1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Saistošo noteikumu (turpmāk arī – Noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt prasības Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanai un tajā esošo būvju uzturēšanai, kā arī administratīvo atbildību par šo prasību neievērošanu, lai sabiedrības interesēs nodrošinātu teritorijas sakoptību, sanitāro tīrību, sabiedrības drošību un veidotu vizuāli pievilcīgu pilsētvides ainavu. 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Pašvaldību likums. Atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 6. punktam uz spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi ir piemērojami ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata ir izdoti Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi". Lai nodrošinātu Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas procesu nepārtrauktību, nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Minētā likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punkts deleģē pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. Noteikumi izstrādāti atbilstoši iepriekšminētajam Pašvaldību likuma deleģējumam. Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt privātpersonām pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs – lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai. Satversmes tiesa norādījusi, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam bez tā, ka šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, ir jāatbilst arī samērīguma principam. Pašvaldībai, ar saistošajiem noteikumiem nosakot publiskā lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Tāpat pašvaldībai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā. Ņemot vērā, ka Noteikumos ir paredzēta gan pašvaldības līdzdarbība, gan atvieglojumi vairākām iedzīvotāju kategorijām, pašvaldība ir izvērtējusi un nodrošinājusi samērīgumu starp personām uzliktajiem pienākumiem un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Turklāt iecerētos mērķus ir iespējams sasniegt, tikai nosakot teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas prasības ar ārējo normatīvo aktu. Tā kā atbilstoši Civillikuma 876. un 927. pantam vienīgi personai, kurai ir faktiskas vai pilnīgas varas tiesība par lietu, var noteikt īpašuma uzturēšanas pienākumus, ja likumā nav noteikts citādi, kā arī paredzēt par to pārkāpšanu administratīvo atbildību, kā arī, ņemot vērā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, saskaņā ar kuru dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums veikt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības (t. sk. dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšanu), Noteikumu 2. punktā noteikts, ka nekustamo īpašumu (t. i., teritoriju un būvju) uzturēšanu un tiem piegulošo teritoriju kopšanu nodrošina nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldītājs (dzīvojamās mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja Noteikumos paredzētās pārvaldīšanas darbības uzdots veikt pārvaldniekam). Savukārt Noteikumu 3. punkts precizē jau 2.3. apakšpunktā minētā subjekta pienākumu kopt piegulošo teritoriju dalīta īpašuma gadījumā (kad zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja, pieder citai personai), proti, dzīvojamās mājas pārvaldītāja pienākums ir kopt to piegulošo teritoriju, kas piegul zemesgabalam, kurš ir funkcionāli piesaistīts dzīvojamai mājai, bet piegulošo teritoriju, kas piegul zemesgabalam, kurš nav funkcionāli piesaistīts dzīvojamai mājai, ir pienākums kopt zemes īpašniekam. Noteikumu 4. punktā noteikti pienākumi, kas jāveic personai, lai nodrošinātu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī piegulošās teritorijas kopšanu. Tā kā atbilstoši Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktam pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, Noteikumu 4.1. apakšpunktā ir noteiktas prasības attiecībā uz publiskā lietošanā esošu teritoriju, pret publisku ārtelpu vērstu teritoriju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju uzturēšanu. Attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijām norādāms, ka prasības šo teritoriju uzkopšanai jau izriet no Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi", kuru 4. punktā noteikts, ka teritorijas kopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tādējādi Noteikumos šī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijas kopšanas kārtība tiek precizēta. Tā kā prasības attiecībā uz citu apbūvētu vai neapbūvētu teritoriju, kas atrodas publiskā lietošanā vai ir vērstas pret publisko ārtelpu, uzturēšanu ir vienādas ar prasībām, kādas izvirzītas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritoriju uzturēšanai, tās apvienotas Noteikumu 4.1. apakšpunktā. Teritorijas (t. sk. piegulošās teritorijas) sakopšana ietver plašu darbību kopumu, kuru rezultātā tiek radīta sakopta un droša vide, tostarp zālāju pļaušanu, lapu, zaru un kritušu augļu savākšanu, atkritumu uzkrāšanās nepieļaušanu, drošas pārvietošanās nodrošināšanu u. c. Teritorijas sakopšana Noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, tostarp nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā samazināt lapu esību uz iepriekšminētajām inženierbūvēm. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu gājējiem un transportlīdzekļu vadītājiem drošu pārvietošanos, jo dažādi atkritumi un svešķermeņi apgrūtina pārvietošanos, turklāt lapas mitros laikapstākļos rada slīdamību un paaugstina drošības riskus gājējiem un transportlīdzekļiem, palielinot bremzēšanas ceļa garumu, kas savukārt rada avāriju un traumu riskus. Noteikumos paredzēta iespēja pārējā nekustamā īpašuma teritorijā (neattiecas uz piegulošajām teritorijām) lapas nesavākt līdz 30. aprīlim gadījumos, kad lapas tiek atstātas kā potenciāls augsnes mēslojums. Pastāvot šādam nosacījumam, lapas teritorijā atstājamas nesavāktas (nesavāktas kaudzēs) līdz brīdim (nepārsniedzot noteikumos ietverto termiņu – 30. aprīli), kad tiek veikta pirmā pavasara zālāja pļaušana, kuras laikā tiek sasmalcinātas arī uz augsnes esošās lapas. Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī veikt kopīgu zāles pļaušanu un lapu smalcināšanu, jāņem vērā, ka noteikums kopt 2 m platu joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem nodrošināms visas sezonas garumā. Visos gadījumos teritorijas sakopšana (t. sk. lapu grābšana, izvešana u. tml.) veicama, izvēloties metodes (tehniku, aprīkojumu un instrumentus) atbilstoši darba apjomam, apvidum un reljefam. Ieteicams izmantot tādu tehnikas aprīkojumu, svaru un izpildes metodes, lai, veicot teritorijas sakopšanas darbus, netiktu sabojāts zālājs un augsne, koku stumbri, krāšņumaugi, vides objekti u. tml. Zālāju pļaušana Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot sakoptā pilsētvidē un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, Noteikumos ir noteiktas prasības zālāju pļaušanai publiskā lietošanā esošās teritorijās, pret publisko ārtelpu vērstās teritorijās un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās. Zālāju regulāra pļaušana nepieciešama arī sabiedrības veselības un drošības apsvērumu dēļ. Gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošajā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas savukārt var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības apdraudējumu, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošu grauzēju pārnēsājamām slimībām. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajai informācijai (https://www.spkc.gov.lv) gara zāle var veicināt ērču, kas ir cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamu slimību pārnēsātājas, izplatību. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Regulāra zālāju pļaušana ir efektīvs veids, kā mazināt ērču, citu insektu un kaitēkļu, čūsku un grauzēju vairošanos pilsētvidē. Tādējādi labums, ko iegūst sabiedrība, ar Noteikumiem uzliekot privātpersonām pienākumus attiecībā uz zālāju pļaušanu, ir lielāks par šo privātpersonu interesēm nodarīto kaitējumu. Vadoties no minētajām rekomendācijām, Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t. i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī piegulošajā teritorijā. Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, Noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos: pirmais – ne retāk kā divas reizes gadā, otrais – regulāri, nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Visos gadījumos zālāju kopšana veicama, izvēloties metodes (tehniku, aprīkojumu un instrumentus) atbilstoši darba apjomam, apvidum un reljefam (gan līdzenās vietās, gan nogāzēs, gan ap apstādījumiem, būvēm, soliņiem, apgaismes stabiem u. c. vides elementiem). Ieteicams izmantot tādu tehnikas aprīkojumu, svaru un darbu izpildes metodes, lai, veicot zālāju pļaušanas darbus, netiktu sabojāts zālājs un augsne, bojāti transportlīdzekļi, koku stumbri, krāšņumaugi, vides objekti u. tml. Ieteicams zālāju pļaušanas darbus organizēt atbilstoši laikapstākļu prognozēm, piemēram, nevajadzētu veikt zālāju pļaušanu, ja atbilstoši meteoroloģiskajām prognozēm tuvākajā laikā prognozēts ilgstošs beznokrišņu periods vai tāds jau ir bijis iepriekšējā periodā (laikposmā, kopš pēdējās zālāju pļaušanas). Piegulošajā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus nopļaut regulāri, nodrošinot, ka zālājs nepārsniedz 20 cm garumu. Pļaušanas regularitāte un pļaušanas augstumu ieteicams izvēlēties tā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zālāju apsaimniekošanu, veselīgu un ainavisku zālāju un mazinātu zālāju izdegšanas riskus. Šāda prasība pamatota ar sabiedrības tiesībām dzīvot sakoptā pilsētvidē un, ņemot vērā noteiktās teritorijas (sabiedrībai nozīmīgas (intensīvi izmantotas)), šāda prasība ir samērīga, jo tas nodrošina gan sakoptu pilsētvidi, gan ilgtspējīgu un vienmērīgu zālāju uzturēšanu (mazina zālāju augu izdegšanas (šoka) riskus periodos, kad pāraugusi zāle tiek nopļauta), gan būtiski uzlabo sanitāro tīrību, mazina grauzēju, čūsku un ērču radītos riskus iedzīvotājiem. Svarīgi norādīt, ka šī prasība neattiecas uz ainaviskām pilsētas pļavām, kuras pļaujamas vismaz divas reizes gadā. Savukārt sabiedrībai mazāk nozīmīgās (mazāk izmantotās) teritorijās (publiskā lietošanā esošās vai pret publisko ārtelpu vērstās neapbūvētās teritorijas) un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, noteikta prasība pļaut zālāju vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas un samērojot uzturētājiem nepieciešamos resursus šo teritoriju uzturēšanā ar sabiedrības tiesībām dzīvot sakoptā pilsētvidē. Papildus Noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Šāda prasība noteikta, jo praksē ir konstatēts, ka zāle netiek nopļauta un izveidojas kūla. Attiecībā uz teritorijām, kurās zālājs pļaujams ne retāk kā divas reizes gadā, ir grūti pierādīt, ka persona nav veikusi zālāja nopļaušanu vismaz divas reizes, ja persona apgalvo pretējo. Tāpēc personām ir jāseko līdzi, lai zālājs tiktu nopļauts arī tad, ja, to nenopļaujot, var izveidoties kūla, kas savukārt var radīt draudus sabiedrības drošībai, jo pastāv tās aizdegšanās riski. Turklāt norādāms, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 3.2. apakšnodaļas "Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā" 28. punktā ir noteikts, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana, bet nav aizlieguma pieļaut kūlas veidošanos. Pašvaldībā jau ir izveidoti un pastāv pilsētas pļavas apstādījumi, bet ar šiem Noteikumiem arī attiecībā uz citu personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajām apbūvētajām teritorijām attieksies izņēmumi par retāku zālāja nopļaušanu (vismaz divas reizes gadā), ja šādās teritorijās būs izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi atbilstoši teritorijas labiekārtošanas projektam (t. i., būvprojekta sastāvā jau iekļautam teritorijas labiekārtošanas projektam vai atsevišķam brīvi izstrādātam teritorijas labiekārtošanas projektam, kurā norādītas apbūvētās teritorijas daļas, kurā tiek veidoti ainaviski pļavas apstādījumi, robežas, bet kas nav saskaņojams pašvaldībā, jo šādu prasību nenosaka ārējie normatīvie akti, ja vien teritorijas labiekārtošanas projekts nav būvprojekta sastāvdaļa). Tādējādi tiek samērotas gan šādu teritoriju īpašnieku vai tiesisko valdītāju intereses veidot ainaviskus pilsētas pļavas apstādījumus, kur zālājs nav jāpļauj tik bieži kā citās apbūvētas teritorijās, gan tiek veicināta dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Turklāt, ja pilsētas pļavās tiks iesēti arī daudzveidīgi ziedoši augi, tas pilsētvides ainavu kopumā uzlabos vēl vairāk. Vienlaikus norādāms, ka apbūvētā teritorijā nevar veidot pilsētas pļavas 2 m platā zonā uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem un 2 m platā zonā gar īpašuma robežām, jo šāds izņēmums nav noteikts attiecībā uz šīm teritorijām, un tur, lai nepieļautu, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm, zālāja nopļaušana noteikta ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību (labi pārredzēt braucamo daļu, ietves un gājēju ceļus). Teritoriju uzturēšana ziemas periodā Ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību Noteikumos ietvertas prasības publiskā lietošanā esošo brauktuvju, piebrauktuvju, autostāvvietu ar cieto segumu, ietvju, gājēju ceļu un laukumu ar cieto segumu uzturēšanai ziemas periodā – attīrīšana no sniega, pretslīdes materiālu kaisīšana, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšana, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams. Noteikumi vairs nenosaka pienākumu kopt īpašumam piegulošo grāvi, jo Pašvaldību likumā vairs nav iekļauts deleģējums pašvaldībai to noteikt, tādējādi pašvaldība pati nodrošina īpašumiem piegulošo grāvju kopšanu. Lai nodrošinātu mazaizsargātāko satiksmes dalībnieku – gājēju drošas pārvietošanās iespējas, noteiktas prasības ziemas periodā katru dienu nodrošināt ietvju, gājēju ceļu un laukumu, kā arī publiskā lietošanā esošo brauktuvju, piebrauktuvju, ja gar tām nav izbūvētas gājēju ietves, uzturēšanas darbu veikšanu līdz plkst. 8.00 un līdz plkst. 22.00. Šāda prasība noteikta, samērojot sabiedrības intereses droši pārvietoties, un šāds laikposms noteikts, to pamatojot ar iedzīvotāju pārvietošanās intensitāti, ikdienai raksturīgā izglītības iestāžu, pakalpojumu saņemšanas u. tml. darba laikā. Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka ietves, gājēju ceļi un laukumi ziemā nav jāattīra pilnā platumā (50 % no platuma, bet ne mazāk kā 1,5 m), nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus. Savukārt publiskā lietošanā esošo brauktuvju, piebrauktuvju, autostāvvietu uzturēšanai Noteikumos noteiktas prasības, lai nodrošinātu transporta, t. sk. operatīvo dienestu, pārvietošanās iespējas. Kvalitātes prasības noteiktas samērīgi šīs infrastruktūras nozīmei pilsētā un raksturīgajai noslodzei (intensitātei), nodrošinot drošas pārvietošanās iespējas. Noteiktās robežvērtības sniega, piebraukta sniega un ledus (risu) biezumam noteiktas līdzvērtīgi Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 26 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" noteiktajām prasībām C klases autoceļiem (satiksmes intensitāte – 100 līdz 499 transportlīdzekļi). Proti, Noteikumi paredz, ka pastāvīgos laikapstākļos (t. i., laikapstākļi, kad gaisa temperatūra ir pastāvīga, nav nokrišņu, uz brauktuvēm neveidojas apledojums un vēja ietekmē uz brauktuves netiek uzputināts sniegs) brauktuves, piebrauktuves, autostāvvietas ar cieto segumu no sniega attīra, nepieļaujot sniega biezumu, kas lielāks par 10 cm, un sasaluša vai piebraukta sniega, ledus (risu) biezumu, kas lielāks par 5 cm. Būvju uzturēšana Ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību Noteikumos paredzēts pienākums no būvju konstrukcijām notīrīt sniegu, ledu un lāstekas vietās, kur tās var apdraudēt gājējus un transportlīdzekļus, veicot īslaicīgu bīstamo vietu norobežošanu laikā, kamēr notiek sniega, ledus un lāsteku notīrīšanas darbi. Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā atrodas stāvoši transportlīdzekļi un nav zināms tā īpašnieks, var vērsties Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā, lai tā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijai pieejamajās datubāzēs apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad gadījumā, ja atbilstoši Noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, Noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktā laikā, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās. Noteikumi paredz arī pienākumu uzturēt vizuālā un tehniskā kārtībā pret publisko ārtelpu vērstos žogus un vārtus, veicot to savlaicīgu krāsošanu un remontu, tādējādi nodrošinot pilsētvides ainavas saglabāšanu. Līdzīgs pienākums noteikts arī attiecībā uz publiskā lietošanā esošiem atsevišķiem ārtelpas elementiem (piemēram, soliņiem, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojumu u. c.) ar mērķi nodrošināt gan pilsētvides ainavas saglabāšanu, gan sabiedrības drošību. Norādāms, ka Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.3.4. apakšpunktā uzskaitīts, kas ir atsevišķi labiekārtojuma elementi, kuru būvdarbiem nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Tā kā šie publiskā lietošanā esošie atsevišķie labiekārtojuma elementi veido kopējo pilsētvides ainavu, tad ar Noteikumiem nepieciešams noteikt prasības to uzturēšanai, ciktāl tas saistīts gan ar sabiedrības drošību, gan pilsētvides ainavas saglabāšanu. Pilsētvides ainavas prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējam izskatam Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 158.2. apakšpunkts paredz, ka prasības būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējam izskatam, lai tās atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve nav vidi degradējoša vai nebojā ainavu), konkrētā pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu. No iepriekšminētās tiesību normas struktūras izriet, ka būves fasādes un citas ārējās konstrukcijas "neatbilst prasībām pilsētvides ainavai" un "degradē vidi" (abi termini ir izmantoti kā saturiski identiski jēdzieni jeb sinonīmi), ja to ārējā izskatā ir redzamas un identificējamas pašvaldības saistošajos noteikumos norādītās neatbilstības. Noteikumos ir iekļauts būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējā izskata trūkumu noslēgtais (numerus clausus) uzskaitījums jeb alternatīvo tiesisko sastāvu pazīmju kopa. Šādas kopas pozitivizēšana ārējā normatīvajā aktā nodibina būves īpašniekam aizsargājamu paļāvību, ka nelabvēlīgas tiesiskās sekas radīs tikai šo Noteikumu 6. punktā norādīta trūkuma esība. Tādējādi tiesību normu piemērotājam ir liegta iespēja patvarīgi un būves īpašniekam neprognozējami paplašināt "vidi degradējošas būves" jēdziena saturu, kas neizbēgami būtu gadījumā, ja vides degradācija būtu traktējama kā ģenerālklauzula. Ja uz būves fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām vizuāli konstatē vismaz vienu no Noteikumu 6. punktā minētajiem trūkumiem, šādu būvi atbildīgā institūcija atzīst (klasificē) kā vidi degradējošu. Ar Noteikumiem