1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību. Šis likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

1.¹ pants. Likuma darbības joma

(Pants stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 9. punktu)

2. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.

3. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipi

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

(2) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.

(5) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, uzrunājot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izzina Latvijas sabiedrību un rosina auditorijas līdzdalību sabiedriski politiskajos, sociālajos, kultūras un sporta pasākumos un norisēs. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina zināšanas, radošumu un izaugsmi.

(6) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības izpratni par Latviju kā tiesisku un nacionālu valsti, stiprina latvisko identitāti, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas un latviešu zīmju valodas, lietojumu, veicina sabiedrības saliedētību uz valsts valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par tiesiskumu, nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu.

(7) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

(8) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti.

(9) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina to sniegto pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti.

(10) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

(11) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina pienācīgu Eiropas Savienības dalībvalstu informatīvās un kultūras telpas pieejamību.

(12) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina medijpratību — indivīdu spēju orientēties mainīgajā informatīvajā telpā, masu informācijas līdzekļu daudzveidībā, identificēt ar to saistītos riskus, apdraudējumus un iespējas.

(13) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi popularizē Eiropas kultūras mantojumu un rūpējas par tā saglabāšanu, tai skaitā nodrošinot savu arhīvu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

(14) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina valsts drošību un veicina Latvijas starptautisko sadarbību, kas vērsta uz miera nodrošināšanu un aizsardzību.

(15) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sadarbojas ar komerciālajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī citiem masu informācijas līdzekļiem un respektē to nozīmi demokrātiska plurālisma nodrošināšanā Latvijas informatīvajā telpā.

(16) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ar to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem rīkojas lietderīgi un nodrošina šo līdzekļu objektīvu, efektīvu un pārredzamu izlietojumu.

(17) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sadarbojas ar Latvijā reģistrētiem un strādājošiem neatkarīgajiem producentiem, kas rada augstvērtīgu saturu, nodrošinot viedokļu daudzveidības un neatkarīgas radošās un žurnālistikas vides attīstību.

4. pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un to juridiskais statuss

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir izveidoti un darbojas saskaņā ar šo likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem, kurus apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" (turpmāk — Latvijas Televīzija) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" (turpmāk — Latvijas Radio).

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī citas kapitālsabiedrības, ko dibina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Šādu kapitālsabiedrību dibināšanai, reorganizācijai un likvidācijai nepieciešama ikreizēja Ministru kabineta piekrišana.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajās kapitālsabiedrībās un veic to dalībnieku sapulces funkcijas. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par valsts kapitāla daļu turēšanu nesaņem atlīdzību no sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir veidot un izplatīt programmas un sniegt audiālus un audiovizuālus pakalpojumus sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

5. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada tā valde. Valde īsteno sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa administratīvo pārvaldību.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes sastāvā ir ne vairāk kā trīs locekļi.

(3) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var ievēlēt personu, kurai ir:

1) valsts valodas un vismaz vienas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasme valdes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamajā pakāpē;

2) nevainojama reputācija;

3) vismaz maģistra līmeņa augstākā izglītība;

4) zināšanas par plašsaziņas līdzekļu nozari, īpaši par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozīmi demokrātiskā sabiedrībā;

5) zināšanas par kapitālsabiedrību pārvaldību;

6) vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā, vai vismaz piecu gadu pieredze kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes augstā vadošā amatā, kura ieņemšana apliecina nepieciešamo iemaņu kopumu un kurā gūtā pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā tiek uzskatīta par priekšrocību;

7) citas būtiskas profesionālās iemaņas un kompetences atbilstoši konkrētajam valdes locekļa amatam.

