Ministru kabineta rīkojums Nr. 33
Rīgā 2021. gada 19. janvārī (prot. Nr. 5 27.
§)
Par Plānu darbam ar diasporu
2021.-2023. gadam
1. Apstiprināt Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam
(turpmāk - plāns).
2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna
īstenošanā. Ārlietu ministrijai plānā paredzētos pasākumus
īstenot sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ekonomikas
ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības
un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības
ministriju, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi,
Sabiedrības integrācijas fondu, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministriju, Valsts kanceleju un Veselības
ministriju.
3. Ministrijām un citām institūcijām plānā paredzēto pasākumu
īstenošanu 2021. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta
līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022. gadā un
turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts
budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara
likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu
ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām.
4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši
kompetencei iesniegt Ārlietu ministrijai informāciju par plāna
uzdevumu izpildi. Ārlietu ministrijai sagatavot un ārlietu
ministram līdz 2024. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi un plāna
ietekmes izvērtējumu.
Ministru prezidents A. K.
Kariņš
Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
(Ministru kabineta
2021. gada 19. janvāra
rīkojums Nr. 33)
Plāns darbam ar diasporu
2021.-2023. gadam
Satura
rādītājs
Izmantoto saīsinājumu saraksts
I Plāna kopsavilkums
II Esošās situācijas raksturojums
1. Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai
stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus
Latvijas
2. Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības
veicināšana
3. Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes
attīstībā
4. Atbalsts remigrācijai
III Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie
rādītāji
IV Teritoriālā perspektīva
V Ietekmes novērtējums uz valsts uz pašvaldību budžetu
1. Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai
nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu
2. Detalizēts aprēķins Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai
nepieciešamajam papildu finansējumam
Izmantoto saīsinājumu saraksts
AiM - Aizsardzības ministrija
ALA - Amerikas Latviešu apvienība
AppLV - Biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā"
ĀM - Ārlietu ministrija
CSDD - Ceļu satiksmes drošības direkcija
CVK - Centrālā vēlēšanu komisija
DKP - Diasporas konsultatīvā padome
DV - Organizācijas "Daugavas Vanagi" centrālā
valde
ELA - Eiropas Latviešu apvienība
EM - Ekonomikas ministrija
ESF - Eiropas Savienības fondu finansējums
FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija
FM - Finanšu ministrija
FNA - Finanšu nozares asociācija
IeM - Iekšlietu ministrija
IKVD - Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM - Izglītības un zinātnes ministrija
ĪLNP - Biedrība "Īrijas Latviešu Nacionālā
padome"
KM - Kultūras ministrija
LAAJ - Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē
LĀZA - Latviešu ārstu un zobārstu apvienība
LI - Latvijas institūts
LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LM - Labklājības ministrija
LNA - Latvijas Nacionālais arhīvs
LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNKC - Latvijas Nacionālais kultūras centrs
LPS - Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"
LU DMPC - Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas
pētījumu centrs
LVA - Latviešu valodas aģentūra
LVRTC - Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs
MK - Ministru kabinets
NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
NKC - Nacionālais kino centrs
NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO - Nevalstiskās organizācijas
PBLA - Pasaules Brīvo latviešu apvienība
PMLP - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
SIF - Sabiedrības integrācijas fonds
SM - Satiksmes ministrija
TM - Tieslietu ministrija
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VBF - Valsts budžeta finansējums
VISC - Valsts izglītības satura centrs
VK - Valsts kanceleja
VM - Veselības ministrija
VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra
I Plāna kopsavilkums
Plāns darbam ar diasporu 2021.-2023.gadam (turpmāk - Plāns) ir
politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar
Diasporas likuma 6.panta otrās daļas 1. punkta c) apakšpunktu un
ievērojot Ministru kabineta 2019.gada 7.maija rīkojuma Nr.210
"Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa
Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai" 106. un 165.punktā noteiktos uzdevumus un
Saeimas 2020.gada 2.jūlija paziņojuma "Par Latvijas
Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027)" 105.,
139., 143., 203., 406., 407.punktos noteiktos uzdevumus. Plāna
mērķis ir veicināt vienotu pieeju diasporas politikas īstenošanā,
nosakot Latvijas valsts pārvaldes iestāžu īstenotās politikas
prioritārās jomas, mērķus un sasniedzamos rezultātus. Plānā ir
ietverti valsts pārvaldes iestāžu īstenojamo pasākumu apraksti un
informācija par nepieciešamo valsts finansējumu to īstenošanai
2021.-2023.gadā.
Diasporas likums (pieņemts 2018.gada 1.novembrī), kas stājies
spēkā 2019.gada 1.janvārī nosaka šīs politikas jomas mērķus,
uzdevumus un galvenos rīcības virzienus. Aktuālie politikas
plānošanas dokumenti diasporas politikas jomā, kas ir spēkā līdz
2020.gada beigām, ir Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes
2012.-2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada
20.oktobra rīkojumu Nr.542, prot. Nr.58 21.§) un Nacionālās
identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas
plāns 2019.-2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta
2018.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.345, prot. Nr.33 49.§). Minētie
dokumenti daļēji aptver diasporas politikas iniciatīvas,
galvenokārt, ietverot Izglītības un zinātnes ministrijas un
Kultūras ministrijas atbildības jomas. Citas atsevišķas
iniciatīvas, kas uzskatāmas par diasporas politikas sastāvdaļu,
ir tikušas ietvertas citos plānošanas dokumentos, piemēram,
Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu
investīciju piesaistes pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2013.gada 17.jūnija rīkojumu
Nr.249 (prot. Nr.32 63.§)), kurās noteikts uzdevums
"izstrādāt un ieviest Latvijas diasporas piesaistes
stratēģiju LIAA funkciju īstenošanai un stiprināt LIAA kapacitāti
funkcijas nodrošināšanai."
ĀM kā atbildīgā iestāde par diasporas politikas plānošanas
dokumenta izstrādi, Plāna sagatavošanā iesaistīja valsts
pārvaldes iestādes, valsts kapitālsabiedrības, diasporas
organizācijas, kā arī citas institūcijas un biedrības, kuras savā
darbībā nodrošina diasporas politikas īstenošanu: Aizsardzības
ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Ceļu satiksmes drošības
direkciju, Ekonomikas ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus
komisiju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības
kvalitātes valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju,
Kultūras ministriju, Latvijas institūtu, Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūru, Labklājības ministriju, Latvijas Nacionālo
arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo
kultūras centru, Latviešu valodas aģentūru, Latvijas Valsts Radio
un televīzijas centru, Nacionālo elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padomi, Nacionālo kino centru, Nodarbinātības valsts
aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Sabiedrības
integrācijas fondu, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju,
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts
izglītības satura centru, Valsts reģionālās attīstības aģentūru,
Valsts kanceleju, Veselības ministriju, Kurzemes, Latgales,
Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionus, kā arī
nevalstiskās organizācijas: Amerikas Latviešu apvienību, biedrību
"Ar pasaules pieredzi Latvijā", biedrību "Laiks
BL", biedrību "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības
centrs", biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība",
Eiropas Latviešu apvienību, Finanšu nozares asociāciju,
vairākpaaudžu ģimeņu semināra 3x3 saietu rīkotāju biedrību
"Trīs reiz trīs", biedrību "Īrijas Latviešu
Nacionālā padome", Latviešu apvienību Austrālijā un
Jaunzēlandē, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Latvijas
Evaņģēliski Luterisko Baznīcu Ārpus Latvijas, organizācijas
"Daugavas Vanagi" centrālo valdi, Pasaules Brīvo
latviešu apvienību, Pasaules latviešu jauniešu semināra 2x2
organizatoru "Nodibinājumu 2x2", portālu
Baltic-Ireland.ie.
Plāns ir pirmais starpnozaru politikas plānošanas
dokuments1, kas izstrādāts Diasporas likumā nosprausto
diasporas politikas mērķu sasniegšanai un kurā apkopoti visu ar
diasporas jautājumiem saistīto iestāžu uzdevumi, sasniedzamie
darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji, kā arī izpildes
termiņi un nepieciešamais finansējuma apmērs. Plāns apkopo un
turpina tās iniciatīvas, kuras ir bijušas veiktas līdz šim, un,
kuras turpina īstenot valsts, NVO un diasporas organizācijas, kā
arī iezīmē tos uzdevumus un prioritātes, ko nosaka diasporas
dinamiskā attīstība un globālie izaicinājumi. Pēc 2020.gadā LU
DMPC veiktā pētījuma2 datiem, Latvijas valstspiederīgo
un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs 2019.g. sākumā bija
292 tūkstoši, bet 2020.g. sākumā aptuveni 300 tūkstoši.
Pieskaitot arī Latvijas izcelsmes personas un to pēctečus ASV,
Austrālijā, Kanādā un dažās Eiropas valstīs, 2020.gada sākumā
diasporas apjoms ir aptuveni 373 tūkstoši cilvēku.
Kontekstā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, augsto ārvalstīs
mītošo tautiešu īpatsvaru un pētījumos identificētajiem
straujajiem asimilācijas procesiem, bez mērķtiecīgas diasporas
politikas mūsu tauta kļūs ne vien mazāka, bet arī savā
izkaisītībā vājāka. Tādēļ šodien diasporas politika ir
kritiski svarīga, uzsverot tās būtiskākās prioritātes -
satīklošanu, latviešu valodas, identitātes un latvietības
uzturēšanu, jaunatnes piesaisti un diasporas aktīvāku iesaisti
Latvijas tautsaimniecībā, kas, cita starpā, veido pamatotus
atgriešanās - remigrācijas priekšnoteikumus.
Diasporas likums ir noteicis DKP - padomdevējas institūcijas
izveidi. DKP kopš tās nodibināšanas 2019.gada maijā veicina
saskaņotu diasporas politikas veidošanu un tās ikgadējo
prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un
novērtēšanu. Lai izvērtētu līdzšinējos pasākumus un sasniegtos
rezultātus diasporas rīcībpolitikā, kā arī vienotos par Plānā
ietveramajiem uzdevumiem nākamajiem trīs gadiem ĀM, pēc DKP
rekomendācijas, izveidoja piecas tematiskās darba grupas Plāna
izstrādei, kuru darbā aktīvi iesaistījās arī diasporas
pārstāvji:
1) latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai
stiprināšana diasporā, latviešu valodas un kultūras izpēte,
saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas;
2) diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības
veicināšana;
3) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes
attīstībā, valsts pārvaldē;
4) atbalsts remigrācijai;
5) mediji un informācija.
Darbs darba grupas norisinājās no 2019.gada novembra līdz
2020.gada jūnijam un tajās paustie viedokļi un secinājumi ir
ņemti vērā, izstrādājot Plānu. Plāna projekts ir atbalstīts
2020.gada 17.jūlija DKP sēdē un plānā iekļautās aktivitātes pēc
DKP lēmuma ir strukturētas atbilstoši Diasporas likumā
noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem
uzdevumiem:
1) Latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai
stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus
Latvijas;
2) Diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības
veicināšana;
3) Diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes
attīstībā;
4) Atbalsts remigrācijai.
Diasporas latviskās identitātes un
piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un
kultūras saglabāšana ārpus Latvijas
Plānā nākamajiem trim
gadiem ir iekļautas jau aizsāktas aktivitātes un uzdevumi,
kas tiks turpināti, un jaunās iniciatīvas, ko nosaka gan
diasporas vajadzības, gan norises pasaulē. Globālās pandēmijas
izplatīšanās un tās ierobežošanas apstākļos par prioritāru kļūst
pāreja uz digitālām un tālmācības mācību metodēm, kas ir būtisks
priekšnoteikums latviešu valodas apguves turpināšanai. IZM kā
svarīgu uzdevumu izvirza atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju
un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, t.sk.
interaktīvas diasporas izglītības platformas nodrošināšanai
diasporas skolotāju izglītošanai vietnē www.maciunmacies.lv, kā
arī bērnu skaita palielināšanu apmācību tiešsaistes klasēs
Classflow platformā un pašmācības rīka jauniešiem un
pieaugušajiem "e-LAIPA" lietotāju skaita
palielināšanu.
Izprotot latviešu valodas apgūšanu kā prioritāti latviskās
identitātes saglabāšanai, Plānā iekļauto valodas apguves projektu
īstenošana ir finanšietilpīgākā. Šiem un citiem pasākumiem, kas
vērsti uz latviešu valodas saglabāšanu diasporā, valsts budžetā
ikgadēji paredzēts finansējums gandrīz 1,1 miljona eiro
apmērā3.
Kultūras un tās vērtību saglabāšana diasporā ir ne mazāk
svarīgs uzdevums. Jau tradicionāli diasporas mītnes zemēs
darbojas daudz koru, deju, folkloras, teātra un citu pašdarbības
kopu. Kopš 2019.gada ir radīts jauns pasākums, kura ietvaros tiek
nodrošināts finansiāls atbalsts diasporas pašdarbības kopām.
Savukārt atbalsts Dziesmu svētku, kultūras svētku, meistarklašu
un semināru organizēšanai tiek sniegts jau ilgāku laiku.
Lai uzturētu Dziesmu un deju svētku tradīciju ilgtspēju, Plānā
paredzēts nodrošināt metodisku atbalstu - koru un deju kolektīvu
vadītāju meistarkursu organizēšanai, kuros ik gadu plānots sniegt
metodisko atbalstu vismaz 80 pašdarbības kopu vadītājiem. Ar
valsts atbalstu tiks nodrošināta diasporas kolektīvu dalība
Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kam 2023.gadā
paredzēts finansiāls atbalsts 285 000 eiro apmērā.
Jau šobrīd, KM un LNA, sadarbojoties ar diasporas
organizācijām, notiek regulārs darbs diasporas arhīvu materiālu
apzināšanā, izpētē, domājot par informācijas un pieejamības
nodrošināšanu šiem materiāliem, t.sk. - par to iespējamu
pārvešanu uz Latviju. Plāns paredz aktivizēt darbu arī pie
diasporas - materiālā (dokumentārā) un vēstures mantojuma
apzināšanas, un saglabāšanas, komplektēšanas un digitalizēšanas,
kas dos iespēju veidot digitālas kolekcijas un diasporas
materiālā mantojuma krājumu pētnieciskiem un izglītojošiem
nolūkiem par diasporas pieredzi, devumu Latvijai un latviskās
identitātes veidošanu ārpus Latvijas.
Plānā ietverto kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumu
īstenošanai paredzēts valsts atbalsts teju 800 000 eiro apmērā
gadā.
ĀM turpinās finansēt līdz 100 vēstniecību un diasporas
organizāciju kopīgos projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes
ar Latviju stiprināšanu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas
pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Šādu projektu īstenošanai
Plānā ik gadu tiek paredzēts finansējums 158 000 eiro apmērā.
Diasporas pilsoniskās un politiskās
līdzdalības veicināšana
Diasporas likums nosaka diasporas pilsoniskās un politiskās
līdzdalības veicināšanu kā vienu no diasporas politikas
svarīgākajiem mērķiem, atbalstot un radot labvēlīgus apstākļus
diasporas politiskajai un pilsoniskajai iesaistei. Lai gan pēc
2019.gadā LU DMPC veiktā pētījuma datiem tikai 11% diasporas
pārstāvju ir iesaistījušies diasporas organizācijās4,
to organizētos pasākumos piedalās un no organizācijas darbības
labumu gūst ievērojami lielāks skaits cilvēku. Ir sagaidāms, ka
COVID -19 izraisītās krīzes apstākļos, kad zudusi iespēja brīvi
ceļot un atbraukt uz Latviju, cilvēku vēlme uzturēt saikni ar
tautiešiem, iesaistoties diasporas organizācijās, varētu pieaugt.
Līdz ar DKP dibināšanu ir izveidota efektīva konsultatīva
sadarbības platforma, lai nodrošinātu iespējami plašu diasporas
pārstāvību likumu un normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas
politikas attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Plānā nākamajiem trim
gadiem šajā rīcības virzienā iestrādāti vairāki būtiski
uzdevumi. Viens no svarīgākajiem joprojām būs paplašināt iespējas
diasporas iesaistei politikas plānošanas dokumentu un normatīvo
aktu izstrādē. Ar VK izstrādātā Tiesību aktu portāla
starpniecību, diasporas organizācijām būs iespējas iesaistīties
tiesību aktu izstrādē jau sākotnējā posmā, kā arī nodrošinās
caurskatāmību tiesību akta virzīšanas, saskaņošanas un
apstiprināšanas procesā.
Diasporas likuma iedzīvināšana un tā pārejas noteikumu
12.punktā noteikto uzdevumu izpilde veicinās balsstiesīgo
diasporas pārstāvju piedalīšanos vēlēšanās, uzlabos informētību
par balsošanas iespējām ārvalstīs un pilnveidos vēlēšanu, arī
pašvaldību vēlēšanu, pieejamību. Lai 2021.gada pašvaldību
vēlēšanās tiktu nodrošināta iespēja piedalīties balsstiesīgajiem
diasporas pārstāvjiem, ir izvirzīts mērķis veikt nepieciešamās
izmaiņas likumdošanā. Sagaidām, ka 2022.gada Saeimas vēlēšanās
savu pilsonisko aktivitāti izrādīs un tajās piedalīsies vismaz 50
000 vēlētāju ārvalstīs.
