Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 374

Rīgā 2020. gada 9. jūnijā (prot. Nr. 40 12. §)
Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 3.1 panta ceturto daļu,
43.2 panta astoto un devīto daļu, 43.3 panta otro daļu,
43.4 panta trešo daļu, 43.5 panta ceturto un
septiņpadsmito daļu un likuma
"Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo un otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. pamatprasības (1. pielikums) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm (turpmāk – pamatprasības);

1.2. kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk – inspekcija) pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas;

1.3. prasības apakšsistēmu laišanai tirgū un to atbilstības novērtēšanai;

1.4. prasības savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū un atbilstības novērtēšanai;

1.5. kārtību, kādā inspekcija izsniedz, aptur un atsauc atļaujas par stacionāro iekārtu nodošanu ekspluatācijā;

1.6. kārtību, kādā Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (turpmāk – regula (ES) 2018/545), tiek piemērota Latvijā;

1.7. kārtību, kādā inspekcija izdod, aptur, atjauno, groza vai atsauc atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagonu un pasažieru vagonu laišanai tirgū (turpmāk – 1520 mm sliežu ceļa platuma vagoni).

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. tehniskā specifikācija – dokuments, kurā tiek noteiktas tehniskās prasības, kurām atbilst produkts, apakšsistēma, process vai pakalpojums;

2.2. Eiropas specifikācija – Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (turpmāk – regula (ES) Nr. 1025/2012), 2. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētais Eiropas standarts, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā minētais Eiropas tehniskais novērtējums vai kopējā tehniskā specifikācija;

2.3. paziņotā institūcija – nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija, kura ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izveido paziņošanas komisiju, kā arī par kārtību, kādā komisija pieņem lēmumu un paziņo Eiropas Komisijai par atbilstības novērtēšanas institūcijām, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, vai cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts paziņota savstarpējas izmantojamības komponentu un strukturālo apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas institūcija;

2.4. nacionālo prasību novērtēšanas institūcija – šo noteikumu 20. punktā minētajām prasībām atbilstoša un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību nacionālās akreditācijas institūcijas akreditēta produktu sertificēšanas, inspicēšanas vai pārvaldības sistēmas sertificēšanas institūcija, kura novērtē strukturālo apakšsistēmu atbilstību šajos noteikumos minētajām nacionālajām prasībām;

2.5. produkts – ražošanas procesa rezultātā iegūts produkts, tostarp savstarpējas izmantojamības komponents un apakšsistēma;

2.6. pamatparametri – reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas izšķirīgi ietekmē savstarpēju izmantojamību un ir norādīti attiecīgajās savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

2.7. modernizācija – apakšsistēmas vai tās daļas ievērojami pārveidošanas darbi, kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību, radot izmaiņas "EK" verifikācijas deklarācijai pievienojamajā tehniskajā dokumentācijā, ja minētā tehniskā dokumentācija pastāv;

2.8. atjaunošana – apakšsistēmas vai tās daļas ievērojami nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību;

2.9. esošā dzelzceļa sistēma – infrastruktūra, kurā ietilpst esošā dzelzceļa tīkla sliežu ceļi un stacionārās iekārtas, kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritekļi, kas izmanto šo infrastruktūru;

2.10. remonts – aizstāšana saistībā ar apkopi, kas ir profilaktiska vai koriģējoša komponentu nomaiņa ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri;

2.11. pasūtītājs – komersants, publiska persona vai tās iestāde, kas slēdz līgumus un pasūta dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu projektēšanu, būvi, izgatavošanu, modernizāciju vai atjaunošanu;

2.12. projekts izstrādes beigu posmā – projekts, kurš ir tādā plānošanas vai būvniecības posmā, kad izmaiņas tehniskajā specifikācijā var apdraudēt projekta paredzēto dzīvotspēju;

2.13. saskaņotais standarts – Eiropas standarts, kā definēts regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta "c" apakšpunktā;

2.14. ritekļa tips – tips, ar ko nosaka ritekļa galvenos konstrukcijas raksturlielumus, kādi iekļauti attiecīgajā verifikācijas modelī aprakstītajā tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātā;

2.15. ritekļu sērija – vairāki viena tipa identiski ritekļi;

2.16. paredzētais ekspluatācijas stāvoklis – parastais darbības režīms un paredzams traucēts ekspluatācijas režīms (tostarp nodilums), kas atbilst tehniskajā dokumentācijā un tehniskās apkopes dokumentācijā norādītajam diapazonam un nosacījumiem;

2.17. pieņemams Eiropas Savienības atbilstības nodrošināšanas līdzeklis – Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdots atzinums, kas nosaka veidus, kā panākt atbilstību pamatprasībām;

2.18. pieņemams Latvijas atbilstības nodrošināšanas līdzeklis – inspekcijas izdots atzinums, kas nosaka veidus, kā panākt atbilstību nacionālajām prasībām;

2.19. ražotājs – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo produktu savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmas vai ritekļu veidā vai liek tos projektēt vai ražot (būvēt) un piedāvā tos tirgū ar savu vārdu, nosaukumu vai preču zīmi;

2.20. pilnvarotais pārstāvis – jebkura fiziska vai juridiska persona, kas reģistrēta Eiropas Savienībā un kas saņēmusi ražotāja vai pasūtītāja rakstisku pilnvarojumu, pildot konkrētus uzdevumus, rīkoties minētā ražotāja vai pasūtītāja vārdā;

2.21. persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām – jebkura persona, kas cieš no pastāvīgiem vai pagaidu fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu traucējumiem, kuri, saskaroties ar dažādiem šķēršļiem, var traucēt minētajai personai pilnībā un efektīvi izmantot transportu līdzvērtīgi ar citiem pasažieriem vai kuras mobilitāte, izmantojot transportu, ir ierobežota vecuma dēļ;

2.22. apakšsistēmas vispārējā darbība – apakšsistēmas funkcionalitāte atbilstoši pamatprasībām, savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām, kā arī dzelzceļa infrastruktūras reģistrā norādītajām stingri izteikta vietējā rakstura prasībām un ierobežojumiem (turpmāk – vietējie nosacījumi);

2.23. "EK" verifikācija – procedūra, kuru strukturālās apakšsistēmas pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis veic, lai pierādītu, ka attiecīgo tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības un nacionālās prasības, kas attiecas uz apakšsistēmu, ir izpildītas un ka attiecīgo apakšsistēmu var atļaut nodot ekspluatācijā vai laist tirgū.

3. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu pasūtītāja sagatavotās tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Savienībā izmantojamo standartu papildināšanai, nedrīkst būt pretrunā ar pamatprasībām.

II. Atbilstības novērtēšanas institūcijas

4. Paziņotā institūcija atbilst šādām prasībām:

4.1. paziņotajai institūcijai ir juridiskās personas statuss;

4.2. paziņotā institūcija spēj veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati paziņotā institūcija vai tie tiek veikti tās vārdā, paziņotajai institūcijai uzņemoties atbildību;

4.3. paziņotajai institūcijai atbilstoši veicamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un produktu veidiem un kategorijām, attiecībā uz kurām tā ir paziņota, ir:

4.3.1. nepieciešamie darbinieki ar atbilstīgām tehniskām zināšanām un pietiekamu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas darbības;

4.3.2. izstrādāts procedūru apraksts, saskaņā ar kurām jāveic atbilstības novērtēšana, nodrošinot to pārredzamību un spēju šīs procedūras piemērot;

4.3.3. izstrādāta atbilstoša politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā institūcija, ir nodalīti no citām darbībām;

4.3.4. atbilstīgas procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir sērijveida vai ne;

4.3.5. nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un tai ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām un telpām;

4.4. paziņotajai institūcijai ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība attiecībā uz darbībām, ko tā ir tiesīga veikt;

4.5. paziņotās institūcijas nodarbinātie ievēro profesionālo konfidencialitāti attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot atbilstības novērtēšanas darbības (izņemot informāciju, kura tiek sniegta tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas);

4.6. paziņotā institūcija piedalās attiecīgajās standartizācijas aktivitātēs un tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalās Eiropas Komisijas organizētajās paziņoto institūciju koordinācijas darba grupās par atbilstības novērtēšanu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā, kā arī nodrošina, ka informācija par minētajām aktivitātēm ir pieejama tās darbiniekiem, kas veic atbilstības novērtēšanu. Paziņotā institūcija savā darbībā kā pamatnostādnes izmanto paziņoto institūciju darba grupas lēmumus un sagatavotos dokumentus;

4.7. paziņotā institūcija, kura paziņota attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu apakšsistēmu vai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, piedalās Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) paziņoto institūciju darba grupā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulas (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (turpmāk – regula (ES) 2016/796), 29. pantā vai nodrošina, ka darbiniekiem, kas veic atbilstības novērtēšanu, ir pieejama informācija par darbībām, ko veic minētā darba grupa. Paziņotā institūcija savā darbībā izmanto minētās darba grupas izstrādātās pamatnostādnes. Ja paziņotā institūcija uzskata, ka pamatnostādnes piemērot ir nelietderīgi vai nav iespējams, tā savus apsvērumus iesniedz apspriešanai darba grupā, lai pastāvīgi pilnveidotu pamatnostādnes.

5. Lai nodrošinātu paziņotās institūcijas objektivitāti, tā atbilst šādām prasībām:

5.1. paziņotā institūcija darbojas kā trešā persona, kas ir neatkarīga no tās novērtējamā produkta projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē iesaistītajiem saimnieciskās darbības veicējiem (to apvienībām);

5.2. ja paziņotā institūcija ir tādas biedrības vai nodibinājuma biedrs (loceklis), kas saistīta ar novērtējamo produktu projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, lietošanu vai tehnisko apkopi, tā pierāda savu neatkarību un interešu konflikta neesību;

5.3. tiek nodrošināta paziņotās institūcijas, tās vadības un darbinieku objektivitāte, veicot atbilstības novērtēšanas darbības;

5.4. paziņotās institūcijas vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanu, nav novērtējamo produktu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji, apkalpotāji vai to pilnvarotie pārstāvji. Tas neliedz viņiem izmantot novērtētos produktus paziņotās institūcijas darbībā vai personiskiem mērķiem;

5.5. paziņotās institūcijas vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanu, nav tieši saistīti ar šo produktu projektēšanu, ražošanu vai būvniecību, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas;

5.6. paziņotās institūcijas vadība un darbinieki neiesaistās darbībās (tostarp konsultēšanā), kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai un godīgumam saistībā ar paziņotajai institūcijai noteiktajām novērtēšanas darbībām;

5.7. paziņotā institūcija nodrošina, ka tās filiāļu un apakšuzņēmēju darbība neietekmēs atbilstības novērtēšanas konfidencialitāti, objektivitāti un taisnīgumu;

5.8. paziņotā institūcija un tās darbinieki atbilstības novērtēšanu veic profesionāli, godprātīgi un ir tehniski kompetenti. Attiecīgais personāls ir brīvs no jebkādas ietekmes (tostarp finansiālas), kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātā;

5.9. atlīdzības sistēma paziņotās institūcijas vadībai un darbiniekiem, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, nav atkarīga no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

6. Paziņotās institūcijas darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

6.1. veikta padziļināta tehniskā un profesionālā apmācība par visām attiecīgajām atbilstības novērtēšanas darbībām;

6.2. pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamajām atbilstības novērtēšanas darbībām un pienācīga kompetence tās veikt;

6.3. atbilstīgas zināšanas un sapratne par pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem tiesību aktiem (tostarp Eiropas Savienības tiesību aktiem);

6.4. nepieciešamās spējas sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un atbilstības novērtējuma ziņojumus, kas pierāda veikto atbilstības novērtēšanu.

