|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 477 Rīgā 2020. gada 26. augustā (prot. Nr. 50 26. §) Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada"1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) ietverto risinājumu pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada 1. oktobra un pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēlēties atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā. 2. Satiksmes ministrijai saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešo daļu deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" atklāta konkursa rīkošanu un līguma slēgšanu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu. 3. Lai īstenotu šā rīkojuma 1. punktā minēto risinājumu, Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram: 3.1. līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2010. gada 9. marta noteikumos Nr. 224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli", pārskatot valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasības; 3.2. līdz 2020. gada 31. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā "Par autoceļiem", paredzot, ka ar 2021. gada 1. janvāri ar akciju sabiedrību "Latvijas autoceļu uzturētājs" tiek slēgts deleģēšanas līgums uz deviņiem mēnešiem par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu un atklātā konkursā Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā tiek izvēlēti pretendenti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai no 2021. gada 1. oktobra. Ministru prezidents A. K. Kariņš Satiksmes ministrs T. Linkaits
(Ministru kabineta Konceptuālais ziņojums
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Rādītāji |
Finansējums, EUR |
| 23.06.00. "Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana" kopā uzturēšanas izdevumi, tai skaitā: | 72 830 000 |
|
Valsts autoceļu kompleksie ikdienas uzturēšanas darbi, kurus veic LAU |
61 071 000 |
|
Citi valsts autoceļu uzturēšanas darbi, kurus veic citi komersanti |
11 759 000 |
| 23.07.00. "Valsts autoceļu pārvaldīšana" | 11 666 000 |
LAU dividendes izmantošana valsts autoceļu uzturēšanai
Ņemot vērā faktu, ka LAU ir valsts akciju sabiedrība, kuras vienīgais īpašnieks ir Latvijas valsts, LAU ik gadu veic dividendes izmaksu, par kuras izlietojumu lemj Ministru kabinets.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra rīkojumu Nr.480 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" peļņas daļu par 2016. gadu", valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" dividendēs izmaksājamā peļņa 2 021 318 EUR apmērā tika novirzīta: 70% jeb 1 414 923 EUR apmērā valsts autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai un 30% jeb 606 395 EUR apmērā nepieciešamās ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanas projektu īstenošanai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 16.augusta rīkojumu Nr.392 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" peļņas daļu par 2017.gadu", valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" dividendēs izmaksājamā peļņa 2 639 938 EUR apmērā tika novirzīta: 70% jeb 1 847 957 EUR apmērā valsts autoceļu uzturēšanas darbiem un 30% jeb 791 981 EUR apmērā nepieciešamās ceļu uzturēšanas tehnikas atjaunošanas projektu īstenošanai.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra rīkojumu Nr.36 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" peļņas daļu par 2018.gadu", valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" dividendēs izmaksājamā peļņa 3 214 113 EUR apmērā (ietver uzņēmuma ienākuma nodokli) tika novirzīta deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai - valsts autoceļu uzturēšanas darbiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, periodā no 2016.-2018.gada dividendēm papildus valsts autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai novirzīti 6 476 993 EUR apmērā.
2.4. Esošās situācijas saglabāšanas priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
1) valsts saglabātu stabilu valsts autoceļu uzturēšanas kvalitāti un nepārtrauktu pakalpojumu nodrošināšanu valsts autoceļu uzturēšanas nozarē bez izmaiņām pakalpojumu sniegšanas kvalitātē, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju visā Latvijas teritorijā un saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā pārdalīt resursus;
2) LAU, pildot valsts deleģētos uzdevumus, darījumiem nav piemērojams PVN, tādējādi tas visu deleģēšanas līgumā paredzēto finansējuma apmēru var izmantot, lai segtu ar autoceļu uzturēšanas darbiem saistītos izdevumus.
Trūkumi:
1) ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu izmaksu efektīvākajā veidā;
2) tiek ierobežota konkurence tirgū, nedodot iespēju privātā sektora komersantiem, kas sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus, piedāvāt valstij savus pakalpojumus.
2.5. Esošās situācijas saglabāšanas risks
Lai izvērtētu iespēju veikt tirgus atvēršanu valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem tika izvērtētas priekšrocības, trūkumi, tika apzināti potenciālie riski, kā arī veikts to līmeņa novērtējums.
1.attēls.
"Riska līmeņu novērtēšanas matrica"
|
Riska līmeņi |
Ietekme |
||
|
Iespējamība |
Maza |
Vidēja |
Liela |
|
Zema |
Zems (Z1) |
Zems (Z2) |
Vidējs (V3) |
|
Vidēja |
Zems (Z3) |
Vidējs (V2) |
Augsts (A3) |
|
Augsta |
Vidējs (V1) |
Augsts (A2) |
Augsts (A1) |
Paralēli riska līmeņa noteikšanai ir piedāvātas veicamās darbības, ja iespējams, kas nodrošina risku mazināšanu.
Augsta līmeņa risks:
1) LAU, nedarbojoties konkurences apstākļos, pastāv risks, ka piedāvātās valsts autoceļu uzturēšanas cenas būs augstākas par tām cenām, ko varētu piedāvāt privātā sektora komersanti.
Iespējamās darbības riska mazināšanai:
• LAU pakalpojumu cenu salīdzinājuma veikšana ar analogiem darbiem pašvaldībās;
• LAU darbības efektivitātes pilnveidošanas pasākumu veikšana, šādā veidā būtu iespējams - nemainīga finansējuma apstākļos - samazināt vienības izmaksas, tādējādi spējot nodrošināt lielāku pakalpojumu apjomu;
• autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību, kuras noteiktas MK noteikumos Nr.224, izvērtējums un to pārskatīšana;
• Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1528 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" sniegto publisko pakalpojumu saraksts un to cenu noteikšanas metodika" noteiktās metodikas un pakalpojumu izvērtējums.
2.6. PVN piemērošana autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem
Šobrīd valsts autoceļu uzturēšanu nodrošina LAU valsts deleģētā uzdevuma ietvaros. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, Deleģēšanas līguma ietvaros veiktais uzdevums ir ārpus PVN jomas un nav PVN objekts. Līdz ar to finansējuma apmērs, kas šobrīd tiek piešķirts valsts autoceļu uzturēšanai, neparedz aplikšanu ar PVN un ir paredzēts valsts autoceļu uzturēšanas funkcijas finansēšanai pilnā apmērā.
Tā rezultātā, 2019.gadā LAU varēja veikt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus par 3,5 milj. EUR lielākā apmērā. (sīkāku skaidrojumu skatīt 1.pielikuma sadaļā "PVN nepiemērošana deleģētās funkcijas izpildei").
2.7. Ietekmes uz valsts budžetu aprēķins
Šī risinājuma ietvarā ar LAU tiktu slēgts jauns deleģējuma līgums.
Ietekmes aprēķinā tika iekļauts koeficients, kas atspoguļo LAU darbības efektivitātes pakāpenisku uzlabošanu iepriekš minēto LAU darbības efektivitātes uzlabošanas pasākumu dēļ, tādējādi palielinās sniegto uzturēšanas pakalpojumu apjoms. Tiek pieņemts, ka LAU turpina veikt vienības cenu izmaksu samazinājumu 2% apmērā4, atbilstoši 2.2. nodaļā minētajam vēsturiskajam vidējam vienības cenu izmaksu samazinājumam.
Esošās situācijas saglabāšana nerada negatīvu ietekmi uz 23.06.00 budžeta un 23.07.00 budžeta apakšprogrammām.
Pirmajā gadā sniegto uzturēšanas pakalpojumu vai būvniecības apjoma palielinājums, uzlabojot LAU darbības efektivitāti, iespējams 0,305 milj. EUR apmērā, otrajā un trešajā gadā - 1,22 milj. EUR apmērā.
III. TIRGUS ATVĒRŠANA VALSTS AUTOCEĻU UZTURĒŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM
Šajā ziņojuma nodaļā tiek apskatīti risinājumi gan veikt daļēju valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī veikt pilnīgu tirgus atvēršanu pakalpojumu sniedzējiem.
Daļēja valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana nozīmētu LAU deleģēto uzdevumu apjoma samazinājumu - nākamajā deleģēšanas līgumā veicot izmaiņas un atstājot LAU pārziņā, tikai daļu Latvijas teritorijas autoceļu, pārējo autoceļu uzturēšanu nododot privātajiem autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi tiktu daļēji atvērts Latvijas valsts autoceļu uzturēšanas tirgus citiem autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, taču vienlaicīgi saglabāts stabils un nepārtraukts esošais pakalpojumu sniegšanas modelis.
Abos gadījumos valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi daļēji vai pilnīgi tiktu iepirkti konkurences apstākļos5, dodot iespēju būvniecības nozares un citu radniecīgu nozaru pārstāvjiem tajā iesaistīties. Tādējādi komersantiem tiktu radīta iespēja paplašināt savu piedāvāto pakalpojumu klāstu un nodrošināt efektīvāku tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī, piemēram, autoceļu būvniecības komersantiem, mazināt saimnieciskās darbības sezonalitāti.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas iepirkuma rīkošana, sadalot lotēs pa atsevišķiem reģioniem (teritorijām), palielinātu tirgus dalībnieku iespējas izpildīt noteiktos kvalifikācijas kritērijus, piedaloties konkursā savām spējām atbilstošākajā reģionā, tādā veidā nodrošinot pietiekamu konkurenci.
Vēsturiskais lotu sadalījums redzams šī ziņojuma IV.nodaļas 2.attēlā. Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka vēsturiskais lotu iedalījums nav piemērots tirgus atvēršanai, jo neveicinātu komersantu dalību valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskajā iepirkumā.
Arī iespējām veikt tirgus daļēju un pilnīgu atvēršanu valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem tika izvērtētas priekšrocības, trūkumi, tika apzināti potenciālie riski, kā arī veikts to līmeņa novērtējums pēc riska novērtēšanas metodoloģijas, kas atrodama ziņojuma 1.attēlā.
Paralēli riska līmeņa noteikšanai ir piedāvātas veicamās darbības, ja iespējams, kas nodrošina risku mazināšanu.
3.1. Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas priekšrocības un trūkumi
Daļējas tirgus atvēršanas priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
• Tiek nodrošināta iespēja pārliecināties, vai valsts saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu izmaksu efektīvākajā veidā.
• Netiek ierobežota konkurence tirgū, dodot iespēju privātā sektora komersantiem, kas sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus, piedāvāt valstij savus pakalpojumus.
• Publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšanai tiktu izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums no iepirkumā piedāvātajiem, kas nodrošinātu, ka valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek sniegti izmaksu efektīvākajā veidā.
• Iespējami autoceļu uzturēšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabojumi, autoceļu uzturēšanas tirgū potenciāli ienākot jauniem dalībniekiem un palielinoties konkurencei.
• Iespējama ceļu būvniecības nozares sezonalitātes izlīdzināšana, nodarbinot darbiniekus arī ziemas periodā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu darbinieku noslodzi, mazinot dīkstāves un radot izmaksu efektu arī būvniecības nozarei.
Trūkumi:
• Publiskā iepirkuma rezultātā iepirktajiem pakalpojumiem ir piemērojams PVN 21% apmērā un tādējādi šo paredzēto finansējuma daļu nevar izmantot, lai segtu ar autoceļu uzturēšanas darbiem saistītos izdevumus.
• Līdz šim, sniedzot pakalpojumu visā valsts teritorijā un uz visu veidu valsts autoceļiem, LAU ir nodrošinājis, ka tam ir nepieciešamā infrastruktūra un resursi pakalpojumu sniegšanai pilnā apjomā. Savukārt pārējie tirgus dalībnieki sniedz pakalpojumus un nodrošina resursu pieejamību daļā Latvijas teritorijas, atbilstoši šo komersantu darbības specifikai un darbības teritorijai. Līdz ar to šis autoceļu uzturēšanas modelis visticamāk radīs situāciju, ka vismaz daļēji tiek izveidota un uzturēta paralēla infrastruktūra - LAU un privātā sektora komersantiem, tādējādi kopumā sadārdzinot pakalpojuma sniegšanas izmaksas un neracionāli izmantojot resursus ekonomikā kopumā.
• Saskaņā ar deleģēšanas līgumu līdz 20% no LAU apgrozījuma var tikt veidoti no pakalpojumu piedāvāšanas tirgū. Tāpēc, samazinot LAU deleģējuma līguma apjomu, LAU zaudē ieņēmumus ne tikai no samazinātā valsts finansējuma apjoma, bet arī ieņēmumus no komerciālas darbības, jo proporcionāli samazinās LAU tiesības sniegt komercpakalpojumus.
• Gadījumā, ja privātajam komersantam, kurš nodrošina noteikta autoceļu posma uzturēšanu, rodas finansiālas grūtības vai tas atsakās no līguma izpildes, var izveidoties situācija, kad valsts autoceļi netiek uzturēti.
Pilnīgas tirgus atvēršanas priekšrocības un trūkumi
Priekšrocības:
• Netiek ierobežota konkurence tirgū, dodot iespēju privātā sektora komersantiem, kas sniedz līdzvērtīgus pakalpojumus, piedāvāt valstij savus pakalpojumus.
• Publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšanai tiktu izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums no iepirkumā piedāvātajiem, kas nodrošinātu, ka valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek sniegti izmaksu efektīvākajā veidā.
• Iespējami autoceļu uzturēšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabojumi, autoceļu uzturēšanas tirgū potenciāli ienākot jauniem dalībniekiem un palielinoties konkurencei.