netiek radītas jaunas un netiek svītrotas Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" bijušas prasības būvju uzturēšanai, tādējādi tie nemaina tiesiskos apstākļus jau klasificētām vidi degradējošam būvēm. Tāpat kā Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi", arī šajos Noteikumos cēloniskais sakars starp būves ārējo izskatu un esošā vai bijušā īpašnieka darbību (tostarp jebkādiem uzsāktiem, bet nepabeigtiem būvdarbiem vai remontdarbiem) vai bezdarbību būves uzturēšanā netiek vērtēts un pierādīts. Noteikumu 6. punktā minētā trūkuma esības fakts pierādāms ar vizuālo novērojumu, kas ir pat vidusmēra saprātīgas fiziskas personas spēkos, tādējādi tas izslēdz lietpratēja (piemēram, sertificēta būvspeciālista) tehniskā apsekošanas atzinuma nepieciešamību (facta sunt potentiora verbis). Tāpat būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju trūkumi nav izsakāmi reālajās (piemēram, kvadrātmetros) vai relatīvajās (piemēram, procentos) mērvienībās. Svarīgi akcentēt, ka Noteikumu 6. punktā uzskaitītie būves fasāžu un citu ārējo konstrukciju ārējā izskata trūkumi ir acīmredzamu vizuālo trūkumu konstatācija, nevis šo trūkumu analīze ar mērķi izdarīt secinājumus par ekspluatācijas pieļaujamību vai to ietekmi uz mehānisko stiprību, stabilitāti un lietošanas drošību. Lēmums klasificēt būvi kā vidi degradējošu ir izmantojams nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai. Proti, saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.4 daļu vidi degradējošu būvi apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās turpmāk minētās kadastrālās vērtības – būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vai būves kadastrālās vērtības. Šis tiesību institūts (ar atsevišķu lēmumu klasificēt būvi kā vidi degradējošu) pašvaldībā tiek izmantots kopš 2012. gada līdz ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3. panta 1.4 daļas stāšanos spēkā, vispirms Rīgas domes 2008. gada 8. jūlija saistošajos noteikumos Nr. 125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi", tad Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi". Analoģisks tiesību institūts ir atrodams arī citu pašvaldību saistošajos noteikumos, piemēram, Ogres novada pašvaldības domes 2023. gada 30. marta saistošo noteikumu Nr. 5/2023 "Ogres novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" 16. punktā. Noteikumi paredz, ka vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbību var apturēt uz laiku. Šī lēmuma apturēšanas mērķis ir radīt kopīpašniekiem labvēlības periodu, kurā naudas līdzekļus paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas vietā varētu novirzīt mājokļa sakārtošanai, novēršot visas vidi degradējošās pazīmes. Ja iepriekšminētais mērķis ir sasniegts, vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumu galīgi atceļ. Pretējā gadījumā lēmums par apturēšanu tiks atcelts no tā izdošanas dienas, un kopīpašniekiem būs pienākums samaksāt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli par visu labvēlības periodu. Noteikumu daļā par vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanu subjekti ir kopīpašnieki, kas pārsvarā mājokļus izmanto dzīvošanai, nevis saimnieciskajā darbībā. Tādējādi Noteikumu objektu kopa ir ierobežota proporcionāli viena kopīpašnieka domājamās daļas lielumam vai īpašumā esošajam dzīvokļu īpašumu skaitam. Atkarībā no būvniecības ieceres gatavības pakāpes, mājokļa tehniskā stāvokļa un plānoto būvdarbu ilguma Noteikumi paredz trīs alternatīvus klasificēšanas apturēšanas termiņus – no 12 līdz 30 mēnešiem. Mājokļa kopīpašniekiem vēlamais termiņš jāpamato, piemēram, ar projektēšanas līguma vai būvdarbu līguma izpildes termiņu. Maksimālais vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanas termiņš (no 19 līdz 30 mēnešiem) ir pieļaujams, ja tehniskās apsekošanas atzinumā norādīts, ka vidi degradējošas būves tehniskais stāvoklis neatbilst prasībām mehāniskai stiprībai, stabilitātei un lietošanas drošībai, un būves kopīpašnieki pauž gatavību vienlaikus ar visiem vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumā norādītiem trūkumiem novērst šādu neatbilstību saskaņā ar šī atzinuma ieteikumiem. Savukārt varbūtība, ka lēmums par vidi degradējošas būves klasificēšanas apturēšanu tiks atcelts no tā izdošanas dienas un kopīpašniekiem vajadzēs samaksāt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli par visu labvēlības periodu, atturēs mājokļu kopīpašniekus no grūti realizējamu saistību uzņemšanās. Vienlaikus Noteikumi neierobežo kopīpašnieku mēģinājumu skaitu sakārtot mājokli un uz sakārtošanas periodu samazināt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli. Papildus kopīpašnieki var lūgt lēmuma par vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanu pagarinājumu