Ministru kabineta rīkojums Nr. 338

Rīgā 2020. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 41 49. §)

Par atļauju Kasparam Rožkalnam savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Kaspara Rožkalna lūgumu atļaut savienot Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Minētā panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka valsts amatpersonai, kura ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja jāsaņem katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.3. saskaņā ar Likuma par ostām pārejas noteikumu 15. punkta 2. apakšpunktu Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.4. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Ventspils ostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.5. atbilstoši Ventspils brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai Ventspils brīvostas pārvaldīšanu veic brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Ventspils brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka Ventspils brīvostas likums, Likums par ostām, Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 62 "Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk - noteikumi Nr. 62) un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 78 "Ventspils brīvostas noteikumi", kas reglamentē Ventspils brīvostas iekšējo režīmu;

1.6. no Ventspils brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Ventspils brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.7. saskaņā ar noteikumu Nr. 62 7. un 34. punktu Ventspils brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Ventspils brīvostas valde, kuras kompetencē ir:

1.7.1. apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finanšu gadam;

1.7.2. izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.7.3. apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, izdarīt grozījumus tajā;

1.7.4. apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.7.5. izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.7.6. izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci;

1.7.7. izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.7.8. lemt par noteikumu Nr. 62 34.5., 34.6., 34.13. un 34.16. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus. Brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu var pilnvarot brīvostas pārvaldnieku lemt par noteikumu Nr. 62 34.5., 34.6., 34.13. un 34.16. apakšpunktā minēto brīvostas valdes kompetencē esošo līgumu slēgšanu, nosakot pilnvarojuma apjomu;

1.7.9. iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 62 34.8. apakšpunkta;

1.7.10. apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;

1.7.11. apstiprināt vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;

1.7.12. iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.7.13. izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 62 34.8. apakšpunktā minēto apmēru;

1.7.14. pieņemt lēmumus ar ieteikuma raksturu par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.7.15. pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.7.16. izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;

1.7.17. atcelt brīvostas pārvaldnieka rīkojumus;

1.7.18. apstiprināt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.7.19. iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā;

1.7.20. apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.7.21. izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus;

1.8. K. Rožkalns pilda direktora amata pienākumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, nodrošinot tās vadību un tās darbības tiesiskumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums" 1. un 2. punktu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovācijas jomā.

2. Izvērtējot Ventspils brīvostas likuma 2. pantā un noteikumu Nr. 62 34. punktā noteiktās Ventspils ostas valdes funkcijas kopsakarā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amata pienākumiem, secināms, ka Ventspils brīvostas valdes locekļa amata savienošana ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart K. Rožkalna kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut K. Rožkalnam savienot Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu.

4. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, K. Rožkalnam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Ventspils ostas valdes locekļa amatu vai citu amatu, pastāv iespēja, ka K. Rožkalns var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs