1. "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi) papildus Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tieši piemērojamajiem tiesību aktiem nosaka: 

1.1. darbības atjaunošanas plānā papildus ietveramo informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm;

1.2. darbības atjaunošanas plānā ietveramo scenāriju izstrādes minimālās prasības;

1.3. darbības atjaunošanas plānā ietveramo kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju prasības;

1.4. darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības;

1.5. darbības atjaunošanas plāna iesniegšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (turpmāk – Likums) noteiktajām iestādēm (turpmāk – iestāde), izņemot kredītiestādes, kas ir nozīmīgās uzraudzītās kredītiestādes.

3. Iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, kā arī prasības, kas izriet no:

3.1. Eiropas Komisijas 2016. gada 2. februāra Deleģētās regulas (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām, (turpmāk – Regula Nr. 2016/778);

3.2. Eiropas Komisijas 2016. gada 23. marta Deleģētās regulas (ES) 2016/1075, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas, (turpmāk – Regula Nr.  2016/1075).

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. darbības atjaunošanas pasākums (recovery option) – darbības atjaunošanas plānā ietverto darbību kopums, lai uzturētu vai atjaunotu iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju krīzes apstākļos;

4.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmēt iestādes finansiālo stāvokli un ilgtermiņa dzīvotspēju;

4.3. iespējamās krīzes scenārijs – uz pamatotiem pieņēmumiem balstīti modelēti iekšēji vai ārēji notikumi, nelabvēlīgas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos vai to kopums, kas rada traucējumus iestādes darbībā un negatīvi ietekmē iestādei piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājus;

4.4. sistēmiskas nozīmes notikums – notikums, kura iestāšanās varētu radīt būtiskus finanšu sistēmas darbības traucējumus un negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu un tautsaimniecību kopumā;

4.5. iestādes padome – kredītiestādes padome vai ieguldījumu brokeru sabiedrības dalībnieku sapulce vai padome, ja tāda izveidota;

4.6. citi šajos noteikumos lietotie termini atbilst Regulas Nr. 2016/778, Regulas Nr.  2016/1075, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES)  2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (turpmāk – Regula  2019/2033), Likuma, Kredītiestāžu likuma, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma (turpmāk – IBS likums), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) normatīvo noteikumu, kas nosaka prasības kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidei, terminu lietojumam.

5. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par:

5.1. darbības atjaunošanas plānā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem, to aprēķina metodiku un noteiktajiem robežlielumiem atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam vai brīvā formā;

5.2. darbības atjaunošanas plānā noteikto iespējamās krīzes scenāriju ietekmes novērtējuma un darbības atjaunošanas pasākumu ietekmes un efektivitātes novērtējuma rezultātiem atbilstoši šo noteikumu 5. un 6. pielikumam vai brīvā formā.

6. Par darbības atjaunošanas plāna izstrādi, uzturēšanu un īstenošanu atbild iestādes padome un valde. Ja darbības atjaunošanas plāna izstrādi un uzturēšanu nodrošina trešā persona – ārpakalpojumu sniedzējs –, iestādes padome un valde ir atbildīga par ārpakalpojumu sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savu.

7. Iestādes padome nosaka un apstiprina darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnes. Ja iestādei nav piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, iestādes padome vismaz reizi gadā pārskata un apstiprina darbības atjaunošanas plāna saturu.

8. Iestādes valde nodrošina darbības atjaunošanas plāna izstrādi, regulāru novērtēšanu un uzturēšanu saskaņā ar iestādes padomes noteiktajām darbības atjaunošanas plāna izstrādes, novērtēšanas un uzturēšanas pamatnostādnēm. Iestādes valde apstiprina atbilstošus iestādes iekšējos normatīvos aktus darbības atjaunošanas plāna izstrādei, novērtēšanai, uzturēšanai un īstenošanai.

9. Iestāde, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība, grupas darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par prudenciālās konsolidācijas grupā ietilpstošajām grupas sabiedrībām, kā arī par filiālēm. Ietverot darbības atjaunošanas plānā informāciju par trešajā valstī reģistrētajām grupas sabiedrībām un filiālēm, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība ievēro darbības atjaunošanas plānošanai piemērojamo regulējumu attiecīgajā reģistrācijas valstī.

10. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība veic stratēģisko analīzi saskaņā ar Regulas Nr.  2016/1075 7. pantu un, ņemot vērā identificētās galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, ko nodrošina grupas sabiedrības un filiāles atbilstoši minētā panta 1. punkta b) apakšpunktam, tās iedala šādās kategorijās:

10.1. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas grupai (grupai nozīmīgas vienības (group-relevant entities));

10.2. grupas sabiedrības un filiāles, kas ir nozīmīgas vienā vai vairākās dalībvalstīs (vietējās nozīmes vienības (locally relevant entities));

10.3. grupas sabiedrības un filiāles, kas nav nozīmīgas ne grupai, ne kādas dalībvalsts ekonomikai (nenozīmīgas vienības).

11. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība kā grupai nozīmīgas vienības norāda grupas sabiedrības un filiāles, kas atbilst vismaz vienam no Regulas Nr.  2016/1075 7. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, neatkarīgi no šo vienību nozīmīguma dalībvalstī.

12. Grupas sabiedrības un filiāles, kas nav noteiktas kā grupai nozīmīgas saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu, bet nodrošina kritiski svarīgas funkcijas atbilstoši Regulas Nr.  2016/1075 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā vietējās nozīmes vienības.

13. Grupas sastāvā ietilpstošās citas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kā arī filiāles, kas ir noteiktas kā ļoti nozīmīgas un nodrošina kritiski svarīgas funkcijas ("significant-plus" branches) atbilstoši Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/14 "Pamatnostādnes par nozīmīgu filiāļu uzraudzību", Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā grupai nozīmīgas vai kā vietējās nozīmes vienības.

14. Grupas sabiedrības un filiāles, kas neatbilst šo noteikumu 11.–13. punktā minētajiem kritērijiem, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā norāda kā nenozīmīgas vienības.

15. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība nosaka grupas sabiedrību un filiāļu nozīmīguma noteikšanas kārtību un ietver attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā.

16. Informāciju par grupas sabiedrībām un filiālēm Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver tādā apjomā, lai tā būtu visaptveroša, savstarpēji integrēta un saskaņota. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība norāda informāciju par grupas sabiedrību un filiāļu savstarpējo saistību (interconnectedness), kā arī par to nozīmīgumu attiecīgajās dalībvalstīs.

17. Par grupai nozīmīgajām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība sniedz detalizētu informāciju visās darbības atjaunošanas plāna nodaļās. Norādot informāciju par vietējās nozīmes vienībām, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība īpašu uzmanību pievērš to finanšu stāvokļa atjaunošanai un finanšu pakalpojumu sniegšanas un kritiski svarīgu funkciju saglabāšanas nodrošināšanai krīzes situācijā.

18. Informāciju par filiālēm, kas ir nozīmīgas grupā vai kādā no dalībvalstīm, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver vai nu atsevišķi, vai kopā ar informāciju par sabiedrību, kuras sastāvā tās ietilpst, ievērojot grupas organizatorisko struktūru un ņemot vērā darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības (monitoring) kārtību, informācijas, lai krīzes situācijā pieņemtu lēmumu augstākā līmenī (escalation), nodošanas kārtību un lēmumu pieņemšanas procedūras, kā arī darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas procesa kārtību.

19. Informāciju par nenozīmīgām vienībām Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība darbības atjaunošanas plānā ietver organizatoriskās struktūras diagrammas vai tabulas veidā, kā arī apraksta to vietu grupas kopējā stratēģijā.

20. Norādot informāciju par darbības atjaunošanas procesa pārvaldību un darbības atjaunošanas pasākumiem grupas sabiedrībās un filiālēs, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikumu EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā".

21. Iespējamās krīzes scenāriju (turpmāk – scenārijs) izstrādes mērķis ir noteikt hipotētisku negatīvu notikumu kopumu, attiecībā uz kuru iestāde vērtē darbības atjaunošanas plānā ietverto darbības atjaunošanas pasākumu efektivitāti un rādītāju piemērotību.

22. Iestāde izstrādā un darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju katram no šādiem notikumu veidiem:

22.1. sistēmiskas nozīmes notikums;

22.2. idiosinkrātiskas nozīmes notikums;

22.3. sistēmiskas nozīmes notikuma un idiosinkrātiskas nozīmes notikuma kombinācija, kad notikumi iestājas vienlaicīgi un savstarpēji saistīti.

23. Globāla sistēmiski nozīmīga iestāde un cita sistēmiski nozīmīga iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vēl vismaz vienu papildu scenāriju kādam no šo noteikumu 22. punktā minētajiem notikumu veidiem.

24. Iestādei ieteicams izstrādāt scenārijus papildus šo noteikumu 22. un 23. punktā noteiktajām minimālajām prasībām, lai nodrošinātu, ka scenāriju skaits ir samērīgs ar iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā, kā arī ar iestādes finansējuma modeļiem (funding models).