• Iespējama ceļu būvniecības nozares sezonalitātes izlīdzināšana, nodarbinot darbiniekus arī ziemas periodā, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu darbinieku noslodzi, mazinot dīkstāves un radot izmaksu efektu arī būvniecības nozarei.
Trūkumi:
• Publiskā iepirkuma rezultātā iepirktajiem pakalpojumiem ir piemērojams PVN 21% apmērā un tādējādi šo paredzēto finansējuma daļu nevar izmantot, lai segtu ar autoceļu uzturēšanas darbiem saistītos izdevumus
• Ceļu būvniecības nozares sezonalitāte var negatīvi ietekmēt vasaras sezonas uzturēšanas darbus, jo darbaspēka un tehnikas pieprasījums var pārsniegt piedāvājumu.
• Privātie komersanti var nebūt gatavi pilnai tirgus atvēršanai no 2021.gada, jo to tehniskais un resursu nodrošinājums neatbilst plaša apmēra autoceļu uzturēšanas darbu veikšanai, kas paredzēti valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas publiskajā iepirkumā, kura termiņš paredzēts 5 gadus ilgs.
• Gadījumā, ja privātajam komersantam, kurš nodrošina noteikta autoceļu posma uzturēšanu, rodas finansiālas grūtības vai tas atsakās no līguma izpildes, var izveidoties situācija, kad valsts autoceļi netiek uzturēti.
• Likumā "Par autoceļiem" tiks paredzēts deleģējums LAU veikt darbus līdz iepirkuma procedūras noslēgumam.
3.2. Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas riski
Daļējas tirgus atvēršanas riski
Augsta līmeņa riski:
1) LAU un komersantiem uzturot paralēlu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru (bāzes, tehnika, darbaspēks), pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas var būt lielākas, kā arī resursi netiks pilnvērtīgi noslogoti. Šāds autoceļu uzturēšanas modelis valstij var izmaksāt dārgāk izmaksu un/vai kvalitātes ziņā.
2) Iepirkumu procedūras norises riski, piemēram, uz pakalpojumu sniegšanu kādā teritorijā nepiesakās neviens pretendents, vai arī pēc lēmumu pieņemšanas par uzvarētājiem citi pretendenti apstrīd rezultātus, tādējādi kavējot līgumu slēgšanas procesu un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Detalizēti izvērtētas iepirkuma dokumentācijas izstrāde un kvalitatīvas publiskā iepirkuma procedūras izstrāde.
• Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu noteikt tādā periodā, lai varētu veikt publisko iepirkumu konkursu, paredzot visus iespējamos riskus (piemēram, nepiesakās neviens pretendents vai konkursa rezultāts tiek apstrīdēts) un tādējādi nepieciešamības gadījumā to rīkojot atkārtoti.
• Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu publiskajam iepirkumam un to komponentēm (lotēm) tiks paredzēta maksimālā pieejamā finansējuma robeža (ieskaitot PVN izmaksu segšanai nepieciešamo daļu), kas būtu vienāda ar vidēja termiņa budžetā paredzēto autoceļu ikdienas uzturēšanai pieejamo finansējumu, tādā veidā nodrošinot, ka valsts autoceļu uzturēšanai nepieciešamais finansējums nepieaugs.
• Likumā "Par autoceļiem" tiks paredzēts deleģējums LAU veikt darbus līdz iepirkuma procedūras noslēgumam.
Vidēja līmeņa riski:
1) Situācijā, ja samazinās kopējais LAU veikto darbu apjoms, kas tiek veikts gan izpildot valsts autoceļu uzturēšanu, gan veicot pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanu un sniedzot citus pakalpojumus, LAU būs nepieciešams samazināt darbinieku un tehnikas skaitu. LAU šobrīd nodarbina 1262 darbiniekus, kā arī LAU īpašumā atrodas 4789 tehnikas vienību.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Nepildot vairs Deleģēšanas līgumu, tiks radīta iespēja LAU attīstīt komercdarbību bez ierobežojumiem brīvās konkurences ietvaros un nodarbināt resursus tās veikšanā.
• Nepildot vairs valsts autoceļu uzturēšanu visā valsts teritorijā, tiks radīta iespēja LAU nodarbināt resursus, kas vairs netiek nodarbināti valsts autoceļu uzturēšanas veikšanā, veicot pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanu un sniedzot citus pakalpojumus lielākā apmērā.
2) Privātajam sektoram var nebūt interese sniegt pakalpojumus teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu un satiksmes intensitāti, vai teritorijās, kurās mainīgie laikapstākļi ievērojami ietekmē uzturēšanas darbu apjomu.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Veikt valsts autoceļu uzturēšanas tirgus daļēju atvēršanu, detalizēti izvērtējot gan lotu teritoriālo, gan saturisko iedalījumu.
Pilnīgas tirgus atvēršanas riski
Augsta līmeņa riski:
1) Iepirkumu procedūras norises riski, piemēram, uz pakalpojumu sniegšanu kādā teritorijā nepiesakās neviens pretendents, vai arī pēc lēmumu pieņemšanas par uzvarētājiem citi pretendenti apstrīd rezultātus, tādējādi kavējot līgumu slēgšanas procesu un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Detalizēti izvērtētas iepirkuma dokumentācijas izstrāde un kvalitatīvas publiskā iepirkuma procedūras izstrāde.
• Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu noteikt tādā periodā, lai varētu veikt publisko iepirkumu konkursu, paredzot visus iespējamos riskus (piemēram, nepiesakās neviens pretendents vai konkursa rezultāts tiek apstrīdēts) un tādējādi nepieciešamības gadījumā to rīkojot atkārtoti.
• Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu publiskajam iepirkumam un to komponentēm (lotēm) tiks paredzēta maksimālā pieejamā finansējuma robeža (ieskaitot PVN izmaksu segšanai nepieciešamo daļu), kas būtu vienāda ar vidēja termiņa budžetā paredzēto autoceļu ikdienas uzturēšanai pieejamo finansējumu, tādā veidā nodrošinot, ka valsts autoceļu uzturēšanai nepieciešamais finansējums nepieaugs.
• Likumā "Par autoceļiem" tiks paredzēts deleģējums LAU veikt darbus līdz iepirkuma procedūras noslēgumam.
2) Privātie komersanti var nebūt gatavi tirgus atvēršanai un nodrošināti ar pakalpojumu izpildei nepieciešamo tehniku un resursiem no 2021.gada 1.janvāra.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• tiek noslēgts jauns deleģēšanas līgums ar LAU līdz 2021.gada 1.oktobrim, lai dotu iespēju komersantiem sagatavoties tirgus atvēršanai un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai.
3) Situācijā, ja samazinās kopējais LAU veikto darbu apjoms, kas tiek veikts gan izpildot valsts autoceļu uzturēšanu, gan veicot pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanu un sniedzot citus pakalpojumus, LAU būs nepieciešams samazināt darbinieku un tehnikas skaitu. LAU šobrīd nodarbina 1262 darbiniekus, kā arī LAU īpašumā atrodas 4789 tehnikas vienību.
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Nepildot vairs Deleģēšanas līgumu, tiks radīta iespēja LAU attīstīt komercdarbību bez ierobežojumiem brīvās konkurences ietvaros un nodarbināt resursus tās veikšanā.
• Nepildot vairs valsts autoceļu uzturēšanu visā valsts teritorijā, tiks radīta iespēja LAU nodarbināt resursus, kas vairs netiek nodarbināt valsts autoceļu uzturēšanas veikšanā, veicot pašvaldību ielu un ceļu uzturēšanu un sniedzot citus pakalpojumus lielākā apmērā.
Vidēja līmeņa risks:
4) Privātajam sektoram var nebūt interese sniegt pakalpojumus visā valsts teritorijā, īpaši teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu un satiksmes intensitāti, vai teritorijās, kurās mainīgie laikapstākļi ievērojami ietekmē uzturēšanas darbu apjomu
Plānotā darbība riska mazināšanai:
• Veikt valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu, detalizēti izvērtējot gan lotu teritoriālo, gan saturisko iedalījumu.
3.3. PVN piemērošana autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem
Finansējuma apmēra aprēķināšanas metodes izklāsts
Šobrīd valsts autoceļu uzturēšanu nodrošina LAU valsts deleģētā uzdevuma ietvaros. Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu, Deleģēšanas līguma ietvaros veiktais uzdevums ir ārpus PVN jomas un nav PVN objekts. Tādējādi LAU ieņēmumiem no Deleģēšanas līguma izpildes ietvaros veiktās valsts autoceļu uzturēšanas PVN nav piemērojams.
Tirgus atvēršanas situācijā privātā sektora komersanti tiks iesaistīti valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar to pēc tirgus atvēršanas valsts saņems no komersantiem ceļu uzturēšanas pakalpojumus, kas ir PVN objekts. Tātad sniegto pakalpojumu vērtībai (apjomam) būs piemērojams PVN - komersantu pakalpojuma saņēmējam izsniegtajos rēķinos par autoceļu uzturēšanas pakalpojumu pie pakalpojuma vērtības tiks pievienots PVN. Šobrīd finansējums autoceļu uzturēšanai ir noteikts tādā apmērā, kas nepieciešams pakalpojuma apjomam bez PVN, tādēļ finansējuma apmērs ir palielināms par PVN summu 21% apmērā no plānotā pakalpojumu apjoma vērtības.
Apstāklis, ka privātā sektora komersantiem būs tiesības atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma nodrošināšanai, nemainīs to, ka visai sniegtā pakalpojuma vērtībai (apjomam), būtu piemērojams PVN.
Komersantu tiesību atskaitīt priekšnodokli ietekme
Finanšu ministrija savā 2019.gada 29.novembra vēstulē Nr.12/A-7/5627 ir izteikusi aicinājumu izvērtēt iespēju precizēt finansējuma apmēru, ņemot vērā faktoru, ka privātā sektora komersantu tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai var ietekmēt nepieciešamā finansējuma apmēru, kas nepieciešams autoceļu uzturēšanas pakalpojumam.
Komersantu sniegtā pakalpojuma pašizmaksa būs atkarīgā no tā, par kādām cenām komersantam ir pieejamas izejvielas, iekārtas, ārpakalpojumi, kā arī kāds apjoms minēto resursu komersantam būtu jāiepērk no citiem PVN maksātajiem, kas savos rēķinos par piegādātajām precēm un pakalpojumiem ir norādījuši PVN. Pakalpojuma pašizmaksu ietekmē arī komersanta rīcībā esošo iekārtu nolietotības pakāpe un konkrētajā uzņēmumā pieņemtais nolietojuma aprēķināšanas modelis. Tāpat būtu jāņem vērā, kāda daļa no privātā komersanta piedāvātā pakalpojuma pašizmaksas veido (1) tādas izmaksas, kuras nav PVN objekts (piemēram, darba algas, VSAOI, iekārtu nolietojums) un (2) izmaksas par iepirktiem ārpakalpojumiem un precēm, par kurām ir atskaitāms priekšnodoklis. Iepriekš minētie parametri var būtiski atšķirties dažādiem atvērtā tirgus dalībniekiem.
Nozares uzņēmumu dati (izņemot LAU) pietiekošā detalizācijas līmenī par attiecīgajiem parametriem publiski nav pieejami. Tāpēc vērtēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību efektu, balstoties uz pieņēmumiem un LAU datiem, nav iespējams, iegūtais rezultāts varētu būt neatbilstošs faktiskai situācijai. Nav arī pamata uzskatīt, ka privātā sektora komersantu zemāks izmaksu līmenis dēļ to tiesībām atskaitīt priekšnodokli, obligāti rezultētos zemākajā pakalpojuma cenā, nevis papildus peļņā.
Tirgus atvēršanās gadījumā svarīgākais būs tas, ka, pieņemot, ka brīvas konkurences apstākļos ir iespējama izmaksu efektivizācija, kas var tikt translēta cenu samazinājumā (proti, gadījumā, ja tiktu panākts pakalpojuma vidējās cenas samazinājums), valsts varētu saņemt lielāku pakalpojuma apjomu, t.i., uzturēto un remontēto valsts ceļu kilometrus.
Tādējādi, ja valsts budžeta finansējums saglabājas 61 milj. EUR apmērā, tad PVN summā būtu 10,59 milj. EUR, bet ar PVN apliekamā pakalpojumu vērtība (maksimālā darba apjoma vērtība) būtu 50,41 milj. EUR.
Nav iespējams prognozēt, cik lielu pakalpojumu apjomu valsts varēs saņemt pret attiecīgo piešķirtā finansējuma summu, jo nav zināms, kādas cenas piedāvās privātā sektora komersanti brīvas konkurences apstākļos.
3.4. LAU darbības ierobežojumi
Deleģēšanas līgums paredz, ka LAU apgrozījumu veido Satiksmes ministrijas deleģētie pienākumi vairāk nekā 80% apmērā, padarot deleģēto pienākumu izpildi par LAU pamatdarbību. Tādējādi LAU Deleģēšanas līguma ietvaros ir atļauts veikt citu komercdarbību mazāk nekā 20% apmērā no tā apgrozījuma, piemēram, piedāvājot autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumus pašvaldībām, privātā sektora klientiem vai sniedzot citus pakalpojumus.
Piedaloties publiskajā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas iepirkumā, jeb nepildot deleģēto funkciju, tiktu radīta iespēja LAU attīstīt komercdarbību bez ierobežojumiem brīvās konkurences ietvaros un pilnvērtīgi nodarbināt LAU resursus tās veikšanā.
