ar kuteri, 3 reizes ar nomas lidmašīnu, 5
MVNK) un 16 dienesta suņi. Latvijas resursu dalība
operācijās notika šādās dalībvalstīs - Bulgārija, Dānija,
Grieķija, Francija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Itālija,
Kipra, Lietuva, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija,
Slovākija, Spānija, Vācija, Zviedrija.
|
| 15. |
VRS helikoptera Agusta-Bell 206B III (reģ. zīme
YL-HMO) nodošana Gruzijas Iekšlietu ministrijas
Robežpolicijai, apmācību un prakses nodrošināšana, pieredzes
nodošana un atbalsts tehniskās apkopes organizācijas
izveidošanā |
Tiek
nodrošināta pieredzes un ekspertīzes nodošana, prakse
Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas amatpersonām
VRS Aviācijas pārvaldē |
Tehniskās apkopes organizācijas izveidošana Gruzijā, apmācīti
Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas aviācijas jomas
eksperti, nodrošināta prakse inženiertehnis- kajam
personālam |
Iekšlietu ministrija (VRS) |
|
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
1. Veikts Gruzijas Iekšlietu
ministrijas Robežpolicijas helikopteru tehniskās apkopes
organizācijas novērtējums, sagatavota trūkumu un vajadzību
analīze, izstrādātas rekomendācijas helikopteru apkopes
organizēšanai atbilstoši Agusta-Bell 206B III tipa
helikoptera prasībām.
2. Organizētas iepirkuma procedūras
par Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas:
- pilotu apmācībām;
- inženiertehniskā personāla
apmācībām.
Tika organizētas pieredzes apmaiņas
vizīte Latvijā un atbildes vizīte Gruzijā, ar mērķi
iepazīties ar aktuālo situāciju un sniegt
rekomendācijas.
Iepirkumu procedūru organizēšana par
rezerves daļu iegādi, pilotu un mehāniķu apmācībām,
aeronavigācijas pakalpojumi.
Ievērojot situāciju tirgū un
atsevišķu pozīciju sadārdzinājumu, rezerves daļu iegāde un
piegāde, kā arī mehāniķu apmācības, ir plānots izsludināt
2024.g. martā. Pēc saskaņošanas ar donoru (ICMPD -
Starptautisko Migrācijas politikas attīstības centru),
ievērojot sadārdzinājumu un situāciju tirgū, projekta
realizācijas tika pagarināta līdz 2024.g. beigām
|
| 16. |
Sagatavot valsts materiālajās rezervēs esošos
resursus humānās palīdzības sniegšanai7. |
Netiek
plānots, atkarīgs no nepieciešamības un resursu
pieejamības. |
Atkarībā
no nepieciešamības un resursu pieejamības. |
Nozaru
ministrijas |
Valsts
materiālo rezervju glabātāji |
Saskaņā ar Ministru kabineta
rīkojumu
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Ekonomikas
ministrija pārskata periodā nav veikusi valsts
materiālajās rezervēs esošo resursu sagatavošanu humānās
palīdzības sniegšanai.
Iekšlietu
ministrija:
2021. gadā no valsts materiālajām
rezervēm (VUGD) tika sniegta palīdzība Lietuvai (Ministru
kabineta 2021. gada 23. jūlija rīkojums Nr. 517).
2022. gadā no valsts materiālajām
rezervēm (NMPD) tika sniegta palīdzība Ukrainai (Ministru
kabineta 2022. gada 29. marta rīkojums Nr. 229).
2023. gadā no valsts materiālajām
rezervēm (VUGD un NMPD) tika sniegta humānā palīdzība
Turcijai (Ministru kabineta 2023. gada 10. februāra
rīkojums Nr. 71) un Ukrainai (Ministru kabineta 2023. gada
16. jūnija rīkojums Nr. 358).
|
| |
| 2. Rīcības virziens |
Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības
ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi
veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību
visos formātos |
| 2.1. uzdevums. Paaugstināt Latvijas publiskās
pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju
formulēšanā par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas
dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Latvijai prioritārajās
jomās (skat. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu
2021.-2027.gadam 1.2. apakšnodaļu) |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 17. |
Sadarbība ar valsts
pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo
pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās
attīstības politikas dienaskārtības jautājumiem. |
ĀM gatavotās pozīcijas par
starptautiskajiem attīstības politikas jautājumiem saskaņotas
ar attiecīgajām institūcijām un organizācijām. |
Saskaņoto pozīciju, informatīvo
ziņojumu skaits. |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
12 informatīvie ziņojumi (t.sk. par
Ukrainas rekonstrukciju) un 1 nacionālā pozīcija ES Padomes
sanāksmei.
|
| 18. |
Uzturēt regulāru dialogu
ar Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas
mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem. |
Saeima iesaistās attīstības
sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. |
Tikšanos skaits ar Saeimas
pārstāvjiem. |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
ĀM regulāri informē Saeimas
pārstāvjus par dalību ES Padomes sanāksmēs. Notikušas
vismaz 10 tikšanās ar Saeimas pārstāvjiem.
|
| 2.2. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ES
attīstības sadarbības plānošanā, jo īpaši kopīgās plānošanas,
programmēšanas, īstenošanas un izvērtēšanas procesos |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 19. |
Dalība ES Kopīgā plānošanā. |
Latvijas
vēstniecību dalība un Latvijas interešu aizstāvība ES
delegāciju partnervalstīs rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo
plānošanu un kopīgu projektu īstenošanu. ĀM pārstāvju dalība
EK rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu. |
Sanāksmju skaits. |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
ĀM, Latvijas Republikas pastāvīgās
pārstāvniecības ES un vēstniecību diplomāti regulāri (reizi
nedēļā, reizi mēnesī) piedalās ES darba grupās CODEV,
COHAFA, ACP, ES Kopīgās plānošanas grupā (pa reģioniem un
tematiem) un citās sanāksmēs saskaņā ar darba kārtību, kā
arī donoru koordinācijas grupās un attīstības sadarbības
padomnieku sanāksmēs.
|
| 20. |
Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības
sadarbības politikā. |
Dalība
ES sanāksmēs (t.sk. ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās
par Latvijai prioritāriem jautājumiem. |
Ministru
līmeņa sanāksmju skaits. |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
ĀM pārstāvji 4 reizes gadā piedalās
ES Ārlietu Padomes sanāksmēs attīstības sadarbības
jautājumos.
|
| 2.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ANO
struktūrās jautājumos, kas skar Latvijas attīstības
sadarbības prioritātes, un attīstīt sadarbību ar ANO
attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā prioritārajās
partnervalstīs un citās attīstības valstīs |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 21. |
Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām
tēmām |
Dalība
ANO sanāksmēs, paužot Latvijas viedokli prioritāros
jautājumus. |
Sanāksmju skaits. |
ĀM |
Nozaru
ministrijas |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
VARAM:
2021. gada
22.-23. februārī neklātienes dalība ANO Vides
asamblejas 5. neklātienes sesijā (UNEA-5.1). Ar uzrunu
uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrs Artūrs Toms Plešs.
2022. gada 28. februāra -
2. martam neklātienes dalība ANO Vides asamblejas
5.2 hibrīdsesijā (UNEA-5.2) un tās ietvaros notiekošajā
īpašajā sesijā par godu ANO Vides programmas izveides
50. gadadienai (UNEP@50). Ar uzrunām uzstājās vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms
Plešs.
2022. gada 2.-3. jūnijā
dalība ANO augsta līmeņa sanāksmē "Stokholma+50:
Veselīga planēta visu labklājībai - mūsu atbildība, mūsu
iespēja", atzīmējot 50. gadadienu kopš
1972. gadā notikušās ANO Cilvēkvides konferences,
Stokholmā, Zviedrijā.
Ar uzrunām uzstājās Latvijas
Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijas
Karalistē Ilze Rūse.
2022. gada 6.-7. aprīlī
neklātienes dalība ANO Eiropas Ekonomikas komisija
Reģionālajā forumā par ilgtspējīgu attīstību.
2022. gada 10.-17. jūlijā
dalība ANO Augsta līmeņa politikas forumā (HLPF) Ņujorkā,
ASV.
Prezentēts Latvijas otrais Ziņojums
par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu (vadošā
IZM un VK Pārresoru koordinācijas departaments).
2023. gada
29.-30. martā dalība ANO EEK Reģionālajā forumā
par ilgtspējīgu attīstību Ženēvā, Šveicē.
2023. gada
12.-21. jūlijā dalība ANO Augsta līmeņa politikas
forumā (HLPF) Ņujorkā, ASV.
|
|
Centrs MARTA
2022. gada 10. jūnijā Centra MARTA
vadītāja Iluta Lāce piedalījās augsta līmeņa paneļdiskusijā
"Sieviešu ekonomiskā iespējošana un līdzdalība lēmumu
pieņemšanas procesos", ko organizēja Latvijas
Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība un Uzbekistānas
Pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā.
2023. gada martā Centra MARTA
vadītāja Iluta Lāce piedalījās paneļdiskusijā par dzimumā
balstītu vardarbību digitālajā vidē ANO Sieviešu statusa
komitejas 67. sesijas ietvaros Ņujorkā, ko rīkoja Latvijas
valdība un Ziemeļu Ministru Padome.
|
| 22. |
Latvijas organizēti mācību semināri par pasākumu
ieviešanu oglekļa mazietilpīgai attīstībai
partnervalstīs |
Latvijas
attīstības sadarbības prioritāšu īstenošana un atbalsta
sniegšana partnervalstīm |
Latvijas
pienākumu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata
pārmaiņām un tās Parīzes nolīgumu īstenošana |
Klimata
un enerģētikas ministrija |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
|
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Klimata un
enerģētikas ministrija:
2023. gada 17. janvārī
organizēts seminārs par kapacitātes stiprināšanu starp
Azerbaidžānas Republikas Ekoloģijas un dabas resursu
ministrijas Nacionālo Hidrometeoroloģijas dienestu un
Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministriju,
VARAM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un Meteoroloģijas
centru.
