Ministru kabineta noteikumi Nr. 460

Rīgā 2023. gada 15. augustā (prot. Nr. 40 34. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" 4.1.2.5. pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 4.1.2.5. pasākumu "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda Plus projektu iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam (turpmāk – finansējuma saņēmējs);

1.5. atbalstāmo darbību izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus.

2. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants (dotācija) ar nosacījumiem.

5. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Pasākuma mērķis

6. Pasākuma mērķis ir piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros.

7. Pasākuma mērķa grupa ir ārstniecības personas.

8. Pasākuma iznākuma rādītājs "Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 458 ārstniecības personas, tostarp uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 50 ārstniecības personas, tai skaitā:

8.1. pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar vidējo izglītību" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 45 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas piecas ārstniecības personas; 

8.2. pasākuma iznākuma rādītājs "Personas ar augstāko izglītību" paredz, ka atbalstu uz 2029. gada 31. decembri būs saņēmušas 413 ārstniecības personas un uz 2024. gada 31. decembri atbalstu būs saņēmušas 45 ārstniecības personas.

III. Pasākuma finansējums

9. Pasākuma plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 6 690 300 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 5 686 755 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 003 545 euro.

10. Maksimālais Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

11. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

12. Projekta iesnieguma atlase tiek izsludināta vienu reizi par visu pasākumam pieejamo finansējumu.

IV. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija.

14. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

V. Pasākuma atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

15. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

15.1. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

15.2. ārstniecības personu piesaiste;

15.3. ģimenes ārsta prakses nodošana;

15.4. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.

16. Šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 13 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu 34. punktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

17. Šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas izmaksas par ārstniecības personu piesaistes pasākumiem, kuri ir vērsti uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un tiek īstenoti visā Latvijas teritorijā, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums, kā arī iekļauj vienreizējās kompensācijas ārstniecības personām, kas tiek noteiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku, un tās ir attiecināmas uz šādām ārstniecības personām: 

17.1. sertificēts ārsts un sertificēts zobārsts;

17.2. māsa, sertificēts ārsta palīgs, sertificēta vecmāte, sertificēts fizioterapeits, sertificēts ergoterapeits, sertificēts zobu higiēnists, sertificēts audiologopēds un sertificēts mākslas terapeits;

17.3. zobārsta asistents, māsu palīgs.

18. Šo noteikumu 17.1., 17.2. un 17.3. apakšpunktā minētajām ārstniecības personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi jābūt reģistrētām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

19. Šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver vienreizēju kompensāciju ģimenes ārstam, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu ģimenes ārstam, kurš pārņem praksi, ne mazāk kā triju mēnešu periodam un kas tiek noteikta, pamatojoties uz Regulas Nr. 2021/1060 53. panta 1. punkta "b" apakšpunktu un atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku.

20. Šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantam un kārtībai, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

21. Uz šo noteikumu 17. punktā noteiktajām vienreizējām kompensācijām var pretendēt ārstniecības personas (turpmāk – kompensācijas pretendents vai kompensācijas saņēmējs) darbam prioritārajās jomās, tas ir, sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija, un ar šīm jomām saistītajās specialitātēs (turpmāk – atbalstāmās specialitātes), ja ir spēkā šādi nosacījumi:

21.1. atbalstāmās profesijas un specialitātes ir minētas pasākumam izstrādātajā Cilvēkresursu piesaistes plānā (turpmāk – Cilvēkresursu plāns);

21.2. kompensācijas pretendents ne agrāk kā 12 mēnešus pirms kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīža nav strādājis ārstniecības iestādē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā Latvijā (turpmāk – atbalstāmā iestāde);

21.3. atbalstāmajai iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – dienests) par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā zobārstam līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību vai noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus;

21.4. kompensācijas pretendents plāno strādāt vai kopš šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētā brīža strādā atbalstāmajā iestādē atbalstāmajā specialitātē valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, un kompensācijas pretendentam ar atbalstāmo iestādi ir vai tiks noslēgts darba līgums vismaz uz trim gadiem par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks).

22. Par šo noteikumu 17. punktā minētajām vienreizējām kompensācijām, ievērojot šo noteikumu 21. ​​​​​​punktā minētos nosacījumus, finansējuma saņēmējs, kompensācijas saņēmējs un atbalstāmā iestāde slēdz trīspusēju līgumu par kompensācijas saņemšanu (turpmāk – kompensācijas līgums), izņemot gadījumu, ja kompensācijas saņēmējs ir arī atbalstāmā iestāde un tiek slēgts divpusējs līgums.