SIF turpinās administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma
programmu diasporas pilsoniskās līdzdalības veicināšanai.
Programma paredz atklātā projektu konkursā saņemt atbalstu
diasporas organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai un darbības
spēju stiprināšanai Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētajām
diasporas un citām NVO, jauniešu organizāciju izveidei, jaunu
biedru piesaistei, satīklošanai un saiknes ar Latviju
uzturēšanai. Šāda atbalsta nodrošināšanai arī nākamajos trīs
gados ikgadēji ir paredzēts finansējums līdz 200 000 eiro
apmērā.
Pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai, līdzīgi kā
diasporas saiknes stiprināšanai ar Latviju, svarīga ir
komunikācija ar diasporu. Šim mērķim tiek nodrošināts diasporas
un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas un diasporas
medijos. SIF un NEPLP realizētajās mediju atbalsta programmās
Plānā ik gadu paredzēts finansējums 78 000 eiro apmērā.
Vienlaikus, lai veicinātu diasporas aktīvu iesaisti tās mītņu
zemju medijos izplatīto nepatieso ziņu un dezinformācijas
atspēkošanā, VK sadarbībā ar ĀM plāno vairāku vebināru
organizēšanu par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar stratēģisko
komunikāciju un dezinformācijas mazināšanu.
Diasporas iesaiste Latvijas
tautsaimniecības un zinātnes attīstībā
Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas
sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskajās aktivitātēs un
veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu, tādēļ
diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes
attīstībā un satīklošana tiek izvirzīta par vienu no būtiskām
prioritātēm arī nākamajiem trim gadiem.
LIAA ir vadošā institūcija, kas īsteno mērķtiecīgu diasporas
iesaisti tautsaimniecībā. Plānā nākamajiem trim gadiem
aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu ir atbalsts
Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos, investīciju piesaiste,
uzņēmumu izveide un paplašināšanās Latvijā, inovāciju un zinātnes
komercializēšanas projekti (sadarbībā ar IZM), kā arī tūrisma
plūsmu piesaiste Latvijai.
Plānā LIAA aktivitāšu atbalstam diasporas iesaistē Latvijas
tautsaimniecībā, t.sk. uzņēmējdarbības veicināšanā un Latvijas
uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, tiks nodrošināts
finansējums 235 000 eiro apmērā, kura sadalījums uzdevumu un
pasākumu līmenī tiks atspoguļots ikgadējā pasākumu plānā, kuru
sagatavo LIAA, atbilstoši aktuālajai situācijai.
Turpināsies PBLA ar ĀM atbalstu rīkotais Pasaules latviešu
ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), kas dod iespēju
uzņēmējiem un profesionāļiem no Latvijas un diasporas biznesa
pasaules pārstāvjiem diskutēt un piedāvāt labākos risinājumus
Latvijas tautsaimniecības atbalstam. 2020.gada 19.novembrī PLEIF
notika septīto reizi, un tas notika digitālā platformā.
2021.gadā plānota tīmekļa vietnes ResearchLatvia
izveide, kurā būs pieejama informācija par pētniecības programmām
un darba iespējām Latvijā diasporas pētniekiem un studējošajiem.
Minēto pasākumu nodrošināšanai tiks piesaistīti ESF līdzekļi.
IZM turpinās diasporas zinātnieku apzināšanu un komunikācijas
veicināšanu sadarbības stiprināšanai starp zinātnes diasporu un
Latviju. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens no
IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko
konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti.
2023.gadā tiek plānots organizēt 5.Pasaules latviešu zinātnieku
kongresu.
Atbalsts remigrācijai
Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši Latvijas
reģionos, atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts
tālākajā attīstībā. ĀM 2020.gada janvārī un februārī, veicot
potenciālo diasporas politikas ietekmes izvērtējumu uz
remigrāciju, netika konstatēti citi pasākumi (izņemot šajā plānā
minētos), kas sniegtu pozitīvu ietekmi uz remigrāciju. Tāpat
diasporas organizācijas tika aicinātas iesniegt priekšlikumus par
remigrācijas atbalsta pasākumiem. Tika saņemts viens papildu
pasākums par papildu adresi. Vienlaikus VARAM veica remigrantu
aptauju, kas ir kontaktējušies ar reģionālajiem remigrācijas
koordinatoriem, kas sniedza viedokli par esošo reģionālo
remigrācijas atbalsta pasākumu uzlabošanu.
Plānā nākamajiem trim
gadiem ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500
personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī ir paredzēts
finansējums remigrācijas atbalstam 200 000 eiro apmērā.
Remigrācijas gadījumā tieši ekonomiskie apsvērumi - labi
apmaksātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī
informācijas pieejamība par tām - ir īpaši svarīgi. Tāpēc
reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi, ko īsteno VARAM,
paredz arī atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. LM
sadarbībā ar NVA, piesaistot ES fondu līdzekļus, plāno sniegt
informāciju potenciālajiem remigrantiem par brīvajām darba vietām
un darba tirgus situāciju Latvijā, īstenojot atbalsta pasākumus
remigrantu nodarbinātības veicināšanai un integrācijai darba
tirgū. Tāpat būtiska ir informācija par sociālo sistēmu
koordināciju, mainot mītnes valsti, mājokļa pieejamību,
pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem u.c.. Informāciju sniedz
reģionālie remigrācijas koordinatori, sagatavojot personalizētos
piedāvājumus.
Lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos
Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti
latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu pieaugušo
remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijas
sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 150 personas, šim mērķim
ikgadēji paredzot finansējumu līdz 34 000 eiro.
Lai nodrošinātu diasporas politiku un prioritāšu noteikšanu,
ĀM jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar LU DMPC, kurā
uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze par diasporas un remigrantu
situāciju un vajadzībām. Centra veiktie pētījumi palīdz veidot uz
pētījumu rezultātiem balstītu rīcībpolitiku diasporas un
remigrācijas jomās, kas, savukārt, atspoguļojas izstrādātajā
plānā. ĀM turpinās apzināt aktuālās vajadzības 2021.-2023.gadā
pētījumiem, kas iepriekš tiks izdiskutētas ar valsts institūcijām
un NVO. Lai dotu iespēju apzināt diasporas jauniešu vajadzības
izglītības jomā un veidot pētījumu secinājumos balstītu politiku
izglītības jomā, LU DMPC ar ĀM atbalstu 2020.gadā veic pētījumu
"Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm
Latvijā".
Apzinoties remigrācijas nozīmi valsts attīstībā ilgtermiņā,
VARAM plāno atbalstīt darba devējus jaunu darba vietu izveidei
remigrantiem. Šim uzdevumam ik gadu plānā paredzēti 400 000 eiro.
Savukārt, piesaistot ESF līdzekļus, līdz 2022.gada beigām tiks
turpināts darbs pie vienotā valsts un pašvaldību portāla
www.latvija.lv attīstīšanas, nodrošinot aktuālo informāciju par
valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem personām, kas
plāno atgriezties Latvijā.
Nākamo trīs gadu uzdevums būs virzīties maksimāli labvēlīgu
apstākļu nodrošināšanai tām ģimenēm, kuras būs nolēmušas
atgriezties Latvijā. 2021.gadā jāīsteno Diasporas likuma
iedzīvināšana un visu tā pārejas noteikumu 12.punktā noteikto
uzdevumu izpilde, kas paredz veikt virkni izmaiņu normatīvajos
tiesību aktos ar mērķi atvieglot remigrācijas procesu un mazināt
birokrātiskos šķēršļus.
II Esošās situācijas
raksturojums
1. Latviskās identitātes un
piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un
kultūras saglabāšana ārpus Latvijas
Diasporas latviskās identitātes stiprināšana ir viens no
Diasporas likumā noteiktajiem pamatmērķiem. Viena no būtiskākajām
tā sastāvdaļām saistās ar latviešu valodas saglabāšanu diasporā.
Kopš 2006.gada ir finansēta latviešu valodas skolotāju darbība
Krievijas Federācijā. Šobrīd nodrošināta skolotāju darbība piecās
vietās: Maskavas Latviešu kultūras biedrībā, Maskavas Latviešu
skolā, Arhlatviešu vidusskolā Maksima Gorkija ciemā
Baškortostānā, vairākus gadus Omskā un Krasnojarskā Skype
tālmācības nodarbības skolotāja vada no Latvijas - pieaugušajiem
un bērniem, vietējo latviešu biedrību locekļiem. Kopš 2013.gada
ir sniegts sistemātisks atbalsts latviešu diasporas nedēļas
nogales skolu un vasaras vidusskolu darbībai citās valstīs, kā
arī dažādu izglītojošu pasākumu organizēšanai latviešu valodas
apguves un lietošanas veicināšanai. Ik gadu Latviešu valodas
aģentūra organizē konkursu latviešu diasporas nedēļas nogales
skolām un vasaras vidusskolām finansējuma administrēšanai Eiropā
un pasaulē. Tā, piemēram, 2019.gadā finansējumu saņēmušas 58
diasporas skolas Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidāfrikā.
Finansējums paredzēts skolu telpu īres, apdrošināšanas, mācību
līdzekļu un materiālu izmaksu segšanai, tehnisko līdzekļu
iegādei, kā arī skolotāju ceļa izdevumu segšanai uz diasporas
skolotāju kursiem Latvijā un mītnes zemēs. Latvisko izglītību
pasaulē pusaudžiem un jauniešiem nodrošina diasporas vasaras
skolas - ASV tās ir vasaras vidusskolas "Garezers" un
"Kursa", Austrālijā - Annas Ziedares vasaras
vidusskola, Eiropā tās ir vairākas, tajā skaitā Eiropas Vasaras
skola, kurām Latvija sniedz atbalstu ar Izglītības un zinātnes
ministrijas starpniecību.
Nenoliedzams diasporas pārstāvju ieguldījums ir latviešu
valodas programmas apguves iespējas augstskolās diasporas mītnes
zemēs, piemēram Vācijā, ASV, Zviedrijā. Šo augstskolu pieredze
rāda, ka latviešu valodas apguvēji un pratēji ar laiku kļūst par
neformāliem Latvijas vēstnešiem. Šobrīd finansiāls atbalsts no
Latvijas latviešu valodas un kultūras apguvei tiek sniegts 9
ārvalstu lektorātiem un studiju programmām -Vašingtonas
Universitātei (Sietla, ASV), Prāgas Kārļa universitātei (Prāga,
Čehija), Brno Masarika Universitātei (Brno, Čehija), Tartu
Universitātei (Tartu, Igaunija), Helsinku Universitātei
(Helsinki, Somija), Varšavas Universitātei (Varšava, Polija),
vienai augstskolai Dienvidkorejā, līdzfinansējums lektoram
Pekinas Svešvalodu universitātē (Pekina, Ķīna) un Budapeštas
Eotvoša Lorānda Universitātē (Budapešta, Ungārija). Tiek
atbalstīti izglītojoši pasākumi šo augstskolu mācībspēkiem,
īstenoti pētījumi un projekti, izstrādāti mācību materiāli.
LVA ir izstrādājusi plašu diasporai paredzētu mācību un
metodisko materiālu kopu, kas pieejama tīmeklī vietnē
www.maciunmacies.lv, kā arī organizē diasporas skolotāju
izglītošanu un pilnveidi semināros, kursos un meistarklasēs gan
Latvijā, gan mītnes zemēs.
Par vienu no efektīvākajiem bērnu un jauniešu latviskās
identitātes stiprināšanas pasākumiem eksperti uzskata nometnes,
un to īpaši pierāda trimdas diasporas ilggadējā pieredze.
Nometnēs veidojas sadarbība, draudzība, tās palīdz apgūt valodu,
veidojas un pastiprinās piesaiste Latvijai. Nometnes ir pamats
sadarbības potenciālam nākotnē un iespējamai remigrācijas
atvieglošanai. Nometnes notiek gan diasporas mītnes zemēs, gan
Latvijā. Latvija sniedz atbalstu diasporas iedibinātiem
identitātes saglabāšanas pasākumiem, kuros piedalās gan ārpus
Latvijas, gan Latvijā dzīvojoši cilvēki. Tiek atbalstītas
diasporā veidojušās iniciatīvas, piemēram, 2x2 nometne Latvijas
un diasporas jauniešiem, kā arī vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saieti.
Pieaugot interesei par 3x3 saietiem, ārpus Latvijas rīkoto
vairākpaaudžu ģimeņu saietu skaits ir pieaudzis no pieciem
2014.gadā līdz astoņiem (Eiropā - četri, ASV - trīs, Austrālijā -
viens) saietiem 2019.gadā. Arī Latvijā ik gadu notiek divi ģimeņu
3x3 saieti, bet visu saietu kopējais dalībnieku skaits gadā jau
ir pārsniedzis 1,4 tūkstošus cilvēku. Savukārt, 2015.gadā, pēc
vairāku gadu pārtraukuma tika uzsākta ikgadēja jauniešu 2x2
semināra rīkošana Latvijā (visi iepriekšējie kopš 1964.gada
lielākoties bija notikuši ASV un citur), un tajos līdzīgās daļās
piedalās 70-100 latviešu jaunieši no Latvijas un citām valstīm.
2013.gadā SIF uzsāka administrēt programmu diasporas bērnu
saiknes stiprināšanai ar Latviju, jo īpaši, latviešu valodas,
kultūras un vēstures zināšanu apguvei. Programmas ietvaros
konkursa kārtībā izvēlētas Latvijas NVO rīko Latvijas un
diasporas bērniem kopējas vasaras nometnes Latvijā - ik vasaru
šādā veidā desmit līdz vienpadsmit apmēram nedēļu garās nometnēs
satiekas vidēji līdz četrsimt 16-18 gadus veci bērni, no kuriem
puse dzīvo Latvijā, bet otra - ārpus tās.
Pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp Izglītības un zinātnes
ministriju un diasporas organizācijām, ir iespējams veikt
latviešu valodas prasmes pārbaudi arī diasporas mītnes zemēs,
iegūstot valsts valodas prasmes apliecību. Ņemot vērā laikmeta
piedāvātas tehniskās iespējas, pēdējos gados ir uzsākta arī
latviešu valodas mācības tālmācības vidē - bērniem ir iespēja
mācīties tiešsaistes klasēs Classflow platformā, kā arī ir
izstrādāts tiešsaistes pašmācības rīks jauniešiem un
pieaugušajiem "e-LAIPA". Pilngadīgajiem diasporas
jauniešiem ir iespēja saņemt atbalstu divu nedēļu intensīvai
latviešu valodas un kultūras apguvei Latvijas Universitātes
organizētajā Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā.
Diasporas mītnes zemēs darbojas daudz koru, deju, folkloras,
teātra un citu pašdarbības kopu. XX gadsimta vidū gandrīz visās
zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri notika
dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcēja
simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Latviešu kultūra,
tradīcijas, vēsture un to izzināšanai un apguvei rīkotie notikumi
un pasākumi ir nozīmīgi elementi latviskās identitātes veidošanai
un stiprināšanai. Jau vairākus gadus tiek sniegts atbalsts
diasporas projektiem, kuru mērķis ir ārpus Latvijas dzīvojošo
latviešu piederības apziņas stiprināšana.
Atbalsts diasporas organizācijām Dziesmu un deju svētku
tradīcijas ilgtspējas nodrošināšanai un latviešu kultūras
pieejamībai diasporas mītnes zemēs tiek nodrošināts kopš
2015.gada. Šīs aktivitātes ietvaros tiek sniegts atbalsts
diasporas dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai - rīkošanai un
norisei - dažādās pasaules daļās (Eiropas latviešu kultūras
svētki, ASV Austrumu un Rietumkrasta Dziesmu svētki, Kanādas
Dziesmu svētki, Latviešu kultūras dienas Austrālijā, Latviešu
kultūras dienas Lielbritānija u.tml.), kā arī meistarklases un
semināri. Ik gadu arī tiek atbalstīti vidēji pieci pasākumi vai
pasākumu cikli (piemēram, teātra un koncertu turnejas), kuru
ietvaros Latvijas profesionālie mākslinieki uzstājas diasporas
centros.
Metodisko atbalstu koprepertuāra apguvei, lai piedalītos
Dziesmu un deju svētkos Latvijā, jau kopš 2012.gada sniedz LNKC,
Latvijā un mītnes zemēs organizējot meistarklases un seminārus
diasporas koru diriģentiem un deju kopu vadītājiem, kā arī,
piemēram, atsevišķos semināros iepazīstinot pašdarbības kopas ar
tautas tērpu darināšanas un valkāšanas tradīcijām vai tautas
mūzikas instrumentu izgatavošanu. 2018.gadā ir uzsākts projekts
diasporas pašdarbības kopu darbības atbalstam, sniedzot atbalstu
dažādu praktisku vajadzību (telpu noma, apdrošināšana, tērpu
materiālu un mūzikas instrumentu izgatavošana un iegāde u.c.)
nodrošināšanai. 2018.gada Vispārējos Dziesmu un deju svētkos
piedalījās 84 diasporas pašdarbības kopas.