7. Ja atbilstības novērtēšanas institūcija apliecina savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos piemērojamos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstošu šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minētajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti aptver šīs prasības.

8. Ja paziņotā institūcija slēdz līgumu ar apakšuzņēmēju par konkrētu atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu vai nodod šo uzdevumu veikšanu filiālei, tā nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai filiāle atbilst šo noteikumu 4., 5. un 6. punktā minētajām prasībām, un informē par to Ekonomikas ministriju. Paziņotā institūcija uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajām darbībām neatkarīgi no tā, kur tie šīs darbības veic.

9. Paziņotā institūcija konkrētas atbilstības novērtēšanas darbības veikšanu nodod apakšuzņēmējam vai filiālei tikai tad, ja tam piekrīt klients.

10. Paziņotā institūcija glabā dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kompetences novērtēšanu un to veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām saskaņā ar attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, lai minētie dokumenti būtu pieejami Ekonomikas ministrijai.

11. Paziņotā institūcija atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un prasībām.

12. Paziņotā institūcija atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem iesaistītajām personām, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir sērijveida vai ne, tomēr ievēro tādu stingrību un drošības līmeni, kāds nepieciešams, lai produkts atbilstu šo noteikumu prasībām.

13. Ja paziņotā institūcija konstatē, ka ražotājs nav izpildījis attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai attiecīgajos saskaņotajos standartos, vai tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

14. Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā institūcija konstatē, ka produkts vairs neatbilst attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem, vai tehniskajām specifikācijām, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus korektīvus pasākumus neatbilstību novēršanai, un, ja neatbilstība rada drošības apdraudējumu, aptur vai atsauc izsniegto sertifikātu.

15. Ja netiek veiktas korektīvās darbības vai tās nedod vēlamo rezultātu, paziņotā institūcija attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc izsniegtos sertifikātus.

16. Paziņotā institūcija informē Ekonomikas ministriju par:

16.1. jebkuru sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

16.2. jebkuriem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

16.3. jebkuriem tirgus uzraudzības iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām;

16.4. veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām paziņotajā sfērā un citām darbībām, tai skaitā pārrobežu darbībām un apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

17. Paziņotā institūcija informē inspekciju par jebkuru sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu.

18. Paziņotā institūcija sniedz informāciju par negatīviem un (pēc pieprasījuma) arī par pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem citām paziņotajām institūcijām, kuras veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kas attiecas uz tādiem pašiem produktiem.

19. Paziņotā institūcija, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras savstarpējas izmantojamības un drošības datubāzi (ERADIS), iesniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai apakšsistēmu "EK" verifikācijas sertifikātus, savstarpējas izmantojamības komponentu "EK" atbilstības sertifikātus un savstarpējas izmantojamības komponentu "EK" sertifikātus par piemērotību lietošanai.

20. Produktu atbilstību nacionālajām prasībām novērtē nacionālo prasību novērtēšanas institūcija. Lai pildītu nacionālo prasību novērtēšanas institūcijas pienākumus, institūcija atbilst šo noteikumu 4., 5. un 6. punkta prasībām un darbojas šo noteikumu 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā paredzētajā kārtībā, izņemot to, ka institūcijas pienākumi attiecas uz nacionālajām prasībām, nevis savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcijas pienākumus var pildīt arī paziņotā institūcija, ja tās akreditācijas sfērā ir iekļauta Latvijas nacionālo prasību izpildes atbilstības novērtēšana.

21. Lai veiktu atbilstības novērtēšanas darbības un īstenotu procedūras, kas izklāstītas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās norādītajos atbilstības novērtēšanas moduļos A1, A2, C1, C2, CA1 vai CA2, pretendents var izmantot akreditētu iekšējo struktūrvienību, kas ir skaidri nodalīta attiecīgā pretendenta organizatoriskajā struktūrā un nepiedalās novērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai tehniskajā apkopē, kā arī atbilst šādām prasībām:

21.1. struktūrvienība ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

21.2. struktūrvienība un tās darbinieki ir organizatoriski identificējami, un tai ir izstrādātas pārskatu sniegšanas metodes, kas nodrošina objektivitāti;

21.3. struktūrvienība un tās darbinieki nav atbildīgi par novērtējamo produktu projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, izmantošanu vai tehnisko apkopi, un tie neiesaistās darbībās, kas varētu būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godprātībai novērtēšanas darbībās;

21.4. struktūrvienība sniedz pakalpojumus tikai tam pretendentam, kura daļa ir šī struktūrvienība.

22. Informāciju par šo noteikumu 21. punktā minētās struktūrvienības akreditāciju Ekonomikas ministrijai pēc tās pieprasījuma sniedz pretendents, kura daļa ir šī struktūrvienība, vai nacionālā akreditācijas institūcija.

III. Savstarpējas izmantojamības komponenti un to atbilstības novērtēšana

23. Savstarpējas izmantojamības komponentu atļauts laist tirgū izmantošanai Eiropas dzelzceļa sistēmā, ja tas atbilst pamatprasībām un ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis par to ir sastādījis "EK" deklarāciju par atbilstību vai piemērotību lietošanai. "EK" deklarācija par atbilstību vai piemērotību lietošanai apliecina, ka savstarpējas izmantojamības komponentiem ir piemērotas attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktās procedūras, lai novērtētu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī savstarpējas izmantojamības komponents atbilst attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajiem nosacījumiem vai Eiropas specifikācijām, kas izstrādātas minēto nosacījumu ievērošanai.

24. Neatkarīgi no tā, vai savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ir vai nav noteiktas atkāpes no konkrētiem parametriem, atbilstību vai piemērotību lietošanai novērtē visiem savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās norādītajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem.

25. Savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās norādītā savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai novērtē paziņotā institūcija pēc ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieteikuma saņemšanas, savstarpēji vienojoties par novērtēšanas laiku, vietu un kārtību.

26. Veicot atbilstības novērtēšanu, paziņotā institūcija izmanto atbilstības novērtēšanas procedūras moduļus saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju nosacījumiem.

27. Ja savstarpējas izmantojamības komponents atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, paziņotā institūcija izsniedz ražotājam vai tā pilnvarotam pārstāvim novērtēšanas sertifikātu, kas apliecina komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai, atbilstoši Komisijas 2019. gada 12. februāra Īstenošanas Regulas (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu "EK" deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu "EK" verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (turpmāk – regula (ES) 2019/250), prasībām.

28. Ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis savstarpējas izmantojamības komponenta "EK" deklarāciju par atbilstību vai piemērotību lietošanai sastāda saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām un attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertajiem noteikumiem.

29. Ja to nosaka savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija, "EK" deklarācijai par atbilstību vai piemērotību lietošanai pievieno:

29.1. paziņotās institūcijas vai institūciju izsniegtu sertifikātu par viena atsevišķi aplūkota savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām;

29.2. paziņotās institūcijas vai institūciju izsniegtu sertifikātu par viena savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, aplūkojot to kā dzelzceļa sistēmas sastāvdaļu, īpaši attiecībā uz attiecīgajām funkcionālajām prasībām.

30. "EK" deklarāciju par atbilstību vai piemērotību lietošanai un pavaddokumentus paraksta ražotāja vai ražotāja pilnvarota pārstāvja atbildīgā amatpersona vai persona, kuru ražotājs vai ražotāja pilnvarots pārstāvis pilnvarojis to parakstīt (norādot parakstīšanas datumu).

31. Ja savstarpējas izmantojamības komponentiem papildus šo noteikumu prasībām piemērojami arī normatīvie akti uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās, "EK" deklarācijā par atbilstību vai piemērotību lietošanai norāda savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību šīm prasībām.

32. Ja ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis nenodrošina savstarpējas izmantojamības komponentu vai komponentu daļu atbilstību šo noteikumu prasībām un nav sastādījis "EK" deklarāciju par atbilstību vai piemērotību lietošanai, ražotāja vietā to nodrošina persona, kas piedāvā savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū, vai persona, kas savām vajadzībām izgatavo vai uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus vai komponentu daļas.

33. Ja savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ir paredzēti pārejas periodi noteiktiem dzelzceļa produktiem kā savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas ir laisti tirgū pirms atbilstošas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, šādus komponentus uzskata par šo noteikumu prasībām atbilstošiem.

34. Apakšsistēmās, kuras ir atļautas ekspluatācijai pirms atbilstošas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas stāšanās spēkā, par rezerves daļām drīkst izmantot savstarpējas izmantojamības komponentus bez "EK" deklarācijas par atbilstību vai piemērotību lietošanai.

35. Savstarpējas izmantojamības komponentu tirgus uzraudzību veic inspekcija. Inspekcija atbilstoši kompetencei veic nepieciešamos pasākumus, lai tirgū un ekspluatācijā būtu tikai tādi savstarpējas izmantojamības komponenti, kas atbilstoši izgatavoti, uzturēti, lietoti un neapdraud dzelzceļa satiksmes drošību.

36. Ja savstarpējas izmantojamības komponenti, kas paredzēti izmantošanai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, atbilst šo noteikumu prasībām, inspekcija neaizliedz, neierobežo un nekavē to laišanu tirgū. Inspekcija nepieprasa pārbaudes, kas jau ir veiktas, sastādot "EK" deklarāciju par atbilstību vai piemērotību lietošanai.

37. Ja, veicot tirgus uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu Nr. 765/2008/EK, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (turpmāk – regula Nr. 765/2008), inspekcija konstatē, ka "EK" deklarācija par atbilstību vai piemērotību lietošanai ir nepareizi sastādīta, ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja pienākums ir nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām un novērst attiecīgās atbilstības deklarācijas neatbilstību, ievērojot inspekcijas prasības. Ja neatbilstība netiek novērsta, inspekcija saskaņā ar regulas Nr. 765/2008 prasībām pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt attiecīgā savstarpējas izmantojamības komponenta laišanu tirgū.