Lai apzinātu LAU ārpus deleģēto pienākumu veikto pakalpojumu konkurētspēju, tika analizētas pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu atšķirības starp LAU un privātajiem komersantiem. Izvērtējumā tika apskatīta 20 pašvaldību ikdienas uzturēšanas iepirkumu vēsture laika posmā no 2014.gada līdz 2019.gada maijā (noslēgtie pakalpojuma līgumi) iekļaujot ziemas, vasaras, ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumus. Izpētes mērķis bija konstatēt, vai un kā mainās uzturēšanas pakalpojumu līgumcena, ja to nodrošina LAU vai privātais komersants. Uzmanība tika pievērsta identisku uzturēšanas darbu pakalpojuma iepirkumiem, kur iepirkuma rezultātā tiesības sniegt pakalpojumu sākotnēji bija ieguvis LAU, taču nākamā perioda iepirkumā - privātais komersants. Izpētes rezultātā situācija, kad ceļu uzturēšanas pakalpojuma nodrošināšanu sākotnēji veic LAU, bet vēlāk privātais komersants, tika konstatēta 1 no 20 pašvaldībām.
Vienīgajā gadījumā, kurš tika identificēts, 2016.gadā publiskajā iepirkumā tiesības veikt Liepājas pašvaldībā pakalpojumu "Pilsētas ielu uzturēšanas darbi ziemas sezonā" ieguva privātais komersants, kurš piedāvāja veikt pakalpojumu par 11,75% lētāk, nekā to piedāvāja veikt LAU.
Tas nozīmē, ka nepastāvot darbības ierobežojumam LAU sniegt autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumus pašvaldībām, privātā sektora klientiem vai sniedzot citus pakalpojumus, LAU būtu spējīgs sniegt pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām.
3.5. Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksas6
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanā pirmo reizi ieviests atvērtā tirgus testa modelis no 2000. līdz 2004.gadam, veicot publiskos iepirkumus par uzturēšanu aptuveni divām trešdaļām valsts autoceļu. Attiecīgi, trešdaļu valsts autoceļu uzturēšanas veica valstij piederošais "Eesti Teed".
Kopš 2017.gada, atverot arī atlikušo trešdaļu publiskajiem iepirkumiem, "Eesti Teed" piedalās šajos publiskajos iepirkumos kā viens no tirgus dalībniekiem. 2019.gadā jau to plānoja pārdot privātajam sektoram, taču līdz šim brīdim tas vēl nav noticis.
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika pēc daļējas tirgus atvēršanas7
Periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir palielinājušās par 9,74 milj. EUR, jeb 43,76%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,885 milj. EUR gadā, jeb 3,98%.
Laika periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu vasaras uzturēšanas darbu izmaksas8:
• ir palielinājušās par 0,84 milj. EUR, jeb 6,48%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,076 milj. EUR gadā, jeb 0,59%.
Laika periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu ziemas uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir palielinājušās par 7,7 milj. EUR, jeb 82,8%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,78 milj. EUR gadā, jeb 7,53%.
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika pēc tirgus pilnīgas atvēršanas
Periodā no 2017.-2019.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir samazinājušās par 2,30 milj. EUR, jeb 7,46%.
• vidēji gadā ir samazinājušās par 1,15 milj. EUR gadā, jeb 3,73%.
Laika periodā no 2017.-2019.gadam autoceļu vasaras uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir samazinājušās par 3,1 milj. EUR, jeb 22,46%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 1,55 milj. EUR gadā, jeb 11,23%.
Laika periodā no 2017.-2019.gadam autoceļu ziemas uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir palielinājušās par 0,80 milj. EUR, jeb 4,70%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,40 milj. EUR gadā, jeb 2,35%.
2.tabula.
"Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu
sadalījums9"
3.6. Finanšu ietekmes aprēķina pieņēmumi
Veidojot finanšu aprēķinu risinājuma ietekmei uz valsts budžetu, tika izmantoti šādi pieņēmumi:
1) Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai vidēja termiņa budžetā valsts budžeta finansējums 2021.gadā paredzēts 61 milj. EUR un plānots, ka tas saglabāsies nemainīgs turpmākos piecus gadus.
2) Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu publiskajam iepirkumam un to komponentēm (lotēm) tiks paredzēta maksimālā pieejamā finansējuma robeža (ieskaitot PVN izmaksu segšanai nepieciešamo daļu10), kas būtu vienāda ar vidēja termiņa budžetā paredzēto autoceļu ikdienas uzturēšanai pieejamo finansējumu jeb 61 milj. EUR, tādā veidā nodrošinot, ka valsts autoceļu uzturēšanai nepieciešamais finansējums nepieaugs.
3) Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas gadījumā LVC administratīvās izmaksas pieaugs, jo būs nepieciešamas investīcijas LVC informācijas sistēmas izstrādei un uzturēšanai noslēgto līgumu un autoceļu uzturēšanas resursu pārvaldībai. LVC aktīvu pārvaldības sistēma tiks papildināta ar nepieciešamo funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu starp LVC un pakalpojumu sniedzējiem. Pirmajos trīs gados paredzams, ka nepieciešamais papildus finansējums nepieciešamās funkcionalitātes izstrādei un ieviešanai aktīvu pārvaldes sistēmā būtu 0,10 milj. EUR gadā.
4) Ja publiskā iepirkuma rezultātā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi paredzētajā tiek iepirkti par zemāku cenu, tad attiecīgi arī samazinās nepieciešamais finansējums darbu veikšanai, un par ietaupītajiem līdzekļiem iespējams veikt papildus autoceļu uzturēšanas vai būvniecības darbus.
5) Finanšu aprēķini tika veikti, ņemot vērā 2020.gada cenas un izmaksas, bet inflācija aprēķinos netika ņemta vērā.
6) Risinājumu ieviešana plānota no 2021.gada 1.oktobra.
7) 2020.gads tiek pieņemts par n gadu, un attiecīgi - 2021.gads - n+1 gads jeb pirmais gads, 2022.gads - n+2 (otrais gads), 2023.gads - n+3 (trešais gads).
3.7. Ietekmes uz valsts budžetu aprēķins
Daļējas tirgus atvēršanas ietekmes uz valsts budžetu aprēķins
Risinājuma, kurš paredz daļēju valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu pakalpojumu sniedzējiem, kas radīs nepieciešamību pēc ievērojamu pārmaiņu veikšanas šī brīža darbības modelī - valsts autoceļu uzturēšanas pārvaldībā un uzraudzībā:
1) Daļēja tirgus atvēršanas gadījumā LVC būs nepieciešams sadarboties ar vairāk nekā vienu pakalpojumu sniedzēju pilnīga tirgus atvēršanas gadījumā, tāpēc būs nepieciešamība pēc jauna sadarbības modeļa izveides sadarbībai ar valsts autoceļu uzturēšanas komersantiem, ar kuriem tiks noslēgti līgumi par valsts autoceļu uzturēšanu.
Paredzams, ka šobrīd izstrādes posmā esošā aktīvu pārvaldības sistēma tiks papildināta ar nepieciešamo funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu starp LVC un pakalpojumu sniedzējiem. Pirmajos trīs gados paredzams, ka nepieciešamais papildus finansējums nepieciešamās funkcionalitātes izstrādei un ieviešanai aktīvu pārvaldes sistēmā būtu 0,10 milj. EUR gadā.
2) Balstoties uz Igaunijas valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanas pieredzi, kas atrodama šī ziņojuma 3.5.daļā un 2.pielikumā, paredzams, ka, veicot daļēju tirgus atvēršanu autoceļu uzturēšanu, izmaksas pieaugs.
Šis efekts aprēķinos tika atspoguļots ar koeficientu, kas parāda procentuālo izmaksu palielinājumu 4,0% gadā, kas atbilst Igaunijas autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus daļējas atvēršanas izmaksu dinamikai no 2006.-2017.gadam (3,98%).
Pirmajā gadā izmaksu palielinājums paredzēts 1,0% apmērā, jo valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana paredzēta no 2021.gada 1.oktobra.
Pilnīgas tirgus atvēršanas ietekmes uz valsts budžetu aprēķins
Risinājums paredz valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu, kas tāpat kā daļēja tirgus atvēršana radīs nepieciešamību pēc pārmaiņu veikšanas šī brīža darbības modelī - valsts autoceļu uzturēšanas pārvaldībā un uzraudzībā:
1) Tirgus atvēršanas gadījumā LVC būs nepieciešams sadarboties ar vairāk nekā vienu pakalpojumu sniedzēju pilnīga tirgus atvēršanas gadījumā, tāpēc būs nepieciešamība pēc jauna sadarbības modeļa izveides sadarbībai ar valsts autoceļu uzturēšanas komersantiem, ar kuriem tiks noslēgti līgumi par valsts autoceļu uzturēšanu.
Kā iepriekš tika minēts, paredzams, ka šobrīd izstrādes posmā esošā aktīvu pārvaldības sistēma tiks papildināta ar nepieciešamo funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu starp LVC un pakalpojumu sniedzējiem. Pirmajos trīs gados paredzams, ka nepieciešamais papildus finansējums nepieciešamās funkcionalitātes izstrādei un ieviešanai aktīvu pārvaldes sistēmā būtu 0,10 milj. EUR gadā.
2) Balstoties uz Igaunijas valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanas pieredzi, kas atrodama šī ziņojuma 3.5.daļā un 2.pielikumā, paredzams, ka tirgus dalībnieki konkurences apstākļos var nodrošināt valsts autoceļu uzturēšanu izmaksu efektīvākā veidā.
Šis efekts aprēķinos tika atspoguļots ar koeficientu, kas parāda procentuālo izmaksu samazinājumu 3,5% gadā, kas atbilst Igaunijas autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanas izmaksu dinamikai pirmajos gados pēc tirgus atvēršanas jeb no 2017.-2019.gadam (3,73%).
Pirmajā gadā izmaksu samazinājums paredzēts 0,875% apmērā, jo valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana paredzēta no 2021.gada 1.oktobra.
Ietekmes uz valsts budžetu kopsavilkums
Daļēja tirgus atvēršanas ietekme uz valsts budžetu
Daļēja valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana rada ietekmi uz 23.07.00 valsts budžeta apakšprogrammu pirmajos trīs gados tiek radīts izmaksu palielinājums 0,10 milj. EUR katru gadu.
Daļēja valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana rada ietekmi uz 23.06.00 valsts budžeta apakšprogrammu pirmajā gadā tiek radīts izmaksu palielinājums 0,61 milj. EUR, savukārt otrajā un trešajā gadā tiek radīts izmaksu palielinājums 2,44 milj. EUR apmērā;
Kopumā valsts autoceļu uzturēšanas tirgus daļēja atvēršana pirmajā gadā veido izmaksu palielinājumu 0,71 milj. EUR apmērā, savukārt otrajā un trešajā gadā izmaksu palielinājumu 2,54 milj. EUR apmērā.
Kopsavilkums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un ietekmi uz veicamo valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu apjomu redzams 5.tabulā.
Pilnīgas tirgus atvēršanas ietekme uz valsts budžetu
Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana rada ietekmi uz 23.07.00 valsts budžeta apakšprogrammu pirmajos trīs gados tiek radīts izmaksu palielinājums 0,1000 milj. EUR katru gadu.
Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana rada ietekmi uz 23.06.00 valsts budžeta apakšprogrammu pirmajā gadā tiek radīts izmaksu samazinājums 0,53375 milj. EUR, savukārt otrajā un trešajā gadā tiek radīts izmaksu samazinājums 2,1350 milj. EUR apmērā.
Kopumā valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana pirmajā gadā maksimāli veido izmaksu samazinājumu 0,43375 milj. EUR apmērā, savukārt otrajā un trešajā gadā izmaksu samazinājumu 2,0350 milj. EUR apmērā.
Kopsavilkums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un ietekmi uz veicamo valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu apjomu redzams 5.tabulā.
IV. IESPĒJAMĀ TURPMĀKĀ RĪCĪBA
4.1. Rīcība valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas gadījumā
Sagatavošanās darbības valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskā iepirkuma nodrošināšanai
• Lai nodrošinātu sekmīgu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu, nepieciešams veikt autoceļu uzturēšanas darbu regulējošo normatīvo aktu izvērtējumu.
Piemēram, lai samērotu finansējumu ar faktiski veicamo darbu apjomu, ir jāveic MK noteikumos Nr.224 noteikto prasību izvērtējums, savukārt, lai varētu veikt publisko iepirkumu, nepieciešams veikt likumā "Par autoceļiem" noteikto prasību izvērtējumu.
• Lai dotu iespēju komersantiem sagatavoties tirgus atvēršanai un pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai, jāparedz iespēja noslēgt jaunu deleģēšanas līgumu līdz 2021.gada 30.jūnijam ar LAU.
• Papildus likumā "Par autoceļiem" nepieciešams noteikt, ka tiesības veikt valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbus publiskā iepirkuma rezultātā būs iespējams iegūt laika periodam no 2021.gada 1.oktobra.
Darbības valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskā iepirkuma nodrošināšanai
Lai būtu iespējama valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana no 2021.gada vidus, publisko iepirkumu plānots veikt laika posmā no 2020.gada 1.oktobra līdz 2021.gada 31.martam.
Tiek vērtēta iespēja publisko iepirkumu organizēt pēc teritoriālā principa, sadalot valsts teritoriju lotēs, ieskatam turpmāk ziņojumā sniegta informācija par lotu teritoriālo iedalījumu 12 lotēs, kas balstīts uz valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanas vēsturisko teritoriālo iedalījumu, kāds tas bija līdz 2014.gadam (2.attēls). Kā jau iepriekš minēts 3.nodaļā, Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka vēsturiskais lotu iedalījums nav piemērots tirgus atvēršanai, jo neveicinātu komersantu dalību valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskajā iepirkumā.
3.tabula.