25. Katru scenāriju iestāde izstrādā atbilstoši šādām prasībām:

25.1. scenārijs ir balstīts uz notikumiem, kas attiecināmi uz iestādi un ir tās darbībai nozīmīgi (most relevant), ņemot vērā iestādes juridisko formu un organizatorisko struktūru, lielumu, komercdarbības un finansējuma modeli, veiktās darbības (activities), savstarpējo saistību ar citām iestādēm un finanšu sistēmu kopumā un iestādes darbībai piemītošos riskus (ievainojamību), kā arī citus nozīmīgus iestādi un tās darbību raksturojošus faktorus;

25.2. scenārijs ietver negatīvas ietekmes notikumus, t.sk. notikumus ar strauju un pakāpenisku attīstību, kuru radītais apdraudējums varētu izraisīt iestādes maksātnespēju (failure), ja vien savlaicīgi netiktu īstenoti darbības atjaunošanas pasākumi;

25.3. scenārijs ir balstīts uz ārkārtas (exceptional) notikumiem, kuru iestāšanās ir ticama;

25.4. scenārija izstrādē izmanto reverso stresa testēšanu;

25.5. scenārijā izmantotie pieņēmumi tiek aprakstīti un pamatoti.

26. Iestāde izvērtē katrā scenārijā ietverto notikumu ietekmi uz vismaz šādiem iestādes darbību raksturojošiem elementiem:

26.1. pašu kapitāls;

26.2. likviditāte;

26.3. riska profils;

26.4. rentabilitāte;

26.5. finansējums;

26.6. finanšu pakalpojumi, t.sk. maksājumu un norēķinu pakalpojumi;

26.7. reputācija.

27. Izstrādājot sistēmiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

27.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure), kas var negatīvi ietekmēt vispārējo finanšu sistēmas stabilitāti;

27.2. starpbanku aizdevumu tirgus likviditātes samazinājums;

27.3. iestādes darbībai nozīmīgas valsts riska paaugstināšanās un vispārēja kapitāla aizplūšana no valsts, kas ir nozīmīga iestādes darbībai;

27.4. nelabvēlīgas izmaiņas aktīvu cenā vienā vai vairākos tirgos;

27.5. makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

28. Izstrādājot idiosinkrātiskas nozīmes notikumu scenārijus, iestāde ņem vērā vismaz šādu notikumu ietekmi uz tās darbību, ievērojot šo noteikumu 25. punkta prasības:

28.1. darījumu attiecību pārtraukšana ar nozīmīgiem darījumu partneriem vai šādu darījumu partneru maksātnespēja (failure);

28.2. iestādes reputācijas pasliktināšanās;

28.3. apjomīga noguldījumu aizplūšana;

28.4. nelabvēlīgas aktīvu, kuros iestādei ir būtiski ieguldījumi, vērtības izmaiņas;

28.5. būtiski aizdevumos izsniegto līdzekļu zaudējumi;

28.6. būtiski operacionālā riska radīti zaudējumi;

28.7. iespējamās soda sankcijas.

29. Atsevišķu scenāriju izstrādāšanu grupai nozīmīgajām vienībām un vietējās nozīmes vienībām neveic, ja Latvijas Republikā reģistrētas ES mātes sabiedrības scenāriju pieņēmumi grupas mērogā aptver arī šo vienību galvenās darbības jomas un kritiski svarīgās funkcijas, kā arī nodrošina iespēju novērtēt krīzes ietekmi attiecīgajā vienībā vai jurisdikcijā. Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība atsevišķus scenārijus šīm vienībām izstrādā un ietver darbības atjaunošanas plānā, ja attiecīgo vienību biznesa modelis ir unikāls, nepastāv to būtiska mijiedarbība ar citām grupas sabiedrībām un filiālēm un tādēļ ir nepieciešams novērtēt krīzes ietekmi uz to darbību.

30. Grupas darbības atjaunošanas plānā Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība var ietvert arī scenāriju, kad ekonomiskas vai finansiālas grūtības rodas dalībvalstī, kurā ir reģistrēta grupai nozīmīga vienība, un pēc tam izplatās grupā tādā veidā, ka Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība nav spējīga nodrošināt finanšu atbalsta sniegšanu šai vienībai.

31. Iestāde izveido darbības atjaunošanas plānā ietveramo rādītāju kopumu, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktos kritērijus, un ietver tajā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

32. Iestāde nodrošina, ka darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju kopums:

32.1. atbilst iestādes biznesa modelim un stratēģijai, tajā ietvertie rādītāji ir piemēroti iestādes riska profilam, kā arī identificē iestādes darbībai piemītošos riskus (vulnerabilities), kas apdraud iestādes finansiālo stāvokli un var izraisīt tā pasliktināšanos;

32.2. atbilst iestādes juridiskajai formai, lielumam, sarežģītībai un grupas struktūrai un rādītāju skaits ir pietiekams, lai identificētu situācijas pasliktināšanos dažādās iestādes darbības jomās, kā arī grupas sabiedrībās un filiālēs (ja iestāde ir Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība), vienlaikus nodrošinot šo rādītāju kopuma pārskatāmību un pārvaldību;

32.3. atbilst iestādes iekšējās kontroles sistēmas risku pārvaldīšanas struktūrai (framework) un ir saskaņots ar iestādes noteiktajiem likviditātes, pašu kapitāla pietiekamības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāniem un iekšējiem normatīvajiem aktiem;

32.4. ir pietiekams, lai veiktu regulāru pārraudzību, un ir integrēts iestādes iekšējās kontroles un vadības informācijas sistēmās, kā arī to pārvaldīšanas, informācijas nodošanas lēmumu pieņemšanai augstākā līmenī (escalation) un lēmumu pieņemšanas procesā;

32.5. ietver arī tādus rādītājus, kas ir vērsti uz nākotni (forward-looking indicators).

