Satura rādītājs

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums

1. Situācijas apraksts

2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti

3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis

4. Centra izveide

5. Centra finansēšana un ietekme uz valsts budžetu

1. pielikums Kopsavilkums finansējumam konceptuālā ziņojuma īstenošanai

2. pielikums Centra biznesa modeļa īss izklāsts

3. pielikums Atbilstības valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējums

Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

[1] 2023.gada augustā Ministru kabinets apstiprināja Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029.gadam (turpmāk – Stratēģija)¹, kurā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un nodefinēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi. No spējas stiprināt Veselības ministrijas (turpmāk – VM) resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus.

[2] Kopumā veselības nozares digitālo datu telpas un ar to saistīto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumu veidošanā un uzturēšanā ir iesaistīts liels skaits institūciju un uzņēmumu. Veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Tāpat veselības nozares datu telpā ir veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai nepieciešamie dati, ko rada ārstniecības iestādes, aptiekas, izglītības un sertifikācijas institūcijas un veselības resora iestādes, un kas tiek uzkrāti veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu VM padotības iestāžu pārziņā ir deviņpadsmit valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri.

[3] Veselības nozares digitālās vides un veselības aprūpes datu pārvaldības jomā Latvijā ir konstatētas vairākas problēmas:

1. Sadrumstalota digitālā vide un tās pārvaldība

2. Nav iespējama visu veselības aprūpes datu koplietošana

3. Nav vienotu veselības aprūpes datu standartu

4. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte

5. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu projektu vadības kapacitāte

[4] Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā VM resora IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcijas, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir VM resora IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu digitālo risinājumu izstrādē.

[5] Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu VM resora vienotu digitālo pārvaldību un pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru (turpmāk – Centrs), koncentrējot resora IKT kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi kopumā stiprinot VM resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinot stratēģisku nozares resursu pārvaldību. Sākotnēji, veidojot centralizētu datu pārvaldības institūciju, ir nepieciešami papildus resursi, kas ilgtermiņā veidos resursu ekonomiju un mazinās attīstības procesu sadrumstalotību starp resora iestādēm.

[6] Centru tiek piedāvāts veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir VM.

[7] Centram plānots deleģēt šādus valsts pārvaldes uzdevumus:

1. Īstenot valsts digitālās veselības politiku;

2. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu attīstību atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;

3. Nodrošināt veselības nozares IKT metodisko vadību un atbalstu, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;

4. Nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;

5. Vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras² plānošana, ieviešana un pārvaldīšana;

6. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;

7. Nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā.

Deleģējums minēto uzdevumu izpildei tiks noteikts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajā daļā noteikto, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

Lai noteiktu konkrētus Centram veicamos pienākumus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, VM padotības iestādes slēgs līgumu ar Centru. Līgumā Centram paredzēts noteikt sniegt šādus pakalpojumus:

1. Izstrādāt, uzturēt aktuālu un pārvaldīt digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli.

2. Nodrošināt e-veselības sistēmas (DigiVes) pārziņa funkcijas, t.sk.:

a. Izstrādāt un uzturēt aktuālu DigiVes (turpmāk tekstā arī E-veselības sistēma) arhitektūru un attīstības principus;

b. Uzturēt E-veselības portāla darbībai nepieciešamo infrastruktūru

c. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;

d. Koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

e. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

f. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar e-veselības sistēmu.

g. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

h. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos.

3. Nodrošināt E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas.

4. Izstrādāt un uzturēt aktuālu SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus.

5. Slēgt pakalpojumu līgumu ar SPKC, NVD, VADC, VTMEC, VI un NMPD par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, iekļaujot tajā tādus uzdevumus, kā:

a. programmatūras darbības uzraudzība (apkalpošana);

b. programmatūras darbības traucējumu identificēšana un novēršana;

c. informācijas sistēmu un programnodrošinājuma projektēšana, tehniskā uzdevuma sastādīšana un tā realizācija;

d. jaunu informācijas sistēmu programmnodrošinājuma līdzekļu ieviešana un turpmākā apkalpošana;

e. programmatūras prasību specifikācijas un citas dokumentācijas izstrāde un aktualizēšana;

f. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšana;

g. konsultāciju un tehniskas palīdzības sniegšana informācijas sistēmu lietotājiem;

h. iestāžu e-pakalpojumu uzturēšana un attīstīšana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv;

i. nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu integrāciju ar publiskā sektora informācijas sistēmām datu apmaiņai, tai skaitā ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

j. koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

k. izmaiņu vadība un sadarbība ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

l. metodisko materiālu un vadlīniju izstrāde, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas, spētu sekmīgi integrēties ar veselības nozares valsts informācijas sistēmām.

m. jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanas pārraudzīšana, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

n. sadarbība ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;

o. sadarbība ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā lietotāju pieredzes uzlabošanai.

6. Izstrādāt procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošināt tās īstenošanu.

7. Gatavot projektu pieteikumus un piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros.

8. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus.

9. Organizēt iepirkumus.

[8] Centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā VM identificējusi kapitālsabiedrību SIA "Lielstraupes pils" (iepriekš VSIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca", reģistrācijas numurs 40003342456), kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tās līdzšinējie uzdevumi jau ir nodoti citām ārstniecības iestādēm, tāpēc tā ir izmantojama Centra izveidei.

[9] Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā par Centra izveidi paralēli noritēs administratīvo un normatīvo jautājumu risināšana. Centra izveide un tā cilvēkresursu piesaiste noritēs pakāpeniski, atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, uzdevumu, finansējuma pieaugumam. Valsts pārvaldes uzdevuma "Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību" īstenošanu Centrs realizēs pakāpeniski. Sākotnēji Centram tiks deleģēts uzdevums nodrošināt šobrīd Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) pārziņā esošās Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (E-veselības sistēma) pārziņa funkcijas, kā arī NVD uzsākto E-veselības sistēmas attīstības projektu īstenošanu. Pēc tam pakāpeniski atbilstoši VM sadarbībā ar padotības iestādēm izstrādātam iekšējam VM resora IKT reorganizācijas plānam, tiks nodrošināta VM resora iestāžu pakalpojumu līgumu slēgšana ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu.

[10] Veselības nozares Digitālo kompetenču centram jābūt spēcīgam VM resora līderim veselības datu standartizācijā, veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošanā, veidošanā un ieviešanā, digitālo pakalpojumu plānošanā un projektēšanā, pilotēšanā,resora pārstāvim digitalizācijas jautājumu risināšanā arī kopprojektos ar citiem resoriem, veicinot gan valsts koplietošanas risinājumu izmantošanu un attīstību, gan sadarbību ar citu resoru kompetences centriem un digitālās transformācijas iniciatīvām, gan Latvijas dalību Eiropas veselības datu telpā.

[11] Izveidojot Veselības nozares Digitālo kompetenču centru, ilgtermiņā veidosies ne tikai datu apmaiņas procesu salāgotība, datu pieejamība un pārneses iespējas, atbilstoši standartiem, bet arī būs būtisks atbalsts datos balstītai un uz rezultātu vērstai nozares budžeta veidošanai.

[12] Centra sākotnējā perioda darbības rezultātā tiek plānots, ka:

1. Ārstniecības personām un iedzīvotājiem pieejami primārās, sekundārās ambulatorās un stacionārās veselibas aprūpes dati gan par valsts, gan pacientu, gan apdrošinātāju līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, t.sk:

a. 2025.g. ieviesta starptautiskam standartam atbilstoša, strukturētā formā pieejama, pacienta pamatinformācija

2. informācija par pacientu veselības stāvokli datorapstrādājamā formātā pieejama integrācijai ES datu apmaiņas infrastruktūrā Eiropas Veselības Datu Telpas regulas projektā noteiktajos termiņosTiks attīstīta E-pieraksta sistēma un vienots veselības aprūpes pakalpojumu rindu risinājums, lai mazinātu rindas un birokrātiju, veicinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā, t.sk:

a. 2027.g. izstrādāts vienota pieraksta un nosūtījumu risinājums, izmantojot tirgū piedāvātos e-pieraksta digitālos risinājumus

b. 2025.g. ieviests vienreizes princips vakcinācijas datu digitalizācijā, nodrošinot, ka E-veselībā ievadītā informācija par vakcinācijas faktu tiek automātiski nodota Vadības informācijas sistēmai pakalpojuma apmaksai

3. Tiks veicināta datu pieejamība pētniecībai un inovācijām, jo īpaši mātes un bērna, psihiskās veselības, onkoloģijas un veselības veicināšanas jomā, t.sk:

a. 2025.g. izveidota pieeja starptautisko standartu adaptēšanai

b. 2027.g. uzsākta pakalpojumu sniegšana sekundāro datu atlasē un izsniegšanā

c. Līdz 2027.g. sadarbībā ar VM tiks izstrādāts ietvars mākslīgā intelekta izmantošanai veselības aprūpē

4. Būs izveidots un ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, t.sk.:

a. 2025.g. publicēti apspriešanai minimālie kvalitātes standarti un kontroles mehānismi

b. 2025.g. izveidota aprobēšanas kārtība jaunu tehnoloģiju izmantošanai ārstniecības iestādēs un saistītos IT uzņēmumos

c. 2024/2025.gadā izstrādāta veselības nozares jomas arhitektūra

Lai, attīstot centralizētus nacionāla līmeņa digitālās veselības risinājumus, nodrošinātu savietojamību ar ārstniecības pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmām datu pieejamības un aprites nodrošināšanai, paralēli būs risināms jautājums par finansējuma pieejamību, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ka ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu savietošanu ar e-veselības sistēmu būtiski kavē finansējuma pieejamība sistēmu integrācijai. Šī problēma risināma, iekļaujot veselības aprūpes pakalpojumu tarifos IKT komponenti.³ Ja tiks pamatota papildus finansējuma nepieciešamība ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu savietošanai ar e-veselības sistēmu, valsts veselības aprūpes budžeta izstrādes procesā VM iesniegs atbilstošu prioritārā pasākuma pieteikumu Finanšu ministrijai.

[13] Tika identificēti šādi iespējamie saimnieciskās darbības ieņēmumu virzieni un pakalpojumu grupas:

1. Virziens: Digitālās veselības risinājumu pārvaldība

a. Konsultēšana risinājumu pārvaldībā

b. Drošības & privātuma jomas pakalpojumi (datu aizsardzības pakalpojumi ar specializāciju veselības aprūpē, datu pārvaldīšana/klasificēšana/atbilstība, drošības novērtējums)

c. Pakalpojumu vadības ieviešana

2. Virziens: Digitālās Veselības risinājumu izstrādes atbalsts

a. Izstrādes metodoloģiju veidošana

b. Datu arhitektūras definēšana

c. Ieviešanas plānošana, t.sk. apmācību koordinēšana

3. Virziens: Digitālās veselības risinājumu atbilstība

a. Sertifikācijas pakalpojumi

b. Digitālo risinājumu testēšana ar specializāciju veselības datu apstrādē

c. Atbilstības ārējām prasībām novērtēšana

4. Virziens: Digitālās veselības datu izsniegšana un analīze

a. Datu pārvaldība (transformācija, kvalitātes kontrole, utt.)

b. Datu integrācija pēc pieprasījuma (piemērām, tieši nesaistīto datu avotu analīze)

c. Regulārā datu analīze, atskaišu veidošanas pakalpojumi

Detalizētāku informāciju par potenciālajiem Centra komercpakalpojumiem šobrīd nav iespējams norādīt.

Potenciālie Centra komercpakalpojumu saņēmēji varētu būt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, digitālo risinājumu izstrādātāji, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tomēr pakalpojumu iegāde no Centra būtu brīva šo iestāžu izvēle. Pirms konkrētu komercpakalpojumu attīstīšanas VM kā kapitāldaļu turētājs atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajai daļai veiks izvērtējumu par plānotās darbības atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem. Atbilstoši Konkurences padomes norādītajam jāņem vērā arī Konkurences likuma 14.¹ panta prasības, kas aizliedz publiskas personas kapitālsabiedrībai ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Attiecīgi rūpīgi būs izvērtējama iespējamā plānotā kapitālsabiedrības darbība tādu pakalpojumu sniegšanas tirgos, kur jau strādā vai potenciāli varētu iesaistīties citi tirgus dalībnieki.

[14] Konceptuālais ziņojums "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk – Ziņojums) izstrādāts, lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par Centra izveidi, kas nepieciešams veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu jeb digitālo risinājumu attīstīšanai un pārvaldības kapacitātes stiprināšanai.