38. Ja, veicot tirgus uzraudzību saskaņā ar regulas Nr. 765/2008 prasībām, inspekcija konstatē, ka savstarpējas izmantojamības komponents, kas ietverts atbilstības deklarācijā un laists tirgū, to izmantojot paredzētajiem mērķiem, neatbilst pamatprasībām, tā saskaņā ar regulas Nr. 765/2008 prasībām pieņem lēmumu ierobežot vai aizliegt savstarpējas izmantojamības komponenta izmantošanu vai pieprasa "EK" deklarācijas sastādītāju izņemt komponentu no tirgus vai atsaukt to.

39. Inspekcija par šo noteikumu 37. un 38. punktā minētajiem lēmumiem informē Eiropas Komisiju, lai panāktu savstarpējas izmantojamības komponenta izņemšanu no Eiropas Savienības tirgus.

IV. Kārtība, kādā inspekcija pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas

40. Pretendents (ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis) drīkst ierosināt nepiemērot konkrētam projektam vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, ja projekts atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

40.1. apakšsistēmas vai tās daļas projektēšana, būvniecība, modernizācija vai atjaunošana ierosināta pirms savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai tās grozījumu spēkā stāšanās, kas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai tās grozījumu spēkā stāšanās dienā ir izstrādes beigu stadijā, vai uz to attiecas līgums, kurš jau tiek pildīts;

40.2. pēc avārijas vai dabas katastrofas ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ dzelzceļa tīkla atjaunošanas apstākļi neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas. Šajā gadījumā savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas nepiemēro vienīgi laikposmā līdz dzelzceļa tīkla atjaunošanai;

40.3. projekts paredz jau esošas apakšsistēmas atjaunošanu, paplašināšanu vai modernizāciju, ja atbilstošo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemērošana apdraud projekta ekonomisko dzīvotspēju vai saderību ar esošo dzelzceļa sistēmu, jo infrastruktūras parametri (gabarīti, sliežu ceļa platums, attālums starp sliežu ceļiem vai elektrības spriegums) atbilstošajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās nav saderīgi ar esošās apakšsistēmas parametriem;

40.4. ritekļi ir paredzēti 1520 milimetru sliežu ceļu platuma dzelzceļa tīklam, un tos izmanto vai ir paredzēts izmantot pārvadājumiem uz trešajām valstīm un no tām;

40.5. paredzēta tādas apakšsistēmas jaunbūve, esošas apakšsistēmas atjaunošana vai modernizācija, kura veido savrupu dzelzceļa tīklu vai tīklu, kas atdalīts no pārējā Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ.

41. Ja projekts atbilst kādam no šo noteikumu 40. punktā minētajiem kritērijiem, pretendents iesniedz inspekcijā plānotās apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju, kas satur vismaz attiecīgajos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos norādīto informāciju.

42. Inspekcija izskata apakšsistēmas būves, atjaunošanas vai modernizācijas projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju un, ņemot vērā attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā noteiktos prasību ieviešanas nosacījumus, pieņem lēmumu par nosacījumiem, ar kādiem apakšsistēma pieņemama ekspluatācijā, norādot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, kuras nepiemēro konkrētās apakšsistēmas būvei, atjaunošanai vai modernizācijai. Tādus ritekļus, uz kuriem neattiecas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, atļauts izmantot savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošā dzelzceļa infrastruktūrā.

43. Pretendents atbilstoši inspekcijas lēmumam ievēro noteikumus, kurus paredzēts piemērot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vietā.

44. Ja projekts atbilst šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, inspekcija viena gada laikā pēc katras savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai tās grozījumu stāšanās spēkā informē Eiropas Komisiju par to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti un ir izstrādes beigu posmā.

45. Ja projekts atbilst šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, inspekcija paziņo Eiropas Komisijai par savu lēmumu nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas.

46. Ja projekts atbilst šo noteikumu 40.1., 40.3., 40.4. vai 40.5. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, inspekcija nosūta Eiropas Komisijai pieprasījumu apstiprināt lēmumu nepiemērot vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, pievienojot šo noteikumu 41. punktā minēto dokumentāciju, kas ietver pieprasījuma pamatojumu un alternatīvos noteikumus, kurus piemēro savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vietā.

47. Ja riteklim netiek piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, pretendents šajā nodaļā minēto dokumentāciju iesniedz, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

V. Apakšsistēmas un to atbilstības novērtēšana

48. Apakšsistēmas veido šo noteikumu 2. pielikumā minētie elementi, un tās atbilst pamatprasībām, savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām, kā arī vietējiem nosacījumiem. Šādas atbilstības nodrošināšanai var tikt piemēroti pieņemami Eiropas Savienības un Latvijas atbilstības nodrošināšanas līdzekļi.

49. Inspekcija pamatprasību īstenošanai pieņemamus Latvijas atbilstības nodrošināšanas līdzekļus drīkst noteikt šādos gadījumos:

49.1. ja savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neaptver vai pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus, tostarp atklātajos jautājumos;

49.2. ja saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļā minēto procedūru tiek noteikts, ka netiks piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas;

49.3. ja īpašā gadījumā piemērojamas prasības, kas nav iekļautas attiecīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā;

49.4. ja esošo sistēmu precizēšanai izmantotas nacionālās prasības, kuru mērķis ir vienīgi izvērtēt ritekļa un dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību;

49.5. attiecībā uz dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, uz kuriem neattiecas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas;

49.6. lai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma noteiktu neatliekamus preventīvus pasākumus.

50. Strukturālās apakšsistēmas pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis apakšsistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām apliecina, sastādot "EK" verifikācijas deklarāciju.

51. Lai sagatavotu laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā nepieciešamo "EK" verifikācijas deklarāciju, pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis lūdz atbilstības novērtēšanas institūciju vai institūcijas, kuras tas šim nolūkam izraudzījies, piemērot "EK" verifikācijas procedūru.

52. Paziņotā institūcija, kas atbild par apakšsistēmas "EK" verifikāciju kopumā, sāk pildīt savus pienākumus no projektēšanas stadijas un turpina to darīt visu būves (ražošanas) laiku līdz apakšsistēmas laišanai tirgū vai nodošanai ekspluatācijā. Minētais nosacījums saskaņā ar attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecas arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verifikāciju sistēmā, kurā tā tiek iekļauta.

53. Verifikācija, ko paziņotā institūcija veic saskaņā ar šiem noteikumiem, ir procedūra, ar kuru paziņotā institūcija pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst attiecīgām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Šī procedūra neskar pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja pienākumu ievērot citus piemērojamos normatīvos aktus un nodrošināt verifikāciju, ko veic atbilstības novērtēšanas institūcijas saskaņā ar apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās.

54. Ja attiecīgās savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas to pieļauj, paziņotā institūcija var izsniegt verifikācijas sertifikātus vienai vai vairākām apakšsistēmām vai atsevišķām šo apakšsistēmu daļām.

55. Apakšsistēmu vai atsevišķas tās daļas pārbauda katrā no šādiem posmiem:

55.1. apakšsistēmas projektēšana;

55.2. apakšsistēmas izveide (tostarp inženierbūves darbi, ražošana, savstarpējas izmantojamības komponentu montāža un vispārējā regulēšana (savstarpējā pielāgošana));

55.3. apakšsistēmas vispārējās darbības pārbaude.

56. Pēc pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja pieprasījuma verifikāciju var veikt apakšsistēmas daļām vai to attiecināt vienīgi uz konkrētiem verifikācijas procedūras posmiem. Šajos gadījumos verifikācijas rezultātus var dokumentēt starpposma verifikācijas apliecinājumā, ko izsniedz pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja izvēlētā paziņotā institūcija. Starpposma verifikācijas apliecinājumā norāda atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, atbilstība kurām ir izvērtēta.

57. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis var pieprasīt starpposma verifikācijas apliecinājumu jebkurai no daļām, kurās viņš apakšsistēmu nolemj sadalīt. Katru daļu pārbauda katrā posmā, kā paredzēts šo noteikumu 56. punktā. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis var pieprasīt starpposma verifikācijas apliecinājumu projektēšanas posmā (tostarp tipa pārbaudes) un izveides posmā visai apakšsistēmai vai jebkurai no daļām, kurās pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis ir nolēmis apakšsistēmu sadalīt.

58. Paziņotā institūcija var izsniegt starpposma verifikācijas apliecinājumu, kas attiecas uz noteiktiem verifikācijas procedūras posmiem vai noteiktām apakšsistēmas daļām. Paziņotā institūcija starpposma verifikācijas apliecinājumu sastāda saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām, tostarp izmantojamo dokumentu veidnēm, un attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās ietvertajiem noteikumiem.

59. Par apakšsistēmas izveides pārbaudi atbildīgajai paziņotajai institūcijai ir pastāvīga piekļuve būvlaukumiem, ražošanas darbnīcām (cehiem), noliktavām, kā arī, ja nepieciešams, rūpnieciskās ražošanas vai testēšanas iekārtām un teritorijai, kura ir tieši saistīta ar paziņotās institūcijas pienākumu izpildi. Ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis paziņotajai institūcijai nodrošina visas novērtēšanai nepieciešamās dokumentācijas (piemēram, apakšsistēmas izveides plānu un tehniskās dokumentācijas) pieejamību.

60. Par apakšsistēmas izveides pārbaudi atbildīgā paziņotā institūcija regulāri veic uzraudzības pārbaudes (auditu), lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām. Ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina pasūtītāju, ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvi, kas atbild par apakšsistēmas izveidi. Ja nepieciešams, paziņotā institūcija pieprasa pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja norīkotu personu klātbūtni noteiktās būvdarbu vai ražošanas stadijās.

61. Paziņotās institūcijas pārstāvji drīkst apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas darbnīcas (cehus) bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija veic pilnu vai daļēju uzraudzības pārbaudi (auditu). Ar apmeklējuma protokolu vai ar uzraudzības pārbaudes (audita) ziņojumu iepazīstina pasūtītāju, ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvi, kas atbild par apakšsistēmas izveidi.

62. Ja atbilstīgajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā iekļauta šāda prasība, paziņotā institūcija uzrauga apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējas izmantojamības komponents, lai novērtētu tā piemērotību lietošanai paredzētajā dzelzceļa sistēmā.

63. Ja ir izsniegts starpposma verifikācijas apliecinājums, par apakšsistēmas verifikāciju kopumā atbildīgā paziņotā institūcija ņem to vērā un pirms verifikācijas sertifikāta izsniegšanas:

63.1. pārbauda, vai starpposma verifikācijas apliecinājums pareizi aptver visas savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecīgās prasības;

63.2. pārbauda visus aspektus, ko neaptver starpposma verifikācijas apliecinājums;

63.3. veic visas apakšsistēmas vispārējās darbības pārbaudi.