līdz trim mēnešiem būvdarbu vai remontdarbu pabeigšanai. Šādā veidā mājokļa kopīpašnieki tiks pasargāti no labvēlīga lēmuma atcelšanas gadījumā, kad mājoklis ir gandrīz sakārtots. Saprātīgi samērojot pašu resursus, mājokļa sakārtošanai nepieciešamo laiku un pašvaldības mājokļa atjaunošanas līdzfinansējuma programmu, piemēram, "Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanai un siltināšanai" un "Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai", mājokļu kopīpašnieki nodrošinās sava īpašuma atbilstību prasībām būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam. Šis tiesību institūts tika pozitivizēts Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa saistošajos noteikumos Nr. 146 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi" un ir piemērojams kopš 2022. gada. Svarīgi norādīt, ka tā sagatavošana tika iniciēta atbilstoši Avotu apkaimes biedrības un citu iedzīvotāju ierosinājumiem saistībā ar paaugstināta nodokļa par klasificētiem mājokļiem, kurus plānots sakārtot vai kuri ir sakārtošanas procesā, sloga samazināšanu. Šis būvju vides degradācijas pasīvais novēršanas instruments ir pietiekami pieprasīts mājokļu kopīpašnieku vidū. Kopš 2022. gada vidi degradējošas būves klasifikācijas lēmums ir apturēts 19 reizes, t. sk. 2024. gada pirmajos divos mēnešos piecas reizes. Tāpat piecas daudzdzīvokļu mājas jau ir sakārtotas un vidi degradējošas būves klasifikācija atcelta permanenti. Tā kā lēmuma, ar kuru būve klasificēta kā vidi degradējoša, darbību var apturēt nevis pēc pašvaldības iniciatīvas, bet uz privātpersonas iesnieguma pamata, pastāvot zināmiem nosacījumiem, tad ārējā normatīvajā aktā ir jābūt regulētai šai kārtībai un nosacījumiem. Lēmums par vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanu ir tiešā mērā saistīts ar būvju uzturēšanu, tātad arī ar Noteikumiem, kas izdoti par teritoriju un būvju uzturēšanu, tiek skaidri definēti nosacījumi, kādos apstākļos un uz kādu laiku var apturēt šāda lēmuma darbību (Noteikumu 9.–12. punkts). Atbalsts piegulošo teritoriju kopšanai Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 (turpmāk – Spriedums) ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā lietošanā esošas teritorijas kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Norādīts arī, ka pašvaldībai pēc iespējas jāparedz atvieglojumi personām, kuras vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt minēto pienākumu. Noteikumi paredz personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, kā arī pašvaldības atbalstu šī pienākuma izpildē. Ar Noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Lai īstenotu samērīgu pienākumu uzlikšanu privātpersonām un pašvaldības līdzdalību attiecīgo autonomo funkciju izpildes nodrošināšanā, Noteikumi paredz pašvaldības pienākumus, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Pašvaldība nodrošina piegulošo teritoriju kopšanu pie tiem nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašnieki saskaņā ar Noteikumiem pilnībā vai daļēji ir atbrīvoti no piegulošās teritorijas kopšanas pienākumiem. Pašvaldība nodrošina centralizētu lapu savākšanu no iedzīvotājiem periodā no 15. oktobra līdz 30. novembrim pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā. Informācija par lapu savākšanas kārtību un laiku tiek publicēta pašvaldības tīmekļvietnē, kā arī plašsaziņas līdzekļos. Ziemas periodā pašvaldība nodrošina pretslīdes kaisāmā materiāla (minerālmateriālu) izsniegšanu 50 kg apjomā bez samaksas Noteikumu 2. punktā noteiktajai personai, kura kopj piegulošo teritoriju, ja piegulošajā teritorijā atrodas gājēju ietves ar cieto segumu, kā arī nodrošina pašvaldības ielām piegulošo gājēju ietvju centralizētu mehanizēto attīrīšanu no sniega un pretslīdes kaisāmā materiāla kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu uz ietvēm visā pašvaldības teritorijā pie visu kategoriju pašvaldības ielām. Tādējādi par pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināta ietvju tīrīšana un kaisīšana, kā arī pretslīdes materiāla savākšana pašvaldības īpašumā esošajās teritorijās, bet pašvaldība nenodrošinās citām personām piederošu īpašumu ietvju, pagalmu, kāpņu vai iebrauktuvju tīrīšanu un kaisīšanu. Ietvju centralizēta mehanizēta attīrīšana no sniega un pretslīdes kaisāmā materiāla kaisīšana ietver gājēju ietves taisnās daļas attīrīšanu no sniega un kaisīšanu, savukārt droša piekļuve pie sava īpašuma (ietves daļa no ietves iekšējās malas līdz iekļūšanai īpašumā gājējiem paredzētajā daļā, kā arī piebrauktuve pie īpašuma no brauktuves malas līdz iekļūšanai īpašumā autobraucējiem paredzētajā daļā) jānodrošina īpašniekiem pašiem. Savukārt, ņemot vērā to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi" 6.12. apakšpunktam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir pienākums brīdināt nodalījuma joslai piegulošo teritoriju īpašniekus par darbībām, kuras piegulošo teritoriju ekspluatācijas dēļ apdraud nodalījuma joslu, tajā esošās inženierbūves un citas būves, kā arī pieprasīt apdraudējuma novēršanu, tad pašvaldība gadījumā, kad pašvaldības īpašumā esošā piegulošā teritorija piegul dzelzceļa zemes nodalījuma joslai, pati veiks tās kopšanu. Noteikumos paredzēts pašvaldības līdzdalības mehānisms, nosakot atvieglojumus vairākām iedzīvotāju kategorijām: - trūcīgiem vai maznodrošinātiem saimnieciskai darbībai neizmantotu viendzīvokļa māju īpašniekiem, ja tie ir vientuļi pensionāri ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām (ja vien tās nav personas, kuras ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti); - nekustamo īpašumu īpašniekiem, kuru īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības. Lai saņemtu Noteikumos paredzēto atbalstu, tiesīgajām personām jāiesniedz pašvaldībai adresēts iesniegums, pievienojot dokumentus, kas apliecina atbilstību Noteikumu attiecīgajam punktam un kurus pašvaldība nevar iegūt pati (piemēram, dokumentu, kas apliecina invaliditātes grupu u. tml.). Lai saņemtu pašvaldības atbalstu to piegulošo teritoriju kopšanā, kuras ir lielākas par pusi no īpašuma teritorijas, nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāiesniedz pašvaldībai adresēts iesniegums, kurā jānorāda vēlamais atbalsta veids piegulošās teritorijas kopšanā – pašvaldības pienākums kopt piegulošās teritorijas daļu, kas pārsniedz pusi no īpašuma teritorijas (norādot vēlamo daļu), vai cita veida atbalsts (piemēram, pašvaldības pienākums nodrošināt lapu izvešanu, zālāju pļaušanu u. tml.). Pamatojoties uz personas iesniegumā izteikto lūgumu, pašvaldība sniegs atbalstu piegulošo teritoriju kopšanā atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumā norādītajam atbalsta sniegšanas veidam (apjomam). Papildus iepriekšminētajam, Noteikumu 13. punktā ir paredzēti Pašvaldības pienākumi (papildu atbalsts), nodrošinot bezmaksas lapu centralizētu savākšanu, pretslīdes kaisāmā materiāla izsniegšanu, pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošo ietvju centralizētu mehanizētu attīrīšanu no sniega un pretslīdes kaisāmā materiāla kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams slīdamības mazināšanai, kā arī piegulošo teritoriju uzturēšanu blakus dzelzceļa nodalījuma joslām. Administratīvā atbildība un saistošo noteikumu izpildes kontrole Par atsevišķu Noteikumu prasību neievērošanu Noteikumos paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personu, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu. Administratīvie sodi Noteikumos ir iekļauti, lai aizstāvētu sabiedrības tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē un atturētu personas no tādu pārkāpumu izdarīšanas, kas apdraud iepriekšminēto tiesību īstenošanu. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas pausto viedokli, ka izšķiršanos par labu problēmsituācijas risināšanai administratīvā akta ceļā vai administratīvā soda ceļā veic likumdevējs (informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana" (2016); informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana" (2018)), un ņemot vērā to, ka likumdevējs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau ir noteicis administratīvo atbildību par dzīvojamo māju obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neveikšanu, ja tā skar sabiedrības intereses, tad līdzīgi arī Noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība par citu apbūvētu vai neapbūvētu teritoriju un būvju uzturēšanas neveikšanu (Noteikumu 4.1. un 4.3. apakšpunkts), un Noteikumi paredz vienādus teritorijas un būvju uzturēšanas nosacījumus gan daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās, gan publiskā lietošanā esošās teritorijās, gan pret publisku ārtelpu vērstās teritorijās. Piemērojamā soda apmērs diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma; tā izvērtēšana ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas kompetencē. Noteikumos paredzētie administratīvie sodi ir izvēlēti ar tādu preventīvu spēku, lai tie būtu efektīvi pārkāpumu skaita samazināšanai, t. i., lai pārkāpumu gadījumā piemērotās sankcijas atturētu pārkāpējus no turpmākiem pārkāpumiem. Brīdinājums piemērojams fiziskām personām gadījumos, kad konstatēts, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas pie administratīvās atbildības saucamās personas ierobežo mazāk nekā naudas soda piemērošana. Savukārt naudas sodam jāmotivē persona atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpumu izdarīšanas; tam jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot Noteikumos iekļautās prasības. Lai pašvaldībā radītu vienveidīgu praksi