Sagatavojot ziņojumu, VM konsultējās ar Konkurences padomi. Konkurences padome atzinumā norādījusi, ka plānotā kapitālsabiedrības darbība VM resora IKT jomā, kas ietver konceptuālajā ziņojumā norādītos centra plānotos valsts pārvaldes uzdevumus, vērtējama kā atbilstoša Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta otrajai daļai, VM ir veikusi paredzētās rīcības izvērtējumu (3.pielikums). Konkurences padome arī norādījusi, ka plānotā Centra darbība neparedz konkurēt ar tirgus dalībniekiem risinājumu izstrādē (programmēšanā), bet gan organizēt publiskos iepirkumus nepieciešamo risinājumu saņemšanai. Konkurences padome atbalsta, ka "(..) nepieciešamo risinājumu izstrādē iespējami vairāk jāiesaista IKT nozarē jau darbojošies komersanti", kā arī norāda, ka "(..) jāņem vērā arī Konkurences likuma 14.¹ panta prasības, kas aizliedz publiskas personas kapitālsabiedrībai ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Attiecīgi rūpīgi būs izvērtējama iespējamā plānotā kapitālsabiedrības darbība tādu pakalpojumu sniegšanas tirgos, kur jau strādā vai potenciāli varētu iesaistīties citi tirgus dalībnieki".

Informāciju par Centra izveidi VM prezentēja Digitālās veselības padomes 2024.gada 29.februāra sanāksmē. Digitālās veselības padomē ir pārstāvētas arī IKT jomas komersantus pārstāvošas biedrības (biedrība "Riga TechGirls", Digitālās veselības biedrība, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, )⁴. VM ir saņēmusi Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā rakstisku viedokli, kurā tā informē, ka atbalsta veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi un piedāvāto pārvaldības modeli. Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā savā 2024.gada 10.aprīļa atzinumā norādījusi, ka aicina "(..) Centram deleģēt uzdevumu "Organizēt vienotu un sistemātisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību" un norāda, ka piekrīt "(..) ziņojuma projekta 22.punktam, ka Latvijā "nepieciešams stiprināt digitālās veselības pārvaldības kapacitāti. Tieši tādēļ ierosinām Digitālo kompetenču centra izveides gaitā paredzēt konkurētspējīgus nosacījumus centra ilgtspējīgai darbībai, kā arī mandātu pieņemt lēmumus veselības nozares digitālās transformācijas veicināšanai un IKT risinājumu attīstīšanai."

[15] Ziņojumā koncentrētā veidā izklāstīta esošā situācija VM resora digitālo pakalpojumu pārvaldībā un digitālo risinājumu attīstīšanā. Tiek aprakstīti Centra ieviešanas iespējamie varianti, kā arī piedāvāts optimālais risinājums. Ziņojums sastāv no piecām nodaļām:

1. Situācijas apraksts;

2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti;

3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis;

4. Centra izveide;

5. Centra finansēšana un ietekme uz valsts budžetu.

Ziņojumam ir trīs pielikumi:

1. Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu;

2. Centra biznesa modeļa īss izklāsts;

3. Atbilstības Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējums;

Konceptuālais ziņojums

1. Situācijas apraksts

[16] Atbilstoši Stratēģijai Digitālās veselības politikas mērķis ir veicināt Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam⁵ noteikto mērķu sasniegšanu – uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarināt labā veselībā nodzīvoto mūžu, novērst priekšlaicīgu mirstību un mazināt nevienlīdzību veselības jomā.

[17] Latvijas digitālās veselības ekosistēmu⁶ veido gan nacionālā līmeņa iestādes, to radītie dati un uzturētie digitālie risinājumi, gan starptautiskie digitālās veselības ekosistēmas elementi:

1. Ārstniecības iestādes un to radītie dati, kas ārstniecības mērķu sasniegšanai tiek uzkrāti ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;

2. Aptiekas un to radītie dati, kas tiek uzkrāti aptieku informācijas sistēmās, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;

3. Komersanti, kas ārstniecības iestādēm un aptiekām izstrādā un nodrošina digitālos risinājumus datu apstrādei;

4. Sertifikācijas iestādes un to radītie dati par izsniegtajiem izglītības dokumentiem, kas tiek uzkrāti sertifikācijas iestādēs, kā arī tiek iekļauti valsts informācijas sistēmās;

5. VM resora iestādes, to radītie dati un uzturētās valsts informācijas sistēmas un datubāzes, kur tiek uzkrāti dati valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu nodrošināšanai sabiedrības veselībā un veselības aprūpē, t.sk. veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai, statistikas nodrošināšanai, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai;

6. Citas valsts pārvaldes institūcijas, kuru funkciju un uzdevumu nodrošināšanai nepieciešami dati, kas atrodas VM resora iestāžu informācijas sistēmās;

7. Valsts IKT koplietošanas pakalpojumu nodrošinātāji;

8. Akadēmiskais sektors, kas izmanto veselības nozarē radītos datus pētniecībā un inovāciju attīstīšanā;

9. Eiropas veselības datu telpas dalībnieki datu apmaiņas nodrošināšanai veselības datu primārai izmantošanai (MyHealth@EU infrastruktūras pilnvarotie dalībnieki: ES dalībvalstu nacionālie e-veselības kontaktpunkti, citas veselības datu infrastruktūras, trešo valstu vai starptautiska līmeņa kontaktpunkti.⁷

10. Eiropas veselības datu telpas dalībnieki datu apmaiņas nodrošināšanai veselības datu sekundārai izmantošanai (izveides procesā esošās HealthData@EU infrastruktūras pilnvarotie dalībnieki: ES dalībvalstu nacionālie kontaktpunkti veselības datu sekundārai izmantošanai, ES institūciju kontaktpunkts, ar veselību saistītas izpētes infrastruktūras, trešo valstu un starptautisku organizāciju kontaktpunkti⁸).

11. ES 1+miljona genoma datu⁹ pārvaldības ietvars un digitālie risinājumi (tiek attīstīti programmas "Digitālā Eiropa" projektā "European Genomic data Infrastructure"¹⁰)

12. Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) Globālais digitālās veselības sertifikātu tīkls un tā dalībnieki, kurš izveidots, lai attīstītu digitālos produktus gatavības pandēmijām stiprināšanai.¹¹

[18] Kā redzams iepriekšējā punktā iekļautajā uzskaitījumā, digitālās veselības ekosistēmā jau šobrīd līdzās nacionālajiem digitāliem risinājumiem veselības jomā darbojas un tiek attīstīti ne tikai ES, bet arī starptautiska līmeņa veselības datu apmaiņas risinājumi.

[19] Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša t.sk. viena no Eiropas Komisijas 2019.–2025. perioda prioritātēm – vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidošana, lai nodrošinātu veselības datu elektronisku apmaiņu primārai un sekundārai izmantošanai, tostarp pārrobežu kontekstā, balstoties uz pēc iespējas harmonizētiem nosacījumiem visās ES dalībvalstīs. Ziņojuma gatavošanas laikā Eiropas Savienības Padomes Sabiedrības veselības darba grupas ietvaros turpinās diskusijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu¹² (turpmāk – EHDS regula). Diskusiju gaitā Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai vēl paredzēts vienoties par to, cik plašs ir EHDS regulā paredzēto nosacījumu tvērums, kā tieši piemērojami dažādi nosacījumi un kādi ir piemērošanas termiņi, tomēr pat gadījumā, ja tiktu panākta vienošanās par pēc iespējas mazāk ambiciozu tvērumu, ir paredzams, ka dalībvalstīm EHDS regulas nosacījumu ievērošanai būs nepieciešams ievērojams apjoms cilvēkresursu, tehnisko un finanšu resursu, lai nodrošinātu datu apstrādi un infrastruktūras uzturēšanu.

Sagaidāms, ka EHDS regula cita starpā paredzēs obligātus nosacījumus šādās jomās:

1. noteiktu elektronisko veselības datu kategoriju pieejamība fiziskām personām centralizētā sistēmā un fizisku personu iespēja kontrolēt šos datus un citu personu piekļuvi šiem datiem;

2. ārstniecības personu piekļuve noteiktu elektronisko veselības datu kategorijām un pienākums sistemātiski reģistrēt elektroniskos veselības datus;

3. nacionālais e-veselības kontaktpunkts, kas nodrošina veselības sistēmas dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā apmaiņai ar veselības datiem saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;

4. kopīgas specifikācijas veselības informācijas sistēmām, kuras apstrādā noteiktas veselības datu kategorijas, šo sistēmu ražotājiem paredzēts pašsertifikācijas mehānisms un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm uzdots pienākums uzraudzīt informācijas sistēmu pašsertifikācijas atbilstību;

5. plašs datu kategoriju apjoms, kuram jābūt pieejamam veselības datu sekundārai izmantošanai (piemēram, pētniecībai, inovācijām, politikas veidošanai, oficiālās statistikas sagatavošanai, pacientu drošībai vai reglamentējošām darbībām), kā arī noteikts mehānisms veselības datu sekundārai izmantošanai gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī;

6. nacionālais kontaktpunkts, kas nodrošinātu dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā veselības datu sekundārai izmantošanai;

7. dažādu periodisku ziņojumu sagatavošana Eiropas Komisijai par EHDS regulas nosacījumu ievērošanu un datu apstrādi, kas veikta, pamatojoties uz EHDS regulas nosacījumiem.

Šo un citu funkciju pildīšanai EHDS regulas projekts paredz dalībvalstīm izvēlēties vismaz vienu digitālās veselības iestādi, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un izmantošanu veselības pakalpojumu sniegšanai, vismaz vienu veselības datu piekļuves struktūru, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un apmaiņu sekundārai izmantošanai, kā arī norādīt pastāvošu datu uzraudzības iestādi, kas būs atbildīga par dažādu regulas nosacījumu ievērošanu un pārkāpumu novēršanu. EHDS regulas projekts paredz elastību iestāžu nozīmēšanā, ļaujot dažādas regulā paredzēto institūciju funkcijas sadalīt starp vairākām iestādēm, kā arī ļaujot apvienot vairāku institūciju funkcijas vienā iestādē. Uzskaitīto uzdevumu pildīšanai un risinājumu izstrādei būs nepieciešamas augsta līmeņa IKT kompetences, kā arī ievērojams cilvēku resursu apjoms.

[20] Septiņu¹³ VM padotības iestāžu pārziņā ir 19¹⁴ valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri¹⁵. Digitālās veselības politikas izstrādi un koordinēšanu nodrošina VM. Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā veselības nozares IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcija, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu IKT risinājumu izstrādē.

No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus, t.i.:

1. Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis "papīra" medicīnisko dokumentu apriti;

2. Digitālie risinājumi palīdz pacientiem ērti piedalīties savas veselības aprūpē;

3. Ārstniecībā un profilaksē plaši tiek izmantoti attālinātie risinājumi un citas digitālās tehnoloģijas – pakalpojumi ir pieejamāki, kvalitatīvāki, efektīvāki un ērtāki un palīdz ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem sadarboties visā "pacienta ceļā" un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus;

4. Ievērojami pieaugusi veselības nozares speciālistu izpratne par digitālās veselības risinājumiem;

5. Veselības nozares pārvaldība ir datos balstīta.

[21] Līdz ar to šobrīd galvenās problēmas veselības nozares IKT jomā Latvijā:

1. Sadrumstalota IKT vide un tās pārvaldība, kurā gandrīz katra gan valsts pārvaldes, gan ārstniecības iestāde ir vēsturiski izveidojusi un nereti turpina veidot savus individuālos digitālos risinājumus, lai nodrošinātu šodienas prasībām atbilstošu datu apriti un uzglabāšanu un iniciētu jaunus pakalpojumus. Šāda pieeja kavē atvērtas un inovatīvi dinamiskas vides veidošanos, kas efektīvāk spētu nodrošināt pacientam pieejamu, saprotamu un ērtu mijiedarbību ar veselības nozari.

2. Nav iespējama visu veselības aprūpes datu koplietošana, kas rada medicīnisko pakalpojumu dublēšanu. Ārstniecības iestādēm nav pieejas citās ārstniecības iestādēs veikto pakalpojumu datiem, tāpēc pakalpojumi tiek atkārtoti (visbiežāk dažādi izmeklējumi) un veicina to, ka pacients nodrošina papīra medicīnisko dokumentu transportēšanu starp ārstniecības iestādēm, kā arī būtiski apgrūtināta multidisciplinārā sadarbības modeļa ieviešana ārstniecības procesā.

3. Nav vienotu veselības aprūpes datu standartu, tas, savukārt, ir papildus apgrūtinājums sekmīgi attīstīt resora digitālo datu koplietošanas infrastruktūru un pakalpojumus un sadarbību ar citām Eiropas Savienības valstīm.

