Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 105

Rīgā 2022. gada 15. februārī (prot. Nr. 8 43. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) piedāvātos risinājumus:

1.1. bāzes finansējuma pakāpeniskai palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

1.2. valsts finansēto vietu skaita pakāpeniskai palielināšanai profesionālās izglītības programmās, tai skaitā valsts budžeta finansējuma piešķiršanai pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem kvalitātes, pieprasījuma, nodarbinātības, stratēģiskajam un caurviju kritērijiem;

1.3. profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam;

1.4. mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā.

2. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

3. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar konceptuālā ziņojuma rīcības plānā minētajām atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot šā rīkojuma 1. punktā minētos risinājumus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par prioritāro pasākumu īstenošanu un tam nepieciešamo finansējumu.

4. Ja tiek piešķirts šā rīkojuma 2. punktā minētais finansējums, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo":

4.1. nosakot bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

4.2. izstrādājot kritērijus un kārtību, kādā valsts budžeta finansējumu piešķir pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai (tai skaitā stipendijām).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece

 

(Ministru kabineta
2022. gada 15. februāra
rīkojums Nr. 105)

Konceptuālais ziņojums
"Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu"

Rīgā, 2021

Satura rādītājs

1. Kopsavilkums

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Profesionālās izglītības programmu īstenošana un finansēšana

2.2. Izglītojamo uzņemšanas plānošana profesionālās izglītības programmās

2.3. Izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā

3. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei

3.1. Bāzes finansējuma noteikšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai

3.2. Profesionālās izglītības programmu finansēšana pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs

3.3. Prakses un DVB mācību īstenošanas izmaksu nodrošināšana

4. Ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai

4.1. Normējamo un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana

4.2. Izglītības programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas pārskatīšana

4.3. Izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana

4.4. Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide

4.5. Īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošana

4.6. Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības iestādēs

4.7. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana

4.8. Absolventu nodarbinātības monitoringa ieviešana

4.9. Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide

4.10. Snieguma finansējama ieviešana

5. Ietekme uz problēmas risināšanu un riski, ja situācija nemainās

6. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums

7. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

8. Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides laika grafiks

Pielikumi

1. Kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" (turpmāk - ziņojums) sagatavots, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojumu Nr. 210 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM) noteikto pasākumu Nr.123.1. pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2021.gada vienošanās un domstarpību protokola II daļas 5.sadaļā noteikto, IZM līdz 2020.gada 31.oktobrim jāsagatavo konceptuālais ziņojums par profesionālās izglītības programmu finansēšanu un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk - MK)1.

Ministru kabineta 2016.gada 31.maija sēdes protokola Nr.26 39.§ Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2017., 2018. un 2019.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2017., 2018. un 2019.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2017.gadam" izstrādes procesā", 6.9.apakšpunktā dotais uzdevums (Nr.2016-UZD-1353) Izglītības un zinātnes ministrijai profesionālās izglītības reformas ietvaros sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā profesionālās izglītības programmu finansēšanas modeli, tajā skaitā finansēšanas principus citu dibinātāju profesionālajām izglītības iestādēm2.

Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta sēdes protokola Nr.42 45.§ Informatīvais ziņojums "Par darba grupas, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2017.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.106 "Par darba grupu" rezultātiem" 4.punktā dotais uzdevums (Nr.2017-UZD- 2375) Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par snieguma finansējuma ieviešanas iespējām un nosacījumiem valsts profesionālās izglītības iestādēs3.

Ziņojumā izvērtēta esošā profesionālās izglītības programmu īstenošanas un finansēšanas kārtība, ņemot vērā profesionālās izglītības specifiku un to, ka profesionālās vidējās izglītības nodrošināšanā iesaistītas vairākas institūcijas. Ziņojumā sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās gan IZM padotības, gan citu valsts dibinātāju padotībā esošās iestādēs, tāpat arī apskatīti principi, kas nosaka IZM valsts budžeta piešķīrumu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk - profesionālās izglītības programmas) īstenošanas finansēšanai. Ziņojumā pamatota izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā, izstrādāti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, kā arī sniegti ieteikumi tās turpmākajai attīstībai. Ziņojuma 3.nodaļā sniegti priekšlikumi, kuru īstenošanai ir skaidrs turpmākais rīcības plāns un apzināts pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums, savukārt 4.nodaļā sniegti ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei nākotnē, kuru īstenošanai konkrēts rīcības plāns, tāpat arī plānoto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums būtu jāizstrādā.

Ziņojuma izstrādei 2019.gadā tika izveidota IZM darba grupa, kurā bija iesaistīti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija", Biedrības "Latvijas koledžu asociācija", Profesionālās izglītības biedrības, Valsts izglītības satura centra, Rīgas Tehniskās universitātes, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības. Par konceptuālajā ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem tika panākta vienošanās ar profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm.

Konceptuālais ziņojums 2020.gada 19.oktobrī nodots sabiedriskajai apspriešanai, iespējas iepazīties ar tajā sniegtajiem priekšlikumiem bija plašākai sabiedrībai un sniegt viedokli varēja jebkurš interesents4. Tika saņemti atzinumi no Kultūras ministrijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības. Ministrija izvērtēja visus iebildumus un daļa no tiem tika ņemti vērā, attiecīgi precizējot konceptuālo ziņojumu. Vairāki sniegtie iebildumi netika ņemti vērā, par tiem diskusiju plānots turpināt starpinstitūciju sanāksmē līdztekus visiem apkopotajiem iesaistīto pušu sniegtajiem viedokļiem, kas tika saņemti pēc konceptuālā ziņojuma izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē 2020.gada 12.novembrī5. 2021.gadā tika turpināts darbs pie konceptuālā ziņojuma pilnveides, ziņojums tika precizēts un papildināts atbilstoši saņemtajiem institūciju iebildumiem, t.sk. paustajiem viedokļiem 2021.gada 8.jūlija starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē.

2. Esošās situācijas apraksts

2.1. Profesionālās izglītības programmu īstenošana un finansēšana

2020./2021.mācību gada sākumā profesionālo izglītību valstī īstenoja 54 izglītības iestādes, t.sk. 43 profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes (18 profesionālās vidējās izglītības iestāde, 22 profesionālās izglītības kompetences centri, viena arodizglītības iestāde un divas vispārējās izglītības iestādes). Iespēja apgūt profesionālās izglītības programmas tiek piedāvāta arī 10 koledžās (izglītības iestādes, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas), kas atrodas IZM, Veselības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī augstskolu padotībā. Profesionālās izglītības programmas iespējams apgūt arī Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolā, kas ir juridiskas personas dibināta izglītības iestādes struktūrvienība.

Profesionālās izglītības iestādes var iedalīt pēc to dibinātāja, valsts tiešās pārvaldes iestāžu padotībā darbojas 33 profesionālās izglītības iestādes (t.sk. IZM - 21, Kultūras ministrijas - 10, Labklājības ministrijas - viena un Zemkopības ministrijas padotībā - viena izglītības iestāde). Vienlaikus valstī profesionālo izglītību nodrošina arī trīs fizisku personu dibinātas profesionālās izglītības iestādes, kā arī piecas pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes. Profesionālās izglītības programmas īsteno arī divas pašvaldības vispārējās izglītības iestādes Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola un Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola (izglītības iestāžu sarakstu, kas īsteno profesionālās izglītības programmas skatīt 1.pielikumu).

Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu izglītības iestādes finansē to dibinātāji, savukārt Izglītības likuma 29.pants nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 31.panta otrajai daļai IZM un nozaru ministrijas var noteikt valsts finansēto vietu skaitu izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmās, tas attiecas arī uz profesionālās izglītības programmu īstenošanu augstākās izglītības iestāžu struktūrvienībās un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs. Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem, privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji - fiziskas vai juridiskas personas.

Atbilstoši Izglītības likuma 60.pantam izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, t.sk. saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus un izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.

Izglītības likuma 60.panta trešā daļa nosaka, ka pedagogu darba samaksa valsts izglītības iestādēs tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt pašvaldības izglītības iestādēs - no valsts budžeta mērķdotācijām. 2015.gada 18.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likuma 59.panta otrajā daļā paredz, ka no 2023.gada 1.janvāra privātās izglītības iestādes varēs saņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai, ja privātās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas.

2020.gada valsts budžetā (administrē IZM) mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestādēm veidoja 387,2 milj. EUR, no tiem pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sastādīja 287,0 milj. EUR, tajā skaitā mērķdotācijas pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai veidoja 1,3 milj. EUR.

Profesionālās izglītības programmu īstenošanai IZM resora valsts budžeta dotācija 2020.gadā veidoja 73,0 milj. EUR, bet 2021.gadā - 76,1 milj. EUR. Plānotais valsts finansēto izglītojamo gada vidējais skaits - 20 302, attiecīgi viena izglītojamā vidējās izmaksas 3 714 EUR (normējamās un nenormējamās izmaksas). Līdz 2017.gada 31.augustam valsts finansējums 683 tūkst. EUR apmērā tika piešķirts piecu pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai - Cēsu Profesionālā vidusskola (šobrīd Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikums), Vecbebru Profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola (2017.gadā likvidēta), Mālpils Profesionālā vidusskola (2017.gadā likvidēta), Apguldes Profesionālā vidusskola (šobrīd - Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas struktūrvienība Apguldē), Zaļenieku Profesionālā vidusskola (šobrīd integrēta izglītības iestāde - Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola).

Šobrīd profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas septiņās pašvaldību izglītības iestādēs - Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā, Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā, Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā, Jelgavas Amatu vidusskolā, Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā. Mākslas jomas profesionālās izglītības programmas īsteno arī Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola un Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"".

Lai arī izglītības iestādes finansē to dibinātāji, pastāv izņēmumi, kas bieži saistīti ar izglītības iestāžu reorganizāciju. Tā tas bija gadījumā ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", kas līdz 2019.gada 1.jūlijam bija IZM padotībā esoša iestāde (Rīgas 1.medicīnas koledža), bet šobrīd tā ir atvasinātas publiskas personas dibināta izglītības iestāde. Vienlaikus izdevumus, kas saistīti ar profesionālās izglītības programmu īstenošanu, tiek turpināts segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Profesionālās izglītības mācību iestādes" apakšprogrammas 02.01.00 "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" līdzekļiem.

Finansējums tiek piešķirts kā transferts atvasinātai publiskai personai, atbilstoši līgumam ar Latvijas Universitāti par IZM valsts budžeta dotācijas piešķiršanu, lai koledža nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanu. Tāpat arī Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" līdz 2019.gada 1.jūlijam (Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža) un Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" līdz 2018.gada 1.martam (Daugavpils medicīnas koledža) darbojās IZM padotībā. Attiecīgi, lai arī visas izglītības iestādes var iedalīt pēc to dibinātāja, vienlaikus jāņem vērā arī gadījumi, kad viena izglītības iestāde var īstenot gan vairākus izglītības veidus, gan izglītības programmas vairākās izglītības pakāpēs, attiecīgi finansējuma avots var būt atšķirīgs.

Profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr.655). Latvijas profesionālas izglītības finansēšanas programmu pašreizējais modelis paredz profesionālās izglītības iestādei finansējumu piešķirt pēc viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu.

MK noteikumos Nr.655. noteiktās izglītības programmas izmaksas veido normējamās izmaksas un nenormējamās izmaksas, kas ietver arī stipendijas. Kārtību, kādā izglītojamiem tiek piešķirtas stipendijas nosaka Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām", paredzot, ka stipendijas audzēkņiem valsts dibinātajās izglītības iestādēs tiek izmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem - no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, pašvaldību izglītības iestādēs no pašvaldību budžeta līdzekļiem, savukārt citas juridisko vai fizisko personu dibinātās izglītības iestādes stipendijas izmaksā no sava budžeta.

Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktais mērķis paredz palielināt izglītojamo skaita proporciju profesionālās vidējās izglītības pakāpē līdz 50%6, vienlaikus profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2021.gadā, IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un IZM līgumiestādēm, netiek nodrošināts MK noteikumos Nr.655 noteiktais izmaksu minimums - normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas tiek nodrošinātas 83,9% apmērā esošās budžeta finansējuma ietvaros (apakšprogramma 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"). Attiecīgi, IZM padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes un IZM līgumiestādes, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, salīdzinot ar 2020.gadu, saņem ievērojami mazāku finansējumu.

Profesionālās izglītības īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums ir saistīts ar izglītojamo skaita pieaugumu 2021.gadā, jo 2020.gadā būtiski samazinājies atskaitīto audzēkņu skaits pret 2019.gadu. Valsts budžeta finansējuma apmēru IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm aprēķina saskaņā ar normatīvu atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam (izglītojamo skaitam vidēji gadā) profesionālās izglītības programmās. Valsts finansēto vietu skaits ir izglītojamo skaits vidēji gadā, ko aprēķina pēc formulas, pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 655 1.pielikuma 5.1.apakšpunktu (saskaņā ar IZM 2016.gada 16.maija kārtību Nr.24 "Kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrija plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās"). Līdz ar to valsts finansēto vietu skaits (izglītojamo skaits vidēji gadā) plānojamam 2022.budžeta gadam palielinājies par 1 301 vietu pret 2020.gadu (no 19 301 vietām 2020.gadā uz 20 602 vietām 2022.gadā). Kā viens no valsts finansēto vietu skaita aprēķina rādītājiem plānojamam budžeta gadam ir no iestādes atskaitīto izglītojamo skaits pēc iestāžu pārskatos (PROF-2) norādītās informācijas iepriekšējā periodā. Attiecīgi, lai arī kopējais IZM resora valsts budžeta finansējums profesionālajai izglītībai ik gadu pieaug, ņemot vērā izglītojamo skaita pieaugumu, 2021.gadā uz vienu izglītojamo tas ir samazinājies.

Kultūras ministrijas valsts budžeta ietvaros tiek finansēta profesionālās izglītības programmu īstenošana Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs, tāpat arī pedagogu darba samaksa divās pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs (Profesionālās izglītības kompetences centrs "Daugavpils Mākslas un dizaina vidusskola "Saules skola"" un Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola), par kopējo finansējumu 2020.gadā - 26 530 202 EUR un 2021.gadā - 27 596 182 EUR apmērā. Veselības ministrijas resora valsts budžeta finansējums Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2020.gadā bija 253 404 EUR, 2021.gadā plānots - 266 806 EUR.

Profesionālo izglītību piedāvā apgūt arī Labklājības ministrijas pakļautībā esošās Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) struktūrvienība "Jūrmalas profesionālā vidusskola" (turpmāk - JPV), savukārt 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas piedāvā SIVA Koledža. JPV īsteno komplicētu pakalpojumu - profesionālā rehabilitācija, kas ietver profesionālas izglītības apguvi un profesionālās rehabilitācijas atbalsta pakalpojumus. JPV tiek sniegts profesionālās rehabilitācijas pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem - nodrošinot profesionālās vidējās izglītības programmu, profesionālās pamatizglītības programmu, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības un arodizglītības programmu īstenošanu personām ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti darbspējas vecumā. Iepriekšminētajai mērķa grupai gan vecuma, gan veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama komplicētāka pieeja un nodrošinātie atbalsta pakalpojumi, kas saistīti ar JPV apjomīgu mācībspēku darbu, gan lai sagatavotos nodarbībām, gan organizējot mācību procesu un gatavojot mācību materiālus, ņemot vērā katras audzēkņa individuālās vajadzības. Tāpat arī mācību laikā izglītojamiem tiek nodrošināti dienesta viesnīcas, ēdināšanas un transporta pakalpojumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SIVA nodrošinātā pakalpojuma faktiskās izmaksas uz vienu izglītojamo ir ievērojami lielākas par to finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēts MK noteikumos Nr. 655, attiecīgi saskaņā ar Labklājības ministrijas norādīto, lai arī izmaksās ir iekļauti visi izdevumi, kas minēti MK noteikumos Nr. 655, SIVA izmaksas uz vienu izglītojamo ir lielākas (ņemot vērā pakalpojuma specifiku) un pašizmaksā papildus tiek ietverti vēl citi, MK noteikumos neminēti izdevumi (piem. zemes noma, nekustamā īpašuma apdrošināšana u.c.). Attiecīgi Labklājības ministrija plāno izstrādāt grozījumus šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai noteiktu SIVA īstenoto profesionālās izglītības programmu izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, vienlaikus veicot detalizētus aprēķinus par šim mērķim papildus nepieciešamo finansējuma apmēru.

SIVA profesionālajai rehabilitācijai, nodrošinot izglītības pakalpojumu, profesionālas rehabilitācijas atbalsta pakalpojumus, dienesta viesnīcas pakalpojumu u.c. (bez profesionālās piemērotības pakalpojuma) 2020.gadā izlietoja - 1 723 785 EUR, 2021.gadam piešķirtais valsts budžeta finansējums - 1 692 587 EUR.

Zemkopības ministrijas padotībā esošās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Bulduru Dārzkopības vidusskolas profesionālās izglītības programmu īstenošanai valsts budžeta finansējums 2020.gadā - 666 075 EUR, 2021.gadā - 682 056 EUR.

MK noteikumi Nr. 655 neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām. Iekšlietu ministrijas koledžu finansēšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi". Tāpat uz Iekšlietu ministrijas koledžu finansēšanu attiecas tie normatīvie akti, kas tiek attiecināti uz valsts pārvaldes iestāžu finansēšanu - Likums par budžetu un finanšu vadību un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi, gadskārtējais valsts budžeta likums un vidēja termiņa budžeta ietvara likums, Iekšlietu ministrijas un attiecīgo iestāžu izdotie iekšējie noteikumi budžeta un finanšu vadības jomā.

Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu - Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta padotībā esošajās izglītības iestādēs (Valsts policijas koledža, Valsts robežsardzes koledža, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledža) tiek īstenotas arodizglītības, tālākizglītības, profesionālās pilnveides, pieaugušo neformālās izglītības programmas un īsā cikla augstākās izglītības programmas. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo koledžu izdevumi 2020.gadā bija 10,9 milj. EUR, bet 2021.gadā plānoti izdevumi 10,4 milj. EUR apmērā, t.sk. izdevumi visu iepriekšminēto izglītības programmu īstenošanai.

2.2. Izglītojamo uzņemšanas plānošana profesionālās izglītības programmās

Profesionālās izglītības programmu piedāvājuma veidošanā, IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs, iesaistītas vairākas institūcijas. Ziņojumā sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās IZM un citu valsts dibinātāju padotībā esošajās izglītības iestādēs. Valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošana uzņemšanai profesionālās izglītības programmās notiek saskaņā ar noteiktu mehānismu, kas ietver vairākus nosacījumus:

- Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātās darba tirgus pieprasījuma prognozes.

- Nozaru ekspertu padomju (turpmāk - NEP) priekšlikumi par speciālistu pieprasījuma tendencēm.

- Koledžu īstenoto profesionālās izglītības programmu un augstākās izglītības līmeņa studiju programmu piedāvājuma izvērtējums.

- Atbilstība attīstības un investīciju stratēģijai - materiāltehniskā bāze, veiktās un plānotās investīcijas infrastruktūras uzlabošanai, izglītības programmu modernizācijai, izglītības programmu reģionālais pārklājums.

- Izglītojamo uzņemšanas rezultāti iepriekšējā mācību gadā.

- Atskaitīto izglītojamo skaita izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu.