Nozīmīga ar latviešu diasporas kultūras saglabāšanu un
iepazīšanu saistīta aktivitāte ir atbalsts Latviešu diasporas
mākslas saglabāšanai un izstādīšanai Latvijā, kura tiek īstenota
kopš 2015.gada Tās ietvaros tiek nodrošināta gan pastāvīga
ekspozīcija Cēsīs, gan ik gadu tiek veidotas vismaz divas
sezonālas un ceļojošas izstādes citās Latvijas vietās.
2012.gadā latviešu diasporas centri un nedēļas nogales skolas
iesaistījās LNB īstenotajā skolēnu radošās rakstīšanas un citas
pašizpausmes rosināšanas jeb lasīšanas veicināšanas projektā
"Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija". 2012.gadā šajā
aktivitātē piedalījās 39 diasporas nedēļas nogales skolas 19
diasporas mītnes valstīs, bet 2019.gadā - tās bija 57 skolas 24
valstīs visās pasaules daļās.
Stājoties spēkā Diasporas likumam, ir aktivizēts darbs arī pie
vēsturiskās diasporas (trimdas un citu izceļošanas viļņu)
materiālā (dokumentārā) un vēstures mantojuma apzināšanas,
saglabāšanas, komplektēšanas, digitalizēšanas un komunicēšanas
nodrošināšanas ar sabiedrību. Diasporas vēstures mantojuma
saglabāšana aptver diasporas arhīvu - dokumenti par Latviju un
latviešiem ārzemēs - saglabāšanu un digitālu kolekcijas izveidi,
sabiedrisku darbinieku un citu nozīmīgu privātu bibliotēku un
arhīvu pārvešanu uz Latviju, kā arī dažādu izceļošanas viļņu
vēstures un diasporas latviešu dzīvesstāstu izpēti, veidojot
diasporas materiālā mantojuma krājumu pētnieciskiem un
izglītojošiem nolūkiem, izglītojot sabiedrību par diasporas
pieredzi, devumu Latvijai un latviskās identitātes veidošanu
ārpus Latvijas.
2. Diasporas pilsoniskās un
politiskās līdzdalības veicināšana
Diasporas likumā noteikts mērķis atbalstīt un veicināt
diasporas politisko un pilsonisko iesaisti. Nozīmīga loma ir
diasporas sadarbības veidošanā ar Latviju ir diasporas
organizācijām. Lai gan pēc aplēsēm tikai 11% diasporas pārstāvju
ir iesaistījušies diasporas organizācijās5 to
organizētos pasākumos un no organizācijas darbības labumu gūst
ievērojami lielāks skaits cilvēku. Jau vairākus gadus ar SIF
rīkota konkursa starpniecību diasporas organizācijām ir pieejami
līdzekļi to darbības stiprināšanai. 2015.gadā SIF uzsāka
administrēt diasporas NVO līdzfinansējuma programmu diasporas
pilsoniskās līdzdalības veicināšanai. Tās ietvaros atbalstu savas
pamatdarbības nodrošināšanai un darbības spēju stiprināšanai
saņem Latvijā un ārpus Latvijas reģistrētas diasporas intereses
pārstāvošas nevalstiskās organizācijas. Starp atbalstāmajām
aktivitātēm ir arī pašu diasporas organizāciju rīkoti pasākumi,
t.sk. aktivitātes jaunu biedru piesaistei un jauniešu
organizāciju izveidei, kā arī pasākumi, kas veicina diasporas
kopienu savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības
stiprināšanai un stiprina diasporas saikni ar Latviju. Atbalstu
programmas ietvaros ik gadu saņem 15-17 (pamatā - Eiropas)
diasporas organizācijas. Arī ĀM sadarbībā ar vēstniecībām un
diasporas organizācijām gadā īsteno vidēji 100 mazāka mēroga
projektus, kas vērsti uz diasporas saiknes ar Latviju
stiprināšanu, vidēji gadā iesaistot virs 15 000 diasporas
pārstāvju gandrīz 30 pasaules valstīs. Tiek atbalstītas
aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un
citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumi, kā arī citas
aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās
identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu, ko nav
iespējams realizēt citu programmu ietvaros.
Līdz ar DKP dibināšanu 2019.gadā, ir izveidots konsultatīvais
mehānisms, lai iesaistītu diasporas pārstāvniecību likumu un
normatīvo aktu izstrādē, kā arī diasporas politikas attīstībai
nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Arī šis starpnozaru Plāns ir
izstrādāts, pēc DKP ieteikuma ĀM organizētās darba grupās ar
valsts, pašvaldību un nevalstisko, galvenokārt, diasporas
organizāciju iesaisti.
Lai nodrošinātu tās diasporas daļas viedokļa pārstāvību, kas
nav pārstāvēta diasporas organizācijās, ĀM jau vairākus gadus
sadarbojas ar LU DMPC, kurā uzkrājusies apjomīga zināšanu bāze
par diasporas un remigrantu situāciju un vajadzībām. Centra
veiktie pētījumi palīdz veidot pētījumos balstītu rīcībpolitiku
diasporas un remigrācijas politikas jomā.
Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu saiknes uzturēšanā ar
Latvijas valsti liela nozīme ir iespējai piedalīties vēlēšanās.
Plānotie grozījumi likumos un citos normatīvos aktos turpmāk
veicinās balsstiesīgās diasporas iespējas piedalīties Saeimas un
Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās, kā arī
nodrošinās iespēju pastāvīgi ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem
piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Lai stiprinātu komunikāciju ar diasporu, tiek veicināts
diasporas un remigrācijas tematikas atspoguļojums Latvijas
medijos un diasporas mediju darbības atbalsts, kam paredzēts
atbalsts SIF un NEPLP realizētajās mediju atbalsta programmās.
Nozīmīgs un nepieciešams elements diasporas saiknes uzturēšanai
ar Latviju, saņemot un nododot informāciju par diasporā un
Latvijā notiekošo, ir Latvijas mediji (sabiedriskie plašsaziņas
līdzekļi un komercmediji), kā arī diasporas radītie un uzturētie
mediji un informācijas apmaiņas platformas. Latvijas sabiedriskie
mediji, apzinoties diasporas nozīmi Latvijas procesos, savu
iespēju robežās iekļauj programmās Latvijas sabiedrībai un
diasporai saistošu saturu. Kopš 2017.gada tiek sniegts atbalsts
diasporas jautājumu atspoguļošanai Latvijas komercmedijos.
3. Diasporas iesaiste Latvijas
tautsaimniecības un zinātnes attīstībā
Kopš valsts neatkarības atjaunošanas sadarbība ar Latvijas
diasporu ir kļuvusi daudzveidīgāka, tajā skaitā attīstījusies
mijiedarbība intelektuālā potenciāla apritē. Katrs Latvijas
piederīgais ir vērtība un globalizācijas apstākļos var
līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.
Arī esot ārzemēs, ir iespējams uzturēt saikni ar Latviju un rast
jaunas abpusēji papildinošas sadarbības formas. Viens no
Diasporas likuma mērķiem ir veicināt diasporas iesaisti Latvijas
tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, kā arī valsts
pārvaldē.
Latvija ir ieinteresēta veidot abpusēji pilnveidojošas
sinerģijas ar diasporu, iesaistot to ekonomiskās aktivitātēs un
veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu.
Ārvalstīs dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un
prakses, Latvija iegūst no profesionāļiem ar pasaules
pieredzi.
LIAA ir galvenā institūcija, kas veicina ekonomiskos sakarus
ar diasporu. Aktuālie sadarbības virzieni sadarbībai ar diasporu
ir atbalsts Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos, investīciju
piesaiste, uzņēmumu izveide un paplašināšanās Latvijā, inovāciju
un zinātnes komercializēšanas projekti (sadarbībā ar IZM),
tūrisma plūsmu piesaiste Latvijai. Diasporas locekļi var izmantot
savās mītnes valstīs vai nozarē gūtās specifiskās zināšanas, lai
atbalstītu Latvijas uzņēmumu ienākšanu savas mītnes valsts tirgū,
piemēram, daloties ar pieredzi, biznesa kontaktiem, ieteikumiem
par biznesa kultūras atšķirībām utt. Iespējama diasporas iesaiste
Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā, sadarbībā ar mītnes
zemes tūroperatoriem, konsultāciju sniegšana par investoru
piesaisti vai mentorings uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā, kā
arī citas iespējas. Lai informētu diasporas pārstāvjus par
sadarbības iespējām ar Latviju, 2019.gadā LIAA īstenoja vairāk kā
50 aktivitātes ar diasporas iesaisti, kas norisinājās 13 dažādās
valstīs. Nozīmīga ir saziņa ar studējošiem diasporas jauniešiem,
lai viņus informētu par darba, prakses vai uzņēmējdarbības
iespējām Latvijā.
Latvijas partneris šīs prioritātes īstenošanā ir diasporas
organizācijas. Kā tradicionāls diasporas uzņēmēju un profesionāļu
tīklošanās piemērs ir minams PBLA rīkotais un ĀM atbalstītais
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas saved kopā
Latvijas un diasporas biznesa pasaules pārstāvjus no daudzām
pasaules valstīm. 2019.gadā tas notika jau piekto reizi.
2019.gada maijā Denverā, ASV, pēc Latvijas diasporas ASV
iniciatīvas notika biznesa konference Spotlight Latvija, kura
pulcēja uzņēmējus no Latvijas un Amerikas, tai skaitā diasporas
pārstāvjus. Šādās sadarbības platformās Latvijas uzņēmumiem ir
iespēja ar diasporas starpniecību veidot kontaktus ar citām
valstīm līdzīgās biznesa jomās un attīstīt eksporta vai citas
sadarbības iespējas. 2019.gadā ELA ar Latvijas institūciju
atbalstu īstenojusi vairākus diasporas un Latvijas profesionāļu
tīklošanās un sadarbības forumus Eiropā, piemēram, medicīnas
profesionāļu un radošo industriju jomā, kas veicina savstarpēju
tīklošanos un zināšanu pārnesi.
Arī zinātniekiem, esot ārvalstīs, ir iespējams veidot
sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem, augstskolām, zinātniskajām un
valsts institūcijām, tai skaitā zināšanu pārnesē uz
uzņēmējdarbību un konkurētspējīgu ideju attīstīšanā. Par
tradīciju ir kļuvis Pasaules latviešu zinātnieku kongress, kas
noticis 4 reizes. Lai apzinātu latviešu pētnieku diasporu
ārvalstīs, ir veikta Latvijas diasporas pētnieku diasporu
ārvalstīs izpēte, kā rezultātā ir izveidota datu bāze ar vairāk
kā 600 diasporas zinātniekiem, kuri vēlētos dot ieguldījumu
Latvijas attīstībā, lai arī profesionālā karjera tiek būvēta
ārvalstīs. IZM īsteno pasākumus sadarbības tīklu stiprināšanai un
komunikācijas uzlabošanai par līdzdalības un sadarbības iespējām
diasporas zinātniekiem ar Latvijas institūcijām. Sadarbības tīkla
veidošana ļauj diasporas zinātniekiem ar savas jomas pieredzi
iesaistīties gan kopīgos projektos, gan arī rīcībpolitikas
veidošanā. Sadarbības stiprināšana ar zinātnes diasporu ir viens
no IZM mērķiem ceļā uz Latvijas zinātnes starptautisko
konkurētspēju, zināšanu pārnesi un starptautisko mobilitāti. IZM
izstrādā tālākus priekšlikumus tīklu paplašināšanai, kā arī
komunikācijas pasākumus sadarbības stiprināšanai starp zinātnes
diasporu un Latviju.
4. Atbalsts remigrācijai
Viens no Diasporas likuma pamatmērķiem ir nodrošināt
labvēlīgus apstākļus remigrācijai - vairāki atbalsta pasākumi
paredzēti tiem, kas vēlas atgriezies Latvijā. Tas ir īpaši
svarīgi, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju - depopulāciju
jeb iedzīvotāju skaita samazināšanos, kas ir viens no lielākajiem
Latvijas izaicinājumiem. Laika posmā no 2000.gada līdz 2019.gadam
iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales statistiskajā
reģionā - par 32,5%, savukārt citos reģionos iedzīvotāju skaits
šajā periodā samazinājies no 17,5% (Rīgas statistiskajā reģionā)
līdz 27,3% (Vidzemes statistiskajā reģionā). Pierīgas
statistiskais reģions ir vienīgais, kurā iedzīvotāju skaits šajā
periodā ir pieaudzis - par 3,5%.6 Līdz ar to secināms,
ka depopulācijas problēmas visvairāk skar tieši Latvijas reģionu
nākotni. Tas savukārt apliecina, ka reģionālās attīstības
atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita
palielināšanu reģionos.
2019.gadā kopējais imigrantu skaits Latvijā bija 11 223
cilvēki, no kuriem 46% jeb 5 114 cilvēki bija remigranti.
Savukārt laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam kopējais
imigrantu skaits Latvijā bija 68 536 cilvēki, no kuriem 38 857
cilvēki bija remigranti (vidēji viena gada laikā - 9 791
imigranti, no kuriem 5 551 bija remigranti)7. Lai arī
kopējā imigrācija gadu no gada pieaug, tomēr imigrācijas
pieaugums veido mazāko daļu no migrācijas saldo uzlabojuma -
lielāko daļu veido tieši emigrācijas samazinājums. Tas nozīmē, ka
remigrācija nav process, kas notiek pats par sevi un, lai
veicinātu remigrāciju, ir jābūt īpašiem atbalsta pasākumiem.
Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši reģionos,
2018.gada martā VARAM un plānošanas reģioni uzsāka īstenot
reģionālos remigrācijas atbalsta pasākumus, kuru ietvaros ar
reģionālo remigrācijas koordinatoru starpniecību potenciāliem
remigrantiem ir iespēja saņemt konsultācijas par jautājumiem, kas
saistīti ar atgriešanos konkrētā reģionā un pašvaldībā. Reģionālā
pieeja ļauj sagatavot personalizētus piedāvājumus par
nodarbinātības un izglītības iespējām, dzīvesvietu, sociālo
pakalpojumu grozu konkrētajā pašvaldībā atbilstoši remigranta
vajadzībām un interesēm. Ekonomiskie apsvērumi - darba vai
uzņēmējdarbības iespējas - ir viens no būtiskākajiem jautājumiem
remigrācijas gadījumā. Informācijas pieejamība par darba vietām,
nodarbinātību un/vai uzņēmējdarbību, sociālo sistēmu
koordināciju, mainot mītnes valsti, ir īpaši svarīga cilvēkiem,
kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpēc reģionālie remigrācijas
atbalsta pasākumi paredz arī uzņēmējdarbības un nodarbinātības
atbalstu. Kopumā divu gadu laikā konsultācijas saņēmuši vairāki
tūkstoši cilvēku, ar koordinatoru atbalstu Latvijā no 2018.gada
marta līdz 2020.gada septembrim ir atgriezušās 1765 personas.
Papildus reģionālajiem remigrācijas atbalsta pasākumiem NVA un
LIAA veic pasākumus potenciālo remigrantu uzrunāšanai, rīkojot
tiešsaistes karjeras dienas, sniedzot informāciju un
konsultācijas, piedaloties diasporas organizētos pasākumos,
u.c.
Ģimenēm, atgriežoties Latvijā, viens no aktuālajiem
jautājumiem ir pārliecība par bērnu sekmīgu iekļaušanos Latvijas
izglītības sistēmā. Pēc dzīvošanas ārvalstīs Latvijā atgriezušos
bērnu latviešu valodas zināšanas bieži vien nav pietiekamas, lai
viņi varētu iekļauties Latvijas izglītības iestādēs. Lai
remigrējušiem bērniem un viņu ģimenes palīdzētu ātrāk apgūt
latviešu valodu, LVA izstrādājusi metodiku un ieteikumus skolu
pedagogiem. Arī pieaugušajiem tiek piedāvāta iespēja apgūt
latviešu valodu - SIF pārraudzībā tiek īstenoti valodu apmācību
kursi, lai veicinātu remigrējušo un viņu ģimenes locekļu
integrāciju Latvijā.
Diasporas likuma pieņemšana sekmējusi grozījumu izstādi
vairākos citos likumos, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus un
noteiktu konkrētus atbalsta pasākumus remigrantiem. Ir pieņemti
grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, likumā Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu, likumā Par valsts sociālo
apdrošināšanu, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu
likumā.
III Veicamie pasākumi, darbības
rezultāti un rezultatīvie rādītāji
| Plāna mērķis |
Plāna mērķis ir stiprināt diasporas nacionālo
identitāti un piederību Latvijai; veicināt diasporas saikni
ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni,
nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai, atbalstīt
diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību |
| Politikas rezultāts un rezultatīvais
rādītājs |
Nostiprināta diasporas nacionālā identitāte,
piederība Latvijai, palielināta diasporas iesaiste Latvijā
notiekošajos sabiedriskajos procesos, kā arī nodrošināti
labvēlīgi apstākļi remigrācijai |
| 1.