4. Neveidojas vienota veselības jomas elektronisko datu arhitektūra, kas rada datu dublēšanās risku informācijas sistēmās, ierobežotu sadarbspēju u.c. problēmas.

5. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu pārvaldības kapacitāte, kas rada papildus izdevumus un kavē tehnisko risinājumu attīstību integrēti ar ārstniecības procesu, kvalitātes vadības procesu un norēķinu procesu modernizāciju. Kā arī nereti izslēdz iespēju attīstīt digitālos risinājumus, izstrādes procesā iesaistot nozares speciālistus.

6. Zema un decentralizēta digitālo risinājumu projektu vadības kapacitāte, kas kavē dažādu projektu īstenošanu, jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un veido nevienmērīgu digitālās transformācijas attīstību resorā. Tai skaitā nav iespējams nodrošināt ekspertīzes veidošanu un sistēmisku pieeju zināšanu saglabāšanai resorā, vāji attīstīta savlaicīga gala lietotāju iesaiste jaunu IKT risinājumu izstrādē.

[22] Nepieciešams stiprināt digitālās veselības pārvaldības kapacitāti gan IKT jomā, gan pakalpojumu transformācijā, tai skaitā efektīvāk izmantot esošos cilvēkresursus, attīstīt trūkstošās kompetences, veidot un saglabāt VM resorā veselības nozares specifisko ekspertīzi un zināšanas, nodrošināt aktīvu sadarbību ar privātā, nevalstiskā sektora un akadēmiskā sektora pārstāvjiem, lai stiprinātu Latvijas pozīcijas arī ES līmenī, piedaloties Eiropas veselības datu telpā.

[23] Uzsākot digitālās transformācijas plānošanu Latvijā, 2021.gada sākumā ar PVO atbalstu tika rīkotas piecas domnīcas ar plašu sabiedrisko organizāciju iesaisti – gan pacientu organizācijām, gan ārstniecības personu un farmaceitu profesionālajām asociācijām, ārstniecības iestāžu (gan publisko, gan privāto) organizācijām, ārstniecības IKT sistēmu izstrādātājiem u.c. Tajās tika diskutēta gan veselības nozares digitālās transformācijas būtība, gan, ko pacienti, ārsti un citi iesaistītie no tās sagaida, būtiskākās problēmas esošajā nozares IKT pārvaldībā. Domnīcu dalībnieki uzsvēra nepieciešamību būtiski stiprināt ārstniecības speciālistu savstarpējo sadarbību un darboties pēc "ekosistēmas principa", t.i. pēc iespējas iesaistot visas puses, balstoties uz lietotāju pieredzi, neveidojot centralizētas sistēmas, balstoties uz standartiem, ieviešot elastīgo attīstību ("agile development") u.c. Dalībnieki akcentēja nozares IKT stratēģiskās plānošanas un attīstības vadības trūkumu un nepieciešamību pēc elastīgas, iesaistošas sadarbību attīstošas organizācijas.

[24] Lai kopīgi un iesaistoši attīstītu digitālo veselību, tās ekosistēmu veidojošās organizācijas, t.sk. pacientu organizācijas 2022.gada 7.jūlijā noslēdza sadarbības memorandu. Šobrīd memorandam pievienojušās jau 30 dažādas organizācijas, kuras ir ieinteresētas veselības nozares digitālajā attīstībā.

[25] Lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbības memorandā iekļauto mērķu un uzdevumu īstenošanu, 2022.gada beigās tika izveidota Digitālās veselības padome¹⁶, kuras sastāvā iekļauti Memorandu parakstījušo institūciju pārstāvji. Digitālās veselības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares speciālistus, valsts un pašvaldību institūcijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ekspertus un pacientu intereses pārstāvošās organizācijas uz pacientiem un citiem lietotājiem orientētas atvērtas digitālās veselības ekosistēmas izveidē un attīstīšanā, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti, pieejamību, izmaksu efektivitāti un ērtumu visos veselības aprūpes līmeņos iesaistītajiem.

[26] Memoranda parakstītāji, lai nodrošinātu kapacitāti digitālās veselības ekosistēmas ieviešanai, atbalsta digitālās veselības pārvaldības kompetences centra izveidi un līdzdarbojas veselības aprūpes ekosistēmas veidošanas jautājumu risināšanā, daloties ar labās prakses piemēriem, idejām un padomiem, kas sekmē iesaistošas un uz pacientu orientētas veselības aprūpes ekosistēmas veidošanu. Memorands paredz, ka VM resora IKT kompetenču centrs nodrošina kopējās arhitektūras un attīstības sagatavošanu, sadarbspējas un datu apmaiņas standartizāciju, digitālās veselības ekosistēmā ietilpstošo decentralizēto risinājumu attīstības veicināšanu un resora digitālās transformācijas atbalstu.

[27] PVO Globālajā digitālās veselības stratēģijā 2020–2025¹⁷ norāda, ka digitālās veselības iniciatīvām, lai tās īstenotu savu potenciālu, ir jābūt daļai no plašākām veselības nozares vajadzībām un digitālās veselības ekosistēmas, un tās jāīsteno pamatojoties uz stratēģisku ietvaru, kas apvieno vadības, finanšu, organizatoriskos, cilvēku un tehnoloģiskos resursus un ir pamats finansētam rīcības plānam, kas nodrošina koordināciju starp vairākām ieinteresētajām personām. Šādu iniciatīvu īstenošana nav iespējama bez spēcīgas IKT pārvaldības struktūras nozarē. PVO uzsver, ka, nepareizi koordinētas vai atdalītas, digitālās veselības iniciatīvas noved pie vertikāliem vai atsevišķiem IKT risinājumiem, kas, lai gan ir labi iecerēti, bieži vien izraisa informācijas sadrumstalotību un līdz ar to sliktu pakalpojumu sniegšanu. Vienota veselības nozares digitālo kompetenču centra izveide atbilst PVO 2020.–2025. Globālās digitālās veselības stratēģijas stratēģiskajam mērķim dalībvalstīm "Izveidot specializētu organizāciju un pārvaldības mehānismus, kas noteiktu prioritāti un ieviestu digitālo veselību valsts līmenī, tostarp ārkārtas situācijās."

[28] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un kompetenču konsolidāciju"¹⁸ pausta nostāja, ka, lai paaugstinātu valsts pārvaldes IKT atbalsta efektivitāti un kvalitāti, jāveicina specializētu kompetences centru attīstība un jānovērš šķēršļi, kas ierobežo valsts pārvaldes rīcībā esošo IKT resursu efektīvu koplietošanu. Šī nostāja pamatota ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Vai valsts pārvaldē tiek noteikta vienota IKT infrastruktūras pārvaldība, lai nodrošinātu tās efektīvu izmantošanu?" Ziņojums paredz, ka ministrijās, kurās tas vēl nav izdarīts, ir jāizveido atbilstoši pilnvarotas un reāli strādājošas nozares IKT vadības un pārvaldības organizācijas. Tai skaitā, ministrijām ir jāplāno nozares IKT attīstība, plānojot ne tikai informācijas sistēmu un platformu, bet arī resorā izmantojamos un attīstāmos IKT pakalpojumus.

[29] Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam 4.4.10.1. Rīcības apakšvirziena "Cilvēkresursi – IKT prasmju un kompetenču konsolidācija" vīzija saka: "Iestādes nenoslogo sevi ar IKT atbalsta pakalpojumiem, bet koncentrējas un resursus uztur tikai pamatdarbības attīstībai. IKT attīstības un atbalsta kompetences tiek mērķtiecīgi konsolidētas, efektīvāk izmantojot pieejamos cilvēkresursus, kompetences grupējot pēc līdzīgām uzdevumu pazīmēm. Sekmīgai šo mērķu sasniegšanai ir kritiski svarīgi atzīt nepārtrauktas pilnveides nepieciešamību un pārgrupēt valsts rīcībā jau esošos resursus un kompetences, kā arī attīstīt spējas tā, lai pilnveide būtu iespējama un notiktu nepārtraukti, nevis fragmentāri un sadrumstaloti, pamatā balstoties uz vāji savstarpēji koordinētām finansiālām intervencēm ar atšķirīgām prioritātēm".

2. Ieviešanas modelis un pārvaldības iespējamie varianti

[30] Lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu IKT pārvaldību un IKT pakalpojumus, koncentrējot kompetences un resursus, kā arī novērstu identificētās problēmas veselības nozares IKT jomā, nepieciešams izveidot veselības nozares digitālo kompetenču centru. Šī ziņojuma 3.sadaļā aprakstītas Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis.

[31] Centra darbības jomā ir jābūt šādiem veselības nozares digitālajai attīstībai kritiski svarīgiem jautājumiem:

1. Valsts digitālās veselības politikas īstenošana;

2. Veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšana un koordinētas attīstības nodrošināšana;

3. Veselības nozares IKT metodiskās vadības nodrošināšana;

4. Veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrāde, adaptēšana, uzturēšana, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;

5. Vienotas veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošana, ieviešana un attīstība;

6. Nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbības un funkciju īstenošana un Latvijas iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā un aktīvas sadarbspējas tajā nodrošināšana.

7. Veselības datu sagatavošana un izsniegšana sekundārai izmantošanai drošā veidā.

[32] Centra izveidei iespējami sekojoši četri alternatīvas darbības modeļi:

1. Modelis A: NVD struktūrvienība – struktūrvienību kopums, kas izveidots kā digitālās veselības nodaļa vai birojs;

2. Modelis B: jauna dienesta/aģentūras izveidošana – VM padotības iestāde, kas izveidota VM pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā;

3. Modelis C: Valsts kapitālsabiedrība, kurā VM ir vienīgā kapitāla daļu turētāja vai kurā VM ir vismaz 51% kapitāla daļu turētāja un pārējās kapitāla daļas sadalītas starp klīniskās universitātes slimnīcām (turpmāk – KUS). Valsts kapitālsabiedrībai ir visas īpašumtiesības un pilnvarojums pārvaldībai un atbildībai par digitālās veselības stratēģijas īstenošanu un vienotas veselības nozares ekosistēmas izveidi un attīstību, nodrošinot mūsdienīgus un ES ietvaros konkurētspējīgus digitālās transformācijas risinājumus.

4. Modelis D: ārpakalpojuma sniedzējs. Apskatot dažādus iespējamos risinājumus, tika identificēta arī iespēja veselības nozares digitālās transformācijas pārvaldības uzdevumu nodot ārpakalpojumā (publiskā iepirkuma kārtībā) trešajai pusei ar iepriekšēju veiksmīgu IKT risinājumu ieviešanas pieredzi. Izskatot Modeli D, tika secināts, ka tas konceptuāli ir neiespējams, jo:

a. tiktu pastāvīgi apšaubīta deleģējamā / iepērkamā pakalpojuma sniedzēja (un tā sadarbības partneru) objektivitāte un neatkarība – attiecīgi būtu jāievieš vēl pastiprinātāki pasākumi kā citos risinājumos šī riska pastāvīgai uzraudzībai;

b. nav redzami risinājumi, kā izvairīties no deleģējamā / iepērkamā pakalpojuma sniedzēja ilgtermiņa komerciālo interešu realizēšanas, tādējādi iespējami ietekmējot digitālās transformācijas stratēģisko mērķu sasniegšanu;

c. nododot IKT pārvaldību kā valsts pārvaldes uzdevumu ārpakalpojumā, ir risks vai nu neizbēgami ierobežot konkurenci, ilgstoši un atkārtoti kontraktējot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju, vai arī sadrumstalot pakalpojuma sniegšanu / saņemšanu laika nogriežņos (pakalpojuma sniegšanas līgumos), zaudējot laiku, zināšanas un kompetenci, pakalpojuma sniegšanu nododot katru reizi citam uzņēmumam. Turklāt IKT pārvaldība ir stratēģiski svarīgs jautājums veselības nozarē, kura nodošana ārpakalpojumā varētu palielināt stratēģiskās pārvaldības risku, tai skaitā ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izaicinājumus un veselības nozares lēmumu sensitivitāti.

D modeļa vērtēšana pieejama šā ziņojuma 3. pielikumā, neatbalstot šāda modeļa ieviešanu, bet tas neizslēdz nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus dažādu IKT pakalpojumu un risinājumu nodrošināšanai veselības nozarē.

Tālāk aprakstītas A, B un C modeļu priekšrocības un trūkumi.

[33] Vērtējot IKT pārvaldības nodrošināšanai veselības nozarē Modeli A, B un C, nepieciešamais finanšu apjoms noteikto IKT pārvaldības centralizācijas pasākumu īstenošanai būtiski neatšķiras. Starp šiem modeļiem pastāv būtiskas atšķirības citos aspektos, kas ir savstarpēji salīdzināti (skatīt tabulu Nr.1).