Darbības atjaunošanas plāna rādītāju grupas

33. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, kas atbilst šādām rādītāju grupām:

33.1. kapitāla rādītāji;

33.2. likviditātes rādītāji;

33.3. rentabilitātes rādītāji;

33.4. aktīvu kvalitātes rādītāji;

33.5. tirgus situāciju raksturojošie rādītāji;

33.6. makroekonomiskie rādītāji.

34. Iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā neietver šo noteikumu 33.5. un 33.6. punktā norādītās rādītāju grupas, ja tai šādas rādītāju grupas nav piemērotas, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu.

35. Atkāpjoties no šo noteikumu 33. punkta prasībām, iestāde, to attiecīgi pamatojot, darbības atjaunošanas plānā var neietvert vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, ja tai šādi rādītāji nav piemēroti, ņemot vērā tās komercdarbības raksturu, lielumu un sarežģītību, riska profilu, juridisko formu vai tirgus, kurā iestāde darbojas, specifiku.

36. Ja iestāde neietver darbības atjaunošanas plānā vienu vai vairākus šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, ņemot vērā šo noteikumu 35. punktā noteikto, tā aizstāj katru neietverto rādītāju ar citu šai iestādei piemērotāku rādītāju no tās pašas rādītāju grupas. Ja nav iespējams aizstāt katru šo noteikumu 1. pielikumā noteikto rādītāju un tas ir attiecīgi pamatots, iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu rādītāju no iestādes darbībai atbilstošās šo noteikumu 33. punktā norādītās rādītāju grupas.

37. Ietverot rādītājus darbības atjaunošanas plānā, iestāde neaprobežojas ar šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem rādītājiem un apsver citu rādītāju ietveršanas lietderīgumu. Iestāde darbības atjaunošanas plānā var ietvert šo noteikumu 2. pielikumā minētos rādītājus, kā arī citus rādītājus, ievērojot šajos noteikumos paredzētos rādītāju noteikšanas principus.

38. Ievērojot grupas biznesa modeli, iekšējās pārvaldības struktūru, kā arī grupas sabiedrību un filiāļu darbības specifiku un tām piemītošos specifiskos riskus, Latvijas Republikā reģistrēta ES mātes sabiedrība apsver nepieciešamību darbības atjaunošanas plānā ietvert un atbilstoši kalibrēt papildu rādītājus, kas attiecas uz:

38.1. grupai nozīmīgajām vienībām;

38.2. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas atbalsta galvenās darbības jomas vai kritiski svarīgas funkcijas;

38.3. grupas sabiedrībām un filiālēm, kas nodrošina kritiski svarīgas funkcijas.

Prasības darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanai

39. Kalibrējot darbības atjaunošanas plāna rādītājus un ietverot attiecīgo informāciju darbības atjaunošanas plānā, iestāde ņem vērā:

39.1. vispārējo darbības atjaunošanas spēju un apsver darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanu pēc iespējas agrāk, ja tās vispārējā darbības atjaunošanas spēja un pieejamie darbības atjaunošanas pasākumi ir ierobežoti;

39.2. darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamo laiku un pasākumu sarežģītību, kā arī to pārvaldīšanas procesus, visās attiecīgajās jurisdikcijās nepieciešamos regulatīvos saskaņojumus un apstiprinājumus, iespējamos šķēršļus pasākumu operatīvai īstenošanai. Paļaujoties uz darbības atjaunošanas pasākumiem, kuru īstenošana ir sarežģīta un laikietilpīga, iestāde rādītājus kalibrē piesardzīgāk, lai tie pietiekami savlaicīgi brīdinātu par krīzes situācijas iestāšanos;

39.3. krīzes posmu, kurā darbības atjaunošanas pasākums varētu būt efektīvi īstenojams, un apsver, vai ieguvums no dažiem pasākumu veidiem var būt ierobežots vēlākā krīzes posmā salīdzinājumā ar agrīnu īstenošanu (piemēram, ārējās kapitāla piesaistīšanas gadījumā);

