1. Noteikumi nosaka Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" (turpmāk – investīcijas otrā kārta) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp nosaka:

1.1. investīcijas otrās kārtas mērķi;

1.2. investīcijas otrās kārtas rādītājus;

1.3. pieejamo investīcijas otrās kārtas finansējumu un atbalsta veidu;

1.4. prasības finansējuma saņēmējam;

1.5. nosacījumus sadarbības partneru piesaistei;

1.6. investīcijas otrās kārtas īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus;

1.7. atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. akadēmiskās karjeras grants – doktorantūras grants, pēcdoktorantūras grants un zinātnieku (profesoru) grants;

2.2. doktoranti – doktora studiju programmās studējošie un zinātnes doktora grāda pretendenti;

2.3. doktorantūras grants – mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums doktoranta pētniecības veikšanai, kas saistīta ar doktorantūras studiju procesa, promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sekmīgu izstrādi;

2.4. iekšējais pētniecības un attīstības grants – mērķēts institūcijas iekšējā konkursa kārtībā iegūstams pētniecības finansējums, kura mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas un pilnvērtīgu pētniecības kapacitāti attiecīgajās zinātnes nozarēs, tai skaitā nodrošinot sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru un veicinot starptautisko sadarbību;

2.5. konsolidācijas grants – mērķēts finansējums konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanai augstākās izglītības institūcijas vai zinātniskā institūta institucionālās kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu virzību uz izcilību studijās un pētniecībā. Konsolidācijas grantu finansējumu var izmantot strukturālo pārmaiņu īstenošanai, "exit" grantiem, digitalizācijai, tehnoloģiju attīstībai, pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošanai, jaunu izcilības studiju programmu izveidei;

2.6. konsolidācijas plāns – investīcijas otrās kārtas priekšnoteikums, lai iegūtu tiesības iesniegt projektu finansējuma saņemšanai, kurš sniedz pamatojumu nepieciešamajām investīcijām augstākās izglītības institūcijas un zinātniskā institūta institucionālās kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu virzību uz izcilību studijās un pētniecībā. Konsolidācijas plāns tostarp ietver investīciju plānu un konsolidācijas granta summu, kārtību un grafiku divu vai vairāku augstākās izglītības institūciju ārējās vai iekšējās konsolidācijas īstenošanai, kā arī šo noteikumu 8. punktā minētos nacionālos rādītājus. Konsolidācijas plānu augstākās izglītības institūcija vai zinātniskais institūts saskaņo ar nozares ministriju;

2.7. pēcdoktorants – Latvijas vai ārvalstu zinātnieks, kas doktora grādu ieguvis ne agrāk kā 10 gadus pirms pēcdoktorantūras granta iesniegšanas termiņa. Šo periodu var pagarināt par laikposmu līdz diviem gadiem, ja pēcdoktorantam ir šāds pamatots iemesls:

2.7.1. bērna kopšanas atvaļinājums;

2.7.2. pārejoša darbnespēja;

2.8. pēcdoktorantūras grants – mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums Latvijas vai ārvalstu zinātniekam, kas atbilst šo noteikumu 2.7. apakšpunktā noteiktajai pēcdoktoranta definīcijai;

2.9. pētniecības infrastruktūra – iekārtas, resursi un saistītie pakalpojumi, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 91. punktā noteiktajai definīcijai;

2.10. pētniecības organizācija – pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā noteiktajai definīcijai;

2.11. zinātnieku (profesoru) grants – mērķēts konkursa kārtībā iegūstams finansējums zinātnieku individuālajiem projektiem, kuru mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas, atbalstot izcilāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, sagatavojoties garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā;

2.12. zināšanu pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt skaidras un vārdos neizteiktas zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās, piemēram, pētniecības sadarbībā, konsultācijās, licencēšanā, jaunu komersantu veidošanā, publikācijās un pētnieku un citu darbinieku mobilitātē, kuri iesaistīti šajās darbībās. Papildus zinātnes un tehnikas atziņām tā ietver cita veida zināšanas, piemēram, zināšanas par to, kā lietot standartus un noteikumus, kuros tie iekļauti, un par reālās dzīves darbības vides apstākļiem, organizatoriskās inovācijas metodēm, kā arī to zināšanu pārvaldību, kas saistītas ar nemateriālo aktīvu noteikšanu, iegūšanu, aizsardzību, aizstāvību un izmantošanu.

3. Investīcijas otrās kārtas ietvaros par investīciju īstenošanu atbildīgā ministrija ir Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – nozares ministrija).

4. Investīcijas otrās kārtas ietvaros vienošanos par investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

5. Investīcijas otrās kārtas mērķis ir veikt augstākās izglītības institūciju un zinātnisko institūtu strukturālās pārmaiņas, lai veicinātu izcilību un augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un resursu ieguldījumu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.

6. Investīcijas otrās kārtas mērķa grupa ir augstākās izglītības institūcijas, zinātniskie institūti, akadēmiskais personāls, administratīvais personāls un zinātniskie darbinieki, pēcdoktoranti un doktoranti.

7. Investīcijas otrās kārtas mērķus sasniedz, finansējuma saņēmējiem īstenojot šo noteikumu 19. punktā minētās atbalstāmās darbības un sasniedzot šādus rādītājus:

7.1. mērķis līdz 2023. gada 30. jūnijam – saskaņoti četri augstākās izglītības institūciju konsolidācijas plāni; 

7.2. mērķi līdz 2026. gada 31. maijam:

7.2.1. parakstīti 315 akadēmiskās karjeras grantu līgumi;

7.2.2. parakstīti 90 iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi;

7.2.3. ieviesti četri konsolidācijas plāni;

7.2.4. valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas ir 100 % ieviesušas jauno pārvaldības modeli;

7.3.  uzraudzības rādītāji līdz 2024. gada 30. septembrim:

7.3.1. parakstīti 150 akadēmiskās karjeras grantu līgumi;

7.3.2. parakstīti 45 iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi.

(Grozīts ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 125)

8. Papildus šo noteikumu 7.2. un 7.3. apakšpunktā minētajiem rādītājiem finansējuma saņēmējam noteiktajā termiņā un apjomā jāsasniedz konsolidācijas plānā noteiktie nacionālie rādītāji.

9. Šo noteikumu 7.2.1. apakšpunktā minētais mērķa rādītājs sniedz ieguldījumu Komisijas 2021. gada 28. septembra Deleģētās regulas (ES) Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)  2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2021/2106), pielikuma "Kopējo rādītāju saraksts" noteiktajā kopējā rādītājā "atbalstītajās pētniecības struktūrās strādājošie pētnieki", un šo noteikumu 7.2.2. un 7.2.3. apakšpunktā noteiktais mērķa rādītājs sniedz ieguldījumu Komisijas regulas Nr. 2021/2106 pielikuma "Kopējo rādītāju saraksts" noteiktajā kopējā rādītājā "to jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri saņem atbalstu".

10. Šo noteikumu 7. un 9. punktā minēto rādītāju uzraudzību veic aģentūra, savukārt šo noteikumu 8. punktā minēto nacionālo rādītāju uzraudzību veic nozares ministrija. Finansējuma saņēmējs pamatojošo dokumentāciju par šo noteikumu 8. punktā minēto nacionālo rādītāju sasniegšanu pievieno maksājuma pieprasījumam kopā ar nozares ministrijas lēmumu par rādītāju sasniegšanu, kā arī nodrošina nacionālo rādītāju uzskaiti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma).

11. Investīcijas otro kārtu īsteno ierobežotas projektu atlases veidā.

12. Investīcijas otrajai kārtai pieejamais finansējums ir līdz 88 236 414 euro, nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 81 005 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu, kas paredzēts pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, kas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma, – 7 231 414 euro.