IKT pārvaldības modeļu izvērtējums

Tabula Nr.1

[34] Informatīvā ziņojuma "Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam", kas pieņemts Ministru kabineta 2023.gada 15.augusta sēdē (prot.Nr.40 38.§.) Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 3. punktā ir paredzēts uzdevums – pieņemt zināšanai, ka tiks izvērtēta nepieciešamība izveidot atsevišķu struktūrvienību Nacionālajā veselības dienestā, kas nodarbotos ar digitālās veselības infrastruktūras pārvaldību. Veicot vērtējumu, secināts, ka Modelis A: "NVD struktūrvienība" ļauj realizēt IKT pārvaldības pilnveidojumus bez būtiskām normatīvo aktu un strukturālajām izmaiņām, kas ir vienīgā būtiskā šī modeļa priekšrocība pret pārējiem modeļiem. Iepriekš ir bijušas iniciatīvas organizēt IKT pārvaldības kompetenci kādā no padotības vai pārraudzības iestādēm, tomēr neviena no tām nav īstenojusies. Līdzšinējā pieredze ir pierādījusi, ka tāds autonoms un apjomīgs uzdevums, kā IKT risinājumu pārvaldība, šodienas globālajā digitalizācijas pasaulē nevar būt kā papildus uzdevums kādai no iestādēm, kuru pamatdarbības uzdevumi ir citi, ar IKT pārvaldības un attīstības jautājumiem nesaistīti. Veiksmīgam darbības modelim ir nepieciešama IKT risinājumu pārvaldības pilnīga centralizācija un nevis tikai prioritizēšana atsevišķā struktūrā, ņemot vērā arī nepieciešamību stiprināt digitālās vides drošību ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā un nodrošināt tās ilgtspējību un savlaicīgu sagatavošanos EHDS regulas īstenošanai. Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā aicina paātrināt veselības aprūpes jomas digitalizāciju pacientu iznākumu un nozares pārvaldes uzlabošanai un prioritizēt Latvijas veselības aprūpes iestāžu digitālās veselības risinājumu pārvaldību, ko veic kompetenta organizācija ar motivētu un lemtspējīgu komandu.²⁰ Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā²¹, Francijā²², Polijā²³, Kiprā²⁴, Zviedrijā²⁵, Dānijā²⁶ veselības nozares digitalizācijas funkcijas veic atsevišķa institūcija.

[35] Modelis B: "Jauna VM pārraudzības iestāde" nerada unikālās priekšrocības salīdzinot ar citiem modeļiem, bet tā plusi ir ar IKT pārvaldību kā darbības pamatprocesu izveidota iestāde un kapacitāte piedalīties ārvalstu fondu projektu konkursos.

[36] Visvairāk priekšrocību sniedz Modelis C: "Valsts kapitālsabiedrība", kas vienīgais dod iespēju realizēt digitālās veselības pārvaldības funkcijas stiprināšanu ar darbinieku skaita samazinājumu tiešajā valsts pārvaldē, pārdalot kapitālsabiedrībai daļu tās padotības iestāžu IKT uzturēšanai un attīstīšanai paredzētā finansējuma, tai skaitā amata vietu nodrošināšanai. Vienlaikus, veidojot C1 modeli būs nepieciešami nodarbinātie atbalsta funkciju veikšanai (grāmatveži, personāls, juristi), kas nav nepieciešams A un B modelī. Valsts kapitālsabiedrība arī ir vienīgais modelis, kas dod iespēju nepieciešamības gadījumā piesaistīt līdzdalībā citas kapitālsabiedrības, kurās VM ir valsts kapitāla daļu turētāja, un nepieciešamības gadījumā izmantot tādus finanšu instrumentus, kā kredītus, līzingus IKT risinājumu attīstībai. Valsts kapitālsabiedrība ļautu arī dinamiski (tai skaitā atbilstoši tirgus līmeņa atlīdzības līmenim) piesaistīt cilvēkresursus, t.sk. ārstniecības personālu, ārstniecības procesu pārnesei digitālā vidē un ekspertu viedokļu sniegšanai, kā arī piesaistīt papildus sadarbības partnerus resora ietvarā (tai skaitā, starptautiskos ekspertus, zinātniskos un pētnieciskos), tādējādi veicinot sadarbību starp nozares dalībniekiem un stiprinot kopējo veselības nozares digitālo transformāciju ar atbilstošu IKT kapacitāti. Kompetences centra kapitālsabiedrības modelis ļautu aktīvāk iesaistīties ES līmeņa digitālās transformācijas aktivitātēs, piesaistot finansējumu un jaunus sadarbības partnerus digitālās ekosistēmas inovatīvai attīstībai, tai skaitā pētniecībai. C Modeļa pieeja Centra izveidē ļautu līdzsvaroti sekmēt IKT pārvaldības funkcijas stiprināšanu un straujāku inovatīvo risinājumu piesaisti nozarē, aktīvi iesaistot digitālās veselības ekosistēmas dalībniekus. Šī ziņojuma 2.pielikumā sniegts veselības nozares IKT kompetenču centra biznesa modeļa īss izklāsts.

[37] Modelim C ir iespējami vairāki līdzdalības varianti kapitālsabiedrībā:

a. C1 – kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs – VM

b. C2 – kapitālsabiedrība, kurā kapitāldaļas sadalītas starp VM un klīniskajām universitātes slimnīcām, attiecīgi 52% VM un pa 16% katrai klīniskajai universitātes slimnīcai. Šāds dalījums veicinātu līdzsvarotu pieeju lēmumu pieņemšanā, salāgojot valsts un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju intereses.

[38] VM Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas²⁷ 2024.gada 13.februāra sēdē sniedza prezentāciju par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi un digitālo kompetenču vienotu attīstību. Sēdē tika pieņemts lēmums konceptuāli atbalstīt ziņojumā ietvertos priekšlikumus, bet atzīmēts, ka nepieciešams papildu izvērtējums, lai izvēlētos ilgtermiņā atbilstošāko Digitālo kompetenču centra institucionālā modeļa variantu. VM tika uzdots kopīgi ar Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentu atkārtoti izvērtēt ziņojumā ietverto Digitālo kompetenču centra institucionālā modeļa variantu priekšrocības un trūkumus un vienoties par piemērotāko modeli. 2024.gada 21.februārī VM un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, izvērtējot uzskaitītās alternatīvas, vienojās Ministru kabinetam apstiprināšanai virzīt modeļa C "Valsts kapitālsabiedrība" apakšmodeli C1.

3. Centra funkcijas, galvenie uzdevumi un pārvaldības modelis

[39] VM noteiktais vispārējais stratēģiskais darbības mērķis kapitālsabiedrībai ir - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu IKT infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē.

[40] Centram deleģējami šādi valsts pārvaldes uzdevumi, ņemot vērā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantā noteikto:

1. Īstenot valsts digitālās veselības politiku;

2. Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;

3. Nodrošināt veselības nozares IKT metodisko vadību un atbalstu, atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp VM padotības iestādi un Centru;

4. Nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai;

5. Vienotas veselības jomas elektronisko datu arhitektūras plānošana, ieviešana un attīstība;

6. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;

7. Nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā.

Deleģējums minēto uzdevumu izpildei tiks noteikts, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajā daļā noteikto, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

[41] Centra izveides ietvaros Centram deleģējamie valsts pārvaldes uzdevumi var tikt precizēti.

[42] Lai noteiktu konkrētus Centram veicamos pienākumus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, VM padotības iestādes slēgs līgumu ar Centru. Līgumā Centram paredzēts noteikt sniegt šādus pakalpojumus:

1. Izstrādāt, uzturēt aktuālu un pārvaldīt digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli

2. Nodrošināt e-veselības sistēmas (Digives) pārziņa funkcijas, t.sk.:

a. Izstrādāt un uzturēt aktuālu DigiVes (turpmāk tekstā arī E-veselības sistēma) arhitektūru un attīstības principus;

b. Uzturēt E-veselības portāla darbībai nepieciešamo infrastruktūru

c. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;

d. Koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

e. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

f. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar e-veselības sistēmu.

g. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

h. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;

3. Nodrošināt E-veselības lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas

4. Izstrādāt un uzturēt aktuālu SPKC, VADC, NVD, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus;

5. Slēgt pakalpojumu līgumu ar SPKC, VADC, NVD, VTMEC, VI un NMPD par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, iekļaujot tajā tādus uzdevumus, kā:

a. programmatūras darbības uzraudzība (apkalpošana),

b. programmatūras darbības traucējumu identificēšana un novēršana,

c. informācijas sistēmu un programnodrošinājuma projektēšana, tehniskā uzdevuma sastādīšana un tā realizācija,

d. jaunu informācijas sistēmu programmnodrošinājuma līdzekļu ieviešana un turpmākā apkalpošana;

e. programmatūras prasību specifikācijas un citas dokumentācijas izstrāde un aktualizēšana;

f. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšana;

g. konsultāciju un tehniskas palīdzības sniegšana informācijas sistēmu lietotājiem;

h. iestāžu e-pakalpojumu uzturēšana un attīstīšana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv;

i. nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu integrāciju ar publiskā sektora informācijas sistēmām datu apmaiņai, tai skaitā ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

j. koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

k. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

l. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar veselības nozares valsts informācijas sistēmām.

m. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

n. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;

o. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;

6. Izstrādāt procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošināt tās īstenošanu;

7. Gatavot projektu pieteikumus un piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros.

8. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus

9. Organizēt iepirkumus

[43] Ņemot vērā Centra stratēģisko darbības mērķi un deleģējamos valsts pārvaldes uzdevumus, Centra darbības mērķi ir:

M1. Sadarbībā ar VM radīt organizatorisko un normatīvo ietvaru sekmīgai nozares digitālajai transformācijai un digitālās veselības risinājumu attīstībai, pēc iespējas nodrošinot iesaistīto dalībnieku interešu salāgošanu

Piedāvātajiem risinājumiem jānodrošina organizatoriskie un tehnoloģiskie priekšnoteikumi, kuru ietvaros var tik efektīvi un mērķtiecīgi īstenoti konkrētie veselības aprūpes nozares pilnveidojumi un ieviesti attiecīgi digitālās veselības risinājumi. Šim ietvaram jābūt iekļaujošam un jānodrošina visu iesaistīto pušu interešu ievērošana un saskaņošana.

Sagaidāmie rezultāti:

a. Izstrādāta un aktualizēta DigiVes arhitektūra un attīstības principi;

b. Nodrošināta IKT pakalpojumu (IKT infrastruktūras, informācijas sistēmu pārvaldības, DigiVes koplietošanas risinājumu nodrošināšanas un citu) sniegšanas nosacījumu definēšana un nepieciešamo resursu piesaiste;

c. Nodrošināta IKT risinājumu attīstības pasākumu atbilstība digitālās veselības politikai, kā arī DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem, tai skaitā nodrošināta VM resora iestāžu informācijas sistēmu attīstības projektu pārraudzība (tai skaitā atbilstoši Ministru kabineta 04.07.2023. noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība");

d. Nodrošināta DigiVes koplietošanas risinājumu ieviešanas un attīstības projektu realizācija, saskaņojot risinājumu prasību realizāciju ar to lietotājiem un nodrošinot to atbilstību noteiktajai DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem;

e. Nodrošināta dalība kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;

f. Nodrošināta VM resora pārstāvība Latvijas IKT pārvaldības struktūrās;

Nodrošināta Centra ekspertu dalība Eiropas Savienības darba grupās un citos starptautiska mēroga formātos digitālās veselības jomā.

g. Nozares dalībnieku, ieskaitot pacientus, viedoklis ir uzklausīts un ņemts vērā, dalībnieki ir apmierināti ar to lomu un iesaisti digitālās veselības izveidē.