39.4. situācijas pasliktināšanās tempa atkarību no konkrētajiem krīzes apstākļiem un ievēro, ka iestādes riska profils, mazāk diversificēts biznesa modelis, kā arī citi individuāli apstākļi var izraisīt straujāku iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, samazinot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai pieejamo laiku. Iestāde apsver arī tādu rādītāju ietveršanu darbības atjaunošanas plānā, kas raksturo izmaiņas laika gaitā un identificē situācijas, kurās tiek novērota strauja un būtiska iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Ja iestādei ir sarežģīti noteikt konkrētu brīdi, kad būs nepieciešama informācijas nodošana lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī (escalation), tā apsver nepieciešamību pārraudzīt rādītāju izmaiņas;

39.5. izveidoto riska pārvaldīšanas ietvaru (t.sk. kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu) un gatavību uzņemties risku. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstību agrīnās brīdināšanas sistēmai, rīcības plāniem ārkārtas situācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

40. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas regulāru pārraudzību un pārskata rādītāju robežlielumus saskaņā ar šo noteikumu 7. punktā noteiktajām prasībām darbības atjaunošanas plāna aktualizēšanai vai biežāk, ja šāda pārskatīšana ir nepieciešama saistībā ar izmaiņām iestādes finansiālajā un saimnieciskajā stāvoklī, un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuru darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu, pievienojot paskaidrojumu un pamatojumu.

41. Atvieglojošu pasākumu (relief measures) piemērošana sistēmiskas krīzes gadījumā to pagaidu rakstura un konkrēto mērķu dēļ nenozīmē automātisku darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu pārskatīšanu. Tomēr iestāde var pārskatīt darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju robežlielumus pēc pagaidu atvieglojošu pasākumu piemērošanas, to attiecīgi pamatojot, saskaņojot ar Komisiju un nodrošinot, ka pārskatīšana un pārkalibrēšana:

41.1. atbilst vispārējām darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 39. punktā;

41.2. atspoguļo izmaiņas iestādes biznesa modelī un riska profilā, kā arī atbilst iestādes riska pārvaldīšanas sistēmai un gatavībai uzņemties risku;

41.3. nav pretrunā ar piemēroto atvieglojošo pasākumu mērķiem;

41.4. attiecībā uz kapitāla rādītājiem tiek veikta tādā līmenī, kas pārsniedz pašu kapitāla apmēru, kurš jāuztur attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) trešo, ceturto un septīto daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulas (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr.  648/2012, 2. nodaļu, un papildu pašu kapitāla prasību, kura noteikta saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punktu.

42. Iestāde darbības atjaunošanas plānā apraksta kvantitatīvo rādītāju robežlielumu noteikšanas kārtību. Iestāde ievēro progresivitātes principu, izmantojot tā saucamo "luksofora pieeju" ("traffic light approach"), lai savlaicīgi spētu konstatēt negatīvas izmaiņas, prognozēt rādītāju robežlielumu sasniegšanu un sniegt attiecīgo informāciju iestādes padomei vai valdei, kā arī efektīvi īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, ņemot vērā rādītāju robežlielumu sasniegšanas apmērus un iespējamo izmaiņu iestāšanās periodu. Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem iestāde nosaka notikumus, kuru iestāšanos var uzskatīt par robežlieluma sasniegšanu.

Darbības atjaunošanas plānā ietveramā informācija par iestādes rīcību rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā

43. Papildus Regulā Nr. 2016/1075 noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu efektīvu agrīnu brīdināšanu, iestāde, ietverot darbības atjaunošanas plānā detalizētu informāciju par rīcību darbības atjaunošanas plāna rādītāju robežlielumu sasniegšanas gadījumā, ņem vērā Eiropas Banku iestādes 2021. gada 9. novembra pamatnostādņu EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem" sadaļā "Darbības un paziņojumi rādītāja pārkāpšanas gadījumā" noteikto, t.sk. ievēro šādas prasības:

43.1. vienas darbdienas laikā no rādītāja robežlieluma sasniegšanas nodod informāciju lēmuma pieņemšanai iestādes padomei vai valdei, tādējādi nodrošinot robežlieluma sasniegšanas izvērtēšanu un nepieciešamo rīcību, jo rādītāju robežlielumu sasniegšana automātiski nenozīmē, ka jāsāk darbības atjaunošanas pasākumu īstenošana;

43.2. paziņo Komisijai par darbības atjaunošanas plāna rādītāja robežlieluma sasniegšanu ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc šo noteikumu 43.1. punktā minētās informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai augstākā līmenī (escalation);

43.3. pēc informācijas nodošanas lēmuma pieņemšanai iestādes padome vai valde novērtē situāciju un pieņem lēmumu par to, vai ir nepieciešams īstenot darbības atjaunošanas pasākumus;

43.4. iestāde informē Komisiju par lēmumu īstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus atbilstoši Likuma 5. panta devītajā daļā noteiktajai prasībai, kā arī nekavējoties informē Komisiju, ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu neīstenot darbības atjaunošanas plānā noteiktos darbības atjaunošanas pasākumus, to argumentēti pamatojot.