Rīcības virziens: Latviskās identitātes un piederības
Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras
saglabāšana ārpus Latvijas |
| Attiecināmie politikas plānošanas dokumenti: |
Projekts "Valsts valodas politikas
pamatnostādnes 2021.-2027.gadam";
projekts "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības
attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam";
"Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam"
(pašreiz ir izstrādes stadijā) un kultūras nozaru attīstības
stratēģijas |
|
Politikas mērķis: Nostiprināt diasporas latvisko identitāti
un piederību Latvija, sekmēt latviešu valodas un kultūras
saglabāšanu diasporā |
| Politikas rezultāti un rezultatīvie
rādītāji: |
1) saglabātas latviešu valodas prasmes dažādās
diasporas mērķa grupās, īpaši bērniem un jauniešiem - grupā
ar visaugstāko asimilācijas risku. Rādītājs: diasporas skolās
iesaistījušies bērni, kas apmeklē latviešu skolu: 2023.gadā -
13% (avots: LU Filozofijas un socioloģijas institūta un LVA
dati);
2) uzlaboti un attīstīti radoši un laikmetam atbilstoši
valodas apguves instrumenti - tālmācības iespējas, pašmācības
iespējas un to pieejamība diasporai;
3) palielināts atbalsts diasporas izglītotājiem profesionālās
kompetences pilnveidē un metodikā. Rādītājs: diasporas
izglītotāju profesionālās pilnveides pasākumus (VB
līdzfinansēto) apmeklējušo personu skaits/gadā 215 personas
(2023.g.);
4) saglabāta nacionālā identitāte, kultūra un tradīcijas
diasporā;
5) saglabāts diasporas kultūras un vēstures mantojums |
|
Nr.
|
Uzdevums/
Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
|
Nepieciešamais budžets gadā (indikatīvi) un finansējuma
avots
|
| 1.1.
Veicināt latviešu valodas saglabāšanu diasporā |
| 1.1.1. |
Sniegt atbalstu
nedēļas nogales skolām, vasaras vidusskolām |
Nodrošināts atbalsts
latviešu valodas un kultūras apguvei nedēļas nogales skolās
un vasaras vidusskolās |
Finansiālu atbalstu saņēmušas
vismaz 55 diasporas nedēļas nogales skolas un vasaras
vidusskolas, tajās izglītoti 2000 diasporas bērni un
jaunieši |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
166 000 VBF |
| Nodrošināta skolotāju darbība 5
vietās Austrumu diasporā (8 skolotāju vietas), 2 no tām -
attālināti ("Skype" nodarbības) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
42 000 VBF |
| Uz Garezera, Kursas un Annas
Ziedares vasaras vidusskolu nosūtīti Latvijas pedagogi (27
pedagogi) |
IZM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
106 049 VBF |
| 1.1.2. |
Metodisko mācību līdzekļu
izstrāde un pieejamība diasporai |
Nodrošināta mācību, informatīvo
un metodisko materiālu, izglītības pētījumu izstrāde un
pieejamība, digitālo kultūras resursu (tostarp par Latvijas
kultūras kanonu u.c.) pieejamība, digitālo latviešu valodas
apguves resursu, t.sk. valodas korpusu izstrāde un pilnveide
diasporai un mācību līdzekļu C līmenim izstrāde |
Digitālo latviešu valodas apguves resursu lietotāju skaits
diasporā:
2021.gadā - 35 000, 2022.gadā - 36 000; 2023.gadā - 37
000.
|
IZM |
LVA, KM |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
178 528 VBF |
| 1.1.3. |
Atbalsts citiem
neformālās izglītības pasākumiem, īpaši bērnu un jauniešu
mērķauditorijā |
Atbalstīta diasporas
izglītojošo pasākumu un remigrācijas pasākumu organizēšana,
t.sk. nometnēm un jauniešu apmaiņas programmām Latvijā un
ārvalstīs |
Atbalstīta 6 diasporas bērnu un
jauniešu izglītojošu nometņu organizēšana Latvijā un
ārvalstīs, t.sk. tematiskas valodas apguves nometnes |
IZM |
ELA, ĪLNP |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
54 224 VBF |
| Finansēti vismaz 12
izglītojoši pasākumi latviešu valodas apguves un lietojuma
veicināšanai diasporā. Nodrošināts līdzfinansējums ceļa
izdevumiem uz Latvijas un mītņu zemju diasporas skolotāju
kursiem vismaz 40 diasporas skolotājiem. Pasākumu dalībnieku
skaits kopā 300 |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz
31.12.2023.) |
60 000 VBF |
| Organizēti 2 apmaiņas pasākumi,
konkursu cikls diasporas un remigrantu bērniem (kopā 100
dalībnieku) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
15 381 VBF |
| Sadarbībā ar LU organizēta
latviešu valodas un kultūras vasaras skola diasporas
jauniešiem un līdzfinansēta latviešu valodas un kultūras
vasaras skolas organizēšana (4 grupas, kopā 58
dalībnieki) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
10 000 VBF |
| 1.1.4. |
Izstrādāt ceļa karti diasporas
nedēļas nogales skolām un citiem neformālās izglītības
pasākumiem, t.sk. īslaicīgām vizītēm Latvijas skolās |
Ņemot vērā diasporas
daudzveidīgās vajadzības, sadarbībā ar diasporas
izglītotājiem izveidotas individuālas programmas un to
atbalsta materiāli skolotājiem, nometņu organizētājiem un
vecākiem, balstoties uz Diasporas izglītības vadlīnijām |
Izveidotas individuālas
programmas, metodiskie materiāli un izglītojoši pasākumi
pedagogiem diasporas izglītības vadlīniju satura ieviešanai.
Organizēts seminārs diasporas skolotājiem un Latvijas
skolotājiem, kas strādā diasporas skolās (ik gadu). Latviskās
izglītības vadlīniju satura četrās mācību satura jomās
programmu paraugu izstrāde un pilnveide diasporai (2
programmas ik gadu). Latviešu valodas apguves visai ģimenei
un tematisko nometņu programmas |
IZM |
VISC, diasporas
organizācijas |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
52 000 VBF |
| 1.1.5. |
Koordinēt un sniegt
atbalstu diasporas skolotāju un izglītotāju konsultēšanai un
profesionālās meistarības pilnveidei |
Sistemātisks
atbalsts diasporas izglītotāju profesionālajai pilnveidei,
t.sk. organizēta profesionālās pilnveides studiju programmas
izstrāde un īstenošana diasporas pedagogiem Latvijas
augstskolās un interaktīvas diasporas izglītības platformas
nodrošināšana diasporas skolotāju izglītošanai vietnē
www.maciunmacies.lv |
Organizēti metodikas kursi
Latvijā diasporas skolotājiem (3 dienu nometne, izglītoti 50
diasporas pedagogi) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
24 000 VBF |
| Organizēti metodikas kursi un
meistarklases ārvalstīs diasporas skolotājiem, informatīvie
semināri ārvalstīs diasporas vecākiem (vismaz 2 metodikas
kursi, 2 meistarklases un 2 informatīvie semināri, izglītoti
65 pedagogi, 30 vecāki) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
36 680 VBF |
| Diasporas skolu sadarbības
projekts "Skolu tilti" (organizēti 2 pasākumi) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
4 350 VBF |
| Tālmācības kursi (3 grupas)
diasporas un Latvijas skolotājiem, izglītoti 12 skolotāji
darbam lva.classflow.lv vidē |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
9 440 VBF |
| Diasporas tālmācības programmas
īstenošana Latvijas augstskolās |
IZM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
38 800 VBF |
| Diasporas izglītotāju forumu,
konferenču, semināru organizēšana |
IZM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
13 389 VBF |
| Atbalsts pedagogiem remigrantu
bērnu iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā: meistarklases,
semināri, kursi (izglītoti 80 pedagogi) |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
6 200 VBF |
| Diasporas izglītības platformā
sniegts konsultatīvs atbalsts diasporas skolotājiem un
vecākiem, t.sk. diasporas izglītības aktualitātes, diasporas
skolu pieredzes un materiālu apmaiņa, informācija par
izglītotājiem, izglītības iestādēm un organizācijām, kurām ir
diasporas un remigrantu bērnu un jauniešu izglītošanas
pieredze |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
14 072 VBF |
| 1.1.6. |
Iesaistīt diasporas
bērnus un jauniešus tālmācības programmās Latvijas skolās un
augstskolās un izvērtēt iespējas organizēt īslaicīgas
diasporas bērnu un jauniešu vizītes Latvijas skolās |
Nodrošināts atbalsts latviešu
valodas kā mājas valodas un kā svešvalodas apguvei ClassFlow
(tālmācības) vidē diasporas bērniem un pusaudžiem |
Apmācītas 200 personas gadā |
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
198 938 VBF |
| Organizētas diasporas bērnu un
jauniešu vizītes Latvijas izglītības iestādēs |
Īslaicīgās vizītēs Latvijas
izglītības iestādēs uzturējušies diasporas bērni un jaunieši
(5-10 personas mācību gadā) |
IZM |
diasporas organizācijas,
Latvijas izglītības iestādes |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
14 224 VBF |
| 1.1.7. |
Nodrošināt valsts valodas
prasmes pārbaudes un to pieejamību diasporai |
Nodrošinātas valsts valodas
prasmes pārbaudes (VVPP) diasporas mītnes zemēs |
Izstrādāti diagnosticējošie
testi un pārbaudes darbi diasporai (2 testu komplekti),
veiktas VVPP vidēji 100 personām diasporā (atbilstoši
pieprasījumam) |
IZM |
VISC |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
53 000 VBF |
| 1.1.8. |
Nodrošināts atbalsts diasporas
un Latvijas bērnu kopējām nometnēm |
Ik gadu atbalstīti vismaz 10
projekti nometņu organizēšanai diasporas un Latvijas bērnu
kopējām nometnēm |
Īstenoti 10 projekti, pasākumu
dalībnieku skaits - kopā ap 400 |
KM |
SIF |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
156 516 VBF |
| 1.2.
Stiprināt diasporas piederību Latvijai, saglabāt nacionālo
identitāti un veicināt vienotu kultūras un vēsturisko vērtību
apzināšanos diasporā |
|
1.2.1. Atbalstīt latviskās identitātes saglabāšanu |
| 1.2.1.1. |
Atbalstīt profesionālās kultūras
un mākslas pieejamību diasporai - koncerti, viesizrādes,
tikšanās ar kultūras (literatūras, mākslas u.tml.)
profesionāļiem u.c. līdzīgi pasākumi |
Organizēt viesizrādes, koncertus
u.c. kultūras pasākumus diasporas mītnes zemēs |
Ik gadu atbalstīta 7 pasākumu
(t.sk. pasākumu ciklu ietvaros) norise ar vidēji 80
dalībniekiem vienā pasākumā |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 30 000,
no 2022.gada - 40 000 VBF
|
| 1.2.1.2. |
Atbalstīt diasporā iedibināto
tradīciju pēctecību un vairākpaaudžu ģimeņu (3x3) sadarbības
programmu |
Sniegt atbalstu vairākpaaudžu
ģimeņu 3x3 saietu rīkošanai Latvijā un ārpus Latvijas |
Ik gadu atbalstīta vismaz 8
saietu norise Latvijā, Eiropā, ASV un Austrālijā vidēji ar
120 dalībniekiem vienā saietā, t.sk. atbalstot
skolotāju/lektoru ceļa izdevumus saietiem ārpus Latvijas, kā
arī dalībnieku no Krievijas piedalīšanos saietos Latvijā |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 70 000,
no 2022.gada - 80 000 VBF
|
| 1.2.1.3. |
Atbalstīt diasporā iedibinātās
jauniešu (2x2) nometnes sadarbības programmas nacionālo
tradīciju pēctecības veicināšanai |
Sniegt atbalstu diasporas un
latviešu jauniešu 2x2 semināru rīkošanai |
Ik gadu atbalstīta 2 jauniešu
nometņu norise vidēji ar 70 dalībniekiem vienā nometnē |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 7 000,
no 2022.gada - 20 000 VBF
|
| 1.2.1.4. |
Diasporas bērnu iesaiste
lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un
vecāku žūrija" |
Veicināt diasporas bērnu
lasīšanu latviešu valodā |
Ik gadu programmā iesaistīti vismaz 55 diasporas kopienu
centri no 20 dažādām diasporas mītnes zemēm.
Iegādāti grāmatu komplekti un nogādāti bērniem lasīšanai
diasporas kopienu centros
|
KM |
LNB |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 44 121, no 2022.gada
- 44 321 VBF |
| 1.2.1.5. |
Nodrošināt iespēju diasporas
centros izrādīt Latvijas filmas (spēlfilmas, animācijas un
dokumentālās filmas) |
Nodrošināt iespēju izrādīt
Latvijas filmas diasporas kopienām un sabiedrībai |
Katru gadu nodrošināta iespēja
100 filmu izrādīšanas seansiem |
KM |
NKC |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
No 2022.gada - 30 000 VBF |
| 1.2.1.6. |
Diasporas mūziķu ieguldījums
Latvijas mūzikas talantu meistarkursos |
Sniegt atbalstu izcilu latviešu
diasporas un Latvijas mūziķu un mācībspēku vadītu
starptautisku latviešu jauno mūziķu meistarkursu norisei
Latvijā |
Katru gadu atbalstīta
meistarkursu norise jaunajiem latviešu mūziķiem vidēji ar 80
dalībniekiem vienā meistarkursu nometnē |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
No 2022.gada - 15 000 VBF |
|
1.2.2. Sekmēt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu
diasporā |
| 1.2.2.1. |
Atbalsts latviešiem ārzemēs
Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības
nodrošināšanai |
Nodrošināt atbalstu ar Dziesmu
un deju svētku tradīcijas ilgtspēju saistītu pasākumu
rīkošanai un norisei |
Ik gadu sniegts atbalsts vismaz
divu lielu un divu mazo pasākumu rīkošanai un norisei |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
40 000 VBF |
| 1.2.2.2. |
Metodiskais atbalsts latviešu
diasporas pašdarbības kopu darbības atbalstam to mītnes zemēs
un diskusijas par kultūras jautājumiem |
Semināros un meistarkursos
sagatavot koru un deju kolektīvu vadītājus, kā arī rīkot
diskusijas par kultūras jautājumiem diasporā |
Ik gadu sniegts metodiskais
atbalsts 80 koru un deju kopu vadītājiem |
KM |
LNKC |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 35 000,
no 2022.gada 39 000 VBF
|
| 1.2.2.3. |
Mērķa pasākumi diasporas
pašdarbības kopu darbības atbalstam un deju svētku tradīcijas
ilgtspējas nodrošinājumam |
Atbalstītas dažādas nozares
pārstāvošu diasporas pašdarbības kopu (koru, deju un
folkloras kopu, amatierteātru, ansambļu u.tml.) darbība
diasporas mītnes zemēs |
Atbalstītas 56 kopas |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
84 000 VBF |
| 1.2.2.4. |
Diasporas dalībnieku atbalstam
Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā Latvijā |
Sniegt atbalstu diasporas
pašdarbības kopu izmitināšanai un ēdināšanai Vispārējo
latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā |
Sniegts atbalsts 1500 diasporas
dalībnieku izmitināšanai un 2500 dalībnieku ēdināšanai |
KM |
|
2023.g. |
285 000 VBF (pasākums notiek
reizi 5 gados) |
|
1.2.3. Sekmēt materiālās kultūras un vēstures mantojuma
saglabāšanu |
| 1.2.3.1. |
Diasporas arhīvu un nemateriālā
kultūras mantojuma saglabāšana - apzināšana, izpēte,
digitalizācija, pārvešana uz Latviju |
Nodrošināta latviešu diasporas
arhīvu un nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu,
pētniecību un tajos esošā dokumentārā un kultūras mantojuma
saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai |
Komandējumi dokumentu
apzināšanai, ik gadu digitalizēti 50 tūkst. dokumentu lapu,
pilnveidotas arhīvu un LNB digitālās platformas |
KM |
LNA, LNB |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 40 576,
no 2022.gada 45 576 VBF
|
| 1.2.3.2. |
Pasākumi latviešu diasporas
mākslas saglabāšanai un eksponēšanai Latvijā |
Nodrošināts pastāvīgs,
padziļināts un visaptverošs ieskats latviešu diasporas
mākslas attīstībā caur latviešu diasporas mākslinieku
oriģināldarbu kolekciju pieejamību Latvijā |
Izstādīti un publikai pieejami
vizuālās mākslas darbi pieejamās un mākslas darbu
izstādīšanai piemērotās telpās |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021.gadā - 12 000,
no 2022.gada - 15 000 VBF
|
| 1.2.3.3. |
Diasporas materiālās kultūras un
vēstures mantojuma apzināšana, komplektēšana un komunicēšana
sabiedrībai |
Pētnieciskiem un izglītojošiem
nolūkiem veidot diasporas materiālā mantojuma krājumu |
Ik gadu sagatavota izstāde/
izglītojoša programma un publiski pasākumi par diasporas
daudzveidīgo pieredzi |
KM |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
30 000 VBF |
| 2.