23. Pieteikumu uz šo noteikumu 17. punktā minētajām vienreizējām kompensācijām kompensācijas pretendents iesniedz kopā ar atbalstāmās iestādes apliecinājumu, ka kompensācijas pretendents un atbalstāmā iestāde atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajiem nosacījumiem.

24. Kompensācijas pretendenta un atbalstāmās iestādes atbilstību šo noteikumu 21. punktā minētajiem kompensācijas nosacījumiem pārbauda uz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdi.

25. Šo noteikumu 21.2.​​​​ apakšpunktā minētais nosacījums nav attiecināms uz šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minēto ģimenes ārstu, ja ģimenes ārsts konkrētajā periodā ir strādājis ģimenes ārsta praksē, bet tam nav sava pacientu saraksta.

26. Šo noteikumu 19. punktā minētā kompensācija ir atbalstāma, ja kompensācijas pretendents – ģimenes ārsts, kurš nodod savu ģimenes ārsta praksi, – ir sasniedzis pensijas vecumu un kopā ar pieteikumu iesniedzis dienesta apliecinājumu, ka  ģimenes ārsts, kurš nodod praksi, un ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, ir parakstījuši vienošanos par prakses pārņemšanas uzsākšanu. Specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošana norit ne mazāk kā trīs mēnešus.

27. Šo noteikumu 19. punktā minēto vienreizējās kompensācijas pretendenta atbilstību vērtē pieteikuma iesniegšanas brīdī, un kompensāciju attiecina un izmaksā brīdī, kad jaunais ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, ir noslēdzis ar dienestu līgumu par primārās veselības aprūpes sniegšanu un apmaksu, un dienests to apliecina.

28. Šo noteikumu 21. un 26. punktā minēto prasību izpilde var ietvert noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību noteikto prasību izpildi attiecībā uz nodarbinātību rezidentūras laikā un pēc rezidentūras beigšanas neatkarīgi no specialitātes, kurā rezidentūra tiek veikta.

29. Lai kontrolētu šo noteikumu 21.4. apakšpunktā ietverto prasību izpildi, kā arī pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu, atbalstāmās iestādes sniedz informāciju par kompensācijas saņēmēja darba apjomu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā trīs gadus kopš šo noteikumu 22. punktā minētā kompensācijas līguma parakstīšanas brīža.

30. Ja šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā iestāde izbeidz šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā līguma darbību vai pārtrauc deleģēto funkciju nodrošināšanu, vai samazina kompensācijas saņēmēja darba apjomu, kompensācijas saņēmējam ir tiesības turpināt darbu atbalstāmajā specialitātē citā atbalstāmajā iestādē, ja tiek izpildīti šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā minētie nosacījumi. Katrā individuālā gadījumā lēmumu par atbalstāmās iestādes maiņas pamatotību un atbalstīšanu pieņem konsultatīvā darba grupa.

31. Kompensācijas saņēmējs šo noteikumu 17. un 19. punktā minēto kompensāciju var saņemt vienu reizi projekta īstenošanas laikā.

32. Šo noteikumu 15. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 15. punktā minētajām tiešajām personāla atlīdzības izmaksām.

33. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

34. Šo noteikumu 17., 19. un 20. punktā minētās izmaksas veido pārējās projekta tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas, šo noteikumu 16. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas.

VI. Pasākuma projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

35. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs izveido konsultatīvu darba grupu. Konsultatīvās darba grupas sastāvā pastāvīgo locekļu statusā pieaicina:

35.1. ar balsstiesībām – Veselības ministrijas un dienesta pārstāvjus;

35.2. bez balsstiesībām – atbildīgās iestādes pārstāvjus.

36. Finansējuma saņēmējs konsultatīvās darba grupas sanāksmes organizē atbilstoši nepieciešamībai. Konsultatīvā darba grupa:

36.1. sniedz priekšlikumus un saskaņo Cilvēkresursu plānu, kas nosaka nepieciešamo cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē visā Latvijas teritorijā;

36.2. atbilstoši nepieciešamībai, bet ne retāk kā reizi pusgadā izvērtē Cilvēkresursu plāna izpildi;

36.3. saskaņo Cilvēkresursu piesaistes kārtību (turpmāk - Kārtība), kādā veicama cilvēkresursu piesaiste un kompensāciju piešķiršana;

36.4. apstiprina atbalstāmo iestāžu un kompensācijas pretendentu un saņēmēju sarakstu.

37. Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību, kādā veicama cilvēkresursu piesaiste veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā, paredzot atbalsta saņemšanas nosacījumus un kompensācijas pretendentu izvērtēšanas kritērijus.