13. Investīcijas otrās kārtas īstenošanai finansējumu piešķir grantu veidā.

14. Investīcijas otrās kārtas ietvaros finansējums tiek piešķirts investīcijas otrās kārtas projektiem šo noteikumu 5. punktā noteiktā mērķa sasniegšanai:

14.1. Liepājas Universitātes konsolidācija ar Rīgas Tehnisko universitāti – līdz 10 871 594 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 890 981 euro;

14.2. Latvijas Organiskās sintēzes institūta apvienošanās ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru – līdz 10 871 594 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 890 981 euro;

14.3. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas konsolidācija ar Rīgas Tehnisko universitāti – līdz 7 827 549 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 7 186 042 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 641 507 euro;

14.4. Banku augstskolas konsolidācija ar Latvijas Universitāti – līdz 7 827 549 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 7 186 042 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 641 507 euro;

14.5. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas konsolidācija ar Rīgas Stradiņa universitāti – līdz 7 827 549 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 7 186 042 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 641 507 euro;

14.6. Fizikālās enerģētikas institūta konsolidācija ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu – līdz 1 630 740 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 1 497 093 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 133 647 euro;

14.7. Latvijas Universitātes iekšējai konsolidācijai – līdz 11 409 231 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 10 474 187 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 935 044 euro;

14.8. Rīgas Tehniskās universitātes iekšējai konsolidācijai – līdz 17 704 711 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 16 253 722 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 1 450 989 euro;

14.9. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes iekšējai konsolidācijai – līdz 4 061 683 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 3 728 808 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 332 875 euro;

14.10. Rīgas Stradiņa universitātes iekšējai konsolidācijai – līdz 7 660 635 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 7 032 808 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 627 827 euro;

14.11. Latvijas Kultūras akadēmijas iekšējai konsolidācijai – līdz 543 579 euro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 499 030 euro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 44 549 euro.

15. Katram šo noteikumu 14. punktā paredzētajam konsolidācijas gadījumam vismaz 45 procenti no kopējā piešķirtā finansējuma investīcijas otrās kārtas projektā ir jāparedz šo noteikumu 19.2. un 19.3. apakšpunktā paredzēto darbību īstenošanai, tai skaitā šo noteikumu 38.2. un 38.3. apakšpunktā paredzētās projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas un pakalpojuma izmaksas, ja tās saistītas ar šo noteikumu 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanas nodrošināšanu, izņemot šo noteikumu 14.11. apakšpunktā minēto konsolidācijas gadījumu.

16. Investīcijas otrajā kārtā līdz 2026. gada 31. maijam ir sasniedzami šādi investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji:

16.1. parakstīti akadēmiskās karjeras grantu līgumi:

16.1.1. Liepājas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz 36, tai skaitā vismaz 20 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.2. Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra apvienošanās ietvaros – vismaz 36, tai skaitā vismaz 20 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.3. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz 26, tai skaitā vismaz 13 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.4. Banku augstskolas un Latvijas Universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz 26, tai skaitā vismaz 13 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.5. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz 26, tai skaitā vismaz 13 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.6. Fizikālās enerģētikas institūta un Elektronikas un datorzinātņu institūta konsolidācijas ietvaros – vismaz pieci, tai skaitā vismaz divi līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.7. Latvijas Universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 46, tai skaitā vismaz 21 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.8. Rīgas Tehniskās universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 70, tai skaitā vismaz 32 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.9. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 12, tai skaitā vismaz seši līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.1.10. Rīgas Stradiņa universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 32, tai skaitā vismaz 15 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2. parakstīti iekšējie pētniecības un attīstības grantu līgumi:

16.2.1. Liepājas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz deviņi, tai skaitā vismaz seši līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.2. Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra apvienošanās ietvaros – vismaz deviņi, tai skaitā vismaz seši līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.3. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz astoņi, tai skaitā vismaz četri līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.4. Banku augstskolas un Latvijas Universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz astoņi, tai skaitā vismaz četri līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.5. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes konsolidācijas ietvaros – vismaz astoņi, tai skaitā vismaz četri līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.6. Fizikālās enerģētikas institūta un Elektronikas un datorzinātņu institūta konsolidācijas ietvaros – vismaz viens, tai skaitā vismaz viens līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.7. Latvijas Universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 13, tai skaitā vismaz seši līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.8. Rīgas Tehniskās universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 20, tai skaitā vismaz 11 līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.9. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz četri, tai skaitā vismaz divi līdz 2024. gada 30. septembrim;

16.2.10. Rīgas Stradiņa universitātes iekšējās konsolidācijas ietvaros – vismaz 10, tai skaitā vismaz pieci līdz 2024. gada 30. septembrim.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

17. Investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs ir augstākās izglītības institūcija vai zinātniskais institūts, kas ir saskaņojis ar nozares ministriju konsolidācijas plānu, kas paredz vienu vai vairākas no šo noteikumu 14. punktā minētajām konsolidācijām. Ja investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs iesniedz investīcijas projekta iesniegumu par vairākām šo noteikumu 14. punktā minētajām konsolidācijām, tad investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā paredzētajām darbībām ir jābūt skaidri nodalītām un izsekojamām starp šo noteikumu 14. punktā minētajām konsolidācijām. Investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs pēc investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanas un vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noslēgšanas ar aģentūru kļūst par finansējuma saņēmēju.

18. Finansējuma saņēmējs investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanā var iesaistīt sadarbības partnerus – citas augstākās izglītības institūcijas vai zinātniskos institūtus, kas atbilstoši konsolidācijas plānam sadarbībā ar finansējuma saņēmēju īsteno strukturālas reformas.

19. Investīcijas otrās kārtas projektā atbalstāmas ir šādas darbības:

19.1. konsolidācijas grantu īstenošana:

19.1.1. strukturālo pārmaiņu īstenošana ārējai vai iekšējai konsolidācijai;

19.1.2. digitalizācija, tehnoloģiju attīstība un pētniecības un izglītības infrastruktūras uzlabošana, tai skaitā pieļaujama vienkāršotās atjaunošanas veikšana, ja tā paredzēta ar nozares ministriju saskaņotajā konsolidācijas plānā;

19.1.3. jaunu nākotnes izaicinājumiem un tematiskajai specializācijai pielāgotu studiju programmu izveide;

19.1.4. "exit" granti – granti darba tiesisko attiecību izbeigšanai, ja finansējuma saņēmējs vai tā sadarbības partneris saskaņā ar attīstības stratēģijā paredzēto zinātnisko virzienu attīstības koncepciju neplāno turpināt un attīstīt profesora vai asociētā profesora vadīto zinātnisko virzienu vai neplāno turpināt sadarbību ar akadēmisko personālu virs 65 gadiem, vienlaikus nodrošinot akadēmiskā un pētnieciskā darba rezultātu tālāku nodošanu;

19.2. akadēmiskās karjeras grantu īstenošana:

19.2.1. doktorantūras grantu īstenošana;

19.2.2. pēcdoktorantūras grantu īstenošana;

19.2.3. zinātnieku (profesoru) grantu īstenošana;

19.3. iekšējo pētniecības un attīstības grantu īstenošana;

19.4. projekta vadība un īstenošana;

19.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi, tai skaitā lai informētu par investīcijas otrās kārtas projektu kā par stratēģiski svarīgu.