64. Par apakšsistēmas verifikāciju kopumā atbildīgā paziņotā institūcija izvērtē apakšsistēmas projektu, izveidi un vispārējās darbības pārbaudi, kā arī sagatavo "EK" verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pasūtītājam, ražotājam vai to pilnvarotam pārstāvim, kurš savukārt sagatavo "EK" verifikācijas deklarāciju. Verifikācijas sertifikātā norāda atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, atbilstība kurām ir izvērtēta. Paziņotā institūcija "EK" verifikācijas sertifikātu sastāda saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām, tostarp izmantojamo dokumentu veidnēm, un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām. Ja verifikācijas sertifikātu izdod konkrētām apakšsistēmas daļām, šīs nodaļas prasības, ciktāl tās ir piemērojamas apakšsistēmu verifikācijai, piemēro arī apakšsistēmu daļu verifikācijai.

65. Ja nav izvērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (piemēram, ja ir atkāpes no konkrētiem parametriem, ja savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunošanai, savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas pārejas posmā vai īpašā gadījumā), verifikācijas sertifikātā norāda precīzu atsauci uz savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai to daļām, atbilstību kurām paziņotā institūcija verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudījusi.

66. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sagatavo apakšsistēmas "EK" verifikācijas deklarāciju. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis uzņemas atbildību un apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas attiecīgās verifikācijas procedūras un tā atbilst tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem. "EK" verifikācijas deklarāciju un pavaddokumentus datē un paraksta pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis.

67. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sastāda "EK" verifikācijas deklarāciju saskaņā ar regulas (ES) 2019/250 prasībām, tostarp izmantojamo dokumentu veidnēm, un attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām.

68. Pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu un pievieno to "EK" verifikācijas deklarācijai. Minētajā tehniskajā dokumentācijā ir visi nepieciešamie dokumenti, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus un, ja nepieciešams, visi dokumenti, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā ir iekļauti arī visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

69. Katra paziņotā institūcija, kas iesaistīta apakšsistēmas verifikācijā, attiecībā uz šo noteikumu 68. punktā minēto dokumentāciju sagatavo dokumentu, kurā norāda tās veikto darbību apjomu.

70. Tehnisko dokumentāciju, ko pievieno "EK" verifikācijas deklarācijai, nokomplektē pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis, un tajā iekļauj šādu informāciju:

70.1. ar projektu saistīto tehnisko raksturojumu, tostarp darbu izpildei vajadzīgos kopskata un detalizācijas rasējumus, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu aprakstu, kas ir pietiekami detalizēts veiktās atbilstības verifikācijas dokumentēšanai, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju un citu informāciju, kas attiecas uz konkrēto apakšsistēmu;

70.2. apakšsistēmā iekļauto savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījumu, uz kuriem attiecas Eiropas specifikācijas (ietverot Eiropas standartus), kas ir vajadzīgas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā;

70.3. šo noteikumu 68. punktā minēto dokumentāciju, ko apkopojusi katra apakšsistēmas verifikācijā iesaistītā paziņotā institūcija un kurā ietilpst:

70.3.1. to "EK" verifikācijas deklarāciju kopijas un, ja nepieciešams, "EK" deklarāciju kopijas par piemērotību lietošanai, kas sagatavotas šo noteikumu 70.2. apakšpunktā minētajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, pēc vajadzības pievienojot attiecīgo aprēķinu piezīmes un to testu un pārbaužu protokolu kopijas, kurus paziņotās institūcijas veikušas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām;

70.3.2. verifikācijas sertifikātam pievienotie starpposma verifikācijas apliecinājumi (ja tādi ir), kā arī paziņotās institūcijas veiktās starpposma verifikācijas apliecinājumu derīguma pārbaudes rezultāti;

70.3.3. paziņotās institūcijas izsniegts verifikācijas sertifikāts (kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm), kas apstiprināts ar parakstu un kurā norādīts, ka apakšsistēma atbilst attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām (minot visas iebildes, kas radušās verifikācijas procesa laikā un vēl nav atsauktas). Verifikācijas sertifikātam pievieno arī pārbaudes un audita ziņojumus, ko sastādījusi attiecīgā paziņotā institūcija saskaņā ar šo noteikumu 60. un 61. punktā noteiktajām prasībām;

70.3.4. atbilstības novērtēšanas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar apakšsistēmai piemērotajiem normatīvajiem aktiem uz dzelzceļa sistēmu tieši neattiecinātās jomās;

70.3.5. ja, ievērojot šo noteikumu 101.3. un 119.3. apakšpunktu, nepieciešama drošas integrācijas verifikācija, attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (turpmāk – regula (ES) Nr. 402/2013).

71. Dokumentāciju noformē un saraksti saistībā ar "EK" verifikācijas procedūras norisi veic tās Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā reģistrēts ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis, vai Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis.

72. "EK" verifikācijas deklarācijai pievienotās tehniskās dokumentācijas kopiju pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis to nosūta Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, inspekcijai vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

73. Paziņotā institūcija publicē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras savstarpējas izmantojamības un drošības datubāzē (ERADIS) informāciju par:

73.1. saņemtajiem verifikācijas un starpposma verifikācijas pieteikumiem;

73.2. pieteikumiem novērtēt savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai;

73.3. izsniegtajiem starpposma verifikācijas apliecinājumiem;

73.4. atteikumiem izsniegt starpposma verifikācijas apliecinājumu;

73.5. izsniegtajiem atbilstības sertifikātiem un "EK" sertifikātiem par piemērotību lietošanai;

73.6. atteikumiem izsniegt atbilstības sertifikātu vai "EK" sertifikātu par piemērotību lietošanai;

73.7. izsniegtajiem verifikācijas sertifikātiem;

73.8. atteikumiem izsniegt verifikācijas sertifikātu.

74. Ja apakšsistēmai tiek piemērotas nacionālās prasības, šo noteikumu 20. punktā minētā nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pēc pasūtītāja, ražotāja vai to pilnvarota pārstāvja pieprasījuma pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst nacionālajām prasībām, kuras paziņotas Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai.

75. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pilda šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64. un 69. punktā minētās prasības, attiecinot institūcijas pienākumus uz nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem, nevis savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām.

76. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sagatavo verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam. Sertifikātā ietver precīzu atsauci uz nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem, kuru atbilstību nacionālo prasību novērtēšanas institūcija pārbaudījusi verifikācijas procesā.

77. Ja nacionālās prasības attiecas uz ritekli veidojošām apakšsistēmām, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sertifikātu iedala divās daļās, vienā daļā ietverot atsauces uz nacionālajām prasībām, kas precīzi attiecas uz ritekļa un konkrētā dzelzceļa tīkla tehnisko savietojamību, bet otrā daļā – atsauces uz pārējām nacionālajām prasībām.

78. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija sagatavo dokumentāciju, ko pievieno verifikācijas sertifikātam par atbilstību nacionālajām prasībām. Ražotājs, pasūtītājs vai to pilnvarots pārstāvis, piemērojot nacionālās prasības, to ietver šo noteikumu 68. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, kas tiek pievienota "EK" verifikācijas deklarācijai. Šajā dokumentācijā sniedz tehniskos datus, kas ir būtiski, izvērtējot apakšsistēmas atbilstību nacionālajām prasībām.

79. Ritošā sastāva apakšsistēmai, kurai nav piemērojamas savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis sagatavo tehnisko dokumentāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām. Apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu veic nacionālo prasību novērtēšanas institūcija, novērtējot visu šo noteikumu 4. pielikumā iekļauto pamatparametru atbilstību nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem.

80. Šo noteikumu 79. punktā minētās ritošā sastāva apakšsistēmas atbilstības novērtēšanu nacionālo prasību novērtēšanas institūcija veic atbilstoši savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās izmantojamiem atbilstības novērtēšanas procedūru moduļiem. Jebkurā gadījumā atļauts izmantot moduļu kombināciju – tipa pārbaude kopā ar vienības verifikāciju.

81. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbilstības novērtēšanas institūcijas izsniegtā 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagona, pasažieru vagona vai speciālā ritekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā nav apliecināta ritekļa atbilstība Latvijas nacionālajām prasībām, ritekļa tipa atbilstību nacionālajām prasībām un izmantojamai infrastruktūrai nacionālo prasību novērtēšanas institūcija var apliecināt šo noteikumu 83. punktā minētajā kārtībā.

82. Ja 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagons, pasažieru vagons vai speciālais riteklis ir būvēts ārpus Eiropas Savienības un tipa apstiprinājuma sertifikātu ir izsniegusi Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) līgumslēdzējas puses valsts atbilstības novērtēšanas institūcija, ritekļa tipa atbilstību nacionālajām prasībām un izmantojamai infrastruktūrai nacionālo prasību novērtēšanas institūcija var apliecināt šo noteikumu 83. punktā minētajā kārtībā.

83. Pretendents, kas vēlas laist tirgū šo noteikumu 81. un 82. punktā minētos ritekļa tipus, nodrošina nacionālo prasību novērtēšanas institūcijai pieeju attiecīgā ritekļa dokumentācijai, lai varētu precīzi noteikt ritekļa izcelsmi un atbilstību izmantojamai infrastruktūrai un nacionālajām prasībām. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija novērtējumu veic, pamatojoties uz pieejamo dokumentāciju. Ja dokumentācijas apjoms nav pietiekams apliecinājuma izsniegšanai, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija, vienojoties ar ritekļa īpašnieku vai lietotāju, veic 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagona, pasažieru vagona vai speciālā ritekļa tipam atbilstoša ritekļa pārbaudes ar nesagraujošām kontroles metodēm.

84. Ja 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagons, pasažieru vagons vai speciālais riteklis ir būvēts Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) līgumslēdzējas puses valstī ārpus Eiropas Savienības un atbilst saskaņā ar šo noteikumu 82. punktu novērtētam ritekļa tipam, nacionālo prasību novērtēšanas institūcija apliecina konkrētā ritekļa atbilstību ritekļa tipam, pārbaudot tikai ritekļa atbilstību nacionālajām prasībām, kas tika novērtētas, veicot šo noteikumu 83. punktā minēto apliecināšanu.

85. Šo noteikumu 81., 82. un 84. punktā minētajos gadījumos 1520 mm sliežu ceļa platuma kravas vagonu atbilstību nacionālajām prasībām bez nacionālo prasību novērtēšanas institūcijas iesaistes drīkst apliecināt valsts akciju sabiedrība, kas pārvalda 1520 mm sliežu ceļa platuma valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju un kravas vagona dokumentāciju.

86. Iesniegumu stacionāro iekārtu ekspluatācijas atļaujas saņemšanai kopā ar iesniedzamo dokumentāciju sagatavo latviešu valodā. Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū Latvijā, inspekcija vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra var pieprasīt, lai kopā ar iesniegumu iesniegto dokumentu daļas tiktu pārtulkotas latviešu valodā. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija dokumentāciju sagatavo latviešu valodā.

87. Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija, veic pārveidojumu, kas nav remonts, un ražotājs vai pasūtītājs, kas veic šo pārveidojumu, pierāda, ka pārveidojums neietekmē tos apakšsistēmas konstrukcijas galvenos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām, ražotājs vai pasūtītājs atjauno atsauces uz dokumentiem, kas iekļauti "EK" verifikācijas deklarācijai pievienotajā tehniskajā dokumentācijā. Jaunu "EK" verifikācijas deklarāciju nesagatavo.

88. Ja apakšsistēmā, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija, veic pārveidojumu, kas nav remonts, un ražotājs vai pasūtītājs, kas veic šo pārveidojumu, norāda, ka pārveidojums ietekmē tos apakšsistēmas galvenos konstruktīvos raksturlielumus, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu apakšsistēmas pamatparametru atbilstību prasībām:

88.1. paziņotā institūcija un nacionālo prasību novērtēšanas institūcija veic tikai būtiskās un nepieciešamās pārbaudes un izvērtē vienīgi tās apakšsistēmas daļas, kas ir pārveidotas, un to saskarni ar apakšsistēmas nepārveidotajām daļām;

88.2. ražotājs, pasūtītājs vai viņu pilnvarots pārstāvis sagatavo jaunu "EK" verifikācijas deklarāciju.

89. Pirms tiek atjaunota vai modernizēta 1520 mm sliežu ceļa platuma ritošā sastāva apakšsistēma, kas veido kravas vai pasažieru vagonu, ritošā sastāva apakšsistēmas atjaunošanas vai modernizācijas veicējs, atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona iesniedz inspekcijā attiecīgā projekta tehniskā uzdevuma dokumentāciju un saņem no inspekcijas lēmumu par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju nepiemērošanas nosacījumiem, kā arī par nosacījumiem ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū atbilstoši šo noteikumu prasībām.

90. Atjaunojot vai modernizējot vairākas identiskas apakšsistēmas atbilstoši jau izsniegtajai atļaujai ritekļa tipa laišanai tirgū, šo noteikumu 89. punktā minēto lēmumu atkārtoti nepieprasa.

91. Darbspējas uzturēšanai un drošības līmeņa nodrošināšanai veic ritekli veidojošo apakšsistēmu remontu, paredzot apakšsistēmu mezglu un agregātu revīziju vai nomaiņu pret jauniem, regulēšanu un pārbaudes (turpmāk – ritekļa remonts). Veicot ritekļa remontu, atjauno pamatparametrus atbilstoši šo noteikumu 70. punktā un 3. pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā norādītajām vērtībām un prasībām un tehniskās apkopes programmai, ievērojot periodiskumu un izpildot visus noteiktos darbus.

92. Ja ražotājs nav noteicis izmantošanas termiņu, uzskata, ka ritekļa izmantošanas termiņš ir 30 gadi. Lai pagarinātu ražotāja noteikto izmantošanas termiņu, veic ritekļa remontu. Šajā nolūkā komersants izvēlas nacionālo prasību novērtēšanas institūciju, kas novērtē ritekļa tehnisko stāvokli, lai noteiktu, vai iespējams pagarināt tā izmantošanas termiņu. Ja ritekļa nesošo konstrukciju stiprība ir pietiekama un izmantošanas termiņa pagarināšana ir iespējama, komersants nodrošina projekta izstrādi ritekļa remontam ar izmantošanas termiņa pagarināšanu, norādot vēlamo izmantošanas termiņu. Nacionālo prasību novērtēšanas institūcija novērtē projekta un veiktā remonta atbilstību šo noteikumu 70. punktā un 3. pielikumā minētajai tehniskajai dokumentācijai, pieņemot lēmumu par ritekļa izmantošanas termiņa pagarināšanu.

93. Ja atbilstoši tehniskās apkopes programmai pēc ritekļa remonta ir paredzētas pārbaudes (piemēram, ritošajai daļai, spēka iekārtām, saskarnēm ar infrastruktūru), tās nodrošina par ritekļa tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība vietējos nosacījumos noteiktajā kārtībā.

94. Ritekļa remonta veikšanu apliecina par ritekļa tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība vietējos nosacījumos noteiktajā kārtībā.

95. Inspekcija nepieprasa veikt pārbaudes, kas jau veiktas kā daļa no procedūras "EK" verifikācijas deklarācijas sastādīšanai vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja pārbaudīta atbilstība identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

96. Inspekcija uzskata par pamatprasībām atbilstīgām tās dzelzceļa sistēmu veidojošās strukturālās apakšsistēmas, par kurām ir sagatavotas "EK" verifikācijas deklarācijas, kas atkarībā no konkrētās apakšsistēmas ir sagatavotas, piemērojot savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas un nacionālās prasības.

97. Ja Inspekcija konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, par kuru ir sagatavota "EK" verifikācijas deklarācija un pievienota tehniskā dokumentācija, pilnībā vai daļēji neatbilst šo noteikumu prasībām, jo īpaši, ja apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, inspekcija pieprasa veikt papildu pārbaudes.

98. Inspekcija nekavējoties informē Eiropas Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savu rīcību. Inspekcija norāda, vai neatbilstību šo noteikumu prasībām rada:

98.1. pamatprasību vai kādas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neievērošana vai nepareiza piemērošana. Šādā gadījumā inspekcija aicina Eiropas Komisiju vērsties pret to Eiropas Savienības dalībvalsti, kurā reģistrēta persona, kas sagatavojusi "EK" verifikācijas deklarāciju, un pieprasīt šai dalībvalstij veikt attiecīgus pasākumus;

98.2. savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas neatbilstība prasībām.

99. Savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, kas atbilst piemērojamo standartu vai to daļu prasībām, uz kurām Eiropas Komisijas paziņojuma formā publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskatāmas par atbilstošām tām pamatprasībām, kuras aptver šie standarti.

VI. Atļauja nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas

100. Stacionāru iekārtu atļauts ekspluatēt tikai pēc tās nodošanas ekspluatācijā šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

101. Lai nodotu ekspluatācijā stacionāras iekārtas, pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis inspekcijā iesniedz iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

101.1. šo noteikumu V nodaļā minētās "EK" verifikācijas deklarācijas kopā ar saistīto tehnisko dokumentāciju;

101.2. dokumentus, kas pierāda apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar dzelzceļa sistēmu, kurā tās tiek iekļautas, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un reģistriem;

101.3. dokumentus, kas pierāda apakšsistēmu drošu integrāciju, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un Dzelzceļa likumā minētajām kopīgajām drošības metodēm;

101.4. attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) un (vai) dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu:

101.4.1. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pozitīvu lēmumu, kas sniegts saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu un regulas (ES) 2016/796 22. pantu;

101.4.2. dokumentus, kas apliecina atbilstību šo noteikumu 106. punktā un regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam, ja pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pozitīvā lēmuma saņemšanas ir mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts;

101.5. ja apakšsistēmai vai tās daļai piemēro arī normatīvos aktus par dzelzceļa būvnoteikumiem, – dokumentāciju, kas apliecina atbilstību šo normatīvo aktu prasībām;

101.6. informāciju par procedūrām, kas nodrošinās apakšsistēmu izmantošanu, apkopi un uzturēšanu kārtībā atbilstoši pamatprasībām.

102. Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) un (vai) dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu, pasūtītājs vai tā pārstāvis (jebkura fiziska vai juridiska persona) pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūrā, kas ir saistīta ar Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionārajām lauka iekārtām, iesniedz pieprasījumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras apstiprinājuma saņemšanai.

103. Šo noteikumu 102. punktā norādītajam pieprasījumam, kas attiecas uz atsevišķiem projektiem vai projektu kopumu, līniju, līniju grupu vai dzelzceļa tīklu, pievieno dokumentu, kas ietver:

103.1. publiskā iepirkuma specifikāciju projektu vai paredzēto tehnisko risinājumu aprakstu;

103.2. dokumentārus pierādījumus par nosacījumiem, kas vajadzīgi apakšsistēmu tehniskajai un ekspluatācijas savietojamībai ar ritekļiem, kurus paredzēts ekspluatēt attiecīgajā dzelzceļa tīklā;

103.3. dokumentārus pierādījumus par paredzēto tehnisko risinājumu atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām;

103.4. citus attiecināmus dokumentus, piemēram, inspekcijas atzinumu, verifikācijas deklarācijas vai atbilstības sertifikātus.

104. Šo noteikumu 102. punktā norādīto pieprasījumu iesniegšana Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras apstiprinājuma saņemšanai, dokumentu iesniegšana un aprite, visi informācijas pieprasījumi, kā arī lēmumu paziņošana notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

105. Inspekcija sniedz atzinumu par šo noteikumu 102. punktā norādīto pieprasījumu:

105.1. pirms pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, ja to lūdz pasūtītājs vai tā pārstāvis;

105.2. pēc pieprasījuma iesniegšanas Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, ja to pieprasa Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra.

106. Ja pēc pozitīva Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmuma publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts tiek mainīts, pasūtītājs vai tā pārstāvis nekavējoties informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un inspekciju, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu, piemērojot regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punkta procedūras.

107. Inspekcija pirms stacionārās iekārtas nodošanas ekspluatācijā pārbauda:

107.1. iesniegto dokumentāciju;

107.2. vai atbilstoši regulas (ES) Nr. 402/2013 prasībām ir veikts apakšsistēmas drošas integrācijas novērtējums;

107.3. stacionārās iekārtas tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā to iekļauj;

107.4. kā tiek ievēroti savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju noteikumi un nacionālās prasības par stacionārās iekārtas darbību un apkopi.

108. Ja stacionārā iekārta atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, inspekcija piešķir ekspluatācijas atļauju.

109. Pirms esošo apakšsistēmu atjaunošanas vai modernizācijas pasūtītājs, ražotājs vai to pilnvarots pārstāvis nosūta inspekcijai projekta dokumentāciju. Inspekcija informē pasūtītāju, ražotāju vai to pilnvarotu pārstāvi, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Ja paredzētie atjaunošanas vai modernizācijas darbi neietekmē attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni, inspekcija nepiešķir jaunu stacionārās iekārtas ekspluatācijas atļauju.

110. Pirms esošo apakšsistēmu atjaunošanas vai modernizācijas inspekcija (bet attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionāro lauka iekārtu projektiem – inspekcija sadarbībā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru) izskata šo noteikumu 109. punktā minēto dokumentāciju un pieņem lēmumu par atkārtotu stacionārās iekārtas nodošanu ekspluatācijā, ja:

110.1. paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni;

110.2. tas prasīts attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās;

110.3. tas prasīts savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju ieviešanas plānos;

110.4. ir veiktas izmaiņas parametru vērtībās, uz kurām pamatojoties stacionārā iekārta ir nodota ekspluatācijā.