Rīcības virziens: Diasporas pilsoniskās un politiskās
līdzdalības veicināšana |
| Attiecināmie politikas plānošanas dokumenti: |
Projekts "Saliedētas un pilsoniski aktīvas
sabiedrības attīstības pamatnostādnes
2021.-2027.gadam";
Nacionālās drošības koncepcija;
Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
(pašreiz ir izstrādes stadijā);
Valsts pārvaldes attīstības pamatnostādnes
2021.-2027.gadam |
|
Politikas mērķis: Veicināt diasporas politisko un pilsonisko
līdzdalību Latvijā notiekošajā, lai stiprinātu diasporas
pārstāvju piederības sajūtu Latvijai un vairotu līdzatbildību
par valsts un sabiedrības attīstību. |
| Politikas rezultāti un rezultatīvie
rādītāji: |
1) Diaspora piedalās diasporas politikas izstrādē
un īstenošanā;
2) Stiprināta diasporas organizāciju kapacitāte, pieaugusi
diasporas organizāciju aktivitāte un organizēto pasākumu un
iniciatīvu skaits;
3) Pieaudzis balsstiesīgo reģistrēto diasporas pārstāvju
skaits 2021.gada pašvaldību un 2022. Saeimas vēlēšanās -
katru gadu 50 000;
4) Pieaugusi valsts pakalpojumu pieejamība diasporai |
|
Nr.
|
Uzdevums/Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
|
Nepieciešamais budžets gadā (indikatīvi) un finansējuma
avots
|
| 2.1.
Veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību |
| 2.1.1. |
Nodrošināt diasporas
iesaisti politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu
izstrādē (it īpaši ar diasporu saistīto) |
Valsts institūcijās
uzlabota izpratne par diasporas iesaisti politikas plānošanas
procesā un regulējuma izstrādē un ietekmes uz diasporu
novērtēšanā |
1) izveidots valsts
(ĀM sadarbībā ar VK) komunikācijas tīkls ar diasporas
pārstāvjiem (organizācijām, ekspertiem u.c.);
2) apkopta informācija par diasporu interesējošām jomām un
aktuālajiem jautājumiem (ĀM ar Diasporas konsultatīvā padomes
starpniecību);
3) katru gadu apkopoti ministriju iesniegtie plāni attiecībā
uz plānotajiem tiesību aktu projektiem un jauniem politikas
plānošanas dokumentiem un par tiem informēti diasporas
pārstāvji, lai ieinteresētās personas varētu iesaistīties to
izstrādes procesā (ĀM);
4) sagatavots mācību saturs valsts pārvaldes darbiniekiem par
diasporas aspektu un iesaisti tiesību aktu izstrādes un
attīstības plānošanas procesā, kā arī nodrošināta tā
iekļaušana VAS organizētajos kursos, informāciju iekļaujot
arī atbilstošos metodiskos materiālos (ĀM sadarbībā ar
VAS);
5) reizi gadā organizēts diasporas un valsts pārvaldes
sadarbības seminārs, lai sniegtu informāciju par diasporai
aktuāliem jautājumiem un diskutētu par sadarbības virzieniem,
pieaicinot seminārā Latvijas valsts iestāžu politikas
plānotājus un juridisko dienestu pārstāvjus un diasporas
pārstāvjus (ĀM sadarbībā ar VK);
6) nodrošināta diasporas aspekta iekļaušanu tiesību aktu
izstrādes procesā TAP portālā (VK) |
VK/ĀM |
Citas valsts
institūcijas |
Ikgadēji (līdz
31.12.2023.) |
1 000 VBF |
| 2.1.2. |
Nodrošināt Diasporas
konsultatīvās padomes darbību |
Veicināta saskaņotas diasporas
politikas izstrāde un ikgadējo prioritāšu noteikšana, kā arī
sekmēta diasporas politikas īstenošana un novērtēšana |
Rīkotas vismaz 4 sēdes gadā |
ĀM |
EM/IZM/KM/
VK/IEM/LM/
NEPLP/SIF/
Saeima/
VARAM/
Diasporas organizācijas un LPS |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
3 300 VBF |
| 2.1.3. |
Veicināt
balsstiesīgo diasporas pārstāvju iesaisti vēlēšanās,
pilnveidojot vēlēšanu pieejamību un informētību par
balsošanas iespējām ārvalstīs |
Ieviestas izmaiņas
atbilstoši grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas
Parlamenta vēlēšanu likumā, likumā "Par tautas
nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu
iniciatīvu" un Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz
vēlētājiem ārvalstīs ērtāk izmantojamas balsošanas iespējas
dalībai vēlēšanās, tautas nobalsošanās, parakstu vākšanās.
Ieviests vēlētāju reģistrs Saeimas vēlēšanās un tautas
nobalsošanās. Īstenoti vēlētāju ārvalstīs informēšanas
pasākumi par balsošanas iespējām ārvalstīs |
2021.gada pašvaldību vēlēšanās:
1) ieviests pakalpojums, lai elektroniski pieteiktos
balsot pa pastu un saņemtu vēlēšanu materiālus;
2) sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli CVK
mājaslapā, sociālajos tīklos par 1 tēmu - balsošanas
kārtība ārvalstīs.
2022.gada Saeimas vēlēšanās:
1) 50 000 vēlētāju piedalījušies vēlēšanās
ārvalstīs;
2) pilnveidota un atvieglota iespēja reģistrēties pasta
balsošanai no ārvalstīm;
3) sagatavoti un izplatīti informatīvie materiāli
(dažādi formāti, kanāli) par 3 tēmām - pasta balsošanas
kārtība, balsošanas kārtība ārvalstīs, aicinājums
piedalīties vēlēšanās
|
CVK |
ĀM |
Atbilstoši vēlēšanu
sagatavošanas kalendāram |
2021. 13 000 VBF;
2022.g. turpmāk vēlēšanu gados 20 000 VBF |
| 2.2.
Veicināt diasporas pašorganizēšanos un atbalstīt diasporas
organizāciju darbību |
| 2.2.1. |
Atbalstīt diasporas organizāciju
darbību |
Stiprināta diasporas
organizāciju kapacitāte, pieaugusi diasporas organizāciju
aktivitāte un organizēto pasākumu un iniciatīvu skaits |
Ik gadu īstenoti vismaz 15
projekti vismaz 10 valstīs diasporas pilsoniskās līdzdalības
jomā |
KM |
SIF |
|
199 022 VBF |
| 2.2.2. |
Atbalstīt sadarbības projektus
ar diasporu, diasporas ieguldījuma Latvijā veicināšanai,
t.sk. vēstniecību sadarbībai ar diasporu |
Atbalstītas aktivitātes
kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās
jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumi, kā arī citas
aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos,
latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju
uzturēšanu |
Konkursa kārtībā realizēti
aptuveni 100 projekti gadā, projektos iesaistot aptuveni 16
000 diasporas pārstāvjus |
ĀM |
LR diplomātiskās
pārstāvniecības, diasporas organizācijas, NVO u.c. |
|
158 938 VBF |
| 2.2.3. |
Veicināt Latvijas diasporas
aktīvu iesaisti mītņu zemju medijos izplatīto pret Latviju
vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas atspēkošanā |
Veikta stratēģiska komunikācija,
lai diasporas mītņu zemju sabiedrība iegūst labāku izpratni
par pret Latviju vērstus naidīgos naratīvus un
dezinformāciju, kas aiz tā stāv un kāds ir nolūks |
Trīs vebināri par aktuāliem
jautājumiem saistībā ar Latvijas stratēģisko komunikāciju un
dezinformācijas mazināšanu |
VK |
ĀM |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
Esošā VBF ietvaros |
| 2.3.
Komunikācijas/informācijas aprites uzlabošana diasporā un
starp Latviju un diasporu, atbalsts diasporas medijiem |
| 2.3.1. |
Sabiedriskā pasūtījuma veidošana
un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku
komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos |
Izsludinātie konkursi
sabiedriskā pasūtījuma veidošanai un pārraidīšanai diasporas
medijiem un vietējiem medijiem (vietējos medijos par
remigrācijas tematiku) |
Izsludināts 1 konkurss,
atbalstīti vismaz 2 projekti |
NEPLP |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
38 000 VBF |
| 2.3.2. |
Mediju atbalsta fonda ietvaros
atbalsts diasporas medijiem un Latvijas medijiem diasporai
sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās
kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā |
Atbalstīts sabiedriski nozīmīga
un kvalitatīva satura veidošana diasporas auditorijai gan
diasporas medijos gan medijos Latvijā, tādējādi saglabājot
diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru, mediju telpu |
Atbalstīti 4 projekti (vismaz
divi diasporas mediju projekti un divi Latvijas mediju
projekti) |
KM |
SIF |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
40 000 VBF |
| 2.3.3. |
Sabiedrisko elektronisko
plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamība
nodrošināšana visā Latvijas teritorijā, kā arī diasporas
mītnes zemēs |
Sabiedriskā pasūtījuma veidošana
un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas tematiku |
Satura kvalitātes izvērtējumi
sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura
kvalitātes vadības sistēmas ietvaros.
VSIA "Latvijas Televīzija": vidēji 45 satura
vienības gadā;
VSIA "Latvijas Radio": vismaz 45 raidījumi
"Globālais latvietis" (kā arī vismaz 50
atkārtojumi), vismaz 50 raidījumi "Kā jums tur iet"
(kā arī vismaz 50 atkārtojumi) |
NEPLP |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
0
VBF
2021.gadā;
805 979 VBF 2022.gadā; 650 979 VBF 2023.gadā
|
| 2.4.
Atbalstīt pētījumus diasporas un remigrācijas jomā tālākai
politikas veidošanai |
| 2.4.1. |
Atbalstīt LU Diasporas un
migrācijas pētījumu centra darbību |
Atbalstīts zinātniskās
kompetences centrs pētījumos balstītai rīcībpolitikas
veidošanai diasporas un remigrācijas politikas jomā |
1-3 pētījumi gadā |
ĀM |
LU DMPC |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
23 000 VBF |
|
2.5.Uzlabot Latvijas valsts iestāžu sniegto pakalpojumu
pieejamību diasporai |
| 2.5.1. |
Izvērtēt iespējas
izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā,
nosakot īsāku pārejas periodu obligātās personas apliecības
(eID kartes) Latvijas valsts piederīgajam, kurš sniedzis
ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra
likumā noteiktajā kārtībā. Veicināt personas apliecībā (eID
kartē) iekļauto elektroniskās identitātes apliecināšanas un
elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamo līdzekļu
pieejamību, paaugstinot personas apliecībās iekļauto
sertifikātu aktivizēšanas īpatsvaru, nolūkā paplašināt pieeju
valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem un e-paraksta lietošanai
tiem Latvijas valsts piederīgajiem, kuri snieguši ziņas par
savu dzīvesvietu ārvalstī. |
Veikts izvērtējums
par:
1) lietderību izstrādāt grozījumus Personu apliecinošu
dokumentu likumā, nosakot īsāku pārejas periodu obligātās
personas apliecības (eID kartes) mērķa grupai;
2) mērķa grupām diasporā, kurām visvairāk ir nepieciešami
valsts sniegtie e-pakalpojumi;
3) atbilstošāko attiecināšanas termiņu;
4) nepieciešamajām procedūrām personas apliecības (eID
kartes) ieguves vienkāršošanai un tajās iekļaujamo
sertifikātu aktivizēšanas īpatsvara paaugstināšanai |
Sagatavots projekts
"Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā"
vai izstrādātas citas rekomendācijas personas apliecības (eID
kartes) un e-paraksta lietošanas veicināšanai diasporā |
IeM |
ĀM |
2021.gada
februāris |
Esošā VBF
ietvaros |
| 2.6.
Diasporas iesaiste visaptverošas aizsardzības ieviešanā un
attīstībā |
| 2.6.1. |
Diasporas iesaistes veicināšana
visaptverošas aizsardzības ieviešanā un attīstībā. |
Izvērtētas iespējas diasporas
lomas definēšanai un iesaistei visaptverošas valsts
aizsardzības ietvarā |
Organizētas tikšanās ar
diasporas organizāciju pārstāvjiem, lai diskutētu par
iespējamo diasporas organizāciju iesaisti (piemēram, par
diasporas organizāciju iesaisti AiM bukleta veidošanā par
ārvalstīs esošo Latvijas pilsoņu iespējamo atbalstu valsts
aizsardzības stiprināšanai krīžu gadījumos (AiM 72h bukleta
projekta paplašināšanai)) |
AiM |
ĀM, Diasporas organizācijas |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
Esošā VBF ietvaros |
| 3.
Rīcības virziens: Diasporas iesaiste Latvijas
tautsaimniecības un zinātnes attīstībā |
| Attiecināmie politikas plānošanas dokumenti: |
Nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam (pašreiz ir izstrādes stadijā);
Ekonomikas ministrijas darbības stratēģija
2020.-2022.gadam;
Tūrisma mārketinga stratēģija 2018.-2023.gadam;
Informatīvais ziņojums "Stratēģija Latvijai Covid-19
krīzes radīto seku mazināšanai" |
|
Politikas mērķis: Stiprināt saites ar diasporas uzņēmējiem,
zinātniekiem u.c. profesionāļiem, veicinot mijiedarbību
intelektuālā potenciāla apritē un diasporas iesaisti Latvijas
tautsaimniecības attīstībā |
| Politikas rezultāti un rezultatīvie
rādītāji: |
1) Diasporai nodrošināta informācija par
diasporas ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju;
2) Aktīva diasporas profesionāļu iesaiste projektos, kas
veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību;
3) Apzināta un uzturēta diasporas zinātnieku datu bāze, to
izmantojot zinātnes un Latvijas sociāl-ekonomiskajai
(uzņēmējdarbības konkurētspējas un zināšanu komercalizācijas)
attīstībai;
4) Īstenota zināšanu pārnese starp diasporu un Latviju |
|
Nr.
|
Uzdevums/Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
|
Nepieciešamais budžets gadā (indikatīvi) un finansējuma
avots
|
| 3.1.
Veicināt ekonomisko sadarbību ar diasporu un diasporas
iesaisti investīciju piesaistē, eksporta attīstībā,
inovācijās un diasporas tūrisma jomā |
| 3.1.1. |
Pasaules latviešu ekonomikas un
inovāciju foruma pēctecības nodrošināšana |
Apzināti Latvijas diasporas
uzņēmēji un profesionāļi un veicināta to iesaiste Latvijas
tautsaimniecības attīstībā |
Organizēts 1-2 pasākumi gadā.
Minimālais dalībnieku skaits 900, tajā skaitā 500 klātienē un
400 attālināti. Sadalījums: 30% diaspora un 70% vietējā
auditorija. |
ĀM |
PBLA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
40 000 VBF |
| 3.1.2. |
Diasporas iesaiste Latvijas
uzņēmējdarbībā un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas
paaugstināšanā |
Diasporas pārstāvju
iesaiste LIAA deleģēto funkciju (eksporta, investīciju
piesaistes, tūrisma, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības
veicināšana) īstenošanā, kā arī sadarbība ar diasporu darbā
ar radošajām industrijām, sportu un sociālās uzņēmējdarbības
jautājumiem |
1) Elektroniski
uzrunāta diasporas auditorija (150 000 personas) par iespēju
iesaistīties Latvijas tautsaimniecības veicināšanā;
2) Noorganizēti 30 tematiskie pasākumi ar diasporas iesaisti
trīs virzienos - eksporta veicināšana, investīciju piesaiste,
uzņēmējdarbība;
3) Līdzdalība 15 pasākumos diasporai vai remigrantiem, kuros
auditorija tiek informēta par Latvijas eksporta veicināšanu,
investīciju piesaisti, uzņēmējdarbību un tās iespējām
Latvijā, kā arī par darba iespējām Latvijā;
4) Uzsākti 40 projekti Latvijas eksporta veicināšanai un
investīciju piesaistei ar diasporas profesionāļu
iesaisti;
5) Nodrošinātas diasporas pārstāvjiem 6 prakses vietas EM un
LIAA struktūrvienībās |
EM |
LIAA, Diasporas organizācijas,
citas valsts pārvaldes iestādes, NVO |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
235 000
VBF8 |
| 3.1.3. |
Diasporas iesaiste Latvijas
eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē |
EM |
LIAA, Diasporas organizācijas,
citas valsts pārvaldes iestādes, NVO |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
| 3.1.4. |
Diasporas iesaiste Latvijas
tūrisma nozares eksporta veicināšanā |
EM |
LIAA, Diasporas organizācijas,
citas valsts pārvaldes iestādes, NVO |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
| 3.1.5. |
Diasporas studentu un jauniešu
informēšana un iesaiste uzņēmējdarbībā un darba tirgū
Latvijā |
EM |
LIAA, NVA, VARAM, (citas valsts
pārvaldes institūcijas), diasporas organizācijas, NVO |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
| 3.2.