38. Finansējuma saņēmējs sagatavo Cilvēkresursu plānu un iesniedz saskaņošanai konsultatīvajā darba grupā.

39. Cilvēkresursu plānā iekļauj šādu informāciju:

39.1. plānotās kompensāciju pretendentu atlases;

39.2. nepieciešamos speciālistus dalījumā pa atbalstāmajām iestādēm un atbalstāmajām specialitātēm.

40. Finansējuma saņēmējs līdz kārtējā gada 31. martam sagatavo pārskatu par iepriekšējā gada Cilvēkresursu plāna izpildes rezultātiem un efektivitātes izvērtējumu, tostarp priekšlikumus Cilvēkresursu plāna aktualizācijai, un iesniedz saskaņošanai konsultatīvajā darba grupā.

41. Finansējuma saņēmējs organizē atbalstāmo kompensācijas pretendentu atlasi un kompensācijas pretendentu sarakstu iesniedz apstiprināšanai konsultatīvajā darba grupā.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai informācija par kompensācijas saņemšanu būtu publiski pieejama tīmeklī, un nodrošina iespēju anonīmi izteikt iebildumus un ierosinājumus par atbalsta pasākumiem, kā arī ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.

43. Finansējuma saņēmējs atgūst šo noteikumu 17. punktā minēto kompensāciju proporcionāli nenostrādātajam laikam, ja kompensācijas saņēmējs neizpilda šo noteikumu 21. punktā minētos nosacījumus vai pirms termiņa lauž šo noteikumu 22. punktā minēto līgumu, vai darba attiecību pārtraukums vai laiks, kad netiek pildīti kompensācijas līguma nosacījumi, pārsniedz trīs mēnešus triju gadu periodā un finansējuma saņēmējs nepagarina kompensācijas līguma darbības termiņu. Atgūto finansējumu var atkārtoti izmantot projekta īstenošanai.

44. Finansējuma saņēmējs uzkrāj:

44.1. datus par projekta ietvaros kompensāciju saņēmušajām personām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajam aktam par Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

44.2. datus par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" horizontālo rādītāju – mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu skaits sabiedrības informēšanai, kuros tika nodrošināta informācijas pieejamība cilvēkiem ar dažādu veidu funkcionāliem traucējumiem;

44.3. datus par šo noteikumu 8. punktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu.

45. Šo noteikumu 17. un 19.​​​​​​ punktā minētās kompensācijas netiek apliktas ar nodokli atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktam.

46. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. 

47. Finansējuma saņēmējam atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" ir izveidota iekšējās kontroles sistēma korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā, un tā ietver: 

47.1. preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, tai skaitā paziņošanas procedūru un labošanas pasākumus;

47.2. pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;

47.3. krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;

47.4. dubultā finansējuma novēršanas mehānismu.

48. Finansējuma saņēmējs projektu pasākuma ietvaros īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad beidzas projektam pieejamais finansējums.

VII. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi

49. Ja atbalstāmajai iestādei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu ar dienestu ir noslēgts līgums par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, šo noteikumu 21. punktā minētās vienreizējās kompensācijas piešķiramas saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem un tās ir uzskatāmas par komercdarbības atbalstu, ko piešķir Veselības ministrija.​ Kompensācijas saņemšana neierobežo kompensācijas saņēmēja tiesības ārpus šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajiem pienākumiem iesaistīties maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un citu saimniecisko darbību veikšanā.

50. Šo noteikumu 49. punktā minētajām atbalstāmajām iestādēm, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējas, atbilstoši veselības aprūpi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir pilnvarojums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Pilnvarojums ietver:

50.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

50.2. pilnvarojuma laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

50.3. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

50.4. pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;

50.5. informāciju par iespēju saņemt kompensācijas maksājumus un nosacījumus kompensācijas maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

50.6. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu komercdarbības atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

51. Pilnvarojuma uzlicējam un atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt atbalsta sniedzējam, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

52. Finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 50.5. apakšpunktā minētos kompensācijas maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs kompensācijas maksājumu pārmaksu.

53. Atbalsts šo noteikumu 17. punktā minētajām vienreizējām kompensācijām, kas piešķirtas par darbu atbalstāmajā iestādē, kurai ir noteikts deleģējums nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus valsts deleģētās funkcijas īstenošanai, nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

54. Šo noteikumu 19. punktā minētās vienreizējās kompensācijas nav uzskatāmas par komercdarbības atbalstu, jo kompensācijas saņēmēji vairs nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības veicējiem. 

55. Ja ir konstatēts Komisijas lēmuma Nr.  2012/21/ES nosacījumu pārkāpums, komercdarbības atbalsta saņēmējam (atbalstāmajai iestādei) ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Veselības ministre L. Meņģelsone