111. Pēc stacionārās iekārtas nodošanas ekspluatācijā to ekspluatācijas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic inspekcija, uzraugot stacionārās iekārtas lietotāju drošības pārvaldības sistēmas. Inspekcija izmanto tiesību aktos dzelzceļa drošības jomā, kā arī Dzelzceļa likumā minētajās kopīgajās drošības metodēs un attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktās novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

112. Ja stacionārās iekārtas ekspluatācijas laikā, veicot uzraudzību atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, inspekcija konstatē, ka stacionārā iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, tostarp pamatprasībām, tā vienojas ar atļaujas turētāju par neatbilstību novēršanas plānu. Ja inspekcija uzraudzības laikā konstatē drošības apdraudējumu, tā piemēro pagaidu drošības pasākumus, tostarp aizliedz stacionārās iekārtas vai tās daļas ekspluatāciju.

113. Lēmumu apturēt atļauju nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas inspekcija pieņem, ja atļaujas turētājs viena mēneša laikā pēc neatbilstību novēršanas plānā noteiktā termiņa nav novērsis šo noteikumu 112. punktā minētās neatbilstības un stacionārā iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, tostarp pamatprasībām.

114. Lēmumu atsaukt atļauju nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas inspekcija pieņem, ja atļaujas turētājs:

114.1. sniedzis nepatiesas ziņas vai slēpis ar dzelzceļa satiksmes drošību saistītu informāciju;

114.2. pagaidu drošības pasākumu piemērošanas laikā ir veicis darbības, kuru veikšana ir ierobežota vai aizliegta;

114.3. triju mēnešu laikā no pagaidu drošības pasākumu piemērošanas brīža nav veicis darbības to atcelšanai.

VII. Kārtība, kādā regulas (ES) 2018/545 prasības tiek piemērotas Latvijā

115. Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai Latvijā, atļauju ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū inspekcija kā atļaujas piešķīrēja struktūra saskaņā ar regulu (ES) 2018/545 izsniedz, aptur, atsauc vai groza, ievērojot šajos noteikumos un regulā (ES) 2018/545 noteiktās prasības.

116. Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus ne tikai Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū izsniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, inspekcija kā par izmantošanas telpu atbildīgā valsts drošības iestāde regulas (ES) 2018/545 izpratnē veic regulā (ES) 2018/545 noteiktās funkcijas, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības.

117. Pirms iesnieguma iesniegšanas inspekcijā, lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, pretendents (ritekļa īpašnieks, lietotājs, ražotājs, modernizācijas veicējs, pasūtītājs vai viņu pilnvarota persona) nodrošina, ka par ritekli veidojošajām mobilajām apakšsistēmām ir sastādītas attiecīgas verifikācijas deklarācijas.

118. Pretendents regulā (ES) 2018/545 minēto informāciju attiecībā uz izmantošanas telpu Latvijā iesniedz latviešu valodā.

119. Iesniegumam par atļauju ritekļa laišanai tirgū pretendents pievieno ritekļa vai ritekļa tipa dokumentāciju, kurā ietverti dokumentāri pierādījumi par:

119.1. ritekli veidojošo mobilo apakšsistēmu laišanu tirgū, pamatojoties uz "EK" verifikācijas deklarācijām;

119.2. ritekli veidojošo apakšsistēmu tehnisko savietojamību vienā riteklī, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām;

119.3. ritekli veidojošo apakšsistēmu drošu integrāciju riteklī, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un Dzelzceļa likumā minētajām kopīgajām drošības metodēm, it īpaši novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu saskaņā ar regulu (ES) Nr. 402/2013;

119.4. ritekļa un tā izmantošanas telpas tīkla tehnisko savietojamību (tostarp par pārbaudēm, kas to apliecina), kas noteikta, pamatojoties uz attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām, dzelzceļa infrastruktūras reģistru un regulu (ES) Nr. 402/2013.

120. Inspekcija izvērtē šo noteikumu 119. punktā minēto dokumentāciju, lai pārbaudītu dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci saistībā ar attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem.

121. Kā daļu no izvērtēšanas inspekcija pieprasa veikt pārbaudes dzelzceļa tīklā un izsniedz pretendentam pagaidu atļauju izmantot ritekli pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā. Šādu pagaidu atļauju pārbaužu veikšanai pretendents var lūgt arī pirms iesnieguma iesniegšanas, lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū.

122. Lai saņemtu pagaidu atļauju ritekļa pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā, pretendents iesniedz inspekcijā iesniegumu, kurā norāda ritekļa ražotāju vai modernizācijas veicēju, ritekļa tipa identifikāciju un ritekļa identifikācijas numuru. Iesniegumam pievieno:

122.1. informāciju par ritekļa tehniskajiem parametriem;

122.2. informāciju par dzelzceļa tīklu vai tā daļu, kurā ir paredzētas ritekļa pārbaudes;

122.3. informāciju par ritekļa pārbaužu dalībniekiem;

122.4. plānoto ritekļa pārbaužu programmu;

122.5. informāciju par plānoto pārbaužu veikšanas laikposmu;

122.6. vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāja apliecinājumu par to, ka pārbaudes notiks atbilstoši vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības nosacījumiem;

122.7. novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu saskaņā ar regulu (ES) Nr. 402/2013 ritekļa pārbaužu veikšanai, kurā ir novērtēta arī saskarņu pārvaldība.

123. Inspekcija pagaidu atļaujā ritekļa pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā norāda:

123.1. pretendentu;

123.2. ritekļa ražotāju vai modernizācijas veicēju;

123.3. ritekļa tipa identifikāciju;

123.4. ritekļa identifikācijas numuru;

123.5. vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāju, kurš nodrošinās ritekļa pārbaužu veikšanu;

123.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju (ja pārbaudes tiek plānotas vairāku dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pārvaldījumā esošajās dzelzceļa infrastruktūrās, norāda visus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus);

123.7. dzelzceļa tīklu vai tā daļu, kurā ir paredzētas ritekļa pārbaudes;

123.8. paziņoto institūciju, ja tā piedalās pārbaužu veikšanā;

123.9. nacionālo prasību novērtēšanas institūciju, ja tā piedalās pārbaužu veikšanā;

123.10. ritekļa pārbaužu veikšanas nosacījumus un ierobežojumus;

123.11. atļaujas darbības laiku.

124. Pretendents, pamatojoties uz inspekcijas izsniegto pagaidu atļauju, sadarbībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pārbauda ritekļa savietojamību ar infrastruktūru, kurā tas iekļaujas. Pretendents iesniedz infrastruktūras pārvaldītājam pārbaužu organizēšanai nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

125. Ja netiek piemērota viena vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, inspekcija atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz tikai pēc šo noteikumu IV nodaļā izklāstītās procedūras piemērošanas.

126. Inspekcija atļaujā ritekļa laišanai tirgū norāda informāciju saskaņā ar regulas (ES) 2018/545 7. nodaļu, tostarp:

126.1. izmantošanas telpu;

126.2. parametru vērtības, kas izklāstītas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, nacionālajās prasībās un vietējos nosacījumos un kas nepieciešamas ritekļa un izmantošanas telpas tehniskās savietojamības pārbaudēm;

126.3. ritekļa atbilstību attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem saistībā ar šo noteikumu 127.2. apakšpunktā minētajiem parametriem;

126.4. ritekļa izmantošanas nosacījumus un citus ierobežojumus.

127. Ja atjauno vai modernizē ritekļus, kuriem jau ir izsniegta atļauja ritekļa laišanai tirgū, jauna atļauja ir vajadzīga, ja:

127.1. ir veiktas izmaiņas šo noteikumu 126.2. apakšpunktā minētajās parametru vērtībās un tās vairs neiekļaujas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, nacionālajās prasībās un vietējos nosacījumos noteiktajās pieņemamajās robežās;

127.2. paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgā ritekļa vispārējo drošības līmeni;

127.3. tas prasīts attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās.

128. Pretendents deklarāciju par ritekļa atbilstību atļautajam ritekļa tipam sagatavo saskaņā ar regulā (ES) Nr.  2019/250 noteiktajām prasībām un piemērojot šādas procedūras:

128.1. attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju verifikācijas procedūras;

128.2. ja savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas nepiemēro, – atbilstības novērtēšanas procedūras, kuras noteiktas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās minētajos B+D, B+F un H1 moduļos.

129. Atļaujas ritekļa tipa laišanai tirgū tiek reģistrētas atļauto ritekļu tipu Eiropas reģistrā.

130. Ja riteklis vai ritekļu sērija atbilst atļautajam ritekļa tipam, inspekcija bez papildu pārbaudēm izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū, pamatojoties uz pretendenta iesniegtu deklarāciju par minētā ritekļa atbilstību atļautajam ritekļa tipam.

131. Ja tiek veiktas izmaiņas attiecīgajās savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai nacionālajās prasībās, uz kurām pamatojoties izdota atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū, savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijās vai nacionālajās prasībās norāda, vai jau izsniegtā atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū joprojām ir derīga vai tā ir jāatjaunina, to grozot. Ja atļauja jāatjaunina, inspekcija pārbaudes veic tikai attiecībā uz izmainītajām prasībām.

132. Ritekļa tipa atļaujas atjaunināšana neskar tās atļaujas ritekļu laišanai tirgū, kuras jau ir izsniegtas, pamatojoties uz iepriekš piešķirtajām atļaujām laist tirgū konkrēto ritekļa tipu.

VIII. Kārtība, kādā inspekcija izsniedz atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona laišanai tirgū

133. Inspekcija drīkst laist tirgū 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipu, ja:

133.1. par 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipu ir sagatavota tehniskā dokumentācija (3. pielikums), kas raksturo attiecīgā 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona uzbūvi, tehniskos raksturlielumus, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes programmas. Tehniskajā dokumentācijā ietver visu savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai šo noteikumu 4. pielikumā norādīto pamatparametru aprakstu;

133.2. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagons atbilst normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju;

133.3. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagons atbilst konkrēta vagona projekta risinājumam;

133.4. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagons atbilst tā ekspluatācijas vietas dzelzceļa infrastruktūrai;

133.5. ir veikta 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa atbilstības novērtēšana, ieskaitot pārbaudes un izmēģinājumus.

134. Lai 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipu laistu tirgū, pretendents iesniedz inspekcijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

134.1. verifikācijas deklarācijas, kas izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu V nodaļas prasībām, kopā ar visiem pielikumiem;

134.2. šo noteikumu 3. pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju;

134.3. apliecinājumus par tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem, kas norāda uz atbilstību dzelzceļa infrastruktūrai;

134.4. dokumentus, kas apliecina, ka 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa ekspluatācija ir atļauta attiecīgajās trešajās valstīs;

134.5. ja 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa ekspluatācija jau ir atļauta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pierakstus par ekspluatācijas vēsturi, tehnisko apkopi un veiktajiem tehniskajiem pārveidojumiem pēc laišanas tirgū citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

134.6. apliecinājumus par tehniskajiem un ekspluatācijas raksturlielumiem, norādot Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas Regulas (ES) 2019/776, ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1299/2014, (ES) Nr. 1301/2014, (ES) Nr. 1302/2014, (ES) Nr. 1303/2014 un (ES) 2016/919 un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/665/ES saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 un Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 noteikto īpašo mērķu īstenošanai (turpmāk – regula (ES) 2019/776), VIII pielikumā minētos tipu raksturojošos parametrus.