(4) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa izraudzīšanas procesam nepiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta piekto, sesto un septīto daļu.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir definēt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas kārtību un kritērijus, pamatojoties uz valdes loceklim nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstu. Nominācijas komisijā iekļauj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjus un neatkarīgus ekspertus ar balsstiesībām, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personāla vadības (piesaistes), korporatīvās pārvaldības un uzņēmējdarbības vadības jomu pārstāvību, un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām. Nominācijas komisijas balsstiesīgo locekļu vairākumu veido neatkarīgie eksperti. Nominācijas komisija uz katru brīvo sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa amata vietu var izvirzīt vairākus kandidātus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no nominācijas komisijas izvirzītajiem kandidātiem uz katru brīvo sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa amata vietu izvirza ne vairāk kā vienu kandidātu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tās izvirzītā kandidāta vārdu un uzvārdu nedēļu pirms viņa ievēlēšanas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa amatā publisko savā tīmekļvietnē. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir tiesības, pamatoti argumentējot savu viedokli, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītās kandidatūras. Tādā gadījumā konkurss tiek organizēts atkārtoti. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem ir tiesības, parakstot apliecinājumu par informācijas neizpaušanu trešām personām, iepazīties ar vērtējamo kandidātu iesniegtajiem dokumentiem.

(6) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nedrīkst:

1) darboties politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, bet gadījumā, ja viņš tādā ir darbojies, viņam šī darbība jāaptur;

2) būt persona, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz publiskā kandidātu pieteikšanās procesa ietvaros noteiktā pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējai dienai ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, kura īsteno politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs);

3) būt neviena elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

4) būt sodīts par tīšu noziegumu, ja vien viņš nav reabilitēts vai viņam sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

5) būt persona, kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

6) būt persona, kura ir maksātnespējīgs parādnieks.

(7) Uz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(8) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nav tiesīgs izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus.

(9) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atsaukt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli pirms Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktā termiņa tikai tad, ja:

1) ir konstatēti tādi šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie apstākļi, kuri liedz attiecīgajai personai būt par valdes locekli;

2) valdes loceklis ir nodarījis kaitējumu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa interesēm vai arī nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus;

3) valdes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies valdes darbā vai slimības vai citu iemeslu dēļ ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas nespēj pildīt savus pienākumus;

4) valdes loceklis pārsniedz savas pilnvaras un tādējādi tieši vai netieši ietekmē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus.

(10) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli atsauc, ja par to nobalso divas trešdaļas no visiem padomes locekļiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publisko valdes locekļa atsaukšanas pamatojumu.

(11) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa pilnvaras nav pagarināmas. Viņu var ievēlēt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievērojot šā panta piektajā daļā noteikto kārtību.

(12) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa atlīdzības apmēru nosaka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.

(13) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

6. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors

(1) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu, ievērojot šā likuma 1. pantā noteikto mērķi un 3. pantā noteiktos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipus. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors, pieņemot redakcionālus lēmumus, konsultējas ar redakcionālo padomi. Redakcionālās padomes sastāvu apstiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors.

(3) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem.

(4) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādā un apstiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas. Tās publicējamas attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tīmekļvietnē un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē.

(5) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru var ievēlēt personu, kurai ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā.

(6) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru nevar kļūt persona, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz ievēlēšanai šajā amatā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī persona, kura ir politiskās partijas biedrs. Ja persona dienā, kad tā apstiprināta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amatā, ir politiskās partijas biedrs, tad pēc apstiprināšanas amatā tai nekavējoties jāpārtrauc sava dalība politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā.

(7) Uz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru attiecas tie paši ierobežojumi, kas šā likuma 5. panta sestajā daļā noteikti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim.

(8) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amata kandidātu izvirza attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde.

(9) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru pirms pilnvaru termiņa var atbrīvot no amata sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde, ja tam piekrīt divas trešdaļas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publisko sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora atbrīvošanas pamatojumu.

7. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa saimnieciskā darbība un tās nodrošināšana

(1) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kas nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisku organizāciju un fondu, organizētajos konkursos;

5) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, arī interneta vidē, aizliegts izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus, izņemot:

1) paziņojumus par sponsorēšanu (ar iespēju norādīt sponsorētā raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās sponsora nosaukumu, logotipu, preču zīmi vai atsauci uz sponsora preci vai pakalpojumu) attiecībā uz Eiropas Raidorganizāciju apvienības starptautisko pasākumu translācijām un Ministru kabineta apstiprinātajiem Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem pasākumiem;

2) paziņojumus par sponsorēšanu (ar iespēju norādīt sponsorētā raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās sponsora nosaukumu, logotipu, preču zīmi vai atsauci uz sponsora preci vai pakalpojumu) ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju attiecībā uz publisku vai privātu personu līdzfinansētiem kultūras, sporta, izglītojošiem un sociāliem projektiem, tai skaitā šo projektu ietvaros veiktiem raidījumu ierakstiem;

3) paziņojumus par raidījumu finansējuma avotiem (ar iespēju norādīt sponsorētā raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās sponsora nosaukumu, logotipu, preču zīmi vai atsauci uz sponsora preci vai pakalpojumu) atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām;

4) paziņojumus par filmu un ekranizējumu finansējuma avotiem (ar iespēju norādīt filmas vai ekranizējuma sākumā, kā arī vidū vai beigās līdzfinansētāju (sponsoru) nosaukumus, logotipus, preču zīmes vai atsauces uz pakalpojumiem) atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām;

5) reklāmas klipus tajos gadījumos, kad prasība pārraidīt reklāmas klipu ir licences līguma neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams iegūt šīs daļas 1. punktā minēto pasākumu pārraidīšanas tiesības;

6) informatīvus paziņojumus par kultūras pasākumiem ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju. Informatīvie paziņojumi nedrīkst ietvert informāciju par biļešu cenām, iegādes vietām, veidiem un līdzīgu komerciāla rakstura informāciju;

7) paziņojumus par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" organizēto izložu rezultātiem un izložu laimestu uzkrājumiem;

8) attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pašreklāmu un otra sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pašreklāmu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktais aizliegums izvietot komerciālus paziņojumus sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, pakalpojumos un interneta vidē neattiecas uz raidījumiem, kuros ir iekļauti paziņojumi par sponsorēšanu vai produktu izvietošanu, ja šie raidījumi uz licences līguma pamata iegūti no citās valstīs reģistrētām trešām personām un šo komerciālo paziņojumu izvietošana ir notikusi neatkarīgi no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa gribas, un sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis par to nav saņēmis finansiālā izteiksmē novērtējamu atlīdzību, un komerciālo paziņojumu izvietošana nav vērsta uz šā panta otrajā daļā noteiktā komerciālo paziņojumu izvietošanas aizlieguma apiešanu.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pēc iespējas nodrošina bezmaksas raidlaiku Satversmes pamatvērtības skaidrojošiem vēstījumiem, sabiedriski nozīmīgiem paziņojumiem (sludinājumiem) un aicinājumiem uz labdarību, kas atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām.

(5) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam nodrošina bezmaksas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, kā arī paziņojumiem (sludinājumiem) par tikšanos ar vēlētājiem.

(6) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav privatizējams ne kopumā, ne pa daļām, tā kapitāla daļas nav atsavināmas, un tā manta nav ieķīlājama, izņemot šā panta septītajā daļā minēto gadījumu.

(7) Sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir tiesības ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, iegādāties citu komercsabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai atsavināt tās, kā arī ieķīlāt tam piederošas komercsabiedrību kapitāla daļas (akcijas), ja vien tādējādi tieši vai netieši netiek pasliktināta vai apdraudēta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu kvalitāte. Šajā gadījumā nepiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. panta otrās daļas noteikumus.

(8) Šā panta septītajā daļā minētajā gadījumā sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis darījumus ar attiecīgajām komercsabiedrībām veic atbilstoši tirgus nosacījumiem, kādus parasti piemēro savstarpēji nesaistītas komercsabiedrības.