M2. Veicināt veselības aprūpes dalībnieku sadarbību un digitālās veselības risinājumu sadarbspēju, nodrošinot inovatīvu digitālās veselības risinājumu attīstību un pieejamību

Sagaidāmie rezultāti:

a. Ir izveidots un strādā iekļaujošs digitālās veselības standartizācijas process;

b. Izstrādātas un uzturētas prasības integrācijai ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, kā arī kontrolēta to izpilde; Nodrošināta risinājumu, kas tiek integrēti ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, atbilstības izvērtēšana noteiktajām sadarbības prasībām;

c. Izstrādāti metodiskie materiāli un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar DigiVes sistēmu. Vadlīnijas izstrādātas gan attiecībā uz nacionālā līmenī izmantojamiem tehniskajiem datu apmaiņas standartiem, gan attiecībā uz datu semantisko kodēšanu, nosakot kādām datu kopām un kādos gadījumos, kuri starptautiskie semantiskie standarti ir izmantojami;

d. Datu apmaiņu standarti, sistēmu saskarnes ir publicētas un ērti pieejamas viesiem ieinteresētajiem (t.sk. izstrādāju portāls u.c.);

e. Nodrošināta datu semantiskā un tehniskā savienojamība, kas sniedz plašas datu analīzes iespējas;

f. Veicināta un nodrošināta DigiVes risinājumu integrācija ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem un citu resoru IKT risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

g. Sistēmas eksponē standartizētas saskarnes, kas nodrošina funkcionālo daļu aizvietošanas iespējas/konkurenci;

h. Papildus valsts sistēmās notiek inovatīvu pievienotās vērtības risinājumu izveide un tiek nodrošināta to pieejamība ārstniecības iestādēm.

M3. Nodrošināt efektīvu resursu izlietojumu un paaugstināt investīciju atdevi

Sagaidāmie rezultāti:

a. Nozares IKT personāla un funkcijas konsolidācijas rezultātā uzlabojas IKT funkcijas efektivitāte, IKT pakalpojumu kvalitāte un veselības aprūpes datu pieejamība;

b. Mazinās riski saistībā ar digitālās veselības risinājumu izveidi un darbināšanu, kā arī resora iestāžu IKT atbalsta nodrošināšanu;

c. Inovatīvu digitālo risinājumu ieviešana un aktīvāka sadarbība ES līmenī, tai skaitā attīstot zinātni un pētniecību;

d. Attīstīti datu analītikas risinājumi un nodrošināta jaunu datu atvēršana atkalizmantošanai;

e. Nodrošināta metodiskā vadība "emerging tech" un telemedicīnas pielietošanas jomā.

4. Centra izveide

[44] Centra izveidei valsts kapitālsabiedrības formā (Modelis C1) VM identificēja kapitālsabiedrību SIA "Lielstraupes pils" (iepriekš VSIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca") (reģistrācijas numurs 40003342456), kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja. Tās līdzšinējie uzdevumi ir nodoti citām ārstniecības iestādēm, taču tā ir izmantojama Centra izveidei. Līdz šim kapitālsabiedrība SIA "Lielstraupes pils" ir veikusi vēsturisko materiālo vērtību, arhīva dokumentācijas izvērtēšanu, nodošanu (t.sk. VM sadarbībā ar kapitālsabiedrības valdi ir nodrošinājusi, ka 2023.gada 16.martā tika pieņemts Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums un 2023.gada 2.maijā ar pieņemšanas nodošanas aktu ir nodoti kapitālsabiedrībai SIA "Lielstraupes pils" pārvaldīšanā VM valdījumā esošie valstij piederošie nekustamie īpašumi, kurus kapitālsabiedrība uzskaitīja bilancē ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā (aktīvs) un pārējās rezerves (pašu kapitāls), ar saistīto kustamo mantu Cēsu novada pašvaldības īpašumā. Uz šo brīdi kapitālsabiedrība SIA "Lielstraupes pils" ir gatava uzsākt darbu bez vēsturiski uzkrātajām materiālajām, arhīva vērtībām, apgrūtinājumiem un saistībām, kā arī salīdzinoši īsā laikā piesaistīt nepieciešamos cilvēkresursus.

[45] Līdzšinējais kapitālsabiedrības nosaukums – SIA "Lielstraupes pils" tiks mainīts atbilstoši jaunajām funkcijām. Viens no pirmajiem administratīvajiem Centra uzdevumiem būs piemeklēt atbilstošas telpas Centra darbības nodrošināšanai, iespējami aplūkojot jau resorā pieejamās telpas, tai skaitā, ņemot vērā arī Valsts nekustamo īpašumu "Publiskā sektora biroju izveides vadlīnijas" noteiktos standartus un ieteikumus viedas un drošas darba vides izveidei, koplietojot telpas efektīvākam darbam.

[46] Centra galvenais darbības veids, atbilstoši NACE2 klasifikatoram tiks noteikts – darbības informācijas tehnoloģijas jomā (kuru veikšanai ir nepieciešamas speciālās zināšanas: programmatūras izstrāde, pārveidošana, testēšana un atbalsta nodrošināšana; datorsistēmu projektēšana, kurās apvienota datortehnika, programmatūra un komunikāciju tehnoloģijas; lietotāja datorsistēmu un/vai datu apstrādes iekārtu vadība un ekspluatācija uz vietas; citi ar datoriem saistītie profesionālie un tehniskie pakalpojumi), kā arī saistītie profesionālie un tehniskie pakalpojumi. Atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijai SIA "Lielstraupes pils" ir klasificēta vispārējās valdības sektorā un ar savu darbību ietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu, līdz ar to arī Centrs potenciāli uzskatāms par valsts struktūru kontrolētu un finansētu komercsabiedrību.

[47] Centra izveide noritēs pakāpeniski. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā par Centra izveidi paralēli noritēs administratīvo/normatīvo jautājumu risināšana un IKT pārvaldības jautājumu risināšana. Arī cilvēkresursu piesaiste notiks pakāpeniski atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pieaugumam.

[48] Administratīvo/normatīvo jautājumu bloks Centra izveidei tiks īstenots pēc šī konceptuālā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā, un tas ietver šādas aktivitātes:

1) Tiesību aktu izstrāde saistībā ar NVD reorganizāciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu Centram:

a) MK rīkojuma izstrāde par NVD reorganizāciju (sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā tiks iekļauts arī Centram pārdalāmā finansējuma pamatojums, informācija par finansējumu sadalījumā pa gadiem amata vietām, kas pārdalāmas no Veselības ministrijas padotības iestādēm, informācija par iespējamo Centra izveides ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci sadalījumā pa gadiem, informācija, kad Digitālo kompetenču centrs uzsāks savu darbību, kāds ir rekomendējošais telpu lielums, noslodze, atrašanās vieta, kā arī Centram nododamo tiesību, saistību un mantas apjoms) un iesniegšana apstiprināšanai MK – 3 mēnešu laikā pēc šī konceptuālā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā;

b) grozījumu MK 11.03.2014. noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", NVD nolikumā un VM nolikumā iesniegšana apstiprināšanai MK – ne vēlāk kā līdz 2024.gada 1.decembrim;

2) Tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības nodošana no NVD Centram saistībā ar e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas nodošanu Centram – pēc normatīvo aktu pieņemšanas MK un ne vēlāk kā līdz 2024.gada 31.decembrim;

3) kapitālsabiedrības "Lielstraupes pils" nosaukuma un statūtu maiņa valdes iecelšana – 2 mēnešu laikā pēc šī konceptuālā ziņojuma apstiprināšanas Ministru kabinetā;

4) Centra valdes iecelšana – pēc MK rīkojuma par NVD reorganizāciju pieņemšanas Ministru kabinetā, bet ne vēlāk kā 2024.gada laikā;

5) VM resora IKT jomas reorganizācijas plāna (Centram deleģējamo VM un VM resora iestāžu IKT pakalpojumu plāns) (Veselības inspekcija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Zāļu valsts aģentūra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Latvijas Antidopinga birojs, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs, Nacionālais veselības dienests) sagatavošana – 2025. gadā .

[49] Centra izveide un tā cilvēkresursu piesaiste noritēs pakāpeniski, atbilstoši Centra darba apjomam, projektu, uzdevumu, finansējuma pieaugumam. Valsts pārvaldes uzdevuma "Nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību" īstenošanu Centrs realizēs pakāpeniski. Sākotnēji Centram tiks deleģētas E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas (no 2025.gada), kuras šobrīd, pamatojoties uz Ārstniecības likuma 78.panta otro daļu un MK 11.03.2014. noteikumiem Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", veic NVD, novirzot Centram daļu NVD finansējuma (t.sk. finansējumu, kas atbilst 15 IKT jomas amata vietu nodrošināšanai NVD) konkrētās funkcijas izpildei. Pēc tam pakāpeniski līdz 2027.gadam (ieskaitot) plānots reorganizēt pārējo VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu, VM padotības iestādēm slēdzot pakalpojumu līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu tehnisko uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu un likvidējot attiecīgās amata vietas VM resorā. Lai mazinātu risku, ka šīs reformas rezultātā varētu tikt zaudētas iegūtās zināšanas un prasmes un netikt nodrošināta to pārnese no VM padotības iestādēm uz Centru, VM padotības iestāžu darbiniekiem, kuru amata vietas reorganizācijas rezultātā tiks likvidētas, tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu Centrā.

[50] VM resora iestāžu pārziņā esošo IKT sistēmu tehniskās uzturēšanas un attīstības projektu vadības nodošana Centram pakalpojuma līguma ietvaros atslogos VM padotības iestāžu kapacitāti ar iespēju koncentrēt resursus pamatdarbības funkciju pilnveidošanai. Savukārt, centralizējot VM resora IKT risinājumu pārvaldību, resursu konsolidācija nodrošinās efektīvāku pārvaldību, novēršot pārklāšanos un sadrumstalotu pieeju un nodrošinot resursus tur, kur tie trūka. IKT pārvaldības resursu konsolidācija dos iespēja ieviest efektīvas koplietošanas funkcionalitātes un platformas, nodrošinot sabiedrībai, kā netiešajiem labuma guvējiem, kvalitatīvākus un pieejamākus veselības aprūpes pakalpojumus. Padotības iestādes arī pēc Centra izveides paliks informācijas sistēmu pārziņi. Kā pārziņi padotības iestādes nodrošinās Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pantā noteikto darbību izpildi, daļu no tām pārziņi nodrošinās paši, piemēram, datu vākšana, reģistrēšana, ievadīšana, apstrāde, izmantošana, aktualizēšana, labošana, bet daļu, piemēram, valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšana, uzturēšana un pieejamība atbilstoši Latvijas standartiem, licenču iegāde, programmatūras izstrāde, nodrošinās, slēdzot pakalpojumu līgumu ar Centru. Ziņojuma projekta 48.punktā minētā VM resora IKT jomas reorganizācijas plāna (Centram deleģējamo VM un VM resora iestāžu IKT pakalpojumu plāns) sagatavošanas laikā tiks precizēts, kādus pakalpojumus iestādes kā pārziņi iegādāsies no kapitālsabiedrības.

[51] Lai VM padotības iestādēm nepieciešamie digitālie risinājumi atbilstu to vajadzībām un veicinātu efektīvu funkciju realizāciju, tiks izveidots sadarbības mehānisms starp Centra IT biznesa procesu analītiķiem un padotības iestāžu realizēto biznesa procesu īpašniekiem. Padotības iestāžu biznesa procesu īpašnieki būs atbildīgi par funkcionālo prasību definēšanu izstrādājamajām un nepieciešamo izmaiņu prasību definēšanu ieviestajām informācijas sistēmām. Centra IT biznesa procesa analītiķi nodrošinās padotības iestāžu izvirzīto funkcionālo prasību ieviešanu informācijas sistēmās. Padotības iestāžu izvirzīto funkcionālo prasību realizācijai Centrs varēs piesaistīt ārpakalpojumu.

[52] Centram attīstoties, iespējama tā sniegto pakalpojumu nodrošināšana arī citiem veselības jomas tiesību subjektiem saskaņā ar noslēgtiem pakalpojuma līgumiem, tai skaitā informācijas sistēmu attīstības projektu vadība atbilstoši pakalpojuma līgumā definētiem nosacījumiem.

5. Centra finansēšana un ietekme uz valsts budžetu

[53] Centram deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai:

1. E-veselības pārziņa funkciju īstenošanai tiks novirzīta daļa no esoša NVD IKT finansējuma, t.sk. NVD finansējums, kas atbilst 15 amata vietu atlīdzības nodrošināšanai, attiecīgi likvidējot minētās amata vietas VM resorā. Lai mazinātu risku, ka šīs reformas rezultātā varētu tikt zaudētas iegūtās zināšanas un prasmes un netikt nodrošināta to pārnese uz Centru, NVD darbiniekiem, kuri nodrošina attiecīgo IKT funkciju izpildi, tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu Centrā. Tādējādi šīs reorganizācijas rezultātā provizoriski plānots, ka Centrs e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas sāks īstenot no 2025.gada 1.janvāra. Amata vietas pārdale tiks iesniegta izskatīšanai MK kopā ar normatīvajiem aktiem par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu Centram.