Darbības atjaunošanas plānā ietverto rādītāju pārraudzības kārtība

44. Iestāde nodrošina pietiekami biežu pārraudzību un savlaicīgu informācijas sniegšanu par darbības atjaunošanas plāna rādītāju faktiskajām vērtībām un to robežlielumiem pēc Komisijas pieprasījuma. Iestāde darbības atjaunošanas plānā ietver informāciju par darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārraudzības kārtību un vadības informācijas sistēmu.

Kapitāla rādītāji

45. Iestādes, kuras darbība atbilst darbības turpināšanas (going concern) principam, kapitāla rādītāji atspoguļo faktiskās (actual) vai iespējamās pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņas, t.sk. sviras līmeņa (level of leverage) palielināšanos.

46. Nosakot kapitāla rādītājus, iestāde ņem vērā, ka rādītāji informāciju par pašu kapitāla apmēra vai kvalitātes izmaiņām var sniegt novēloti un pasākumu īstenošanai, lai atjaunotu iestādes pašu kapitāla apmēru vai uzlabotu tā kvalitāti, var būt nepieciešams ilgāks laiks, kā arī to īstenošanu var ietekmēt tirgus vai kādi citi apstākļi.

47. Iestāde nodrošina, ka tās kapitāla rādītāji ir integrēti iestādes kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā, ko kredītiestāde veic atbilstoši Kredītiestāžu likuma 36.² panta noteikumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstoši IBS likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem.

48. Rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošām regulatīvajām pašu kapitāla prasībām, robežlielumus kalibrē tādā līmenī, lai nodrošinātu pietiekamu intervālu no iestādei saistošo regulatīvo pašu kapitāla prasību neievērošanas (t.sk. minimālo pašu kapitāla prasību un papildu pašu kapitāla prasības, kuras kredītiestādei saistošas atbilstoši Regulas Nr. 575/2013 92. panta noteikumiem un Kredītiestāžu likuma 101.³ panta 4.⁴ daļas 1. punkta noteikumiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībai – atbilstoši Regulas  2019/2033 11. panta noteikumiem un IBS likuma 45. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem, neievērošanas).

49. Iestādei, kurai ir saistoša kopējo kapitāla rezervju prasība, kapitāla rādītāju robežlielumus ieteicams kalibrēt virs minētās prasības. Iestāde, kura kapitāla rādītāju robežlielumus kalibrē tai saistošās kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, darbības atjaunošanas plānā ietver pamatojumu par tās spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā.

50. Ar minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām (minimum requirement for own fund and eligible liabilities), kas noteiktas saskaņā ar Likuma 60. pantu un izteiktas procentos no kopējās riska darījumu vērtības (the total risk exposure amount) un sviras rādītāja aprēķināšanas nolūkā noteiktā kopējā riska darījumu vērtības mēra (the total exposure measure), saistīto rādītāju robežlielumus saskaņo ar darbības atjaunošanas plānā ietverto kapitāla rādītāju, kas balstīti uz iestādei saistošajām regulatīvajām pašu kapitāla prasībām, kalibrēšanu.

51. Ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, saistītā rādītāja robežlielumu nosaka augstāku par līmeni, kas dod Komisijai tiesības īstenot darbības saskaņā ar Likuma 18.¹ pantu, un nodrošina atbilstību tam, ka kopējo kapitāla rezervju prasību ņem vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības, jo tās izpildei nedrīkst izmantot pirmā līmeņa pamata kapitālu, ko uztur kopējo kapitāla rezervju prasības izpildei. Iestādei ieteicams kalibrēt ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu virs kopējo kapitāla rezervju prasības, kas ņemta vērā papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kura izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības.

52. Nosakot šo noteikumu 50. un 51. punktā minēto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā arī jebkādus papildu elementus, ko uzskata par būtiskiem, t.sk. attiecīgā gadījumā subordinācijas prasību. Ja iestāde nolemj kalibrēt ar minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saistītā rādītāja robežlielumu kopējo kapitāla rezervju prasības ietvaros, tā ietver darbības atjaunošanas plānā pamatojumu par savu spēju īstenot darbības atjaunošanas pasākumus arī kopējo kapitāla rezervju prasības pilnīgas vai daļējas neievērošanas gadījumā, izvērtējot tās izpildi papildus minimālajai pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai, kas izteikta procentos no kopējās riska darījumu vērtības. Nosakot ar minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām saistīto rādītāju robežlielumus, iestāde ņem vērā atbilstīgo saistību termiņu un iestādes spēju to pagarināt.

Likviditātes rādītāji

53. Likviditātes rādītāji atspoguļo faktisko vai iespējamo iestādes spēju segt savas esošās un plānotās likviditātes un finansējuma vajadzības, t.sk. riska darījumus (exposures) grupas ietvaros un no ārpusbilances pozīcijām izrietošās saistības.