- Izglītības programmas saturs - atbilstība Nozaru kvalifikāciju struktūrai, modulāro izglītības programmu piedāvājums, DVB mācību īstenošana, atbilstība izglītības iestādei noteiktajām metodiskajām jomām un specializācijai.

- Izglītības programmas akreditācijas vērtējums.

Lai sekmētu attiecīgās nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu un veicinātu profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, ir izveidotas un darbojas NEP. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu NEP sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās.

IZM apkopo NEP saskaņoto izglītojamo vietu skaita pieprasījumu speciālistu sagatavošanai IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs un saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm, Labklājības ministrijas īstermiņa darba tirgus prognozēm, NEP priekšlikumiem, izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijām, ieguldījumiem infrastruktūras un izglītības programmu modernizēšanā, iepriekšējā budžeta gada uzņemšanas rezultātiem, atskaitīto izglītojamo skaita izmaiņām, Nozaru kvalifikāciju struktūru, modulāro izglītības programmu piedāvājumu, DVB mācībām, profesionālās izglītības satura aktualitātēm, IZM noteiktajām izglītības iestāžu metodiskajām jomām un izglītības iestāžu specializācijai izvērtē un analizē NEP sniegtos priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs.

Veidojot profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, tiek vērtēts arī koledžu īstenoto profesionālās izglītības programmu piedāvājums, ņemot vērā to, ka koledžas īsteno arī augstākās izglītības līmeņa studiju programmas. Tāpat arī tiek ņemts vērā akreditācijas ietvaros veiktais profesionālās izglītības programmu novērtējums, kas atspoguļo izglītības iestādes iespējas un sniegumu kvalitatīvai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, t.sk. kompetences un sasniegumi, infrastruktūra un resursi, pedagogu profesionālā kapacitāte, drošība un psiholoģiskā labklājība, atbalsts un sadarbība u.c. Tiek vērtēts arī profesionālās izglītības programmu reģionālais pārklājums, svarīgi nodrošināt profesionālas izglītības programmu piedāvājuma nepārklāšanos, profesionālas izglītības iestādēm nedublējot līdzīgas profesionālās izglītības programmas.

Izglītības iestādes izvērtē nākamā budžeta gada uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Izvērtējot iepriekšējā un esošā mācību gada izglītojamo uzņemšanas gaitu un rezultātus, kā arī NEP un IZM sniegtos priekšlikumus, izglītības iestādes prognozē nākamajā mācību gadā plānoto izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās.

IZM izvērtē attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū un izglītības iestāžu nākamā gada uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un tos atkārtoti iesniedz saskaņošanai NEP, kas sniedz atzinumu un priekšlikumus profesionālās izglītības pasūtījumam atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. Saskaņā ar NEP atzinumiem tiek sagatavots no valsts budžeta finansēto izglītojamo skaita uzņemšanas plāns profesionālās izglītības programmās.

Saskaņā ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes nolikuma (apstiprināts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2016.gada 21.aprīļa sēdes lēmumu - Protokola Nr.1. 2.punktu) 4.4.apakšpunktu Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (turpmāk - PINTSA) saskaņo valsts budžeta finansēto izglītojamo skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās valstī kopumā un katrā reģionā (IZM padotības izglītības iestādēs).

IZM izdod rīkojumu par valsts finansēto izglītojamo vietu skaitu uzņemšanai nākamajam gadam. Pamatojoties uz IZM rīkojumu un MK noteikumos Nr.655 norādīto gada vidējā izglītojamo skaita aprēķina formulu izglītības iestādēm tiek noteikts valsts finansēto vietu skaits profesionālās izglītības programmās attiecīgajam budžeta gadam. Aprakstītā izglītojamo uzņemšanas plānošana valsts budžeta finansētās profesionālās izglītības programmās shematiski attēlota zemāk attēlā (skat. Attēls Nr. 1). Attēlā redzamā shēma attiecināma uz IZM padotībā esošajām izglītības iestādēm un tām iestādēm, ar kurām noslēgts līgums par profesionālās izglītības īstenošanu.

Kārtību, kādā IZM plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās izglītības programmās nosaka IZM 2016.gada 15.maija iekšējie noteikumi Nr.24 "Kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrija plāno un aprēķina plānojamam budžeta gadam valsts finansēto vietu skaitu profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās".

Attēls Nr. 1. Valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošana uzņemšanai profesionālās izglītības programmās

Profesionālās izglītības likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos ietvertais regulējums paredz mehānismu, kā tiek izvērtēts nozarēs nepieciešamais speciālistu skaits darba tirgū un sniegti priekšlikumi valsts budžeta finansējuma piešķiršanai profesionālas izglītības programmu īstenošanai. Jāņem vērā arī kultūras un radošo industriju nozaru specifika, kurām nav izveidota NEP. Izglītības tematiskās jomas "Mākslas" programmu mākslas, dizaina, mūzikas un dejas nozarēs izvērtējumu sniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrijas izveidota Kultūrizglītības padome.

Tāpat arī veselības aprūpes jomā nav izveidota Nozaru ekspertu padome, vienlaikus virkne reglamentētās profesijas7 veselības aprūpes jomā, piem. māsas palīgs, zobārsta asistents, zobu tehniķis un kosmētiķis, tiek apgūtas arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās.

Kultūras ministrijas padotībā esošajās u.c. dibinātāju izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas izglītības programmas mākslas, dizaina, mūzikas un dejas nozarēs, izglītojamo uzņemšanas plānošanas process profesionālās izglītības programmās tiek organizēts līdzīgi kā IZM. Vispirms tiek apkopota informācija no Kultūras ministrijas padotības profesionālās izglītības vidusskolām par plānoto izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās. Priekšlikumus Kultūras ministrijai par Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu valsts finansēto vietu skaitu, atbilstoši iekšējiem noteikumiem, sniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Valsts budžeta finansēto vietu skaits tiek noteikts, vispirms pieprasot informāciju no izglītības iestādēm par plānoto izglītojamo skaitu uzņemšanai nākamajā mācību gadā 1.kursā, norādot sadalījumu pa kvalifikācijām, kā arī iepriekšējā mācību gada absolventu skaitu, iestāšanos augstskolā un iekļaušanos darba tirgū. Pēc informācijas saņemšanas Latvijas Nacionālais kultūras centrs apkopo iepriekšējā mācību gada izglītojamo sasniegumus valsts pārbaudes darbos un profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un kopumā izglītības iestāžu iesniegto informāciju par absolventiem, un tad izvērtē katras izglītības iestādes izglītības programmu rezultativitāti.

Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidota Ekspertu komisija sniedz priekšlikumus par valsts finansēto vietu skaitu. Ekspertu komisijā tiek iekļauti pārstāvji no kultūras un radošās industrijas jomas darba tirgus, mākslas augstskolām un Kultūras ministrijas. Vēlāk katrai vidusskolai tiek sagatavots un nosūtīts kultūras ministra parakstīts rīkojums par izglītojamo uzņemšanu valsts finansētajās izglītības programmās kārtējā mācību gadā 1.kursā, norādot sadalījumu pa kvalifikācijām. Pēc uzņemšanas, ja nepieciešams, rīkojums tiek precizēts atbilstoši faktiskās uzņemšanas rezultātiem.

Vērtējot izglītojamo skaitu uzņemšanai kārtējā mācību gadā, viens no kritērijiem ir optimāls izglītojamo skaits vispārizglītojošo priekšmetu grupās katrā skolā, jo šīs grupas veido dažādu kvalifikāciju izglītojamie. Tā kā katrā Kultūras ministrijas skolā šī telpu ietilpība atšķiras, individuāli tiek vērtēts optimālais uzņemamo izglītojamo skaits katrā skolā.

Veselības ministrijas padotībā esošā Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (turpmāk - SKMK) īsteno arodizglītības programmu "Māszinības" ar kvalifikāciju māsas palīgs un profesionālās vidējās izglītības programmu "Zobārstniecība" ar kvalifikāciju zobārsta asistents. Veselības ministrija ik gadu slēdz trīspusējo vienošanās protokolu ar IZM un Rīgas Stradiņa universitāti par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu un zinātniskās darbības finansējumu no zinātnes bāzes finansējuma līdzekļiem. Vienošanās protokolā ir norādīts studiju vietu skaits (vidēji gadā) SKMK arodizglītības un profesionālā vidējā izglītības programmā. Savukārt SKMK nepieciešamo budžeta vietu skaitu arodizglītības un profesionālās vidējās programmā plāno gan īstermiņā (uz nākošo studiju gadu), gan vidējā termiņā. SKMK iepriekš minētajās profesionālās izglītības programmās nepieciešamo budžeta vietu skaitu prognozē, ņemot vērā stratēģiskās plānošanas dokumentos noteikto.

SKMK programmu finansēšanas plānošanā tiek ņemti vērā MK noteikumi Nr. 655, Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem", Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra instrukcija Nr. 8 "Instrukcija par valsts budžeta tāmēm", SKMK nolikums un SKMK izdotie Norādījumi plānoto studiju vietu noteikšanai. SKMK valsts budžeta plānus izglītojamo uzņemšanai saskaņo ar dibinātāju - Rīgas Stradiņa universitāti, kas tālāk tiek saskaņoti ar Veselības ministriju.

Labklājības ministrijas SIVA īstenotās programmas tiek veidotas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam (darba tirgus prognozēm), tāpat arī ievērojot dažādās SIVA mērķgrupas vajadzības - profesijas, kurās personas ar invaliditāti kvalitatīvi var veikt darba pienākumus. Izglītības programmas regulāri tiek pārskatītas un pilnveidotas, atbilstoši gan tehnoloģiju jauninājumiem, gan darba devēju pieprasījumam. Uzņemšana izglītības programmās tiek plānota ievērojot pieejamo budžetu, audzēkņu skaits un grupu skaits izglītības iestādē tiek saskaņots ar SIVA atbilstoši noteiktajam rezultatīvajam rādītājam, izglītības programmas izmaksu aprēķinu nodrošina SIVA. Katru mācību gadu izglītības iestāde gatavo uzņemšanas noteikumus un organizē audzēkņu uzņemšanu programmās.

Veidojot izglītības piedāvājumu un komplektējot mācību grupas tiek ņemti vērā šādi kritēriji: piešķirtais valsts budžeta finansējums (Labklājības ministrijas resora) pakalpojuma nodrošināšanai; plānotie rezultatīvie rādītāji attiecīgajam gadam; pieprasījums mācībām konkrētā izglītības programmā; izglītības programmas izmaksas; darbā iekārtošanās rezultāti pēc izglītības ieguves.

Ar SIVA rīkojumu, kas iepriekš saskaņots ar LM, ir apstiprināti profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma grozi, kur noteiktas katra pakalpojuma, t.sk. izglītības programmas izmaksas, pieņemot, ka grupā ir desmit personas, izmaksas tiek aprēķinātas pamatojoties uz Pašizmaksas aprēķina metodiku. Katru gadu SIVA izdod rīkojumu par Finanšu vadību, kurā sadalīti SIVA realizēto pasākumu plānotie apjomi (rezultatīvie rādītāji), ņemot vērā piešķirto valsts budžeta finansējumu.

Zemkopības ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu izglītojamo vietu skaita finansēšana un speciālistu sagatavošana profesionālās izglītības programmās par valsts budžeta līdzekļiem tiek noteikta noslēgtā līguma un vienošanās protokolā starp Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Plānojot ikgadējo budžeta vietu skaitu, notiek trīspusējas sarunas, kurās tiek ņemti vērā iepriekšējā gada izpildes rezultāti, darba tirgus aktualitātes, materiālās bāzes pilnveidošana u.c. Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Bulduru Dārzkopības vidusskola, gatavojot piedāvājumu, konsultējas ar Nozaru ekspertu padomēm.

Iekšlietu ministrijas koledžās un augstskolās, ar kurām noslēgts līgums, sagatavojamo speciālistu skaita prognozi vidējam termiņam izstrādā Iekšlietu ministrijas darba grupa un iekļauj resora politikas plānošanas dokumentā - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālās izglītības attīstības rīcības plānā 2018.-2021.gadam. Katram kalendārajam gadam precīzu Iekšlietu ministrijas koledžās un augstskolās, ar kurām noslēgts līgums, izglītojamo skaitu apstiprina Iekšlietu ministrija pēc padotības iestāžu iesniegtās informācijas, kuru sagatavo iestādes personālvadības struktūrvienība, atbilstoši personālsastāva mainības prognozei, karjeras attīstības plāniem un plānotajām reformām, izdodot attiecīgu rīkojumu. Iepriekšējā gada izglītojamo uzņemšanas rezultātus un citu rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas progresu Iekšlietu ministrijas darba grupa analizē katra gada beigās, ministrijas vadībai iesniedzot rakstisku pārskatu.

2.3. Izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā

Piešķirot finansējumu atbilstoši viena izglītojamā izglītošanas izmaksām konkrētā izglītības programmā, tiek atvieglota valsts pasūtījuma veidošana profesionālajā izglītībā, nosakot, kāda apmēra valsts finansējums, kādās izglītības programmās un kādam izglītojamo skaitam tiks piešķirts. Finansējuma apjoms, kas balstīts uz izglītojamo skaitu, ļauj profesionālās izglītības iestādēm savus ienākumus plānot tik ilgi, kamēr tās sagatavo noteiktu speciālistu skaitu, attiecīgi šī pieeja izglītības iestādēm ļauj plānot savus resursus ilgākā laika periodā. Tiek nodrošināti vienlīdzīgi, skaidri finansēšanas nosacījumi visām profesionālās izglītības iestādēm. Esošā pieeja dod iespēju arī operatīvi reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām, veidojot ikgadējo valsts budžeta finansēto izglītojamo vietu skaitu, tādā veidā efektīvi īstenojot valsts politiku profesionālajā izglītībā.

Latvijas profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas - sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un privāto sektoru, izstrādāta Nozaru kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, uzsākta modulāro izglītības programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura izstrāde. Šīs pārmaiņas paredz plašas iespējas sagatavot jauniešus atbilstoši profesiju standartiem, kā arī nodrošināt iegūto kvalifikāciju atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, vienlaikus nodrošinot sasaisti ar Eiropas profesionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru.

Atbilstoši 2015.gada 18.jūnija grozījumiem Izglītības likumā, ieviešot Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus, nacionālā kvalifikāciju sistēma un to profesionālās kvalifikācijas balstās uz nozares kvalifikāciju struktūrām, kuras tiek veidotas izmantojot kompetences. Savukārt modulārās profesionālās izglītības programmas tiek veidotas ievērojot ECVET (Eiropas kredītsistēma profesionālajai izglītībai un mācībām) principus, tas nozīmē sasniedzamos mācīšanās rezultātus, kas nosaka, ko izglītības procesā iesaistītais spēj darīt, zina un izprot pēc attiecīgu mācību pabeigšanas, un tas ir definēts zināšanu, prasmju un kompetenču izteiksmē.

Uzsākta modulārās pieejas īstenošana profesionālās izglītības satura izveidošanai un programmu īstenošanai, kas ļauj jauniešiem un pieaugušajiem izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt profesionālās izglītības programmu moduļus, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū. Tiek īstenotas jaunas pieejas pedagogu kompetences un darba kvalitātes uzlabošanai, t.sk. digitālas mācību vides izveidošana un digitālu mācību līdzekļu ieviešana u.c. Turklāt profesionālās izglītības sistēmā kopš 2016.gada ieviesta jauna izglītības ieguves forma - darba vidē balstītas mācības (turpmāk - DVB mācības), kurai no tradicionālajām izglītības programmām ir atšķirīga pieeja mācību procesa organizēšanā, t.sk. mācību grupām ar nelielu izglītojamo skaitu, tāpat arī atšķiras mācību īstenošanas vieta, mācību ilgums, kas attiecīgi var ietekmēt profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinu.

Modulāro profesionālas izglītības programmu kontekstā jāņem vērā grupas lielums, nodrošinot optimālu izglītojamo skaitu modulārās programmas daļu (moduļa vai vairākus moduļu), apguvē. Ja vispārējo mācību priekšmetu apguvē iespējams nodrošināt sekmīgu mācību procesu grupās ar izglītojamo skaitu, kas lielāks par 30, tad profesionālo kompetenču apguvē, kas saistīta ar praktiskām mācībām konkrētu prasmju apguvei, būtu nepieciešams nodrošināt grupas ar izglītojamo skaitu 16 līdz 20. Gadījumos, kad izglītojamo skaits pārsniedz ieteicamo skaitu grupā, izglītojamie būtu jādala vairākās grupās, kas attiecīgi ietekmēs izglītības programmu īstenošanas izmaksas, piem. pedagoga algas, uzturēšanas u.c. izmaksas.

Moduļa satura pamatā ir konkrēti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas nosaka profesionālo kompetenču apguvi un tādējādi ietver sevī teorētiskās zināšanas, praktiskās mācības un praksi, ko apgūstot izglītojamais var veikt konkrētus darbus no apgūstamās profesionālās kvalifikācijas darba tirgū. Tas nozīmē, ka modulārā pieeja profesionālās izglītības programmu īstenošana pēc būtības pieprasa lielāku praktisko iemaņu un prasmju apguvi, t.sk. iegūstot visas attiecīgajā profesijas standartā vai profesionālās kvalifikācijas prasībās ierakstītās apliecības, sertifikātus un tiesības. Piemēram, ja izglītojamais iegūst profesionālo kvalifikāciju "Lopkopības tehniķis", bet izglītības procesā nav ieguvis "Traktortehnikas vadītāja apliecību", praktiski darba tirgū nevar strādāt iegūtajā profesijā.

Mācību grupas lielums svarīgs ne tikai modulārajās izglītības programmās, bet arī citās profesionālās izglītības programmās. Profesionālās izglītības programmu mācību grupu veidi ir noteikti MK noteikumos Nr. 655, kur noteikts arī izglītojamo skaits mācību grupā katrā no mācību grupu veidiem. Profesionālās izglītības programmās izglītojamo skaits mācību grupā ir 25 līdz 30 izglītojamie.

Mākslas un mūzikas izglītības programmu apguvē nepieciešama lielāka individuālā pieeja izglītības procesā. Ņemot vērā šo mākslas un mūzikas jomas specifiku, attiecīgajās izglītības programmās tiek veidotas grupas ar mazāku izglītojamo skaitu - 5 līdz 16 izglītojamie. Līdz ar to arī izglītības programmu īstenošanas izmaksas uz vienu izglītojamo ir augstākas, saskaņā ar Kultūras ministrijas sniegto informāciju vidējais programmu izmaksu koeficients - 2,52.

Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 nosaka izglītojamo skaitu mācību grupā izglītojamiem ar speciālām vajadzībām - 8 līdz 12 izglītojamo, mācību grupā pedagoģiskās korekcijas programmās ir 16 līdz 18 izglītojamo un mācību grupā ieslodzījuma vietās ir 16 līdz 18 izglītojamo. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju par optimālo izglītojamo skaitu mācību grupā, ņemot vērā to padotībā esošo izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu specifiku, MK noteikumos Nr. 655 būtu jāpārskata definētie mācību grupu veidi un izglītojamo skaits attiecīgajās mācību grupās.

