1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu saistītā darbības veidā "Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus" (turpmāk – pasākums) saskaņā ar:

1.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004 (turpmāk – regula  2021/1139);

1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai;

1.3. Komisijas 2022. gada 19. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2022/79, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1139 piemērošanas noteikumus attiecībā uz darbības līmeņa īstenošanas datu reģistrēšanu, nosūtīšanu un izklāstu (turpmāk – regula 2022/79);

1.4. Komisijas 2022. gada 29. jūnija Deleģēto regulu (ES) 2022/2181, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1139 par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu papildina attiecībā uz atbalsta pieteikumu (turpmāk – regula 2022/2181).

2. Pasākumā ir šādi apakšpasākumi:

2.1. "Paaugstinātas vides prasības";

2.2. "Bioloģiskā akvakultūra".

3. Pasākuma mērķis atbilst regulas 2021/1139 26. panta 1. punkta "a" apakšpunktā ietvertajam konkrētajam mērķim un 26. panta 3. punktā minētajām intervencēm.

4. Atbalstam piesakās un piešķirto publisko finansējumu izsludina, projektu iesniegumus vērtē un atlasa, lēmumu par projekta apstiprināšanu pieņem, projektu īsteno, publisko finansējumu pieprasa un izmaksā atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

5. Vienā projekta iesniegumā ietver vienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem apakšpasākumiem.

6. Ja, sarindojot projektu iesniegumus atbilstoši šo noteikumu ​1. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem, to punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentam (turpmāk – pretendents), kura atbalstam pieteikto ūdenstilpju platību lielākā daļa atrodas Natura 2000 teritorijā.

7. Pretendents projekta iesniegumā norāda projekta īstenošanas rezultātā sasniedzamo regulas  2021/1139 1. pielikumā minēto rezultātu rādītāju CR 09 – platību, ko aptver ar darbībām, ar kurām veicina labu vides stāvokli, aizsargā, saglabā un atjauno bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas (km²).

8. Pasākumā atbalstu piešķir par zivju dīķu platību, kas ir pretendenta īpašumā vai lietošanā visā saistību periodā un:

8.1. ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem vai zivju dīķi;

8.2. ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietne;

8.3. kuru izmanto, lai audzētu akvakultūras dzīvnieku produkciju pārdošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

9. Pretendents ir:

9.1. šo noteikumu​ 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts vai atzīts akvakultūras nozares uzņēmums – pārtikai paredzēto akvakultūras dzīvnieku audzētava un akvakultūras dzīvnieku audzētava resursu atjaunošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei – un tā darbība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām dzīvnieku veselības, veterinārijas un vides jomā;

9.2. šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēts bioloģiskais akvakultūras nozares uzņēmums, kam izsniegts sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību.

10. Pretendents atbilst šādiem publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem:

10.1. tā ienākumi no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā pārskata gadā ir vismaz 250 euro no katra atbalstam pieteiktās dīķu platības hektāra (izņemot platību, kas norādīta kā dīķi, kurā akvakultūras dzīvniekus ievieto uz ziemas periodu (turpmāk – ziemošanas dīķi));

10.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanu;

10.3. ir saņēmis B kategorijas atļauju vai reģistrējis C kategorijas piesārņojošu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības;

10.4. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par statistikas pārskatu iesniegšanu Centrālajā statistikas pārvaldē ir iesniedzis pārskatu par darbību akvakultūras jomā pēdējā kalendāra gadā.

11. Atbalstu nepiešķir pretendentam, ja:

11.1. tam konkrētā laikposmā ir konstatēti pārkāpumi saskaņā ar regulas  2021/1139 11. pantu un regulu 2022/2181;

11.2. Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī ir konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

12. Pretendents par atbalstam pieteikto dīķu platību uzņemas attiecīgajam apakšpasākumam noteiktās saistības uz pieciem gadiem, sākot ar šo noteikumu 25. punktā minētā projekta iesnieguma iesniegšanas gadu Lauku atbalsta dienestā.