(9) Sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties tā darbībai nepieciešamu nekustamo mantu. Lai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iegādātos nekustamo mantu par valsts budžeta līdzekļiem vai šādu nekustamo mantu atsavinātu, tam nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišana.

(10) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ienākumus no saimnieciskās darbības, kā arī peļņu izmanto sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa peļņa netiek izmaksāta dividendēs.

(11) Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sniedz pakalpojumus ārpus sabiedriskā pasūtījuma, tas pastāvīgi nodrošina nošķirtu šādu pakalpojumu un ar tiem saistīto finanšu uzskaiti.

(12) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis piedāvā komerciālos pakalpojumus par tirgus cenām.

(13) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šā likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā minētajā līgumā ietver noteikumus apakšlicenču izsniegšanai attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neizmantotajām ekskluzīvajām maksas satura pārraidīšanas tiesībām.

8. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas, pakalpojumi un to izplatīšana

(1) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, veidojot programmas un pakalpojumus, ievēro sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipus.

(2) Latvijas Televīzijas programmās ne mazāk kā 10 procentus raidlaika paredz Latvijas neatkarīgo producentu veidotam oriģinālsaturam — raidījumiem un filmām. Oriģinālsaturs šā likuma izpratnē ir pirmizrāde un pirmais atkārtojums gada laikā.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu. Nacionālās programmas raidlaiku var atvēlēt arī raidījumiem vai sižetiem lībiešu valodā.

(4) Ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes.

(5) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas nodrošina savu raidījumu, to fragmentu un citu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti. Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina atsevišķu audiovizuālu raidījumu pielāgošanu personām ar dzirdes traucējumiem, šos raidījumus subtitrējot vai tulkojot latviešu zīmju valodā.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pieejamība nodrošināma visā Latvijas teritorijā.

(7) Veicināma sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamība diasporai.

(8) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pārraidīt programmas jebkurā tehniskā veidā. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas izplata interneta vidē, ciktāl to izplatīšanu neierobežo autortiesības, blakustiesības vai citi tiesiski šķēršļi.

(9) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas publiskajos elektronisko sakaru tīklos pakalpojumu galalietotājiem tiek nodrošinātas nemainītā veidā.

(10) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi sniegt jaunus papildu pakalpojumus. Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas sniegt būtiski jaunu pakalpojumu, tam nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauja šāda pakalpojuma sniegšanai. Lēmumu par šādas atļaujas izsniegšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem pēc publiskās apspriešanas, kuras gaitā izvērtē jaunā pakalpojuma vispārējo ietekmi uz mediju tirgu.

9. pants. Sabiedriskā pasūtījuma sastāvs

(1) Sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.

(2) Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā.

(3) Ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un šim likumam, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši šim likumam.

(4) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidējā termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu veido saskaņā ar šā likuma 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.

(5) Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.

10. pants. Sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un uzraudzības kārtība

(1) Sabiedriskā pasūtījuma izstrādi vada Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas:

1) nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu nefinanšu mērķu sasniegšanu un darbības efektivitāti raksturojošus rezultatīvos rādītājus;

2) prognozē ārējos un iekšējos faktorus, kas var ietekmēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas;

3) formulē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkcijas un atbildību kopējā masu informācijas līdzekļu darbības vidē un valsts informatīvajā telpā;

4) izstrādā kvalitātes vadības sistēmu un nosaka tās mērķi un rezultatīvos rādītājus;

5) noslēdz pilnvarojuma līgumus par vidējā termiņa darbības stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma gada plāna īstenošanu, ievērojot Eiropas Savienības tiesības komercdarbības atbalsta kontroles jomā un šā likuma 9. panta noteikumus.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidējā termiņa darbības stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē ņem vērā to, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu mērķis nav peļņas gūšana.