135. Inspekcija izvērtē šo noteikumu 134. punktā minēto dokumentāciju, lai pārbaudītu dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci saistībā ar attiecīgajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām, nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem.

136. Inspekcija pieņem lēmumu izsniegt atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanai tirgū šādā kārtībā:

136.1. ja attiecībā uz kādiem 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tehniskajiem parametriem ir piemērotas savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, pārbauda atbilstību savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju prasībām;

136.2. pārējiem tehniskajiem parametriem un 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipam kopumā pārbauda:

136.2.1. atbilstību nacionālajām prasībām un vietējiem nosacījumiem;

136.2.2. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona un attiecīgās infrastruktūras savstarpējo tehnisko savietojamību;

136.2.3. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona ekspluatācijas un tehniskās apkopes kārtību.

137. Kā daļu no izvērtēšanas inspekcija pieprasa veikt pārbaudes dzelzceļa tīklā un izsniedz pretendentam pagaidu atļauju izmantot ritekli pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā. Šādu pagaidu atļauju pārbaužu veikšanai pretendents var lūgt arī pirms iesnieguma iesniegšanas, lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū.

138. Lai saņemtu pagaidu atļauju ritekļa pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā, pretendents iesniedz inspekcijā iesniegumu, kurā norāda ritekļa ražotāju vai modernizācijas veicēju, ritekļa tipa identifikāciju un ritekļa identifikācijas numuru. Iesniegumam pievieno:

138.1. informāciju par ritekļa tehniskajiem parametriem;

138.2. informāciju par dzelzceļa tīklu vai tā daļu, kurā ir paredzētas ritekļa pārbaudes;

138.3. informāciju par ritekļa pārbaužu dalībniekiem;

138.4. plānoto ritekļa pārbaužu programmu;

138.5. informāciju par plānoto pārbaužu veikšanas laikposmu;

138.6. vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāja apliecinājumu par to, ka pārbaudes notiks atbilstoši vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības nosacījumiem;

138.7. novērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas kopīgās drošības metodes piemērošanu saskaņā ar regulu (ES) Nr. 402/2013 ritekļa pārbaužu veikšanai, kurā ir novērtēta arī saskarņu pārvaldība.

139. Inspekcijas pagaidu atļaujā ritekļa pārbaudēm dzelzceļa infrastruktūrā norāda:

139.1. pretendentu;

139.2. ritekļa ražotāju vai modernizācijas veicēju;

139.3. ritekļa tipa identifikāciju;

139.4. ritekļa identifikācijas numuru;

139.5. vienotā drošības sertifikāta vai drošības apliecības turētāju, kurš nodrošinās ritekļa pārbaužu veikšanu;

139.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju (ja pārbaudes tiek plānotas vairāku dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju pārvaldījumā esošajās dzelzceļa infrastruktūrās, norāda visus dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus);

139.7. dzelzceļa tīklu vai tā daļu, kurā ir paredzētas ritekļa pārbaudes;

139.8. paziņoto institūciju, ja tā piedalās pārbaužu veikšanā;

139.9. nacionālo prasību novērtēšanas institūciju, ja tā piedalās pārbaužu veikšanā;

139.10. ritekļa pārbaužu veikšanas nosacījumus un ierobežojumus;

139.11. atļaujas darbības laiku.

140. Lai pārbaudītu šo noteikumu 136. punktā minētos kritērijus, inspekcija var pieprasīt papildu informāciju par riska novērtēšanu saskaņā ar regulu (ES) Nr. 402/2013.

141. Ja grozījumi tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos vai nacionālajās prasībās maina atļauju izdošanas nosacījumus 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanai tirgū, pēc inspekcijas pieprasījuma atļaujas turētājs iesniedz iesniegumu atļaujas atjaunošanai, pievienojot dokumentus, kuri apliecina izmaiņu ietekmes ievērošanu. Inspekcija novērtē tikai šo izmaiņu ietekmi uz atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanai tirgū.

142. Lēmumu par 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanu tirgū inspekcija noformē ar atļauju, kurā norāda:

142.1. atļaujas turētāju;

142.2. ražotāju vai modernizācijas veicēju;

142.3. vagona tipa identifikāciju;

142.4. cisternas kodu, ja cisternvagons paredzēts bīstamo kravu pārvadāšanai;

142.5. burtu kodu (kravas vagonam);

142.6. vagona tipa ekspluatācijas nosacījumus un ierobežojumus;

142.7. regulas (ES) 2019/776 VIII pielikumā norādītos vagona tipu raksturojošos pamatparametrus;

142.8. citus vagona tipu raksturojošos parametrus, kuri nav norādīti regulas (ES) 2019/776 VIII pielikumā, bet ir būtiski šim tipam.

143. Ja ritekļa ekspluatācijas laikā, veicot uzraudzību atbilstoši Dzelzceļa likuma prasībām, inspekcija konstatē, ka riteklis vai ritekļa tips neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, inspekcija piemēro pagaidu drošības pasākumus, tostarp ierobežo vai aizliedz ritekļa vai ritekļa tipa izmantošanu.

144. Atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanai tirgū aptur, atsauc vai groza regulas (ES) 2018/545 8. nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja tiek apturēta, atsaukta vai grozīta atļauja 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanai tirgū, vienlaikus tiek apturēta, atsaukta vai grozīta atļauja šim tipam atbilstoša ritekļa laišanai tirgū.

145. Drīkst laist tirgū 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipam atbilstošu ritekli, ja:

145.1. 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tips ir laists tirgū;

145.2. riteklim ir izsniegtas nepieciešamās atbilstības deklarācijas un atbilstības novērtēšanas sertifikāti;

145.3. veiktas nepieciešamās pārbaudes dzelzceļa infrastruktūrā;

145.4. riteklis ir tehniski darbderīgs.

146. Lai saņemtu atļauju 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipam atbilstoša ritekļa laišanai tirgū, pretendents:

146.1. iesniedz inspekcijā iesniegumu un šādus dokumentus:

146.1.1. deklarāciju par ritekļa atbilstību atļautajam ritekļa tipam kopā ar visiem pielikumiem, kas attiecas uz konkrēto ritekli;

146.1.2. dzelzceļa infrastruktūrā veikto pārbaužu rezultātus;

146.1.3. apliecinājumu, ka riteklim ir noteikta par tehnisko apkopi atbildīgā struktūrvienība;

146.2. iepriekš vienojoties par laiku un vietu, uzrāda ritekli inspekcijai.

147. Inspekcija saskaņā ar šo noteikumu 146.2. apakšpunktu uzrādītā ritekļa apskatē pieaicina pretendenta un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvi. Ja ritekli nav paredzēts izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, ritekļa apskatē pieaicina privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pārstāvi, kura infrastruktūrā ritekli paredzēts izmantot.

148. Lēmumu par 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipam atbilstoša ritekļa laišanu tirgū inspekcija noformē ar atļauju, kurā norāda:

148.1. atļaujas turētāju;

148.2. ražotāju vai modernizācijas veicēju;

148.3. vagona tipa identifikāciju;

148.4. vagona numuru;

148.5. cisternas kodu, ja cisternvagons paredzēts bīstamo kravu pārvadāšanai;

148.6. burtu kodu (kravas vagonam);

148.7. vagona ekspluatācijas nosacījumus un ierobežojumus.

149. Informāciju par 1520 mm sliežu ceļa platuma vagona tipa laišanu tirgū inspekcija sniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai.

IX. Noslēguma jautājumi

150. Atzīt par spēku zaudējušiem:

150.1. Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1211 "Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 3., 168. nr.; 2012, 93. nr.; 2013, 109. nr.; 2015, 66., 237. nr.; 2018, 245. nr.);

150.2. Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1210 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 2., 168. nr.; 2013, 214. nr.; 2014, 256. nr.; 2016, 14. nr.).

151. Lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1210 "Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību", ir spēkā atbilstoši tajos iekļautajiem nosacījumiem.

152. Lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1211 "Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā", ir spēkā atbilstoši tajos iekļautajiem nosacījumiem.

153. Lēmumus par dzelzceļa ritošā sastāva vienības pieņemšanu ekspluatācijā un par dzelzceļa ritošā sastāva tipa pieņemšanu ekspluatācijā, kas pieņemti saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1211 "Noteikumi par ritošā sastāva būvi, modernizāciju, atjaunošanas remontu, atbilstības novērtēšanu un pieņemšanu ekspluatācijā", attiecīgi uzskata par atļaujām ritekļu vai ritekļu tipu laišanai tirgū.

154. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 16. jūnijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits
1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 9. jūnija
noteikumiem Nr. 374
Pamatprasības
1. Vispārīgās prasības drošībai un darbspējai

1. Drošību ietekmējošu elementu (īpaši vilciena kustību ietekmējošu elementu) konstrukcija, izgatavošana un montāža, apkope un pārraudzība garantē drošību tādā apmērā, kas atbilst dzelzceļa tīkla uzdevumam, tostarp ekspluatācijai traucētā režīmā.

2. Riteņa un sliedes saskares parametri nodrošina stabilitātes prasības, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā. Pārvietojoties maksimāli atļautajā ātrumā, bremzēšanas iekārtu parametri nodrošina iespēju apstāties noteiktā bremzēšanas ceļa garumā.

3. Izmantotie elementi iztur jebkuru normālas vai ārkārtas ekspluatācijas slodzi visā darbības laikā. Nejaušu defektu ietekme uz drošību tiek attiecīgi ierobežota.

4. Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcija ir izveidota un izmantojamie materiāli ir izvēlēti tā, lai ugunsgrēka gadījumā uguns un dūmu rašanās, izplatība un ietekme tiktu ierobežota.

5. Visas lietotājiem paredzētās ierīces projektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai lietotāju veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, nodrošinot aizsardzību pret kļūdainu izmantošanu.

6. Vilcienu kustību ietekmējošo stacionāro un noņemamo elementu uzraudzību un apkopi organizē, veic un izvērtē tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.

2. Vispārīgās prasības veselības aizsardzībai

7. Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā aizliegts izmantot materiālus, kas paredzētajā izmantošanas veidā apdraud to personu veselību, kuras nonāk ar tiem saskarē.

8. Materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu vai bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, it īpaši ugunsgrēka gadījumā.

3. Vispārīgās prasības vides aizsardzībai

9. Dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekmi uz vidi izvērtē un ņem vērā dzelzceļa sistēmas izveidošanas laikā.

10. Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā izmanto materiālus, kuri nerada videi kaitīgu vai bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, it īpaši ugunsgrēka gadījumā.