Veselības aprūpes studiju programmās būtiska ir klīniskās prakses daļa, kas tiek apgūta ārstniecības iestādē. Pirms tam praktiskās iemaņas apgūstot praktiskajās nodarbībās izglītības iestādē. SKMK ievēro Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumus Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas", kuros ir noteikta minimālā platība viena izglītojamā vietai mācību telpā - 2 m2. Saskaņā ar SKMK sniegto informāciju profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās minimālais izglītojamo skaits lekcijās ir 15 - 30 audzēkņi, praktiskajās nodarbībās ir 8-10 audzēkņi, bet profesionālajās praktiskajās nodarbībās ir 8 - 10 audzēkņi. SIVA aprēķinos tiek ņemts vidējais rādītājs - 10 personas, saskaņā ar atskaitēs sniegto informāciju faktiskais izglītojamo skaits grupā ir 4 - 8. Izglītojamo skaits grupā netiek noteikts ar iekšējiem noteikumiem.

Izvērtējot darba tirgus pieprasījumu un izglītības programmu popularitāti, Zemkopības ministrijas un Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības Nozaru ekspertu padomes ieskatā Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgajā lauksaimniecības nozarē un tās apakšnozarēs, kā arī pārtikas nozarē, kur speciālisti ir nepieciešami, bet izglītojamo interese nav tik liela, būtu jākomplektē grupas sākot ar 10 izglītojamiem. Neliela izglītojamo interese par mācībām konstatēta arī citās Latvijas tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs (vides inženierzinātnes, ķīmijas, biotehnoloģijas izglītības programmas).

Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās koledžās optimālais izglītojamo skaits mācību grupās netiek reglamentēts, vidēji tās ir 20-25 personas, bet minimālais izglītojamo skaits grupā nedrīkst būt mazāks par 18, izņemot profesionālās specializācijas mācību grupas. Minētais nosacījums ir iekļauts Iekšlietu ministrijas iekšējos noteikumos.

2016.gadā tika izveidota IZM darba grupa (Rīkojums Nr.117, 21.03.2016.), kas konstatēja, ka nepieciešams nodrošināt piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām, kā arī izvērtēt profesionālās izglītības programmu finansēšanu gadījumos, kad tās īsteno pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes.

Profesionālās izglītības iestādes arvien vairāk iesaistās pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanā, tādējādi paplašinot izglītības iespējas pieaugušajiem, kā arī nodrošinot tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu mācību piedāvājumu. Profesionālās izglītības programmas saturiski tiek pārstrukturizētas ar mērķi izveidot elastīgu profesionālās izglītības piedāvājumu, kas nodrošinātu iespēju ātri reaģēt uz darbaspēka pieprasījuma izmaiņām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Profesionālās izglītības sistēmā tiek ieviests uz profesionālajām kompetencēm balstīts izglītības process un uz sasniedzamiem rezultātiem vērsta pieeja. Modulāro profesionālās izglītības programmu ieviešana dod iespēju profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajiem efektīvi pārvaldīt pārmaiņas un pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm, savukārt izglītojamiem ļauj elastīgi veidot savus izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ceļus.

Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā, lai pielāgotos darba tirgus prasībām, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā un tālākizglītības iespēju nodrošināšanā mūža garumā, ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo izglītībā. Tāpēc profesionālā satura reformas rezultātā tiek veidotas Nozaru kvalifikāciju sistēmas, lai sistēmiski varētu apgūt nozares darbiniekiem nepieciešamās kompetences, un darbinieks varētu tās kombinēt apgūstot profesionālajās izglītības programmās, vai DVB mācībās, vai tās atzīstot ārpus formālā ceļā. Neatkarīgi no kompetences apguves veida, un novērtēšanas vai atzīšanas gan darbiniekiem gan darba devējiem ir saprotams nepieciešamais kompetenču apjoms visos LKI līmeņos, tāpat arī ir skaidras izaugsmes iespējas darbiniekam, pārejot izglītoties uz nākošo LKI līmeni (ko var atzīt un nav jādublē, tā saīsinot izglītības ilgumu), kas attiecīgi veicina pieaugušo tālākizglītību.

Tādēļ ilgtermiņā jāveicina valsts budžeta līdzekļu efektīva izmantošana, profesionālās izglītības programmu īstenošanu nodrošinot atbilstoši īstenošanas faktiskajām izmaksām un pieejamam finansējumam gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan tālākizglītībā, apgūstot iztrūkstošās prasmes/moduļus, atbikstoši vienas nozares kvalifikācijas sistēmai.

Tas nozīmē, ka darba tirgū vienas nozares profesija un specializācija ir kā atsevišķas, neatkarīgas profesijas, taču profesijai un specializācijai kopīgās zināšanas, prasmes un attieksmes/vai kompetences (kas ir līdz 80%) būtu iespējams mācīt vienreiz un pēctecīgi tālākizglītībā apgūstot tikai specializāciju, tā nedublējot izglītības procesā vienādās kompetences, optimizējot finanšu resursus un ātri un elastīgi nodrošinot pieaugušā atgriešanos darba tirgū.

Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumiem Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" profesionālās vidējās izglītības standarta un valsts arodizglītības standarta saturs tiek veidots pēc jauniem principiem - obligāto saturu sadalot pamatdaļā un mainīgajā daļā, kas savstarpēji integrē profesiju standartos vai profesionālās kvalifikāciju prasībās noteiktās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences atbilstoši profesijai un mūžizglītības kompetenču moduļos iekļauto saturu, t.sk. nodrošinot satura teorijas un prakses caurviju apguvi DVB mācībās kā veselumu.

Saistībā ar iepriekšminētajām pārmaiņām profesionālajā izglītībā, t.sk. izglītības programmu modularizāciju, DVB mācību īstenošanu, infrastruktūras modernizāciju u.c., IZM darba grupa secināja, ka nepieciešams veikt padziļinātu izpēti par profesionālās izglītības programmu izmaksām un to finansēšanu.

Tika organizēts iepirkums pētījuma veikšanai par aprēķiniem profesionālās izglītības programmu izmaksām, kura izpildītājs ir Rīgas Tehniskā universitāte. Pētījuma "Par profesionālās vidējās izglītības finansēšanu Latvijā, izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanu, starptautiskā praksē un akadēmiskajā vidē teorētiski pamatotu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas modeli un priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos" (turpmāk - pētījums) mērķis - veikt padziļinātas ekspertīzes pētījumu par profesionālās vidējās izglītības finansēšanu Latvijā, sniegt priekšlikumus izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšanai un snieguma finansējuma ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskajā vidē teorētiski pamatotu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas modeli, kā arī sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Ar veikto pētījumu var iepazīties Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datu bāzē8.

Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei izstrādāti priekšlikumi ar mērķi nodrošināt to pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot izglītības programmu izmaksas, tāpat arī izvērtēta nepieciešamība noteikt IZM valsts budžeta piešķīrumu profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanai valsts, pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs. Vienlaikus ziņojumā ietvertie priekšlikumi izstrādāti, ņemot vērā priekšnosacījumus efektīvākai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai profesionālās izglītības jomā.

Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas pilnveidei neparedz izmaiņas pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtībā, vienlaikus, ņemot vērā, ka pedagogu darba samaksas aprēķinu ietekmē izglītojamo skaits, iespējamas pedagogu darba samaksai piešķiramā finansējuma apmēra izmaiņas, piem. īstenojot modulārās izglītība programmas, kur svarīgi nodrošināt optimālu izglītojamo skaitu grupā. Tāpat svarīgi ir samērot profesionālās izglītības iestādēs strādājošo pedagogu noslodzi ar vispārējās izglītības iestādēs strādājošo pedagogu noslodzi mācību gada ietvaros. Laikā, kad vispārējās izglītības iestāžu izglītojamie atrodas brīvlaikos, pedagogi var pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, veidot mācību materiālus nākamajam mācību semestrim/gadam utt., kamēr profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem turpinās darbs ar izglītojamiem. Attiecīgi būtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas saņemt līdzvērtīgu un atbilstošu darba samaksu par vienāda apjoma pedagoga pienākumu veikšanu, kā arī nodrošinot visiem pedagogiem vienlīdzīgas iespējas mācību satura un profesionālajai pilnveidei.

Pedagogu noslodzes jautājums tāpat kā jaunu pedagogu piesaiste vispārējās izglītības mācību priekšmetu pasniegšanai aktuāls arī jaunā kompetencēs balstītā mācību satura vispārējā izglītībā kontekstā, kas jāievieš arī profesionālās izglītības programmās. Tikpat svarīga ir izglītības iestāžu spēja piesaistīt nozares speciālistus profesionālās izglītības mācību priekšmetu pasniegšanai, t.sk. modulāro izglītības programmu un DVB mācību īstenošanai. Profesionālās izglītības pedagogu noslodzes, darba samaksas, kā arī profesionālās pilnveides jautājumi tiks risināti pedagogiem plānoto atbalsta pasākumu un normatīvo aktu ietvaros.

Ziņojumā iekļauti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, pamatojoties uz IZM darba grupas un pētījuma rezultātiem, kā arī IZM veikto normējamo izmaksu un nenormējamo izmaksu (dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas) aktualizāciju.

3. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei

Šajā nodaļā sniegti priekšlikumi, kuru īstenošanai ir izstrādāts turpmākais rīcības plāns un apzināts pasākumu īstenošanai nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei ietver: profesionālās izglītības programmu bāzes finansējuma paaugstināšanu un normatīva nodrošinājumu; profesionālās izglītības programmu finansēšanu pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanu.

3.1. Bāzes finansējuma noteikšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai

Esošais finansēšanas modelis paredz, ka izglītības programmu izmaksas veido normējamās izmaksas un nenormējamās izmaksas. Modelis nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā. Priekšlikums bāzes finansējuma noteikšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai paredz pārskatīt un atbilstoši faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām aktualizēt izglītības programmu izmaksas, kā arī noteikt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo gadā, nemainot principu, ka valsts budžeta finansējums izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, tiek piešķirts uz vienu izglītojamo. Tāpat netiek mainīts izglītības programmu normējamo izmaksu aprēķins, kas paredz izglītības programmu grupas  "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizināt ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu. Priekšlikuma īstenošanai nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 655, nosakot bāzes finansējumu profesionālas izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo.

IZM 2020.gada sākumā ir veikusi MK noteikumu Nr. 655 2.pielikumā noteikto izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamo izmaksu un nenormējamo izmaksu (dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas) aktualizāciju. Spēkā esošais regulējums nosaka, ka attiecīgās izglītības programmas normējamās izmaksas aprēķina, reizinot izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas ar attiecīgo koeficientu (MK noteikumu Nr. 655 3.pielikums). Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā ir 425,15 EUR. Piemēram, izglītības programmas "Autotransports" īstenošanai nepieciešamās normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā tiks aprēķinātas ņemot vērā izglītības programmu grupai "Mehānika, mašīnzinības un metālapstrāde" noteikto koeficientu 1,35.

Saskaņā ar IZM veikto izmaksu aktualizāciju, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai "Vadība un administrēšana", kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 veido bāzes izmaksas, būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR. Attiecīgi izglītības programmas "Autotransports" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā pieaugtu no 573,95 līdz 843,56 EUR. Tāpat arī normējamās izmaksas piedāvāts papildināt ar divām jaunām pozīcijām "Transporta izmaksas" un "Informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas", kā arī vienai pozīcijai precizēt nosaukumu no "remonta izmaksas" uz "remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi" (skatīt Tabula Nr. 1).

Izmaksu pozīcijā "Transporta izmaksas" tiktu iekļautas izmaksas, kas saistītas ar izglītības iestāžu autoparku uzturēšanu, t.sk. transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, apdrošināšana, degviela u.c. Izmaksu pozīcijā "Informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas" tiktu iekļautas izmaksas, kas saistītas ar informācijas sistēmu darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, uzturēšanu, atjaunošanu un atbalstu problēmu risināšanā.

Tabula Nr. 1. Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR

Normējamās izmaksas Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 2.pielikumu (EUR) Jaunais aprēķins (EUR)
1. Komandējumu un darba braucienu izmaksas 4,27 5,41
2. Pakalpojumu izmaksas 160,72 258,25
2.1. sakaru pakalpojumu izmaksas 25,35 17,30
2.1.1. tālruņa pakalpojumu izmaksas 12,09 6,20
2.1.2. interneta pieslēguma izmaksas 3,09 8,05
2.1.3. pasta un citu sakaru pakalpojumu izmaksas 10,17 3,05
2.2. nekustamā īpašuma nodoklis 3,56 4,20
2.3. remonta izmaksas/remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi 87,97 117,46
2.4. tehniskās apkopes izmaksas 37,66 47,72
2.5. transporta izmaksas - 19,00
2.6. informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas - 30,00
2.7. administratīvā darba nodrošināšanas izmaksas 3,09 12,57
2.8. citu pakalpojumu izmaksas 3,09 10,00
3. Energoresursu, ūdens, inventāra, mācību līdzekļu, materiālu un kancelejas preču izmaksas 172,77 250,48
3.1. patērētās elektroenerģijas izmaksas 22,36 47,59
3.2. apkures izmaksas 84,48 84,48
3.3. ūdensapgādes izmaksas 13,45 13,45
3.4. kanalizācijas izmaksas 8,09 12,96
3.5. inventāra, mācību līdzekļu, materiālu, grāmatu, žurnālu un kancelejas preču izmaksas 44,39 92,00
4. Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo 87,39 110,72
Kopā 425,15 624,86

Savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 351,69 EUR (skatīt Tabula Nr. 2).

Tabula Nr. 2. Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, EUR

Dienesta viesnīca Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 1.pielikumu (EUR) Jaunais aprēķins (EUR)
2. Pakalpojumu izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo (gadā) 135,10 175,07
2.1. nekustamā īpašuma nodoklis 3,00 4,20
2.2. remonta izmaksas/remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi 92,50 120,70
2.3. tehniskās apkopes izmaksas 39,60 50,17
3. Energoresursu, ūdens, inventāra, mācību līdzekļu, materiālu un kancelejas preču izmaksas 147,13 176,62
3.1. patērētās elektroenerģijas izmaksas 15,41 34,34
3.2. apkures izmaksas 88,83 88,83
3.3. ūdensapgādes izmaksas 13,45 13,45
3.4. kanalizācijas izmaksas 8,09 12,96
3.5. inventāra iegāde 21,34 27,04
Kopā 282,23 351,69

Iepriekšminētās izmaksas tika aktualizētas, ņemot vērā IZM padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu sniegtos priekšlikumus. IZM aicināja izglītības iestādes pārskatīt ne tikai MK noteikumos Nr. 655 noteiktās izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo, bet arī pārējo izglītības programmu grupu, kas ietilpst izglītības tematiskās jomas "Komerczinības un administrēšana" ietvaros (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 655 3.pielikumu), normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un sniegt aprēķinos balstītus priekšlikumus attiecīgās izglītības programmu grupas izmaksām, tās aktualizējot, pamatojoties uz izglītības programmu grupas īstenošanai potenciāli nepieciešamajām izmaksām.

IZM sniegtos priekšlikumus izmaksu aktualizācijai izvērtēja, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifu izmaiņas, kā arī patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas kopš 2007.gada (pieaugums 26,7% apmērā) saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tāpat arī ņemts vērā vidējais izmaiņu indekss (kumulatīvi) 2008.gadā 1,58, FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta 2018., 2019. un 2020.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" izstrādes procesā" tabulā Nr.3.31. "MPK cenrāžu ieņēmumu aktualizācijai piemērotie izmaksu izmaiņu indeksi".

Aktualizētās izmaksas savas kompetences ietvaros tika aicinātas izvērtēt arī Labklājības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija, ņemot vērā, ka šo ministriju padotībā esošās izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Ministrijas sniedza konceptuālu atbalstu bāzes izmaksu palielināšanai līdz 624,86 EUR un dienesta viesnīcu izmaksu palielināšanai līdz 351,69 EUR. Tāpat arī iesniedza aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu, ja profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas tiktu palielinātas iepriekš minētajā apmērā. Kultūras ministrija informēja, ka konceptuāli atbalsta nepieciešamību pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma apmēru, ņemot vērā, ka tas nav ticis darīts vairākus gadus un tas ir nepietiekams faktisko izdevumu segšanai.

Tāpat arī Kultūras ministrija iesniedza papildu nepieciešamā finansējuma aprēķinu par tās padotībā esošajām izglītības iestādēm nepieciešamo finansējumu normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas izdevumu palielināšanai, turpmāk ik gadu būtu nepieciešami papildus 873 011 EUR, t.sk. 21 116 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Labklājības ministrija informēja, ka izglītības programmu izmaksas Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālās vidusskolas īstenotajās profesionālās rehabilitācijas mācību programmās jau šobrīd ir augstākas par MK noteikumos Nr. 655 minētajām minimālajām izmaksām un papildus norādīja, ka MK noteikumus Nr. 655 savā darbā neizmanto. Veselības ministrija informēja, ka Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas īstenoto profesionālās izglītības programmu īstenošanai turpmāk būtu nepieciešami papildus 38 761 EUR gadā, t.sk. 10 003 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bulduru Dārzkopības vidusskola" profesionālās izglītības programmu īstenošanai papildus ik gadu būtu nepieciešami 64 136 EUR, t.sk. 13 199 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem (skatīt 9.pielikumu).

Saskaņā ar IZM veiktajiem aprēķiniem ministrijas padotībā esošo izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, palielinot normējamo izmaksu apmēru uz vienu izglītojamo gadā papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 6 298 985 EUR (t.sk. 525 813 EUR dienesta viesnīcu uzturēšanas izdevumiem). Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas radītu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu.

IZM priekšlikuma īstenošanai paredz divus iespējamos scenārijus bāzes finansējuma palielināšanai:

1) Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā noteikt uzreiz 624,86 EUR apmērā, attiecīgi nodrošinot nepieciešamo grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655 un pieteikuma iesniegšanu Finanšu ministrijai prioritārā pasākuma īstenošanai. Dienesta viesnīcu izmaksas noteikt uzreiz 351,69 EUR apmērā (skatīt 2.pielikumu);

2) Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā 624,86 EUR apmērā noteikt pakāpeniski trīs kalendāro gadu laikā - attiecīgi nodrošinot nepieciešamo grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655 un pakāpenisku bāzes finansējuma palielināšanu: no 2023.gada nosakot bāzes finansējumu 491,72 EUR; no 2024.gada - 558,29 EUR un no 2025.gada - 624,86 EUR jeb katru gadu nodrošinot vienmērīgu bāzes finansējuma pieaugumu 33% apmērā. Dienesta viesnīcu izmaksas, attiecīgi no 2023.gada - 305,38 EUR; no 2024.gada - 328,54 EUR un no 2025.gada - 351,69 EUR (skatīt 2.pielikumu)9.

Priekšlikums bāzes finansējuma paaugstināšanai paredz palielināt normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo gadā, vienlaikus profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2021.gadā, IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un IZM līgumiestādēm, netiek nodrošināts normatīvajā regulējumā noteiktais izmaksu minimums - normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas tiek nodrošinātas 83,9% apmērā esošās budžeta finansējuma ietvaros. Finansiālā izteiksmē iztrūkums normatīva nodrošinājumam 2021.gadā veido 2,3 milj. EUR, savukārt 2022.gadā - 2,7 milj. EUR. Lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo izmaksu minimumu pilnā apmērā IZM tika iesniegusi prioritārā pasākuma pieteikumu Finanšu ministrijai, kas netika atbalstīts10, attiecīgi IZM normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas turpinās finansēt piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

3.2. Profesionālās izglītības programmu finansēšana pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs

Pārskatot esošo profesionālās izglītības programmu finansēšanas modeli, IZM ir izvērtējusi arī nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai pašvaldību un citu dibinātāju profesionālās izglītības iestādēm. Šobrīd valstī, ar ievērojamu ES struktūrfondu finansiālu atbalstu, ir izveidots optimāls profesionālās izglītības iestāžu tīkls, kur kvalitatīvu profesionālās izglītības piedāvājumu spēj nodrošināt gan Profesionālās izglītības kompetences centri, gan citas valsts un pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes, kas nodrošina valsts pasūtījuma izpildi pilnā apmērā. Valsts dibinātās izglītības iestādes, ar mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi un modernizētu infrastruktūru, spēj nodrošināt profesionālās izglītības programmu īstenošanu, sagatavojot nozaru attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.