(3) Izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu, tiek uzklausīts pēc iespējas vairāku dažādu sabiedrības grupu viedoklis.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nosaka sabiedriskā pasūtījuma uzraudzības un uzskaites kārtību pirms šā panta pirmās daļas 5. punktā minētā līguma noslēgšanas.

(5) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei apstiprināšanai pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi iepriekšējā gadā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izvērtē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes iesniegto pārskatu un to kopā ar valdes ziņojumu un savu novērtējumu publisko savā tīmekļvietnē. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome savā tīmekļvietnē publisko arī uzdevumus, ko izvirzījusi sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdēm.

(6) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi savas kompetences ietvaros izvērtē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ziņojums pievienojams pārskatam par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi.

(7) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde iesniedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildes starprezultātiem, tai skaitā par izpildes gaitā notikušajām izmaiņām.

(8) Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ne retāk kā reizi trijos gados un katra finansēšanas perioda beigās padziļināti izvērtē vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošanu un finansiālo situāciju un, ja nepieciešams, pārskata pilnvarojumu pildīt sabiedrisko pasūtījumu, un pārvērtē šā panta ceturtajā daļā minēto kārtību.

11. pants. Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrāde, saturs un īstenošanas kārtība

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome katru gadu līdz 31. decembrim apstiprina sabiedriskā pasūtījuma gada plānu nākamajam periodam. Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādi vada Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes iesniedz priekšlikumus sabiedriskā pasūtījuma gada plānam.

(2) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāns ietver vispārīgu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu satura aprakstu, kā arī sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izvirzītos uzdevumus, kas veicami noteiktā apmērā un kvalitātē.

(3) Sabiedriskā pasūtījuma gada plānā nosaka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īstermiņa mērķus, uzdevumus, rezultatīvos rādītājus un budžetu. Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē ievēro šā likuma 1. pantā noteikto mērķi, 3. pantā noteiktos sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipus un apstiprināto vidējā termiņa darbības stratēģiju.

(4) Sabiedriskā pasūtījuma gada plānā ietver:

1) kopsavilkumu par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa uzdevumiem un tā darbības izmaiņām kārtējā gadā, balstoties uz vidējā termiņa darbības stratēģijā noteiktajiem attīstības mērķiem;

2) informāciju par galvenajiem sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu izplatīšanas veidiem;

3) auditorijas uzticēšanās prognozes un attiecīgo rādītāju sasniegšanas plānus;

4) sasniedzamajā auditorijā ietilpstošu specifisko (sociālo, kultūrvēsturisko, etnisko, mazaizsargāto un citu) grupu un to uzvedības tendenču raksturojumu, ar tām saistīto risku vērtējumu, kā arī attiecību stratēģiskās attīstības piedāvājumu;

5) uzdevumus jaunas auditorijas piesaistei;

6) uzdevumus nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu atspoguļošanai;

7) sabiedriskā pasūtījuma gada plāna īstenošanas finanšu aprēķinu;

8) plānotos uzdevumus un turpmāko triju gadu periodam nepieciešamo finansējumu.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome papildus šā panta ceturtajā daļā minētajai informācijai var noteikt arī citu sabiedriskā pasūtījuma gada plānā norādāmo informāciju, ciktāl netiek ietekmēta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā neatkarība.

12. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juridiskais statuss

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir atvasināta publiska persona.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbojas saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

13. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs, tās locekļu ievēlēšana vai iecelšana un viņiem izvirzāmās prasības

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza:

1) Valsts prezidents;

2) Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome;

3) Saeima saskaņā ar Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību.