"Vēsturisko 12 lotu informācija un vidējais to finansējuma
sadalījums"
|
Lote |
LVC nodaļa |
Tīkla garums, km |
|
1. |
Rīgas |
1 023 |
|
2. |
Ogres, Aizkraukles |
1 514 |
|
3. |
Jelgavas, Bauskas |
1 268 |
|
4. |
Dobele, Saldus |
1 170 |
|
5. |
Tukums, Talsi, Ventspils |
2 471 |
|
6. |
Liepāja, Kuldīga |
1 643 |
|
7. |
Limbaži, Smiltene, Valmiera |
2 371 |
|
8. |
Cēsis, Madona |
2 054 |
|
9. |
Alūksne, Gulbene |
1 206 |
|
10. |
Jēkabpils, Preiļi |
1 493 |
|
11. |
Daugavpils, Dagda |
1 648 |
|
12. |
Rēzekne, Balvi, Ludza |
2 304 |
| Kopā: |
20 165 |
Jāņem vērā, ka lotu iedalījums plānotajam iepirkumam vēl tiek vērtēts, ņemot vērā autoceļa tīkla iedalījumu, tā garumu, stāvokli, kā arī tā attīstības plānus konkrētā teritorijā un tas atšķirsies no vēsturiski bijušā.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskā iepirkuma prasības
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas publiskā iepirkuma rezultātā noslēdzamā līguma termiņš paredzēts 4 gadi un 9 mēneši - no 2021.gada 1.oktobra līdz 2026.gada 30.jūnijam. Iepirkumu paredzēts organizēt pēc teritoriālā principa.
Pretendentiem tiks izvirzītas prasības kvalifikācijai un pieredzei, kas nodrošinātu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu kvalitatīvu un savlaicīgu veikšanu 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. Pretendentam būs arī nepieciešams norādīt:
• visus tos apakšuzņēmējus, kuru veicamā darbu vērtība ir 10% no kopējās iepirkuma līguma vērtības vai lielāka;
• resursus, kas nepieciešami darbu izpildei, tajā skaitā darbu vadītājus, ražošanas bāzes, tehnikas vienības, materiālu pieejamību un uzglabāšanas vietas.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publiskā iepirkuma realizācijas veicamo darbu plānotie termiņi
4.tabula.
"Veicamo darbu plānotie termiņi"
|
Nr.p.k. |
Darba nosaukums |
Termiņš |
|
1. |
Atklātā konkursa nolikuma 5.pielikuma "Līguma projekts "Par valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanu"" sagatavošana |
31.10.2020. |
|
2. |
Paredzamo līgumu, kas atbilst lotēm, līgumcenas noteikšana |
31.10.2020. |
|
3. |
Ministru kabineta 2010.gada 9.marta noteikumu Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" noteikto prasību izvērtējums, grozījumu projekta sagatavošana un tā iesniegšana Ministru kabinetā |
01.10.2020. |
|
4. |
Likuma "Par autoceļiem" noteikto prasību izvērtējums, grozījumu projekta sagatavošana un iesniegšana Ministru kabinetā |
31.10.2020. |
|
5. |
Atklātā konkursa nolikuma "Par tiesībām veikt valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbus" sagatavošana pilnā apmērā un iepirkuma izsludināšana |
31.10.2020. |
|
6. |
Rezultātu izskatīšana, izvērtēšana, līgumu slēgšana |
31.03.2021. |
4.2. Rīcība esošās situācijas saglabāšanas gadījumā
Esošās valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas organizācijas saglabāšanas gadījumā, tiktu noslēgts jauns deleģēšanas līgums ar LAU uz septiņiem gadiem, uz termiņu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim.
2.attēls.
Vēsturisko 12 lotu teritoriālais iedalījums
5.tabula
"Kopsavilkums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un
ietekmi uz veicamo valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu
apjomu"
|
Risinājums |
Risinājums (risnājuma varianti) |
Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums |
Nepieciešamais papildu finansējums |
Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) |
||||||
|
n
gads |
n +
1 |
n +
2 |
n +
1 |
n +
2 |
n +
3 |
turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) |
turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) |
||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
| Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
||||||||
| tajā skaitā | |||||||||||
| 1. Satiksmes ministrija |
23.06.00 ("Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana") B100 ("Uzturēšanas izdevumi") |
72 934 000 |
72 830 000 |
72 830 000 |
0 |
0 |
0 |
||||
| 2. Satiksmes ministrija |
23.07.00 ("Valsts autoceļu pārvaldīšana") A700 ("Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem") |
11 691 000 |
11 666 000 |
11 666 000 |
0 |
0 |
0 |
||||
| Esošās situācijas saglabāšana11 |
89 048 462 |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
- 305 000 |
- 1 220 000 |
- 1 220 000 |
0 |
0 |
0 |
|
| 1. Satiksmes ministrija |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
| 1. Satiksmes ministrija |
23.06.00 |
72 934 000 |
72 830 000 |
72 830 000 |
- 305 000 |
- 1 220 000 |
- 1 220 000 |
0 |
0 |
0 |
|
|
23.07.00 |
11 691 000 |
11 666 000 |
11 666 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
||
| Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus daļēja atvēršana |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
710 000 |
2 540 000 |
2 540 000 |
0 |
0 |
0 |
||
|
1. Satiksmes ministrija |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
710 000 |
2 540 000 |
2 540 000 |
0 |
0 |
0 |
||
| 1. Satiksmes ministrija |
23.06.00 |
72 934 000 |
72 830 000 |
72 830 000 |
610 000 |
2 440 000 |
2 440 000 |
0 |
0 |
0 |
|
|
23.07.00 |
11 691 000 |
11 666 000 |
11 666 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
0 |
0 |
0 |
||
| Valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
- 433 750 |
- 2 035 000 |
- 2 035 000 |
0 |
0 |
0 |
||
|
1. Satiksmes ministrija |
84 625 000 |
84 496 000 |
84 496 000 |
- 433 750 |
- 2 035 000 |
- 2 035 000 |
0 |
0 |
0 |
||
| 1. Satiksmes ministrija |
23.06.00 |
72 934 000 |
72 830 000 |
72 830 000 |
- 533 750 |
- 2 135 000 |
- 2 135 000 |
0 |
0 |
0 |
|
|
23.07.00 |
11 691 000 |
11 666 000 |
11 666 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
0 |
0 |
0 |
||
1 Satiksmes ministrijas un LAU noslēgtā deleģēšanas Līguma Nr. SM2013/-59 Konsolidētā darba versija - http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_7703_SM_un_LAU_delegesanas_ligums_kons_28.09.2018_red.pdf
2 to skaitā blakusceļi 60km
3 Ceļu specifikācijas 2019, pieejams:https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2015/06/Celu_specifikacijas_2019.pdf
4 No valsts autoceļu kompleksie ikdienas uzturēšanas darbiem, kurus veic LAU, pieejamā finansējuma 61 milj. EUR ietvaros.
5 2019.gadā pēc LVC pasūtījuma zvērinātu advokātu birojs "KPMG" (KPMG) izstrādāja konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu tirgus iespējamiem atvēršanas scenārijiem", kurā izvērtētas iespējas uzlabot autoceļu uzturēšanas efektivitāti, analizēti iespējamie rīcības scenāriji, to trūkumi, priekšrocības un riski. Šajā konceptuālā ziņojuma daļā izmantotas atziņas no iepriekš minētā KPMG izstrādātā konceptuālā ziņojuma.
6 Detalizēta informācija par Igaunijas, Lietuvas un Somijas valsts autoceļu uzturēšanas praksi un pieredzi atrodama šī ziņojuma 2.pielikumā.
7 Atbilstoši 2.pielikuma 2.tabulā atrodamajai informācijai.
8 Atņemot 8 milj. EUR un inflācijai atbilstošus apjomus marķēšanas un ceļa virskārtas atjaunošanas izmaksām no vasaras uzturēšanas darbu izmaksām.
9 Igaunijas Ceļu administrācijas sniegtā informācija par valsts autoceļu uzturēšanas izmaksām
10 Izmaksas palielinošā summa, kas nepieciešama, lai segtu PVN izdevumus, vismaz daļēji atgriezīsies valsts budžetā kā PVN ieņēmumi.
11 Negatīvi norādītā summa atspoguļo, papildus sniegto uzturēšanas pakalpojumu vai būvniecības apjoma palielinājums.
Satiksmes ministrs T. Linkaits
1. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas
tirgus atvēršanu no 2021. gada"
SM ar likuma "Par autoceļiem" 7.panta 3.1daļu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu kopš 2014.gada 1.janvāra ir deleģējusi LAU.
Valsts autoceļu īpašumā esošo autoceļu kopgarums ir 20 061 km1, no kuriem:
• valsts galvenie autoceļi 1 673 km;
• valsts reģionālie autoceļi 5 448 km;
• valsts vietējie autoceļi 12 880 km.
Valsts autoceļu stāvoklis
1.attēls.
Valsts autoceļu asfaltbetona seguma stāvoklis 2019.gadā
2.attēls.
Valsts autoceļu ar grants segumu stāvoklis 2019.gadā
VALSTS AUTOCEĻU UZTURĒŠANA
Valsts autoceļu uzturēšanas prasības
Prasības valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanai un to izpildes kontroles kārtībai noteiktas MK noteikumos Nr.224.
SM katru gadu apstiprina sarakstu ar valsts autoceļiem piešķirtajām autoceļu uzturēšanas klasēm. Katra no uzturēšanas klasēm paredz konkrētas uzturēšanas prasības - "A" klases autoceļiem ir noteiktas visstingrākās prasības, bet "D" klases autoceļiem - zemākās prasības.
Valsts autoceļu2 sadalījums pa uzturēšanas klasēm 2020.gada vasaras sezonai:
• 4 761,602 km "A" klase;
• 1 948,501 km "B" klase;
• 11 439,867 km "C" klase;
• 2 004,396 km "D" klase.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.224 ceļa īpašniekam atbilstoši pieejamajam finansējumam ir tiesības samazināt autoceļu uzturēšanas prasību līmeni:
• autoceļu uzturēšanai ziemā;
• tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšanai;
• autoceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanai;
• autoceļu segumu uzturēšanai;
• autoceļu kopšanai.
2019./2020.gada ziemas sezonā kopumā prasību līmenis samazināts 1658,568 km valsts autoceļu. Prasības samazinātas:
• 67,884 km "A" klases vietā noteikta "A1" klase;
• 1 118,218 km "A1" klases vietā noteikta "B" klase;
• 393,692 km "B" klases vietā noteikta "C" klase;
• 78,774km "C" klases vietā noteikta "D" klase.
Valsts autoceļu uzturēšanas finansējums
Lai veiktu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus MK noteikumos Nr.224 noteiktajā apjomā, tad šim mērķim, saskaņā ar 2019.gadā veikto LVC aprēķinu, katru gadu būtu nepieciešami 173,5 milj. eiro (ar PVN) valsts budžeta finansējums3:
• galveno autoceļu ikdienas uzturēšanai - 38,7 milj. eiro;
• reģionālo autoceļu ikdienas uzturēšanai - 74,9 milj. eiro;
• vietējo autoceļu ikdienas uzturēšanai - 59,9 milj. eiro.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana notiek nepietiekama finansējuma apstākļos. Ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti un plānoti piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros, 2019.gadā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai piešķirts valsts budžeta finansējums 61,071 milj. eiro apmērā.
Laika posmā no 2010. līdz 2019.gadam vidējais LAU piešķirtais valsts budžeta finansējuma apjoms valsts autoceļu uzturēšanai bija 64,71 milj. eiro.
3.attēls.
Kopējais finansējums valsts autoceļu uzturēšanai no 2010. līdz
2019. gadam, eiro.
4.attēls.
Valsts autoceļu uzturēšanas finansējuma sadalījums no 2016. līdz
2019.gadam
PVN nepiemērošana deleģētās funkcijas izpildei
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astotajā daļā noteikto publisku personu, kā arī privātpersonu, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, sniegtajiem pakalpojumiem nav piemērojams PVN attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Līdz ar to šobrīd pakalpojumiem, ko LAU sniedz valstij, netiek piemērots PVN. Tādējādi valsts piešķirtais finansējuma apmērs Deleģēšanas līguma ietvaros tiek pilnībā izmantots autoceļu uzturēšanas nodrošināšanai (izmaksās tiek iekļauts arī samaksātais PVN par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo pakalpojumu nodrošināšanai).
Tā kā LAU sniedz pakalpojumus tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros, tai nav tiesību atskaitīt PVN par precēm un pakalpojumiem, kas iegādāti minēto pakalpojumu nodrošināšanai. Darbinieku algas veido daļu no LAU izmaksām, pildot valsts deleģētos uzdevumus. Samaksātais PVN par citām izmaksām (piemēram, izejvielu un tehnikas iegādei) LAU gadījumā veido papildu izmaksas.
Valsts autoceļu uzturēšanas organizācija līdz 2014.gadam
Saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" redakciju, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim, LVC bija noteikts pienākums nodrošināt gan Latvijas valsts ceļu būvniecību, gan uzturēšanu, tādēļ 2007.gadā LVC veica iepirkumu par autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu laika periodam no 2007.gada līdz 2014.gadam. Iepirkums tika sadalīts 12 lotēs, kas redzamas 1.tabulā un 5.attēlā.
Lai arī par iepirkuma nolikumu interesi izrādīja vairāki komersanti, LAU šajā iepirkumā bija vienīgais pretendents, kopumā iegūstot 12 uzturēšanas līgumus.
1.tabula.