Esošā izglītojamo uzņemšanas plānošanas kārtība profesionālās izglītības programmās nodrošina efektīvu valsts pasūtījuma izpildi, tā tiek plānota ciešā sadarbībā ar nozaru ekspertiem, kuri pārzina attiecīgās nozares specifiku, tās attīstības tendences, tehnoloģiskās prasības katrā no jomām un kuri ir kompetenti sniegt priekšlikumus gan uzņemamo izglītojamo skaitam profesionālās izglītības programmās, gan arī sniegt atbalstu profesionālās izglītības programmu satura izstrādē un aktualizācijā. Tāpat arī esošā kārtība ietver skaidri noteiktas un caurspīdīgas procedūras, kādā tiek noteikta valsts finansēto izglītojamo vietu skaita plānošana uzņemšanai profesionālās izglītības programmās. Valsts budžeta finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai tiek piešķirts valsts dibinātām profesionālās izglītības iestādēm atbilstoši noteiktajai kārtībai, kas ietver virkni secīgu darbību, t.sk. saskaņošanas procedūru, kurā iesaistītas vairākas institūcijas (skatīt 2.2.nodaļā).

Izvērtējot pašvaldību un citu dibinātāju profesionālās izglītības programmu piedāvājumu (skatīt 3.pielikumu un 4.pielikumu) var secināt, ka pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas, kuru īstenošanu nodrošina arī valsts dibinātās izglītības iestādes, izglītojamo skaits tajās veido - 6,6% no kopējā profesionālās izglītības izglītojamo skaita. Saskaņā ar VIIS operatīvajiem datiem uz 01.10.2020. profesionālās izglītības programmas (neskaitot tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas) apguva 28 028 izglītojamie, t.sk. 19 753 izglītojamie IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs (t.sk. PIKC un arodizglītības iestādē), 3 948 izglītojamie koledžās, 1 870 izglītojamie Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs, 945 izglītojamie pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs, 529 juridisku un fizisku personu dibinātās izglītības iestādēs, 411 Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolā, 248 izglītojamie Zemkopības ministrijas padotībā esošajā izglītības iestādē, 277 izglītojamie pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un 47 izglītojamie Labklājības ministrijas padotībā esošajā izglītības iestādē.

Izvērtējot iespēju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm saņemt valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, IZM izstrādājusi priekšlikumu pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs īstenoto profesionālās izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Izglītības programmas atbilstības izvērtēšana saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem atspoguļota Attēls Nr. 2. Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu izglītības programmai jāatbilst kvalitātes kritērijam, vienlaikus pieprasījuma vai nodarbinātības kritērijam, stratēģiskajam kritērijam, kā arī vismaz vienam no trijiem caurviju kritērijiem (vides ilgtspējā balstītas pieejas, "Otrās iespējas" un īsā cikla programmas, digitalizācija).

Priekšlikums paredz pašvaldību un privāto izglītības iestāžu īstenoto izglītības programmu finansēšanu no valsts budžeta gadījumos, kad tās īsteno izglītības programmas, kuru īstenošanas kvalitāte akreditācijā, visos kritērijos, novērtēta ar vismaz "labi"11, vienlaikus atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) izglītības programmas, kas valstī nepieciešamas un darba tirgus pieprasītas, ja to īstenošanu nenodrošina valsts dibinātas izglītības iestādes attiecīgajā plānošanas reģionā;

2) izglītības programmas, kurās ne mazāk kā 75% absolventu, saskaņā ar absolventu monitoringa datiem, gadu pēc izglītības iestādes absolvēšanas, ir nodarbināti.

Lai pašvaldību un privātās izglītības iestādes varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, tām jānodrošina izglītības programmu atbilstība vairākiem nosacījumiem. Izglītības programmas īstenošanas kvalitātei visos kritērijos, kas tiek vērtēti akreditācijas procesā jābūt novērtētai ar vismaz "labi", vienlaikus tai jāatbilst vismaz vienam no diviem noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Izglītības programmas īstenošanas kvalitātes kritērijs (vērtējums akreditācijā) netiek attiecināms uz tām izglītības programmām, kuras izglītības iestāde iepriekš nav īstenojusi, vienlaikus jaunajām izglītības programmām jābūt licencētām.

Kritērijā par valstī nepieciešamu un darba tirgū pieprasītu izglītības programmu īstenošanu tiks vērtēta izglītības programmas atbilstība Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēm12 - izvērtējot vai attiecīgā izglītības programma nodrošina kvalificētu speciālistu sagatavošanu tautsaimniecības nozarēs, kurās vērojams un prognozējams darbaspēka pieprasījums.

Atbilstība Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm tiek vērtēta turpmākajiem diviem gadiem, laika termiņu pielāgojot ciklam kādā tiek veiktas darba tirgus prognozes. Kritērija izpildei, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, izglītības programmai jābūt piederīgai izglītības programmu grupai, kurā tiek prognozēts speciālistu iztrūkums darba tirgū - vismaz 5% apmērā. Papildus tam, uz valsts budžeta finansējumu izglītības iestāde var pretendēt tad, ja attiecīgajā plānošanas reģionā konkrēto izglītības programmu jau neīsteno cita valsts dibināta izglītības iestāde, t.sk. izglītības programmu īstenošanas vietas (neskaitot ieslodzījuma vietās), izņēmums ir gadījumi, kad tiek īstenota viena izglītības programma, bet dažādas kvalifikācijas, šādos gadījumus izglītības iestāde var saņemt atbalstu izglītības programmas un attiecīgās kvalifikācijas īstenošanai. Tāpat arī jāņem vērā tas vai izglītības iestāde, kura attiecīgajā plānošanas reģionā jau nodrošina izglītības programmas īstenošanu spēj nodrošināt pietiekamu speciālistu skaitu attiecīgajā reģionā, ja izglītības iestāde sadarbībā ar reģiona uzņēmumu pārstāvjiem apliecina pamatotu nepieciešamību pēc lielāka sagatavoto speciālistu skaita, tā var saņemt valsts budžeta finansējumu.

Kritērijā par izglītības programmu absolventu nodarbinātību, saskaņā ar absolventu monitoringa datiem, vismaz 75% izglītības programmas absolventu jābūt nodarbinātiem gadu pēc izglītības iestādes absolvēšanas. Dati par absolventu turpmākajām gaitām politikas plānotājiem un izglītības iestādēm ļauj uzlabot mācību un nodarbinātības rezultātus, novērst nepietiekamu prasmju veidošanos un prasmju neatbilstību, kā arī nodrošināt sociālo iekļaušanu. Informācija par absolventu turpmākajām gaitām ļauj veidot izglītības piedāvājumu - izstrādāt un aktualizēt izglītības programmas, lai uzlabotu darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus. Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību. Absolventu monitoringa dati tāpat var tikt izmantoti uzņemšanas plānošanai, profesionālās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanai u.c. mērķiem. Šis kritērijs piemērojams tām izglītības programmām, kuras attiecīgā izglītības iestāde jau īsteno. Gadījumos, kad tiek plānota jaunas izglītības programmas īstenošana, var tikt ņemts vērā vidējais izglītības programmas nodarbinātības rādītājs citās izglītības iestādēs, vienlaikus tas nevarētu būt izšķirošs lēmuma pieņemšanai par atbalstu izglītības programmas īstenošanai konkrētajā izglītības iestādē.

Attēls Nr. 2. Izglītības programmas atbilstības izvērtēšana

Vienlaikus, lai izglītības programmas īstenošanai saņemtu valsts budžeta finansējumu, izglītības programmai papildus vienam no diviem iepriekšminētajiem (pieprasījuma un nodarbinātības) kritērijiem, kuri ir kvantitatīvi izmērāmi, jāatbilst arī stratēģiskajam kritērijam, kurš atšķirībā no pieprasījuma un nodarbinātības kritērijiem ir kvalitatīvs kritērijs.

Plānojot izglītojamo skaitu uzņemšanai valsts budžeta finansētās profesionālās izglītības programmās, tiek vērtētas arī izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas, attiecīgi arī pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm, pretendējot uz valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, būtu jāsniedz vai jānodrošina publiski pieejama informācija par izglītības iestādi, kas ļautu spriest par tās kapacitāti un iespējām nodrošināt izglītības programmu īstenošanu, t.sk. vispārēja informācija par izglītības iestādi - sasaiste ar plānošanas reģiona attīstības programmu, analīze par tautsaimniecības un nozaru attīstības tendencēm, darbaspēka pieprasījumu reģionā/valstī, izglītības iestāžu attīstību, cilvēkresursu attīstību, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, demogrāfisko situāciju un izglītojamo skaitu, kā arī profesionālās izglītības programmu raksturojums, audzēkņu skaits un tā prognoze, audzēkņu uzņemšanas iespējas, informācija par sadarbību ar attiecīgo nozaru organizācijām, t.sk. ar NEP, par sadarbību ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, analīze par audzēkņu turpmākajām darba gaitām, izglītības iestādes turpmākās attīstības perspektīvas, nekustamā īpašuma un mācību vides infrastruktūras raksturojums, veiktie un plānotie ieguldījumi infrastruktūras un izglītības programmu modernizēšanai u.c. Stratēģiskais kritērijs paredz arī izglītības programmas atbilstības izvērtējumu atbilstoši plānošanas reģiona attīstības programmai.

Tāpat arī izglītības programmai papildus iepriekšminētajiem kritērijiem, jāatbilst arī vismaz vienam no trim caurviju kritērijiem:

1) izglītības programmas, kurās tiek īstenotas vides ilgtspējā balstītas pieejas (ilgtspējīga resursu izmantošana, zaļās tehnoloģijas un videi draudzīgi risinājumi);

2) izglītības programmas, kas tiek īstenotas kā "otrās iespējas" un īsā cikla programmas;

3) izglītības programmas, kurās tiek izmantoti digitālie risinājumi.

Kritērijā par izglītības programmām, kuras tiek īstenotas izmantojot vides ilgtspējā balstītas pieejas - tiks vērtēta izglītības programmas atbilstība Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" noteiktajam, kas paredz atbalstu bezatlikumu pieejai būvniecībā, videi draudzīgu materiālu un risinājumu izmantošanai, "Zaļās skolas" koncepta profesionālajā izglītībā attīstīšanai un resursu taupīšanai (tehnoloģizācija, alternatīvās enerģijas avotu izmantošana, STEM un Vides tehnoloģiju demonstrācijas iekārtas un risinājumi izglītības iestāžu vidē, t.sk. saules enerģijas paneļi, lietus ūdens attīrīšana/izmantošana, atkārtota resursu izmantošana, atkritumu šķirošana)13. Kvalitatīva dzīves vide ir noteikta kā viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam prioritātēm un viens no tās rīcības virzieniem "Daba un vide - "Zaļais kurss" paredz virkni uzdevumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai14.

Kritērijā par "otrās iespējas" un īsā cikla programmu īstenošanu tiks vērtēta iespēja jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju pēc vispārējās pamata un vidējās izglītības ieguves, nepabeigtas vidējās izglītības vai nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi dodot "otro iespēju izglītībai" un iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū. Tiks vērtēta izglītības iestādes iespēja nodrošināt arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra gada, mākslā un mūzikā 2-3 gadi) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, tāpat arī arodizglītības programmu (trīs gadi) īstenošanu tiem, kuri uzsākuši, bet nepabeidz mācības vispārējās vidējās izglītības posmā.

Tāpat arī "otrās iespējas" un īsā cikla programmu ietvaros varētu tikt īstenotas izglītības programmas, kas nav populāras un pieprasītas izglītojamo vidū, vienlaikus, kurās tiek sagatavoti darba tirgū pieprasīti, tautsaimniecībai un valsts drošībai nepieciešami speciālisti, vienlaikus pieļaujot mazāku izglītojamo skaitu mācību grupā nekā tas noteikts MK noteikumos Nr. 655.

Digitalizācijas kritērijā tiks vērtēta digitālo risinājumu izmantošana gan mācību satura veidošanā, gan mācību procesa īstenošanā, izmantojot tehnoloģiju un digitalizācijas sniegtās iespējas, t.sk. mācību līdzekļu un resursu, e-mācību vides, mācību platformas izmantošanā u.c.

Šajā ziņojumā ir vērtēta profesionālās izglītības programmu atbilstība pieprasījuma un nodarbinātības kritērijiem, vienlaikus daļēji ņemts vērā reģionālais aspekts. Izglītības programmu īstenošanas reģionālais pārklājums vērtējams izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas un plānošanas reģionā esošo uzņēmēju sadarbības kontekstā. Reģionālais aspekts pieprasījuma kritērijā var tikt vērtēts arī plašākā mērogā, ne tikai plānošanas reģiona ietvaros, piem., gadījumos, kad izglītības programma tiek īstenota vienā reģionā, savukārt nozares pieprasījums pēc speciālistiem nāk no citā reģionā bāzēta uzņēmuma, kas atrodas netālu. Izglītības iestādei sadarbībā ar nozares pārstāvjiem ir iespēja pamatot izglītības programmas īstenošanu, lai saņemtu attiecīgo valsts atbalstu. Šajā ziņojumā nav vērtēta izglītības programmu atbilstība caurviju kritērijiem, atbilstība šiem kritērijiem vērtējama izskatot konkrētās izglītības programmas piedāvājumu un saturu. Tāpat arī atsevišķi vērtējama izglītības programmu atbilstība stratēģiskajam kritērijam.

Izglītības programmu atbilstības kritēriji izstrādāti, ņemot vērā esošo situāciju ar kvalitatīvu datu pieejamību. Līdz 2024.gadam tiks papildināts kritērijs par absolventu nodarbinātību, ietverot arī informāciju par izglītības programmu, kas tiek īstenotas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", absolventu turpmākajām izglītības gaitām. Izstrādātie kritēriji laika gaitā var tikt pilnveidoti, t.sk. izvērtējot iespēju nākotnē nodrošināt datus arī par absolventu nodarbinātību atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, tāpat arī par visu izglītības tematisko jomu absolventu turpmākajām izglītības gaitām.

Profesionālās izglītības programmas atbilstību iepriekšminētajiem kritērijiem izvērtēs NEP (ja nav izveidots NEP, tad institūcija, kurai deleģēts veikt NEP funkcijas) un IZM savas kompetences ietvaros. Pēc NEP un IZM atbalsta jautājums par attiecīgās izglītības programmas finansēšanu no valsts budžeta tiks virzīts saskaņošanai PINTSA. Izglītības tematiskās jomas "Mākslas" programmu mākslas, dizaina, mūzikas un dejas nozarēs izvērtējumu sniedz Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Kultūras ministrijas izveidota Kultūrizglītības padome.

Lai īstenotu iepriekšminētās izmaiņas profesionālās izglītības programmu finansēšanā, jāveic grozījumi MK noteikumos Nr. 655, kā arī nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs. Tāpat, veicot grozījumus MK noteikumos Nr. 655, jāņem vērā arī kultūras un radošo industriju nozaru un arī veselības aprūpes jomas specifika.

Lai aprēķinātu provizoriski nepieciešamo finansējumu pašvaldību un citu dibinātāju profesionālās izglītības programmu īstenošanai no valsts budžeta, nepieciešamā finansējuma aprēķinam izvērtēta profesionālās izglītības programmu atbilstība pieprasījuma un nodarbinātības kritērijiem. Atbilstība pieprasījuma kritērijam noteikta saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm turpmākajiem diviem gadiem pie darbaspēka iztrūkuma, kas lielāks par 5%, attiecīgi darbaspēka pieprasījumam pārsniedzot darbaspēka piedāvājumu vismaz par 5% attiecīgajā izglītības programmu grupā.

No tām profesionālās izglītības programmām, kuras šobrīd tiek īstenotas pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs pieprasījuma kritērijam indikatīvi atbilst šādas izglītības programmas: kokizstrādājumu izgatavošana; komerczinības; metālapstrāde; miltu izstrādājumu ražošana; būvdarbi; restaurācija; banku zinības un finanses. Savukārt nodarbinātības kritērijam indikatīvi atbilst šādas izglītības programmas: miltu izstrādājumu ražošana; restaurācija; veterinārmedicīna; lopkopība; augkopība (skatīt 5.pielikumu).

Pašvaldību un citu dibinātāju iestādēm, izpildot noteiktos nosacījumus un kritērijus, finansējums programmu īstenošanai, tai skaitā stipendijām, būtu jāparedz no valsts budžeta līdzekļiem, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums profesionālās izglītības īstenošanai.

Lai paredzētu iespēju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm saņemt valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, gadījumos, kad tās īsteno izglītības programmas, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, 2023.gadā papildus nepieciešams finansējums 38 400 EUR (t.sk. normējamās izmaksas, dienesta viesnīcas uzturēšanās izdevumi, kultūrizglītībai un sportam un stipendijām). Paredzot uzņemto izglītojamo skaita pakāpenisku pieaugumu par 75 valsts finansētām vietām ik gadu, 2024.gadā nepieciešami - 153 600 EUR, 2025.gadā - 268 800 EUR, 2026.gadā - 384 000 EUR, 2027.gadā un turpmāk - 460 800 EUR (skatīt Tabula Nr. 3).

Tabula Nr. 3. Nepieciešamais finansējums pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta

Gads Izglītojamo skaits Vidējais izglītojamo skaits Finansējums, EUR
2023.gadā 75 25 38 400
2024.gadā 150 100 153 600
2025.gadā 225 175 268 800
2026.gadā 300 250 384 000
2027.gadā un turpmāk 300 300 460 800

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

Papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinā izmantots izglītības programmu vidējais koeficients, kas tiek aprēķināts audzēkņu skaitu attiecīgajā izglītības programmā reizinot ar atbilstošo koeficientu un iegūto koeficientu kopsummu izdalot ar kopējo audzēkņu skaitu. Šajā gadījumā vidējais koeficients ir 1,40 (skatīt 5.pielikumu). Aprēķins veikts izmantojot faktisko izglītojamo skaitu, tāpat arī piemērojot paaugstināto bāzes finansējumu uz 1 izglītojamo gadā (skatīt Tabula Nr. 4). Ik gadu nepieciešamais finansējums iegūts vidējo izglītojamo skaitu reizinot ar vidējām izmaksām uz vienu izglītojamo (2023.gadam 25 x 1 536 = 38 400 EUR).

Gadījumos, kad pašvaldību un privātās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmas noteiktos kritērijus, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, neizpildītu - tās attiecīgo izglītības programmu īstenošanu tāpat kā līdz šim, arī turpmāk, varēs nodrošināt par saviem budžeta līdzekļiem.