Semināra darba kārtībā tika
apskatītas tēmas par Parīzes nolīguma caurskatāmības
mehānisma prasībām, klimata pārmaiņu monitoringu,
prognozēšanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību,
atkritumu apsaimniekošanu, attiecīgajiem tiesību aktiem,
apstrādi, nulles atkritumu sistēmas un zaļo tehnoloģiju
piemērošanu, ūdens resursu un notekūdeņu
apsaimniekošanu.
|
| 23. |
Veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības
izskaušanu dalībvalstīs, atbalstot projektus un aktivitātes,
kas vērstas uz dinamiskas kultūras vides attīstību |
Atbalstīta UNESCO Starptautiskā fonda kultūras daudzveidībai
darbība |
Veikta
brīvprātīgā iemaksa UNESCO Starptautiskajā fondā kultūras
daudzveidībai (International Fund for Cultural
Diversity) |
Kultūras
ministrija |
UNESCO
LNK |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
UNESCO LNK
1. 31.03.2021. - 1360,19 EUR
iemaksa;
2. 02.12.2022. - 1675,02 EUR
iemaksa;
3. 17.04.2023. - 1571,85 EUR
iemaksa.
|
| 2.4. uzdevums. Nodrošināt OECD DAC standartu un
labās prakses pakāpenisku pārņemšanu, lai kļūtu par DAC
dalībvalsti |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 24. |
Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un
ekspertu sanāksmēs. |
Uzlabota
attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste attīstības
finansējuma politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā
atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja
tēls. |
Sanāksmju skaits, pārņemtā labā prakse. |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Pārskata periodā ĀM pārstāvji ir
piedalījušies augstāko amatpersonu, vecāko amatpersonu,
regulārajās ikmēneša sanāksmēs, kā arī dažādās tematiskajās
sanāksmēs.
|
| 2.5. uzdevums. Sniegt ieguldījumu Latvijas
attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanā ar starptautisko
finanšu institūciju palīdzību |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 25. |
Latvijas dalība IDA resursu
20. papildināšanā (IDA20) |
Iemaksa
IDA20 saskaņā ar apstiprināto grafiku |
Saistību
apliecinājums par iemaksu IDA20, veikta iemaksa |
Finanšu
ministrija |
|
31.12.2022.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Saistību apliecinājums iesniegts un
iemaksa 5 970 000 EUR veikta 2022. gadā.
|
| 26. |
Latvijas dalība IDA resursu 17., 18. un
19. papildināšanā
(IDA17, IDA18, IDA19).
|
Iemaksas
IDA17, IDA18 un IDA19 saskaņā ar apstiprināto grafiku. |
Veiktas
iemaksas |
Finanšu
ministrija |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Iemaksas veiktas 2021.-2023.g.: IDA17
- 790 000 EUR, IDA18 - 990 000 EUR, IDA19 -
3 730 000 EUR.
|
| 27. |
Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas
iniciatīvā |
Iemaksas
Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas
saskaņā ar koriģēto grafiku. |
Veikta
iemaksa |
Finanšu
ministrija |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Iemaksas veiktas 2021.-2023.g.:
400 000 EUR
|
| 28. |
Pasaules Bankas grupas institūciju pamatkapitāla
palielināšana atbilstoši 2018. gada lēmumam |
Iemaksas
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vispārējā
un selektīvajā kapitāla palielināšanā un Starptautiskās
Finanšu korporācijas vispārējā kapitāla palielināšanā. |
Veiktas
iemaksas |
Finanšu
ministrija |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Iemaksas veiktas 2021.-2023.g.:
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas
vispārējā kapitāla palielināšanā 3 242 668,80 ASV
dolāri un selektīvajā kapitāla palielināšanā
608 000,30 ASV dolāri, un Starptautiskās Finanšu
korporācijas vispārējā kapitāla palielināšanā 2 790
000 ASV dolāri.
|
| 3. Rīcības virziens |
Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas
veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības
saskaņotību |
| 3.1. uzdevums. Veicināt Latvijas iesaisti
lielapjoma ES un citu donoru finansētos attīstības sadarbības
projektu īstenošanā, ar to saistītās funkcijas integrējot
CFLA darbā un veicot ES pīlāru izvērtējumu |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 29. |
Vienota valsts pārvaldes iestāžu ekspertīzes jomu
un ar to saistīto speciālistu kataloga/datu bāzes izveide un
uzturēšana. |
Izveidota valsts pārvaldes iestāžu ekspertu datu bāze. |
Datu
bāzes izstrāde. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
CFLA 2023. gadā izstrādāja
aptaujas anketu ar mērķi izveidot attīstības sadarbības
ekspertu reģistru, kurā tiktu apkopoti Latvijā pieejamie
eksperti, kas varētu veikt dalību dažādos attīstības
sadarbības projektos. CFLA 2023. gada septembrī
izsūtīja uzsaukumu plašam adresātu lokam, tajā skaitā,
publiskās pārvaldes institūcijām, nevalstiskā sektora
organizācijām, tostarp pašvaldību un komersantu
asociācijām, ar aicinājumu piedalīties ekspertu reģistra
izveidē aizpildot anketu. CFLA izstrādātā ekspertu aptaujas
anketa sastāv no 14 aizpildāmām ailēm, kurās dalībnieki
tiek aicināti sniegt informāciju par viņu profesionālo
darbības jomu (piem. darbības nozare, darba pieredze,
valodas prasmes u.c.). Līdz šim brīdim CFLA ekspertu
reģistra anketu ir aizpildījuši vairāk par 200 dažādu jomu
ekspertiem, un reģistrs nemitīgi tiek papildināts. Ekspertu
reģistrs tiks pastāvīgi aktualizēts, tostarp ekspertu
aptaujas anketa būs pieejama CFLA tīmekļa vietnē.
|
| 30. |
Konsultatīvs un metodisks atbalsts valsts
pārvaldes iestādēm u.c. interesentiem par attīstības
sadarbības un Twinning projektu sagatavošanu un ieviešanu un
cits metodiskais atbalsts. |
Sniegts
atbalsts un konsultācijas valsts pārvaldes darbiniekiem u.c.
interesentiem par ES finansēto attīstības sadarbības un
Twinning projektu pieteikumu sagatavošanu, partneru meklēšanu
un īstenošanu. |
Atbalstu saņēmušo institūciju un organizāciju skaits.
|
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM,
Valsts administrācijas skola |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2023. gada II pusgadā CFLA turpināja
sadarboties ar dažādām nozaru organizācijām un ekspertiem,
lai veicinātu Latvijas iesaisti attīstības sadarbības u.c.
ārvalstu finanšu palīdzības projektos ārpus ES. Piemēram,
Twinning jomā CFLA ir sniegusi informāciju dažādiem
ārvalstu konsultantiem, kas meklēja partnerus Latvijā, par
iespējamajām sadarbības organizācijām un to pārstāvjiem
Latvijā. Pārskata periodā CFLA uzņēma arī vairākas ārvalstu
delegācijas no ne-ES valstīm, piemēram, Kosova, Melnkalne
u.c., kurām CFLA sniedza informāciju par Latvijā izveidoto
sistēmu darbam ar ES Kohēzijas politikas fondiem un citām
ārvalstu finanšu palīdzības programmām, izplatot
informāciju par Latvijas attīstības politikas plānošanā un
ieviešanā iesaistītajām organizācijām.
|
| 31. |
EK akreditācijas process pilntiesīgas attīstības
aģentūras statusa iegūšanai. |
Visaptveroša deviņu pīlāru novērtējuma veikšana, lai CFLA
varētu pilntiesīgi strādāt ar ES līdzekļiem netiešās
pārvaldības. režīmā. |
Pēc EK
akcepta pīlāru akreditācijas uzsākšanai noslēgts
ārpakalpojuma līgums par akreditācijas auditu. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2023. gadā ar pozitīvu audita
atzinumu noslēdzās CFLA iepirktais pīlāru akreditācijas
audits, ko veica "PricewaterhouseCoopers" - 2023.
gada decembrī tika saņemts pozitīvs ārējo auditoru atzinums
par visiem 8 auditētajiem pīlāriem. Audita ziņojums
iesniegts EK 2024. gada janvārī. 2024. gada aprīlī tika
saņemti jautājumi no EK, un auditori līdz 2024. gada
jūnijam papildinās audita ziņojumu, lai to atkārtoti
iesniegtu EK.
|
| 32. |
Informācijas nodrošināšana potenciālajiem
projektu īstenotājiem par EuropeAid, Twinning u.c. projektu
uzsaukumiem, projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību,
prasībām. |
Nodrošināta informācijas pieejamība CFLA mājaslapā un
informācija semināru un konsultāciju veidā potenciālajiem
projektu īstenotājiem par projektu konkursu uzsaukumiem. |
Īstenoto
un koordinēto informēšanas pasākumu un dalībnieku
skaits. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
CFLA ir apkopojusi informāciju par
dažādiem ārvalstu finanšu palīdzības avotiem, informācija
nozaru griezumā pieejama CFLA tīmekļa vietnē. Nākotnē CFLA
plāno izstrādāt jaunus komunikācijas pasākumus, t.sk.,
e-pasta jaunumu izsūtīšanu u.c. aktivitātes.
|
| 3.2. uzdevums. Nodrošināt CFLA kapacitāti un
profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi sniegt
atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju
kopienai |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 33. |
Izmaiņu veikšana CFLA darbību regulējošos
normatīvajos aktos (nolikums, reglaments, darbības
stratēģija). |
Iestādes
funkcijām atbilstoši CFLA darbību regulējošie normatīvie
akti. |
Grozīto
normatīvo aktu skaits. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM,
Finanšu ministrija |
31.12.2022.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2023. gadā CFLA izstrādāja un
apstiprināja šādus iekšējos normatīvos aktus, kas
reglamentē CFLA kā Attīstības sadarbības aģentūras
darbību:
1) CFLA iekšējie noteikumi Nr.
39-1-3/27 "Kārtība kādā CFLA organizē attīstības
sadarbību", apstiprināti 2023. gada 6. aprīlī;
2) CFLA iekšējie noteikumi Nr.
39-1-3/44 "Kārtība kādā CFLA administrē attīstības
sadarbības projektus", apstiprināti 2023. gada 13.
jūlijā.
2023. gada 7. novembrī tika
apstiprināti ĀM sadarbībā ar CFLA izstrādātie Ministru
kabineta noteikumi Nr. 630 "Centrālās finanšu un
līgumu aģentūras atbalsta sniegšanas un deleģētās
sadarbības īstenošanas kārtība attīstības sadarbības
projektos".
|
| 34. |
Dalība Eiropas Attīstības sadarbības aģentūru
sadarbības tīklā (Practitioners Network for European
Development Cooperation (PN)). |
Kvalitatīvas un efektīvas līdzdalības nodrošināšana Eiropas
Attīstības sadarbības aģentūru sadarbības tīklā. |
Nodrošināta regulāra dalība PN pasākumos. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Pārskata periodā CFLA turpināja
iesaistīties PN darbā, t.sk. klātienes un neklātienes
sanāksmēs. Piemēram, 2023. gada septembrī CFLA piedalījās
PN sanāksmē Briselē, kurā tika strādāts pie idejām PN
darbības efektivitātes uzlabošanai, t.sk., CFLA pārstāve D.