Vēsturisko 12 lotu informācija un vidējais to finansējums
|
Lote |
LVC nodaļa |
Tīkla garums, km |
Vidējais finansējums, % no kopējā |
Vidējais finansējums, milj. eiro gadā |
PVN, milj. eiro gadā |
|
1. |
Rīgas |
1023 |
11,11 |
6,78 |
1,42 |
|
2. |
Ogres, Aizkraukles |
1514 |
8,43 |
5,14 |
1,08 |
|
3. |
Jelgavas, Bauskas |
1268 |
7,21 |
4,40 |
0,92 |
|
4. |
Dobele, Saldus |
1170 |
5,19 |
3,17 |
0,67 |
|
5. |
Tukums, Talsi, Ventspils |
2471 |
11,23 |
6,85 |
1,44 |
|
6. |
Liepāja, Kuldīga |
1643 |
7,87 |
4,80 |
1,01 |
|
7. |
Limbaži, Smiltene, Valmiera |
2371 |
10,18 |
6,21 |
1,30 |
|
8. |
Cēsis, Madona |
2054 |
8,94 |
5,45 |
1,14 |
|
9. |
Alūksne, Gulbene |
1206 |
5,08 |
3,10 |
0,65 |
|
10. |
Jēkabpils, Preiļi |
1493 |
7,04 |
4,29 |
0,90 |
|
11. |
Daugavpils, Dagda |
1648 |
7,76 |
4,73 |
0,99 |
|
12. |
Rēzekne, Balvi, Ludza |
2304 |
9,96 |
6,08 |
1,28 |
|
Kopā: |
100 |
61,00 |
12,81 |
LAU kā vienīgais konkursa pretendents pārsniedza prognozēto līgumcenu, taču minētajā laika periodā LAU vienlaikus tika uzskatīta gan par brīvā tirgū darbojošos komersantu, gan par tādu stratēģisko uzdevumu veicēju, kuru izpildi spēj nodrošināt tikai valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība. Tādējādi LAU ieguva tiesības veikt valsts autoceļu ikdienas komplekso uzturēšanu līdz 2014.gadam.
Valsts autoceļu uzturēšanas organizācija kopš 2014.gada 1.janvāra
2013.gada 27.novembrī tika veikti grozījumi likuma "Par autoceļiem" 7.pantā, papildinot pantu ar 3.1daļu, paredzot, ka Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu LAU saskaņā ar deleģēšanas līgumu, un šis līgums tiek slēgts uz septiņiem gadiem. Likuma grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Likuma grozījumi pamatoti ar to, ka autoceļu kompleksie ikdienas uzturēšanas darbi pēc būtības atbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes jeb sabiedriskas nozīmes pakalpojumam, jo galvenie valsts autoceļu kompleksās uzturēšanas pakalpojumu principi ir atbilstoši vispārējiem ES publiskajos tiesību aktos vispārzināmajiem un definētajiem vispārējas nozīmes jeb sabiedriskiem (publisko) pakalpojumu principiem - nepārtrauktība, vienlīdzīga pieejamība un pārredzamība.
Vienlaikus kā papildu arguments minēts tas, ka atbilstoši Satiksmes ministrijas 2013.gadā veiktajai analīzei, kas iekļauta likumprojekta anotācijā, citiem ceļu būvniecības un uzturēšanas tirgus dalībniekiem nav pietiekams ražošanas bāzu skaits visā Latvijas teritorijā un nav pietiekama naudas plūsma, lai spētu vienlaicīgi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu visā Latvijas teritorijā.
Izvērtējot deleģēšanas līguma slēgšanas lietderīguma apsvērumus, secināts, ka:
• šādā veidā valsts turpina saglabāt kontroli pār valsts infrastruktūras apsaimniekošanu un uzturēšanu, un tiek nodrošināta garantēta, nepārtraukta un netraucēta valsts autoceļu infrastruktūras izmantošana;
• ir iespējama tieša pasūtījuma apjoma noteikšana;
• ir noteikta vienas personas atbildība par sniegtā pakalpojuma kvalitāti;
• LAU darbībā tiek piemērots Publisko iepirkumu likums.
2013.gada 18.decembrī tika noslēgts Deleģēšanas līgums starp Satiksmes ministriju un LAU. Līgums stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī un ir spēkā septiņus gadus, t.i., līdz 2020.gada 31.decembrim. Noslēgtā Deleģēšanas līguma ietvaros LAU tika uzticēta valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošana un veikšana visā Latvijas teritorijā, kā tas paredzēts likuma "Par autoceļiem" 7.panta 3.1daļā.
Likuma "Par autoceļiem" 23.2panta pirmajā daļā valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbi ir definēti kā uz valsts autoceļiem veicamu darbu kopums, kas nepieciešams, lai uzturētu minimālo satiksmes drošības līmeni, nodrošinātu valsts autoceļu saglabāšanu un nepārtrauktu caurbraucamību visā Latvijas teritorijā atbilstoši attiecīgajai autoceļa uzturēšanas klasei.
LAU darbības ierobežojumi
Deleģēšanas līgums paredz, ka LAU apgrozījumu veido Satiksmes ministrijas deleģētie pienākumi vairāk nekā 80% apmērā, padarot deleģēto pienākumu izpildi par LAU pamatdarbību. Tādējādi LAU Deleģēšanas līguma ietvaros ir atļauts veikt citu komercdarbību mazāk nekā 20% apmērā no tā apgrozījuma, piemēram, piedāvājot autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojumus pašvaldībām, privātā sektora klientiem vai sniedzot citus pakalpojumus. Aplūkojot LAU gada pārskatus laika posmā no 2015. līdz 2019.gadam, redzams, ka LAU komercdarbību veicis vidēji 15,5% apmērā no apgrozījuma, sasniedzot maksimāli 19% komercdarbības apjomu 2018.gadā, tādējādi komercdarbību veicot mazākā apmērā, nekā to pieļauj Deleģēšanas līgums.
Papildus Deleģēšanas līgums aizliedz LAU slēgt līgumus par jaunu meža autoceļu būvniecības darbiem ar AS "Latvijas Valsts meži".
AUTOCEĻU UZTURĒŠANAS IEPIRKUMU ANALĪZE4
Valsts īpašumā esošo ceļu uzturēšanas finansējums veido tikai daļu no kopējā finansējuma, kas katru gadu Latvijā tiek izmantots ceļu uzturēšanai. Pašvaldību finansējums šai nozarei veido būtisku daļu no kopējā autoceļu uzturēšanas tirgus apjoma.
Savukārt Satiksmes ministrija visām pašvaldībām pārskaita mērķdotāciju atbilstoši likuma "Par autoceļiem" 12.panta trešajai daļai un Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumu Nr.173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība" 7.punktam.
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2017.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2018.gadam", likumam "Par valsts budžetu 2019 gadam", likumam "Par valsts budžetu 2020.gadam", kopējais valsts budžeta piešķirtais finansējums mērķdotācijai ir šāds:
2017.gadā - 48,7 milj. EUR;
2018.gadā - 50,1 milj. EUR;
2019.gadā - 50,9 milj. EUR;
2020.gadā - 53,8 milj. EUR.
Šī brīža tirgus situācijā pašvaldību autoceļu uzturēšanas sektorā pastāv konkurence un šajā tirgū darbojas samērā liels skaits komersantu.
Valsts autoceļu būvniecības jomā darbojas apmēram 50 autoceļu būves uzņēmumi, kas aktīvi piedalās arī pašvaldību un mežu ceļu būvniecības un uzturēšanas darbu iepirkumos.
Apkopojot Iepirkumu uzraudzības biroja publicētos rezultātu paziņojumus par pašvaldību noslēgtajiem līgumiem par autoceļu uzturēšanu no 2017.gada novembra (Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē publicētie rezultāti iepirkumiem "Autoceļu uzturēšana", laika posmā no 2017.gada novembra līdz 2019.gada maijam), vērojamas šādas tendences:
• daļa pašvaldību organizē daudzus neliela apjoma iepirkumus, gan sadalot veicamos darbus vairākos iepirkumos, gan organizējot atsevišķus iepirkumus katra pagasta vajadzībām;
• pašvaldībām ir atšķirīga pieeja attiecībā uz līguma termiņu - daļa pašvaldību slēdz autoceļu un ielu uzturēšanas līgumus uz vienu gadu vai vienu sezonu (ziemas uzturēšanas darbiem), savukārt citas pašvaldības izvēlas slēgt līgumus par divu vai vairāk gadu periodu, tādējādi piedāvājot lielākas līgumcenas, kā arī mazinot administratīvo slogu saistībā ar iepirkumu organizēšanu gan sev, gan potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem;
• lai arī vairāk nekā pusē (58%) no iepirkumiem bijis viens uzvarētājs, būtiskā daļā no iepirkumiem bijuši vairāki uzvarētāji (2-3 komersanti) un vairākos gadījumos pat 7 un 8 komersanti, kas var liecināt, ka šajās teritorijās nepieciešamā kapacitāte autoceļu uzturēšanai ir izkliedēta starp vairākiem nelieliem tirgus dalībniekiem;
• starp iepirkumu uzvarētājiem ir arī zemnieku saimniecības un individuālie komersanti, kā arī dažādi mazie un vidējie komersanti no ceļu būvniecības un uzturēšanas nozares.
Analizētajā laika periodā pašvaldību iepirkumos starp uzvarētājiem nav redzami lielākie ceļu būvniecības nozares komersanti, izņemot SIA "8CBR", kas uzvarējis vienā Gulbenes novada pašvaldības iepirkumā.
Savukārt LAU aktīvi piedalās pašvaldību iepirkumos. No analizētajiem 234 pašvaldību iepirkumiem par kopējo summu 16,16 milj. eiro, LAU ir bijis uzvarētājs vai viens no uzvarētājiem 139 iepirkumos jeb 59% no visiem iepirkumiem, un šo iepirkumu summa ir 9,3 milj. eiro jeb 58% no kopsummas. Tai skaitā 74 no šiem iepirkumiem LAU ir bijis vienīgais uzvarētājs par kopējo līgumu summu 4,5 milj. eiro. Informācija par pakalpojumu apjomu, kas būtu tieši attiecināma uz LAU pakalpojumiem iepirkumos, kur LAU nav bijis vienīgais uzvarētājs, nav pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē.
2.tabula.
Pašvaldību veikto iepirkumu skaits un apjoms laika posmā 2017.
gada novembris - 2019. gada maijs.
|
Uzvarētāju (komersantu) skaits vienā iepirkumā |
Iepirkumu līgumu skaits |
Līgumu skaits % no kopējā |
Kopējā līgumu summa, EUR (bez PVN) |
Vidējā iepirkuma līguma summa, EUR (bez PVN) |
|
1 |
135 |
58% |
9 639 707.01 |
71 405.24 |
|
2 |
44 |
19% |
2 425 319.88 |
55 120.91 |
|
3 |
30 |
13% |
1 601 405.07 |
53 380.17 |
|
4 |
13 |
6% |
1 127 770.02 |
86 751.54 |
|
5 |
8 |
3% |
759 403.45 |
94 925.43 |
|
6 |
0 |
0% |
0.00 |
0.00 |
|
7 |
2 |
1% |
444 026.31 |
222 013.16 |
|
8 |
2 |
1% |
161 693.44 |
80 846.72 |
|
Kopā |
234 |
100% |
16 159 325.18 |
69 056.95 |
Avots: VAS "Latvijas Valsts
ceļi" uzdevumā veiktā autoceļu uzturēšanas tirgus analīze,
kuru 2019.gadā veica KPMG Zvērinātu advokātu birojs.
Piezīme: datu analīze veikta, izmantojot matemātisko datu
analīzes metodi; tabulā ietvertie dati rāda, ka analizētajos
datos bija, piemēram, 2 gadījumi, kad vienā iepirkuma procedūrā
bija 7 uzvarētāji, un vidējā iepirkuma līguma summa
(pašvaldības izmaksas) bija 222 tūkst. eiro. Izmaksu sadalījums
katrā līgumā atsevišķi pa uzvarētājiem nav pieejams.
LAU un privātā sektora komersantu cenu salīdzinājums par līdzīgiem pakalpojumiem
Lai salīdzinātu pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu atšķirību starp LAU un privātajiem komersantiem, tika apskatīta 20 pašvaldību ikdienas uzturēšanas iepirkumu vēsture no 2014.gada līdz jaunākajam noslēgtajam pakalpojuma līgumam, iekļaujot ziemas, vasaras, ielu un ceļu uzturēšanas pakalpojumus. Izpētes mērķis bija konstatēt, vai un kā mainās uzturēšanas pakalpojumu līgumcena, ja to nodrošina LAU vai privātais komersants. Uzmanība tika pievērsta identisku uzturēšanas darbu pakalpojuma iepirkumiem, kur iepirkuma rezultātā tiesības sniegt pakalpojumu sākotnēji bija ieguvis LAU, taču nākamā perioda iepirkumā - privātais komersants. Izpētes rezultātā situācija, kad ceļu uzturēšanas pakalpojuma nodrošināšanu sākotnēji veic LAU, bet vēlāk privātais komersants, tika konstatēta 1 no 20 pašvaldībām.
Vienīgajā gadījumā, kurš tika identificēts, 2016.gadā publiskajā iepirkumā tiesības veikt Liepājas pašvaldībā pakalpojumu "Pilsētas ielu uzturēšanas darbi ziemas sezonā" ieguva privātais komersants, kurš piedāvāja veikt pakalpojumu par 11,75% lētāk, nekā to piedāvāja veikt LAU.
3.tabula.