20. Šo noteikumu 19.1.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība var ietvert šādas darbības:

20.1. funkciju un uzdevumu ārējā audita veikšana, institucionālās pārvaldības modeļa izstrāde;

20.2. attīstības stratēģijas izstrāde vai pilnveide, ņemot vērā konsolidācijas plānā ietvertās darbības;

20.3. resursu vadības sistēmas pilnveide, tai skaitā:

20.3.1. resursu vadības un rezultātu pārvaldības sistēmas izstrāde vai pilnveide, atalgojuma un motivācijas sistēmas ārējais novērtējums un priekšlikumi uz rezultātu orientētas atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešanai;

20.3.2. finanšu vadības un grāmatvedības politikas sākotnējais (ex-ante) audits vai investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros pilnveidotās finanšu vadības un grāmatvedības politikas gala (ex-post) audits;

20.4. dokumentu aprites, finanšu vadības un grāmatvedības programmatūras iegāde, izveide, funkcionalitātes paplašināšana vai savietošana un tās lietošanas instruktāža;

20.5. nemateriālo aktīvu iegāde vai izveide, tai skaitā ilgtermiņa pieejas tiesības akadēmiskajām vai zinātniskās literatūras datubāzēm akadēmiskās vai zinātniskās darbības īstenošanai;

20.6. materiālo aktīvu (kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā noteiktajai definīcijai) iegāde, izveide, savietošana vai uzstādīšana;

20.7. attīstības projektu tehniskā priekšizpēte, tai skaitā sociāli ekonomiskā pamatojuma (izmaksu un ieguvumu ekonomiskās analīzes) izstrāde, tehniskās dokumentācijas (finanšu un tehniskā pamatojuma, būvdarbu tehniskās dokumentācijas šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto materiālo aktīvu darbības nodrošināšanai) izstrāde;

20.8. reorganizācijai vai likvidācijai nepieciešamo juridiska rakstura dokumentu izstrāde, tai skaitā nekustamo īpašumu inventarizācija, kustamās un nekustamās mantas pārreģistrēšana, finansējuma saņēmēja dokumentācijas arhivēšana;

20.9. reorganizējamo vai likvidējamo augstākās izglītības institūciju vai zinātnisko institūtu materiālo aktīvu demontāža, pārvietošana, uzstādīšana vai pielāgošana jaunajās funkcionālajās vienībās;

20.10. darba vietu izveide akadēmiskajam vai zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no reorganizējamām vai likvidējamām augstākās izglītības institūcijām vai zinātniskajiem institūtiem;

20.11. citas darbības, kas saistītas ar strukturālo pārmaiņu īstenošanu un ir saskaņotas, apstiprinot konsolidācijas plānu.

21. Šo noteikumu 19.1.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība var ietvert šādas finansējuma saņēmēja darbības:

21.1. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, materiālu, inventāra, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, tai skaitā digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, un citu materiālo aktīvu iegāde vai izveide, piegāde, uzstādīšana, testēšana un apkalpojošā personāla instruktāža;

21.2. nemateriālo aktīvu iegāde vai izveide;

21.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide izglītības procesa vai zinātniskās pētniecības īstenošanai;

21.4. bibliotēkas fondu papildināšana;

21.5. digitālo prasmju studiju satura un atbilstošas mācību metodikas iegāde, izstrāde vai pilnveide, tai skaitā pārņemot pasaules labo praksi un adaptējot to;

21.6. inovatīvu digitālo tehnoloģisko risinājumu integrēšana studiju saturā, tai skaitā praktisko un pētniecisko darbu īstenošanai jaunā digitālā satura ieviešanā;

21.7. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrēšana studiju saturā un studiju un pētniecības procesā;

21.8. mācību procesa datu ieguves un analīzes risinājumu (learning analytics) ieviešana, tai skaitā pielāgošana un modernizēšana;

21.9. attālināto pārbaudījumu veikšanas un zināšanu novērtēšanas tehnoloģiju ieviešana, lai nodrošinātu efektīvāku atgriezenisko saiti.

22. Šo noteikumu 19.1.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība var ietvert šādas finansējuma saņēmēja darbības:

22.1. jaunu Eiropas Savienības valodās īstenotu studiju programmu un kopīgo studiju programmu izstrāde un licencēšana;

22.2. jauno Eiropas Savienības valodās īstenotu studiju programmu un kopīgo studiju programmu aprobācija, tai skaitā pieredzes apmaiņas pasākumi;

22.3. investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros izstrādātajai studiju programmai atbilstošā studiju virziena novērtēšana Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education) (turpmāk – EQAR) iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā vai licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;

22.4. investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros izstrādātās vai konsolidētās augstākās izglītības institūcijas studiju programmas akreditācija starptautiskā profesionālā organizācijā;

22.5. investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros izstrādāto jauno studiju programmu starptautiskā publicitāte;

22.6. augstākās izglītības institūciju pasniedzēju mācības ārvalstīs, lai sasniegtu akadēmiskās kompetences, zināšanu un prasmju izcilību.

23. Šo noteikumu 19.2.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver doktorantu iesaisti studiju vai zinātniski pētnieciskajā darbā augstākās izglītības institūcijā, zinātniskā institūtā vai investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partnera organizācijā vismaz 12 mēnešus investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros, nepārsniedzot 50 procentus no pilnas darba slodzes.

24. Šo noteikumu 19.2.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība var ietvert šādas darbības:

24.1. pētniecība, fundamentālie un lietišķie pētījumi;

24.2. nemateriālo aktīvu iegūšana, apstiprināšana un aizstāvēšana, kas izriet no šo noteikumu 24.1. apakšpunktā veiktās darbības (turpmāk – nemateriālo aktīvu aizsardzība), ja attiecināms;

24.3. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – zinātnisko rakstu un publikāciju publicēšana, pētījumu rezultātu prezentēšana konferencēs un semināros, kā arī citu zināšanu pārvaldības pasākumu īstenošana;

24.4. pēcdoktorantūras granta īstenošanā iesaistītā pēcdoktoranta:

24.4.1. kompetenču pilnveide (mācības);

24.4.2. starptautiskā mobilitāte un tīklošanās pasākumi;

24.5. bakalauru, maģistru darbu un promocijas darbu vadīšana, recenzēšana, dalība noslēguma darbu komisijās;

24.6. pētniecības vai inovācijas projektu sagatavošana iesniegšanai Latvijas un starptautisko projektu konkursos;

24.7. sabiedrības iesaiste pētniecības pieteikuma norisēs un informēšana par projekta rezultātiem, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām.

25. Šo noteikumu 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība var ietvert šādas darbības:

25.1. pētniecība, fundamentālie un lietišķie pētījumi;

25.2. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un to uzturēšana, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegāde un piegāde;

25.3. ārējie pakalpojumi (tai skaitā darbs saskaņā ar uzņēmuma līgumiem), pētniecības pakalpojumi (piemēram, inspicēšana, testēšana, sertifikācija un citas darbības, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem), nemateriālo aktīvu aizsardzība, tulkošana, kā arī citas darbības, kas nepieciešamas projekta pamatdarbību īstenošanai;

25.4. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucieni;

25.5. amortizācija (attiecināms uz finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera iegādātajiem un rīcībā esošajiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai, un no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču izmantošanu);

25.6. zināšanu un tehnoloģiju pārnese – zinātnisko rakstu un publikāciju publicēšana, pētījumu rezultātu prezentēšana konferencēs un semināros, kā arī citu zināšanu pārvaldības pasākumu īstenošana;

25.7. projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā vai akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveide (mācības).

26. Lai nodrošinātu neatkarīgu šo noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. ​​​​​apakšpunktā minēto grantu īstenošanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu, katra granta pieteikuma un granta noslēguma zinātniskā pārskata zinātniskās ekspertīzes (turpmāk – ekspertīze) organizēšanā finansējuma saņēmējs vai atbilstoši šo noteikumu 29.¹ punktam Latvijas Zinātnes padome (turpmāk – padome) iesaista ne mazāk kā divus ārvalstu ekspertus, kurus atlasa no Eiropas Komisijas vai līdzvērtīgā ārvalstu ekspertu datubāzē iekļautajiem zinātniskajiem ekspertiem. Iesaistot ārvalstu ekspertus, ievēro šādus nosacījumus: 

26.1. ārvalstu ekspertam ir zinātnes doktora grāds;

26.2. ārvalstu eksperta zinātniskā kvalifikācija atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;

26.3. ārvalstu eksperta līdzšinējā vērtēšanas kompetence un darba pieredze atbilst konkrētā projekta iesnieguma zinātnes nozarei un tematikai;

26.4. ārvalstu eksperts vērtējumu veic neatkarīgi un nepārstāv projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju, viņa darbībā nav tādu apstākļu, kas izraisa interešu konfliktu, tai skaitā nerada un neradīs ārvalstu ekspertam personisku vai mantisku ieinteresētību.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

27. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka, izvērtējot šo noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētos granta pieteikumus un to noslēguma zinātniskos pārskatus, tiek izstrādāta kārtība, kādā pieteikuma izvērtēšanas procesā tiks nodrošināta konfidencialitātes prasību ievērošana un interešu konflikta prasību ievērošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula 2018/1046), 61. pantam, identificēti apstākļi, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projektu īstenošanai, noteikti veicamie pasākumi un izstrādāti darbības plāni interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts ir atklāts, kā arī, īstenojot projektu, paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību. Finansējuma saņēmējs pārliecinās, ka ārvalstu eksperts ir iepazinies ar attiecīgo kārtību un parakstījis apliecinājumu par interešu konflikta neesību.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

28. Finansējuma saņēmējs izstrādā šo noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas metodiku, kurā paredz arī vērtēšanas un rezultātu paziņošanas kārtību. Kārtības izstrādē finansējuma saņēmējs var konsultēties ar padomi.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

29. Īstenojot iekšējo atlasi un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanu šo noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minētajai atbalstāmajai darbībai, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atlases nolikumā un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas kārtībā ir iestrādāti vismaz šādi kritēriji:

29.1. pēcdoktorantūras granta, zinātnieku (profesoru) granta un iekšējā pētniecības un attīstības granta zinātniskās kvalitātes izvērtēšana;

29.2. pēcdoktorantūras granta, zinātnieku (profesoru) granta un iekšējā pētniecības un attīstības granta rezultātu ietekmes izvērtēšana;

29.3. pēcdoktorantūras granta, zinātnieku (profesoru) granta un iekšējā pētniecības un attīstības granta īstenošanas iespēju un nodrošinājuma izvērtēšana.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

29.¹ Lai nodrošinātu šo noteikumu 19.2.2., 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanu, finansējuma saņēmējam ir tiesības slēgt ekspertīzes pakalpojuma līgumu ar padomi. Ekspertīzes pakalpojuma izmaksas sedz finansējuma saņēmējs saskaņā ar padomes maksas pakalpojumu cenrādi. Padome ekspertīzi organizē atbilstoši šo noteikumu 26. punktam, izmantojot šo noteikumu 28. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto granta pieteikumu un noslēguma zinātnisko pārskatu vērtēšanas metodiku un šo noteikumu 29. punktā minēto finansējuma saņēmēja izstrādāto atlases nolikumu un kritērijus. Ekspertīzes organizēšanā padome nodrošina interešu konflikta novēršanas pasākumu ievērošanu, kā arī nodrošina regulas 2018/1046 61. panta noteikumu uzraudzību attiecībā uz padomes speciālistiem, kuri nodrošina ekspertīzes procesu, nepieļaujot interešu konflikta situāciju iestāšanos un vadot riskus attiecībā uz regulas 2018/1046 61. pantā minēto interešu konflikta tvērumu.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

30. Šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver šādas darbības:

30.1. obligāto publicitātes prasību un līdzekļu nodrošināšana;

30.2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošana, tai skaitā lai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulai (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, informētu par investīcijas otrās kārtas projektu kā par stratēģiski svarīgu.

31. Investīcijas otrās kārtas projektā plāno šādas izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu ​20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu:

31.1. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā virsstundas un piemaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības, kā arī balstoties uz saimnieciski ekonomiskiem principiem;

31.2. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

31.3. nemateriālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas;

31.4. materiālo aktīvu iegādes, izveides, savietošanas vai uzstādīšanas izmaksas:

31.4.1. zinātniskās aparatūras, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras un citu ar konsolidācijas pasākumu īstenošanu tieši saistīto līdzekļu iegādes, izveides, savietošanas vai uzstādīšanas izmaksas;

31.4.2. šo noteikumu 31.4.1. apakšpunktā minēto materiālo aktīvu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

31.5. pakalpojumu izmaksas:

31.5.1. konsultantu un ekspertu atlīdzība un ar to saistītās izmaksas;

31.5.2. zvērināta revidenta pakalpojumi;

31.5.3. audita pakalpojumi;

31.5.4. finanšu vadības un grāmatvedības pakalpojumi;

31.5.5. juridiskie pakalpojumi;

31.5.6. tulkošanas pakalpojumi;

31.5.7. materiālo aktīvu demontāžas, pārvietošanas (tai skaitā transportlīdzekļu noma), uzstādīšanas, testēšanas, kalibrēšanas un citi ar pētniecības rezultātu atkārtojamības nodrošināšanu saistīti pakalpojumi;

31.5.8. arhivēšanas pakalpojumi;

31.5.9. (svītrots ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 125);

31.5.¹ darba vietas aprīkojuma (mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) izmaksas akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kuru plānots piesaistīt no sadarbības partnera;

31.6. citu ar strukturālo pārmaiņu īstenošanu saistītu darbību izmaksas, kas ir saskaņotas, apstiprinot konsolidācijas plānu.

(Grozīts ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 125)

32. Šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas:

32.1. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā virsstundas un piemaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības, kā arī balstoties uz saimnieciski ekonomiskiem principiem;

32.2. zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras un citu materiālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas;

32.3. nemateriālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas;

32.4. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;

32.5. šo noteikumu 32.4. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

32.6. bibliotēku krājumu izmaksas – mācību grāmatu un periodisko izdevumu, tai skaitā digitālo, iegāde projekta īstenošanas laikā;

32.7. programmatūru licences iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus.

33. Šo noteikumu 22. punktā noteikto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas:

33.1. projekta īstenošanas personāla (konsultanti, eksperti un citi speciālisti, tai skaitā ārvalstu) atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3. un 22.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

33.2. iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;

33.3. ārvalstu komandējumu izmaksas projekta īstenošanas personālam šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu;

33.4. transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

33.5. pakalpojumu izmaksas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, šo noteikumu 22.1., 22.2., 22.3., 22.4. un 22.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, juridisko pakalpojumu izmaksas šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ekspertu, konsultantu un citu speciālistu, tai skaitā ārvalstu, izmaksas šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

33.6. ar diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas šo noteikumu 22.1., 22.2. un 22.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

33.7. studiju programmas licencēšanas izmaksas šo noteikumu 22.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

33.8. studiju virziena novērtēšanas izmaksas EQAR iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā un izmaksas licencētas studiju programmas iekļaušanai studiju virziena akreditācijas lapā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai izdevumi atbilstoši EQAR iekļautās kvalitātes nodrošināšanas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

33.9. studiju programmas akreditācijas izmaksas starptautiskā profesionālā organizācijā, tai skaitā ekspertu vizītes (ceļa izdevumi un viesnīca atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, vai tās starptautiskās profesionālās organizācijas maksas pakalpojumu cenrādim, kura nodrošina akreditācijas ekspertu vizītes), šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

33.10. dalības maksa starptautiskajās profesionālajās organizācijās projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

33.11. jaunas studiju programmas starptautiskās publicitātes izmaksas šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

33.12. izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 22.6. apakšpunktā minēto augstākās izglītības institūciju pasniedzēju mācībām ārvalstīs, lai sasniegtu akadēmiskās kompetences, zināšanu un prasmju izcilību.