Heiberga piedalījās darba grupā, kas izstrādāja konceptu PN
kā juridiskas personas reģistrācijai, kas guva konceptuālu
atbalstu, un sekojoši PN uzsāka darbu pie PN kā juridiskas
personas reģistrācijas dokumentu sagatavošanu.
|
| 35. |
CFLA kapacitātes stiprināšana, nodrošinot
pieredzes apmaiņu ar citu ES dalībvalstu attīstības
sadarbības aģentūrām, pārņemot to labās prakses piemērus un
pilnveidojot kontaktu un sadarbības tīklus. |
Kompetenti, zinoši un profesionāli darbinieki, kas
kvalitatīvi sniedz atbalstu Latvijas attīstības sadarbības
īstenotāju kopienai. |
Darbinieku skaits, kas piedalījušies dažādās apmācībās,
pieredzes apmaiņās u.c. |
Finanšu
ministrija (CFLA) |
ĀM |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Papildus dalībai
"Practicioners Network" pārskata periodā
CFLA strādāja pie nākamā Baltijas valstu attīstības
sadarbības aģentūru pieredzes apmaiņas pasākuma
organizēšanas. Klātienes pasākums notika 2024. gada 25.-26.
janvārī, un tā laikā tika parakstīts saprašanās memorands
starp Baltijas valstu aģentūrām par sadarbību attīstības
sadarbības jomā.
|
| 3.3. uzdevums. Nodrošināt ĀM, tostarp
diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti
caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi veikt Latvijas
attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu,
koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā,
sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu
Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 36. |
Semināri saistībā ar OECD ziņojuma un
rekomendāciju izstrādi par attīstības sadarbības stratēģisko
plānošanu, programmēšanu, uzraudzību un privātā sektora
iesaisti, kā arī atbalsts projektu īstenotājiem drošības un
projektu uzraudzības, u.c. jomās. |
Sadarbībā ar OECD ekspertiem organizētā seminārā pilnveidotas
ĀM politikas plānotāju un Attīstības sadarbības konsultatīvās
padomes locekļu (vai deleģēto ekspertu) zināšanas par
attīstības sadarbības politikas plānošanu un ar īstenošanu
saistītiem jautājumiem, kas būtu izmantojamas, izstrādājot
Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.-2026.gadam. |
Semināra
dalībnieku skaits |
ĀM |
|
2023.gads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Organizēti 3 semināri. Latvijai
(katrs seminārs pulcēja aptuveni 50 interesentus): 1)
Tiešsaistes seminārs par tēmu "Privātā sektora
iesaiste attīstības sadarbībā". Semināra mērķis bija
veicināt diskusijas un ideju apmaiņu par sadarbību ar
privāto sektoru Latvijas attīstības sadarbības mērķu
sasniegšanā - 2021. gada 23. novembrī; 2) Tiešsaistes
seminārs "Horizontālo prioritāšu integrēšana
attīstības sadarbībā". Semināra mērķis bija veicināt
diskusiju un pieredzes apmaiņu par labo praksi un rīkiem,
lai attīstības sadarbībā integrētu tādas horizontālās
prioritātes kā dzimumu līdztiesība, klimata pārmaiņas,
digitalizācija un cilvēktiesības - 2021. gada 24.
novembrī; 3) Tiešsaistes seminārs "Uzraudzība un
izvērtēšana attīstības sadarbībā". Semināra mērķis
bija veicināt diskusijas un ideju apmaiņu par to, kā
stiprināt Latvijas attīstības sadarbības politikas projektu
uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu, jo īpaši
attiecībā uz ANO Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai
2030 ilgtspējīgas attīstības mērķiem - 2022. gada 30. un
31. maijā.
|
| 3.4. uzdevums. Nodrošināt Latvijas (ĀM un valsts
pārvaldes institūciju) divpusējās attīstības sadarbības
aktivitāšu atbilstību pamatnostādnēs definētajām prioritātēm
un principiem |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 37. |
Latvijas-Moldovas
sociālās drošības līguma
sagatavošana.
|
Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma projekta izstrāde,
lai attīstītu ciešāku sadarbību sociālās drošības jomā un
koordinētu to personu, kuras pārvietojas starp abām valstīm,
sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām. |
Līguma
izstrāde |
Labklājības ministrija |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Līgums tika abpusēji parakstīts
2023. gada 11. decembrī un 2024. gada
21. martā pieņemts Saeimā.
|
| 38. |
Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai
un dalībai starptautiskajās vasaras skolās |
Piešķirtas Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai
un dalībai starptautiskajās vasaras skolās pārstāvjiem no
valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai
starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju piešķiršanu,
t.sk., Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas,
Tadžikistānas, Turkmenistānas, Ukrainas un Uzbekistānas. |
Stipendiju skaits:
2021.gads - 150
2022.gads -150
2023.gads - 150
|
Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības
attīstības aģentūra) |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2021.gada 1.pusgads
2022.gada
1.pusgads
2023.gada
1.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
IZM: mērķis ir veicināt Latvijas un
attīstības sadarbības/palīdzības valstu akadēmiskā
personāla un pētnieku sadarbību, popularizēt Latvijas
augstāko izglītību ārzemēs un piesaistīt Latvijas
augstskolām vairāk ārzemju studentu.
|
2021. gads
|
Valsts
|
Stipendiju
skaits
|
Kopsumma
|
|
Azerbaidžāna
|
7
studiju stipendijas, 9 vasaras skolu
stipendijas
|
41929 EUR
|
|
Gruzija
|
1
pētniecības stipendija, 3 vasaras skolu
stipendijas
|
8163
EUR
|
|
Indonēzija
|
1
pētniecības stipendija, 1 vasaras skolu
stipendija
|
3111
EUR
|
|
Kazahstāna
|
1
pētniecības stipendija, 3 studiju stipendijas, 2
vasaras skolu stipendijas
|
22292 EUR
|
|
Meksika
|
1
pētniecības stipendija, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
7704
EUR
|
|
Peru
|
1
vasaras skolas stipendija
|
711
EUR
|
|
Tadžikistāna
|
1
studiju stipendijja
|
5000
EUR
|
|
Ķīnas Tautas Republika
|
3
studiju stipendijas, 3 vasaras skolu
stipendijas
|
17133 EUR
|
|
Turkmenistāna
|
1
studiju stipendija
|
5000
EUR
|
|
Turcija
|
4
studiju stipendijas, 5 vasaras skolu
stipendijas
|
24755 EUR
|
|
Ukraina
|
7
pētniecības stipendijas, 9 studiju stipendijas, 3
vasaras skolu stipendijas
|
71503 EUR
|
|
Uzbekistāna
|
2
pētniecības stipendijas, 11 studiju stipendijas, 8
vasaras skolu stipendijas
|
68268 EUR
|
|
2022. gads
|
Valsts
|
Stipendiju
skaits
|
Kopsumma
|
|
Gruzija
|
1
studiju stipendija, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
6422
EUR
|
|
Indonēzija
|
2
studiju stipendijas, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
13422 EUR
|
|
Moldova
|
2
vasaras skolu stipendijas
|
1422
EUR
|
|
Tadžikistāna
|
1
studiju stipendija, 1 vasaras skolas
stipendija
|
5711
EUR
|
|
Ukraina
|
17
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
84044 EUR
|
|
Uzbekistāna
|
5
studiju stipendijas, 9 vasaras skolu
stipendijas
|
23399 EUR
|
|
Azerbaidžāna
|
13
studiju stipendijas, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
67422 EUR
|
|
Ķīnas Tautas Republika
|
9
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
50554 EUR
|
|
Kazahstāna
|
6
studiju stipendijas, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
31122 EUR
|
|
Meksika
|
1
studiju stipendija, 5 vasaras skolu
stipendijas
|
6055
EUR
|
|
Peru
|
1
studiju stipendija
|
5000
EUR
|
|
Turcija
|
2
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
10844 EUR
|
|
Kirgizstāna
|
2
studiju stipendijas, 1 vasaras skolas
stipendija
|
11211 EUR
|
|
Mongolija
|
1
studiju stipendija
|
5000
EUR
|
|
Vjetnama
|
2
studiju stipendijas
|
7000
EUR
|
2022. gadā Ukrainas
civiliedzīvotāju stipendijas tika piešķirtas 126 studentiem
63 280 EUR apmērā un 32 pētniekiem 147 600 EUR apmērā
|
2023. gads
|
Valsts
|
Stipendiju
skaits
|
Kopsumma
|
|
Ēģipte
|
1
studiju stipendija
|
5000
EUR
|
|
Indonēzija
|
2
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
18000 EUR
|
|
Kirgizstāna
|
1
studiju stipendija, 1 vasaras skolu
stipendija
|
8700
EUR
|
|
Mongolija
|
0
|
|
|
Tadžikistāna
|
0
|
|
|
Ukraina
|
11
studiju stipendijas, 7 vasaras skolu
stipendijas
|
72900 EUR
|
|
Uzbekistāna
|
3
studiju stipendijas, 11 vasaras skolu
stipendijas
|
30000 EUR
|
|
Vjetnama
|
1
vasaras skolu stipendija
|
1000
EUR
|
|
Azerbaidžāna
|
9
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
54400 EUR
|
|
Ķīnas Tautas Republika
|
7
studiju stipendijas, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
42400 EUR
|
|
Gruzija
|
7
studiju stipendijas, 8 vasaras skolu
stipendijas
|
40000 EUR
|
|
Kazahstāna
|
6
studiju stipendijas, 2 vasaras skolu
stipendijas
|
29500 EUR
|
|
Meksika
|
3
vasaras skolu stipendijas
|
3000
EUR
|
|
Moldova
|
2
vasaras skolu stipendijas
|
2000
EUR
|
|
Peru
|
1
studiju stipendija
|
5000
EUR
|
|
Turcija
|
2
studiju stipendijas, 4 vasaras skolu
stipendijas
|
16700 EUR
|
|
Turkmenistāna
|
0
|
|
Savukārt 2023. gadā Ukrainas
civiliedzīvotāju stipendijas tika piešķirtas 134 studentiem
133 000 EUR apmērā un 20 pētniekiem 185 400 EUR
apmērā. Kopumā tas ir bijis atbalsts 529 280 EUR
apmērā.
|
| 39. |
Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības
programma zinātnes un tehnoloģiju jomā |
Kopīgo
pētniecības projektu īstenošana 2021.-2022.gadā, kuri tika
apstiprināti 2020.gada 17.decembra Latvijas un Ukrainas
Zinātnes un tehnoloģiju programmas apvienotās komisijas sēdes
ietvaros. |
Kopīgo projektu skaits:
2021.gads - 6
2022.gads - 6
2023.gads - atkarībā no programmas norises
|
Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības
attīstības aģentūra) |
Izglītības un zinātnes ministrija |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Nodrošināta kopīgo pētniecības
projektu īstenošana atbilstoši Latvijas un Ukrainas
Zinātnes un tehnoloģiju programmas apvienotās komisijas
nolemtajam:
• 2021. gadā - 6 projekti;
• 2022. gadā - 6 projekti;
• 2023. gadā - 10 projekti.
Latvijas Zinātnes padome no
2022. gada ir pārņēmusi no Valsts
izglītības attīstības aģentūras starptautisko sadarbības
programmu projektu administrēšanu.
|
| 40. |
Projekta "Robežu pārvaldības programmas
Centrālajā Āzijā un Afganistānā" (BOMCA 10)
īstenošana |
Projekta
mērķi no 2021.-2025. gadam ir vispārēja drošības uzlabošana
Centrālāzijā un Afganistānas ziemeļu daļā, kas robežojas ar
Centrālās Āzijas valstīm, atbalsts šo valstu savstarpējās
tirdzniecības un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu
kontrolei, kā arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču
un personu pārvietošanas mazināšanai. |
Izstrādāti efektīvi mehānismi
integrētai valsts robežu pārvaldībai un migrācijas plūsmu
pārvaldībai, samazinājies nelikumīgi pārvietotu preču apjoms,
samazinājies nelikumīgi pārvietotu personu skaits,
nodrošināta efektīvu procedūru ieviešana valsts robežas
šķērsošanas vietās, mazināti kontrabandas riski. |
Iekšlietu ministrija (VRS) |
Finanšu
ministrija (Valsts ieņēmumu dienests), Zemkopības ministrija
(Pārtikas un veterinārais dienests) |
2021.-2025.g.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Veiktas aktivitātes riska analīzes,
integrētas robežu pārvaldības, dokumentu drošības un
kinoloģijas jomā.