"LAU autoceļu ikdienas uzturēšanas tehnikas
vienības"
|
Dati no 07.04.2020. |
||
|
Nr.p.k. |
Grupas nosaukums |
Tehnikas skaits, gab |
|
1 |
2 |
3 |
|
1 |
Kravas automašīnas ar kravnesību <10t |
45 |
|
2 |
Kravas automašīnas ar kravnesību 10t un > |
201 |
|
3 |
Kravas automašīnas (>3.5t ražotas NVS) (8) |
5 |
|
4 |
Speciālais transports (krāni, gudrinatori u.c.) |
13 |
|
5 |
Kravas pasažieru automašīnas (furgoni, divkabīnes) <3.5t |
238 |
|
6 |
Autobusi |
2 |
|
7 |
Mikroautobusi (nolietojuma likme 40%-13.p.) |
12 |
|
8 |
Mikroautobusi (nolietojuma likme -30% 13.p) |
9 |
|
9 |
Vieglās pasažieru automašīnas (noliet. likme 40%) |
27 |
|
10 |
Vieglās pasažieru autom., iegādātas pēc 12.06.2007., nol. 30% |
168 |
|
11 |
Automašīnu piekabes |
227 |
|
12 |
Traktoru piekabes |
34 |
|
13 |
Motorgreideri |
176 |
|
14 |
Motorgreideri, ražoti NVS |
2 |
|
15 |
Piekabināmie greideri |
32 |
|
16 |
Frontālie iekrāvēji ar ekskavatora iek. ar rakšanas kausa tilp.<0.5m3 |
45 |
5.attēls.
Vēsturisko 12 lotu teritoriālais iedalījums
1 to skaitā blakusceļi 60km
2 ieskaitot nobrauktuvju, mezglu rampas un dubultās brauktuves;
3 LVC informācija stratēģiskās plānošanas vajadzībām, 2019. Pieejams: http://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/01/Strat_plan_2019.docx
4 VAS "Latvijas Valsts ceļi" uzdevumā autoceļu uzturēšanas tirgus analīzi 2019.gadā veica KPMG Zvērinātu advokātu birojs
Satiksmes ministrs T. Linkaits
2. pielikums
konceptuālajam ziņojumam
"Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas
tirgus atvēršanu no 2021. gada"
IGAUNIJA
Igaunijas autoceļu tīkla raksturojums un finansējums
Igaunijas valsts ceļu kopgarums ir 16,6 tūkst. km, ziemas periodā papildus līdz 87 km ledus ceļu. No tiem galvenie ceļi un maģistrāles veido 1,6 tūkst. km, reģionālie ceļi 2,4 tūkst. km, sekundārie ceļi 12,5 tūkst. km un citi ceļi, šosejas 110 km.
Valsts ceļi veido 28 % no kopējā ceļa garuma (58,9 tūkst. km).
Par ceļu apsaimniekošanu atbildīgā institūcija ir Igaunijas Valsts ceļu administrācija (Maanteeamet), kuras galvenās funkcijas ietver valsts ceļu pārvaldību (celtniecība un organizēšana), drošības līmeņa paaugstināšanu un ceļu, satiksmes reģistru uzturēšanu.
Igaunijas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā piešķīrusi 59,966 milj. EUR.
Ņemot vērā ikgadējo izmaksu sadalījumu, aptuveni divas trešdaļas finansējuma piešķir vasaras sezonas valsts autoceļu uzturēšanai, attiecīgi trešdaļu - ziemas sezonas valsts autoceļu uzturēšanai.
Ziemas sezonā Igaunijas Ceļu administrācija iedala 4 ziemas klases pēc autotransporta intensitātes līmeņa, t.i., 4.klase tiek vērtēta kā augstākā un attiecīgi 1.klase - kā zemākā. Augstākajai klasei piešķir vairāk finansējuma, ņemot vērā šīs klases ceļu nozīmīgumu, bet 1. klasei - mazāk.
1. Igaunijas pieredzes analīze valsts autoceļu uzturēšanas tirgus pārvaldīšanā
Igaunijas autoceļu uzturēšanas tirgus darbības modelis
Pirmais eksperiments ar privātā sektora komersantu piedalīšanos valsts autoceļu uzturēšanā notika jau 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika rīkots konkurss par 3% no autoceļu tīkla. Laikā no 2000. līdz 2004.gadam notika testēšanas periods pārejai uz brīvā tirgus modeli, kad tika veikti publiskie iepirkumi aptuveni divām trešdaļām no valsts autoceļiem, savukārt piecos reģionos uzturēšanu turpināja nodrošināt valsts. Lai nodrošinātu uzturēšanu šajos piecos reģionos, tika dibināts valstij piederošais autoceļu uzturēšanas uzņēmums AS "Eesti Teed".
2012.gadā veiktā ceļu uzturēšanas tirgus atvēršana neradīja efektīvu konkurenci, un Igaunija uzskatīja par nepieciešamu saglabāt pilnas īpašumtiesības AS "Eesti Teed".
2017.gadā piecos reģionos valsts autoceļu uzturēšanu atvēra brīvajam tirgum, AS "Eesti Teed" kopš tā laika piedalās uzturēšanas darbu iepirkumos.
Šobrīd Igaunijas valsts ceļi ir sadalīti 4 reģionos un 17 ceļu uzturēšanas rajonos. Vienā rajonā uzturamo ceļu garums ir 500-1400 km. Autoceļu uzturēšanas iepirkumus organizē Valsts ceļu administrācijas reģionu pārstāvniecības.
Igaunijā pāreja uz pilnīgu brīvā tirgus modeli ir prasījusi gandrīz 20 gadus. Par valsts autoceļu uzturēšanu šobrīd ir noslēgti 17 reģionālie līgumi (ar termiņu uz pieciem gadiem). Iepirkuma procedūru rezultātā ir noslēgti četri līgumi ar valstij piederošo uzņēmumu AS "Eesti Teed" AS; četri līgumi ar "TREV - 2 Grupp" AS; trīs - "Tariston" AS, u. c.1 Pēdējos gados iepirkumos katrā reģionā ir piedalījušies četri līdz seši privātie komersanti.
Autoceļu uzturēšanas darbiem notiekot atvērta tirgus apstākļos, tika novēroti autoceļu uzturēšanas tirgus konkurences uzlabojumi, kas norādīja uz to, ka Igaunijas valstij vairs nav pamata būt par AS "Eesti Teed" īpašnieku.
Izsole bija paredzēta 2019.gadā ar noteikto sākuma cenu 14 milj. EUR, pārdošana līdz šim brīdim nav notikusi.
Igaunijas pāreja uz brīvā tirgus modeli ietvēra gan iepirkuma organizēšanu, gan valstij piederošo autoceļu uzturēšanas aktīvu atsavināšanu. Paralēli tam tika noteikta prasība, ka privātajiem komersantiem ir jāpieņem darbā darbinieki, kas pirms tam bija nodarbināti valstij piederošajā komersantā. Iepirkumi tika organizēti ar dažu mēnešu nobīdi, lai ļautu privātajiem komersantiem sagatavoties katram iepirkumam.
Valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma sniedzēju darbu uzraudzība
Sadalot valsts autoceļus 15 apriņķos, no kuriem vienā (Harju) ir trīs līgumi ar valsts autoceļu uzturētājiem, un attiecīgi to uzturēšanas rajonos un noslēdzot 17 līgumus pēc atklāta iepirkumu konkursa rezultātā, valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek uzraudzīti ar divu informāciju sistēmu palīdzību:
1. Igaunijas Ceļu administrācijas veicamo darbu dalīšanas sistēma, kas atrodas Igaunijas Ceļu administrācijas īpašumā. Šajā sistēmā nodrošina darāmo uzturēšanas darbu ievadi, uzraudzību un izvērtējumu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.
2. GPS ārpakalpojumu sistēma. Tā nodrošina faktisko pakalpojuma veicēja ekipāžu monitoringu pēc atrašanās vietas un laika, tādējādi nodrošinot, ka pakalpojumi tiek faktiski veikti.
Papildus tiek nodrošināts prognožu ārpakalpojums, kas pieejams arī pašvaldībām. Šī sistēma nodrošina detalizētu informāciju un prognozes publisko iepirkumu pretendentiem, gatavojot piedāvājumus. Reģionu potenciālajiem pretendentiem ir iespēja iepazīties ar pieejamo sistēmu un informāciju detalizētā līmenī par nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem. Publisko iepirkumu process tiek organizēts elektroniski, un iepirkumu konkursi ir atklāti un pieejami sabiedrībai. Tas nodrošina godīgu konkurenci un attiecīgi arī līgumu slēgšanu.
Līgumu slēgšana
Igaunijas Ceļu Administrācija slēdz valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas pakalpojuma līgumus pēc valsts autoceļu reģioniem. Kopā tiek slēgti 17 līgumi, kuru katra līguma vērtība atšķiras. Līguma vērtību ietekmē valsts autoceļu apriņķa un reģiona nozīmīgums, valsts autoceļa garums, satiksmes intensitāte un provizoriskais veicamo darbu apjoms. Līgumus slēdz atklāta konkursa rezultātā uz pieciem gadiem, nosakot konkrētu līguma summu, kuras ietvaros pakalpojuma sniedzējs darbojas.
Publisko iepirkumu par valsts autoceļu uzturēšanu konkursa uzvarētājus līdz 2019.gadam noteica pēc zemākās piedāvātās cenas. Kopš 2020.gada Igaunijas Ceļu administrācija ir ieviesusi divus papildu kritērijus, kas ietekmē konkursa uzvarētāju noteikšanu. Kopumā uzvarētāju nosaka, ņemot vērā šādus piedāvājumu vērtēšanas kritērijus:
1. 80 % rezultāta ietekmē iepirkumu konkursa dalībnieka piedāvātā cena, dodot priekšroku zemākajai piedāvātajai cenai;
2. 10% rezultāta ietekmē iepirkumu konkursa dalībnieka piedāvātais esošais ekipējums - tehnika un ierīces valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu veikšanai;
3. 10% rezultāta ietekmē iepirkumu konkursa dalībnieka rīcībā esošie cilvēkresursi, kur īpašu uzmanību pievērš darbinieku atbilstošai izglītībai, kvalifikācijai un pieredzei.
Līguma summas ietvaros pakalpojuma sniedzējs veic izmaksu sadalījumu pēc tā ieskatiem un veicamo darbu prioritātes un nozīmīguma. Pie līguma slēgšanas pakalpojuma sniedzējs piedāvā konkrētu cenu attiecībā pret valsts autoceļu garuma noteiktajā reģionā līguma ietvaros. Katram pakalpojuma sniedzējam izmaksu sadalījums ir atšķirīgs. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina proporcionālu izmaksu sadali pēc sezonām, valsts autoceļu uzturēšanas līmeņiem (4., 3., 2., 1.) un veida (valsts, reģionālie, vietējie).
Izmaksu izmaiņas
Lai arī līgumi tiek noslēgti uz 5 gadiem, katra pakalpojuma sniedzēja līgums noslēgts dažādos laika posmos. Līgumā atrunātas aptuvenās kopējās izmaksas, kas katru gadu tiek precizētas. Līgumi parasti tiek noslēgti septembrī, gadā vidēji noslēdzot 3 līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. Līguma cena tiek aprēķināta, ņemot vērā Igaunijas valsts statistikas pārvaldes sniegto patērētāju indeksu.
Jāmin, ka pirms atvērtā tirgus modeļa ieviešanas, valsts autoceļu uzturēšanas darbos tika iekļauti tādi darbu veidi kā ceļu marķēšana, ceļu pārklāšana, uzlabošana, kuri daļēji ir uzskatāmi par attīstības darbiem un kuru veikšanai šobrīd izvēlēti neatkarīgi pakalpojumu sniedzēji un tos atvērta tirgus modeļa gadījumā vairs neiekļauj kopējās izmaksās.
Tādējādi tiek skaidrots, ka līdz 2014.gadam vasaras sezonas izmaksās iekļautie darbi un pakalpojumi (marķēšana, ceļu virskārtas atjaunošana u.tml.) ietekmējuši vasaras sezonas kopējās izmaksas un pamato kraso vasaras sezonas uzturēšanas darbu izmaksu samazinājumu par vairāk nekā 8 milj. EUR 2015. gadā, salīdzinot ar 2014.gadu.
Kopš 2015.gada, ņemot vērā iepriekš minēto, izmaksu izmaiņas pamato arī ar valsts autoceļu kvalitātes uzlabošanos. Līdz 2014.gadam, kur vasaras sezonas izmaksās tika iekļauti iepriekš minētie ceļu uzlabošanas darbi, tādējādi šīs izmaksas bija augstākas nekā ziemas sezonas izmaksas. Kopš 2016.gada ziemas sezonas izmaksas ir relatīvi lielākas nekā vasaras sezonas uzturēšanas izmaksas, pateicoties ceļu kvalitātes uzlabojumiem un iepriekš minēto darbu izdalīšanu no uzturēšanas darbiem.
Šobrīd vasara sezonas uzturēšanas darbos iekļauj autoceļu seguma uzturēšanu, zāles pļaušanu, bedru labošanu, ceļa zīmju tīrīšanu, atjaunošanu, taču neiekļauj iepriekš minētos darbus (iekļautus līdz 2014.gadam). Kopš 2014.gada notikusi arī darbu sadalījuma maiņa, t.i., līdzīgi kā Latvijā, dažkārt ziemas sezonā iespējams veikt arī dažādus vasaras sezonas uzturēšanas darbus, kas ietekmē kopējo izmaksu īpatsvaru.
Kopējās līgumu cenas
Lai arī ar pakalpojumu sniedzēju līgumi tiek noslēgti uz 5 gadiem, katra gada izmaksas tiek precizētas, ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, t.i., ekonomisko izaugsmi, ceļu kvalitāti un patērētāju indeksu. Vidēji katra līguma izmaksu izmaiņas paredz ne lielākas par vidēji 2,5% gadā, balstoties uz iepriekš minēto indeksu.