Attīstīt diasporas pētnieku sadarbību ar Latvijas pētniekiem
un zinātniskajām institūcijām, kā arī inovatīvajiem
uzņēmējiem |
| 3.2.1. |
Uzturēt sadarbības platformu ar
zinātnes diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu
īstenošanai un sadarbības iespēju paplašināšanai |
1) diasporas tīkla paplašināšana
un komunikācijas nodrošināšana, tostarp diasporas pētnieku
iesaiste rīcībpolitikas rekomendāciju izstrādē;
2) Latvijas pētnieku un zinātnisko institūciju starptautiskās
sadarbības (tostarp ar pētniekiem diasporā) situācijas un
viedokļu apzināšana, kā arī datubāze sadarbības tīkla
integrācijai;
3) Viedokļu apzināšana par prioritārajiem atbalsta
instrumentiem un to arhitektūru sadarbības stiprināšanai ar
pētniekiem diasporā |
LU Diasporas un migrācijas
pētījumu centra īstenots pētījums |
IZM |
LU DMPC |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
ESF |
| 3.2.2. |
Diasporas pētnieku un studējošo
informēšana par pētniecības programmu konkursiem un darba
iespējām Latvijā |
Komunikācijas materiālu izstrāde
un aprite, sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu ekonomiskajām un
diplomātiskajām pārstāvniecībām. Mājaslapas ResearchLatvia
izveide un informācijas pieejamības nodrošināšana |
1) Ikgadēji izstrādāti materiāli par aktuālāko informāciju
digitālā un drukas formātos, kuri ir pieejami vēstniecībās
un diasporas organizācijām piecās prioritārajās valstīs, ar
kurām ir noslēgti sadarbības līgumi;
2) Izstrādāta un popularizēta mājaslapa ResearchLatvia,
kur ir pieejama informācija diasporas pētniekiem un
studējošajiem
|
IZM |
LIAA, Latvijas diplomātiskās
pārstāvniecības, diasporas organizācijas, nozaru
organizācijas, citi soc. Partneri. |
1) Ikgadēji (līdz
31.12.2023.)
2) 2021.gada 4.cet. |
ESF |
| 3.2.3. |
Organizēt zinātnes diasporas
tīklošanās pasākumus valstīs, kur koncentrēts vislielākais
skaits Latvijas izcelsmes pētnieku (Apvienotajā Karalistē,
Vācijā, Zviedrijā, ASV) |
Īstenoti zinātnes diasporas tīklošanās pasākumi Latvijas
zinātniekiem, diasporas zinātniekiem un inovatīvu uzņēmumu
profesionāļiem Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā.
Tematiski fokusēti hakatoni, match-making pasākumi ar
mērķi stiprināt fokusētas sadarbības grupas un kopēju
projektu pieteikumu sagatavošana
|
1) Tiek sistemātiski īstenoti
tīklošanās un tematiski fokusēti pasākumi ar mērķi stiprināt
fokusētas sadarbības grupas - ikgadēji vismaz 5 katrā no
valstīm; 2) kopēju pētniecības projektu pieteikumu
sagatavošana vai diasporas pētnieku / profesoru sadarbība ar
zinātniskajām institūcijām Latvijā - 5 |
IZM |
LIAA, diasporas organizācijas
(ar kurām noslēgti sadarbības līgumi), Latvijas diplomātiskās
pārstāvniecības |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
ESF |
| 3.2.4. |
5.Pasaules latviešu zinātnieku
kongresa organizēšana |
Organizēts 5.Pasaules latviešu
zinātnieku kongress |
Iesaistīti 800 zinātnes jomas
pārstāvji, tai skaitā vismaz 70 diasporas pārstāvji |
IZM |
LIAA, Latvijas diplomātiskās
pārstāvniecības, diasporas organizācijas, nozaru
organizācijas, citi soc. partneri |
2023.gads |
ESF |
| 4.
Rīcības virziens: Atbalsts remigrācijai |
| Attiecināmie politikas plānošanas dokumenti: |
Reģionālās politikas pamatnostādnes
2021.-2027.gadam |
|
Politikas mērķis: Nodrošināt labvēlīgus apstākļus
remigrācijai |
| Politikas rezultāti un rezultatīvie
rādītāji: |
1) Diasporai nodrošināta informācija par darba un dzīves
iespējām, atgriežoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā;
2) Sniegts individuāls atbalsts diasporas pārstāvjiem, kuri
apsver iespēju vai ir lēmuši atgriezties un strādāt
Latvijā;
3) Sniegts praktisks atbalsts remigrējušo integrācijai
Latvijā;
4) Atvieglotas administratīvas procedūras remigrācijas
procesā;
5) 3 gados Latvijā
atgriezušies 16500 remigranti (katru gadu 5500 remigranti)
(rādītājs pēc CSP datiem).
|
|
Nr.
|
Uzdevums/Pasākums
|
Darbības
rezultāts
|
Rezultatīvais rādītājs
|
Atbildīgā
institūcija
|
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji
|
Izpildes
termiņš
|
Nepieciešamais budžets gadā (indikatīvi) un finansējuma
avots
|
| 4.1.
Sekmēt informācijas pieejamību diasporai par remigrācijas un
darba iespējām Latvijā |
| 4.1.1. |
Veicināt
informācijas pieejamību diasporai par darba un
uzņēmējdarbības iespējām Latvijā |
Sniegta informācija
par brīvajām darba vietām un darba tirgus situāciju Latvijā;
Īstenoti atbalsta pasākumi remigrantu nodarbinātības
veicināšanai un integrācijai darba tirgū Latvijā |
2 tiešsaistes
(Eiropas darba dienu platformā) darba un karjeras dienas
Latvijā gadā; sistemātiska noderīgas informācijas izplatīšana
ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo auditorijai
sociālā tīkla Facebook kontā EURES Latvia; NVA mājaslapas
sadaļas "Vēlies atgriezties Latvijā", kurā tiek
piedāvāta informācija par NVA un EURES atbalstu remigrācijas
jautājumos pilnveide; EURES konsultācijas (praktiski
jautājumi par administratīvajām procedūrām, atgriežoties
Latvijā, meklējot darbu, sociālās sistēmas koordinācija
u.c.), t.sk. EURES konsultācijas tiešsaistē; NVA CV un
vakanču portāla uzlabošana un popularizēšana, attālināto
pakalpojumu pilnveide; NVA pārstāvniecība latviešu diasporas
organizāciju, Latvijas Republikas diplomātisko pārstāvniecību
organizētajos pasākumos Latvijas valstspiederīgo atbalstam;
Sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī
privātajiem sadarbības partneriem (Latvija Strādā, Your
Move) |
LM |
NVA |
Ikgadēji (līdz
31.12.2023.) |
ESF |
| 4.1.2. |
Sniegt informatīvu atbalstu un
individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības u.c. ar
remigrāciju saistītos jautājumos ar reģionālo remigrācijas
koordinatoru tīkla starpniecību |
Sagatavoti personalizēti
informācijas piedāvājumi potenciālajiem remigrantiem un
remigrantiem; ar koordinatoru atbalstu Latvijā ir atgriezušas
personas pēc ilgstošas prombūtnes ārvalstīs |
Sagatavoti vismaz 1500
personalizēti piedāvājumi gadā; laika posmā no 2021.gada līdz
2023.gadam uz dzīvi Latvijā ar koordinatoru atbalstu ir
atgriezušās ne mazāk kā 1 750 personas |
VARAM, Plānošanas reģioni |
Pašvaldības |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
221 7659 VBF |
| 4.1.3. |
Nodrošināt iespēju papildus
dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi
Latvijā |
Atbilstoši pieņemtajiem
grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā veiktas izmaiņas
Iedzīvotāju reģistrā (Fizisko personu reģistrā) un saistīto
Valsts informācijas sistēmu savietotāja infrastruktūras
(latvija.lv) e-pakalpojumos |
Radīta iespēja diasporas
pārstāvjiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt
vienu papildu adresi Latvijā, lai atvieglotu sagatavošanās
pasākumus, kas saistīti ar vēlmi atgriezties uz pastāvīgu
dzīvi Latvijā |
IEM |
VRAA |
2021.gada 1.jūlijs |
Esošā VBF ietvaros
|
| 4.1.4. |
Attīstīt vienoto valsts un
pašvaldību portālu www.latvija.lv, nodrošinot aktuālo
informāciju par valsts un pašvaldību sniegtajiem
pakalpojumiem, kas svarīgi tiem, kas plāno atgriezties
Latvijā |
Vienuviet nodrošināts
www.latvija.lv lietotājiem viegli uztverams, pieejams un
aktuāls informāciju dzīves situāciju aprakstos gan dzīves
situācijā "Kas jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem
ārzemēs?", gan arī "Atgriešanās un pārcelšanās uz
dzīvi Latvijā" |
Dzīves situāciju "Kas
jāievēro Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs" un
"Atgriešanās un pārcelšanās uz dzīvi
Latvijā" unikālo skatījumu skaits gadā portālā
www.latvija.lv 1 500. |
VARAM |
VRAA |
2022.gads 4.ceturksnis |
ESF |
| 4.2.
Pakalpojumi un atbalsts diasporas pārstāvju integrācijai
Latvijā |
| 4.2.1. |
Reģionālo remigrācijas atbalsta
pasākumu īstenošana |
Radītas jaunas nodarbinātības
iespējas reģionos, t.sk. izveidotas jaunas darba vietas,
nodrošinot priekšnoteikumus remigrācijai |
Radītas vismaz 50 jaunas darba
vietas |
VARAM |
Plānošanas reģioni |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
421 76410 VBF |
| 4.2.2. |
Sekmēt atbalstu latviešu valodas
apguvei remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem |
Latviešu valodu apguvušas
personas (skaits gadā), kas paaugstinājuši valsts valodas
prasmes līmeni par vienu pakāpi |
Gadā apmācītas 150 personas |
SIF |
|
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
34 149 VBF |
| 4.2.3. |
Veicināt
nepilngadīgo remigrantu iekļaušanos Latvijas izglītības
sistēmā un remigrējušo ģimeņu sociolingvistisko
integrāciju |
4.2.3.1. Izstrādāti grozījumi MK
noteikumos Nr.591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek
uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās
izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības
grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi" |
Plānots, ka grozītie MK
noteikumi noteiks, ka izglītojamam, kurš iepriekš ir mācījies
Latvijā, vai citas valsts izglītojamam, kurš iepriekš nav
ieguvis izglītību Latvijā, nosaka viena līdz divu mācību gada
laikā īstenojamos valsts finansētos atbalsta pasākumus
obligātās pamatizglītības ieguvei - latviešu valodas prasmes
pilnveidei un mācību priekšmetu "Latviešu valoda"
vai "Literatūra", vai "Latviešu valoda un
literatūra" un citu mācību priekšmetu apguvei |
IZM |
|
2021.g. |
Esošā VBF ietvaros |
| 4.2.3.2. Īstenots pasākumu cikls
remigrējušo ģimeņu integrācijas atbalstam |
1) Organizētas nometnes remigrantu ģimenēm (norises laiks:
2022.gada, 2023.gada oktobris/novembris) Nometnē, līdztekus
integrācijas un valodas tēmu apguvei, tiks veicināta
vietējo un remigrantu bērnu sapratne, dalībnieki - 30
personas.
2) Informatīvu ceļvežu izstrāde remigrantiem - 2 ceļveži
(on-line versija); atbalsta sniegšanai skolotāja darbā un
darbā ar vecākiem - kopējais lietotāju skaits 4000
personu.;
3) Latviešu valodas nodarbības tiešsaistē remigrējušiem
skolēniem vai skolēniem, kuru ģimenes gatavojas remigrēt
(nodrošināta latviešu valodas apguve Classflow
(tālmācības) vidē remigrantu bērniem un pusaudžiem -
2022.gadā un 2023.gadā sniegts atbalsts latviešu valodas
apguvē 100 skolēniem)
|
IZM |
LVA |
Ikgadēji (līdz 31.12.2023.) |
2021. g. - 0 VBF; 2022. g. 100
136 VBF
2023.g. 88 636 VBF |
| 4.3.
Administratīvo šķēršļu mazināšana remigrantiem |
| 4.3.1. |
Uzlabot profesionālo
kvalifikāciju atzīšanas procesu remigrējušo diasporas locekļu
ātrākai iesaistei darba tirgū |
Izstrādāti un virzīti
priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi likumā "Par
reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas
atzīšanu"" |
Grozījumi paredzēs divkārši
saīsināt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas lēmuma
pieņemšanas termiņu gadījumos, ja pretendents ir diasporas
loceklis, kurš profesionālo kvalifikāciju ir ieguvis Eiropas
Savienības dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācijas dalībvalstī, Ziemeļatlantijas līguma
organizācijas dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas
Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē vai valstī, ar kuru
Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības
atzīšanu |
IZM |
|
2021.g. |
Nav fiskālas ietekmes |
| 4.3.2. |
Īstenot pasākums
diasporas bērnu un jauniešu piesaistei profesionālās un
augstākās izglītības jomā Latvijā |
1) izmantojot platformu "StudyinLatvia" kopā ar
augstskolām īstenot pasākumus diasporas jauniešiem, lai
piesaistītu viņus studijām Latvijā latviešu vai angļu
valodā;
2) lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību ar diasporu
profesionālās izglītības eksporta jomā, būtiska ir regulāra
un sistēmiska informācijas apmaiņa;
3) tiek iegūta iespējami precīza informācija par diasporas
jauniešu interesi un potenciālu iesaistīties Latvijas
profesionālās izglītības procesos;
4) interesentiem, kas vēlas apgūt profesionālās izglītības
programmas, t.sk. arī izglītojamiem diasporā, sākotnējas
informācijas ieguvei ir iespēja izmantot portālus Profesiju
pasaule, http://www.profesijupasaule.lv/ un NIID,
http://www.niid.lv/;
5) plānots grozīt normatīvos aktus (Jāveic grozījumi
Augstskolu likumā un Izglītības likumā, kur tiks noteikts
deleģējums jaunu MK noteikumu izstrādei), lai augstskolas,
kas izpilda noteiktus nosacījumus, no noteiktām valstu
grupām var atzīt izglītības diplomus studiju uzsākšanai vai
to turpināšanai
|
1) Platformā "StudyinLatvia" uzturēta informācija
par studijām Latvijā latviešu un angļu valodā;
2) IZM profesionālās izglītības pievilcības veicināšanas
un popularizēšanas kampaņa, piesaistot arī diasporas
jauniešus. Kampaņa sniegs ieguldījumu diasporas jauniešu
informētības pakāpes palielināšanai;
3) Risināts jautājums par diasporas interesentu apzināšanu
un šī procesa sistēmisku īstenošanu. Veikta aptauja,
izpēte, lai plānotu un veiktu turpmākus mērķtiecīgus
pasākumus diasporas jauniešu dalības Latvijas profesionālās
izglītības sistēmā;
4) informācija diasporai par profesionālās izglītības
programmām portālos Profesiju pasaule,
http://www.profesijupasaule.lv/ un NIID,
http://www.niid.lv/;
5) augstskolas atzīst ārvalstu izglītības diplomus studiju
uzsākšanai vai to turpināšanai;
6) IZM organizē motivējošus un skaidrojošus pasākumus
Latvijas izglītības iestādēm par diasporas bērnu un
jauniešu iesaisti Latvijas izglītības procesos
|
IZM |
|
Ikgadēji (līdz
31.12.2023.) |
Esošā VBF
ietvaros |
| 4.3.3. |
Izstrādāt citus priekšlikumus
papildu adreses piemērošanai remigrācijas procesa
atvieglošanai |
Mazināti administratīvie šķēršļi
remigrācijas procesā |
1) Izvērtēts priekšlikums par
papildu adreses piemērošanu diasporai pieteikt kapavietu
likumprojekta, kas paredz noteikt ar apbedīšanas pakalpojumu,
kā arī kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistītus
jautājumus, izstrādes gaitā;
2) Izvērtētas iespējas kā atvieglot pieeju finanšu
pakalpojumu pieejamību diasporai;
3) Izvērtētas iespējas atzīt diasporas bērnu ārvalsts ārstu
izziņas par bērna veselības stāvokli, kas paredzētas bērnu
reģistrēšanai uzņemšanai vispārizglītojošās izglītības
iestādē vai pirmsskolas iestādē Latvijā, t.sk. iespējas
papildu adreses pielietošanai šajos procesos |
1)VARAM
2) FM
3) IZM
|
2) FKTK, FNA
3) VM |
1) 2023.g.;
2) 2021.g.