13. Atbalsta saņēmējs saņem atbalstu, ja uzņemas saistības piecus gadus ievērot šādus atbalsta saņemšanas nosacījumus:

13.1. uzņēmumā saražoto akvakultūras produkciju iepriekšējā pārskata gadā no katra atbalstam pieteiktās dīķu platības hektāra (izņemot platību, kas norādīta kā ziemošanas dīķi) ir pārdevis vidēji vismaz:

13.1.1. 250 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;

13.1.2. 400 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;

13.1.3. 500 euro apmērā, ja attiecīgajā gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas vidēji no hektāra;

13.2. projekta iesniegumā pieteikto dīķu platību neaizstāj ar citu dīķu platību, nemaina pieteikto dīķu platību, kā arī nodrošina pieteikto dīķu izmantošanu šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētajā kartē norādītajā veidā;

13.3. izmanto tādas akvakultūras dzīvnieku audzēšanas metodes, kas nodrošina, lai:

13.3.1. vidējais audzējamo akvakultūras dzīvnieku blīvums atbalstam pieteiktajā dīķu platībā nav mazāks par 200 kilogramiem uz hektāru (pēc nozvejas datiem). Šis nosacījums neattiecas uz dīķiem, kuros tiek audzēti mazuļi (turpmāk – mazuļu audzēšanas dīķi) un kuri saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā iesniegto dīķu izvietojuma karti nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības;

13.3.2. maksimālais akvakultūras dzīvnieku blīvums katrā atbalstam pieteiktajā dīķī nepārsniedz 1000 kilogramu uz hektāru (pēc nozvejas datiem). Šis ierobežojums neattiecas uz ziemošanas dīķiem, dīķiem, kurā akvakultūras dzīvnieki tiek turēti karantīnas apstākļos (turpmāk – karantīnas dīķi), dīķiem, kuros atrodas vaislinieki (turpmāk – vaislinieku dīķi), un dīķiem, kuros akvakultūras dzīvniekus tur pirms pārdošanas (turpmāk – pirmstirgus dīķi), ja tie saskaņā ar Lauku atbalsta dienestā iesniegto dīķu izvietojuma karti nepārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības;

13.4. dīķu mēslošanai ne ilgāk kā līdz kārtējā gada 30. aprīlim izmanto tikai cietos kūtsmēslus, lietojot tos ne vairāk kā 400 kilogramu uz hektāru dīķa platības. Šis laika ierobežojums neattiecas uz mazuļu audzēšanas dīķiem;

13.5. dīķus uzplūdina līdz kārtējā gada 31. maijam, izņemot Natura 2000 teritorijas, kurās dīķus uzplūdina līdz kārtējā gada 1. maijam. Šis nosacījums neattiecas uz mazuļu audzēšanas, karantīnas un ziemošanas dīķiem, kā arī uz situācijām, kad dīķu uzplūdināšanas termiņus Natura 2000 teritorijās nevar ievērot meteoroloģisko un hidroloģisko apstākļu dēļ un ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir saskaņots cits dīķu uzplūdināšanas pabeigšanas datums;

13.6. dīķu vasarošanu ar ūdens nolaišanu, lai vasarā kaļķotu, mēslotu, uzartu un apsētu ar zāli vai citām lauksaimniecības kultūrām dīķu gultnes, vienlaikus īsteno ne vairāk kā 20 procentos atbalstam pieteiktās dīķu platības vai vienlaikus vasaro ne vairāk kā vienu dīķi, kura platība pārsniedz 20 procentu no kopējās atbalstam pieteiktās dīķu platības, attiecīgajā gadā nodrošinot ražošanu pārējos dīķos. Katru atsevišķu dīķi vasaro ne biežāk kā reizi piecos gados;