Kā papildu faktoru izmaksu samazinājumam min 2014. gadā pievienojušos privātos pakalpojumu sniedzējus - AS Eesti Keskkonnateenused un OÜ Warren Safety/Leonhard Weiss Viater Ehitus AS, kas pozitīvi ietekmējuši valsts autoceļu izmaksu samazinājumu.
2. Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksas
1.tabula.
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu
sadalījums2
Izmaksu samazinājums kopš 2014.gada
Kopējo uzturēšanas izmaksu samazinājums skaidrojams ar atvērtā tirgus modeļa ieviešanu. 2016.gadā jau aptuveni divas trešdaļas no valsts autoceļu uzturēšanas līgumiem (12 no 17) bija noslēgtas ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piedalās publiskā iepirkuma konkursā, pretendējot uz valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Palielinoties privāto pakalpojumu sniedzēju īpatsvaram tirgū, vidējās pakalpojumu izmaksas samazinājušās, pateicoties konkurences pieauguma ietekmei uz piedāvātajām līguma cenām. 2019.gadā valstij piederošajam Eesti Teed piešķirti 4 no 17 valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu līgumiem. Papildus, 2019.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu kā galvenās izmaksu izmaiņas (samazinājumu) min vasaras sezonas izmaksas. Tās skaidro ar iepriekš minēto ceļu kvalitātes uzlabošanos un atsevišķu darbu veidu izdalīšanu no valsts autoceļu uzturēšanas prasībām.
Valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika
Ņemot vērā, ka 2014.gadā izmaksu dinamiku ietekmēja 8 milj. EUR marķēšanas un ceļa virskārtas atjaunošanas izmaksu neiekļaušana kopējās izmaksās, izstrādājot šo ziņojumu tika aprēķināta valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika bez šīm izmaksām.
Lai korekti veiktu aprēķinu tika izmantoti Pasaules bankas dati par inflāciju Igaunijā3, kuri tika izmantoti aprēķinot 8 milj. EUR pirktspēju iepriekšējos gados.
Veicot aprēķinu secināms (skatīt 2.tabulu "Igaunijas autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika"), ka:
• Visā periodā no 2006.-2019.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas ir augušas par 6,24 milj. EUR, jeb 28,05%.
• Laika periodā no 2006.-2014.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas ir augušas par 13,74 milj. EUR, jeb 61,74%.
• Laika periodā no 2015.-2019.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas ir samazinājušās par 7,50 milj. EUR, jeb 20,83%.
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika pēc daļējas tirgus atvēršanas4
Periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir palielinājušās par 9,74 milj. EUR, jeb 43,76%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,885 milj. EUR gadā, jeb 3,98%.
Laika periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu vasaras uzturēšanas darbu izmaksas5:
• ir palielinājušās par 0,84 milj. EUR, jeb 6,48%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,076 milj. EUR gadā, jeb 0,59%.
Laika periodā no 2006.-2017.gadam autoceļu ziemas uzturēšanas darbu izmaksas:
• ir palielinājušās par 7,7 milj. EUR, jeb 82,8%.
• vidēji gadā ir palielinājušās par 0,78 milj. EUR gadā, jeb 7,53%.
Igaunijas valsts autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika pēc tirgus pilnīgas atvēršanas
Periodā pēc valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas no 2017.-2019.gadam autoceļu uzturēšanas darbu, secināms (skatīt 2.tabulu "Igaunijas autoceļu uzturēšanas izmaksu dinamika"), ka:
• kopumā izmaksas ir samazinājušās par 2,30 milj. EUR, jeb 7,46%.
• kopumā izmaksas vidēji gadā ir samazinājušās par 1,15 milj. EUR gadā, jeb 3,73%.
Laika periodā no 2017.-2019.gadam autoceļu vasaras uzturēšanas darbu:
• izmaksas ir samazinājušās par 3,1 milj. EUR, jeb 22,46%.
• izmaksas vidēji gadā ir palielinājušās par 1,55 milj. EUR gadā, jeb 11,23%.
Laika periodā no 2017.-2019.gadam autoceļu ziemas uzturēšanas darbu:
• izmaksas ir palielinājušās par 0,80 milj. EUR, jeb 4,70%.
• izmaksas vidēji gadā ir palielinājušās par 0,40 milj. EUR gadā, jeb 2,35%.
3. Autoceļu uzturēšanu reglamentējošo normatīvo aktu analīze
Igaunijas normatīvajos aktos vērojama īpatnība, ka daudzviet tiek uzskaitītas prasības, taču regularitāte vai prasību mērvienība lielākoties netiek noteikta. Tā vietā norādīts, ka attiecīgajai prasībai jābūt izpildītai gan ceļu līmeņu uzturēšanas nodrošinātajā laika periodā, gan arī pēkšņu satiksmes apgrūtinājuma apstākļu gadījumā. Ar informācijas tehnoloģiju sistēmu palīdzību tiek ievadīta un nodota aktuālā un jaunākā informācija par konkrētu atgadījumu, laikapstākļu maiņu vai nepieciešamību pēc ceļu stāvokļa uzlabošanas, attiecīgajam reģiona pārstāvim rīkojoties nekavējoties un tūlītēji novēršot radušos apstākļus. Tādējādi tiek nodrošināta regulāra uzraudzība un informācijas nodošanu nekavējoties attiecīgajiem ceļu uzturētājiem katrā reģionā.
Ziemas uzturēšanas prasības Igaunijā novērtētas kā stingrākas nekā Latvijā - prasības nosaka visiem uzturēšanas līmeņiem, kamēr Latvijā novērojama atsevišķu prasību noteikšana tikai augstākajām klasēm - A, A1 un B. Igaunijā tiek īpaši uzsvērta laika apstākļu klasifikācija jeb skaidrojums. Piemēram, par smagiem laika apstākļiem sauc tādus, kuros realizējas vismaz viens no gadījumiem: nepārtraukta snigšana vai putenis, radot vismaz 10 cm sniega kārtu 4 stundu laikā, sniegs rada bīstamu vētru un sniega biezums pārsniedz noteikto maksimumu, vai ievērojami tiek apdraudēta atbilstība noteiktajiem ceļu drošības standartiem un tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība. Tādi galvenie kritēriji kā sniega biezums patstāvīgos laikapstākļos un sniega tīrīšanas laiks definēti katram uzturēšanas līmenim. Sniega tīrīšanas laiks katrai uzturēšanas klasei Latvijā ir par vienu vai vairākām stundām lielāks nekā salīdzināmiem Igaunijas uzturēšanas līmeņiem noteiktais laiks. Ar precīzām metrāžas vai laika vienībām definēti arī tādi kritēriji kā ledus rišu biezums (par vismaz 1cm mazāk nekā Latvijā), pretslīdes materiāla nodrošināšana (par vismaz 1h ātrāk), jaukta sniega notīrīšana (Igaunijā pēc laika ierobežojuma, Latvijā pēc sniega biezuma). Igaunijā tādas prasības kā ceļa zīmju tīrīšana, sniega vaļņu augstums, margu attīrīšana no sniega definētas visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem ar vienādu kritēriju.
Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšana Igaunijā vērsta uz vispārīgu prasību noteikšanu un ievērošanu. Konkrētas laika vai metrāžas mērvienības nav definētas, tā vietā tiek noteiktas vispārējas minimālās uzturēšanas darbu veidu prasības. Kā atsevišķa prasība tiek izcelta, ka ceļa seguma platumam jābūt vienādam ar brauktuves platumu, citādi jānodrošina ceļa zīmes, kas norāda uz ceļa sašaurināšanos. Visiem ceļu līmeņiem tiek uzsvērts, ka jebkādi konstatēti defekti, ceļu satiksmi kavējoši šķēršļi vai bīstamu objektu esamība tūlītēji jānovērš. Igaunijā kā obligāta prasība ir tūlītēja konstrukciju un to elementu avārijas stāvokļa novēršana. Turpretim, Latvijā kā piezīme minēts, ka esošās prasības neattiecas uz avārijas stāvoklī esošām konstrukcijām. ietvertajiem MK noteikumiem Nr.224.
Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Igaunijā kalpo kā satiksmes drošību nodrošinošie elementi. Igaunijas prasībās visiem uzturēšanas līmeņiem ir izteikti minimālie un obligātie ceļu uzturēšanas nosacījumi, pēc iespējas nepieļaujot atkāpes. Īpaši tiek izceltas ceļa brauktuvju apzīmējuma līniju prasības, kas "4" un "3" līmenim (augstākie līmeņi) tiek noteiktas kā obligātas. Kā būtiskākā atšķirība ievērojama Igaunijas prasību apakšpunkti, kur nesekmīgu satiksmes šķēršļu novēršanas vai prasību izpildes rezultātā tiek norādītas turpmākās darbības. Piemēram, prasībām par nepieciešamā ceļa stāvokļa nodrošināšanu neizpildes gadījumā sniegta norāde: "Vietās, kur netiek nodrošināts nepieciešamais ceļa stāvoklis atbilstoši tam piešķirtajam līmenim, satiksmes ierobežojumus norāda ar tam attiecīgajām satiksmes vadības ierīcēm, ceļa zīmēm un marķējumiem". Savukārt, Latvijas prasībās ir novērojami tādi vispārinājumi kā "atklātie trūkumi jānovērš". Igaunijā ir vērojamas stingrākas prasības ceļa zīmju uzturēšanā visiem ceļu līmeņiem, kā arī atsevišķi izdalītas sānu redzamības prasības, ko Latvijas normatīvajos aktos nenovēro.
Seguma uzturēšanas prasības Igaunijā noteiktas mazākā skaitā, taču tās tiek precīzāk definētas. Ir noteikts sezonāls laika periods, līdz kuram būtiskie trūkumi jānovērš, līdzīgi kā Latvijā. Kā atšķirība minama, piemēram, netīrumu un dubļu notīrīšanu no valsts autoceļiem, kur Igaunijā noteikts periodiskums (reizes nedēļā vai mēnesī), kamēr Latvijā vērojami prasību izpildes nosacījumi tikai konkrēto apstākļu iestāšanās gadījumā. Igaunijas augstākās prioritātes ("4") līmenim novērojami salīdzinoši stingri aizliegumi, kur atkāpes no normām nav pieļaujamas. Līdzīgi aizliegumi novērojami arī otrās prioritātes ("3") ceļu līmenim. Grants ceļa prasības tiek definētas atkarībā no piešķirtā līmeņa, kamēr Latvijā grants autoceļiem piešķir B, C un D klasi, un prasības tiek atsevišķi izdalītas. Papildus, Igaunijā noteikts maksimālais nogāžu slīpums katram ceļu līmenim. Savukārt, Latvijā šai prasībai trūkst precīza definējuma, kā arī novēro, ka zemākajai prioritātei šī prasība nemaz nav normēta.
Autoceļu kopšanas prasības Igaunijā vērtē līdzīgi kā citus darbu veidus, t.i., visiem ceļu uzturēšanas līmeņiem vēro minimālo un obligāto prasību attiecināšanu. Zāles pļaušanas prasības norādītas ar metrāžas, tikmēr Latvijā - ar laika vienībām. Par obligātu prasību visiem ceļu līmeņiem nosaka tūlītēju noviržu no normas novēršanu, kamēr Latvijas prasības noteiktas neskaidri, kas ļauj pārprast nosacījumus pie viena un tā paša prasības punkta. Latvijā vairākas prasības netiek piemērotas zemākajai, D klasei, kas neļauj noteikt precīzas prasību prioritātes. Papildus jāmin, ka Igaunijā autostāvvietās, atpūtas parkos, autobusu pieturās un vietās, kur ir kāpnes, prasības attiecināmas uz visiem ceļu līmeņiem, taču Latvijā šīs prasības piemēro tikai A un B klasei.
Kopsavilkums
Igaunijas normatīvie akti balstās uz minimālajām un obligātajām prasībām, kas piemērojamas visiem ceļu līmeņiem, par kuriem atbild katrs apriņķī strādājošais privātais valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu sniedzējs un attiecīgi reaģē uz trūkumu novēršanu. Prasības tiek noteiktas visiem autoceļu līmeņiem, atsevišķi norādot darbības prasību neizpildes gadījumā.
2.tabula.
"Igaunijas autoceļu uzturēšanas izmaksu
dinamika6"
LIETUVA
Lietuvas autoceļu tīkla raksturojums un finansējums
Lietuvas valsts ceļu kopgarums ir 21,2 tūkst. km, no tiem galvenie ceļi un maģistrāles veido 1,75 tūkst. km, nacionālie ceļi 4,9 tūkst. km, reģionālie ceļi 14,57 tūkst. km.
Valsts ceļi veido 25% no kopējā ceļa garuma (85,0 tūkst. km).
Par ceļu apsaimniekošanu atbildīgā institūcija ir Lietuvas Valsts ceļu administrācija (Lietuvos automobilių kelių direkciją), kuras galvenās atbildības jomas ir organizēt un koordinēt valsts ceļu būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu.
Lietuvas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā piešķīrusi 79 milj. EUR.
1. Lietuvas autoceļu uzturēšanas tirgus darbības modelis
Līdz 2017.gadam valsts autoceļu uzturēšanu veica 11 valsts uzņēmumi - 10 uzņēmumi veica valsts autoceļu uzturēšanu pēc teritoriālā iedalījuma, savukārt automaģistrāļu uzturēšanu veica 1 valsts uzņēmums.