34. Šo noteikumu 19.1.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno kompensācijas izmaksas saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

35. Šo noteikumu 23. un 24. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas:

35.1. atlīdzības izmaksas:

35.1.1. šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai doktoranta atalgojuma izmaksas par akadēmiskā vai pētnieciskā darba veikšanu augstākās izglītības institūcijā vai zinātniskajā institūtā, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuras noteiktas normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā, saskaņā ar projekta iesniedzēja  atalgojuma politiku un atlīdzības likmēm, ievērojot šo noteikumu 23. punktā minēto nodarbinātības apjoma ierobežojumu;

35.1.2. šo noteikumu 24. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai pēcdoktoranta (personāla) atalgojuma izmaksas, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un citas sociālās garantijas, kuras noteiktas normatīvajos aktos darba tiesību un atlīdzības jomā, saskaņā ar projekta iesniedzēja  atalgojuma politiku un atlīdzības likmēm;

35.2. ar saimniecisko darbību nesaistīta doktorantūras granta un pēcdoktoranta granta īstenošanas izmaksas, kas ietver:

35.2.1. pētniecības izmaksas, tai skaitā pētniecībai nepieciešamo materiālu iegādes, tehnoloģiju tiesību aizsardzības un ārpakalpojumu izmaksas;

35.2.2. mācību izmaksas;

35.2.3. tīklošanās pasākumu izmaksas, tai skaitā komandējumi, konferenču dalības maksa un iesaistes izmaksas informatīvajos pasākumos, un šo noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību ietvaros īstenoto pētījumu publicitātes izmaksas.

36. Papildus šo noteikumu 35. punktā minētajām izmaksām šo noteikumu 24. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas: 

36.1. izmaksas par pētniecības pieteikuma īstenošanas nodrošināšanai izmantotajiem pētniecības pieteikuma iesniedzēja administratīvajiem un infrastruktūras resursiem, nepārsniedzot piecus procentus no pētniecības pieteikuma kopējām attiecināmajām izmaksām. Izmaksas var ietvert šādas izmaksu pozīcijas:

36.1.1. kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma noma vai iegāde;

36.1.2. telpu noma vai īre, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionāla segšana);

36.1.3. telekomunikācijas, interneta un pasta pakalpojumu izmaksas;

36.1.4. informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas;

36.1.5. pētniecības pieteikuma iesniedzēja atbalsta un vadības personāla atlīdzības izmaksas;

36.2. izmaksas, kas nav iekļautas šo noteikumu 35.1.2. un 35.2. apakšpunktā minētajās izmaksās, bet ir nepieciešamas pētniecības pieteikuma rezultātu sasniegšanai.

37. Šo noteikumu 25. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ar saimniecisko darbību nesaistīta pētniecības pieteikuma ietvaros plāno šādas izmaksas:

37.1. individuālā projekta īstenošanā iesaistītā pētnieka vai akadēmiskā personāla, vai projekta īstenošanā iesaistītās zinātniskās grupas locekļu (kuri strādā, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu) atlīdzība (mēnešalga) un ar to saistītās izmaksas, ieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, proporcionāli projektā nostrādātajam laikam izmaksātā atvaļinājuma nauda un atvaļinājuma pabalsts, ar darbnespēju saistītie izdevumi saskaņā ar projekta iesniedzēja  atalgojuma politiku un atlīdzības likmēm. Atlīdzībai jābūt samērojamai ar izpildāmajām aktivitātēm projektā un tam patērēto darba laiku, kā arī ievērojot projektā īstenojamo aktivitāšu intensitāti;

37.2. vietējo un ārvalstu komandējumu un darba (dienesta) braucienu izdevumi projekta īstenošanā iesaistītajam personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (piemēram, dalība konferencēs, tai skaitā dalības maksa, dienas nauda, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar apdrošināšanas polises iegādi komandējuma laikam);

37.3. amortizācija (attiecināms uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru rīcībā esošajiem iegādātajiem un rīcībā esošajiem pamatlīdzekļiem, kurus izmanto pētniecībai, un no ārējiem avotiem iegādātu tehnisko zināšanu, patentu vai citu intelektuālā īpašuma tiesību licenču izmantošanu);

37.4. projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (piemēram, fizikālie, bioloģiskie, ķīmiskie un citi materiāli, izmēģinājuma dzīvnieki un to uzturēšana, reaktīvi, ķimikālijas, laboratorijas trauki, medikamenti, aukstuma aģenti, siltumnesēji, nesējgāzes, eļļas, enerģētiskie materiāli un elektroenerģija, ciktāl to izmanto pētniecībai) iegādes un piegādes izmaksas, kas uzskaitītas saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

37.5. ārējo pakalpojumu izmaksas (tai skaitā darbs saskaņā ar uzņēmuma līgumiem), pētniecības pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas (piemēram, inspicēšanas, testēšanas, sertifikācijas un citas izmaksas, lai nodrošinātu tādus pētījumu datus, kas salīdzināmi ar citās valstīs veiktajiem pētījumiem), tehnoloģiju tiesību aizsardzības izmaksas, tulkošanas, kā arī citas pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešamas projekta pamatdarbību īstenošanai; 

37.6. šo noteikumu 19.2.3. un 19.3. apakšpunktā minēto darbību ietvaros īstenoto pētījumu publicitātes izmaksas;

37.7. projekta īstenošanā iesaistītā zinātniskā vai akadēmiskā personāla profesionālās kompetences pilnveides (mācību) izmaksas;

37.8. administratīvās izmaksas – finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, lai organizācija varētu darboties, un kuras nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu. Administratīvajās izmaksās ietilpst:

37.8.1. kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;

37.8.2. telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas (tai skaitā iestādes koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionāla segšana);

37.8.3. telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;

37.8.4. informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);

37.8.5. iekšzemes komandējumu izmaksas;

37.8.6. veselības apdrošināšanas izmaksas, obligātās veselības pārbaudes nodrošināšanas izmaksas, redzes korekcijas līdzekļu izmaksas;

37.8.7. citas izmaksas, kas nav iekļautas projekta izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

38. Šo noteikumu 19.4. apakšpunktā noteikto darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas:

38.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā virsstundas un piemaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības, kā arī balstoties uz saimnieciski ekonomiskiem principiem;

38.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā virsstundas un piemaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības, kā arī balstoties uz saimnieciski ekonomiskiem principiem, šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

38.3. pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu, tai skaitā finanšu vadības un grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, ārvalstu ekspertu izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 26. punktā minēto granta pieteikumu izvērtēšanu un granta noslēguma zinātnisko pārskatu ekspertīzes organizēšanu.

39. Šo noteikumu 30. punktā minēto darbību īstenošanai plāno šādas izmaksas:

39.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tai skaitā virsstundas un piemaksas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba attiecības, kā arī balstoties uz saimnieciski ekonomiskiem principiem;

39.2. pakalpojumu izmaksas, tai skaitā komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai.

40. Ar šo noteikumu 19.2.1. un 19.2.2. apakšpunktā minēto darbību īstenošanu saistītajām šo noteikumu 35. un 36. punktā minētajām izmaksām piemēro vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas principu (turpmāk – vienas vienības izmaksas). Nozares ministrija izstrādā vienas vienības izmaksu metodiku un publicē to savā tīmekļvietnē (www.izm.gov.lv), nodrošinot šīs metodikas pieejamību finansējuma saņēmējam.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

41. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas finansējuma saņēmējam un tā sadarbības partneriem, kas radušās, īstenojot šo noteikumu 19. punktā minētās atbalstāmās darbības, un ir saistītas ar šo noteikumu 31., 32., 33., 34., 35., 36.​​​​​, 37. un 39. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām, tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, ja pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav iespējams atgūt. Ja finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri, īstenojot investīcijas otrās kārtas projektu, pārsniedz šo noteikumu 14. punktā noteikto valsts budžeta finansējuma apmēru, kas paredzēts pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, tad finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri pārsniegto starpību sedz no saviem līdzekļiem. Pēc gala maksājumu pieprasījuma apstiprināšanas finansējuma saņēmējam ir pienākums pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa daļu, ja tāda ir, atmaksāt aģentūrai.

42. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri publiskos iepirkumus, kas nepieciešami šo noteikumu 19. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu.

(MK 27.02.2024. noteikumu Nr. 125 redakcijā)

43. Investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu un investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju iesniedz vadības informācijas sistēmā.

44. Investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs nozares ministrijas noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 20 darbdienām, iesniedz nozares ministrijai investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 43. punktam.