13.7. nodrošina šajā punktā minēto prasību izpildei nepieciešamo darbību uzskaiti akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā (2. pielikums). Akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā norāda datus par īstenotajām darbībām katrā akvakultūras uzņēmuma dīķī, tostarp datus par dīķa apstrādi, uzplūdināšanas un nolaišanas laiku, zivju pārvietošanu, to daudzumu kilogramos un dīķu mēslošanu. Ierakstus akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnālā izdara ne vēlāk kā vienu dienu pēc attiecīgās darbības pabeigšanas;

13.8. informē Lauku atbalsta dienestu par kārtējā saistību gadā atbalstam pieteikto dīķu apzveju ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tās sākšanas.

14. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētais pretendents visā šo noteikumu 12. punktā minētajā saistību periodā darbojas bioloģiskajā lauksaimniecībā un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību tam ir derīgs sertifikāts.

15. Atbalstam pieteiktajā dīķu platībā katrā ietvertajā dīķī var nolaist ūdeni, izmantojot ūdens līmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžas ar caurteku akvakultūras dzīvnieku nozvejai (savākšanai) un gultnes apstrādei.

16. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalstu piešķir, ja atbalstam pieteiktā dīķu platība nav mazāka par trim hektāriem un katra dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru.

17. Atbalsta saņēmējs attiecīgajā gadā, kad tiek vasaroti šo noteikumu 13.6. apakšpunktā minētie dīķi, atbalstu nesaņem par atbalstam pieteiktajām un šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētajā kartē norādītajām vasarojamām dīķu platībām.

18. Ja saistību periodā atbalsta saņēmējs daļēji vai pilnībā pārtrauc šajos noteikumos noteikto saistību izpildi, tas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā atmaksā saņemto atbalstu par to atbalstam pieteikto dīķu platības daļu, par kuru nav izpildītas saistības.

19. Ja atbalstam pieteiktā dīķu platība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai, kas ir Lauku atbalsta dienesta klients, šī persona var pārņemt atbalsta saņēmēja saistības līdz pārņemto saistību perioda beigām. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā atmaksā visu saistību periodā saņemto atbalsta summu.

20. Pretendentam pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienests izmaksā avansa maksājumu 30 procentu apmērā no iepriekšējā gadā saņemtā atbalsta apmēra. Pirmajā gadā pēc saistību uzņemšanās avansa maksājumu 30 procentu apmērā nosaka, ņemot vērā pretendenta atbalstam pieteikto platību vai šo noteikumu 21.3. vai 22.3. apakšpunktā minēto atbalsta apmēru.

21. Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta apmēru par pieteikto dīķu platību nosaka atbilstoši atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei, kas sagatavota šajos noteikumos minētajā kārtībā, un šādam attiecīgajā uzņēmumā iegūtajam akvakultūras produkcijas vidējam apjomam, pamatojoties uz nozvejas datiem atbalstam pieteiktajos dīķos (izņemot mazuļu audzēšanas un ziemošanas dīķus, kā arī attiecīgajā gadā vasarotos dīķus):

21.1. 415 euro par hektāru, ja gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas no hektāra;

21.2. 332 euro par hektāru, ja gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas no hektāra;

21.3. 208 euro par hektāru, ja gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas no hektāra.

22. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā atbalsta apmēru par pieteikto bioloģiski sertificēto dīķu platību nosaka atbilstoši atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma kartei, kas sagatavota šajos noteikumos minētajā kārtībā, un šādam attiecīgajā uzņēmumā iegūtajam akvakultūras produkcijas vidējam apjomam, pamatojoties uz nozvejas datiem atbalstam pieteiktajos dīķos (izņemot mazuļu audzēšanas un ziemošanas dīķus, kā arī attiecīgajā gadā vasarotos dīķus):

22.1. 744 euro par hektāru, ja gadā iegūti 700–1000 kilogrami produkcijas no hektāra;

22.2. 590 euro par hektāru, ja gadā iegūti 400–700 kilogrami produkcijas no hektāra;

22.3. 349 euro par hektāru, ja gadā iegūti 200–400 kilogrami produkcijas no hektāra.