neatkarīgi no tā, vai par Noteikumos paredzēto prasību nepildīšanu tiek piemērota Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzētā administratīvā atbildība par obligāto pārvaldīšanas darbību neveikšanu vai šajos Noteikumos paredzētā administratīvā atbildība, kā kompetentā iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai tiek noteikta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvā komisija. Tā kā, izstrādājot administratīvo atbildību regulējošas tiesību normas, nepieciešams ievērot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu, Noteikumi neparedz administratīvo atbildību par piegulošo teritoriju nekopšanu un par to, ka no publiskās ārtelpas redzami žogi, vārti un publiskā lietošanā esoši atsevišķi ārtelpas labiekārtojuma element netiek uzturēti tehniskā un vizuālā kārtībā. Saskaņā ar Noteikumiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija, konstatējot, ka netiek kopta pieguloša teritorija Noteikumu 4.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā, kā arī konstatējot, ka netiek uzturēti tehniskā un vizuālā kārtībā no publiskās ārtelpas redzami žogi, vārti un publiskā lietošanā esoši atsevišķi labiekārtojuma elementi (Noteikumu 4.4. apakšpunkts), būs tiesīga izdot administratīvo aktu, uzliekot tā adresātam veikt noteiktu pienākumu. Šāda administratīvā akta piespiedu izpilde tiks veikta atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Noteikumi paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija būs tiesīga izdot administratīvo aktu, ja konstatēts, ka būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ziemas periodā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves vai braucamos ceļus un tie ir slideni (apledojuši), un jebkura kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraud personas dzīvību, veselību vai mantu. Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija kā administratīvā akta izpildiestāde nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, pret adresātu vēršot aizvietotājizpildi, savukārt adresātam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus, kas saistīti ar aizvietotājizpildes veikšanu. Šādā gadījumā arī netiks uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Turklāt tiesības izdot pienākumu uzliekošu administratīvo aktu ir tiešā mērā saistītas ar sabiedrības drošības ievērošanu, jo sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ietvju, gājēju ceļu, piebrauktuvju vai braucamo ceļu tūlītēju notīrīšanu vietās, kas acīmredzami norāda uz bīstamo seku iestāšanos, ja tas netiks izdarīts, nav iespējams tūlītēji panākt, uzsākot tikai administratīvā pārkāpuma procesu. Turklāt saskaņā ar Tieslietu ministrijas 2024. gada 20. martā sniegto viedokli Nr. 1-17/927, ja saistošie noteikumi nodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi, tajos jebkurā gadījumā var paredzēt pašvaldības tiesības izdot tiesiskus pienākumus nosakošus administratīvos aktus, un gadījumos, kad tiesību akts pieļauj gan izdot administratīvo aktu, gan piemērot administratīvo atbildību, administratīvā akta izdošana būtu prioritāri izmantojama, ja vien pārkāpums principiāli ir novēršams. Tāpat Tieslietu ministrija norādījusi, ka, ja no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma regulējuma vai no vispārīgā Pašvaldību likuma regulējuma varētu izsecināt pašvaldības tiesības izdot administratīvo aktu, tad, neraugoties uz administratīvās atbildības regulējuma esību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, pašvaldība varētu izmantot šo mehānismu (paredzēt pienākumu uzliekošu administratīvo aktu izdošanu). Tāpēc situācijās, kad, piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija nebūs izdevusi pienākumu uzliekošu administratīvo aktu un tiks konstatēts, ka lāstekas no būves nokritušas, radot kaitējumu, vai uz nenotīrītas un slidenas ietves kāds būs pakritis, gūstot traumas, bet pārkāpums vairs nav novēršams, policija būs tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Atbilstoši Būvniecības likuma 21. panta devītajai daļai, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Savukārt atbilstoši Pašvaldību likuma 25. panta pirmajai daļai dome pilnvaro pašvaldības administrācijas iestādi vai amatpersonu izdot administratīvo aktu pašvaldības vārdā, izņemot gadījumu, kad likums vai Ministru kabineta noteikumi tieši nosaka to pašvaldības institūciju, tostarp domi, kuras kompetencē ir administratīvā akta izdošana. Ņemot vērā iepriekšminēto, Noteikumi paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments ir pašvaldības iestāde, kura, konstatējot, ka būve netiek uzturēta atbilstoši 6. punkta prasībām (konstatēts kāds no 6. punktā norādītajiem trūkumiem), ir tiesīga izdot administratīvo aktu, uzliekot pienākumus novērst konstatētos trūkumus. |