45. Nozares ministrija izvērtē un sniedz aģentūrai atzinumu par finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību šādiem kvalitātes kritērijiem:

45.1. investīcijas otrās kārtas projekta atbilstība: investīcijas otrās kārtas projekta ieguldījums šo noteikumu 7. un 8. punktā minēto investīcijas mērķu un rādītāju sasniegšanā;

45.2. investīcijas otrās kārtas projekta konsekvence, iekšējā loģika: konsolidācijas plāna un investīcijas otrās kārtas projekta savstarpējā integritāte, atbilstība mērķa grupas reālajām un būtiskajām vajadzībām, tostarp mērķtiecīgai virzībai uz darbībām, kas saistītas ar konsolidācijas procesa sekmīgu realizāciju un kapacitātes stiprināšanu;

45.3. investīcijas otrās kārtas projekta izstrādes un īstenošanas kvalitāte: investīcijas otrās kārtas projekta darbības ir saskaņotas un kvalitatīvas plānoto rezultātu sasniegšanai, ir skaidra iesaistīto institūciju loma un pienākumi investīcijas otrās kārtas projekta mērķu un rezultātu sasniegšanā;

45.4. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas grupas un sadarbības kārtības kvalitāte: ir izveidota investīcijas otrās kārtas projekta komanda, kas demonstrē augstu motivāciju un pietiekamu kompetenci kvalitatīvai investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai un rezultātu pārnesei. Investīcijas otrās kārtas projektā ir skaidri noteiktas katra investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partnera funkcijas, atbildība, skaidra partneru sadarbības, lēmumu pieņemšanas un norēķinu kārtība un katra dalībnieka atbildība par investīcijas otrās kārtas projektā sasniedzamajiem šo noteikumu 7. un 8. punktā minētajiem rādītājiem;

45.5. investīcijas otrās kārtas projekta ietekme un rezultātu izplatīšana: investīcijas otrās kārtas projekts rada ietekmi iesaistītajās organizācijās un ārpus iesaistītajām organizācijām vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskajā līmenī, īpaši ietekmējot zināšanu pārnesi vietējās ekonomikas attīstībai. Investīcijas otrās kārtas projekts paredz skaidru un efektīvu plānu rezultātu izplatīšanai un ietver attiecīgus pasākumus, rīkus un kanālus, lai nodrošinātu rezultātu un ieguvumu efektīvu izplatīšanu un pieejamību ieinteresētajām un neiesaistītajām personām investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un pēc investīcijas otrās kārtas projekta pabeigšanas;

45.6. investīcijas otrās kārtas projekta plānoto darbību sinerģija un demarkācija: investīcijas otrās kārtas projekta darbībām ir skaidri norādīta sinerģija un demarkācija ar konsolidējamās un konsolidējošās iestādes veiktajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. 

46. Nozares ministrija, sniedzot šo noteikumu 45. punktā minēto atzinumu par investīcijas otrās kārtas projektu, katram finansējuma saņēmējam nosaka finansējuma sadalījumu atbalstāmo darbību īstenošanai, kas nepieciešams finansējuma saņēmējam šo noteikumu 7.2. ​apakšpunktā noteikto investīcijas otrās kārtas rādītāju sasniegšanai, kā arī atzinumā ietver šo noteikumu 8. punktā minētos nacionālos rādītājus. Pēc atzinuma saņemšanas, ja nepieciešamas, finansējuma saņēmējs veic precizējumus investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā un atkārtoti iesniedz to apstiprināšanai nozares ministrijai vadības informācijas sistēmā.

47. Ja nozares ministrija, izvērtējot finansējuma saņēmēja investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 45. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem, secina, ka nepieciešami precizējumi investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumā, nozares ministrija informē finansējuma saņēmēju par nepieciešamajiem precizējumiem un atkārtotas investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma iesniegšanas kārtību.

48. Nozares ministrija, izvērtējot investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 45. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem, sniedz atzinumu vadības informācijas sistēmā aģentūrai un finansējuma saņēmējam par investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu, kā arī nosūta atzinumu elektroniska dokumenta veidā atbilstoši elektronisko dokumentu aprites kārtību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, izmantojot aģentūras oficiālo elektronisko adresi un finansējuma saņēmēja oficiālo elektronisko adresi, un pozitīva atzinuma gadījumā apstiprina investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu vadības informācijas sistēmā. Investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma precizējumus vai papildinājumus sniedz ne vairāk kā divas reizes.

49. Ja investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējs neveic investīcijas otrās kārtas projekta precizējumus vai papildinājumus atbilstoši šo noteikumu 47. punktam, nozares ministrija pieņem lēmumu noraidīt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu. Nozares ministrija var uzaicināt investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzēju iesniegt investīcijas otrās kārtas projekta iesniegumu atkārtoti.

50. Aģentūra pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma nodrošina finansējuma pieprasīšanu avansa maksājuma, starpposma maksājuma, noslēguma maksājuma un pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai, ja attiecināms, no valsts budžeta atbilstoši kārtībai, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas.

51. Pēc nozares ministrijas atzinuma saņemšanas par investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 45. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem un investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanas vadības informācijas sistēmā aģentūra nosūta uzaicinājumu finansējuma saņēmējam noslēgt vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem nosacījumiem, kurā nosaka:

51.1. finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus;

51.2. laikposmu, kurā veiktās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām, bet ne agrāk kā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas;

51.3. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, tai skaitā dokumentācijas iesniegšanai un izskatīšanai, pārbaužu veikšanai, datu ievadei vadības informācijas sistēmā;

51.4. maksājumu pieprasīšanas un veikšanas kārtību, tai skaitā paredzot, ka finansējuma saņēmējs investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanā izmanto nozares ministrijas izstrādātās vienkāršoto izmaksu metodes un ka maksājumu pieprasījumu un izdevumus, kā arī sasniegtos rādītājus pamatojošos dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz vadības informācijas sistēmā vismaz divas reizes gadā;

51.5. kārtību, kādā finansējuma saņēmējs apliecina sasniegtos investīcijas mērķa un uzraudzības rādītājus un nodod informāciju par tiem aģentūrai, tai skaitā ietverot:

51.5.1. informācijas ievades apjomu;

51.5.2. datu ievades regularitāti;

51.5.3. noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu pamatojošo dokumentu augšupielādes apjomu un regularitāti vadības informācijas sistēmā;

51.6. kārtību, kādā finansējuma saņēmējs apliecina sasniegtos nacionālos rādītājus un nodod informāciju par tiem nozares ministrijai;

51.7. finansējuma saņēmēja pienākumu uzskaitīt un nodalīt investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros veiktos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, kā arī iesniegt apliecinājumu, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;

51.8. finansējuma saņēmēja pienākumu uzkrāt investīcijas otrās kārtas projekta sadarbības partneru un dalībnieku datus. Fizisko personu datu apstrāde veicama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un nodrošinot Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības;

51.9. kārtību, kādā finansējuma saņēmējs investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros uzkrāj datus un ziņo par papildinošas saimnieciskas darbības nosacījumu izpildi;

51.10. ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto dokumentu uzglabāšanas termiņu;

51.11. vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu darbības laiku, tās grozīšanas un izbeigšanas kārtību, paredzot, ka aģentūrai ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

51.11.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, tai skaitā neievēro investīcijas otrās kārtas projektā noteiktos termiņus, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas mērķa vai noteikto rādītāju sasniegšanu;

51.11.2. finansējuma saņēmējs investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;

51.11.3. investīcijas ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām finansējuma saņēmējs apvieno ar citu atbalstu;

51.11.4. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu;

51.12. komunikācijas un dizaina prasību ievērošanas nosacījumus;

51.13. rīcību nepārvaramas varas gadījumā;

51.14. strīdu izšķiršanas kārtību.

52. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgta vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, atbilstoši šo noteikumu 43. punktam aģentūrā iesniedz:

52.1. plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku, kas balstīts uz sagaidāmo šo noteikumu 7. un 8. punktā​​​ definēto investīcijas otrās kārtas projekta investīcijas mērķa, investīcijas uzraudzības un nacionālo rādītāju sasniegšanas progresu, kurā norāda maksājuma pieprasījuma veidu (avansa maksājums, starpposma maksājums un noslēguma maksājums), maksājuma pieprasījuma apmēru un pieprasīšanas laiku;

52.2. iepirkumu plānu par visiem investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu, un informāciju par iepirkumu izsludināšanas brīdi, ja attiecināms.

53. Finansējuma saņēmējs, tiklīdz ir pieejama informācija par iepirkuma izsludināšanas brīdi, aktualizē un atkārtoti iesniedz aģentūrā šo noteikumu 52.2. apakšpunktā minēto iepirkumu plānu.

54. Ja, īstenojot investīcijas otrās kārtas projektu, ir nepieciešami grozījumi investīcijas otrās kārtas projektā, plānotajā progresa pārskata iesniegšanas grafikā vai plānotajā iepirkumu plānā, finansējuma saņēmējs un aģentūra ievēro kārtību un termiņus, kas noteikti saskaņā ar vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, ievērojot, ka:

54.1. finansējuma saņēmējs iesniedz investīcijas otrās kārtas projekta, plānotā progresa pārskata iesniegšanas grafika vai plānotā iepirkuma plāna grozījumu priekšlikumu aģentūrai vadības informācijas sistēmā;

54.2. iesniegto investīcijas otrās kārtas projekta grozījumu, plānotā progresa pārskata iesniegšanas grafika vai plānotā iepirkuma plāna grozījumu lietderību, pamatotību un nepieciešamību investīcijas otrās kārtas projekta sākotnējā mērķa sasniegšanai aģentūra izvērtē termiņā, ko nosaka ar finansējuma saņēmēju noslēgtā vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, un informē finansējuma saņēmēju par grozījumu atbalstīšanu, noraidīšanu vai nepieciešamajiem precizējumiem;

54.3. ja aģentūra noraida investīcijas otrās kārtas projekta, plānotā progresa pārskata iesniegšanas grafika vai plānotā iepirkuma plāna grozījumu priekšlikumu, tā norāda atteikuma pamatojumu un, ja nepieciešams, informāciju par veicamajiem precizējumiem un grozījumu atkārtotas iesniegšanas kārtību un termiņiem;

54.4. atkārtoti iesniegto investīcijas otrās kārtas projekta, plānotā progresa pārskata iesniegšanas grafika vai plānotā iepirkuma plāna grozījumu priekšlikumu aģentūra izskata vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu noteiktajā termiņā;

54.5. aģentūra investīcijas otrās kārtas projekta grozījumus attiecībā uz izmaiņām šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajos investīcijas mērķa rādītājos, šo noteikumu 8. punktā minētajos nacionālajos rādītājos vai investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas termiņā saskaņo ar nozares ministriju.

55. Nozares ministrija veic:

55.1. investīcijas otrās kārtas projekta mērķu, šo noteikumu ​8. punktā minēto nacionālo rādītāju progresa uzraudzību un šo noteikumu ​8. punktā minēto sasniegto nacionālo rādītāju pārbaudes;

55.2. iekšējās kontroles sistēmas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību (tai skaitā iekšējo auditu) un pilnveidi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība";

55.3. zinātniskās kvalitātes uzraudzību, tai skaitā izlases kārtībā šo noteikumu 29. punktā minēto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 27.02.2024. noteikumiem Nr. 125)

56. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, aģentūra nodrošina finansējuma saņēmējam maksājuma pieprasījumā norādītos maksājumus, ievērojot noslēgto vienošanos un normatīvos aktus par Atveseļošanas fonda īstenošanas un uzraudzības kārtību.

57. Aģentūra, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku pieprasījumu un avansa maksājuma apmēra pamatojumu, kas balstīts uz sasniedzamo rādītāju īstenošanas progresu atbilstoši plānotajam finansējuma izlietojumam, var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam. Kopējais avansa apmērs nepārsniedz 30 procentus no kopējā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanai paredzētā finansējuma. Aģentūra var pieņemt lēmumu par nākamā avansa piešķiršanu pēc tam, kad iepriekšējais avansa maksājums ir apgūts pilnā apmērā.

58. Aģentūra, veicot starpposma maksājumus, kas balstīti uz sasniedzamo rādītāju īstenošanas progresu atbilstoši faktiskajam finansējuma izlietojumam, ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, nodrošina, ka finansējuma saņēmējam veikto avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no investīcijas otrās kārtas projekta kopējā finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka, iesniedzot noslēguma maksājumu, ir sasniegti šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā tam noteiktie investīcijas otrās kārtas mērķa rādītāji un konsolidācijas plānā noteiktie nacionālie rādītāji.

59. Investīcijas otrās kārtas projektu īsteno līdz 2026. gada 31. maijam.

60. Aģentūra nepieciešamās pārbaudes veic un noslēguma maksājumu, pārvaldības deklarācijai nepieciešamo informāciju un audita kopsavilkumu sagatavo līdz 2026. gada 31. augustam.

61. Investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanu plāno visā Latvijas teritorijā.

62. Investīcijas otrās kārtas projektā plānoto atbalstāmo darbību īstenošanas uzsākšana pirms investīcijas otrās kārtas projekta apstiprināšanas ir pieļaujama ar nosacījumu, ka pirms investīcijas otrās kārtas projekta apstiprināšanas uzsāktās atbalstāmās darbības nav pabeigtas dienā, kad tiek noslēgta vienošanās par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, tās ir tieši saistītas ar šo noteikumu 7. un 8. punktā definētajiem investīcijas otrās kārtas projekta investīcijas mērķa, investīcijas uzraudzības un nacionālajiem rādītājiem un to īstenošana ir uzsākta ne agrāk kā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

63. Finansējuma saņēmējs pēc aģentūras lūguma iesniedz pieprasīto informāciju un dokumentus, kas saistīti ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, aģentūras noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim darbdienām.

64. Finansējuma saņēmējs pēc nozares ministrijas lūguma tās noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par trim darbdienām, iesniedz pieprasīto informāciju un dokumentus par šo noteikumu 8. punktā minēto nacionālo rādītāju izpildi.

65. Aģentūrai ir tiesības investīcijas otrās kārtas projekta darbības laikā pieprasīt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus un skaidrojumus, kas saistīti ar vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu.

66. Investīcijas otrās kārtas ietvaros tiek īstenoti ar saimniecisku darbību nesaistīti sadarbības projekti, kuru darbības atbilst šādiem kritērijiem:

66.1. investīcijas otrās kārtas projekta darbībām augstākās izglītības institūcijas pamatdarbības jomā nav saimnieciska rakstura, ja tiek īstenoti izglītības pasākumi, kuru mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes. Uzskata, ka publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, nav saistīta ar saimniecisku darbību;

66.2. investīcijas otrās kārtas projekta darbībām pētniecības jomā nav saimnieciska rakstura, ja:

66.2.1. tiek īstenota neatkarīga pētniecība un izstrāde ar mērķi gūt vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp īstenota kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā. Pētniecības un izstrādes pakalpojumu sniegšana un pētniecība un izstrāde, ko veic uzņēmumu uzdevumā, netiek uzskatīta par neatkarīgu pētniecību un izstrādi;

66.2.2. tiek veikta pētniecības rezultātu izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, tai skaitā izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātas publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru;

66.2.3. tiek veikta zināšanu pārnese, ievērojot šādus nosacījumus:

66.2.3.1. zināšanu pārneses darbības veic pētniecības organizācija vai pētniecības struktūra (nodaļa vai pētniecības organizācijas meitasuzņēmumi), vai pētniecības organizācija kopīgi ar citām pētniecības organizācijām, vai to uzdevumā, vai pētniecības organizācija ar trešajām pusēm atklātā konkursā slēdz līgumus par noteiktiem pakalpojumiem;

66.2.3.2. visa peļņa no šādas darbības tiek ieguldīta pētniecības organizācijas vai pētniecības struktūras pamatdarbībā;

66.2.4. tiek īstenoti izglītības pasākumi, kuru mērķis ir vairot un uzlabot cilvēkresursu prasmes;

66.3. pētniecības darbības tiek veiktas efektīvā sadarbībā, ja efektīva sadarbība atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 90. punktā noteiktajai definīcijai un ja investīcijas otrās kārtas projekts paredz sadarbību ar vairākām neatkarīgām pusēm.