23. Šo noteikumu 12. punktā minētajā saistību periodā var saņemt tikai vienu atbalstu saskaņā ar šo noteikumu 21. vai 22. punktu.

24. Šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētā apakšpasākuma atbalsta aprēķinā par kārtējo saistību gadu nav atļauta izaudzēto akvakultūras dzīvnieku dubulta uzskaite.

25. Lai pieteiktos atbalstam, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:

25.1. projekta iesniegumu, tajā norādot apakšpasākumu, uz kuru piesakās, un:

25.1.1. informāciju par atbalstam pieteiktajiem dīķiem, norādot katra dīķa platību un dīķu platību Natura 2000 teritorijā, kā arī dīķa izmantošanas veidu;

25.1.2. informāciju par uzņēmuma apgrozījumu;

25.1.3. informāciju saskaņā ar regulu 2022/79;

25.2. atbalsta pretendenta deklarāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

25.3. Lauku atbalsta dienesta sagatavotu atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma karti, kurā atzīmēts dīķu izmantošanas veids (piemēram, mazuļu audzēšanas dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus vai vasarojamais dīķis) un ūdenslīmeņa regulēšanas un nolaišanas slūžu atrašanās vietas. Ja pretendentam nav pieejama Lauku atbalsta dienestā sagatavotā dīķu izvietojuma karte, to sagatavo šo noteikumu 29. un 30. punktā minētajā kārtībā;

25.4. nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu vai situācijas plānu ar dīķu izvietojumu un eksplikācijā norādīto zemes un dīķu platību, kurā pretendents atzīmē atbalstam pieteiktos dīķus;

25.5. apliecinājumu par saistībām, ko pretendents uzņemas.

26. Pretendents par atbalstam pieteikto dīķu platību attiecīgajā gadā iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 25. punktam.

27. Ja Lauku atbalsta dienests pretendentam rakstiski pieprasa šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētās dīķu izvietojuma kartes sagatavošanai nepieciešamo papildu informāciju par dīķi, pretendents divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz pieprasīto informāciju Lauku atbalsta dienestā.

28. Ja pretendents šo noteikumu 27. punktā minētajā termiņā nav iesniedzis par konkrētu dīķi pieprasīto informāciju, Lauku atbalsta dienests atbalsta apmēru samazina par attiecīgo maksājuma vienību – konkrēto dīķi.

29. Ja pretendenta projekta iesniegums atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām un pretendentam ir pietiekams šo noteikumu 4. punktā minētais izsludinātais publiskais finansējums piecu gadu saistību periodam, Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma iesniegšanas gadā sagatavo atbalstam pieteikto dīķu izvietojuma karti, kurā atzīmē arī to izmantošanas veidu pirmajā saistību gadā (piemēram, mazuļu audzēšanas dīķis, ziemošanas dīķis, karantīnas dīķis, vaislinieku dīķis, pirmstirgus vai vasarošanas dīķis).

30. Lauku atbalsta dienests sagatavotās dīķu izvietojuma kartes, ja nepieciešams, precizē uz vietas akvakultūras uzņēmumā. Lauku atbalsta dienests iepriekš vienojas ar pretendentu par apmeklējuma laiku.

31. Kārtējā saistību gadā atbalsta saņēmējs pēc akvakultūras dzīvnieku pēdējās nozvejas (savākšanas), bet ne vēlāk kā līdz 30. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā akvakultūras uzņēmuma darbības reģistrācijas žurnāla kopiju (2. pielikums) un pārskatu – maksājuma pieprasījumu (turpmāk – pārskats) par akvakultūras dzīvnieku nozvejas (savākšanas) apjomu (3. pielikums).