3) 2021.februāris |
Nav fiskālas ietekmes |
| 4.3.4. |
Repatriācijas programmas
pārskatīšana un pielāgošana Diasporas likumam |
Veikta analīze par Repatriācijas
un Diasporas likumu iespējamo pārklāšanos, lai nodrošinātu
visām remigrantu grupām vienlīdzīgus nosacījumus |
Izstrādāti priekšlikumi
likumprojekta(u) grozījumiem |
ĀM |
IEM |
2021.g. |
Nav fiskālas ietekmes |
IV Teritoriālā perspektīva
Nav attiecināms
V Ietekmes novērtējums uz valsts uz
pašvaldību budžetu
1. Kopsavilkums par plānā iekļauto
uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta
finansējumu.
|
Nr.
|
Uzdevums/
pasākums
|
Budžeta resors
|
Budžeta programmas
(apakšprogrammas) kods un nosaukums
|
Vidēja termiņa budžeta
ietvara likumā plānotais finansējums
|
Nepieciešamais papildus
finansējums
|
Pasākuma īstenošanas gads (ja
pasākuma īstenošana ir terminēta)
|
|
2021.gads
|
2022.gads
|
2023.gads
|
2021.gads
|
2022.gads
|
2023.gads
|
turpmākajā laikaposmā līdz
pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir
terminēta)
|
turpmāk ik gadu (ja pasākuma
izpilde nav terminēta)
|
| |
|
Finansējums plāna realizācijai kopā
|
|
3 075
426
|
3 071
626
|
3 071
626
|
0
|
1 007
115
|
1 105
615
|
|
820
615
|
|
| |
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
08.Sabiedrības integrācijas
fonds
|
|
34 149
|
34 149
|
34 149
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
03.00.00 "Remigrācijas
atbalsta pasākumi"
|
34 149
|
34 149
|
34 149
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
11.Ārlietu ministrija
|
|
226 238
|
226 238
|
226 238
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
226 238
|
226 238
|
226 238
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
12.Ekonomikas ministrija
|
|
235 000
|
235 000
|
235 000
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
28.00.00 "Ārējās
ekonomiskās politiskas ieviešana"
|
235 000
|
235 000
|
235 000
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
14.Iekšlietu ministrija
|
|
|
|
|
0
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
11.01.00 "Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde"
|
|
|
|
0
|
|
|
|
|
|
| |
|
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
|
1 097 275
|
1 097 275
|
1 097 275
|
0
|
100 136
|
88 636
|
|
88 636
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
1 097 275
|
1 097 275
|
1 097 275
|
0
|
100 136
|
88 636
|
|
88 636
|
|
| |
|
21.Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija
|
|
643 529
|
643 529
|
643 529
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
30.00.00 "Attīstības
nacionālie atbalsta instrumenti"
|
43 529
|
43 529
|
43 529
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
31.00.00 "Atbalsts
plānošanas reģioniem"
|
600 000
|
600 000
|
600 000
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
22.Kultūras ministrija
|
|
788 235
|
797 435
|
797 435
|
0
|
81 000
|
366 000
|
|
81 000
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
788 235
|
797 435
|
797 435
|
0
|
81 000
|
366 000
|
|
81 000
|
|
| |
|
35.Centrālā vēlēšanu
komisija
|
|
13 000
|
|
|
0
|
20 000
|
|
|
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas
|
|
|
|
|
20 000
|
|
|
|
|
| |
|
|
03.00.00 "Pašvaldību
vēlēšanas"
|
13 000
|
|
|
0
|
|
|
|
|
|
| |
|
47.Radio un televīzija
Nacionālā elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padome
|
|
38 000
|
38 000
|
38 000
|
0
|
805 979
|
650 979
|
|
650 979
|
|
| |
|
|
tai skaitā:
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
435000
|
280 000
|
|
280 000
|
|
| |
|
|
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
223 400
|
223 400
|
|
223 400
|
|
| |
|
|
02.00.00 "Latvijas Radio
programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
147 579
|
147 579
|
|
147 579
|
|
| |
|
|
04.00.00 "Komerciālās
televīzijas un radio"
|
38 000
|
38 000
|
38 000
|
|
|
|
|
|
|
| 1.rīcības virziens |
|
1.1.1.
|
Sniegt atbalstu nedēļas
nogales skolām, vasaras vidusskolām
|
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
314 049
|
314 049
|
314 049
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.2.
|
Metodisko mācību līdzekļu
izstrāde un pieejamība diasporai
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
178 528
|
178 528
|
178 528
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.3.
|
Atbalsts citiem neformālās
izglītības pasākumiem, īpaši bērnu un jauniešu
mērķauditorijā
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
139 605
|
139 605
|
139 605
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.4.
|
Izstrādāt ceļa karti
diasporas nedēļas nogales skolām un citiem neformālās
izglītības pasākumiem, t.sk. īslaicīgām vizītēm Latvijas
skolās
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
52 000
|
52 000
|
52 000
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.5.
|
Koordinēt un sniegt atbalstu
diasporas skolotāju un izglītotāju konsultēšanai un
profesionālās meistarības pilnveidei
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
146 931
|
146 931
|
146 931
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.6.
|
Iesaistīt diasporas bērnus un
jauniešus tālmācības programmās Latvijas skolās un
augstskolās un izvērtēt iespējas organizēt īslaicīgas
diasporas bērnu un jauniešu vizītes Latvijas skolās
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
213 162
|
213 162
|
213 162
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.7.
|
Nodrošināt valsts valodas
prasmes pārbaudes un to pieejamību diasporai
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
53 000
|
53 000
|
53 000
|
|
|
|
|
|
|
|
1.1.8.
|
Nodrošināts atbalsts
diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm.
|
22.Kultūras ministrija
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
156 516
|
156 516
|
156 516
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.1.1.
|
Atbalstīt profesionālās
kultūras un mākslas pieejamību diasporai - koncerti,
viesizrādes, tikšanās ar kultūras (literatūras, mākslas
u.tml.) profesionāļiem u.c. līdzīgi pasākumi
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
30 000
|
30 000
|
30 000
|
0
|
10 000
|
10 000
|
|
10 000
|
|
|
1.2.1.2.
|
Atbalstīt diasporā iedibināto
tradīciju pēctecību un vairākpaaudžu ģimeņu (3x3)
sadarbības programmu
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
70 000
|
70 000
|
70 000
|
0
|
10 000
|
10 000
|
|
10 000
|
|
|
1.2.1.3.
|
Atbalstīt diasporā
iedibinātās jauniešu (2x2) nometnes nacionālo tradīciju
pēctecības veicināšanai
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
7 000
|
7 000
|
7 000
|
0
|
13 000
|
13 000
|
|
13 000
|
|
|
1.2.1.4.
|
Diasporas bērnu iesaiste
lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un
vecāku žūrija"
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
44 121
|
44 321
|
44 321
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.1.5.
|
Nodrošināt iespēju diasporas
centros izrādīt Latvijas filmas (spēlfilmas, animācijas un
dokumentālās filmas)
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
|
|
|
0
|
30 000
|
30 000
|
|
30 000
|
|
|
1.2.1.6.
|
Diasporas mūziķu ieguldījums
Latvijas mūzikas talantu meistarklasēs
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
|
|
|
0
|
15 000
|
15 000
|
|
15 000
|
|
|
1.2.2.1.
|
Atbalsts latviešiem ārzemēs
Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības
nodrošināšanai
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
40 000
|
40 000
|
40 000
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.2.2.
|
Metodiskais atbalsts latviešu
diasporas pašdarbības kopu darbības atbalstam to mītnes
zemēs un diskusijas par kultūras jautājumiem
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
35 000
|
39 000
|
39 000
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.2.3.
|
Mērķa pasākumi diasporas
pašdarbības kopu darbības atbalstam un deju svētku
tradīcijas ilgtspējas nodrošinājumam
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
84 000
|
84 000
|
84 000
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.2.4.
|
Diasporas dalībnieku
atbalstam Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā
Latvijā
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
|
|
|
|
|
285 000
|
|
|
2023.g.
|
|
1.2.3.1.
|
Diasporas arhīvu un
nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana - apzināšana,
izpēte, digitalizācija, pārvešana uz Latviju
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
40 576
|
45 576
|
45 576
|
|
|
|
|
|
|
|
1.2.3.2.
|
Pasākumi latviešu diasporas
mākslas saglabāšanai un eksponēšanai Latvijā
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
12 000
|
12 000
|
12 000
|
0
|
3 000
|
3 000
|
|
3 000
|
|
|
1.2.3.3.
|
Diasporas materiālās kultūras
un vēstures mantojuma apzināšana, komplektēšana un
komunicēšana sabiedrībai
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
30 000
|
30 000
|
30 000
|
|
|
|
|
|
|
| 2.rīcības virziens |
|
2.1.1.
|
Nodrošināt diasporas iesaisti
politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē
(it īpaši ar diasporu saistīto)
|
11.Ārlietu ministrija
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
1 000
|
1 000
|
1 000
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1.2.
|
Nodrošināt Diasporas
konsultatīvās padomes darbību
|
11.Ārlietu ministrija
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
3 300
|
3 300
|
3 300
|
|
|
|
|
|
|
|
2.1.3.
|
Veicināt balsstiesīgo
diasporas pārstāvju iesaisti vēlēšanās, pilnveidojot
vēlēšanu pieejamību un informētību par balsošanas iespējām
ārvalstīs
|
35.Centrālā vēlēšanu
komisija
|
03.00.00 "Pašvaldību
vēlēšanas"
|
13 000
|
|
|
0
|
|
|
|
20000 eiro vēlēšanu gados
|
|
|
02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas"
|
|
|
|
|
20 000
|
|
|
2.2.1.
|
Atbalstīt diasporas
organizāciju darbību
|
22.Kultūras ministrija
|
26.02.00
"Diasporas pasākumu īstenošana"
|
199 022
|
199 022
|
199 022
|
|
|
|
|
|
|
|
2.2.2.
|
Atbalstīt sadarbības
projektus ar diasporu, diasporas ieguldījuma Latvijā
veicināšanai, t.sk. vēstniecību sadarbībai ar diasporu
|
11.Ārlietu ministrija
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
158 938
|
158 938
|
158 938
|
|
|
|
|
|
|
|
2.3.1.
|
Sabiedriskā pasūtījuma
veidošana un pārraidīšana par diasporas un remigrācijas
tematiku komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas
līdzekļos
|
47. Radio un televīzija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
|
04.00.00 "Komerciālās
televīzijas un radio"
|
38 000
|
38 000
|
38 000
|
|
|
|
|
|
|
|
2.3.2.
|
Mediju atbalsta fonda
ietvaros atbalsts diasporas medijiem un Latvijas medijiem
diasporai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un
nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
|
22.Kultūras ministrija
|
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana"
|
40 000
|
40 000
|
40 000
|
|
|
|
|
|
|
|
2.3.3.
|
Sabiedrisko elektronisko
plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamības
nodrošināšana visā Latvijas teritorijā, kā arī diasporas
mītnes zemēs
|
47. Radio un televīzija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
|
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
435 000
|
280 000
|
|
280 000
|
|
|
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
223 400
|
223 400
|
|
223 400
|
|
|
02.00.00 "Latvijas Radio
programmu veidošana un izplatīšana"
|
|
|
|
0
|
147 579
|
147 579
|
|
147 579
|
|
|
2.4.1.
|
Atbalstīt LU Diasporas un
migrācijas pētījumu centra darbību
|
11.Ārlietu ministrija
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
23 000
|
23 000
|
23 000
|
|
|
|
|
|
|
| 3.rīcības virziens |
|
3.1.1.
|
Pasaules latviešu ekonomikas
un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšana
|
11.Ārlietu ministrija
|
97.00.00 "Nozaru vadība
un politikas plānošana"
|
40 000
|
40 000
|
40 000
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1.2.
|
Diasporas iesaiste Latvijas
uzņēmējdarbībā un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas
paaugstināšanā
|
12.Ekonomikas ministrija
|
28.00.00. "Ārējās
ekonomiskās politikas ieviešana"
|
235 000
|
235 000
|
235 000
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1.3.
|
Diasporas iesaiste eksporta
veicināšanā un investīciju piesaistē
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1.4.
|
Diasporas iesaiste Latvijas
tūrisma nozares eksporta veicināšanā
|
|
|
|
|
|
|
|
3.1.5.
|
Diasporas studentu un
jauniešu informēšana un iesaiste uzņēmējdarbībā un darba
tirgū Latvijā
|
|
|
|
|
|
|
| 4.rīcības virziens |
|
4.1.2.
|
Sniegt informatīvu atbalstu
un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības
u.c. ar remigrāciju saistītos jautājumos ar reģionālo
remigrācijas koordinatoru tīkla starpniecību
|
21.Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija
|
31.00.00 "Atbalsts
plānošanas reģioniem"
|
200 000
|
200 000
|
200 000
|
|
|
|
|
|
|
|
30.00.00 "Attīstības
nacionālie atbalsta instrumenti"
|
21 765
|
21 765
|
21 765
|
|
|
|
|
|
|
|
4.1.3.
|
Nodrošināt iespēju papildus
dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi
Latvijā
|
14.Iekšlietu ministrija
|
11.01.00 "Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde"
|
|
|
|
0
|
|
|
|
|
2 021
|
|
4.2.1.
|
Reģionālo remigrācijas
atbalsta pasākumu īstenošana
|
21.Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija
|
31.00.00 "Atbalsts
plānošanas reģioniem"
|
400 000
|
400 000
|
400 000
|
|
|
|
|
|
|
|
30.00.00 "Attīstības
nacionālie atbalsta instrumenti"
|
21 764
|
21 764
|
21 764
|
|
|
|
|
|
|
|
4.2.2.
|
Sekmēt atbalstu latviešu
valodas apguvei remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem
|
08.Sabiedrības integrācijas
fonds
|
03.00.00 "Remigrācijas
atbalsta pasākumi"
|
34 149
|
34 149
|
34 149
|
|
|
|
|
|
|
|
4.2.3.2.
|
Īstenots pasākumu cikls
remigrējušo ģimeņu integrācijas atbalstam
|
15.Izglītības un zinātnes
ministrija
|
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde"
|
|
|
|
0
|
100 136
|
88 636
|
|
88 636
|
|
Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām plānā paredzēto
pasākumu īstenošanu 2021.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022.gadā un
turpmāk skatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta
likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta
sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un
centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem
prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām
iespējām.
Ja, īstenojot 2021.-2023.gada plānā noteiktos pasākumus, rodas
situācija, kad nav iespējams īstenot kādu no plānā paredzētajiem
pasākumiem vai palicis neizmantots finansējums no attiecīgā
pasākuma īstenošanas, par pieejamā finansējum izlietojumu lemt
atbildīgā institūcija saskaņā ar atbilstošos normatīvos
noteikto.
Plānā ietvertie pasākumi tiks izvērtēti Komercdarbības
atbalsta kontroles likuma 5.panta kontekstā, un plānotie
komercdarbības atbalsta pasākumi, ievērojot Komercdarbības
atbalsta kontroles likumu, tiks iesniegti Finanšu ministrijā.
Īstenojot projektus finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri,
ja attiecināms, piesaista pakalpojuma sniedzējus un preču
piegādātājus atbilstoši publisko iepirkumu regulējumam, īstenojot
atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu
konkursa procedūru.