(2) Personu var izvirzīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam un tā var ieņemt šo amatu, ja atbilst visām šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas pilsonis;

2) tai ir augstākā izglītība;

3) tai ir valsts valodas un vismaz vienas citas Eiropas Savienības oficiālās valodas prasme;

4) tai ir vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes, cilvēktiesību vai kapitālsabiedrību pārvaldības jomā;

5) tai ir nevainojama reputācija;

6) tā atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

7) tā nav politiskās partijas vai politisko partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis;

8) tā nav politiskās partijas biedrs. Ja persona dienā, kad tā apstiprināta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatā, ir politiskās partijas biedrs, tad pēc apstiprināšanas amatā tai nekavējoties jāpārtrauc sava dalība politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

9) tā nav elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

10) tā nav sodīta par tīšu noziegumu, izņemot gadījumu, kad tā ir reabilitēta vai tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta;

11) tā nav persona, kurai, pamatojoties uz administratīvo pārkāpumu procesa vai kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

12) tā nav persona, kura ir maksātnespējīgs parādnieks.

(3) Turklāt katram Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātam tiek izvirzītas šādas prasības:

1) Valsts prezidenta izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā;

2) Nevalstisko organizāciju un Ministru Kabineta sadarbības memoranda padomes izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā;

3) Saeimas izvirzītajam kandidātam — vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.

(4) Ne vēlāk kā divus mēnešus pirms Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaru beigām šā panta pirmajā daļā minētais subjekts, kurš bija šo locekli izvirzījis, nominē nākamo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātu. Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātu var izvirzīt arī to pašu personu, kas iepriekš ieņēma attiecīgo amatu, ievērojot šā panta piektās daļas noteikumus.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli var apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju uz vienu gadu. Visiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem darbs šajā padomē ir pamatdarbs.

(7) Uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(8) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atlīdzības apmēru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

14. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi atbilstoši šā likuma 13. pantam tiek ievēlēti amatā uz četriem gadiem.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar atbrīvošanu no amata (šā panta trešā daļa);

2) sakarā ar pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar viņa nāvi.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli no amata atbrīvo Saeima, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Šādā gadījumā viņš par to rakstveidā paziņo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un tā par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) ir konstatēti tādi šajā likumā vai citos normatīvajos aktos paredzētie apstākļi, kuri liedz attiecīgajai personai būt par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli;

3) viņš mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no tās sēdēm vai slimības vai citu iemeslu dēļ ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas nespēj pildīt savus pienākumus;

4) viņš pārsniedz savas pilnvaras un tādējādi tieši vai netieši ietekmē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus vai apdraud sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo neatkarību.

(4) Saeima lemj par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī tad, ja saņemts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda vai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegums ar pamatojumu tam, ka attiecīgā padomes locekļa darbības vai bezdarbības dēļ ir apdraudēta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālā neatkarība.

15. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšana

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu organizē tās priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību un uzdevumu izpildi, tās priekšsēdētājs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi publisku personu institūcijās, kā arī attiecībās ar privātpersonām;

2) var piedalīties Ministru kabineta sēdēs un izmantot padomdevēja tiesības jautājumos, kas attiecas uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem;

3) rīkojas ar padomes finanšu līdzekļiem;

4) pieņem darbā un atbrīvo no darba padomes sekretariāta darbiniekus;

5) slēdz līgumus, kas nepieciešami padomes darbības nodrošināšanai.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa izraudzīts vietnieks.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pienākumus un tiesības reglamentē padomes apstiprināti noteikumi par tās darbības iekšējo kārtību.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta darbinieki nedrīkst tieši vai ar citu personu starpniecību saņemt atalgojumu no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta.

16. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu pieņemšana

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi.

(2) Katram Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim ir viena balss.