2. Pēc E-veselības sistēmas pārziņa funkcijas nodošanas Centram pakāpeniski tiks nodrošināta VM resora iestāžu pakalpojumu līgumu slēgšana ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu. (1.attēls). Šajos pakalpojumu līgumos tiks noteikti konkrēti sniedzamie pakalpojumi. Provizoriskais pakalpojumu saraksts norādīts šī ziņojuma 42.punktā. Šobrīd VM padotības iestādēs, papildus pārdalāmajam finansējumam no NVD, kas atbilst 15 amata vietu atlīdzības nodrošināšanai, IKT jomā ir vēl indikatīvi 46 amata vietas (Slimību profilakses un kontroles centrs – 4,5, Valsts asinsdonoru centrs – 6,5, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs – 1, Veselības inspekcija – 8, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests – 26), kuru uzturēšanai nepieciešamais finansējums varētu tikt pārdalīts uz Centru VM padotības iestādēm slēdzot pakalpojumu līgumus ar Centru par to pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu uzturēšanu un koordinētas attīstības nodrošināšanu, tādējādi pakāpeniski centralizējot padotības iestāžu IT uzturēšanas funkciju un attiecīgi arī likvidējot minētās amata vietas VM resorā. Lai mazinātu risku, ka šīs reformas rezultātā varētu tikt zaudētas iegūtās zināšanas un prasmes un netiktu nodrošināta to pārnese uz Centru, paredzēts slēgt līgumus starp Centru un padotības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina attiecīgo IKT funkciju izpildi, par darbavietas maiņu. Iepriekš minētais amata vietu skaits VM padotības iestādēs (Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, Veselības inspekcija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), kuru uzturēšanai nepieciešamais finansējums varētu tikt pārdalīts uz Centru, precīzi tiks noteikts, izstrādājot šī ziņojam 48. punktā minēto VM resora IKT jomas reorganizācijas plānu.

3. Uzdevumu īstenošanai un turpmākai informācijas sistēmu izveidei un uzlabošanai Centram tiks piesaistīti arī ES struktūrfondu un citu finanšu instrumentu līdzekļi projektu ietvaros (1.attēls), piemēram Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4.pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros.

4. Noteikto uzdevumu realizēšanai var tikt piesaistīts papildus finansējums, palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu.

Lēmumu pieņemšana un finansējuma plūsma nozares digitālo risinājumu attīstīšanai.

1.attēls

[54] Pārdalāmais finansējums Centra izveidei tiks noteikts MK rīkojuma projektā atbilstoši MK prokollēmuma projekta 4.1.apakšpunktam. Savukārt, potenciālie iespējamie finansējuma avoti būs NVD iekšējais finansējuma resurss, Centra plānotie pašu ieņēmumi, no budžeta resora "74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" rezervētajiem 275 000 000 euro 2025.–2026.gadam, kā arī finansējums tiks prasīts kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Jautājums par papildu valsts budžeta finansējumu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Piedāvātais biznesa modelis tika izstrādāts balstoties uz "Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijām", kas izdotas saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.panta trešo daļu. Vadlīnijas nosaka stratēģijas izstrādes procesu, kā arī vēlamo stratēģijas struktūru un saturu.

Kapitālsabiedrības biznesa modelis (tai skaitā informācija par kapitālsabiedrības produktiem un pakalpojumiem, kā arī – par cenu un tarifu noteikšanas jautājumiem).

Mērķi/redzējums:

1. Veicināt inovācijas un digitālo transformāciju veselības nozarē.

2. Kļūt par līderi digitālo veselības pakalpojumu plānošanā un projektēšanā. Sekmēt eksportspējīgu e-veselības risinājumu attīstību.

3. Sekmēt inovatīvu risinājumu izstrādi, piesaistot starptautiska līmeņa talantus un risinājumus.

4. Veidot lietotāju vajadzībām atbilstošus digitālās veselības pakalpojumu produktus:

a. Pacientiem;

b. ārstniecības personālam;

c. Sadarbības partneriem (citas iestādes, kurām tiks sniegti pakalpojumi)

d. sabiedrībai.

5. Uzturēt VM resora informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru.

6. Padarīt veselības tehnoloģijas pieejamas un kvalitatīvas.

7. Nodrošināt atbilstošu datu drošību un aizsardzību.

Uzdevumi:

a. Nodrošināt IKT risinājumu attīstības pasākumu atbilstību digitālās veselības politikai, kā arī DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem, tai skaitā nodrošināt VM resora iestāžu informācijas sistēmu attīstības projektu pārraudzību (tai skaitā atbilstoši Ministru kabineta 04.07.2023. noteikumiem Nr.368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība");

b. Izstrādāt DigiVes arhitektūru un attīstības principus;

c. Nodrošināt IKT pakalpojumu (IKT infrastruktūras, informācijas sistēmu pārvaldības, DigiVes koplietošanas risinājumu nodrošināšanas un citu) sniegšanas nosacījumu definēšanu un nepieciešamo resursu piesaisti;

d. Nodrošināt sniegto pakalpojumu pilnveidi un attīstību;

e. Nodrošināt DigiVes koplietošanas risinājumu ieviešanas un attīstības projektu realizāciju, saskaņojot risinājumu prasību realizāciju ar to lietotājiem un nodrošinot to atbilstību noteiktajai DigiVes arhitektūrai un attīstības principiem;

f. Izstrādāt un uzturēt prasības integrācijai ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, kā arī kontrolēt to izpildi;

g. Vērtēt risinājumu, kas tiek integrēti ar DigiVes koplietošanas risinājumiem, atbilstību noteiktajām sadarbības prasībām;

h. Veicināt un nodrošināt DigiVes risinājumu integrāciju ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem un citu resoru IKT risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

i. Piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;

j. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas un sniegt metodisko atbalstu, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas, spētu sekmīgi integrēties ar DigiVes sistēmu. Vadlīnijas izstrādājamas gan attiecībā uz nacionālā līmenī izmantojamiem tehniskajiem datu apmaiņas standartiem, gan attiecībā uz datu semantisko kodēšanu, nosakot, kādām datu kopām un kādos gadījumos, kuri starptautiskie semantiskie standarti ir izmantojami;

k. Pārstāvēt VM resoru Latvijas IKT pārvaldības struktūrās;

l. Piedalīties Eiropas Savienības darba grupās un citos formātos digitālās veselības jomā.

Sniedzamie pakalpojumi:

1. Izstrādāt, uzturēt aktuālu un pārvaldīt digitālās veselības pakalpojumu attīstības projektu portfeli

2. Nodrošināt e-veselības sistēmas (Digives) pārziņa funkcijas, t.sk.:

a. Izstrādāt un uzturēt aktuālu DigiVes (turpmāk tekstā arī E-veselības sistēma) arhitektūru un attīstības principus;

b. Uzturēt E-veselības portāla darbībai nepieciešamo infrastruktūru

c. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;

d. Koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

e. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

f. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar e-veselības sistēmu.

g. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

h. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;

3. Nodrošināt E-veselības lietotāju ( iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta dienesta funkcijas

4. Izstrādāt un uzturēt aktuālu SPKC, VADC, VTMEC, VI un NMPD pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu arhitektūru un attīstības principus;

5. Slēgt pakalpojumu līgumu ar SPKC, VADC, VTMEC, VI un NMPD par to pārziņā esošo informācijas sistēmu uzturēšanu un attīstību, iekļaujot tajā tādus uzdevumus, kā:

a. programmatūras darbības uzraudzība (apkalpošana),

b. programmatūras darbības traucējumu identificēšana un novēršana,

c. informācijas sistēmu un programnodrošinājuma projektēšana, tehniskā uzdevuma sastādīšana un tā realizācija,

d. jaunu informācijas sistēmu programmnodrošinājuma līdzekļu ieviešana un turpmākā apkalpošana;

e. programmatūras prasību specifikācijas un citas dokumentācijas izstrāde un aktualizēšana;

f. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības nodrošināšana;

g. konsultāciju un tehniskas palīdzības sniegšana informācijas sistēmu lietotājiem;

h. iestāžu e-pakalpojumu uzturēšana un attīstīšana valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv;

i. nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu integrāciju ar publiskā sektora informācijas sistēmām datu apmaiņai, tai skaitā ar Latvijas centrālajiem koplietošanas risinājumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

j. koordinēt un uzraudzīt pacientu veselības datu elektronisko apmaiņu ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmām;

k. Nodrošināt izmaiņu vadību un sadarbību ar privātā un publiskā sektora informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem par plānotajām un ieviestajām izmaiņām un risinājumu funkcionalitātēm;

l. Izstrādāt metodiskos materiālus un vadlīnijas, lai ārstniecības iestāžu un citu pakalpojumu sniedzēji, kas izstrādā informācijas sistēmas vai noteikta veida lietojumprogrammas spētu sekmīgi integrēties ar veselības nozares valsts informācijas sistēmām.

m. Pārraudzīt jaunu integrācijas risinājumu pieslēgšanu, nodrošinot testēšanu un pakalpojuma juridisko atšķirību salāgošanu;

n. Sadarboties ar kompetentajām iestādēm digitalizācijas jomā, tai skaitā ES institūcijām datu apmaiņas jautājumos;

o. Lietotāju pieredzes uzlabošanai nodrošināt sadarbību ar informācijas sistēmu lietotājiem digitālās veselības risinājumu attīstīšanā;

6. Izstrādāt procedūru veselības datu pieejamības nodrošināšanai nepieciešamo kvalitātes standartu un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, uzturēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un nodrošināt tās īstenošanu;

7. Gatavot projektu pieteikumus un piedalīties kopīgajos ES dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros.

8. Nodrošināt nacionālā e-veselības kontaktpunkta funkcijas un uzdevumus

9. Organizēt iepirkumus

Mērķa klientu segmenti

Centrs pakalpojumus nodrošinās:

• [MKS1] VM un tās padotības un pārraudzības iestādēm.

• [MKS2] Veselības nozarē strādājošām kapitālsabiedrībām un pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā poliklīnikām, ĢĀ praksēm, laboratorijām, u.c.).

• [MKS3] Digitālo risinājumu izstrādātājiem.

• [MKS4] Zinātniskām un pētniecības institūcijām.

• [MKS5] Iedzīvotājiem, kas ir medicīnisko pakalpojumu saņēmēji.

• [MKS6] Darba devējiem.

• [MKS7] ES Institūcijas un starptautiskās organizācijas

Izplatīšanas kanāli un attiecības ar klientiem

Centrs pakalpojumu sniegšanā orientējas, galvenokārt, uz VM un tās padotības iestādēm, veselības nozarē strādājošām kapitālsabiedrībām, pakalpojumu sniedzējiem, kā arī digitālo risinājumu izstrādātājiem, tai skaitā ārvalstīs reģistrētiem komersantiem.

Centra sniegto pakalpojumu virzīšanai tirgū galvenokārt tiek izmantota sabiedrisko attiecību metode un integrētas mārketinga komunikācijas metodes, ar mērķi informēt par jauniem pakalpojumiem, izmaiņām, izskaidrot pakalpojuma saņemšanu.

Komunikācijai tiek izmantoti visdažādākie komunikācijas kanāli:

- tieši kontakti;

- pasts/e-pasts;

- tīmekļa vietnes;

- sociālie mediji;

- plašsaziņas līdzekļi;

- informācijas starpnieki;

- apmācības, informatīvie pasākumi.

Komunikācijas procesa nodrošināšana tiks īstenota ciešā sadarbībā ar citām nozarēm, tai skaitā pakalpojumu pieejamības veicināšanai jau uzsākta sadarbība ar VARAM, lai sekmētu aktīvāku valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru iesaisti informācijas sniegšanai iedzīvotājiem un pakalpojumu pieejamības sekmēšanai.

Pamatkompetences, specifiskas zināšanas, spējas vai prasmes, kuras kapitālsabiedrību izceļ tirgū un kuras tā izmantos inovāciju ieviešanai un efektivitātes uzlabojumiem;

Atbilstoši augstākminētajam, Centrā plānots piesaistīt un nodarbināt šādu jomu ekspertus: datu analītiķus, datubāžu administratorus, informācijas drošības speciālistus, IKT vadītājus, IKT procesu pārvaldītājus, produktu/pakalpojumu īpašniekus, IKT projektu vadītājus, lietotāju atbalsta speciālistus, sistēmu administratorus, biznesa un sistēmu analītiķus, IKT risinājumu arhitektus, testētājus.

Attēls Nr.1

Centra funkcionālā organizācija

Kapitālsabiedrības ieguldījumi jaunu zināšanu iegūšanā

Atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk – ANM) noteiktajam un VARAM ziņojumam "Digitālās transformācijas projektu īstenošanas izaicinājumi" Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē (2021.gada 10.novembrī) teiktajam, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši – kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku, automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti, pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē. Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir nepietiekami būtiskas digitālās transformācijas izrāviena panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā pārvaldē.

Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību, izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politika ierobežotas iespējas piesaistīt papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes gan vadības līmenim – digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c.

Tiek plānots, ka Centrs komunikācijas jomā aktīvi strādās pie stratēģiskas sabiedrības informēšanas dažādos ar veselību un veselības aprūpes digitalizāciju saistītos jautājumos, veidojot gan informatīvus pasākumus iedzīvotājiem, gan sabiedrības informēšanas kampaņas un popularizējot digitālos risinājumus jaunu prasmju apguvei/ digitālo pakalpojumu izmantošanai.

Izmantojot dažādos komunikāciju kanālus, sabiedrība tiek aktīvi un savlaicīgi informēta par plānotajiem un visiem sekmīgi ieviestiem risinājumiem un inovatīviem pakalpojumiem. Plānots veidot lietotāju kopienas, sekmējot lietotājpieredzes pieeju jaunu digitālo risinājumu izstrādē.

Kapitālsabiedrības partneru tīkls un partneru ietekme uz kapitālsabiedrības darbību;

Visus partnerus var sadalīt vairākās grupās, vērtējot to ietekmi uz Centra darbību un to lomu digitālās veselības ekosistēmā. Nozīmīgākie partneri:

1. Pakalpojumu un risinājumu piegādātāji – nodrošina Centra darbību un mērķu sasniegšanu.

2. Valsts iestādes un institūcijas (NVD, VM u.c.) – nosaka politikas mērķus un attīstības stratēģiju, kā arī tām ir būtiska ietekme uz Centra finansējumu, nosakot valsts finansējuma nosacījumus un apjomu, jo valsts finansējums veido līdz 95 % no kopējiem Centra ieņēmumiem.

3. ES institūcijas – piedalās lielo projektu finansēšanā.

4. Ārvalstu (ES) sadarbības partneri un nevalstiskās organizācijas – atbalsta moderno risinājumu veidošanu, kas balstīta citu valstu pieredzē.

Ieņēmumu modelis

Veselības nozares IKT Kompetenču centra ieņēmumu struktūru veido vairākas komponentes:

1. valsts piešķirtais finansējums deleģēto funkciju veikšanai;

2. Eiropas Savienības fondu finansējums;

3. Saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Detalizējot var izdalīt šādus saimnieciskās darbības ieņēmumu virzienus un pakalpojumu grupas, ar mērķa klientu segmentiem atbilstoši 25. lpp. uzrādītajai segmentācijai:

Virziens: Digitālās veselības risinājumu pārvaldība

Mērķa klientu segmenti: MKS1, MKS2, MKS4

Pakalpojumu grupas:

1. Konsultēšana risinājumu pārvaldībā

2. Drošības & privātuma jomas pakalpojumi (datu aizsardzības pakalpojumi ar specializāciju veselības aprūpē, datu pārvaldīšana/klasificēšana/atbilstība, drošības novērtējums)

3. Pakalpojumu vadības ieviešana

Virziens: Digitālās Veselības risinājumu izstrādes atbalsts

Mērķa klientu segmenti: MKS1, MKS2, MKS3

Pakalpojumu grupas:

1. Izstrādes metodoloģiju veidošana

2. Datu arhitektūras definēšana, vienotas veselības jomas arhitektūras veidošana

3. Ieviešanas plānošana, t.sk. apmācību koordinēšana

Virziens: Digitālās veselības risinājumu atbilstība

Mērķa klientu segmenti: MKS1, MKS2, MKS3, MKS4, MKS7

Pakalpojumu grupas:

1. Sertifikācijas pakalpojumi

2. Digitālo risinājumu testēšana ar specializāciju veselības datu apstrādē, inovāciju "smilšu kastes" veidošana, t.sk. AI jomā

3. Atbilstības ārējām prasībām novērtēšana

Virziens: Digitālās veselības datu izsniegšana un analīze

Mērķa klientu segmenti: MKS1, MKS2, MKS3, MKS4, MKS5, MKS6, MKS7

Pakalpojumu grupas:

1. Datu pārvaldība (transformācija, kvalitātes kontrole, utt.)

2. Datu integrācija pēc pieprasījuma (piemērām, tieši nesaistīto datu avotu analīze)

3. Regulārā datu analīze, atskaišu veidošanas pakalpojumi

Plānots, ka sākotnēji Centrs veiks valsts deleģēto uzdevumu izpildi un otrajā darbības gadā sāks attīstīt saimnieciskās darbības ieņēmumus minētajos virzienos. Savukārt 3 līdz 5 gadu perspektīvā, uzkrājot kompetenci, Centrs attīstīs maksas komercpakalpojumus visos minētajos virzienos, attiecīgi noteiktajos termiņos veicot atbilstības valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktam un komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējumu attiecībā uz sniedzamajiem komercpakalpojumiem.

1. Atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2.punktam

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no likumā minētajiem nosacījumiem –Veselības nozares digitālo kompetenču centra izveides gadījumā – publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts [..] attīstībai vai valsts drošībai.

Turpmākā analīze ir veikta, ņemot vērā Konkurences padomes izstrādāto informatīvo materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana"²⁸.

Kas būs konkrētās preces/pakalpojuma saņēmēji un kādas vajadzības tiks apmierinātas; kāds un cik būtisks ieguvums radīsies patērētājiem; kurām patērētāju grupām ieguvums būs visaugstākais

Izveidojot Centru, pirmkārt tiks risināta ilgstošā problēmsituācija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu nozarē tās pakalpojumu sniedzēji strādā ar sadrumstalotām IKT sistēmām, pastāvīgi strādājot pie individuālu risinājumu izveides, ne vienmēr piemērojot vienotus standartus šo sistēmu izstrādē vai datu sinhronizācijā. Galvenie Centra sniegto pakalpojumu saņēmēji būs VM un tās padotības iestādes, veselības nozarē strādājošās kapitālsabiedrības un citi pakalpojumu sniedzēji (tai skaitā poliklīnikas, ĢĀ prakses, laboratorijas, u.c.), digitālo risinājumu izstrādātāji, zinātniskās un pētniecības institūcijas un pakārtoti – attīstoties centralizētai pieejai sistēmu pārvaldībā – arī esošie un potenciālie pacienti – personas, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem.

Kaut arī Centra fiziskā atrašanās vieta pašreiz tiek plānota Rīgā, tomēr, ņemot vērā šodienas darba metožu dažādību, un to, ka Centra darbs pārsvarā būs saistīts ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādes koordinēšanu, tā atrašanās vieta var tikt arī mainīta, attīstoties Centra biznesa modelim un sniegto pakalpojumu klāstam. Neskatoties uz to, Centra pakalpojumu saņēmēji būs visā Latvijas teritorijā, nākotnē aptverot visu līmeņu slimnīcas, kad tās pievienosies ar saviem IKT risinājumiem digitālās veselības ekosistēmai.

Sniedzot pakalpojumu, kas nodrošina resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpēju sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu), ieviešamo risinājumu koordinēšanu, lai gala rezultātā valstī izmantojamās tehnoloģijas un risinājumu būtu sadarbspējīgi un savstarpēji integrējami un vienotu standartu izmantošanas uzraudzību, tiks apmierinātas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nozares ilggadējās vajadzības pēc datu iegūšanas maksimālas automatizācijas un sniedzamo datu uzticamības.

Pacientu ieguvums, savukārt, būs uz uzticamiem datiem balstīta lēmumu pieņemšana, kā arī regulāri aktuāli veselības dati. Tas kļūst jo īpaši svarīgi, kad pacients izvēlas mainīt pakalpojumu sniedzēju vietēji vai pat starptautiskā mērogā – kvalitatīvu un visām sistēmām saprotamu veselības datu sekošana pacientam šādā gadījumā ir būtiski svarīga.

Pakalpojuma tirgus

Konkrētais tirgus konkurences regulējuma izpratnē ir nodrošināt VM resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešanu. Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savu datu sistēmām piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, ir zināmi vienoti IKT standarti, kuri jāievēro, lai sadarbība DigiVes ekosistēmā būtu iespējama. Tas nenozīmē konkrētu produktu vai konkrētu risinājumu definēšanu. Centra darbība nekādā gadījumā nav paredzēta viena vai dažu izstrādātāju prioritizēšanai. Tieši otrādi – Centra pamata mērķis būs nodrošināt, ka konkurences nosacījumi tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti, nosakot visiem tirgus spēlētājiem skaidras un saprotamas prasības. Savukārt citiem ekosistēmas dalībniekiem Centrs sekmēs piekļuvi digitālajiem resursiem, ilgtermiņā ieviešot sistēmisku pieeju arī inovāciju vadībai nozarē.

Centrs nenodarbosies ar konkrētu risinājumu izstrādi (programmēšanu), bet nodrošinās šo pakalpojumu centralizētu iepirkšanu no citiem komersantiem.

Kādi šķēršļi pastāv, kas liedz konkrēto preci/pakalpojumu iepirkt no privātajiem tirgus dalībniekiem

Ņemot vērā veselības datu stratēģisko nozīmi, Centram deleģējamie uzdevumi – VM resora IKT pārvaldība, stratēģiju izstrāde un īstenošana un regulatora funkcija, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešana – pēc būtības ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai un attīstībai, tāpēc to īstenošanā ir jānodrošina nepārtrauktība, augstākie drošības standarti, objektivitāte un neitralitāte un zinātības saglabāšana vienā institūcijā.

Nododot IKT pārvaldību kā valsts pārvaldes uzdevumu ārpakalpojumā, ir risks vai nu potenciāli ierobežot konkurenci, ilgstoši un atkārtoti kontraktējot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju, vai arī sadrumstalot pakalpojuma sniegšanu / saņemšanu laika nogriežņos (pakalpojuma sniegšanas līgumos), zaudējot laiku, zināšanas un kompetenci, pakalpojuma sniegšanu nododot katru reizi citam uzņēmumam.

Tā kā Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti godīgas konkurences nosacījumi IKT tirgus pakalpojumu sniedzējiem, nav iedomājama šāda uzdevuma nodošana kādam no šī paša tirgus pakalpojumu sniedzējiem. Pirmkārt, apšaubāma varētu būt kāda pakalpojumu sniedzēja vēlme uzņemties šādu funkciju, jo tas būtiski ierobežotu viņu un viņa sadarbības partnerus no dalības IKT pakalpojumu piedāvāšanā veselības aprūpes pakalpojumu nozarē. Otrkārt, būtu ļoti izaicinoši pierādīt šāda pakalpojuma sniedzēja neatkarību nosakot jebkādus standartus izstrādē, kurus būtu jāpieņem un jāievēro pārējiem pakalpojumu sniedzējiem.

Tur kur tas būs iespējams, Centrs, īstenojot tam deleģētos uzdevumus, iepirks konkrētus pakalpojumus ārpakalpojumā, piemēram, ar programmatūras izstrādi un tās darbības uzraudzību saistītus pakalpojumus. Lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kontroles funkciju realizēšanai attiecībā uz pasūtāmā pakalpojuma izmaksām, to pamatotību, ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas kompetences VM resorā.

Vai ir izskatītas iespējas veikt komercdarbību veicinošus pasākumus, piemēram, uzlabojumus infrastruktūrā, administratīvo procedūru vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, kā arī ieviest mehānismus pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, izvērtējot iespējamo risinājumu lietderību, ekonomiskos un sociālos ieguvumus un ietekmi uz konkurenci

Centra pamatdarbība saistīta ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi – nodrošināt resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas. Minētos uzdevumus nevar veikt tirgus komersanti un minētos uzdevumus nevar attīstīt, veicot komercdarbību veicinošus pasākumus. Centra izveide un funkciju izpilde pārvaldības jautājumu sakārtošanā nodrošinās turpmāku komercdarbību veicināšanu, nosakot vienotus standartus un vadlīnijas IKT risinājumu attīstībai veselības nozarē.

  Vai dalība publiskas personas kapitālsabiedrībā nelikvidē stimulu privātās uzņēmējdarbības attīstībai gan konkrētās preces/pakalpojuma sniegšanā, gan plašākā kontekstā

Centrs neattīstīs lokālās programmatūras, līdz ar to nebūs konkurents komercsektoram, bet realizēs pasākumus, lai veselības nozarē tiktu nodrošināta datu un informācijas sistēmu savstarpējā savietojamība un ES un nacionālo normatīvo aktu izpilde attiecībā uz veselības datu pieejamības nodrošināšanu. Tādējādi Centra izveide gluži pretēji – stimulēs IKT pakalpojumu attīstības potenciālu veselības aprūpes pakalpojumu nozarē, jo visiem IKT pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savām informācijas sistēmām un IKT risinājumiem piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, tiks definēti un būs zināmi vienoti IKT standarti.

