1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu (turpmāk – pedagogi) darba samaksai;

1.2. nosacījumus un kārtību, kādā papildu valsts budžeta finansējumu piešķir tādu pamatizglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, kurās kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par valsts vispārējās izglītības standartā noteiktajiem vispārējās izglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem (turpmāk – pamatizglītības programma ar augstākiem plānotajiem rezultātiem).

2. Mērķdotāciju aprēķina un sadala, ievērojot šādu kārtību:

2.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) mērķdotāciju aprēķina uz katru izglītojamo un atbilstoši to skaitam izglītības iestādēs sadala pašvaldībām un valsts augstskolām;

2.2. valsts un pašvaldību institūcijas mērķdotācijas sadalē nodrošina atklātību.

3. Mērķdotāciju aprēķina, ievērojot šādus rādītājus:

3.1. bērnu no piecu gadu vecuma vai skolēnu skaits izglītības pakāpē;

3.2. izglītības iestādēs īstenojamās izglītības programmas;

3.3. izglītības iestādes atrašanās vietas administratīvā teritorija.

4. Mērķdotācijas aprēķinam:

4.1. pašvaldības un valsts augstskolas nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām);

4.2. pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās īsteno ilgstoši slimojošo bērnu un skolēnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, nodrošina, ka līdz attiecīgā gada 5. septembrim sistēmā tiek ievadīta un apstiprināta informācija par vidējo 1.–9. klases skolēnu skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.

5. Ministrija aprēķina mērķdotāciju pašvaldībai vienam mēnesim atbilstoši šādam mērķdotācijas apmēram uz vienu izglītojamo:

5.1. bērniem pirmsskolas izglītības programmās, tai skaitā šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajiem bērniem, – 129,44 euro;

5.2. 1.–6. klases skolēniem – 121,93 euro;

5.3. 7.–9. klases skolēniem – 157,12 euro;

5.4. 10.–12. klases skolēniem, tai skaitā šo noteikumu 7.3. apakšpunktā minētajiem skolēniem, – 168,84 euro;

5.5. šo noteikumu 4.2. apakšpunktā un 9. punktā minētajiem 1.–9. klases skolēniem – 139,52 euro;

5.6. šo noteikumu 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem 1.–12. klases skolēniem – 148,90 euro.

(Grozīts ar MK 05.07.2022. noteikumiem Nr. 417; MK 13.12.2022. noteikumiem Nr. 786; MK 21.04.2023. noteikumiem Nr. 200; MK 26.04.2023. noteikumiem Nr. 208; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 814)

6. Mērķdotācijas aprēķinā atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai piemēro šādus reģionālos koeficientus:

6.1. Rīgai – 1,07;

6.2. Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam – 1,07;

6.3. valstspilsētām, izņemot Ogres, Rīgas, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētu, – 1,07;

6.4. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar lauku teritorijas (reti apdzīvotas) iedzīvotāju skaita attiecību pret pilsētu teritorijas (blīvi apdzīvotas) iedzīvotāju skaitu (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iepriekšējo gadu) (turpmāk – teritorijas koeficients), ir 2 vai vairāk, – 1,3;

6.5. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas  dalīts ar teritorijas koeficientu, ir 1 vai vairāk, bet mazāk par 2, – 1,35;

6.6. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar teritorijas koeficientu, ir vairāk par 0,1, bet mazāk par 1,0, – 1,41;

6.7. pašvaldībām, kurās izglītojamo skaits iepriekšējā gada 1. septembrī (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) uz vienu kvadrātkilometru, kas dalīts ar teritorijas koeficientu, ir 0,1 vai mazāk,  – 1,54.

7. Atbilstoši īstenotajai izglītības programmai piemēro šādus papildu koeficientus:

7.1. skolēnu (bērnu) skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai iekļaujoši vispārējās izglītības iestādēs, piemēro:

7.1.1. koeficientu 2,27 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem;

7.1.2. koeficientu 3,75 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pirmsskolas izglītības programmās izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem;

7.1.3. koeficientu 5,64 – speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

7.2. skolēnu skaitam neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,76. Skolēnu skaitam, kas tālmācības vispārējās vidējās izglītības programmās mācības tajā pašā klasē uzsāk atkārtoti, izņemot gadījumu, ja mācības atkārtoti uzsāktas viena mācību gada laikā, piemēro koeficientu 0,38;

7.3. valsts ģimnāziju īstenotajās vispārējās vidējās izglītības programmās skolēnu skaitam 10.–12. klasē piemēro koeficientu 1,2.

8. Ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā informāciju, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību normatīvajā aktā par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem noteiktajām prasībām attiecībā uz pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem izstrādi un sasniegtos rezultātus izglītības satura apguvē triju gadu periodā attiecīgajā mācību jomā. Ministrija izvērtē izglītības iestādes atbilstību minētajām prasībām un līdz kārtējā gada 20. augustam sistēmā atzīmē papildu finansējuma saņemšanai akceptētās izglītības programmas.

8.¹ (Zaudējis spēku ar 01.01.2024., sk. 29.³ punktu)

8.² Nav pieļaujama finansējuma pārdale starp pašvaldībai piešķirto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un mērķdotāciju, kas piešķirta par izglītības programmu īstenošanu valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem.

(MK 29.08.2023. noteikumu Nr. 483 redakcijā)

8.³ Ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas mācību gadā, kurā pāriet uz izglītības satura īstenošanu valsts valodā izglītojamiem, kas mazākumtautību izglītības programmas apguvuši iepriekšējā mācību gadā. Papildu finansējums tiek aprēķināts, ņemot vērā šo izglītojamo skaitu sistēmā kārtējā gada 1. septembrī, atbilstoši šādam mērķdotācijas apmēram uz vienu izglītojamo:

8.³1. (zaudējis spēku ar 01.09.2024.; sk. 29.⁴ punktu);

8.³2. pamatizglītības programmās – 20,16 euro.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 814 redakcijā; punkts zaudē spēku 01.06.2026., sk. 29.⁵ punktu)

9. Ministrija šo noteikumu 8. punktā minēto papildu finansējumu pašvaldībām sadala, ņemot vērā izglītojamo skaitu kārtējā gada 1. septembrī tajās pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pamatizglītības programmās ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, kas izvērtētas atbilstoši šo noteikumu 8. punktam, piemērojot šādus papildu koeficientus mērķdotācijai vienam izglītojamam:

9.1. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika" – 1,3;

9.2. pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (izņemot mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļu "Mūzika") – 1,2.

10. Mērķdotācijas apmēru pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai kārtējam budžeta gadam aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību.

11. Ministrija, pamatojoties uz šo noteikumu 4. punktā minēto informāciju par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī, aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par periodu no kārtējā gada 1. septembra līdz 31. decembrim un par periodu no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. augustam, ievērojot:

11.1. mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo atbilstoši šo noteikumu 5. punktam;

11.2. reģionālos koeficientus atbilstoši šo noteikumu 6. punktam;

11.3. izglītības programmu papildu koeficientus atbilstoši šo noteikumu 7. punktam;

11.4. papildu finansējumu pamatizglītības programmu ar augstākiem plānotajiem rezultātiem īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai atbilstoši šo noteikumu 9. punktam.  

12. Ministrija kārtējā gada septembrī pārskaita pašvaldībām mērķdotācijas avansa maksājumu 75 procentu apmērā no viena mēneša mērķdotācijas, kas apstiprināta ikgadējā valsts budžeta likumā par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam.

13. Pašvaldības, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai:

13.1. ievēro normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteikto minimālo pedagoga mēneša darba algas likmi;

13.2. no šo noteikumu 11. punktā minētās mērķdotācijas ne mazāk kā septiņus procentus izlieto atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekārs, skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai un ne vairāk kā 15 procentus – iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksai;

13.3. ievēro pašvaldībā izstrādāto un apstiprināto mērķdotācijas sadales kārtību, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā;

13.4. atbilstoši pašvaldības noteiktajai izglītības attīstības stratēģijai un ievērojot pašvaldības izglītības iestāžu kvalitātes atbalsta mehānismus, pedagogu algas likmes paaugstināšanai vai piemaksu nodrošināšanai var piešķirt lielāku mērķdotācijas apmēru izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu;

13.5. piešķir par 30 % lielāku mērķdotāciju uz vienu izglītojamo tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starpvaldību līgumi izglītības programmu īstenošanā, nekā pašvaldībā vidēji piešķir uz vienu izglītojamo.