32. Ja atbalsta saņēmējs turpmākajos saistību gados maina šo noteikumu 25.3. apakšpunktā minētajā dīķu izvietojuma kartē atzīmēto dīķu izmantošanas veidu, tas līdz attiecīgā gada 15. maijam sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju par izmaiņām.

33. Konstatējot saistību izpildes pārkāpumus, Lauku atbalsta dienests piemēro šādas sankcijas:

33.1. ja atbalsta saņēmējs iepriekšējā pārskata gadā nav guvis šo noteikumu 13.1.1. apakšpunktā minētos minimālos ieņēmumus no saražotās produkcijas pārdošanas un to apmērs ir:

33.1.1. līdz 10 procentiem (ieskaitot) mazāks par minimālajiem ieņēmumiem, atbalsta samazinājumu pārkāpuma gadā nepiemēro un atbalstu piešķir pilnā apmērā. Ja saistību izpildes pārkāpums konstatēts divas reizes un vairāk, kārtējā gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā;

33.1.2. vairāk nekā 10 procentus mazāks par minimālajiem ieņēmumiem, kārtējā gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā. Ja saistību izpildes pārkāpums atkārtojas, saistības uzskata par pārtrauktām un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalsta summu;

33.2. ja atbalsta saņēmējs nav guvis šo noteikumu 13.1.2. vai 13.1.3. apakšpunktā minētos minimālos ieņēmumus atbilstoši iegūtajam produkcijas daudzumam no hektāra, atbalsta saņēmējam atbalstu izmaksā atbilstoši iepriekšējā pārskata gadā gūtajiem ieņēmumiem;

33.3. ja nav izpildīti šo noteikumu 13.2., 13.3., 13.4., 13.5., 13.6., 13.7. un 13.8. apakšpunktā minētie atbalsta saņemšanas nosacījumi un šis pārkāpums konstatēts pirmo reizi, pārkāpuma gadā atbalsta saņēmējam atbalstu neizmaksā. Ja šāds pārkāpums atkārtojas, saistības uzskata par pārtrauktām un atbalsta saņēmējs atmaksā visu par konkrēto platību iepriekš saņemto atbalsta summu.

34. Lauku atbalsta dienests neatbilstoši izmaksātos maksājumus ietur no atbalsta saņēmēja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

35. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 33. un 34. punktā minēto atmaksu nepieprasa, ja saistības nav izpildītas vienā no šādiem ārkārtas gadījumiem:

35.1. lielas akvakultūras uzņēmuma atbilstošās zemes daļas ekspropriācijas dēļ, ja to nevarēja paredzēt dienā, kad atbalsta saņēmējs uzņēmās saistības;

35.2. tādas dabas katastrofas dēļ, kas būtiski ietekmē uzņēmuma darbību akvakultūras jomā;

35.3. valsts uzraudzībā esošas akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimības dēļ, kas skārusi visus atbalsta saņēmēja akvakultūras dzīvniekus vai daļu no tiem.

36. Par šo noteikumu 35. punktā minētajiem ārkārtas gadījumiem atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā informē Lauku atbalsta dienestu 10 darbdienu laikā no to iestāšanās dienas vai no dienas, kad atbalsta saņēmējs uzzinājis par to iestāšanos, un iesniedz:

36.1. detalizētu aprakstu par ārkārtas apstākļu iestāšanos;

36.2. ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

37. Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts vides dienests pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas pieprasījuma, kurā norādīti akvakultūras uzņēmumi, sniedz informāciju par neatbilstībām vai pārkāpumiem, kas konstatēti pārbaudēs laikposmā no iepriekšējā gada 16. augusta līdz kārtējā gada 15. augustam.

38. Šajos noteikumos minētie atbalstam pieteiktie dīķi veido visu atbalsta saņēmēja kopējo atbalstam pieteikto dīķu platību, par kuru tas ir uzņēmies šajos noteikumos minētās saistības.