(3) Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

17. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas un kompetence

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:

1) īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos;

2) garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmu satura veidošanā;

3) konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina tiem sabiedrisko pasūtījumu, tostarp sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidējā termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu;

4) konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrisko pasūtījumu izpildei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kā arī pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma un tā grozījumu pieņemšanas lemj par piešķirto līdzekļu sadalījumu atbilstoši apstiprinātajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskajiem pasūtījumiem;

5) apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu statūtus;

6) apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksus un publisko tos savā tīmekļvietnē;

7) ievēlē amatā un atbrīvo no amata sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valžu locekļus, galvenos redaktorus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu;

8) uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību šajā likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam;

9) izvērtē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības rezultātus;

10) pieņem lēmumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

11) publisko savā tīmekļvietnē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārskatus par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un finanšu darbību un iesniedz tos Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai;

12) informē sabiedrību par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu, kā arī iesaista sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā;

13) pildot savas funkcijas, sadarbojas ar citām institūcijām un privātpersonām;

14) pilda citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(2) Pildot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizstāv sabiedrības intereses, neprasa un nepieņem norādījumus ne no vienas citas institūcijas. Tas neliedz īstenot normatīvajos aktos noteikto pārraudzību pār Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

18. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību šā likuma 1. pantā noteiktajam mērķim un 3. pantā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmums iesnieguma iesniedzējam nav saistošs un nav nedz apstrīdams, nedz pārsūdzams.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertos secinājumus. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumi, nenorādot iesnieguma iesniedzēja identitāti, publiskojami Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tīmekļvietnē.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds ir tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība apdraud sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.

19. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda funkcijas

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pilda arī šādas funkcijas:

1) pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus, kas saistīti ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;

2) darbojas kā samierinātājs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa strīdos par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu atbilstību tā ētikas kodeksam un redakcionālajām vadlīnijām;

3) veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību;

4) pēc sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;

5) ne retāk kā reizi gadā publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.

20. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ievēlēšana un neatkarības garantijas

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas padomēm.

(2) Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu var ievēlēt personu, kurai ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā vai vismaz piecus gadus ilga akadēmiskā darba pieredze atbilstošā nozarē.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu izraugās atklātā konkursā. Konkursa nolikumu apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(4) Uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu attiecas tie paši ierobežojumi, kas šā likuma 5. panta sestajā daļā noteikti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa atbrīvot no amata tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas padomes locekļu un ir saņemta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas padomju piekrišana.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbs ir viņa pamatdarbs.

(7) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds savu funkciju izpildē ir neatkarīgs no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(8) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbību nodrošina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžetiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

21. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākums nodrošināt sabiedrības informēšanu īpašos gadījumos

(1) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir pienākums ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā dot atbildīgajām institūcijām iespēju sniegt informāciju un paziņojumus iedzīvotājiem.

(2) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums nekavējoties dot Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam iespēju sniegt ārkārtas paziņojumu.

22. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvi (videokrātuves un fonotēkas)

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pašu veidotie vai to programmām un pakalpojumiem veidotie audiālie un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar arhīvisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma, tai skaitā nacionālā dokumentārā mantojuma, sastāvdaļa, kas uzraugāma, saglabājama un izmantojama atbilstoši attiecīgos normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Darbiem ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi izgatavojamas vismaz divas kopijas, kuras paredzētas tikai glabāšanai, un jebkāda šo kopiju lietošana vai publiskošana nav atļauta.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi izmantot sava arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā raidīšanas nolūkos, kā arī ikvienā citā veidā atbilstoši Autortiesību likumam. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības savu programmu un pakalpojumu veidošanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros izmantot nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, sedzot tehniskās pavairošanas izmaksas. Piekļuve var tikt liegta vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai saskaņā ar attiecīgos normatīvajos aktos noteikto.

23. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalsts Latvijas filmu nozarei

(1) Latvijas Televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, demonstrējot tās savu programmu un pakalpojumu ietvaros un veicot citus pasākumus Latvijas filmu nozares atbalstīšanai saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem.

(2) Latvijas Televīzija Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma jautājumos sadarbojas ar valsts tiešās pārvaldes iestādi "Nacionālais kino centrs".

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestāde "Nacionālais kino centrs" un Latvijas Televīzija noslēdz vienošanos par kārtību, kādā Latvijas Televīzija tai piešķirtā budžeta ietvaros pilda savu pienākumu iesaistīties nacionālo filmu kopražošanā un iepirkšanā. Vienošanās termiņš ir trīs gadi, un tā ik reizi slēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma.

24. pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi kā agrāko sabiedrisko raidorganizāciju tiesību un saistību pārņēmēji

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir Latvijas Radiofona, bijušās Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, valsts uzņēmumu "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija", kā arī valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" tiesību un saistību pārņēmēji.

1. Pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz dienai, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, jautājumos, kas skar sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu, piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi, kas ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā šis likums.

2. Šo pārejas noteikumu 1. punkts nav attiecināms uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu komerciālajiem elektroniskajiem paziņojumiem, un attiecībā uz tiem ir piemērojami šā likuma 7. panta noteikumi. Līdz dienai, kad ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 6. punktā minētās atļaujas dod un otrās daļas 3. un 4. punktā un ceturtajā daļā minētās vadlīnijas izdod Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

3. Ja sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa pilnvaras beidzas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, bet pirms dienas, kad ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var pagarināt līdzšinējā valdes locekļa pilnvaras līdz dienai, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atbilstoši šā likuma 5. pantam ievēlē valdes locekli uz vakanto vietu.

4. Ja sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa pilnvaras beidzas pēc dienas, kad ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, bet Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vēl nav atbilstoši šā likuma 5. pantam ievēlējusi valdes locekli uz vakanto vietu, tā var pagarināt līdzšinējā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa pilnvaras, bet ne ilgāk par trim mēnešiem no dienas, kad bija izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā.

5. Pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnīgas izveidošanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties nodod tai lietvedību, kas saistīta ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu.

6. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību.

7. Šā likuma 7. pantā noteiktie ierobežojumi komerciālu paziņojumu izvietošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, arī interneta vidē, nav attiecināmi uz raidījumiem, kas izplatīti līdz 2020. gada 31. decembrim.

8. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši šā likuma prasībām ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

9. Grozījums šā likuma 1. panta pirmajā teikumā par vārdu "Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu" aizstāšanu ar vārdiem "Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs" (turpmāk — Latvijas Sabiedriskais medijs) un citu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu (ja tādi ir izveidoti)", grozījums šā likuma 8. panta otrajā daļā par vārdu "Latvijas Televīzijas programmās" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas programmās", grozījums šā likuma 8. panta trešajā daļā par vārdu "Latvijas Radio un Latvijas Televīzija" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Sabiedriskais medijs", grozījums šā likuma 23. panta nosaukumā par vārdu "Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Sabiedriskā medija" un grozījums šā likuma 23. panta tekstā par vārdu "Latvijas Televīzija" aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Sabiedriskais medijs", kā arī šā likuma grozījumi par 4. panta otrās daļas, 7. panta otrās daļas 8. punkta, 8. panta ceturtās daļas un 24. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par likuma papildināšanu ar 1.¹ pantu un grozījums par 5. panta otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

(18.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2024. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2025.)

10. Līdz 2024. gada 31. decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome īsteno visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai reorganizētu apvienošanās (saplūšanas) ceļā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija", nodibinātu valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs" un ierakstītu to komercreģistrā no 2025. gada 1. janvāra. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu apvienošanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(18.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2024.)

11. Līdz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Sabiedriskais medijs" ierakstīšanai komercreģistrā un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" izslēgšanai no komercreģistra Latvijas Sabiedriskā medija funkcijas turpina pildīt valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija", bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 7. janvārim.

(18.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2024.)

12. Pēc 2025. gada 1. janvāra valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" galvenie redaktori turpina darbu Latvijas Sabiedriskajā medijā attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ievēlē Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā.

(18.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2024.)

13. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos šajā likumā lietotie termini "Latvijas Radio" un "Latvijas Televīzija" pēc 2025. gada 1. janvāra atbilst šajā likumā noteiktajam terminam "Latvijas Sabiedriskais medijs".

(18.01.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.02.2024.)