Projekts Nr.PR2022/1220929
"Robežu pārvaldības Centrālāzijā 10.posms (BOMCA
10)" Projekta ietvaros 2023. gadā veikta atmaksa 16
562 euro apmērā valsts budžetā par veiktajiem
izdevumiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
67.13.00. ES robežu pārvaldības
programmas Centrālāzijā projektu un pasākumu īstenošana
Projekts Nr.ACA/2020/420-247
"Robežu pārvaldības Centrālāzijā 10.posms (BOMCA
10)" Projekta realizācijas termiņš ir no 2021. gada 1.
aprīļa līdz 2025. gada 30.septembrim
Kopējais projekta budžets 21 650 050
euro, tai skaitā Latvijas līdzfinansējums 167 000
euro. 2023.gadā ir realizētas 86 aktivitātes (23% no
kopēja skaita). Līdz 2023.gada beigām tika izlietots 44.75%
paredzēta budžeta.
|
| Valsts ieņēmumu
dienesta vadībā Centrālāzijas valstīs īstenotas
aktivitātes, lai uzlabotu ar muitošanas procesiem saistītās
elektroniskās datu plūsmas un attīstītu muitas "Viena
loga" principu, uzlabotu tranzīta dokumentu apstrādi,
ieviestu Pasaules Muitas organizācijas un Pasaules
Tirdzniecības organizācijas standartus, pilnveidotu
starpinstitūciju sadarbību un veicinātu ES prasību
piemērošanu preču izcelsmes jomā. |
| 41. |
Atbalsts Ukrainai, konsultējot un organizējot
seminārus par sabiedrības noturības stiprināšanu un iesaisti
valsts aizsardzībā Ukrainas valsts iestāžu pārstāvjiem |
|
Organizēto semināru skaits |
Aizsardzības ministrija |
|
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Saskaņā ar 2021. gadā nosūtīto AM
vēstuli Ukrainas Vice Premjerministrei ar piedāvājumu
veicināt sadarbību noturības un totālās aizsardzības jomā,
tika organizēti vairāki tiešsaistes semināri.
• 29.03.2021. tiešsaistes seminārs
Aizsardzības ministrijas un Bruņotos spēku pārstāvjiem;
• 13.04.2021. seminārs IeM un
Nacionālai Gvardei;
• 15.04.2021. 3 stundu noturības
seminārs ar Ukrainas ministriju pārstāvjiem;
• 07.05.2021. otrais noturības
seminārs visām ministrijām (NATO noturības vadlīnijas);
• Latvijas pārstāvis kā eksperts
piedalījies attālinātajā seminārā 28.-29.07.2021.
Civil-Military Emergency Preparedness Program Support to
Ukraine ietvaros.
2022. un 2023. gadā Latvijas
pārstāvis kā eksperts piedalījās ASV - Ukrainas noturības
semināros Ukrainas ministriju pārstāvjiem Krakovā
(12.-16.12.2022./ 24.04.-28.04.2023.).
Tika sniegts atbalsts Ukrainas
Iekšlietu ministrijai pie Drošības (cilvēkdrošības)
plānošanas dokumentu izstrādes, organizējot trīs
tiešsaistes seminārus 2023. gada martā, aprīlī un maijā ar
Ukrainas iekšlietu resora pārstāvjiem.
|
| 42. |
Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts
valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/
pasākumiem attīstības sadarbības jomā. |
Veicināta savlaicīga un profesionāla attīstības sadarbības
projektu īstenošana. |
Sniegts
atbalsts 3-5 valsts pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem
pasākumiem attīstības sadarbības jomā. |
ĀM |
Valsts
pārvaldes iestādes, PSO, sociālie partneri |
2023.gads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Katru gadu tiek rīkoti semināri
granta projektu īstenotājiem un tiek sniegts regulārs
atbalsts un konsultācijas pēc nepieciešamības.
|
| 3.5. uzdevums. Nodrošināt apstākļus starpnozaru
sadarbībai un stimulēt partnerību veidošanu attīstības
sadarbības aktivitāšu īstenošanai |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 43. |
Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO
platformās un dalībai starptautiski nozīmīgos forumos. |
Biedra
nauda līdzdalības CONCORD, CIVICUS un Forus nodrošināšanai un
dalība starptautiski nozīmīgos forumos. |
Veiktas
iemaksas un nodrošināta dalība. |
ĀM |
LAPAS |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2021. gadā - 1101 EUR
2022. gadā - 6 724.85 EUR
2023. gadā - 6287 EUR
|
| 44. |
Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā,
t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. |
Dalība ES pašvaldību platformā, kas darbojas attīstības
sadarbības jomā.
Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi.
Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti
projektu konkursos.
|
Īstenoto
un koordinēto sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu
un dalībnieku skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti
attīstības sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto
attīstības sadarbības projektu skaits. |
ĀM |
LPS |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
LPS jau
kopš 2004. gada iesaistījusies un līdztekus arī
iesaistījusi pašvaldības attīstības sadarbības un
izglītības aktivitātēs, sadarbojoties galvenokārt ar
Austrumu partnerības (AP) un Centrālāzijas valstu
pašvaldībām un to asociācijām. Kopš 2009. gada LPS darbojas
PLATFORMĀ, kurā apvienojušās vietējās un reģionālās
pašvaldības un to asociācijas, kas aktīvi darbojas
attīstības sadarbībā. PLATFORMAS mērķis ir dalīties labās
prakses pieredzē starp PLATFORMAS biedriem par attīstības
sadarbības aktivitātēm, kā arī stiprināt PLATFORMAS
stratēģisko lomu institucionālajā dialogā Eiropas līmenī,
lai veicinātu un optimizētu vietējo un reģionālo pašvaldību
pievienoto vērtību attīstības sadarbībā un dalītos Eiropas
līmenī ar inovatīviem viedokļiem. EK 2015. gadā
parakstīja ar PLATFORMU Stratēģiskās partnerības
ietvarlīgumu, un PLATFORMA šajā ietvarlīgumā pārstāv
pašvaldības, tostarp LPS. Iesaiste šajās aktivitātēs un EK
līdzfinansējums attīstības sadarbības aktivitātēm
2015.-2023. gadā dod iespēju LPS īstenot attīstības
sadarbības un izglītības aktivitātes projekta
"Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un
reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES
partnervalstīs" ietvaros.
2021. gada 17. decembrī īstenots
attīstības sadarbības un izglītības tēmām veltītais
seminārs "Pastāsti man savu stāstu…". Piedalījās
102 dalībnieki, pārstāvot pašvaldību asociācijas,
pašvaldības, izglītības iestādes un NVO Latvijā, Lietuvā,
Igaunijā, Spānijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Kirgīzijā un
Azerbaidžānā. Tāpat pasākumā piedalījās arī VARAM, ĀM un
Dienvidaustrumeiropas vietējo pašvaldību asociāciju tīkla
(NALAS) pārstāvji.
2022. gada 9. jūnijā īstenots
attīstības sadarbības un izglītības tēmām veltītais
seminārs "Ievēlies vēlēšano Radošas vietas mācībām un
izaugsmei labākai nākotnei pasaulē." - īstenota,
sinhronizējoties ar PLATFORMAS īstenotajām aktivitātēm un
noritēja kā Eiropas Bauhaus Festivāla vienīgais paralēlais
pasākums Latvijā. Tas sniedza iespēju piesaistīt semināram
lielāku auditoriju, aicinot piedalīties PLATFORMA biedrus
un tos, kas atbalsta Jaunā Eiropas Bauhaus idejas. Seminārā
klātienē piedalījās 27 dalībnieki un attālināti - 50
dalībnieki, pārstāvot pašvaldību asociācijas, pašvaldības,
izglītības iestādes, NVO u.c. iestādes Latvijā, Beļģijā,
Čehijā, Lietuvā, Gruzijā, Igaunijā, Moldovā, Slovēnijā,
Spānijā un Ukrainā. Seminārā ietvertā informācija un labās
prakses piemēri paaugstinājuši semināra auditorijas
informētību un izpratni par attīstības izglītību un
dažādiem veidiem, kā pašvaldības var iesaistīties
attīstības izglītības aktivitātēs. Tāpat pašvaldību
bibliotēku pārstāvji guva lielāku izpratni par dažādām
jaunām iespējām, kā informēt iedzīvotājus par Ilgtspējīgas
attīstības mērķiem, tādējādi tieši un pastarpināti
iesaistot iedzīvotājus globālo mērķu sasniegšanā.
Tiešsaistes pieslēgšanās Jaunā Eiropas Bauhaus Festivālam
arī veicināja Latvijas un tās pašvaldību atpazīstamību un
lomu attīstības izglītības aktivitāšu un Ilgtspējīgas
attīstības mērķu īstenošanā. Semināra ieraksts un tajā
demonstrētās prezentācijas pieejamas LPS tīmekļa vietnē un
YouTube kontā, lai interesenti varētu iepazīties ar
materiāliem arī pēc semināra.
2023. gadā īstenotās aktivitātes
mērķis bija informēt pašvaldību pārstāvjus par politiskās
dienaskārtības aktualitātēm ES līmenī attīstības sadarbības
un Austrumu partnerības (jo īpaši Ukrainas) jautājumos, kā
arī sniegt konkrētus piemērus par attīstības sadarbības
projektu īstenošanu Beļģijā (Flandrijas reģionā un Briseles
reģionā), lai tādējādi veicinātu kvalitatīvāku Latvijas
pašvaldību projektu attīstības sadarbības jomā
sagatavošanu, kā arī aktīvāku iesaisti attīstības
sadarbības aktivitātēs. Vienlaikus izpētes vizītes mērķis
bija pozicionēt Latvijas pašvaldības kā vērtīgus partnerus
attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā sadarbībā ar
pašvaldībām Ukrainā, kā arī kā ieinteresētus sadarbības
partnerus kopīgiem attīstības sadarbības projektiem ar
pašvaldībām Āfrikas valstīs. 2023. gada
28.-30. novembrī LPS sadarbībā ar PLATFORMU un Eiropas
Reģionu komiteju organizēja 11 Latvijas pašvaldību
pārstāvju izpētes vizīti "Attīstības sadarbība un
globālā izglītība pašvaldību attīstībai", kas
norisinājās Briselē (Beļģija). Izpētes vizītes mērķis bija
iepazīstināt Latvijas pašvaldību pārstāvjus ar aktuālajiem
politikas jautājumiem attīstības sadarbības jomā, pievēršot
īpašu uzmanību sadarbībai ar Austrumu partnerības valstu
pašvaldībām (īpaši Ukrainā), kā arī tādām tēmām kā ANO
Ilgtspējīgas attīstības mērķu loma pašvaldību ilgtspējīgā
attīstībā un sadarbības perspektīva ar Āfrikas valstu
pašvaldībām. Tāpat izpētes vizītes mērķis bija iepazīstināt
dažāda līmeņa (ES, Beļģijas) institūcijas un organizācijas
ar Latvijas pašvaldību labās prakses pieredzi sadarbībā ar
pašvaldībām Ukrainā, kas kļuvusi jo īpaši aktīva pēdējos
gados, aptverot visdažādākos ilgtspējīgas pašvaldību
attīstības aspektus, lai tādējādi veicinātu Latvijas
pašvaldību sadarbības iespējas starptautiskos projektos par
attīstības sadarbības un Ilgtspējīgas attīstības mērķu
tēmām. Lai iepazītos ar konkrētiem piemēriem attīstības
sadarbības projektu īstenošanā pašvaldībās Āfrikas valstīs,
Latvijas pašvaldību pārstāvji tikās ar Briseles reģiona
pašvaldību asociācijas "Brulocalis" un
Anderlehtas (Anderlecht) pašvaldības pārstāvjiem.
|
| 45. |
Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas un Moldovas Lauksaimniecības,
reģionālās attīstības un vides ministrijas līguma par
sadarbību reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās
izstrāde, noslēgšana un īstenošana |
Panākta abpusēja vienošanās par līguma tekstu, līguma
parakstīšana.
Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu
īstenošana reģionālās attīstības un vides aizsardzības
jomās, t.sk. izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma
piesaistes iespējas.
|
Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu īstenošana
reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās, t.sk.
izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma piesaistes
iespējas. |
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2023. gada 14.-16. jūnija
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra
Sprindžuka vizītes Moldovā ietvaros parakstīts
Starpinstitūciju saprašanās memorands par sadarbību
reģionālās attīstības jomā. Vizītes ietvaros ministrs
piedalījās Moldovas Digitālajā samitā, tikās ar Moldovas
ekonomikas un digitalizācijas ministru Dumitru Alaibu,
Moldovas infrastruktūras un reģionālās attīstības ministri
Liliju Dabiju, Moldovas Vides ministrijas valsts sekretāri
Aļonu Rusnacu.
2022. gada 25. maijā notika VARAM
vides ekspertu tiešsaistes tikšanās ar Moldovas parlamenta
pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi zemes
dzīļu pārvaldības jautājumos. Šajā sanāksmē piedalījās arī
pārstāvis no VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra", daloties ar praktisko
pieredzi.
2023. gada 6.-10. martā
uzņemta Moldovas parlamenta deputātu, valdības un
pašvaldību pārstāvju (ap 10 personas) delegācija pieredzes
apmaiņas vizītē Latvijā, lai iepazītos ar īstenoto
administratīvi teritoriālo reformu.
Vizīte notika projekta
"Politiskās partijas, kas virza vietējās pārvaldības
reformas" ietvaros, kuru finansē ASV Nacionālais
Demokrātijas fonds (NED).
|
| 46. |
EK iniciatīvas "Labāka apmācība drošākai
pārtikai" ietvaros organizētās un īstenotās mācības par
ES likumdošanas Piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un
fitosanitārajā jomā |
Projekta
ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas ieviest
un īstenot ES standartus jomās, uz kurām attiecas šis
projekts (pārtikas aprites tiesību akti, dzīvnieku barības
tiesību akti, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības
noteikumi, kā arī augu veselības noteikumi). Projekta
ietvaros tiks organizētas apmācības, lai palīdzētu ES
dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt atbilstošos ES
standartus pārtikas drošības un dzīvnieku barības
nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai
augu aizsardzības un augu veselības jomās |
18 trīs
dienu semināri (ar aptuveno dalībnieku skaitu 540) dažādās ES
dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Mācības par ilgtspējīgu
attīstību un tehniskās palīdzības misijas kopumā 300 darba
dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs |
Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais
dienests) |
Itālijas uzņēmums Opera SRL (OPERA)
"Bruno Ubertini" Lombardijas un Emīlijas
Romagnas eksperimentālais zooprofiliskais institūts
(IZSLER)
|
2022.gada
1.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Pārtikas un veterinārā dienesta
ieguldījums Iniciatīvas ietvaros noslēgto konsorcija līgumu
īstenošanā:
- Periodā 2016/2020: ekspertu
ieguldījums 9 semināros (t.sk. 4 semināros attīstības
palīdzības saņēmējvalstīs un 5 semināros ES dalībvalstīs ar
attīstības palīdzības saņēmējvalstu piedalīšanos) un 23
apmācību / tehniskās palīdzības misijās (t.sk. 4 misijās
attīstības palīdzības saņēmējvalstīs);
- Periodā 2022/2023: ekspertu
ieguldījums 1 seminārā ES dalībvalstī ar attīstības
palīdzības saņēmējvalstu piedalīšanos un 3 apmācību /
tehniskās palīdzības misijās (t.sk. 1 misijā attīstības
palīdzības saņēmējvalstī).
|
| 47. |
Tālākas SPS un pārtikas drošības sistēmas
attīstības nodrošināšana Gruzijā -//Twinning ref.: GE 18 ENI
AG 07 19 |
Projekta
galvenais uzdevums ir apgūt funkcionējošu tirgus ekonomiku un
veiksmīgi konkurēt ES tirgū, saglabājot patērētāju
aizsardzību un sasniedzot augstus pārtikas nekaitīguma
standartus. Savukārt specifiskais mērķis ir uzlabot
kompetento iestāžu kapacitāti pārtikas nekaitīguma,
veterinārās un fitosanitārās politikas jomā, lai īstenotu ES
acquis. |
Stiprinātas Gruzijas Nacionālās pārtikas aģentūras
administratīvās un darbības spējas, lai nodrošinātu efektīvu
attiecīgo tiesību aktu tuvināšanu; stiprinātas centrālā un
reģionālā līmeņa institucionālās spējas nodrošināt pārtikas
nekaitīgumu, veterināros un fitosanitāros jautājumus un
ievērot higiēnas un drošības standartus primārajā ražošanā;
atbalstīta pārtikas nekaitīguma, veterināro un fitosanitāro
tiesību aktu ieviešana. |
Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais
dienests) |
Valsts augu aizsardzības dienests
Igaunijas Veterinārā un pārtikas pārvalde
Zviedrijas Lauksaimniecības pārvalde
|
2022.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekta īstenošanas periods
pagarināts līdz 2023. gada 1.pusgadam (maijam).
Projekta noslēguma ziņojums iesniegts EK 2023. gada
augustā. Projektā plānotās aktivitātes izpildītas
atbilstoši plānotajam, un projekta specifiskais mērķis un
rezultāti sasniegti.
|
| 48. |
Sanitāro un fitosanitāro (SPS) pasākumu
stiprināšana Azerbaidžānā -//Twinning ref.: AZ 17 ENI AG 01
20 |
Veicināta tirgū pieejamo pārtikas un dzīvnieku barības
produktu drošība, tuvinot to ES standartiem, palielinātas
eksporta iespējas, panākot lielāku atbilstību sanitārajiem un
fitosanitārajiem standartiem; uzlabota Azerbaidžānas Pārtikas
drošības aģentūras kapacitāte pārtikas un fitosanitārās
likumdošanas izstrādes un ieviešanas jomā, sevišķi attiecībā
uz augu izcelsmes pārtikas un dzīvnieku barības
produktiem. |
Nacionālā sekundārā likumdošana pārtikas drošības jomā augu
izcelsmes produktiem vairāk harmonizēta ar ES Acquis;
izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi likumdošanas
ietvaram un sistēmai saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu
reģistrāciju un lietošanas uzraudzību, ir apmācīts
personāls šo funkciju veikšanai atbilstoši ES regulām un
direktīvām;
izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi monitoringa
programmai saistībā ar pesticīdu atliekām, smagajiem
metāliem, mikotoksīniem un citām nevēlamām/ aizliegtām
vielām augu izcelsmes produktos (sevišķi attiecībā uz
eksportam paredzētajiem produktiem) - kā arī nodrošināts
atbalsts monitoringa programmas īstenošanā un izstrādātas
atbilstošas laboratoriskās metodes un apmācīts
personāls;
izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi uz IT
risinājumiem bāzētas augu aizsardzības un fitosanitārās
sistēmas izstrādei.
|
Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības
dienests) |
Pārtikas un veterinārais dienests
Lietuvas Zemkopības ministrijas Valsts augu dienests
|
2023.gada
1.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekts norisinājās no 2020. gada
16. novembra līdz 2023. gada 15. februārim un tā ietvaros
realizētas 85 misijas.
1. komponentes "Pārtikas
drošības tiesību akti un to tālāka tuvināšana ES
acquis" ietvaros tika sagatavoti 10 pārtikas drošības
tiesību aktu projekti, notika 7 apmācību semināri, kuros
apmācīti 199 Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma
aģentūras risku pārvaldības un juridiskās jomas darbinieki
un inspektori, notikusi mācību vizīte Latvijā.
2. komponentes "Augu
aizsardzības līdzekļu reģistrācija tirdzniecībai un
kontroles sistēma" ietvaros tika sagatavoti 4 tiesību
aktu projekti, tostarp augu veselības likuma projekts.
2022. gada 24. maijā notika Augu veselības forums, kurā
piedalījās Azerbaidžānas valsts iestāžu pārstāvji un citas
ieinteresētas puses, un plašāka sabiedrība tika
iepazīstināta ar gaidāmajām pārmaiņām augu veselības un
aizsardzības sistēmās. Sagatavots ierosinājums augu
aizsardzības līdzekļu reģistrācijai tirdzniecībai un
kontroles sistēmas ieviešanai. Notika 11 apmācību semināri,
kuros apmācīti 123 Azerbaidžānas Republikas Pārtikas
nekaitīguma aģentūras par augu aizsardzības līdzekļu
reģistrāciju atbildīgie darbinieki un inspektori, kā arī
notika mācību vizīte Lietuvā.
3. komponentes "Atliekvielu
uzraudzības programmu izstrāde, pamatojoties uz tiesību
aktiem, kas izstrādāti saskaņā ar 1. un 2. komponentēm,
izstrādātas atbilstošas laboratoriskās metodes un apmācīts
personāls" ietvaros sagatavots nacionālais monitoringa
plāns, kas atbilst ES normām par augu aizsardzības līdzekļu
atliekām, smagajiem metāliem, mikotoksīniem un citām
nevēlamām/aizliegtām vielām augļos un dārzeņos, un
rekomendācijas tā ieviešanai, kā arī notika 2 apmācību
semināri, kuros apmācīti 30 Azerbaidžānas Republikas
Pārtikas nekaitīguma aģentūras darbinieki, kuri atbildīgi
par monitoringa plāna ieviešanu. Tika izstrādātas 3 jaunas
metodes pesticīdu atlieku analīzei augu izcelsmes pārtikā
un barībā. Lai uzlabotu Centrālās pārtikas nekaitīguma
laboratorijas Baku un reģionālās laboratorijas Lankaranā
kompetences un nodrošinātu modernizāciju atbilstoši ISO
17025 prasībām, divos apmācību semināros apmācīti 65
laboratoriju darbinieki, kā arī izskaidrota pesticīdu
atlieku noteikšanas analītiskās metodes laboratoriju
darbiniekiem un sniegtas rekomendācijas laboratoriju
kapacitātes stiprināšanai Azerbaidžānas Republikas Pārtikas
nekaitīguma aģentūras vadībai. Notikusi mācību vizīte
Latvijā.
4. komponentes "Priekšlikumi
informācijas tehnoloģijās balstītai augu aizsardzības un
fitosanitārās informācijas sistēmai" ietvaros tika
sagatavots ierosinājums automatizētas pārtikas drošības
informācijas sistēmas struktūrai un saturam.
|
| 49. |
Ukrainas tiesību aktu tuvināšana valsts
uzraudzības (kontroles) jomās attiecībā uz ĢMO atklātās
sistēmās, un augu šķirņu aizsardzībā un sēklu un augu
pavairojamā materiāla ražošanā saskaņā ar ES normām un
standartiem -//Twinning ref.: UA 19 ENI HE 01 20 |
Novērsti trūkumi valsts uzraudzības (kontroles) jomā
attiecībā uz ĢMO atbilstību drošības pasākumiem un
izplatību atvērtās sistēmās, augu šķirņu aizsardzību un
sēklu un stādāmā materiāla ražošanā, augu šķirņu
aizsardzību un sēklu un stādāmā materiāla ražošanu.
|
Tiesību aktu tuvināšana (10 ES normatīvie akti);
Iestādes organizatoriskā un darbības izvērtēšana
(darbības izvērtējuma, stratēģiju un plānošanas dokumentu
izstrāde, darbinieku apmācība un 10 tematiskās vizītes ES
dalībvalstīs);
Fitosanitāro laboratoriju organizatoriskā un darbības
izvērtēšana (darbības izvērtējuma, stratēģijas un
instrukciju izstrāde, darbinieku apmācība).
|
Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības
dienests) |
Polijas Valsts augu veselības un sēklu inspekcijas dienests
Polijas Kultūraugu pētniecības un analīzes centrs
Nīderlandes Lauksaimniecības inspekcijas dienests
|
2022.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekts uzsākts 2021. gada
1. aprīlī (ar pārtraukumu no 2022. gada
1. marta līdz 2022. gada 30. novembrim).
Projektā līdz 2023. gada beigām īstenotas 99 misijas
(456 ekspertu darba dienas), kuru rezultātā sagatavoti 53
ziņojumi ar ieteikumiem, prezentācijām, procesu aprakstiem,
u.c. materiāliem. Nodrošinātas 5 Ukrainas ekspertu mācību
vizītes Latvijā un Polijā. Apmācīti 86 laboratoriju
darbinieki. Izveidoti un publicēti 2 video materiāli,
skaidrojot projekta tēmas sabiedrībai. 10 procesu
apraksti iestāžu un laboratoriju procesiem. Turpinās
normatīvo aktu projektu izstrāde.
|
| 50. |
Twinning projekts "Ukrainas Attīstības un
ekonomikas, tirdzniecības un lauksaimniecības ministrijas
institucionālās kapacitātes stiprināšana nacionālās
kvalitātes infrastruktūras jomā: UA 18 ENI EC 01
20" |
Sniegts
atbalsts tehnisko noteikumu izstrādē, atbilstības
novērtēšanas sistēmas uzlabošanā, patērētāju tiesību
aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā, kā arī sabiedrības
informēšanā. |
Veiktas
projektā ieplānotās aktivitātes. |
Ekonomikas ministrija (Patērētāju tiesību aizsardzības
centrs, Latvijas standarts) |
Čehijas
Metroloģijas institūts |
2023.gads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Ekonomikas
ministrija: Projekts īstenots 2021.-2023. gadā.
Nodrošinātas projekta aktivitātes standartizācijas jomā,
tostarp, ekspertu vizītes Ukrainā un Latvijā, klātienes un
neklātienes tikšanās, pieredzes apmaiņas diskusijas un
semināri un prezentācijas.
Patērētāju tiesību aizsardzības
centrs:
1) PTAC noorganizēja 2 apmācību
vizītes Rīgā 2023. gada jūnijā un oktobrī Ukrainas
Ekonomikas ministrijas un uzraudzības iestāžu
pārstāvjiem;
2) PTAC eksperti sniedza atbalstu
Ukrainas Nacionālās tirgus uzraudzības stratēģijas
izstrādē;
3) PTAC eksperti izstrādāja 17
pārbaudes lapas/ anketas Ukrainas inspektoriem pārbaužu
veikšanai;
4) Tika noorganizētas 10 apmācības
e-vidē par mašīnu, būvizstrādājumu, radioiekārtu,
elektropreču, energomarķējuma/ ekodizaina, aerosolu
prasībām un uzraudzību, kā arī e-komercijas, riska
vērtēšanas jomās;
5) PTAC eksperti sniedza
konsultācijas Ukrainas tirgus uzraudzību reglamentējošo
normatīvo aktu (pamatā - likuma) izstrādē.
|
| 51. |
Twinning projekts "Strengthening of
institutional as well as human capacities of Georgian
National Agency for Standards and Metrology (GEOSTM)
according to the international/EU best practices"
(GE/18/ENI/EC/02/20) |
Sniegts
atbalsts Gruzijas standartizācijas un metroloģijas (GEOSTM)
institūcijai attiecībā uz kvalitātes sistēmas ieviešanu,
mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu, standartu tulkošanu un
institūcijas darbības stiprināšanu. |
Veiktas
projektā ieplānotās aktivitātes. |
Ekonomikas ministrija
(Latvijas standarts) |
German Federal Ministry for Economic Affairs and Energy
(BMWi)
Austrian Standards International (A.S.I.), Central
Office of Measures (GUM), Portuguese Institute for Quality
(IPQ), Romanian Standards Association (ASRO)
|
2023.gads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekta pieteikuma sagatavošanai
tika izveidots jauns konsorcijs: Latvijas standarts (LVS)
(vadošais partneris), Latvijas Nacionālais metroloģijas
centrs (LNMC), The Centre for Physical Sciences and
Technology (FTMC) (Lietuva), British Standards
institution (BSI) (Lielbritānija). Piedāvājums neguva
vērtēšanas komisijas atbalstu.
|
| 52. |
Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (European
Neighbourhood Instrument) projekts "Tieslietu
sistēmas konsolidācija Armēnijā" (Consolidation of
the Justice System in Armenia), Nr.
EuropeAid/165867/DD/ACT/AM |
Projekta ietvaros ir:
1) plānots atjaunināt un īstenot Tiesu un
juridisko reformu stratēģiju
2019.-2024.gadam8 un rīcības plānus
saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ES labāko
praksi attiecībā uz tiesu darba kvalitāti.
2) plānots arī stiprināt tiesu integritāti un spējas
(ieskaitot plānošanu, budžeta sastādīšanu, lietu
pārvaldību, personāla vadību, stratēģijas ieviešanu un
uzraudzību).
3) plānots izveidot un ieviest spēcīgu tiesu
novērtēšanas un darbības novērtēšanas sistēmu.
|
Vidējā termiņa ekspertu cilvēkdienu skaits - 100;
Īstermiņa ekspertu cilvēkdienu skaits - 105.
|
Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija) |
Vadošais
partneris ir Vācijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības
fonds (Deutsche Stiftung für internationale rechtliche
Zusammenarbeit e.V. (IRZ)) un cits partneris
Starptautiskās tiesiskuma sadarbības sabiedrisko interešu
grupa - "GIP JCI" vai "JC"
(Francija) |
2022.gada
1.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Tieslietu
ministrija:
Projekta īstenošana noslēgusies.
Sniegts praktisks atbalsts IKT risinājumu ieviešanai
Armēnijas tieslietu sistēmā, Latvijas puse dalījusies ar
pirmās un otrās instances tiesu administratīvās atbalsta
sistēmas labāko pieredzi. Atbalstīta visaptverošas tiesu
snieguma novērtēšanas sistēmas izveide, izstrādāti papildu
tiesību akti mediācijas jomā, sniegta tehniska palīdzība,
lai uzlabotu audio/video materiālu kā pierādījumu
izmantošana civilprocesā, balstoties uz ES labāko praksi.
Notikušas Latvijas ekspertu vizītes Armēnijā un Armēnijas
tieslietu sistēmas pārstāvju vizītes Latvijas Tiesu
administrācijā, Tieslietu padomē, Rīgas apgabaltiesā,
Latvijas tiesnešu mācību centrā.
Tiesu
administrācija:
Projekts ir īstenots no
2020. gada 25. jūnija līdz 2022. gada
24. augustam. Projekta laikā tika nodrošinātas
Latvijas ekspertu misijas tiesu darba organizācijas,
pretkorupcijas, mediācijas un civilprocesa jautājumu jomā.
Kopā tika sasniegtas 180 vidējā termiņa cilvēkdienu skaits
un 30 īstermiņa ekspertu cilvēkdienu skaits.
|
| 53. |
Projekta "Georgia - Assistance to Skills
Development for Matching Labour Market Needs"
(EuropeAid) īstenošana. |
Projekta
mērķis ir veicināt Gruzijas ekonomisko noturību un
ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot cilvēkkapitāla attīstību un
prasmju saskaņošanu. |
Projekta
laikā tiks sniegta palīdzība attiecīgo iestāžu kapacitātes
uzlabošanai valsts nozaru politikas izstrādē, īstenošanā,
uzraudzībā un ieviesto procesu monitoringā. |
Labklājības ministrija (Nodarbinātības valsts aģentūra) |
|
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Nodarbinātības valsts aģentūra netika
iesaistīta projekta īstenošanā.
|
| 54. |
Iekšējās drošības fonda - kopienas darbība
projekts "Sadarbības stiprināšana gatavojoties un
realizējot masu pasākumus (LATBEL)". |
Sadarbības uzlabošana un koordinēto aktivitāšu
efektivitātes paaugstināšana cīņā ar pārrobežu noziedzību,
kā arī nelegālās imigrācijas risku prevencija starpvalstu
lielā mēroga pasākumu laikā.
Robežapsardzības iestāžu kapacitātes paaugstināšana
robežpārvaldības jomā ar papildus uzsvaru uz kopējo riska
analīzi starpvalstu masu pasākumu laikā.
Kopējo kontaktpunktu operacionālā tīkla paplašināšana
informācijas apmaiņai un kopīgām aktivitātēm, ieskaitot
zināšanu un iemaņu attīstība kopējo robežincidentu
izmeklēšanā.
|
Projekta laikā:
- tiks atvērti divi Latvijas- Baltkrievijas
Kontaktpunkti informācijas apmaiņai starp robežapsardzības
iestādēm;
- izveidots Fokālais punkts FRONTEX ekspertu uzņemšanai
lidostā "Minska";
- aprīkoti ar telekomunikācijas līdzekļiem kontaktpunkti
un Fokālais punkts Baltkrievijas Pusē;
- uzlabota Baltkrievijas Valsts robežu komitejas
kapacitāte viltoto dokumentu atklāšanā;
- izstrādāts kopējās riska analīzes veikšanas
modelis;
- pilnveidotas robežapsardzības iestāžu zināšanas
darboties starptautisko masu pasākumu laikā;
- uzlabotas zināšanas par iestāžu rīcību pandēmijas
laikā
|
Iekšlietu ministrija (VRS;
Baltkrievijas Robežapsardzības Komiteja)
|
|
2021.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekts izbeigts 30.09.2021.
pamatojoties uz VRS un Donora vienošanos sakarā ar
notikumiem Baltkrievijā.
|
| 55. |
Pārrobežu sadarbības programmu projektu un
pasākumu īstenošanas (2014-2020) projekts
"Robežapsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšana
pārrobežu kontrabandas un nelegālās imigrācijas apkarošanas
jomā, attīstot kinoloģijas dienestus" |
Projekta
mērķis ir attīstīt Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas
robežapsardzības iestāžu sadarbību dienesta kinoloģijas jomā,
paaugstināt dienesta kinoloģijas jomas amatpersonu izglītības
līmeni (teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas) un
uzlabot materiāltehnisko bāzi noziedzīgu darbību
pilnvērtīgākai atklāšanai un apkarošanai. |
Organizēti 12 semināri un 2 kopējās mācības. Iegādātas 14
jaunas automašīnas un mikroautobusi kinologu pārvadāšanai.
Iegādāti 19 jauni suņi genofonda uzlabošanai. Iegādāts suņu
uzturēšanas un apmācību inventārs. |
Iekšlietu ministrija (VRS, VRK) |
Lietuvas
Valsts robežsardzes dienests, Baltkrievijas Robežapsardzības
komiteja |
2022.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
- Organizēti 10 apmācību semināri
Latvijā un 8 apmācību semināri Lietuvā, kuros piedalījās
vairāk nekā 380 kinologi ar dienesta suņiem.