2. Detalizēts aprēķins Plānā
iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamajam papildu
finansējumam.
| Nr. |
Uzdevums/Pasākums |
Budžeta resors |
Budžeta programmas
(apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Nepieciešamais
papildus finansējums, eiro |
Aprēķins |
| 2021.gads |
2022.gads |
2023.gads |
|
|
|
Finansējums plāna realizācijai kopā |
|
0 |
1 007
115 |
1 105
615 |
|
| tai skaitā: |
|
|
|
|
|
| 14.Iekšlietu ministrija |
|
0 |
|
|
|
| |
tai skaitā: |
|
|
|
|
| |
11.01.00 "Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde" |
0 |
|
|
|
| 15.Izglītības un zinātnes
ministrija |
|
0 |
100 136 |
88 636 |
|
| |
tai skaitā: |
|
|
|
|
| |
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde" |
0 |
100 136 |
88 636 |
|
| 22.Kultūras ministrija |
|
0 |
81 000 |
366 000 |
|
| |
tai skaitā: |
|
|
|
|
| |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
81 000 |
366 000 |
|
| 35.Centrālā vēlēšanu
komisija |
|
0 |
20000 |
|
|
| |
tai skaitā: |
|
|
|
|
| |
03.00.00 "Pašvaldību
vēlēšanas" |
0 |
|
|
|
| |
02.00.00 "Saeimas
vēlēšanas" |
|
20000 |
|
|
47.Radio un televīzija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
|
0 |
805 979 |
650 979 |
|
| |
tai skaitā: |
|
|
|
|
| |
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" |
0 |
435 000 |
280 000 |
|
| |
03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" |
0 |
223 400 |
223 400 |
|
| |
02.00.00 "Latvijas Radio
programmu veidošana un izplatīšana" |
0 |
147 579 |
147 579 |
|
|
1.rīcības virziens |
| 1.2.1.1. |
Atbalstīt profesionālās kultūras
un mākslas pieejamību diasporai - koncerti, viesizrādes,
tikšanās ar kultūras (literatūras, mākslas u.tml.)
profesionāļiem u.c. līdzīgi pasākumi |
22.Kultūras
ministrija |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
10 000 |
10 000 |
Divi pasākumi Latvijas
profesionālās kultūras pasākumu nodrošināšanai diasporas
centros -
10 000 eiro = 2 pasākumi x 5000 eiro, t.sk. norises vietas
noma, apskaņošana un apgaismošanas izmaksas, mākslinieku
izmitināšana un ceļa izmaksas, administratīvās izmaksas, u.c.
izmaksas |
| 1.2.1.2. |
Atbalstīt nacionālo tradīciju
pēctecības un vairākpaaudžu ģimeņu (3x3) sadarbības
programmas |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
10 000 |
10 000 |
Divu papildu vairākpaaudžu
ģimeņu saietu norisei ārpus Latvijas (piemēram, Eiropā, ASV,
Austrālijā) -
10 000 eiro = 2 nometnes x 5000 eiro, t.sk. norises vietas
noma, dalībnieku ēdināšanas izmaksu segšana, administratīvās
izmaksas, u.c. izmaksas |
| 1.2.1.3. |
Atbalstīt Latvijā un ārvalstīs
dzīvojošo jauniešu (2x2) nometnes nacionālo tradīciju
pēctecības veicināšanai |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
13 000 |
13 000 |
Divu papildu semināru
organizēšana jauniešiem Latvijā un/ vai ārpus Latvijas
-
13 000 eiro = 2 semināri x 6500 eiro, t.sk. norises vietas
noma, dalībnieku ēdināšanas izmaksu segšana, lektoru ceļa
izdevumi, administratīvās izmaksas, u.c. izmaksas |
| 1.2.1.5. |
Nodrošināt iespēju diasporas
centros izrādīt Latvijas filmas (spēlfilmas, animācijas un
dokumentālās filmas) |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
30 000 |
30 000 |
Latvijas filmas izrādīšanas
iespēja diasporas centros -
30 000 eiro = 100 seansi x 300 eiro (maksa par publisku
izpildījumu) |
| 1.2.1.6. |
Diasporas mūziķu ieguldījums
Latvijas mūzikas talantu meistarklasēs |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
15 000 |
15 000 |
Diasporas mūziķu iedibināti
meistarkursi Latvijas un diasporas jauno mūzikas talantu
skološanā -
15 000 eiro, t.sk. t.sk. norises vietas noma, dalībnieku
ēdināšanas izmaksu segšana, lektoru ceļa izdevumi,
administratīvās izmaksas, u.c. izmaksas |
| 1.2.2.4. |
Diasporas dalībnieku atbalstam
Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā Latvijā |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
|
|
285 000 |
Atbalsts diasporas pašdarbības
(koru, deju, teātra un folkloras) kopu dalībai (izmitināšana
un ēdināšana) Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētku
laikā Rīgā - 285 000 eiro, t.sk. -
- 135 000 eiro - 1500 dalībnieki x 5 naktis x 18 eiro
(kopmītņu cena par nakti)
- 150 000 eiro - 2500 dalībnieki x 5 dienas x 12
eiro/dienā |
| 1.2.3.2. |
Pasākumi latviešu diasporas
mākslas saglabāšanai un eksponēšanai Latvijā |
26.02.00 "Diasporas
pasākumu īstenošana" |
0 |
3 000 |
3 000 |
Atbalsts diasporas mākslinieku
oriģināldarbu kolekciju izstāžu rīkošana Latvijā - 3 000
eiro, t.sk. eksponātu transportēšana, glabāšana un
izstādīšana, sezonālas un ceļojošās izstādes, publicitātes
pasākumi |
|
2.rīcības virziens |
| 2.1.3. |
Veicināt balsstiesīgo diasporas
pārstāvju iesaisti vēlēšanās, pilnveidojot vēlēšanu
pieejamību un informētību par balsošanas iespējām
ārvalstīs |
35.Centrālā vēlēšanu
komisija |
03.00.00 "Pašvaldību
vēlēšanas" |
0 |
|
|
CVK budžeta ietvaros. |
| 2.3.3. |
Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu
pieejamības nodrošināšana visā Latvijas teritorijā, kā arī
diasporas mītnes zemēs |
47. Radio un
televīzija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome |
03.01.00 " Latvijas Televīzijas programmu veidošana
un izplatīšana"
|
0 |
435 000 |
280 000 |
Tiek plānota papildus satura vienību radīšana portāla LSM
platformā. LSM bērnistabas sadaļā, kā arī papildus licenču
iegādes aktivitātes (izplatīšanas tiesības), lai
nodrošinātu kā animācijas tā arī neatkarīgo producentu
satura izplatīšanu visā pasaulē.
LSM bērnistabas sadaļā tiks izveidota diasporas bērniem
veltīta izklaidējoši izglītojoša rakstura sadaļa,
padziļināti mācot valodu, vēsturi, ģeogrāfiju un citas
attīstību veicinošas mācību vielas 50 000 eiro gadā - 1
papildus redaktora štata vietas izveide: 20 000 eiro; 3
izglītojoši izklaidējošu spēļu izveide gadā: 15 000 eiro; 5
īsa formāta video materiāli izveide gadā: 1 000 eiro; 5
paplašināta video formāta klipu izveide gadā: 5 000 eiro;
100 bērnu vecākiem domātu satura vienību izveide gadā: 9
000 eiro.
Diasporai domāta papildus oriģinālsatura izveide portālā
LSM 50 000 eiro gadā - 1 papildus redaktora štata vietas
izveide: 20 000 eiro; 5 000 eiro štata darbinieku
atalgojuma fonds par satura gabaldarbu izstrādi; 25 000
eiro autoratlīdzību fonds par satura gabaldarba izstrādi.
Kopā gadā plānota 600 satura vienību izveide.
Licenču iegāde animācijas filmu izplatīšanai visā
pasaulē 60 000 eiro gadā - vidējā cena par pasaules
tiesībām - no 1 000 līdz 1 500 eiro stundā. Gadā iespējams
iegādātās aptuveni 40 stundas, plānojot 4 pilnmetrāžas
animāciju un 2 animāciju seriālu tiesību iegādi.
Citu neatkarīgo producentu oriģinālsatura licenču iegāde
izplatīšanai visā pasaulē 120 000 eiro gadā - 14 latviešu
filmas gadā, plānotas 7 pilnmetrāžas spēlfilmas un 7
dokumentālās filmas;
Servera iegāde diasporas kanāla programmas materiālu
izvietošanai un programmu izlaidei (play-out) 155 000 eiro
(2022.gadā).
|
| 03.01.00 " Latvijas
Televīzijas programmu veidošana un izplatīšana" |
0 |
223 400 |
223 400 |
Tiek plānota papildus satura vienību ražošana,
sadarbojoties ar LTV Ziņu dienesta ārštata korespondentiem
Lielbritānijā un Īrijā reizi ceturksnī tiks organizēti
debašu formāta raidījumi Eiropas diasporas mītnes zemēs;
iknedēļas sižetu nodrošināšana; reizi ceturksnī veidoti
oriģinālsatura sižeti, sūtot LTV satura komandu
komandējumos uz diasporas mītnes zemēm. Sekmīgas un
kvalitatīvas satura pieejamības nodrošināšanai LSM un
Replay platformās ir nepieciešama Content Delivery Network
(CDN) pakalpojuma izmantošana.
Papildu informācija - papildu satura vienību radīšana,
sadarbojoties ar LTV Ziņu dienesta ārštata korespondentiem
Lielbritānijā 25 000 eiro gadā - 70 satura vienības gadā,
satura vienības vidējā cena ar PVN Lielbritānijā 200 - 400
eiro (variācijas saistītas ar papildus satura izveides
izmaksām - transports u.tml.); papildu satura vienību
radīšana, sadarbojoties ar LTV Ziņu dienesta ārštata
korespondentiem Īrijā 25 000 eiro gadā - 50 satura vienības
gadā, satura vienības vidējā cena ar PVN Lielbritānijā 300
- 500 eiro (variācijas saistītas ar papildus satura
izveides izmaksām - transports u.tml.).
Vismaz divi debašu formāta raidījumi Eiropas diasporas
mītnes zemēs 80 000 eiro gadā - 1 debašu raidījuma izmaksas
20 000 eiro. Iknedēļas sižetu nodrošināšana 25 000 eiro
gadā, reizi ceturksnī veidoti oriģinālsatura sižeti, sūtot
LTV satura komandu komandējumos uz diasporas mītnes zemēm
20 000 eiro gadā. Sekmīgas un kvalitatīvas satura
pieejamības nodrošināšanai LSM un Replay platformās ir
nepieciešama Content Delivery Network (CDN) pakalpojuma
izmantošana 48 400 gadā.
|
| 02.00.00 "Latvijas Radio
programmu veidošana un izplatīšana" |
0 |
147 579 |
147 579 |
Finansējums paredzēts diasporai domāta sabiedriskā
pasūtījuma ražošanai un pieejamības nodrošināšanai,
paredzot, ka šīs izmaksas ir iekļaujamas kopējā
sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirtajā valsts
budžeta dotācijā - 1) oriģinālsatura veidošanai, kas ietver
komandējumu izmaksas, ārštata korespondentu darbu, papildus
iknedēļas ziņu sižetu veidošana, debašu raidījumu veidošana
diasporas mītnes zemēs; 2) satura pieejamības
nodrošināšanai dažādās platformās un programmās, ņemot vērā
klausītāju vecumu un intereses; 3) licenču iegādei
oriģinālsatura izplatīšanai uz visu pasauli, tādējādi
nodrošinot satura pieejamību jebkurā diasporas mītnes
valstī; 4) multimediālu risinājumu nodrošināšana Latvijas
Radio diasporas tematikā veidotajam saturam. (Kopā turpmāk
katru gadu - 147 579 eiro).
Papildu informācija - Diasporas tematikai veltīta
satura, multimediāla satura, veidošana Latvijas Radio
programmās (izmaksas uzrādītas gadā), komandējumi:
Raidījumi LR1 programmā diasporas auditorijai
"Globālais latvietis. 21.gadsimts" multimediju
formāta nodrošināšanai (44 raidījumu multimedialitāte*,
komandējumi) 35 188 eiro un raidījums "Senči un
pēcteči" (12 raidījumi*, komandējumi) 13 446 eiro, LR2
programmā raidījums "Latviešiem pasaulē" (51
raidījuma papildu satura nodrošināšana*) 7 800 eiro, LR4
programmā raidījumi "Brexit: pēc tam"
(komandējumi, 5 reportāžas, 2 raidījumi*) 3 334 eiro,
"Kā jums šeit"? (52 raidījumi*) 5 000 eiro, LR5
"Rokas stiepienā"(komandējumi, 12 raidījumi*) 15
811 eiro, Radioteātra jauniestudējumi ar multimedialitāti
(7 iestudējumi*) 57 000 eiro un papildus Ziņu dienesta
saturs visās LR programmās 10 000 eiro (komandējumi, 4
komentāri, 4 intervijas, 2 analītiski materiāli, 20 sižeti
latviešu valodā, 12 sižeti krievu valodā*).
*Raidījumu skaits tiks precizēts iesniedzot konkrētā
gada Sabiedrisko pasūtījumu, kā arī saskaņā ar nodokļu
izmaiņām likumā.
|
|
4.rīcības virziens |
| 4.1.3. |
Nodrošināt iespēju papildus
dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi
Latvijā |
14.Iekšlietu ministrija |
|
0 |
|
|
Lai nodrošinātu ziņu iekļaušanu
un aktualizēšanu Iedzīvotāju reģistrā, izveidotu saskarnes
datu padošanai ārējiem lietotājiem (pašvaldībām),
nepieciešamas 86 cilvēkdienas (apjoms noteikts, vadoties, no
iepriekš veiktajiem programmatūras izstrādes un uzlabošanas
darbu veikšanai nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu
apjomiem).
86 cilvēkdienas x 520 eiro* x PVN 21% = 54 112 eiro.
Lai pielāgotu e-pakalpojumu "Iesniegums par dzīvesvietas
reģistrēšanu ārvalstīs", nepieciešamas 46 cilvēkdienas
(apjoms noteikts, vadoties, no iepriekš veiktajiem
programmatūras izstrādes un uzlabošanas darbu veikšanai
nepieciešamajiem laika, darba un izmaksu apjomiem).
46 cilvēkdienas x 520 eiro* x PVN 21% = 28 944 eiro. *Vienas
cilvēkdienas izmaksas ir 520 eiro (bez PVN) (atbilstoši EIS
pakalpojumam).
Kopā: 54 112 eiro + 28 944 eiro = 83 056 eiro - 12 585 eiro
=70 471 eiro
Ņemot vērā likumprojekta "Grozījumi Dzīvesvietas
deklarēšanas likumā" (Nr.337/Lp13) virzības gaitu
(likums Saeimā pieņemts 2020.gada 17.jūnijā, stājas spēkā
2021.gada 1.jūlijā) finansējumu 12 585 eiro apmērā (plānots
Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00
"Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde")
2021.gadā iespējams novirzīt informācijas sistēmas
pilnveidošanai. Līdz ar to 2021.gadā nepieciešams papildu
finansējums 70 471 eiro apmērā. Šos izdevumus plānots segt
Iekšlietu ministrijai paredzēto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros, ja nepieciešams, veicot apropriācijas pārdales
starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmā
(apakšprogrammām), pasākumiem un izdevumu ekonomiskās
klasifikācijas kodiem. |
| 4.2.3.2. |
Īstenots pasākumu cikls
remigrējušo ģimeņu integrācijas atbalstam |
15.Izglītības un zinātnes
ministrija |
04.00.00 "Valsts valodas
politika un pārvalde" |
0 |
100 136 |
88 636 |
1) 2022. un 2023.gadā.
Remigrantu ģimeņu nometne, 30 dalībnieki (ēdināšana, radošās
nodarbības, ekskursija - 18000 eiro, atalgojums skolotājiem,
lektoriem - 3000 eiro);
2) 2 ceļveži. 2022.g.papildināts un ievietots tīmekļa vietnē
ceļvedis remigrantu ģimenēm. Papildināts un ievietots tīmekļa
vietnē ceļvedis pedagogiem, kuri strādā ar remigrantu
ģimenēm. Tīmekļvietne (pakalpojuma līgums 4500 eiro); autori,
zin. un/vai literārais redaktors (autorlīgums 1500 eiro);
publicitātes izdevumi (pakalpojuma līgums 7000 eiro).
2023.g.papildināts un ievietots tīmekļa vietnē ceļvedis
remigrantu ģimenēm. Papildināts un ievietots tīmekļa vietnē
ceļvedis pedagogiem, kuri strādā ar remigrantu ģimenēm.
Autori, zin. un/vai literārais redaktors (autorlīgums 1500
eiro)
3) 2022-2023 ik gadu. Sagatavotas un novadītas 752 latviešu
valodas nodarbības tiešsaistē; veikta 100 potenciālo skolēnu
diagnostika un 16 grupu komplektēšana; 12 skolotāju
izglītošana un profesionālā pilnveide (kopā 66 136 eiro:
pakalpojumi - 15 000 eiro, atlīdzība - 51 136 eiro) |
1 Pasākumi diasporas atbalstam iepriekš bija daļa
no Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadā un to
īstenošanas plāniem, kā arī Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas plāna 2019.-2020.gadam.
Turklāt 2013.-2015.gadam MK kā atsevišķu diasporas plānošanas
dokumentu bija apstiprinājis (05.03.2013. sēdes prot. Nr.13
29.§ un 18.06.2013. prot. Nr.35 5.§) ĀM izstrādāto informatīvo
ziņojumu "Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas
diasporu 2013.-2015.gadā".
2 Hazans, M. 2020. Diasporas apjoma
novērtējums. Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu
centrs, 56.lpp.
3 Tekstā atspoguļotās summas neatspoguļo visu Plāna
finansējuma apjomu, bet tikai finanšu ietilpīgākās pozīcijas.
Pilnu finanšu sadalījumu skatīt Plāna III un V sadaļās
4 Mieriņa, I., Jansone, R. 2019. Diasporas
satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas.
Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, 4.lpp.
5 Mieriņa, I., Jansone, R. 2019. Diasporas
satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas.
Rīga: LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, 4.lpp.
6
https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px
7
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/meklet-tema/2694-iedzivotaju-skaita-izmainas-latvija-2019;
CSP datos iekļautie remigranti ir Latvijas valsts piederīgie,
kuri atgriezās Latvijā pēc vismaz viena gada prombūtnes.
8 "Finansējuma sadalījums uzdevumu/pasākumu
līmenī tiks atspoguļots ikgadējā LIAA pasākumu plānā, kurš
sagatavots atbilstoši aktuālajai situācijai"
9 200 000 eiro ir paredzēti koordinatoru ikdienas
darba nodrošināšanai, savukārt 21 765 eiro - remigrācijas
koordinatoru tīkla uzturēšanai un administrēšanai
10 400 000 eiro ir paredzēti reģionālajiem
remigrācijas atbalsta pasākumiem, savukārt 21 764 eiro -
atbalsta pasākumu īstenošanai un administrēšanai
Ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