Vēl viens no Centra uzdevumiem būs veicināt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem.

Vai konkrētās preces/pakalpojuma sniegšanā ir novērojama pilnīga vai daļēja tirgus nepilnība. Vai šī nepilnība nav publiskas personas darbības sekas (piemēram, vai normatīvais regulējums nav cēlonis situācijai, kas novedis pie nepieciešamības publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā). Vai pastāv alternatīvie tirgus nepilnības novēršanas instrumenti

Galvenie izaicinājumi Digitālās veselības jomā Latvijā saistīti ar IKT sistēmu sadrumstalotību gan tehnoloģiski, gan datu, gan risinājumu attīstības līmenī u.c. Apgrūtināta gan datu apmaiņa starp organizācijām, gan speciālistu sadarbība pacienta ārstniecībā, gan datu izmantošana veselības nozares vadībā un pētniecībā, kā arī risinājumi mēdz būt atrauti no lietotāju vajadzībām un lietoti nepilnvērtīgi. IKT sistēmu sadrumstalotība atspoguļo kopējo veselības nozares sadrumstalotību, tā ir gan sekas, gan cēlonis vājai institūciju un speciālistu sadarbībai, gan ikdienā, gan, it īpaši, plānojot attīstību.

Uz dotu brīdi nav zināmi komersanti, kas, balstoties uz specifiskajām nozares vajadzībām, piedāvātu integrētu pakalpojumu nozares digitālo risinājumu un pakalpojumu attīstīšanai, nodrošinot atbilstošu sadarbības modeļu ieviešanu ar daudzām iesaistītajām pusēm – IKT sistēmu izstrādātājiem, valsts institūcijām, ārstniecības iestādēm, aptiekām, ārstiem un citiem speciālistiem, kas ir iesaistīti attiecīgajos ārstniecības vai organizatoriskajos procesos, pacientiem u.c. gan no privātā, gan publiskā sektora, tai skaitā ES institūcijām.

Vai pastāv kādi drošības riski nodot preces/pakalpojuma sniegšanu privātā sektora tirgus dalībniekiem (piemēram, iespējams apdraudējums veselībai, videi u.tml.). Kādi un cik būtiski ir konkrētie riski un vai pastāv alternatīvi veidi, kā tos samazināt vai novērst

Riski izmantojamām sistēmām vai sniedzamajiem pakalpojumiem, tos nododot privātajam sektoram, nepastāv. Arī attiecībā uz informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru jau ir zināmi piemēri, kad privātais sektors var sniegt augsta līmeņa pakalpojumu nodrošinot pienācīgu drošības līmeni.

Bet, kā jau minēts iepriekš Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti godīgas konkurences nosacījumi IKT tirgus pakalpojumu sniedzējiem, nav iedomājama šāda uzdevuma nodošana kādam no šī paša tirgus pakalpojumu sniedzējiem.

Vai publiskas personas iesaiste komercdarbībā nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā arī citos tirgos, kurus varētu skart PPK saimnieciskā darbība. Kā izpaužas šī negatīvā ietekme, cik tā ir būtiska un kā to novērst

Centra izveide stimulēs IKT pakalpojumu attīstības potenciālu veselības aprūpes pakalpojumu nozarē, jo tiks definēti un būs zināmi visiem IKT pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savu datu sistēmām piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, vienoti IKT standarti.

Vēl viens no Centra uzdevumiem, būs veicināt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem.

Veselības nozares digitālo datu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešama atbilstoša cilvēkresursu kapacitāte, un bez augsta līmeņa profesionāļu piesaistes nav iespējama kvalitatīvu digitālo pakalpojumu attīstīšana veselības nozarē. Lai arī IKT nozarē Latvijā pastāv ļoti augsts pieprasījums pēc speciālistiem, turklāt to trūkst, IKT speciālistu atalgojums valsts pārvaldē ir zems, tāpēc zūd kvalitāte un ir lielas grūtības piesaistīt jaunus talantus. Tāpat arī valsts pārvaldes attīstības vadlīnijas neparedz amata vietu skaita palielināšanu. IKT speciālistu nepietiekamība arī ir bijis viens no līdzšinējās negatīvās pieredzes iemesliem e–veselības projektu īstenošanā. Turklāt Centrs aktīvi iesaistīsies starptautiski digitālās veselības telpas attīstības veicināšanā, iesaistot starptautisku projektu īstenošanā tirgus dalībniekus.

Kādas (t.sk., cik būtiskas) būtu iespējamās ilgtermiņa sekas uz patērētājiem, ja publiska persona neiesaistītos komercdarbībā. Vai tas radītu lielāku zaudējumu patērētājam, nekā iesaistīšanās/darbības turpināšana tirgū

Netiks risināta ilgstošā problēmsituācija, kad sabiedrībai būtisku pakalpojumu sniegšanā, nozarē ir sadrumstalota IKT vide, kurā netiek piemēroti vienoti standarti sistēmu izstrādē vai datu sinhronizācijā.

Centra izveide neradīs valstij ne finansiālus, ne cita veida zaudējumus, savukārt, tā neizveide nodrošinās to, ka turpināsies situācija, ka iedzīvotāji nevarēs viegli piekļūt saviem veselības datiem elektroniski, ja vēlēsies, piemēram, konsultēties pie citiem pakalpojumu sniedzējiem, ka pacientu veselības dati joprojām daļēji tiks fiksēti uz papīra, vai būs neizsekojami, jo tiek uzkrāti atšķirīgās, savstarpēji nesadarbspējīgās informācijas sistēmās un ir izkaisīti dažādās vietās (slimnīcās, pie ģimenes ārstiem, medicīnas centros utt.).

Tāpat, būs arī apgrūtināta pievienošanās Eiropas Veselības datu telpai – pacientam apmeklējot ārstu citā valstī, viņa medicīniskā informācija (t.sk. diagnostikas attēli) bieži vien nav pieejama tieši sistēmu sadrumstalotības un vienotu standartu neesamības dēļ. Kavēta būtu arī inovatīvu IKT risinājumu savlaicīga iniciēšana un labās prakses piemēru pārņemšana, aktivizējot publiskā un privātā sektora sadarbību

Vai publiskas personas iesaiste komercdarbībā neabsorbēs kapitālu un cilvēkresursus no citiem tirgiem (piemēram, vai konkrēta pakalpojuma nodrošināšana no publiskas personas puses negatīvi neietekmēs resursu pieejamību tirgos, kuros pastāv veselīga konkurence)

Nav pamata uzskatīt, ka Centra darbība varētu absorbēt kapitālu un cilvēkresursus no citiem tirgiem. Cilvēkresursu ziņā šobrīd Latvijā ir izkropļota konkurence, un valsts sektors pat kapitālsabiedrības statusā IKT jomas speciālistiem nav pievilcīgs nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. Šobrīd resorā strādājošie IKT profesionāļi vai nu ir papildus nodarbināti arī privātajā resorā, vai strādā nozarē misijas vārdā. Centra izveide ilgtermiņā varētu veicināt resursu veselīgu konkurenci nākotnē.

Vai un cik būtiski publiskas personas iesaiste komercdarbībā negatīvi ietekmēs privātā sektora inovācijas un attīstību jebkurā no tirgiem, ko publiskas personas kapitālsabiedrība darbība varētu ietekmēt/skart

Centra izveidei plānota pozitīva ietekme uz inovāciju attīstību un to radīšanas veicināšanu. Viens no Centra uzdevumiem, būs attīstīt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem.

Kāds varētu būt iespējamais investīciju apjoms publiskas personas kapitālsabiedrība tuvāko 1–5 gadu laikā. Vai ieguvumi no preces/pakalpojuma atsver investīcijas, proti, vai alternatīvās izmaksas nav pārāk augstas (vai nav jāatsakās no investēšanas lietderīgākā un patērētājiem vēlamākā projektā)

Tuvāko 5 gadu laikā plānots, ka Centrs īstenos veselības resora IKT projektu Eiropas Savienības ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformu un investīciju virziens 2.1.3.1. "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros 4.5 miljonu euro apmērā un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam", Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4.pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros līdz 26 miljonu euro apmērā, kā arī EU4Health investīciju programmas projektus līdz 5 milj. EUR apmērā.

Vai ir iegūti un izvērtēti citu pušu (gan publiskā, gan privātā sektora) viedokļi par iespējamiem riskiem publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā

Visu, potenciāli iesaistīto, pušu viedokļi tiek apzināti skaņošanas procesā.

Vai konkurence tirgū ir pietiekama

Kā jau minēts iepriekšējos skaidrojumos, Centra darbība nekonkurē arī citiem tirgus spēlētājiem, bet tieši otrādi – veicina to godīgas konkurences iespējas.

Vai ir identificējami potenciālie konkurenti

No visiem Centram deleģējamajiem pakalpojumiem, iespējams, varētu runāt par potenciālu konkurenci standarta IKT risinājumu administrēšanā. Šajā vienīgajā gadījumā Centra vajadzībām varētu tikt izskatīta arī ārpakalpojuma pakalpojuma iepirkumi.

Vai ir apstākļi, kas ierobežo jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū (piemēram, normatīvo aktu prasības);

Nē. Tieši otrādi – Centra uzdevums būs nodrošināt, ka tirgus ir maksimāli atvērts visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, nosakot vienotus, skaidrus standartus dalībai DigiVes ekosistēmā un piedāvājot drošu vidi inovatīvu pakalpojumu pārbaudei un veidam, kā ienākt resora ekosistēmā.

Vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbība tirgū var ietekmēt konkurenci

Nē. Tieši otrādi – Centra uzdevums būs nodrošināt, ka tirgus ir maksimāli atvērts visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, nosakot vienotus, skaidrus standartus dalībai DigiVes ekosistēmā un piedāvājot drošu vidi inovatīvu pakalpojumu pārbaudei un veidam, kā ienākt resora ekosistēmā.

Vai publiskas personas kapitālsabiedrības ienākšana tirgū ir pamatota

Jā, lūdzu, skatīt izvērtējumu Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā pie dažādu realizācijas modeļu izvērtējumu.

Vai pastāv konkurenci mazāk ietekmējoša alternatīva, kas neparedz publiskas personas kapitālsabiedrības iesaisti tirgū, kā arī vai ir izvērtēti iespējamie konkurences neitralitātes riski un paredzēti pasākumi to novēršanai

Pastāv citas alternatīvas – lūdzu, skatīt Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā pie dažādu realizācijas modeļu izvērtējumu, bet, jāatzīmē, ka izvēlētā alternatīva neietekmē tirgus dalībnieku konkurenci – apsvērumi izklāstīti iepriekš.

Vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas pamatdarbības veidiem

Jā, kapitālsabiedrībai deleģējamie valsts pārvaldes uzdevumi ietver nozares politikas īstenošanu IKT pārvaldības jomā, ko šobrīd veic atsevišķas resora valsts iestādes.

Vai PPK veicamā komercdarbība atbilst kādam no VPIL 88.pantā minētajiem mērķiem

Jā. Centra plānotās veicamās darbības atbilst Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem nosacījumam – publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai valsts drošībai un tie būtu:

1) nodrošināt resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī realizējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešanu;

2) nodrošināt valsts funkciju realizācijai izstrādāto esošo valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši noteiktajam prasībām un nodrošināt esošo sistēmu attīstību un jaunu izveidi atbilstoši pilnveidoto veselības nozares biznesa procesu attīstības prasībām un Eiropas Veselības datu telpas attīstības mērķiem;

3) īstenot valsts politiku digitālās veselības ieviešanā un nodrošināt veselības un sabiedrības veselības datus pētniecībai un politikas plānošanai.

2. Komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumu izvērtējums

Ņemot vērā, ka Centrs sākotnēji veiks tikai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, izvērtējums par atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm attiecībā uz Centra izveidi šobrīd nav nepieciešams. Savukārt, turpmākajā periodā pēc Centra darbības uzsākšanas, pakāpeniski attīstot komercpakalpojumus, izvērtējums tiks veikts darbībām, ko Centrs veiks ārpus deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem. Komercpakalpojumu ieviešana pirms tam tiks rūpīgi izvērtēta, t.sk., izvērtējot iespējamo ietekmi attiecībā uz konkurences ierobežojumiem, kā arī virzīta apstiprināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Komercpakalpojumu sniegšanai netiks novirzīts valsts deleģēto funkciju veikšanai piešķirtais finansējums, kontrolei veidojot nodalītu grāmatvedības uzskaiti.