- Iegādāts VRS TP un VRK suņu
uzturēšanai un apmācībām nepieciešamais inventārs.
- Iegādāti 5 mikroautobusi (3 VRS TP
un 2 VRK) kinologu un dienesta suņu transportēšanai.
- Iegādāts 21 portatīvais dators VRS
TP un 14 portatīvie datori VRK kinologiem.
- Nopirkti divi Beļģu aitu šķirnes
kucēni dienesta suņu genofonda uzlabošanai.
- Nopirkti pieci suņi VRS TP
kinologiem.
- Veikts VRK Kinoloģijas centra un
suņu voljēru remonts, piegādātas un uzstādītas mēbeles un
sadzīves tehnika.
Veikts VRK dienesta viesnīcas 1., 4.
un 5. stāvu telpu remonts un aprīkošana ar mēbelēm un
sadzīves tehniku.
Veikta VRK stadiona vienkāršotā
atjaunošana.
VRK PTAC šautuvē ierīkoti
pārvietojamo mērķu mehānismi. Veikta VRK Kinoloģijas centra
dienesta suņu pastaigu laukuma apgaismojuma ierīkošana.
VRK mācību - administratīvā korpusā
auditorijā Nr.307, telpā Nr.316 un Kinoloģijas centra ēkas
mācību telpā uzstādītas mikroklimata regulēšanas
iekārtas.
Iegādāta tehnika VRK Kinoloģijas
centra teritorijas uzkopšanai - lapu pūtējs, zāles pļāvējs,
krūmgriezis, sniega pūtējs, sāls un smilšu kaisītājs.
|
| 56. |
Iekšējās drošības fonda - kopienas darbība
projekts "Drošības stiprināšana Latvijas, Baltkrievijas
un Lietuvas "zilās" un "zaļās" robežas
krustpunktā" |
Semināri, kopējās mācības, jauno robežsargu (skolēnu)
nometnes organizēšana, inventāra iegāde, bezpilota lidaparātu
sistēmas, transporta iegāde. |
Projekta rezultātā tiks uzlabota robežsardzes dienestu
kapacitāte cīņai ar nelegālo migrāciju un kontrabandu, kā
arī tiks izglītoti dažāda vecuma sabiedrības pārstāvjus par
jautājumiem, kas saistīti ar cīņu ar pārrobežu noziedzību.
Tiks organizētas tematiskās sanāksmes un taktiskās
apmācības. Tiks organizēta nometne 30 Latvijas, Lietuvas un
Baltkrievijas jaunajiem robežsargiem (9-12 gadi)
Daugavpilī.
Ievērojami uzlabosies Latvijas, Lietuvas un
Baltkrievijas robežsardzes tehniskais aprīkojums, lai
cīnītos pret pārrobežu noziedzību un nelegālo
imigrāciju.
|
Iekšlietu ministrija (VRK) |
|
2022.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Projekts netika uzsākts. Sakarā ar
notikumiem Baltkrievijā VRS un Donors vienojās par projekta
īstenošanas neuzsākšanu.
|
| 4. Rīcības virziens |
Stiprināt Latvijas attīstības
sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību
starptautiskajiem ziņošanas standartiem |
| 4.5. uzdevums. Nodrošināt pastāvīgu un
caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu
uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu, t.sk. veicot
neatkarīgu ārējo izvērtējumu ĀM budžeta programmai
"Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā
palīdzība" |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 58. |
Izvērtēt iespējas pilnveidot izvērtēšanas
mehānismus un kritērijus, īstenot ĀM pārstāvju projektu
izvērtēšanas vizītes partnervalstīs. |
Uzlabota
granta projektu izvērtēšanas anketa, uzlabota vēstniecību
izvērtēšanas anketa, izstrādāti projektu novērtēšanas
kritēriji vizītei konkrētā partnervalstī un veikta vismaz
vienas valsts projektu izvērtēšana. |
Partnervalstī izvērtēto projektu skaits |
ĀM |
|
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
ĀM katru gadu uzlabo granta projektu
izvērtēšanas anketas un novērtēšanas kritērijus (pirms
katra granta projekta izsludināšanas). Notikušas vairākas
projektu izvērtēšanas vizītes partnervalstīs:
2022. gada 12.-4. aprīlī notika ĀM
Attīstības sadarbības politikas departamenta vizīte
Uzbekistānā; notika 20 tikšanās ar esošo projektu
partneriem; izvērtēti 4 projekti.
2022. gada 16.-22. oktobrī
Namībijā un Zambijā notika ĀM vizīte; izvērtēts viens
projekts.
2022. gada 22.-24. novembrī
Uzbekistānā notika Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras
vizīte; izvērtēts viens projekts.
2023. gada 23.-25. maijā Uzbekistānā
notika Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras vizīte;
izvērtēts viens projekts.
2023. gada 25.-29. septembrī
Uzbekistānā notika ĀM vizīte; izvērtēti divi projekti.
2023. gadā notika 3 uzraudzības
vizītes Ukrainā Ukrainas rekonstrukcijas projektiem.
Papildus regulāri notiek projektu
uzraudzības vizītes Latvijā (tiek apmeklēti projektu
pasākumi, kuri notiek Latvijā).
|
| 5. Rīcības virziens |
Veicināt sabiedrības izpratni par
ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un
atbalstu politikas īstenošanai |
| 5.1. uzdevums. Stiprināt sabiedrības izpratni par
ilgtspējīgu attīstību un globālajiem mērķiem, un Latvijas
lomu globālu izaicinājumu risināšanā |
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2022. gadā Pārresoru
koordinācijas centrs, iesaistot privātā un akadēmiskā
sektora pārstāvjus, pašvaldības, NVO un valsts iestādes,
sagatavoja Latvijas Ziņojumu ANO par ANO IAM īstenošanu
Latvijā. Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos
darbus IAM īstenošanā apakšmērķu līmenī, informē par dažādu
iesaistīto pušu labo praksi, sniedz iesaistīto pušu
viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas
un nākotnes izaicinājumus. Izglītības un zinātnes ministre
prezentēja šo ziņojumu 2022. gadā ANO Augsta līmeņa
politikas forumā ANO Ņujorkā.
Foruma ietvaros norisinājās Latvijas
organizēts tiešsaistes pasākums "Bibliotēkas un muzeji
kā droša telpa dialogam un informācijas pratībai",
izceļot kultūras nozīmi un potenciālu ilgtspējīgas
attīstības mērķu ieviešanā. Pasākumu rīkoja Kultūras
ministrija sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru,
UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Starptautiskās Muzeju
padomes Latvijas Nacionālo komiteju (ICOM) un Starptautisko
bibliotēku asociāciju un institūciju federāciju (IFLA).
Pasākumu iespējams noskatīties šajā tīmekļa vietnē:
Libraries and museums as safe spaces for dialogue and
information literacy. Ņemot vērā to, ka pasākums notika
laikā, kad bija jau sācies Krievijas karš pret Ukrainu, šī
tematika bija īpaši aktuāla.
|
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 59. |
Starptautiskā izglītības akcija "Pasaules
lielākā mācību stunda" Latvijā |
Skolotāji, interešu centru darbinieki u.c. pārstāvji no
izglītības iestādēm visā Latvijā iepazinušies ar ANO
Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, izstrādājuši stundu vai
nodarbību plānus, tos īstenojuši un plānu aprakstus
nosūtījuši akcijas koordinatoriem. Koordinatori apkopojuši
stundu aprakstus, padarot tos pieejamus tiešsaistē.
|
1. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda"
stundu skaits:
2021.gads - 30
2022.gads - 30
2023.gads - 30
2. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda"
skolu skaits:
2021.gads - 25
2022.gads - 25
2023.gads - 25
3. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda"
noslēguma pasākums
"Globālā izglītības diena"
2021.gads - 1
2022.gads - 1
2023.gads - 1
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija |
2021.gada2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Starptautisko izglītības akciju
"Pasaules lielākā mācību stunda" organizē
"Projekts Ikviens" (Project Everyone)
sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds
(UNICEF), UNESCO un citām ANO aģentūrām un tā vienlaikus
norisinās vairāk nekā 100 pasaules valstīs kopš
2015. gada. Tās mērķis ir iepazīstināt sabiedrību un
veicināt katra bērna, jaunieša, pieaugušā izpratni par 17
Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO valstis ir
apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam, un iesaistīt ikvienu
šo mērķu sasniegšanā. Akciju Latvijā koordinē UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar IZM un tajā
aicinātas piedalīties visas Latvijas izglītības iestādes.
Pārskata periodā notika akcijas materiālu tulkošana un
sagatavošana latviešu valodā, informatīvās kampaņas
īstenošana, datu apkopošana par akcijas norisi un
atklāšanas un noslēguma pasākuma organizēšana.
2021. gads
2021. gada akcijas tēma "Nāc
talkā klimatam!" aicināja skolēnus un skolotājus kļūt
par pārmaiņu radītājiem klimata norisēs, uzmanību pievēršot
klimata izglītības nozīmei, kas aktualizē jautājumus par
klimata krīzi un tās mazināšanas iespējām, īpaši uzsverot
divus ANO Ilgtspējīgās attīstības mērķus: 4. mērķi -
Kvalitatīva izglītība un 13. mērķi - Rīcība klimata jomā.
Akcijas atklāšana Latvijā notika 2021. gada 20.
septembrī, konferencē, kurā piedalījās vairāk nekā 100
Latvijas pedagogu un tajā tika prezentēti latviski tulkotie
akcijas materiāli un stundu paraugi. Akcijas laikā no
2021. gada 20. septembra līdz 8. novembrim 18
Latvijas skolās dažādās vecuma grupās tika īstenotas
klātienes un attālinātās mācību stundas, kopumā akcijas
laikā tika izveidotas 22 oriģinālas mācību stundas. Akcijas
"Pasaules lielākā mācību stunda noslēgums notika
2021. gada 26. novembrī Globālās izglītības
nedēļas ietvaros rīkotajā konferencē "Tepat ārā:
Globālajā kompetencē balstīta rīcība". Īpaša
konferences uzmanība tika pievērsta globālās kompetences
lomai nevienlīdzības mazināšanā, sabiedrības noturības
veidošanā un klimata taisnīguma nodrošināšanā. Konferencē
piedalījās 70 dalībnieki, tai skaitā, arī akcijā iesaistīto
skolu pedagogi.
2022. gads
2022. gadā izglītības iestādes bija
aicinātas pievērsties datu pētniecībai, analīzei, radīšanai
un vizualizācijai. Akcijā izstrādātajā stundā "Kļūsti
par faktu meistaru!" īpaša uzmanība tika pievērsta 4.
ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķim - Kvalitatīva izglītība
un pedagogiem un skolēniem bija iespēja iepazīties ar
nozīmīgiem faktiem par izglītības pieejamības nevienlīdzību
pasaulē. Akcija "Pasaules lielākā mācību stunda"
Latvijā tika atklāta 2022. gada 13. septembrī kurā, kopumā
ap 100 pedagogu no visas Latvijas. No 13. septembra līdz
31. oktobrim akcijā iesaistījās 11 dažādu līmeņu izglītības
iestādes - no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz
vidusskolām un tehnikumiem un notika 28 stundas dažādam
vecuma posmam. Akcijas noslēgums norisinājās 2022. gada 24.
novembrī semināra "Vide, kas māca, iedvesmo un
ceļ" ietvaros, kur tika prezentēti interesantākie
stundu plāni
2023. gads
2023. gadā akcijā izglītības
iestādes varēja iesaistīties, īstenojot divas mācību
stundas ilgtspējīgas attīstības tēmu iepazīšanai. Mācību
stunda "Puslaika apspriede" aicināja skolēnus
sagatavot stratēģiju un rīcības plānu, lai sasniegtu
ilgtspējīgas attīstības mērķus, savukārt otra stunda
"Kļūsti par faktu meistaru!" pēc
"puslaikā" pārrunātā, aicināja skolēnus spert
nākamo soli un kļūt par faktu meistariem, kuri izmanto
informāciju, lai īstenotu pārmaiņas. Akcija "Pasaules
lielākā mācību stunda" Latvijā tika atklāta konferencē
2023. gada 13. septembrī un līdz 17. novembrim
akcijā piedalījās 16 skolas dažādās Latvijas vietās un
kopumā notika 32 stundas. Akcijas noslēgums norisinājās
2023. gada 7. decembrī semināra "Kā runāt par
medijpratību un informācijpratību ar skolēniem? ietvaros,
prezentējot akcijas kopsavilkumu par 2023. gadu.
Papildus informācija par
starptautisko akciju "Pasaules lielākā mācību
stunda" Latvijā un stundu plāni
https://www.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-macibu-stunda.
|
| 60. |
Pieaugušo izglītības projekts ilgtspējīgas
attīstības mērķu iepazīšanai "Bibliotēkas un sabiedrības
ilgtspējīga attīstība: mēs būvējam šo pasauli paši" |
Projekts
tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un
Latvijas Bibliotekāru biedrību. Tā ietvaros izglītotāji
reģionālos semināros iepazīstināti ar ANO Ilgtspējīgas
attīstības mērķiem, īsteno vietējā mēroga aktivitātes,
izmantojot UNESCO LNK, nevalstisko organizāciju u.c.
izstrādātos metodiskos materiālus. |
Pasākumu (konferences, semināri, darbnīcas) skaits:
2021.gads - 1 konference
2022.gads - 5 darbnīcas
2023.gads - 5 darbnīcas
Dalībnieku skaits pasākumos:
2021.gads - 450
2022.gads - 150
2023.gads - 150
|
Izglītības un zinātnes ministrija |
UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
1. un 2.pusgads
2023.gada
1. un 2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
No 2019.-2021. gadam UNESCO
Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo
bibliotēku, Latvijas Bibliotekāru biedrību un ar IZM
atbalstu īstenoja pieaugušo izglītības projektu
"Bibliotēkas un sabiedrības ilgtspējīga attīstība: mēs
būvējam šo pasauli paši". Tā mērķis bija veicināt
attīstības sadarbību, kas balstīta savstarpējā ideju un
pieredzes apmaiņā ANO IAM sasniegšanā. Projekta aktivitātes
iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem un
izaicinājumiem, un veicināja labās prakses pieredzes
apmaiņu. Projekta laikā (no 2019. - 2020. gadam) notika
četri reģionālie semināri Latvijas bibliotēku darbiniekiem.
2021. gadā projekta ietvaros tika sagatavots
analītiskais pārskats par Latvijas bibliotēku darbu
ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā, kas ietver apkopojumu
par laika periodu no 2017./2018. gada līdz 2020. gadam, kā
arī jaunākos piemērus no 2021. gada. Apkopojums latviešu
valodā ir pieejams šeit:
http://www.bibliotekari.lv/wp-content/uploads/2021/12/LV-IAM-apkopojums-2017-2021.pdf
Apkopojums angļu valodā ir pieejams
šeit:
http://www.bibliotekari.lv/wp-content/uploads/2021/12/Latvian_libraries_SDG_2021.pdf
Projekta rezultāti tika prezentēti
Baltijas valstu konferencē "Ilgtspējīgas attīstības
mērķu lokalizēšana Baltijas valstu muzejos un
bibliotēkās", kas notika no 2021. gada 23. līdz 24.
septembrim tiešsaistē. Projekts noslēdzās 2021. gadā
un turpmākajos gados netika turpināts.
|
| 5.2. uzdevums. Integrēt ilgtspējīgas attīstības
un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma
grupās |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 61. |
Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas
attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Atbalsts
sabiedrības informēšanas pasākumiem, tematiskajām apmācībām,
semināriem un diskusijām. |
Organizēti un koordinēti tematiski sabiedrības informēšanas
pasākumi, t.sk., par ilgtspējīgās attīstības mērķu ieviešanu
un Latvijas attīstības sadarbības rezultātiem. |
Īstenoto
pasākumu un dalībnieku skaits. |
ĀM |
LAPAS |
2021.gada 2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
2021. gadā:
1) Informatīvā kampaņa no 2021. gada
20. septembra līdz 2022. gada 14. janvārim. Kampaņa
bija iespēja ikvienam paaugstināt savu izpratni par to, kas
ir ANO IAM.
2) Ekspertu diskusijas - saturiskās
kvalitātes paaugstināšanai attīstības sadarbībā tika
izstrādātas vadlīnijas horizontālo principu ieviešanai.
3) 26.11.2021. LAPAS kopā ar
sadarbības partneriem organizēja 8. ikgadējo globālās
izglītības konferenci - "TEPAT ĀRĀ".
2022. gadā:
1) Mācību platformas izstrāde.
2) Komunikācijas aktivitātes. Tika
nodrošināta līdzdalība festivālā LAMPA, festivālā
HomoNovus, organizēti pasākumi Āgenskalna tirgū.
3) Izglītojošie semināri. 30.11.2022.
notika 6 akadēmisko stundu garš seminārs par sociālo tīklu
komunikāciju un sabiedrības noturību.
2023. gadā:
1) Mācību platformas atklāšana.
2) Komunikācijas aktivitātes.
Aktuāla, regulāri atjaunota organizācijas tīmekļa
vietne.
|
| 62. |
Ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības
aspektu integrēšana vispārējā izglītībā kompetenču pieejā
balstīta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
satura ieviešanas ietvaros. |
Integrēti ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības
aspekti vispārējā izglītībā, ieviešot kompetenču pieejā
balstītu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
saturu.
|
Ieviests
kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības un vispārējās
vidējās izglītības saturs atbilstoši MK 2018.gada 27.novembra
noteikumiem Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības
standartu, un pamatizglītības programmu paraugiem" un MK
2019.gada 3.septembra noteikumiem Nr.416 "Noteikumi par
valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās
vidējās izglītības programmu paraugiem". |
Izglītības un zinātnes ministrija |
Valsts izglītības satura centrs |
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Nodrošināts kompetenču pieejā
balstīta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības
satura ieviešana atbilstoši MK 2018. gada
27. novembra noteikumiem Nr. 747 "Noteikumi
par valsts pamatizglītības standartu, un pamatizglītības
programmu paraugiem" un MK 2019. gada
3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi
par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un
vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem".
Veikta valsts pamatizglītības standarta, mācību priekšmetu
programmu un mācību materiālu analīze, lai izvērtētu ANO
ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušanu
|
| 5.3. uzdevums. Nodrošināt aktuālu un lietotājam
draudzīgu datu un informācijas pieejamību par Latvijas
attīstības sadarbības politiku, aktivitātēm, rezultātiem un
īstenotāju pieredzi |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 63. |
Regulārs dialogs ar valsts pārvaldes
iestādēm, NVO, pašvaldībām un sociālajiem partneriem par
Latvijas attīstības sadarbības mērķiem un
prioritātēm. |
Koordinācija ar LAPAS 6-8 reizes gadā par aktuāliem
sadarbības jautājumiem; sasauktas divas Attīstības
sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdes gadā
(nepieciešamības gadījumā elektroniska konsultēšanās);
tikšanās ar ĀM atbalstīto projektu īstenotājiem un
interesantiem.
Diskusiju pasākumi par aktuālajiem attīstības sadarbības
politikas jautājumiem, iesaistot NVO, sociālos partnerus,
valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus.
|
Īstenoto pasākumu skaits. |
ĀM |
Atkarībā no pasākumu
veida. |
31.12.2023.
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Sasauktas 2 konsultatīvas padomes
sēdes 2022. gadā un 2 sēdes 2023. gadā. 2021. gadā sēdes
netika sasauktas. Nozaru ministriju pārstāvji iesaistīti kā
eksperti granta projektu konkursa pieteikumu izvērtēšanā.
Granta projektu konkursa izsludināšanas laikā īstenotas
interesentu sanāksmes. Īstenoti 2 attīstības sadarbības
granta projektu īstenotāju semināri (2022. un 2023.
gadā).
|
| 6.Rīcības virziens |
Stiprināt visaptverošu un saskaņotu
Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai
pasaulē |
| 6.1. uzdevums. Stiprināt koordināciju starp
Latvijas attīstības sadarbības un ārējās ekonomikas politiku
un to īstenošanas instrumentiem, t.sk. veicinot korporatīvās
sociālās atbildības principu ievērošanu partnervalstīs |
|
Nr.
P.k.
|
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
|
| 64. |
Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses
atbalstam un OECD standartu piemērošanai uzņēmumos. |
Ilgtspējas indeksa ietvaros pasniegta Godīgas tirdzniecības
balva un nodrošināta dalība atbilstošos pasākumos Latvijas
uzņēmējiem, lai veicinātu atbildīgas uzņēmējdarbības prakses
principu ievērošanu attīstības valstīs. |
Pasākumu
skaits ar Latvijas pārstāvju dalību un viens ĀM rīkots
pasākums. |
ĀM |
Biedrība
"Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts",
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs |
2021.gada2.pusgads
2022.gada
2.pusgads
2023.gada
2.pusgads
|
|
Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.:
Reizi gadā ĀM pasniedz "Godīgas
tirdzniecības balvu".
|
1 Latvijas iesaiste
Ukrainas rekonstrukcijā balstīta uz Ministru kabineta
2022. gada 6. septembra informatīvo ziņojumu
"Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā", kā arī
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija informatīvo
ziņojumu "Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši
Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā".
2 Team Europe
Initiatives - European Commission (europa.eu)
3 Global Gateway -
European Commission (europa.eu)
4 Digital for
Development Hub (D4D) Hub - home - d4dhubdev
5 Dati no
Eurobarometer: The European Year for Development - Citizens
Views on Development, Cooperation and Aid - February 2016 - -
Eurobarometer survey (europa.eu); Citizens views on
development, cooperation and aid - April 2017 - - Eurobarometer
survey (europa.eu); EU citizens views on Development,
Cooperation and Aid - September 2018 - - Eurobarometer survey
(europa.eu); EU citizens and development cooperation - October
2019 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU Citizens and
International Partnerships - April 2021 - - Eurobarometer
survey (europa.eu); EU Citizens and International Partnerships
- June 2022 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU citizens
and development cooperation - September 2023 - - Eurobarometer
survey (europa.eu)
6 Eirobarometra dati
par 2023. gadu nav salīdzināmi, jo uzdotais jautājums ir par ES
investīciju nozīmi partnervalstīs.
7 EU Citizens and
International Partnerships - June 2022 - - Eurobarometer survey
(europa.eu)
|
|
Saistītie dokumenti
-
Saistītais politikas plānošanas dokuments
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Citi saistītie dokumenti
|