Priekšlikums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu īstenošanai nav attiecināms uz tām izglītības iestādēm, kuru profesionālās izglītības programmu īstenošana jau šobrīd tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Attiecīgi priekšlikums neattiecas uz izglītības iestādēm, kuru dibinātājs ir atvasināta publiska persona un arī pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kas profesionālās izglītības programmu īstenošanai saņem valsts budžeta finansējumu.

Tabula Nr. 4. Nepieciešamā finansējuma aprēķins pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta

Rādītāji
Audzēkņu skaits 360
Vidējais koeficients 1,40
(505,6 / 360)
Normējamās izmaksas uz 1 izglītojamo, EUR 624,86
Dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz 1 izglītojamo, EUR 351,69
Aprēķins
Normējamās izmaksas, EUR 314 929
(360 x 1,40 x 624,86)
Dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas, EUR 29 542
(351,69 x 84)
Kultūrizglītība un sports (22,77 EUR) 8 197
(360 x 22,77)
Stipendijas (46,339 EUR) 200 184
(46,339 x 360 x 12)
Kopā, EUR 552 853
(314 929 + 29 542 + 8 197 + 200 184)
Vidējās izmaksas uz 1 izglītojamo, EUR 1 536
(552 853 / 360)

Profesionālās izglītības programmas, kuru īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta, tāpat arī valsts budžeta finansēto vietu skaits būtu jānosaka, ņemot vērā izvirzītos atbilstības kritērijus pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm, tāpat arī piemērojot profesionālās izglītības programmu piedāvājuma veidošanas un uzņemšanas plānošanas mehānismu, kas noteikts valsts dibinātajām izglītības iestādēm. Profesionālās izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta jānosaka vienlīdzīgi nosacījumi neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja. Attiecīgi līdz 2023.gada beigām IZM kopā ar sadarbības partneriem nodrošinās vienotu pieeju kritēriju piemērošanai (veicot nepieciešamos grozījumus MK noteikumos Nr. 655), vienlaikus pārejas periodā valsts dibinātajām izglītības iestādēm saglabājot esošo pieeju, savukārt pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm piemērojot kvalitātes, pieprasījuma, nodarbinātības, stratēģisko un caurviju kritērijus. Vienotas pieejas izveide kritēriju piemērošanā ir atkarīga no MK lēmuma, vienota pieeja tiks izstrādāta līdz 2023.gada beigām, saņemot MK atbalstu prioritārā pasākuma īstenošanai no 2023.gada.

3.3. Prakses un DVB mācību īstenošanas izmaksu nodrošināšana

Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" projekta (turpmāk - 8.5.1.SAM projekts) ietvaros tiek nodrošināta darba vidē balstītu mācību (turpmāk - DVB mācības) un prakšu īstenošana profesionālajā izglītībā. Projektā iesaistītajiem dalībniekiem tiek nodrošinātas izmaksas, kas saistītas ar DVB mācību un mācību prakšu īstenošanu pie darba devēja. 8.5.1.SAM projekta īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 15,6 milj. EUR, projekts tiks īstenots līdz 2023.gada 31.augustam un paredzams, ka Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā indikatīvi pieejamais finansējums DVB mācību īstenošanai 7,9 milj. EUR apmērā, indikatīvi iesaistot DVB mācībās 6 135 audzēkņu, un paredzot iespēju elastīgi palielināt rādītāju - audzēkņu skaits, kas iesaistīti DVB mācībās, ja to atļauj piešķirtais finansējums. Līdz ar to turpmāk ES struktūrfondu ietvaros nebūs iespējams nodrošināt atbalstu DVB mācību īstenošanai līdzšinējā apjomā.

Lai arī DVB mācības un prakses profesionālajā izglītībā var tikt īstenotas arī bez izglītojamo un uzņēmumu iesaistes 8.5.1.SAM projektā, tieši ar ievērojamu ES struktūrfondu atbalstu 8.5.1.SAM projekta ietvaros ir izstrādāts un ieviests DVB mācību īstenošanas mehānisms, kas piedāvā papildu atbalsta pasākumus visām iesaistītajām pusēm. DVB mācības ir profesionālās izglītības ieguves forma, kurā izglītības programmas profesionālā satura teoriju un praksi izglītojamais pārmijus apgūst izglītības iestādē un uzņēmumā. DVB mācību īstenošana ir sniegusi iespēju izglītojamiem profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūt reālos darba apstākļos, kā arī valstī nodrošināt darba tirgus prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu.

No 2017.gada, kopš uzsākta 8.5.1.SAM projekta īstenošana, līdz 2021.gada 30.jūnijam DVB mācībās iesaistīti 2 622 izglītojamie (unikālās iesaistes reizes). Iesaistīto izglītojamo skaits DVB mācībās un mācību praksēs 8.5.1.SAM projektā ir noteikts kā iznākuma rādītājs, ņemot vērā rādītāju izpildes progresu, noteikto rādītāju izpilde varētu tikt arī pārsniegta, ja projektam nebūtu ierobežots pieejamais finansējums.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu DVB mācību īstenošanu arī turpmāk, vienlaikus attīstot un pilnveidojot šo pieeju, ir svarīgi nodrošināt 8.5.1.SAM projektā sasniegto rezultātu ilgtspēju. Lai to paveiktu, Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā, DVB mācību īstenošanā, ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts. DVB mācību īstenošanas izmaksas būtu jāiekļauj profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu ietvaros un jānosaka kā nenormējamās izmaksas, tādējādi palielinot izglītojamo iesaisti DVB mācību īstenošanā un dodot tiem iespēju apgūt profesionālās kompetences reālā darba vidē, tādējādi nodrošinot darba tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas speciālistus.

Vienlaikus jau šobrīd profesionālajā izglītībā pilnā apmērā netiek nodrošinātas normējamās izmaksas, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta finansējumu budžeta apakšprogrammā 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana". 2020.gada uzņemšanas rezultāti profesionālās izglītības programmās liecina par pieaugošu interesi un pieprasījumu pēc profesionālās izglītības. Tāpat arī veiktās investīcijas infrastruktūras modernizācijai un materiāltehniskās bāzes uzlabošanai ir stiprinājušas profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti, kas ļauj uzņemt lielāku izglītojamo skaitu.

MK noteikumi Nr. 655 paredz viena praktikanta kvalifikācijas prakses organizēšanas izmaksas - 7,11 EUR dienā, ja praktikants veic kvalifikācijas praksi ārpus izglītības iestādes, vienlaikus šīs izmaksas no valsts budžeta līdzekļiem netiek nodrošinātas. DVB mācību un mācību prakšu organizēšanas izmaksas 8.5.1.SAM projekta dalībniekiem tiek kompensētas no attiecīgā projekta budžeta līdzekļiem, līdz ar to rodas nevienlīdzīgi nosacījumi tām iesaistītajām pusēm, kas īsteno DVB mācības un prakses 8.5.1.SAM projekta ietvaros un tām iesaistītajām pusēm, kas īsteno DVB mācības un prakses ārpus 8.5.1.SAM projekta. Attiecīgi valstī būtu jānodrošina prakses organizēšanas izmaksas normatīvajā regulējumā paredzētajā apjomā visiem DVB mācību un prakšu īstenošanā iesaistītajiem. Prakses un DVB mācību organizēšanas izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

‒ Transporta un naktsmītnes izdevumu kompensācija izglītojamam.

‒ Individuālo aizsardzības līdzekļu un darba apģērba iegāde.

‒ Vakcinācija un obligātās veselības pārbaudes, t.sk. jūrnieka grāmatiņas izmaksas izglītojamam.

‒ Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana DVB mācību laikā izglītojamam.

‒ Atbalsta speciālistu (ergoterapeits, surdotulks, asistents) un speciālā transporta pakalpojumu izmaksas izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.

‒ Kompensācija izglītības iestādei par prakses vai DVB mācību vadīšanu.

‒ Kompensācija uzņēmuma pārstāvim par prakses vai DVB mācību vadīšanu.

Līdz šim DVB mācības vai praksi īstenojot 8.5.1.SAM projektā, iepriekšminētās izdevumu pozīcijas tika finansētas no projekta līdzekļiem, bet ņemot vērā samazināto ES fondu atbalsta apmēru turpmākai DVB mācību un prakšu īstenošanai, IZM sadarbībā ar projekta īstenotāju Latvijas Darba devēju konfederāciju ir veikusi aprēķinus, lai turpmāk atsevišķu izmaksu pozīciju finansēšanu nodrošinātu no valsts budžeta līdzekļiem (skatīt 6.pielikumu). 8.5.1.SAM projekta īstenošanas laikā iepriekšminētās izmaksu pozīcijas arī turpmāk tiks nodrošinātas par ES struktūrfondu finansējumu, atbalsta mehānismu DVB mācībās iesaistītajām pusēm pārskatot nākamajā plānošanas periodā.

Aprēķiniem izmantota 8.5.1.SAM projekta īstenošanai izstrādātā "Fiksēto izmaksu vienas vienības standarta likmes individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" īstenošanai" (turpmāk - Fiksēto izmaksu metodika) un "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" īstenošanai"15.

Paredzot prakses organizēšanas, t.sk. IAL iegādes izmaksas un izglītojamo apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem izmaksas turpmāk pilnībā nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, tiktu kompensēts ES struktūrfondu ietvaros pieejamā finansējuma samazinājums salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, vienlaikus par ESF līdzfinansējumu arī turpmāk varētu nodrošināt tādas izdevumu pozīcijas kā kompensācija izglītības iestādei par prakses vai DVB mācību vadīšanu un kompensācija uzņēmuma pārstāvim par prakses vai DVB mācību vadīšanu. Mācību prakšu organizēšanai nepieciešamā finansējuma aprēķins pieejams 7.pielikumā.16

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" viens no noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem ir izglītojamo īpatsvars, kas apguvuši jaunas prasmes, mācoties darba vietā, šī rādītāja mērķa vērtība 2027.gadam noteikta 25% (bāzes vērtība 2019.gadā - 16,6%). Rādītājs ietver visus tos izglītojamos, kuri iesaistīti DVB mācībās un pirmskvalifikācijas praksēs (prakse, kas saistīta ar profesionālās kvalifikācijas ieguvi). Lai noteikto mērķa rādītāju sasniegtu, no kopumā 28 811 izglītojamiem,17 kuri iesaistīti profesionālās izglītības sistēmā DVB mācībās un pirmskvalifikācijas praksēs jāiesaista ap 7 200 izglītojamie, attiecīgi katru gadu paaugstinot gan iesaistīto izglītojamo skaitu, gan tam nepieciešamā finansējuma apmēru.

8.5.1.SAM projektā noteikts iznākuma rādītājs18 izglītojamo skaits, kas iesaistīti DVB mācībās - 3 150 un praksēs 11 025. Vidēji gadā 8.5.1.SAM projektā DVB mācībās tiek iesaistīti ap 450 izglītojamie, savukārt praksēs ap 1 575 izglītojamie. 8.5.1.SAM projektā būtu iespējams nodrošināt lielāku izglītojamo iesaisti, vienlaikus pārsniedzot noteiktos iznākuma rādītājus. Šobrīd 8.5.1.SAM projekta ietvaros vidēji gadā DVB mācībās tiek iesaistīti 1,5%, bet praksēs 5,5% izglītojamie, attiecīgi, lai sasniegtu noteikto rezultatīvo rādītāju, nepieciešams ievērojami palielināt DVB mācībās un praksēs iesaistīto izglītojamo skaitu.

MK noteikumi Nr. 655 nosaka arī viena praktikanta izmaksas par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem kvalifikācijas prakses laikā - 4,98 EUR, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtību izglītojamie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Saskaņā ar Likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" plānots, ka turpmāk tiks nodrošināta izglītojamo apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem visā izglītības programmas apguves laikā, ne tikai prakses laikā. Ar grozījumiem saistībā ar izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem iespējams iepazīties likumprojekta anotācijā19. Tāpat jāatzīmē, ka likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" paredz terminu "kvalifikācijas prakse" un "mācību prakse" aizstāt ar terminu "prakse", arī šo izmaiņu pamatojums pieejams likumprojekta anotācijā.

Iepriekšminēto priekšlikumu mērķis primāri ir nodrošināt pilnvērtīgu un sekmīgu nepieciešamo prasmju apguvi, kā arī izglītojamo drošību praktisko nodarbību laikā, nodrošinot izglītojamos ar nepieciešamajiem resursiem. Priekšlikumu ieviešanu pamato arī IAP un EK dokumentos noteiktie rādītāji par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo mācīšanos darba vietā Latvijā (25% un 60%)20.

4. Ieteikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai

4.1. Normējamo un nenormējamo izmaksu struktūras pārskatīšana

Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru, secināms, ka atsevišķas normējamās izmaksas nav tieši saistītas ar izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu specifiku, tās vienlaikus tiek izmantotas izglītības programmu izmaksu aprēķinā, kuras iegūst, izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamās izmaksas reizinot ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu.

Ņemot vērā, ka atsevišķas normējamās izmaksas izglītības programmu ietvaros neatšķiras un tieši neizriet no to īstenošanas specifikas, šos izdevumus varētu noteikt kā nenormējamās izmaksas, pieņemot, ka tās visām izglītības programmām ir vienādas un nav tieši atkarīgas no izglītības programmu īstenošanas specifikas, attiecīgi tām nepiemērojot izglītības programmu koeficientus, bet piešķirot kā bāzes finansējumu vienādā apmērā uz vienu izglītojamo. Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kā arī iespējamu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

4.2. Izglītības programmu izmaksu koeficientu piemērošanas metodikas pārskatīšana

Pārskatot normējamo un nenormējamo izmaksu atbilstību MK noteikumos Nr. 655 noteiktajai izmaksu struktūrai, atsevišķas normējamās izmaksas nosakot kā nenormējamās izmaksas, mainīsies arī profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu aprēķins, kas attiecīgi ietekmēs arī profesionālās izglītības programmu minimālo koeficientu vērtības.

Profesionālas izglītības iestādei finansējums tiek piešķirts atbilstoši viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, izmaksu diferenciācijai piemērojot izmaksu minimālo koeficientu. Veiktā pētījuma ietvaros secināms, ka koeficientu piemērošana izglītības tematiskajām jomām, nevis izglītības programmu grupām, samazinātu koeficientu skaitu un to sadrumstalotību, tādējādi nodrošinot vienkāršāku finansējuma piešķiršanas kārtību un vienlaikus rīcības brīvību profesionālās izglītības iestādēm pašām izvērtēt finansējuma sadali konkrētām izglītības programmu grupām.

Savukārt vairākas NEP (metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, būvniecības, pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības) aicina koeficientu piemērošanā ņemt vērā arī to kvalifikāciju īstenošanas specifiku, kurām izmaksas vienas izglītības programmu grupas un izglītības tematiskās jomas ietvaros var atšķirties vairākkārtīgi. Attiecīgi priekšlikums paredz izvērtēt iespēju izmaksu minimālo koeficientu noteikšanai atsevišķām kvalifikācijām. Šī risinājuma ieviešanā svarīga būs NEP iesaiste, sniedzot gan datos balstītu ekspertīzi, gan nepieciešamos izmaksu aprēķinus koeficientu noteikšanai, atbilstoši atsevišķu kvalifikāciju specifikai. Attiecīgi, profesionālās izglītības īstenošanā iesaistītajām pusēm sākotnēji jāizvērtē esošā pieeja un jāpanāk vienošanās par atbilstošāko koeficientu piemērošanas pieeju turpmāk. Šādu izmaiņu īstenošana saistīta ar grozījumu veikšanu MK noteikumos Nr. 655, kas iespējams radītu finansiālu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

4.3. Izglītības programmu izmaksu koeficientu aktualizēšana

Nepieciešams pārskatīt un aktualizēt profesionālās izglītības programmu minimālo koeficientu vērtības izglītības programmu grupām, ņemot vērā izglītības programmu specifiku un to īstenošanai nepieciešamos resursus. Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrā pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi ieguldījumi, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi, modernu aprīkojumu un reālajai darba videi pietuvinātu iekārtu izmantošanu, kas ļauj labāk sagatavot speciālistus atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošinot tiem prasmes, kas ir pieprasītas nozarēs, vienlaikus tas nozīmē arī papildus ieguldījumus šīs infrastruktūras uzturēšanā.

Līdz ar tehnoloģisko attīstību vairākās tautsaimniecības nozarēs arvien vairāk darbu tiek mehanizēti un automatizēti, attiecīgi izglītības iestādēm nepieciešams sagatavot kvalificētus speciālistus darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kas saistīts ar papildu individuālo praktisko mācību stundu nodrošināšanu un tehnikas uzturēšanas un apkopes izmaksām. Tāpat arī ir aktualizēti un izstrādāti jauni profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietekmējušas profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas.

4.4. Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izveide

Modulārās pieejas īstenošana gan jauniešiem, gan pieaugušajiem dod iespēju izvēlēties apgūt ne tikai pilnu profesionālo kvalifikāciju bez laika ierobežojuma, bet arī atsevišķi apgūt nepieciešamās prasmes profesionālās izglītības programmu moduļu ietvaros, tādējādi paplašinot savas iespējas darba tirgū. Elastīgu mācību pieeju īstenošana ietekmē arī nepieciešamā finansējuma apzināšanu. MK noteikumi Nr. 655 nosaka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, vienlaikus būtu nepieciešams izstrādāt metodiku, kas ļautu aprēķināt katra izglītības programmas moduļa īstenošanas izmaksas. Metodikas pamatā varētu tikt izmantoti izglītības programmām noteiktie izmaksu minimālie koeficienti, kas varētu tikt piemēroti atbilstošā moduļa īstenošanas ilgumam. Šādas metodikas izveide izglītības iestādēm ļautu precīzāk plānot modulāro programmu īstenošanu un tam nepieciešamo finansējumu.

4.5. Īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošana

Ņemot vērā kompetenču apguves lomu mūžizglītības kontekstā, ļoti svarīgi katram dot iespēju tās apgūt jebkurā izglītības posmā gan profesionālajā sākotnējā izglītībā, gan pieaugušo izglītībā. Profesionālās izglītības programmas aizvien vairāk tiek veidotas, lai nodrošinātu elastīgu profesionālās izglītības piedāvājumu, tādējādi ļaujot ātri reaģēt uz darbaspēka pieprasījuma izmaiņām. Modulārās profesionālās izglītības programmas dod iespēju adaptēties jaunajām attīstības tendencēm, vienlaikus, lai pielāgotos mainīgajām darba tirgus prasībām, svarīgi ir dot otro iespēju pieaugušajiem, kuriem nepieciešams pilnveidot savas prasmes vai apgūt jaunas prasmes, lai turpinātu savas darba gaitas vai atgrieztos darba tirgū, tāpat arī dot iespēju jauniešiem salīdzinoši īsā laikā iegūt profesionālo kvalifikāciju pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves vai nepabeigtām studijām augstākās izglītības iestādēs, tādējādi dodot iespēju sekmīgi iekļauties darba tirgū ar zināmu prasmju komplektu.

Vairāki tūkstoši jauniešu ir saņēmuši nozīmīgu atbalstu mācībām sākotnējās profesionālās izglītības programmās ESF Jauniešu garantijas projekta ietvaros21. Šis pasākums ir kā otras iespējas izglītība jauniešiem, kuri kādu iemeslu dēļ pārtraukuši mācības vai pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguves nav turpinājuši mācīties un saskarušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana 2014.gadā tika uzsākta ar mērķi sekmēt jauniešu nodarbinātību un to konkurētspēju darba tirgū. Gada vai pusotra gada laikā bez maksas jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju22. Jauniešu garantijas projekta īstenošanas termiņš pagarināts līdz 2021.gada 31.augustam. Profesionālās izglītības programmas Jauniešu garantijas ietvaros piedāvā gan valsts dibinātās, gan pašvaldību izglītības iestādes.