14. Pašvaldībām ir tiesības sadalīt starp izglītības iestādēm finansējumu atbalsta personālam, kā arī finansējumu ilgstoši slimojošo skolēnu izglītošanai ārpus izglītības iestādēm (slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs) un prioritāri – imigrējošo un reemigrējošo izglītojamo atbalstam. Pašvaldība, apstiprinot mērķdotāciju katrai izglītības iestādei, ņem vērā izglītības iestādes pārskatā norādīto atlikumu uz kārtējā budžeta gada sākumu. Finansējumu pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu un skolotāju logopēdu darba samaksai, tai skaitā pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām, pašvaldība sadala atbilstoši tās izstrādātajai kārtībai.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 786 redakcijā)

15. Sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, pašvaldībām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt to citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu  par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, kā arī vienlaikus ne vairāk kā par divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.–9. klašu posmā.

(MK 16.07.2024. noteikumu Nr. 474 redakcijā)

16. Sadalot dotāciju vispārējās vidējās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, valsts augstskolām ir tiesības finansējumu pārdalīt starp attiecīgo valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kā arī pārskaitīt to citu izglītības iestāžu dibinātājiem vai valsts dibinātām izglītības iestādēm, pamatojoties uz izglītības iestāžu savstarpēji noslēgto Izglītības likuma 36. panta otrajā daļā minēto līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.

17. Pēc mērķdotāciju sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā pašvaldības 20 darbdienu laikā sadala un apstiprina mērķdotāciju izglītības iestādēm un ievada sistēmā informāciju par katrai izglītības iestādei apstiprināto mērķdotācijas apmēru.

18. Pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1. septembri neatspoguļotais finansējums nepārsniedz divus procentus no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas.

19. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši pedagogu tarifikācijai normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu noteiktajā kārtībā.

20. Pašvaldības līdz kārtējā gada 20. septembrim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam un līdz nākamā gada 20. janvārim – no iepriekšējā gada 1. septembra līdz iepriekšējā gada 31. decembrim atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai (1. pielikums). Pārskata sagatavošanai, pārbaudei, parakstīšanai un iesniegšanai pašvaldības lieto Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati (turpmāk – ePārskati) atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus. Apstiprinot pārskatu ePārskatos, pašvaldības vadītājs vai viņa pilnvarotā persona apliecina, ka mērķdotācija izlietota atbilstoši mērķim – pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministrija mēneša laikā pārbauda un apstiprina pašvaldību iesniegtos un apstiprinātos pārskatus ePārskatos.

21. Valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 20. septembrim sagatavo pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par periodu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 31. augustam un līdz nākamā gada 20. janvārim – par periodu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz iepriekšējā gada 31. decembrim atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai (2. pielikums) un iesniedz ePārskatos. Apstiprinot pārskatu ePārskatos, izglītības iestādes dibinātājs vai viņa pilnvarotā persona apliecina, ka mērķdotācija izlietota atbilstoši mērķim – pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ministrija mēneša laikā pārbauda un apstiprina valsts augstskolu vidējās izglītības iestāžu un to dibinātāju iesniegtos un apstiprinātos pārskatus ePārskatos.

22. Ja pašvaldību pārskatos, kas iesniedzami līdz 20. janvārim, uzrādītais atlikums (atbilstoši 1. pielikuma ailei "Atlikums uz pārskata perioda beigām") pārsniedz vienu procentu no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, ministrija samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā laika periodam no kārtējā budžeta gada 1. septembra līdz 31. decembrim.

22.¹ Ministrija ir tiesīga pieprasīt pašvaldībai, privātās izglītības iestādes dibinātājam vai valsts augstskolai 30 dienu laikā atmaksāt iepriekšējā kalendāra gadā neizlietoto finansējumu, kas piešķirts izglītības programmu īstenošanai valsts valodā mazākumtautību izglītojamiem. Ministrija minēto finansējumu pārskaita valsts budžetā.

(MK 29.08.2023. noteikumu Nr. 483 redakcijā)

23. Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības 2022./2023. mācību gadā, ministrijas aprēķinātais mērķdotācijas apmērs pašvaldībām ietver mērķdotācijas izlīdzināšanu, izmantojot šo noteikumu 6. punktā norādītos reģionālos koeficientus:

23.1. pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas dēļ palielinās viena mēneša mērķdotācijas apmērs, salīdzinot ar to mērķdotācijas apmēru, kas veidotos 2022. gada 1. septembrī, ja mērķdotācijas aprēķins tiktu veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5 procentu apmērā;

23.2. pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas dēļ samazinās viena mēneša mērķdotācijas apmērs, salīdzinot ar to mērķdotācijas apmēru, kas veidotos 2022. gada 1. septembrī, ja mērķdotācijas aprēķins tiktu veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs", samazinājums tiek kompensēts pilnā apmērā.

24. Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības, 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā šo noteikumu 6. punktā norādītais reģionālais koeficients tiek koriģēts un mērķdotācijas aprēķinā ministrija piemēro izlīdzināšanas koeficientu, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a – 2022./2023. mācību gada mērķdotācijas apmērs, kas iegūts, piemērojot šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktu;

b – 2022./2023. mācību gada mērķdotācijas apmērs, kas iegūts atbilstoši šo noteikumu regulējumam, nepiemērojot šo noteikumu 6. punktā norādīto reģionālo koeficientu.

(MK 05.07.2002. noteikumu Nr. 417 redakcijā)

25. Ministrija 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā aprēķina papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība iepriekšējā gada 15. oktobrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, šādā apmērā:

25.1. 2 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai no 2022. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam;

25.2. 1 procenta apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai no 2024. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam.

26. No 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ministrija piešķir papildu finansējumu to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno  pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem, ja izglītības iestādes no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam saņēmušas Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" noteikto papildu finansējumu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmu ar padziļinātu mācību priekšmetu mācīšanai. Finansējumu piešķir par tām pamatizglītības programmām, kurās augstāki plānotie rezultāti noteikti tādā mācību jomā vai daļā no jomas, kas atbilst līdz 2022. gada 31. augustam izglītības iestādē īstenotajās profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās padziļināti mācītajam mācību priekšmetam. Finansējumu piešķir, ja izglītības iestāde līdz 2022. gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā informāciju par licencētās pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem ietvaros apmaksājamo stundu skaitu, prognozējamo skolēnu skaitu, kā arī izglītības iestādes mācību sasniegumiem attiecīgajā izglītības programmā, un ministrija, izvērtējot iesniegto, kā arī sistēmā pieejamo informāciju par mācību priekšmetu stundu plānu attiecīgajā izglītības programmā, līdz 2022. gada 20. augustam ir atzīmējusi sistēmā akceptētās programmas. Finansējumu aprēķina:

26.1. skolēnu skaitam piemērojot koeficientu 1,2, ja  augstāki plānotie rezultāti noteikti tādā mācību jomā vai daļā no mācību jomas, kas atbilst līdz 2022. gada 31. augustam izglītības iestādē īstenotajās profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu (izņemot mūziku) mācīšanu;

26.2. skolēnu skaitam piemērojot koeficientu 1,3, ja augstāki plānotie rezultāti noteikti tādā mācību joma vai daļā no mācību jomas, kas atbilst līdz 2022. gada 31. augustam izglītības iestādē īstenotajās profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas mācīšanu.

27. Ja pašvaldība līdz 2020. gada 31. augustam ir pieņēmusi lēmumu par speciālās izglītības iestādes veida maiņu no speciālās izglītības iestādes uz vispārējās izglītības iestādi un izglītības iestāde pēc minētā datuma turpina īstenot speciālās izglītības programmas, tad mērķdotāciju pedagogu darba samaksai no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam ministrija aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) finansēšanas kārtību.

27.¹ (Svītrots ar MK 21.04.2023. noteikumiem Nr. 200)

27.² Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības laikposmam no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. augustam, šo noteikumu 6. punktā norādītais reģionālais koeficients tiek koriģēts un mērķdotācijas aprēķinā ministrija piemēro izlīdzināšanas koeficientu, ko aprēķina, izmantojot šo noteikumu 24. punktā minēto formulu.

(MK 13.12.2022. noteikumu Nr. 786 redakcijā)

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumus Nr. 447 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 140. nr.; 2017, 153. nr.; 2018, 163. nr.; 2019, 139. nr.; 2020, 119. nr.; 2021, 154. nr.).

29. Šo noteikumu 8. un 9. punktu piemēro ar 2023. gada 1. septembri.

29.¹ (Svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 814)

29.² (Svītrots ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 814)

29.³ Šo noteikumu 8.¹ punkts zaudē spēku 2024. gada 1. janvārī.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 814 redakcijā)

29.⁴ Šo noteikumu 8.³1. apakšpunkts zaudē spēku 2024. gada 1. septembrī.

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 814 redakcijā)

29.⁵ Šo noteikumu 8.³ punkts zaudē spēku 2026. gada 1. jūnijā (izņemot 8.³1. apakšpunktu).

(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 814 redakcijā; minētie grozījumi iekļauti noteikumu redakcijā uz 01.06.2026.)

30. Noteikumi stājās spēkā 2022. gada 1. septembrī.