54. Likviditātes rādītāji attiecas gan uz iestādes īstermiņa, gan ilgtermiņa likviditātes un finansējuma vajadzībām, kā arī atspoguļo iestādes atkarības līmeni no vairumfinansējuma (wholesale funding) un no finansējuma, kas piesaistīts no privātpersonām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (retail), ja nepieciešams, iedalot finansējumu pēc būtiskajām valūtām.

55. Iestāde nosaka likviditātes rādītāju robežlielumus tādā līmenī, lai nodrošinātu tai saistošo minimālo likviditātes prasību pastāvīgu ievērošanu un savlaicīgu riska, ka minimālās likviditātes prasības varētu netikt ievērotas, identificēšanu.

56. Rādītāju, kuru pamatā ir normatīvās likviditātes prasības (likviditātes seguma rādītājs, neto stabilā finansējuma rādītājs, īpaša likviditātes prasība), robežlielumus iestāde nosaka virs šo rādītāju minimālās prasības.

57. Likviditātes pozīcijas (liquidity position) ietveršana darbības atjaunošanas plānā un tās pārraudzība sniedz iestādei svarīgu informāciju par iespējamu tās likviditātes profila (liquidity profile) pasliktināšanos. Likviditātes pozīcija ir iestādei pieejamie likviditātes avoti, kas ietver augstas kvalitātes likvīdus aktīvus un citus neapgrūtinātus aktīvus, kuri ir pieejami atbalstam stresa situācijā (piemēram, citi tirgojami aktīvi, piešķirtās likviditātes iespējas u.c.). Lai noteiktu likviditātes pozīcijas robežlielumus, iestāde ņem vērā vismaz kompensējošo kapacitāti (counterbalancing capacity) un, ja nepieciešams, arī citus likviditātes avotus (piemēram, noguldījumus citās kredītiestādēs). Ietverot darbības atjaunošanas plānā uz nākotni vērstus likviditātes rādītājus, iestāde novērtē, kādu termiņu tā izmantos atbilstoši iestādes riska profilam, un pēc tam ņem vērā paredzamās likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas.

Rentabilitātes rādītāji

58. Rentabilitātes rādītāji identificē un atspoguļo ar iestādes ienākumu gūšanu saistītos faktorus, kas varētu izraisīt strauju iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos peļņas samazināšanās dēļ.

59. Rentabilitātes rādītāju grupā iestāde ietver arī ar operacionālā riska radītiem zaudējumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes peļņu vai zaudējumus, saistītos rādītājus, t.sk. rādītājus, kas identificē personāla pārkāpumus (conduct-related issues), iespējamās soda sankcijas, iekšēja vai ārēja rakstura krāpnieciskas darbības vai citus nelabvēlīgus notikumus.

Aktīvu kvalitātes rādītāji

60. Aktīvu kvalitātes rādītāji identificē un atspoguļo iestādes aktīvu kvalitātes izmaiņas un gadījumus, kad aktīvu kvalitātes pasliktināšanās varētu izraisīt nepieciešamību pieņemt lēmumu par darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanu.

61. Aktīvu kvalitātes rādītāji aptver arī riskus, kas saistīti ar iestādes ārpusbilances riska darījumiem, un peļņu nenesošo riska darījumu ietekmi uz kopējo aktīvu kvalitāti.

Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji

62. Tirgus situāciju raksturojošie rādītāji atspoguļo tirgus dalībnieku prognozes attiecībā uz straujām un negatīvām iestādes finansiālā stāvokļa izmaiņām, kas varētu radīt traucējumus iestādes darbībā finanšu un kapitāla tirgū.

63. Tirgus situāciju raksturojošo rādītāju grupā iestāde var ietvert:

63.1. uz kapitāla vērtspapīru tirgus vērtības izmaiņām balstītus rādītājus vai rādītājus, kas raksturo attiecību starp kapitāla vērtspapīru bilances un tirgus vērtību;

63.2. uz saistībām balstītus rādītājus (debt-based indicators), kas raksturo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozes, piemēram, uz kredītriska mijmaiņas darījumu vērtību (credit default swap), parāda vērtspapīru vērtību vai finansējuma likmju atšķirību (debt-spreads) balstītus rādītājus;

63.3. uz portfeļa sastāvu balstītus rādītājus, kas atspoguļo iestādei būtisko aktīvu grupu vērtības izmaiņu prognozes (piemēram, nekustamais īpašums);

63.4. uz īstermiņa un ilgtermiņa kredītreitingu izmaiņām, kas var radīt straujas izmaiņas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prognozēs attiecībā uz iestādes finansiālo stāvokli, balstītus rādītājus.

Makroekonomiskie rādītāji

64. Makroekonomiskie rādītāji atspoguļo ekonomisko apstākļu pasliktināšanās ietekmi uz iestādes darbību vai ar riska darījumiem un piesaistītā finansējuma koncentrāciju saistīto risku līmeni.

65. Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz faktoriem, kas ietekmē iestādes darbības rezultātus un ir atkarīgi no noteikta ģeogrāfiskā reģiona vai komercdarbības jomas.

66. Makroekonomisko rādītāju grupā ietver rādītājus, kas attiecas uz:

66.1. jurisdikcijām, kuras saistītas ar iestādes darbību, ņemot vērā arī no attiecīgo jurisdikciju tiesiskā regulējuma izrietošos juridiska rakstura riskus;

66.2. iestādes darbībai būtiskajām ekonomikas nozarēm (piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, ūdens transports u.c.).

67. Komisija, ievērojot Eiropas Komisijas 2018. gada 25. oktobra Deleģētajā regulā (ES) 2019/348, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem, (turpmāk – Regula 2019/348) noteiktos kritērijus, nosaka atvieglotās prasības attiecībā uz darbības atjaunošanas plāna pārskatīšanu un šo noteikumu 22. punktā minēto scenāriju un 33. punktā minēto rādītāju ietveršanu darbības atjaunošanas plānā.

68. Iestāde pēc izvēles izstrādā darbības atjaunošanas plānu atbilstoši atvieglotajām prasībām, ja tā ir saņēmusi Komisijas paziņojumu par to, ka iestādei tiek piemērotas darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības.

69. Iestāde, kura izmanto darbības atjaunošanas plāna izstrādes atvieglotās prasības:

69.1. darbības atjaunošanas plānā ietver vismaz vienu scenāriju atbilstoši šo noteikumu 22.1. punktā noteiktajam notikuma veidam;

69.2. darbības atjaunošanas plānā ietver tai saistošos šo noteikumu 1. pielikumā noteiktos rādītājus, kas atbilst šo noteikumu 33.1. un 33.2. punktā minētajām rādītāju grupām, un vismaz vienu rādītāju no katras šo noteikumu 33.3. un 33.4. punktā minētās rādītāju grupas atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam rādītāju sarakstam;

69.3. nodrošina, ka iestādes padome darbības atjaunošanas plānu pārskata un apstiprina vismaz reizi divos gados vai pēc būtiskām izmaiņām iestādes komercdarbības raksturā, lielumā, darbības apjomā vai sarežģītībā, akcionāru vai dalībnieku sastāvā, juridiskajā formā vai organizatoriskajā struktūrā, riska profilā vai mainoties iestādes nozīmei finanšu sistēmā kopumā.

70. Iestāde informāciju par tās funkciju un darbības jomu izvērtējumu darbības atjaunošanas plānā ietver atbilstoši šo noteikumu 3. un 4. pielikumam vai brīvā formā.

71. Iestāde nodrošina darbības atjaunošanas plāna iesniegšanu Komisijai viena mēneša laikā pēc tam, kad iestādes padome to ir pārskatījusi un apstiprinājusi, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā gada 30. septembrim.

72. Jaundibināta iestāde darbības atjaunošanas plānu izstrādā un iesniedz Komisijai, ievērojot Komisijas individuāli noteikto termiņu, bet ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai vai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai saņemšanas. Nosakot darbības atjaunošanas plāna izstrādes un iesniegšanas termiņu, Komisija ņem vērā iestādes komercdarbības raksturu, lielumu, darbības apjomu vai sarežģītību, akcionāru vai dalībnieku sastāvu, juridisko formu vai organizatorisko struktūru, riska profilu vai iestādes nozīmi finanšu sistēmā kopumā.

73. Komisija vismaz reizi divos gados veic iestāžu izvērtēšanu atbilstoši Regulā  2019/348 noteiktajiem kritērijiem un līdz attiecīgā gada 31. martam paziņo iestādei lēmumu par darbības atjaunošanas plāna izstrādes atviegloto prasību piemērošanu (ja tās iepriekš nebija piemērotas) vai par iepriekš piemēroto prasību atcelšanu.

74. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2021. gada 1. jūnija normatīvie noteikumi Nr. 61 "Normatīvie noteikumi par darbības atjaunošanas plānā papildus iekļaujamās informācijas saturu un plāna iesniegšanas kārtību".

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no:

1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 18. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2014/06 "Pamatnostādnes par atveseļošanas plāniem izmantojamo scenāriju diapazonu" (Guidelines on the range of scenarios to be used in recovery plans);

2) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 26. janvāra ieteikuma EBA/REC/2017/02 "Ieteikums par vienību iekļaušanu grupas atveseļošanas plānā" (Recommendation on the coverage of entities in a group recovery plan);

3) Eiropas Banku iestādes 2021. gada 9. novembra pamatnostādnēm EBA/GL/2021/11 "Pamatnostādnes par darbības atjaunošanas plāna rādītājiem" (Guidelines on recovery plan indicators).