Kopš 2017.gada oktobra visu valsts autoceļu uzturēšanu īsteno viens valsts uzņēmums VĮ "Kelių priežiūra", šādas reorganizācijas pamatmērķis bija valsts autoceļu uzturēšanas kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar Lietuvas Transporta un sakaru ministrijas aprēķiniem valsts autoceļu uzturēšanas reorganizācijas, pārejot uz vienu valsts autoceļu uzturēšanas uzņēmumu, rezultātā katru gadu tiks ietaupīti līdz 8,5 milj. EUR7. VĮ "Kelių priežiūra" ne tikai valsts nodrošina autoceļu uzturēšanu, bet arī nodrošina līgumdarbu izpildi pašvaldībām, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī nodarbojas ar asfaltbetona maisījumu, grants un smilšu materiāla ražošanu un pārdošanu.
2. Autoceļu uzturēšanu reglamentējošo normatīvo aktu analīze
Lietuvas normatīvo aktu prasības ir detalizētas, visiem valsts autoceļu uzturēšanas līmeņiem, ne tikai augstākās prioritātes vai lielākās intensitātes līmeņiem.
Ziemas uzturēšanas prasības Lietuvā vērtējamas kā stingrākas nekā Latvijā, kas mijiedarbojas ar lielāku piešķirto finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai. Lietuvā valsts autoceļu uzturēšanas normatīvajos aktos uzsver sniega kārtas biezumu pastāvīgos laika apstākļos uz brauktuves un ceļa nomales. Augstākās prioritātes un sekundārās prioritātes līmenim brīva sniega kārta uz brauktuves nav pieļaujama, kamēr Latvijā tā sasniedz dažus centimetrus.
Salīdzinot ar Latvijas prasībām, laiks ceļu attīrīšanai no sniega ir vidēji par vismaz 1 stundu īsāks, kā arī atpūtas vietu, autobusu pieturvietu un ceļa zīmju tīrīšanas laiks ir īsāks. Pastāvīgā ziemas uzturēšana tiek nodrošināta biežāk nekā Latvijā. Papildus, Lietuvā atsevišķi izdalīti grants ceļu uzturēšanas noteikumi ziemas sezonā, kā arī tehniskā nodalījuma joslas, piebraucamā ceļa, pastaigu celiņu un marķējumu un ceļa zīmju prasības. Lietuvas ziemas uzturēšanas prasības attiecas uz visiem ceļu līmeņiem, un ļauj precīzi noteikt prioritātes, kamēr Latvijā daudzas prasības netiek normētas vai neattiecas uz D (zemākās) klases autoceļiem.
Tiltu, ceļu pārvadu, tuneļu un caurteku uzturēšanai tiek piemērotas stingrākas prasības nekā Latvijā. Tās ir izstrādātas pēc prasību kritēriju nozīmīguma principa. Uzturēšanas darbu veidam noteiktas precīzas prasības, kas relatīvi īsā laikā (24h) nodrošina bīstamu apstākļu novēršanu. Prasības piemērotas katram ceļu līmenim ar metrāžas vai laika perioda vienībām.
Par jebkādiem traucēkļiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai 24 h laikā, būtiski satiksmes drošību un kvalitāti ietekmējoši traucēkļi un nepilnības jāsalabo attiecīgi I līmenim 5 dienu laikā, II līmenim - 10 dienu laikā un III, IV un V līmenim - 15 dienu laikā. Vienlaikus jāuzsver, ka atsevišķas prasības Latvijas un Lietuvas normatīvajos aktos šajā uzturēšanas darbu veidā atšķiras un nav salīdzināmas. Piemēram, Lietuvā atsevišķi izcelta prasība - ja bojātus un drošību apdraudošus konstrukciju elementus nav iespējams nekavējoties salabot, tad jānodrošina pagaidu funkciju pildoši elementi (metāla/ koka pagaidu konstrukcijas). Radušos kustību ierobežojošu apstākļu gadījumā pagaidu barjeras jānodrošina 3 dienu laikā. Latvijas prasībās šādu vai līdzīgu atsevišķi formulētu prasību nedefinē, tā vietā definēta prasība, ka "atklātie trūkumi jānovērš". Satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi Lietuvā tiek regulēti ar vispārīgām prasībām līdzīgi kā Igaunijā, piemēram, ceļa malām jābūt apzīmētām ar signālstabiņiem un izvietotām barjerām. Par būtiskiem bojājumiem jāziņo Lietuvas Ceļu administrācijai, un situācija nekavējoties jālabo ne vēlāk kā 24h laikā.
Citām novirzēm prasību ievērošanas periods atšķiras pēc nozīmīguma un ceļu līmeņa prioritātes - parasti no 5 līdz 15 dienām. Tādas prasības kā Latvijai par margu, ceļa zīmju stabu un žogu krāsošanu atsevišķi Lietuvas prasībās nav izdalītas. Kā būtisku atšķirību ievēro Lietuvas normatīvajos aktos definēto konkrēto laika mērvienību prasību izpildi katram ceļu līmenim, taču Latvijas prasības galvenokārt tiek vērstas tikai uz A un daļēji arī B klasi. Tikmēr Lietuvas prasības piemēro visiem ceļu līmeņiem, turklāt, lielākoties vienādā mērvienību apjomā.
Seguma uzturēšanā Lietuvā ir mazākas prasību atšķirības nekā Latvijā, un kā atšķirība minama Lietuvas prasība ar laika limitu dienās bedru uz dažādiem ceļa segumiem salabošanai. Bedres, kas lielākas par 0,1 m2 un dziļākas par 40 mm, jāsalabo augstākajam līmenim 5 dienās, sekundārajai - 10 dienās un pārējiem ceļu līmeņiem - 15 dienās. Paaugstinātas bīstamības objektus un draudus novērš 24h laikā. Atsevišķas prasības kā, piemēram, līknes, šķērsslīpumi vai nogruvumi nav pieļaujami pirmajiem trīs ceļu līmeņiem, attiecīgi skaitot pēc augstākā līmeņa, kamēr Latvijā augstas prasības novēro tikai pirmajai, A, klasei. Savukārt, salīdzināšanai, zemākās prioritātes klasei ir vērojamas būtiskas prasību atšķirības - Latvijā relatīvi daudzās prasībās D klases autoceļiem prasības nav normētas, nav definētas vai defektu novēršanas limiti ir salīdzinoši vājāki nekā Lietuvā, kur tik lielas ceļu līmeņa (klases) nozīmīguma atšķirības nenovēro.
Autoceļu kopšanas kritēriji Lietuvas prasībām noteikti izvērstāk - prasību izpildes metrāžas vai laika vienības noteiktas pēc ceļu līmeņiem un prioritātes. Lietuvā tiek likts uzsvars uz drenāžas un ūdens kanalizācijas sistēmām, precizējot laika periodu, kurā trūkumi jānovērš, katram ceļu līmenim. Lietuvā atsevišķi tiek nodalītas trokšņu mazinošu elementu un dzīvnieku drošības prasības, ko Latvijas prasībās nenosaka. Tāpat ir atšķirības zāles pļaušanas prasībās - Lietuvā tās ir metrāžas vienības, kamēr Latvijā tās ir laika vienības sezonā vai konkrētā periodā.
Kopsavilkums
Lietuvas normatīvo aktu prasības valsts autoceļu uzturēšanas līmeņiem un darbu veidiem definētas precīzi, ļaujot noteikt prioritātes, kā arī uzskatāmas par stingrākām kā Latvijā. Lietuvas normatīvajos aktos nav vērojamas būtiskas atkāpes no uzturēšanas prasībām kā, piemēram, ceļu uzturēšanas līmeņa samazināšanu, kā tas notiek ar Latvijas ceļu uzturēšanas prasībām saskaņā normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām samazināt valsts autoceļu uzturēšanas prasības.
SOMIJA
Somijas autoceļu tīkla raksturojums un finansējums
Somijas valsts autoceļi tiek iedalīti 5 kategorijās - galvenie ceļi (1. un 2.klase), reģionālie ceļi, savienojošie ceļi un vietējie ceļi. Pirmās un otrās klases autoceļu kopgarums ir 13 tūkst. km, reģionālo un savienojošo - 64,9 tūkst. km.
Par Somijas valsts ceļu uzturēšanu atbildīgi ir Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centri (ELY centres) un sešas valsts reģionālās administratīvās aģentūras. Centri darbojas Somijas Transporta aģentūras pakļautībā un rūpējas par ceļu transporta mobilitātes un drošības nodrošināšanu, ceļu uzturēšanu, kapitāla investīciju iepirkumu nodrošināšanu un ceļu uzturēšanas līgumu slēgšanu ar pakalpojumu sniedzējiem.
Somijas valdība valsts autoceļu uzturēšanai 2019.gadā piešķīrusi 517 milj. EUR.
1. Somijas autoceļu uzturēšanas tirgus darbības modelis
Somija atvēra valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumu tirgu privātajam sektoram 2001.gadā.
Laikā no 2001. līdz 2004.gadam autoceļu uzturēšana 25% no Somijas reģioniem tika piešķirti privātajiem komersantiem. Tie bija stratēģiski mazāk nozīmīgi ceļu rajoni. Testēšanas perioda laikā līguma prasības bija atšķirīgas dažādiem reģioniem. Lai palielinātu privāto komersantu interesi autoceļu uzturēšanā, līguma reģionos ar mazāku ceļu intensitāti tika noteiktas zemākas autoceļu uzturēšanas prasības.
Šobrīd valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek iepirkti publiskajā iepirkumā katrā no uzturēšanas reģioniem, kopā 79 reģionos. Iepirkumi notiek centralizēti un vairākiem desmitiem reģionu katru gadu vienlaikus. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina ceļu uzturēšanu atbilstoši noteiktajiem standartiem, kā arī nodrošina kvalitātes kontroli. Reģiona ELY centri nodrošina periodisku kvalitātes kontroli un līguma slēdzēja iekšējo procesu auditu. Kopumā tiek slēgti 79 līgumi ar termiņu uz pieciem līdz septiņiem gadiem. Katrs autoceļu uzturēšanas līgums aptver autoceļus vidēji 500 līdz 2000 km garumā un katra līguma ikgadējās izmaksas ir no 0,8 milj. EUR līdz 4 milj. EUR.
Līdz šim katrā no autoceļu uzturēšanas konkursiem ir piedalījušies vismaz divi uzņēmumi (pēdējos gados vairumā gadījumu "Destia" un "YIT"). Agrāk konkursos piedalījās līdz pat 10 pretendentu katrā; privāto komersantu skaita samazinājumu pēdējos gados iespējams skaidrot ar to, ka pastiprinātās konkurences dēļ starp lielajiem komersantiem uzturēšanas cenas ir sasniegušas tādu līmeni, kurā mazākiem komersantiem nav ekonomiska pamatojuma piedalīties iepirkumā.
Kopš autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas ir bijušas divas reizes, kurās privātais komersants nav spējis izpildīt līgumā noteiktās ceļu uzturēšanas prasības. Abos gadījumos valsts ir reaģējusi, izsludinot jaunu iepirkumu ar prasībām, kas nodrošina lielāku un stabilāku uzņēmumu piesaisti, kas attiecīgi pārņēma rajona autoceļu uzturēšanas pakalpojumus.
2019. gadā Somija plāno ieviest jaunu pieeju autoceļu uzturēšanā - uz rezultātiem balstītu uzturēšanas līgumu (performance-based road maintenance contract), kurā definētas uzturēšanas prasības atbilstoši noteiktās teritorijas vajadzībām un kurā pakalpojuma sniedzēja atlīdzība ir atbilstoša tā sniegumam. Šī jaunā pieeja piedāvā uzlabotu riska vadības sistēmu, lielāku uzsvaru uz vajadzībām un informāciju reālā laikā, procesu caurskatāmību, dziļāku tirgus situācijas un cenas izpratni. Pakalpojumu sniedzēji iepirkuma procedūrā piedalās ar savu cenu, taču līguma laikā maksājums tiek veikts par padarīto darbu; šis nosacījums attiecas arī uz apakšuzņēmējiem. Iepirkuma uzvarētājs tiks noteikts, balstoties uz vērtējumu trijos kritērijos - katram noteikts vērtējuma svars: 15% - personāla piedāvājums, 20% - izpildes un kvalitātes solījumi, 65% - piedāvātā izpildes cena. Laika periodā no 2014. līdz 2019. gadam Somijā Espoo reģionā (apmēram 850 km garā autoceļu tīklā) tiek īstenots pilotprojekts, lai praksē izmēģinātu uz rezultātiem balstītu uzturēšanas līguma piemērošanu.
1 Igaunijas Valsts ceļu administrācija; pieejams: https://www.mnt.ee/et/tee/teehoole/teehooldajad
2 Igaunijas Ceļu administrācijas sniegtā informācija par valsts autoceļu uzturēšanas izmaksām
3 Pasaules bankas dati - https://data.worldbank.org/indicator/FP.CPI.TOTL.ZG?locations=EE
4 Atbilstoši 2.pielikuma 2.tabulā atrodamajai informācijai.
5 Atņemot 8 milj. EUR un inflācijai atbilstošus apjomus marķēšanas un ceļa virskārtas atjaunošanas izmaksām no vasaras uzturēšanas darbu izmaksām.
6 Pasaules bankas dati - https://data.worldbank.org/indicator/FP.CPI.TOTL.ZG?locations=EE
7 2017. gada pārskats par Lietuvas valsts kapitālsabiedrību darbību. Pieejams: https://vkc.sipa.lt/wp-content/uploads/2018/09/SOE_Report_2018_EN_WEB.pdf
Satiksmes ministrs T. Linkaits
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