67. Lai atbalsts investīcijas otrās kārtas ietvaros šo noteikumu 66. punktā minēto ar saimniecisku darbību nesaistītu sadarbības projektu īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisku darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisku darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

68. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot investīcijas projekta iesniegumu, nodrošina, ka investīcijas projekta iesniegumā plānotās darbības ir izsekojamas un nošķiramas atbilstoši šo noteikumu 66. punktā minētajām pamatdarbības jomām.

69. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina šādu prasību izpildi:

69.1. īstenojot investīcijas otrās kārtas projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas finanšu plūsmas nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un infrastruktūras amortizācijas periodā;

69.2. ir nodrošināta atsevišķa ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto darījumu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaite, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par gada pārskata sagatavošanas kārtību;

69.3. ja sadarbības partneris iesaistās investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem, tad šādu ieguldījumu rezultātā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilstu publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam būtu jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem;

69.4. ar saimniecisku darbību nesaistīta investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros iegādātā pētniecības un augstākās izglītības institūcijas pamatdarbībai nepieciešamā infrastruktūrā, kuru izmanto finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri pētniecības un attīstības aktivitāšu un augstākās izglītības institūcijas pamatdarbības īstenošanai, ir pieļaujamas papildinošas saimnieciskas darbības ne vairāk kā 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē. Ar papildinošu saimniecisku darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistītu izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām;

69.5. dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana projekta darbību īstenošanas gaitā.

70. Finansējumu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai un mācībām var saņemt investīcijas otrās kārtas finansējuma saņēmējs, kas atbilst šo noteikumu 2.10. apakšpunktā minētajai pētniecības organizācijas definīcijai un īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu pētniecības pieteikumu.

71. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ieņēmumi no maksas par šo noteikumu 19.1.3. apakšpunktā minēto studiju programmu īstenošanu ir ieņēmumi no studentiem mācību procesā, kas nepārsniedz 50 procentus no kopējiem izdevumiem šo noteikumu 19.1.3. apakšpunktā minēto studiju programmu sagatavošanai un īstenošanai.

72. Aģentūra uzrauga šo noteikumu 69.4. apakšpunktā noteiktās prasības ievērošanu visā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un investīcijas otrās kārtas projekta infrastruktūras amortizācijas periodā, kuru nosaka, ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 2. pielikumā noteikto laikposmu.

73. Ja tiek pārkāptas šo noteikumu 66. un 69. punktā noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem ir pienākums atmaksāt aģentūrai investīcijas otrās kārtas projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

74. Finansējuma saņēmējs pirms sadarbības partnera iesaistīšanas investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanā noslēdz sadarbības līgumu ar izvēlētajiem, šo noteikumu 18. punktā minētajiem sadarbības partneriem par pušu savstarpējām saistībām attiecībā uz investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Atveseļošanas fonda īstenošanas un uzraudzības kārtību un šiem noteikumiem un pēc pieprasījuma iesniedz to aģentūrā.

75. Finansējuma saņēmējs, slēdzot sadarbības līgumu ar sadarbības partneriem, sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādas prasības:

75.1. investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistītās darbības, tai skaitā iepirkumus, veic saskaņā ar iepirkumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un citiem saistošajiem dokumentiem saskaņā ar vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu;

75.2. sadarbības partneri nodrošina investīcijas otrās kārtas projekta uzraudzībai nepieciešamo rādītāju apkopošanu;

75.3. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas  2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk – regula Nr.  2021/241), 34. pantam un Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina informācijas un publicitātes prasību ievērošanu;

75.4. sadarbības partneri ievēro šajos noteikumos noteiktos sadarbības partnera pienākumus un starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneriem noslēgtajā sadarbības līgumā paredzētos noteikumus;

75.5. sadarbības partneri ir informēti par investīcijas otrās kārtas projekta norisi;

75.6. sadarbības partneriem nodotās ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiek nodoti citai personai, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs turpina veikt finansējuma saņēmēja pienākumus un īsteno investīcijas otrās kārtas projekta darbības savā vārdā;

75.7. sadarbības partneri investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un aģentūras paziņotajā dokumentu glabāšanas termiņā nodrošina visu ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu, jebkuru ar investīcijas otrās kārtas projektu saistīto sarakstes dokumentu, iepirkumu dokumentācijas, investīcijas otrās kārtas projektā noslēgto līgumu, veiktos darbus, piegādes un sniegtos pakalpojumus apliecinošo dokumentu, veiktos maksājumus apliecinošo dokumentu oriģinālu vai to atvasinājumu ar juridisku spēku glabāšanu atbilstoši regulas Nr.  2021/241 prasībām un nodrošina dokumentu kopiju iesniegšanu vai uzrādīšanu pēc aģentūras pieprasījuma finansējuma saņēmējam noteiktajā termiņā;

75.8. aģentūrai, nozares ministrijai un arī Latvijas Republikas un Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīgumā minētajām iestādēm tiek nodrošināta pieeja visiem ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem ar juridisku spēku un grāmatvedības datorprogrammai vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūrai, kā arī attiecīgā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas vietai. Minēto institūciju pārstāvjiem ir tiesības veikt uzraudzību un kontroli visā investīcijas otrās kārtas projekta darbības laikā, lai nodrošinātu šo institūciju likumīgo prasību izpildi un brīvu piekļuvi finansējuma saņēmēja grāmatvedības un finanšu dokumentiem, kas saistīti ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, kā arī citiem nepieciešamajiem dokumentiem, informācijai, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālām vērtībām, tai skaitā nodrošinot pieprasīto dokumentu izsniegšanu;

75.9. ir iespējas veikt uzraudzību un kontroli visā investīcijas otrās kārtas projekta darbības laikā, nodrošinot šo noteikumu 75.8. apakšpunktā minēto institūciju likumīgo prasību izpildi, iespēju tikties ar investīcijas otrās kārtas projekta dalībniekiem un brīvu piekļuvi sadarbības partneru grāmatvedības un finanšu dokumentiem, kas saistīti ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu, kā arī citiem nepieciešamajiem dokumentiem, informācijai, finanšu līdzekļiem, telpām un citām materiālām vērtībām, kas attiecas uz veicamo pārbaudi vai auditu;

75.10. sadarbības partneri ir atbildīgi par investīcijas otrās kārtas projekta rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kāds noteikts sadarbības līgumā;

75.11. atbilstoši regulas Nr.  2021/241 22. pantam finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri nodrošina, ka visā investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības.

76. Finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu un paredzēto saistību izpildi saskaņā ar vienošanos par investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu.

77. Finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc pēdējā maksājuma veikšanas dalībvalstij jeb līdz 2031. gada 31. decembrim nodrošina visu ar investīcijas otrās kārtas projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu, tai skaitā investīcijas otrās kārtas projekta iesnieguma, jebkuru ar investīcijas otrās kārtas projektu saistīto sarakstes dokumentu, iepirkuma dokumentācijas, investīcijas otrās kārtas projekta noslēgto līgumu, veiktos darbus, piegādes un sniegtos pakalpojumus apliecinošo dokumentu, veiktos maksājumus apliecinošo dokumentu oriģinālu vai to atvasinājumu ar juridisko spēku glabāšanu. Finansējuma saņēmēji un to sadarbības partneri, ja investīcijas otrās kārtas atbalsts tiek izmantots ieguldījumiem investīcijām infrastruktūrā, nodrošina šo noteikumu 67. punktā minēto komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu izpildi apliecinošo dokumentu glabāšanu infrastruktūras amortizācijas periodā.