Ņemot vērā ESF sniegto atbalstu profesionālās izglītības programmu apguvē, būtu izvērtējamas izglītības iestāžu iespējas arī pēc Jauniešu garantijas projekta īstenošanas nodrošināt arodizglītības (viengadīgo) un profesionālās vidējās (pusotra gada) izglītības programmu īstenošanu, jo šīs izglītības programmas, elastīgi reaģējot uz izmaiņām darba tirgū, īsā laikā nodrošina nozarēm nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Dizaina un mākslas jomā izglītības programmās, kurās izglītojamie mācības uzsāk pēc vidējās izglītības, īstenošanas ilgums ir divi gadi, mūzikā - trīs gadi. Turklāt minētās izglītības programmas jauniešiem no jauna ļauj atgriezties izglītības sistēmā un iekļauties darba tirgū. Ņemot vērā, ka tieši pašvaldības vislabāk pārzina situāciju reģionos un vietējā darba tirgus pieprasījumu, pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes varētu sagatavot tam atbilstošu viengadīgo un pusotra gada profesionālās izglītības programmu piedāvājumu.

4.6. Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības iestādēs

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības piedāvājumu, izglītības iestādes varētu veidot kopīgas profesionālās izglītības programmas, nodrošinot atsevišķu moduļu īstenošanu. Izglītības iestādēm sadarbojoties, izglītojamiem tiktu nodrošināta iespēja moduļa ietvaros apgūt nepieciešamās prasmes tajā izglītības programmas īstenošanas vietā, kurā var tikt nodrošināts pilnvērtīgs mācību process, ņemot vērā materiāltehniskās bāzes, infrastruktūras un mācībspēku pieejamību, tāpat arī šādā veidā tiktu veicināta pieredzes apmaiņa, izglītības programmu un mācību metožu pilnveide. Savukārt izglītojamiem šāda pieeja ļautu izvēlēties piemērotāko izglītības iestādi, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

4.7. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana

Lai veicinātu profesionālās izglītības piedāvājuma attīstību un pieejamību, turpmāk plānojot valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, jāparedz finansējums ne tikai profesionālās sākotnējās izglītības programmu īstenošanai, bet arī profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanai. Valsts budžeta līdzekļi varētu tikt piešķirti profesionālās tālākizglītības programmām augsti specializētās jomās vai jomās, kurās tiek sagatavoti darba tirgū pieprasīti speciālisti un kurās tiek prognozēts darbaspēka trūkums, tādējādi nodrošinot darbaspēku, kas nepieciešams tautsaimniecības nozaru attīstībai, ko pietiekamā apjomā nespēj nodrošināt profesionālās sākotnējās izglītības programmu beidzēji.

4.8. Absolventu nodarbinātības monitoringa ieviešana

Absolventu monitorings ir viena no izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas sastāvdaļām. Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide, ar ES struktūrfondu atbalstu, ir uzsākta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu" 8.3.6.2. pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" projekta "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana" (turpmāk - SAM 8.3.6.2. projekts) ietvaros. Projekta īstenošana uzsākta 2018.gada 1.aprīlī un turpināsies līdz 2023.gada 31.decembrim.

Absolventu monitoringa izveide profesionālajā izglītībā un absolventu monitoringa turpmākā darbība augstākajā izglītībā ir viens no SAM 8.3.6.2. projektā noteiktajiem darbības virzieniem, vienlaikus absolventu monitoringa sistēmas attīstība jānodrošina neatkarīgi no SAM 8.3.6.2. projekta īstenošanas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra sēdes protokola Nr. 43 14.§ 2. punktu IZM līdz 2020. gada 31. decembrim jānodrošina monitoringa datu iegūšanu par profesionālo vidējās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātību un ienākumiem. IZM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu "Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā", kurā sniegts ietvars profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmas izveidei23.

Augstākajā izglītībā izveidots augstskolu absolventu turpmāko gaitu monitorings, 2020.gadā pirmoreiz publicēti nepersonificēti statistikas dati par 2017.gada absolventu nodarbinātību, ienākumiem, bezdarbnieka un daba meklētāja statusu. Šāda monitoringa sistēma nepieciešama:

Izglītības piedāvājuma veidošanai - izglītības programmu izstrādei un aktualizācijai, lai uzlabotu darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi un nodarbinātības rādītājus. Profesionālās izglītības satura veidošana atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām, sagatavojot darba tirgū nepieciešamos specialistus, palīdz risināt jautājumus, kas saistīti ar nepietiekamām prasmēm un prasmju neatbilstību.

Darba tirgus analīzei - izglītības piedāvājuma un darba tirgus pieprasījuma atbilstības analīzei.

Uzņemšanas plānošanai - lai plānotu izglītojamo uzņemšanu, noteiktu izglītojamo vietu skaitu profesionālās izglītības programmās, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

Kvalitātes novērtēšanai - lai novērtētu izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu kvalitāti. Politikas plānotāji, ņemot vērā absolventu rezultātus darba tirgū, var novērtēt izglītības pakalpojuma sniedzēju darbību, salīdzinot izglītības iestādes ar līdzīgu profesionālās izglītības programmu piedāvājumu.

Karjeras izvēlei - lai sniegtu papildu informāciju par izglītības iespējām, ne tikai jauniešiem, kas ir potenciālie izglītojamie, bet arī esošajiem un bijušajiem izglītojamiem. Informācija par absolventu rezultātiem darba tirgū sniedz priekšstatu par sev interesējošajām izglītības programmām un nodarbinātības perspektīvām attiecīgajā un saistītajās specialitātēs.

Absolventu monitoringa dati NEP ļaus precīzāk prognozēt nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās, savukārt IZM izvērtēt izglītības iestāžu uzņemšanas plānus profesionālās izglītības programmās un attiecīgo nozaru speciālistu nepieciešamību darba tirgū. Absolventu monitoringa dati sniegs informāciju par profesionālās izglītības programmu absolventu turpmākajām gaitām, t.sk. par nodarbinātību un ienākumiem.

4.9. Profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide

Šobrīd Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk - PKE) norisi saskaņā ar 2011.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās" nodrošina akreditētas profesionālās izglītības iestādes sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru vai Latvijas Nacionālo kultūras centru un nozaru pārstāvjiem. Lai sagatavotu darba tirgus vajadzībām un nozares prasībām atbilstošus speciālistus, varētu tikt veidoti arī nozaru asociāciju eksaminācijas centri, kuri izglītojamiem piedāvātu kārtot eksāmenu ar nozari saistītajās kvalifikācijās. Nozaru asociāciju eksaminācijas centru izveide būtu jāparedz attiecīgajos normatīvajos aktos, vienlaikus nodrošinot atbilstību tām prasībām, kas jau šobrīd noteiktas profesionālās izglītības iestādēm PKE organizēšanai. PKE organizēšanas izmaksas varētu tikt finansētas no valsts budžeta.

Vairākas Nozaru ekspertu padomes (metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, būvniecības, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru (vides inženierzinātnes)) ir paudušas nepieciešamību veidot nozaru eksaminācijas centrus, lai veicinātu vienotu izpratni par noteiktu mācīšanās rezultātu sasniegšanu un nodrošinātu kvalitātes prasības eksāmenu norisē. Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija ir izstrādājusi plānu un spērusi jau konkrētus soļus, lai nozarē tiktu attīstīts eksaminācijas centrs.

4.10. Snieguma finansējama ieviešana

Lai veicinātu profesionālās izglītības iestāžu virzību uz attīstību un kvalitatīvu piedāvājumu, papildus bāzes finansējumam par viena izglītojamā izmaksām konkrētu izglītības programmu grupu vai tematisko jomu izglītības programmās nepieciešams ieviest snieguma finansējumu, kas paredzētu finansējuma piešķiršanu iestādēm par konkrētu rezultātu jeb snieguma uzrādīšanu iestādes darbībā.

Snieguma finansējums kopš 2015.gada tiek piemērots augstākās izglītības iestādēm. Snieguma finansējums augstskolām un koledžām tiek piešķirts par rezultātu jeb sasniegumiem konkrētos rādītājos, piem. par jaunu mācībspēku un pētnieku piesaisti, kā arī par pētniecībai un radošajam darbam iegūto finansējumu no starptautiskiem projektiem, līgumdarbiem un pašvaldībām, kā arī izglītojamo mācību rezultātiem un sasniegumiem.

Piešķirtais snieguma finansējums stimulētu izglītības iestādes uzlabot savas darbības rezultātus, tiecoties uz izcilību izglītības procesā. Finansējuma aprēķinam būtu nosakāmi vienoti kritēriji, kas ļautu novērtēt izglītības iestāžu rezultatīvo rādītāju izpildi un devumu profesionālās izglītības politikas mērķu sasniegšanā. Saņemtais finansējums būtu izmantojams iestādes attīstībai, piem., materiāltehniskās bāzes modernizācijai, dalībai starptautiskās sadarbības projektos, augsti kvalificētu un profesionālu mācībspēku piesaistei utt.

5. Ietekme uz problēmas risināšanu un riski, ja situācija nemainās

Kvalitatīva profesionālās izglītības piedāvājuma nodrošināšanai ir nepieciešama profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimuma uz vienu izglītojamo aktualizācija, nodrošinot piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām. Profesionālās izglītības iestādes sagatavo kvalificētus un darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās nozarēs, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt adekvātu pilnvērtīgai profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru, kas atbilst izglītības iestāžu faktiskajām izmaksām un kas nepieciešams, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu gan izglītības iestādē, gan praktisko nodarbību īstenošanā sadarbībā ar darba devējiem.

Būtiskākie riski, ja situācija nemainās:

1. Ekonomiskie riski:

- Nepietiekams finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai;

- Apdraudēta profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte;

- Netiek investēts programmu kvalitātes uzlabošanā un aktualizācijā;

- Darba tirgū nonāk nepietiekami sagatavots darba spēks.

2. Sociālie riski:

- Pedagoģiskā personāla piesaistes problēmas, t.sk. nozaru speciālistu piesaiste pedagoga darbam;

- Sadarbības pasliktināšanās ar darba devējiem mācību prakšu, kvalifikācijas prakšu un DVB mācību īstenošanā;

- Izglītojamo skaita, kas izvēlās apgūt profesionālās izglītības programmas, samazinājums.

3. Komunikācijas riski:

- Apdraudēts profesionālās izglītības prestižs.

Svarīgi atzīmēt, ka arī viens no Valsts kontroles 2020.gada revīzijas ziņojumā "Profesionālā vidējā izglītība - vai kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus?" sniegtajiem ieteikumiem profesionālās vidējās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidošanai paredz nodrošināt normatīvajā aktā (MK noteikumos Nr. 655) noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu aktualizāciju. Tāpat arī Valsts kontrole vērš uzmanību, ka netiek nodrošinātas kvalifikācijas prakses izmaksas, norādot, ka prakse ir nozīmīga mācību procesa daļa, kurā izglītojamie apgūst kvalifikācijas ieguvei tik nepieciešamās prasmes, līdz ar to izglītojamo nodrošināšana ar tiem nepieciešamo - mācību materiāli, individuālie aizsardzības līdzekļi u.c. - ir nozīmīgi sekmīgai nepieciešamo prasmju apguvei, kā arī izglītojamo drošībai24.

Papildus iepriekšminētajam Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka esošā finansējuma kārtība neņem vērā izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājus. Valsts kontroles ieskatā, ministrijas piemērotā kārtība nodrošina mehānisku valsts budžeta finansējuma profesionālajai vidējai izglītībai sadali un neveicina un nenovērtē izglītības iestādes darbības efektivitāti25. Ministrijas ieskatā snieguma finansējuma ieviešana nākotnē lielā mērā varētu tikt balstīta uz izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem, kas izglītības iestādes stimulētu uzlabot savu darbību.

6. Risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums

Finansējuma piešķiršana atbilstoši viena izglītojamā izglītošanas izmaksām konkrētā izglītības programmā profesionālās izglītības iestādēm ļauj plānot noteiktu skaitu speciālistu, kas jāsagatavo, tāpat arī šī pieeja ļauj plānot savus resursus ilgākā laika periodā, jo izglītojamo uzņemšana profesionālās izglītības programmās tiek plānota saskaņā ar NEP prognozēm nākamajiem trīs gadiem. Vienlaikus šobrīd valstī finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai tiek aprēķināts saskaņā ar 2007.gadā noteikto kārtību - MK noteikumiem Nr.655, kas nozīmē, ka profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts vairāk nekā desmit gadus.

Kopš tā laika profesionālajā izglītībā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kas aprakstītas ziņojuma 2.3. sadaļā, vienlaikus mainījusies arī sociālekonomiskā situācija valstī, kas attiecīgi nosaka nepieciešamību izvērtēt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo un tās aktualizēt, nodrošinot piešķirtā valsts finansējuma atbilstību profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām. Nosakot profesionālas izglītības programmu īstenošanas faktiskajām izmaksām atbilstošu valsts budžeta finansējumu tiks nodrošināts pilnvērtīgs un kvalitatīvs mācību process izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas profesionālās izglītības programmas un tiek sagatavoti valsts tautsaimniecības nozarēm un darba tirgum atbilstoši speciālisti.

7. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

IZM, izvērtējot profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides iespējas, sniedz priekšlikumu saglabāt finansēšanas principu - valsts budžeta finansējumu izglītības iestādēm profesionālās izglītības programmu īstenošanai piešķirot uz vienu izglītojamo gadā. Vienlaikus, ņemot vērā nepieciešamību aktualizēt profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksas - profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo palielināt no 425,15 EUR uz 624,86 EUR, tāpat arī dienesta viesnīcu izmaksas palielināt no 282,23 uz 351,69 EUR, kam papildus nepieciešams valsts budžeta finansējums 7,4 milj. EUR apmērā. IZM priekšlikuma īstenošanai paredz divus iespējamos scenārijus, viens no tiem paredz bāzes finansējumu palielināt pilnā apmērā, savukārt otrs - bāzes finansējumu palielināt pakāpeniski trīs gadu laikā (skatīt 2.pielikumu).

Lai palielinātu profesionālās izglītības pieejamību un tās prestižu, nodrošinātu nozaru vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanu, IZM saskaņā ar Politikas un resursu vadības kartē noteikto katru gadu plāno uzņemto skaita valsts budžeta finansētās vietās pieaugumu. 2023.gadā papildus nepieciešams finansējums 70 992 EUR (t.sk. normējamās izmaksas, dienesta viesnīcas uzturēšanās izdevumi, kultūrizglītībai un sportam, stipendijām un atlīdzībai). Paredzot uzņemto izglītojamo skaita pakāpenisku pieaugumu par 50 valsts finansētām vietām ik gadu, 2024.gadā nepieciešami - 279 792 EUR, 2025.gadā - 488 592 EUR, 2026.gadā - 697 392 EUR, 2027.gadā un turpmāk - 906 192 EUR (skatīt Tabula Nr. 5). Ik gadu nepieciešamais finansējums iegūts vidējo izglītojamo skaitu reizinot ar vidējām izmaksām uz vienu izglītojamo (2023.gadam 17 x 4 176 = 70 992 EUR).

Tabula Nr. 5. Nepieciešamais finansējums IZM izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu finansēšanai no valsts budžeta

Gads Izglītojamo skaits Vidējais izglītojamo skaits Finansējums, EUR
2023.gadā 50 17 70 992
2024.gadā 100 67 279 792
2025.gadā 150 117 488 592
2026.gadā 200 167 697 392
2027.gadā un turpmāk 250 217 906 192

*Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

Lai sasniegtu būtisku izglītojamo skaita īpatsvara pieaugumu profesionālajā vidējās izglītības pakāpē, nepieciešams kāpināt uzņemto izglītojamo skaitu, t.sk. paredzot iespēju arī pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm pretendēt uz valsts budžeta finansējumu gadījumos, kad tās profesionālās izglītības programmas īsteno saskaņā ar noteiktiem kritērijiem. 2023.gadā papildus nepieciešams finansējums 38 400 EUR (t.sk. normējamās izmaksas, dienesta viesnīcas uzturēšanās izdevumi, kultūrizglītībai un sportam un stipendijām). Paredzot uzņemto izglītojamo skaita pakāpenisku pieaugumu par 75 valsts finansētām vietām ik gadu, 2024.gadā nepieciešami - 153 600 EUR, 2025.gadā - 268 800 EUR, 2026.gadā - 384 000 EUR, 2027.gadā un turpmāk - 460 800 EUR26.

Prioritārais pasākums par valsts finansēto vietu skaita palielināšanu profesionālās izglītības programmās paredz gan pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu finansēšanu gadījumos, kad tās profesionālās izglītības programmas īsteno saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, gan valsts finansēto vietu skaita palielināšanu, ik gadu pieaugums par 50 vietām, IZM padotības izglītības iestādēs (skatīt Tabula Nr. 6).

Tabula Nr. 6. Valsts finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības programmās

Gads 2023.gads 2024.gads 2025.gads 2026.gads 2027.gads
Papildus uzņemtie izglītojamie kopā, skaits 125 250 375 500 550
t.sk. IZM padotībā esošās izglītības iestādēs (t.sk. līgumiestādes), skaits 50 100 150 200 250
t.sk. pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs, skaits 75 150 225 300 300
Papildus nepieciešamais finansējums, EUR 109 392 433 392 757 392 1 081 392 1 366 992
t.sk. IZM padotībā esošās izglītības iestādes (t.sk. līgumiestādes) 70 992 279 792 488 592 697 392 906 192
t.sk. Pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādes 38 400 153 600 268 800 384 000 460 800

Pasākums mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā paredz nodrošināt mācību prakšu organizēšanai nepieciešamo finansējumu un ieviest valsts budžeta finansējumu darba vidē balstītu mācību (turpmāk - DVB mācības) īstenošanai IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs. Lai arī MK noteikumi Nr. 655 nosaka kvalifikācijas prakses organizēšanas izmaksu nodrošināšanu no valsts budžeta, līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ tas nav ticis piešķirts. Savukārt DVB mācību (ārpus izglītības iestādes) īstenošanas izmaksu finansēšanu no valsts budžeta normatīvais regulējums neparedz, vienlaikus finansējums DVB mācību īstenošanai tiek nodrošināts ar ES fondu atbalstu. IZM tika iesniegusi pieteikumus prioritārajiem pasākumiem 2020.gadā: 1) Bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; 2) Mācību prakšu organizēšanas izmaksu nodrošināšanai profesionālajā izglītībā, bet tie netika atbalstīti27.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 25.marta rīkojumu Nr.207 "Par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" sagatavošanas grafiku" pielikuma 5. punktu, IZM sagatavoja un 2021.gada 30.jūnijā Finanšu ministrijai iesniedza pieteikumus prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamajam finansējumam 2022.gadam un turpmāk: 1) Profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam; 2) Bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; 3) Mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā; 4) Valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās (skatīt Tabula Nr. 7)28. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu neviens no prioritārajiem pasākumiem netika atbalstīts29, attiecīgi jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma avotu, konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai, skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Aprēķini par ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu veikti 2021.gadā, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, attiecīgi visi veiktie aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

Tabula Nr. 7. Pieteikumi prioritāro pasākumu īstenošanai

Prioritārais pasākums Nepieciešamais finansējums*
2023.gads 2024.gads 2025.gads Turpmāk
Profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājums 2 731 088 2 731 088 2 731 088 2 731 088
Bāzes finansējuma palielināšana profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2 424 965 4 849 928 7 274 893 7 274 893
Mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšana profesionālajā izglītībā 6 518 683 7 200 193 7 881 703 7 881 703
Valsts finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības programmās 109 392 433 392 757 392 1 366 992

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

Lai nodrošinātu normatīvajā regulējumā noteikto izmaksu minimumu (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas izmaksas 100% apmērā) IZM padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm un IZM līgumiestādēm, papildu nepieciešami 2,7 milj. EUR. Profesionālās izglītības programmu īstenošana nenodrošinot izmaksu minimumu pilnā apmērā var radīt riskus kvalitatīvam un pilnvērtīgam mācību procesam (skatīt Tabula Nr. 8).

Tabula Nr. 8. Nepieciešamā finansējuma aprēķins 2023.gadam*, lai nodrošinātu izmaksu minimumu

Izmaksu pozīcija Finansējums, EUR**
Normējamās izmaksas 12 314 467
Nenormējamās izmaksas:

67 410 782

Dienesta viesnīcas uzturēšana 2 201 841
Kultūrizglītībai un sportam 460 616
Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem kvalifikācijas praksē 19 263
Stipendijas 11 248 698
Atlīdzība 53 480 364
Vienreizēji pasākumi 194 256
Aprēķinātais finansējums kopā 79 919 505
Budžeta dotācija 2023.gadam (apstiprināts budžeta ietvars 2021.-2023.gadam) 77 188 417
Papildus nepieciešamais finansējums 2 731 088

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

** Aprēķiniem izmantots vidējais izglītojamo skaits - vidēji 20 602 izglītojamie.

8. Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides laika grafiks

Konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, t.sk. bāzes finansējuma palielināšanai, pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu īstenoto profesionālās izglītības programmu (t.sk. stipendiju) finansēšanai no valsts budžeta atbilstoši noteiktiem kritērijiem, mācību prakšu organizēšanas izmaksu un DVB mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai, tāpat arī profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājumam - nepieciešams papildu finansējums.

Jautājums par papildu nepieciešamā finansējuma avotu skatāms ikgadējā valsts budžeta ietvaros. Ziņojumā ir iekļauts IZM piedāvātais risinājums, kas paredz iepriekšminētos pasākumus nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem prioritāro pasākumu ietvaros. IZM piedāvātais laika grafiks paredz pakāpenisku bāzes finansējuma palielināšanu profesionālās izglītības programmu īstenošanai trīs gadu laikā. Šāda pieeja izmantota, ņemot vērā noteikto valsts budžeta plānošanas procesu, tā ierobežotās finansiālās iespējas, kā arī priekšlikumu fiskālo ietekmi, kas tādā veidā tiktu sadalīta uz vairākiem gadiem, turklāt jāņem vērā, ka nozīmīgu ietekmi uz valsts budžetu ir atstājuši izdevumi Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošanai.

Tāpat arī pakāpeniski plānots palielināt valsts finansēto vietu skaitu profesionālās izglītības programmās, paredzot vietu skaita pieaugumu gan IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs, gan pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēs, attiecīgi par 50 un 75 vietām ik gadu, tādējādi dodot iespēju arī pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm pretendēt uz valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai atbilstoši noteiktiem kritērijiem. Arī DVB mācību īstenošanas izmaksu finansēšanu tiek plānots ieviest pakāpeniski, ik gadu palielinot DVB mācībās iesaistīto izglītojamo skaitu, savukārt mācību prakšu organizēšanas izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā faktisko praktikantu skaitu izglītības iestādēs.

Lai nodrošinātu izstrādāto priekšlikumu īstenošanu ir nepieciešams Ministru kabineta lēmums, kas atbalstītu plānotās izmaiņas, vienlaikus nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu. Atbalsta gadījumā konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai tiks nodrošināts darbs pie grozījumiem MK noteikumos Nr. 655. Attiecīgi sākotnēji tika plānots, ka jaunā finansēšanas kārtība pakāpeniski varētu tikt ieviesta līdz 2024.gadam, bet ņemot vērā Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra lēmumu, ar kuru netika atbalstīta prioritāro pasākumu īstenošana profesionālajā izglītībā, jaunās finansēšanas pieejas ieviešana tiek plānota par gadu vēlāk. Saņemot MK atbalstu prioritāro pasākumu īstenošanai - bāzes finansēšanas paaugstināšanu plānots nodrošināt, sākot no 2023.gada 1.janvāra. Līdztekus iepriekšminēto priekšlikumu (skat. 3.nodaļu) īstenošanas secīgi tiks nodrošināts darbs pie ziņojumā iezīmēto ieteikumu izstrādes profesionālās izglītības programmu finansēšanas attīstībai nākotnē (skat. 4.nodaļu) - plānots pārskatīt normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru, aktualizēt izglītības programmu izmaksu minimālos koeficientus, izstrādāt snieguma finansējuma mehānismu - atrunāt snieguma finansējuma piešķiršanas nosacījumus, kritērijus un kārtību, kādā finansējums tiek piešķirts, ieviest profesionālās izglītības absolventu nodarbinātības monitoringa sistēmu un izvērtēt pārējo ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu. Ar plānotajiem pasākumiem profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai pilnveidei var iepazīties ziņojuma 8.pielikumā, kurā sniegts pasākumu īstenošanas laika grafiks un iesaistītās institūcijas.

Ziņojumā ietverto ieteikumu īstenošanai - profesionālās izglītības programmu finansēšanas turpmākajai attīstībai, konkrēts rīcības plāns un laika grafiks tāpat arī plānoto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu izvērtējums tiks izstrādāts laika gaitā, ņemot vērā jau izstrādāto priekšlikumu virzību. Izglītības programmu izmaksu minimālo koeficientu aktualizācija indikatīvi varētu tikt uzsākta 2022.gada 1.ceturksnī, tāpat arī tiek turpināts darbs pie profesionālās izglītības absolventu nodarbinātības monitoringa sistēmas izveides, lai jau 2022.gada vidū tiktu publicēti pirmie oficiālie dati par profesionālās izglītības absolventu turpmākajām gaitām, savukārt darbs pie snieguma finansējuma mehānisma izstrādes varētu tikt uzsākts 2023.gadā.

Modulāro izglītības programmu izmaksu aprēķina metodikas izstrāde tiks uzsākta 2021.gadā 8.5.3. SAM projekta "Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide" ietvaros, plānots, ka jau 2022.gadā izglītības iestādes metodiku varēs izmantot savā darbā. Kopīgu profesionālās izglītības programmu īstenošana vairākās izglītības iestādēs varētu tikt uzsākta pēc pilotprojekta īstenošanas 2022.gadā, secīgi 2023.gadā nodrošinot nepieciešamo grozījumu veikšanu normatīvajā regulējumā, izstrādājot metodiku un finansēšanas principus. Kvalifikācijas eksaminācijas centru izveide un to darbība varētu tikt īstenota, balstoties uz pilotprojekta rezultātiem kādā no nozarēm - 2022.gadā, attiecīgi pēc pilotprojekta īstenošanas tiks nodrošināts darbs pie nepieciešamo grozījumu veikšanas normatīvajos aktos, metodikas izstrādes un finansēšanas jautājumiem - 2023.gadā. Profesionālās tālākizglītības programmu finansēšana no valsts budžeta Izglītības likumā noteikta no 2023.gada 1.janvāra. Valsts finansiālā atbalsta ieviešanas laika grafiku pieaugušo izglītības īstenošanai var ietekmēt Izglītības likuma regulējums par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā. Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta projekta ietvaros tiek strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes, kas stāsies spēkā ar 2024.gada 1.janvāri.

Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides pasākumu īstenošana saskaņā ar ziņojumā noteikto laika grafiku izskatāma Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.


1 Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2021.gada vienošanās un domstarpību protokols. Pieejams: https://www.lps.lv/lv/par-lps/lps-un-mk-sarunu-protokoli/

2 Uzdevuma izpildes termiņš 2016.gada 1.septembris.

3 Uzdevuma izpildes termiņš 2018.gada 31.augusts.

4 IZM tīmekļa vietne. Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv

5 Ministru kabineta tīmekļa vietne. Tiesību aktu projekti. Pieejams. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap

6 Skolēnu proporcija vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 2027.gadā - 50/50 %.

7 Likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 9.panta otrā daļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/26021

8 Pārresoru koordinācijas centrs. Pētījumu un publikāciju datu bāze. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv

9 Finansējuma pieaugums pa gadiem norādīts, ņemot vērā Finanšu ministrijai iesniegto prioritārā pasākuma pieteikumu 2022.gadam, tiks precizēts gatavojot pieteikumu prioritārā pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

10 Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam."

11 Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība", pieejams: https://likumi.lv/ta/id/317820

12 Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm", pieejams: https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMzino_03062020-ar-pielikumiem.pdf

13 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492545&mode=mk&date=2021-06-22

14 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam, pieejams: https://www.pkc.gov.lv/

15 ES fondi. Vadlīnijas un skaidrojumi, pieejams: https://www.esfondi.lv/vadlinijas--skaidrojumi.

16 Finansējuma piešķiršanas gadījumā tiks atkārtoti apkopoti izglītības iestāžu dati par praktikantu skaitu, prakses dienu kopskaitu, vidējo kvalifikācijas prakses ilgumu un finansējuma sadale tiks veikta, ņemot vērā aktualizētos datus.

17 Profesionālās izglītības iestāžu pārskata (PROF 2) dati uz 01.10.2020. Netiek ņemti vērā izglītojamie profesionālās tālākizglītības un pilnveides programmās.

18 Iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz visā projekta īstenošanas laikā - 2017.-2023.gads.

19 Likumprojekts "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā", pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40485457

20 Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 24. novembra ieteikums "Par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai" (2020/C 417/01), pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020H1202(01)&from=EN

21 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros" pasākums "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros".

22 Valsts izglītības attīstības aģentūra. Projekts "Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros": http://viaa.gov.lv/lat/es_fondu_projekti/jauniesugarantija/par_jauniesu_garantiju/

23 Informatīvais ziņojums "Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā" pieejams: http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40496921

24 Valsts kontroles revīzijas ziņojums "Profesionālā vidējā izglītība - vai kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus?". Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/

25 Turpat.

26 Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.

27 Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 22.septembra sēdes protokola Nr. 55 38.§ Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

28 IZM 30.06.2021. vēstule Nr. 4-4.2e/21/2454 "Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem".

29 Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 63 1.§ Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.-2024.gadam."

30 Finanšu ministrijai iesniegtajā pieteikumā prioritārā pasākuma īstenošanai 2024.gadā un turpmāk - 7 414 480 EUR, šeit nepieciešamais finansējums precizēts saskaņā ar Kultūras ministrijas resora precizētajiem aprēķiniem.

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece

 

1. pielikums

Izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas

Dibinātājs

Augstākās izglītības iestāde Profesionālās izglītības iestādes Vispārējās izglītības iestāde Kopā
Koledža Arodizglītības iestāde PIKC Profesionālās vidējās izglītības iestāde
Valsts dibinātas izglītības iestādes (ministriju padotībā) Izglītības un zinātnes ministrija 1) Jēkabpils Agrobiznesa koledža
2) Liepājas Jūrniecības koledža
3) Rīgas Celtniecības koledža
4) PIKC "Rīgas Tehniskā koledža"
5) Malnavas koledža
1) Rīgas 3. arodskola 1) Valmieras tehnikums
2) Daugavpils Būvniecības tehnikums
3) Daugavpils tehnikums
4) Jelgavas Tehnikums
5) PIKC "Liepājas Valsts tehnikums"
6) Rēzeknes tehnikums
7) Ventspils Tehnikums
8) PIKC "Rīgas Valsts tehnikums"
9) VSIA "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums"
10) Rīgas Mākslas un mediju tehnikums
11) Rīgas Stila un modes tehnikums
12) Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
13) Saldus tehnikums
14) Kandavas Lauksaimniecības tehnikums
15) Ogres tehnikums
16) Smiltenes tehnikums
17) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums
1) Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola
2) Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola
3) Aizkraukles Profesionālā vidusskola
  26
Iekšlietu ministrija 1) Valsts policijas koledža         1
Kultūras ministrija     1) PIKC "Ventspils Mūzikas vidusskola"
2) PIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola"
3) PIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola"
4) PIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola"
1) Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola
2) Jelgavas Mūzikas vidusskola
3) Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola
4) Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola
5) Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola
6) Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola
  10
Labklājības ministrija       1) Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) Jūrmalas profesionālā vidusskola   1
Veselības ministrija 1) Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža         1
Zemkopības ministrija       1) SIA "Bulduru Dārzkopības vidusskola"    1
Fiziskas vai juridiskas personas dibinātas izglītības iestādes 1) Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža"
2) Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža"
3) Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža"
4)  Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola
    1) Skaistumkopšanas profesionālā vidusskola "BEAUTY SCHOOL"
2) Starptautiskā CIDESCO Rīgas Kosmētikas skola
3) Profesionālā vidusskola "Victoria"
  7
Pašvaldības dibinātas izglītības iestādes     1) PIKC "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"" 1) Jelgavas Amatu vidusskola
2) Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola
3) Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola
4) Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola
1) Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola
2) Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola
7
Kopā: 11 1 22 18 2 54

Datu avots: VIIS operatīvā informācija uz 01.10.2020.

2. pielikums

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums, EUR Nepieciešamais papildus finansējums, EUR*
2021 2022 2023 2022** 2023 2024 Turpmāk ik gadu
(ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)
Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā     110 432 524 111 123 673 111 123 673 0 11 784 128 15 214 601 19 254 676
Bāzes finansējuma
palielināšana profesionālās
izglītības
programmu īstenošanai
1.1. Izglītības un zinātnes ministrija

02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

80 501 935 81 182 430 81 182 430 0 6 298 985 6 298 985 6 298 985
Kultūras ministrija

20.00.00 "Kultūrizglītība"

29 146 671 29 146 671 29 146 671 0 873 011 873 011 873 011
Veselības ministrija

02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība"

101 862 101 862 101 862 0 38 761 38 761 38 761
Zemkopības ministrija

22.01.00. "Profesionālā izglītība"

682 056 692 710 692 710 0 64 136 64 136 64 136
Kopā: 110 432 524 111 123 673 111 123 673 0 7 274 893 7 274 893 7 274 893
Bāzes finansējuma palielināšana profesionālās
izglītības
programmu īstenošanai - pakāpeniska
ieviešana
1.2. Izglītības un zinātnes ministrija

02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

80 501 935 81 182 430 81 182 430 0 2 099 662 4 199 323 6 298 985
Kultūras ministrija

20.00.00 "Kultūrizglītība"

29 146 671 29 146 671 29 146 671 0 291 004 582 007 873 011
Veselības ministrija

02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība"

101 862 101 862 101 862 0 12 920 25 841 38 761
Zemkopības ministrija

22.01.00. "Profesionālā izglītība"

682 056 692 710 692 710 0 21 379 42 757 64 136
Kopā: 110 432 524 111 123 673 111 123 673 0 2 424 965 4 849 928 7 274 893
Profesionālās izglītības programmu finansēšanas normatīva nodrošinājums 2. Izglītības un zinātnes ministrija

02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

80 501 935 81 182 430 81 182 430 0 2 731 088 2 731 088 2 731 088
Valsts finansēto vietu skaita palielināšana profesionālās izglītības programmās 3. Izglītības un zinātnes ministrija

02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

80 501 935 81 182 430 81 182 430 0 109 392 433 392

1 366 992

757 392 (2025.g.)

Mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšana profesionālajā izglītībā 4. Izglītības un zinātnes ministrija

02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"

80 501 935 81 182 430 81 182 430 0 6 518 683 7 200 193 7 881 703

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai profesionālajā izglītībā 2023.gadam.
** Finansējums 2022.gadam nav atspoguļots saskaņā ar Ministru kabineta 24.09.2021. lēmumu, ar kuru netika atbalstīta prioritāro pasākumu īstenošana, attiecīgi papildu nepieciešamais finansējums tiek pārcelts par vienu gadu (uz 2023.gadu).

3. pielikums

Pašvaldību dibināto izglītības iestāžu īstenotās profesionālās izglītības programmas

Izglītības iestāde Izglītības programmas veids Otrais klasifikācijas līmenis Izglītības programma Piešķiramā kvalifikācija Mācību ilgums, gadi Izglītojamo skaits
Jelgavas Amatu vidusskola Arodizglītība 35a Frizieru pakalpojumi Frizieris 1 10
Arodizglītība 35a Dekoratīvā kosmētika Vizāžists 1 13
Profesionālā vidējā izglītība 35b Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija Tērpu modelēšanas un konstruēšanas speciālists 1,5 14
Profesionālā vidējā izglītība 35b Ēdināšanas pakalpojumi Konditors 1,5 10
Profesionālā vidējā izglītība 35b Frizieru pakalpojumi Frizieris - stilists 1,5 10
Profesionālā vidējā izglītība 35b Grāmatvedība Grāmatvedis 1,5 9
Profesionālā vidējā izglītība 35b Metālapstrāde Programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs 1,5 4
Profesionālā vidējā izglītība 35b Skaistumkopšanas pakalpojumi Vizuālā tēla stilists 1,5 14
Profesionālā pamatizglītība 22 Ēdināšanas pakalpojumi Virtuves darbinieks 2 21
Profesionālā pamatizglītība 22 Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija Šuvēja palīgs 2 5
Profesionālā pamatizglītība 22 Metālapstrāde Montāžas darbu atslēdznieks 3 24
Arodizglītība 32 Frizieru pakalpojumi Frizieris 3 53
Profesionālā vidējā izglītība 33 Ēdināšanas pakalpojumi Konditors 4 35
Profesionālā vidējā izglītība 33 Ēdināšanas pakalpojumi Pavārs 4 69
Profesionālā vidējā izglītība 33 Komerczinības Mazumtirdzniecības komercdarbinieks 4 11
Profesionālā vidējā izglītība 33 Metālapstrāde Programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs 4 35
Profesionālā vidējā izglītība 33 Miltu izstrādājumu ražošana Maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists 4 6
Profesionālā vidējā izglītība 33 Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija Tērpu izgatavošanas un stila speciālists 4 16
Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola Profesionālā pamatizglītība 22 Kokizstrādājumu izgatavošana Koksnes materiālu apstrādātājs 1 8
Arodizglītība 32a Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija Šuvējs 1 9
Profesionālā vidējā izglītība 35b Bērnu aprūpe Auklis 1,5 13
Profesionālā vidējā izglītība 35b Skaistumkopšanas pakalpojumi Vizuālā tēla stilists 1,5 22
Profesionālā vidējā izglītība 33 Skaistumkopšanas pakalpojumi Vizuālā tēla stilists 4 5
Profesionālā vidējā izglītība 33 Kokizstrādājumu izgatavošana Būvizstrādājumu galdnieks 4 13
Profesionālā vidējā izglītība 33 Komerczinības Komercpakalpojumu darbinieks 4 12
Profesionālā vidējā izglītība 33 Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija Tērpu izgatavošanas un stila speciālists 4 11
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola Arodizglītība 35a Administratīvie un sekretāra pakalpojumi Lietvedis 1 11
Arodizglītība 32 Frizieru pakalpojumi Frizieris 3 45
Profesionālā vidējā izglītība 33 Autotransports Automehāniķis 4 48
Profesionālā vidējā izglītība 33 Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli Datorsistēmu tehniķis 4 42
Profesionālā vidējā izglītība 33 Ēdināšanas pakalpojumi Pavārs 4 35
Profesionālā vidējā izglītība 33 Viesnīcu pakalpojumi Viesmīlības pakalpojumu speciālists 4 20
Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola Profesionālā vidējā izglītība 35b Lopkopība Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā 1,5 10
Profesionālā vidējā izglītība 35b Veterinārmedicīna Veterinārārsta asistents 1,5 38
Profesionālā vidējā izglītība 33 Veterinārmedicīna Veterinārārsta asistents 4 34
Arodizglītība 32 Ēdināšanas pakalpojumi Pavāra palīgs 3 8
Profesionālā vidējā izglītība 35b Tūrisma pakalpojumi Ekotūrisma speciālists 2 42
Profesionālā vidējā izglītība 33 Lopkopība Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā 4 5
Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola Arodizglītība 32a Būvdarbi Mūrnieks 1 23
Profesionālā vidējā izglītība 35b Augkopība Augkopības tehniķis 1,5 23
Profesionālā vidējā izglītība 35b Ēdināšanas pakalpojumi Pavārs 1,5 20
Profesionālā vidējā izglītība 35b Kokizstrādājumu izgatavošana Būvizstrādājumu galdnieks 1,5 9
Profesionālā vidējā izglītība 35b Administratīvie un sekretāra pakalpojumi Klientu apkalpošanas speciālists 1,5 15
Profesionālā vidējā izglītība 35b Restaurācija Restauratora asistents 2 18
Profesionālā vidējā izglītība 33 Restaurācija Restauratora asistents 4 32
Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola* Profesionālā vidējā izglītība 35b Apģērbu dizains Apģērbu modelētājs 2 4
Profesionālā vidējā izglītība 35b Interjera dizains Interjera noformētājs 2 4
Profesionālā vidējā izglītība 33 Apģērbu dizains Apģērbu dizaina speciālists 4 24
Profesionālā vidējā izglītība 33 Interjera dizains Interjera dizaina speciālists 4 17
Profesionālā vidējā izglītība 33 Interjera dizains Interjera dizainera asistents 4 13
Profesionālā vidējā izglītība 33 Multimediju dizains Multimediju dizaina speciālists 4 34
Profesionālā vidējā izglītība 33 Reklāmas dizains Vizuālās reklāmas dizaina speciālists 4 32
PIKC "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola""* Profesionālā vidējā izglītība 35b Interjera dizains Interjera dizaina speciālists 2 8
Profesionālā vidējā izglītība 35b Koka izstrādājumu dizains Koka izstrādājumu dizaina speciālists 2 3
Profesionālā vidējā izglītība 35b Reklāmas dizains Vizuālās reklāmas dizaina speciālists 2 10
Profesionālā vidējā izglītība 35b Tekstilizstrādājumu dizains Tekstilizstrādājumu dizaina speciālists 2 4
Profesionālā vidējā izglītība 35b Apģērbu dizains Apģērbu dizaina speciālists 2 4
Profesionālā vidējā izglītība 35b Foto dizains Foto dizaina speciālists 2 7
Profesionālā vidējā izglītība 33 Apģērbu dizains Apģērbu dizaina speciālists 4 9
Profesionālā vidējā izglītība 33 Foto dizains Foto dizaina speciālists 4 25
Profesionālā vidējā izglītība 33 Interjera dizains Interjera dizaina speciālists 4 23
Profesionālā vidējā izglītība 33 Interjera dizains Interjera dizaina asistents 4 8
Profesionālā vidējā izglītība 33 Koka izstrādājumu dizains Koka izstrādājumu dizaina speciālists 4 9
Profesionālā vidējā izglītība 33 Multimediju dizains Multimediju dizaina speciālists 4 22
Profesionālā vidējā izglītība 33 Reklāmas dizains Vizuālās reklāmas dizaina speciālists 4 20
Profesionālā vidējā izglītība 33 Tekstilizstrādājumu dizains Tekstilizstrādājumu dizaina speciālists 4 2
Profesionālā vidējā izglītība 33 Mākslas Ilustrators 4 10
Izglītojamo skaits kopā: 1 222

*Pašvaldības dibināta izglītības iestāde, profesionālās izglītības programmas finansētas no Kultūras ministrijas budžeta.

Datu avots: VIIS operatīvie dati uz 01.10.2020.

Profesionālās izglītības programmas, kas indikatīvi atbilst:

4. pielikums

Juridisku un fizisku personu dibināto izglītības iestāžu īstenotās profesionālās izglītības programmas

Izglītības iestāde Izglītības programmas veids Otrais klasifikācijas līmenis Izglītības programma Piešķiramā kvalifikācija Mācību ilgums, gadi Izglītojamo skaits
Skaistumkopšanas profesionālā vidusskola "BEAUTY SCHOOL" Profesionālā vidējā izglītība 35b Kosmetoloģija Kosmētiķis 2 46
Starptautiskā CIDESCO Rīgas Kosmētikas skola Profesionālā vidējā izglītība 35b Kosmetoloģija Kosmētiķis 2 62
Profesionālā vidusskola "Victoria" Profesionālā vidējā izglītība 33 Administratīvie un sekretāra pakalpojumi Klientu apkalpošanas speciālists 4 39
Profesionālā vidējā izglītība 33 Banku zinības un finanses Finanšu darbinieks 4 39
Profesionālā vidējā izglītība 33 Komerczinības Komercdarbinieks 4 16
Profesionālā vidējā izglītība 33 Interjera dizains Interjera dizaina speciālists 4 27
Profesionālā vidējā izglītība 33 Multimediju dizains Multimediju dizaina speciālists 4 93
Profesionālā vidējā izglītība 33 Telemehānika un loģistika Loģistikas darbinieks 4 46
Profesionālā vidējā izglītība 33 Viesnīcu pakalpojumi Viesmīlības pakalpojumu speciālists 4 82
Profesionālā vidējā izglītība 33 Vizuālās saziņas līdzekļu māksla Video operators 4 79
Izglītojamo skaits kopā: 529

Datu avots: VIIS operatīvie dati uz 01.10.2020.

Profesionālās izglītības programmas, kas indikatīvi atbilst:

5.pielikums

Pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu indikatīvi atbalstāmās profesionālās izglītības programmas

Izglītības iestāde Izglītības programma Piešķiramā kvalifikācija Mācību ilgums, gadi Grupas tips Izglītojamo skaits Izglītojamie dienesta viesnīcā Koeficients Vidējais koeficients
Jelgavas Amatu vidusskola Metālapstrāde Programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs 1,5 Parasta 4 0 1,35 5,4
Metālapstrāde Montāžas darbu atslēdznieks 3 Ped. kor. 24 0 1,35 32,4
Komerczinības Mazumtirdzniecības komercdarbinieks 4 Parasta 11 0 1,0 11
Metālapstrāde Programmvadības metālapstrādes darbgaldu iestatītājs 4 Parasta 35 0 1,35 47,25
Miltu izstrādājumu ražošana Maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālists 4 Parasta 6 0 1,19 7,14
Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola Kokizstrādājumu izgatavošana Koksnes materiālu apstrādātājs 1 Parasta 8 0 1,43 11,44
Kokizstrādājumu izgatavošana Būvizstrādājumu galdnieks 4 Parasta 13 0 1,43 18,59
Komerczinības Komercpakalpojumu darbinieks 4 Parasta 12 0 1,0 12
Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola Lopkopība Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā 1,5 Parasta 10 7 1,33 13,3
Veterinārmedicīna Veterinārārsta asistents 1,5 Parasta 38 18 1,33 50,54
Veterinārmedicīna Veterinārārsta asistents 4 Parasta 34 30 1,33 45,22
Lopkopība Lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā 4 Parasta 5 5 1,33 6,65
Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola Būvdarbi Mūrnieks 1 Parasta 23 5 1,27 29,21
Augkopība Augkopības tehniķis 1,5 Parasta 23 0 1,33 30,59
Kokizstrādājumu izgatavošana Būvizstrādājumu galdnieks 1,5 Parasta 9 1 1,43 12,87
Restaurācija Restauratora asistents 2 Mākslas 18 2 2,34 42,12
Restaurācija Restauratora asistents 4 Mākslas 32 16 2,34 74,88
Profesionālā vidusskola "Victoria" Banku zinības un finanses Finanšu darbinieks 4 Parasta 39 0 1,0 39
Komerczinības Komercdarbinieks 4 Parasta 16 0 1,0 16
Kopā: 360 84 1,40 505,6

Datu avots: VIIS operatīvie dati uz 01.10.2020.

Profesionālās izglītības programmas, kas indikatīvi atbilst:

6. pielikums

DVB mācību īstenošanai nepieciešamais finansējums* **

DVB mācību īstenošanā iesaistīto izglītojamo skaits un nepieciešamais finansējums, EUR *** ****
  2023.gads 2024.gads 2025.gads
Izglītojamajam Skaits EUR Skaits EUR Skaits EUR
1 Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL) 380 x audzēkņu skaits

(1 audzēknim vidējās IAL izmaksas 380 EUR)

500 380 000 750 570 000 1 000 760 000
2 Citas fiksētās izmaksas (Obligātā veselības pārbaude, Civiltiesiskā apdrošināšana) 15 x audzēkņu skaits

(15 EUR uz 1 audzēkni)

15 000 22 500 30 000
3 Mainīgās izmaksas (transporta un naktsmītņu izdevumi) 70 x audzēkņu skaits x 4 mēneši

(DVB mācības - 70 EUR uz 1 audzēkni)

1 120 000 1 120 000 1 120 000
Uzņēmumam         
4 Atlīdzība uzņēmumiem par DVB vadītāja nodrošināšanu Audzēkņu skaits x 1 184 EUR

(DVB mācības - 160h mēnesī x 1,48=236,80 x 5 mēneši)

500 947 200 750 1 420 800 1 000 1 894 400
Izglītības iestādei         
5 Atlīdzība izglītības iestādei par dokumentācijas sakārtošanu 20,82 x audzēkņu skaits

(20,82 EUR par 1 audzēkni)

500 20 820 750 31 230 1 000 41 640
Kopā, EUR: 2 483 020 3 164 530 3 846 040

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gadam.
** Finansējums 2022.gadam nav atspoguļots saskaņā ar Ministru kabineta 24.09.2021. lēmumu, ar kuru netika atbalstīta prioritāro pasākumu īstenošana, attiecīgi papildu nepieciešamais finansējums tiek pārcelts par vienu gadu (uz 2023.gadu).
*** Izmaksas noteiktas saskaņā ar "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" īstenošanai".
**** 8.5.1.SAM projekta ietvaros DVB mācību īstenošanas izmaksas arī turpmāk tiks nodrošinātas par ES struktūrfondu finansējumu.

7. pielikums

Kvalifikācijas prakses organizēšanas (prakses vietā) izdevumu aprēķins 2020./2021.m.g.

Nr.p.k. Izglītības iestāde Praktikantu skaits 2020./2021. mācību gads Prakses dienu kopskaits
(izglītojamo skaits x darba dienas)
Izdevumi kval. prakses organizēšanai, EUR
(7,11 EUR dienā)
Vidējais kval. prakses ilgums (darba dienas)
1 Aizkraukles Profesionālā vidusskola 127 10 267 72 998 81
2 Daugavpils Būvniecības tehnikums 680 36 370 258 591 53
3 Daugavpils tehnikums 215 13 783 97 997 64
4 Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola 24 1 680 11 945 70
5 Jelgavas Tehnikums 211 24 393 173 434 116
6 Kandavas Lauksaimniecības tehnikums 299 22 428 159 463 75
7 Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums 97 8 065 57 342 83
8 Liepājas Valsts tehnikums 505 37 170 264 279 74
9 Ogres tehnikums 248 24 200 172 062 98
10 Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums 225 14 099 100 244 63
11 Rēzeknes tehnikums 251 25 620 182 158 102
12 Rīgas 3. arodskola 295 17 035 121 119 58
13 Rīgas Mākslas un mediju tehnikums 464 14 235 101 211 31
14 Rīgas Stila un modes tehnikums 374 26 561 188 849 71
15 Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola 260 14 889 105 861 57
16 Rīgas Valsts tehnikums 592 67 790 481 987 115
17 Saldus tehnikums 296 14 797 105 207 50
18 Smiltenes tehnikums 299 20 695 147 141 69
19 Valmieras tehnikums 190 13 665 97 158 72
20 Ventspils Tehnikums 165 19 800 140 778 120
21 Jēkabpils Agrobiznesa koledža 182 13 131 93 361 72
22 Liepājas Jūrniecības koledža 69 12 420 88 306 180
23 Malnavas koledža 111 9 176 65 241 83
24 Rīgas Celtniecības koledža 81 9 720 69 109 120
25 Rīgas Tehniskā koledža 264 29 445 209 354 112
26 VSIA "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" 662 41 465 294 816 63
27 Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola 105 1 365 9 705 13
28 DU aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" 60 4 200 29 862 70
29 RTU aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" 59 3 110 22 112 53
30 LU aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" 246 16 030 113 973 65

KOPĀ

7 656 567 604 4 035 663 74

8. pielikums

Profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides laika grafiks

Nr. p.k. Uzdevums/Pasākums Iesaistītās institūcijas 2020 2021 2022 2023 2024
Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4
1. Konceptuālā ziņojuma izsludināšana VSS IZM                                        
2. Iesniegt Finanšu ministrijai pieteikumus prioritārajiem pasākumiem 2022.gadam IZM                                        
3. Konceptuālā ziņojuma izskatīšana MK IZM                                        
4. Grozījumu izstrāde MK 02.10.2007. noteikumos Nr. 655:

1) Pārskatīt normējamo un nenormējamo izmaksu struktūru;

2) Pārskatīt izmaksu minimālo koeficientu piemērošanas metodiku;

3) Aktualizēt IP izmaksu minimālos koeficientus.

IZM, KM, LM, ZM, PIB, VISC, LDDK                                        
5. MK iesniegt grozījumus MK 02.10.2007. noteikumos Nr. 655 (4.punkts) IZM                                        
6. Iesniegt Finanšu ministrijai pieteikumus prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam IZM                                        
7. Grozījumu izstrāde MK 02.10.2007. noteikumos Nr. 655:

1) bāzes finansējuma nodrošināšana profesionālās IP īstenošanai;

2) pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestāžu īstenoto IP finansēšana no valsts budžeta, t.sk. kritēriju izstrāde profesionālās IP finansēšanai.

IZM                                        
8. MK iesniegt grozījumus MK 02.10.2007. noteikumos Nr. 655 (7.punkts) IZM                                        
9. Prioritāro pasākumu īstenošana, t.sk. nodrošinot profesionālās IP bāzes finansējuma palielināšanu un iespēju pašvaldību un citu dibinātāju izglītības iestādēm pretendēt uz valsts budžeta finansējumu profesionālās IP īstenošanai (t.sk. stipendijām) u.c. IZM, KM, LM, ZM, EM, IKVD, LDDK, LPS                                        

Saīsinājumi - Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Kultūras ministrija (KM), Labklājības ministrija (LM), Zemkopības ministrija (ZM), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Profesionālās izglītības biedrība (PIB), Valsts izglītības satura centrs (VISC), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Ekonomikas ministrija (EM), Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), profesionālās izglītības programmas (profesionālās IP).

9. pielikums

Papildus nepieciešamais finansējums bāzes finansējuma palielināšanai (euro)*

Budžeta programma/resors Normējamās izmaksas/DV izmaksas (saskaņā ar spēkā esošo aprēķinu) Normējamās izmaksas/DV izmaksas (saskaņā ar jauno aprēķinu) Starpība jeb nepieciešamais papildus finansējums
2023.gads 2024.gads 2025.gads un turpmāk
Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 14 516 308 20 815 293 2 099 662 4 199 323 6 298 985
Kultūras ministrijas budžeta programma 20.00.00. "Kultūrizglītība" 1 899 373 2 772 384 291 004 582 007 873 011
Zemkopības ministrijas budžeta programma 22.01.00. "Profesionālā izglītība" 162 061 226 197 21 379 42 757 64 136
Veselības ministrijas budžeta programma 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" 101 862 140 623 12 920 25 841 38 761
Kopā 16 679 604 23 954 497 2 424 965 4 849 928 7 274 893

*Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gadam.

Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksām nepieciešamais finansējums (euro)*

Budžeta programma/resors Dienesta viesnīcās dzīvojošo izglītojamo skaits Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksas (saskaņā ar spēkā esošo aprēķinu - 282,23 euro) Dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo uzturēšanas izmaksas (saskaņā ar jauno aprēķinu - 351,69 euro) Starpība jeb nepieciešamais papildus finansējums
2023.gads 2024.gads 2025.gads un turpmāk
Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" 7570** 2 201 841 2 727 654 175 271 350 542 525 813
Kultūras ministrijas budžeta programma 20.00.00. "Kultūrizglītība" 304 85 797 106 913 7 039 14 077 21 116
Zemkopības ministrijas budžeta programma 22.01.00. "Profesionālā izglītība" 190 53 623 66 822 4 400 8 799 13 199
Veselības ministrijas budžeta programma 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" 144 40 641 50 644 3 334 6 669 10 003
Kopā 638 2 381 902 2 952 033 190 044 380 087 570 131

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gadam.
** tai skaitā 72 Smiltenes tehnikuma dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamiem ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem un minētajiem izglītojamajiem papildus sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas (72*694,36+72*213,43=65 361 euro)

Izglītības programmu grupas "Vadība un administrēšana" normējamām izmaksām nepieciešamais finansējums (euro)*

Budžeta programma/resors Izglītojamo skaits vidēji gadā (valsts finansēto vietu skaits) Normējamās izmaksas (saskaņā ar spēkā esošo aprēķinu - 425,15 euro) Normējamās izmaksas (saskaņā ar jauno aprēķinu - 624,86 euro) Starpība jeb nepieciešamais papildus finansējums
2023.gads 2024.gads 2025.gads un turpmāk
Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana"** 20 602 12 314 467 18 087 639 1 924 391 3 848 781 5 773 172
Kultūras ministrijas budžeta programma 20.00.00. "Kultūrizglītība"*** 1 838 1 813 576 2 665 471 283 965 567 930 851 895
Zemkopības ministrijas budžeta programma 22.01.00. "Profesionālā izglītība"*** 200 108 438 159 375 16 979 33 958 50 937
Veselības ministrijas budžeta programma 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" 144 61 222 89 979 9 586 19 172 28 758
Kopā 22 784 14 297 703 21 002 464 2 234 921 4 469 841 6 704 762

* Aprēķini veikti, gatavojot prioritāro pasākumu pieteikumus 2022.gadam, aprēķini tiks aktualizēti, gatavojot pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gadam.
** Finansējums tiek aprēķināts ņemot vērā izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmu izmaksu vidējos koeficientus.
*** Finansējums tiek aprēķināts ņemot vērā profesionālās izglītības programmu izmaksu koeficientus.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par konceptuālo ziņojumu "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 105Pieņemts: 15.02.2022.Stājas spēkā: 15.02.2022.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 35, 18.02.2022. OP numurs: 2022/35.6
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
330051
15.02.2022
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)