11. Ritošo sastāvu un energoapgādes sistēmas projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un publiskām vai privātām komunikāciju sistēmām, kurās tās varētu radīt traucējumus.

12. Dzelzceļa sistēmu izveido un izmanto tā, lai neradītu nepieļaujamu trokšņu līmeni dzelzceļa infrastruktūras tuvumā un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīnē.

13. Dzelzceļa sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļa tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.

4. Vispārīgās prasības tehniskajai saderībai

14. Dzelzceļa infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskie parametri ir savstarpēji saderīgi, kā arī savietojami ar dzelzceļa sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem. Šī prasība ietver arī ritošā sastāva apakšsistēmas drošu integrāciju un saderību ar dzelzceļa infrastruktūru.

15. Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.

5. Vispārīgās prasības pieejamībai

16. Infrastruktūras apakšsistēmas un ritošā sastāva apakšsistēmas ir pieejamas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai nodrošinātu tām līdzvērtīgu piekļuvi kā citām personām, neveidojot un novēršot šķēršļus un veicot citus atbilstīgus pasākumus, kas ietver attiecīgo publiski pieejamo apakšsistēmu daļu projektēšanu, būvi, atjaunošanu, modernizāciju, tehnisko apkopi un ekspluatāciju.

17. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas un pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmas nodrošina nepieciešamos risinājumus, lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu tām līdzvērtīgu piekļuvi kā citām personām, neveidojot un novēršot šķēršļus vai veicot citus atbilstīgus pasākumus.

6. Īpašās prasības infrastruktūras apakšsistēmai

18. Drošības prasības:

18.1. veic atbilstīgus pasākumus, kas liedz pieeju iekārtām vai nepieļauj patvaļīgu iekļūšanu tajās;

18.2. veic pasākumus, kas mazina apdraudējumu cilvēkiem, it īpaši – vilcieniem braucot cauri stacijām;

18.3. publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (piemēram, stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni utt.);

18.4. piemēro atbilstīgus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos un viaduktos.

19. Infrastruktūras apakšsistēmas, ciktāl tās ir publiski pieejamas, ir pieejamas arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ievērojot šā pielikuma 16. un 17. punkta prasības.

7. Īpašās prasības energoapgādes apakšsistēmai

20. Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt vilcienu vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, dzelzceļa infrastruktūras tuvumā dzīvojošo un trešo personu) drošību.

21. Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmas darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz noteiktās robežas.

22. Izmantojamās elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmas nodrošina vilcieniem noteiktos veiktspējas rādītājus. Elektriskās energoapgādes sistēmas ir saderīgas ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem.

8. Īpašās prasības vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmai

23. Izmantojamās vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas un darba paņēmieni nodrošina vilcienu kustības drošības līmeni, kas atbilst tīkla izveides uzdevumam. Vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēma turpina nodrošināt vilcienu bezavārijas kustību arī traucētā režīmā.

24. Visi jaunie dzelzceļa infrastruktūras objekti un jaunais ritošais sastāvs, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas ieviešanas, ir pielāgots šo apakšsistēmu izmantošanai.

25. Vilcienu vadības un signalizācijas aprīkojums, kas uzstādīts vilciena vadības kabīnē, nodrošina normālu darbību noteiktos apstākļos visā dzelzceļa sistēmā.

9. Īpašās prasības ritošā sastāva apakšsistēmai

26. Ritošā sastāva konstrukciju un ritekļu sakabes konstrukciju izveido tā, lai aizsargātu pasažieriem un vilciena vadīšanai paredzētās telpas, ja notiek ritekļu sadursme vai ritekļa nobraukšana no sliedēm.

27. Elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu drošību un darbību.

28. Bremzēšanas paņēmieni un bremzēšanas radītā ietekme ir saderīga ar sliežu, inženierbūvju un signalizācijas sistēmu konstrukciju.

29. Lai neapdraudētu cilvēku drošību, nodrošina pasākumus, kas liedz piekļuvi elementiem ar elektrisko spriegumu.

30. Uzstāda ierīces, kas ārkārtas situācijās ļauj pasažieriem informēt vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un vilciena personālam sazināties ar pasažieriem.

31. Nodrošina vilcienos iekāpjošu un no tiem izkāpjošu pasažieru drošību. Ieejas durvis aprīko ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību.

32. Nodrošina avārijas izeju esību un izvieto attiecīgas norādes.

33. Piemēro atbilstīgus drošības nosacījumus kustībai ļoti garos tuneļos.

34. Vilcienus aprīko ar pietiekami intensīvu un ilglaicīgu avārijas apgaismojumu.

35. Vilcienus aprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilciena personālam kalpo kā saziņas līdzeklis ar pasažieriem.

36. Pasažieriem sniedz viegli saprotamu un pilnīgu informāciju par pasažieriem piemērojamiem noteikumiem gan dzelzceļa stacijās, gan vilcienos.

37. Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības sistēmas uzbūve ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos traucētos apstākļos, neradot bojājumus darbderīgam aprīkojumam.

38. Elektroiekārtas ir saderīgas ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu darbību.

39. Ja tiek izmantota elektriskā vilce, strāvas noņēmēju parametri nodrošina vilcienu kustību, izmantojot dzelzceļa sistēmas energoapgādes apakšsistēmu.

40. Ritošā sastāva parametri ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur to paredzēts izmantot, ņemot vērā attiecīgos klimata apstākļus.

41. Vilcienus aprīko ar kustības parametru reģistrācijas iekārtu un nodrošina iegūto datu un informācijas apstrādes saskaņotību.

42. Ritošā sastāva apakšsistēmas, ciktāl tās ir publiski pieejamas, ir pieejamas arī personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ievērojot šā pielikuma 16. un 17. punktā noteiktās prasības.

10. Īpašās prasības tehniskās apkopes apakšsistēmai

43. Tehniskās apkopes centru izmantotās tehniskās iekārtas un procedūras garantē apakšsistēmu drošu ekspluatāciju un neapdraud cilvēku veselību un drošību.

44. Tehniskās apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un procedūras nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni.

45. Ritošā sastāva tehniskās apkopes iekārtas nodrošina drošības, higiēnas un komforta līmeni paredzētās tehniskās apkopes darbību veikšanai jebkuram ritošajam sastāvam.

11. Īpašās prasības satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai

46. Dzelzceļa tīkla ekspluatācijas noteikumu un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), vilciena personāla un vilcienu vadības kontroles centru personāla kvalifikācijas saskaņotība garantē drošu dzelzceļa sistēmas darbību, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes darbībām.

47. Tehniskās apkopes darbības un to periodiskums, tehniskās apkopes un vilcienu vadības kontroles centru personāla sagatavošana un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas ir ieviesta vilcienu vadības kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu drošības līmeni.

48. Tehniskās apkopes darbības un to periodiskums, tehniskās apkopes un vilcienu vadības kontroles centru personāla sagatavošana un kvalifikācija, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēma, kas ir ieviesta vilcienu vadības kontroles un tehniskās apkopes centros, nodrošina augstu sistēmas uzticamības un darbspējas līmeni.

49. Dzelzceļa tīkla ekspluatācijas noteikumu un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), vilciena personāla un dispečeru kvalifikācijas saskaņotība nodrošina dzelzceļa sistēmas darbības efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pārrobežu un iekšzemes darbībām.

50. Veic atbilstīgus pasākumus, lai ekspluatācijas noteikumos tiktu paredzēta nepieciešamā funkcionalitāte, kas nodrošina piekļuvi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

12. Īpašās prasības telemātikas lietojumprogrammu pasažieru un kravu pārvadājumu apakšsistēmai

51. Telemātikas lietojumprogrammas garantē kvalitatīvus pakalpojumus pasažieriem un kravu operatoriem, it īpaši attiecībā uz tehnisko saderību.

52. Datubāzes, programmatūru un datu pārraides protokolus izstrādā tā, lai būtu iespējama maksimāla savstarpēja datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņa starp dažādām lietojumprogrammām un operatoriem un lietotājiem būtu ērta pieeja informācijai.

53. Datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, atjaunināšanas un uzturēšanas paņēmieni garantē telemātikas sistēmas efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti.

54. Telemātikas sistēmu un lietotāju saskarnes atbilst vismaz minimālajām ergonomikas un veselības aizsardzības prasībām.

55. Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, ievēro atbilstīgas prasības attiecībā uz pilnīgumu un uzticamību.

56. Veic atbilstīgus pasākumus, lai pasažieru pārvadājumu apakšsistēmu telemātikas lietojumprogrammās tiktu paredzēta nepieciešamā funkcionalitāte, kas nodrošina piekļuvi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Satiksmes ministrs T. Linkaits
2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 9. jūnija
noteikumiem Nr. 374
Apakšsistēmu elementi

1. Infrastruktūra – sliežu ceļi, pārmijas, dzelzceļa pārbrauktuves, inženierbūves (tilti, tuneļi u. c.), ar dzelzceļu saistīti staciju elementi (tostarp ieejas, peroni, piekļuves zonas, apkalpošanas vietas, tualetes un informācijas sistēmas, kā arī to pieejamības aspekti attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļi un aizsarglīdzekļi.

2. Energoapgāde – elektrifikācijas sistēma, tostarp gaisvadu kontakttīkla līnijas un elektroenerģijas patēriņa mērīšanas un apgādes sistēmas stacionārās lauka iekārtas.

3. Vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas – visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

4. Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas – visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

5. Satiksmes nodrošināšana un vadība:

5.1. darba paņēmieni un attiecīgais aprīkojums, kas pieļauj dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, jo īpaši ietverot vilcienu sastāvu veidošanu un vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību;

5.2. profesionālā kvalifikācija, kas var būt nepieciešama jebkādām dzelzceļa darbībām.

6. Telemātikas lietojumprogrammas:

6.1. lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumiem, kuras ietver sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un tā laikā, rezervēšanas un maksāšanas sistēmas, bagāžas pārvaldības un vilcienu satiksmes savienojumu un savienojumu ar citiem transporta veidiem pārvaldība;

6.2. lietojumprogrammas kravu pārvadājumiem, kuras ietver informācijas sistēmas (kravas un vilcienu reālā laika uzraudzība), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, rezervēšanas, maksāšanas un rēķinu sagatavošanas sistēmas, savienojumu vadību ar citiem transporta veidiem un elektronisku pavaddokumentu sagatavošanu.

7. Ritošais sastāvs – virsbūves konstrukcija, jebkura vilcienu aprīkojuma vadības nodrošināšanas sistēma, strāvas padeves ierīces, vilces un enerģijas pārveides ierīces, borta iekārtas elektroenerģijas patēriņa mērīšanai un maksas iekasēšanai, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (piemēram, ratiņi un asis), piekare, durvis, cilvēka un mašīnas saskarnes (vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti), vilciena personāls un pasažieri, t. sk. pieejamība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselībai.

8. Tehniskā apkope – darba paņēmieni, izmantojamais aprīkojums, loģistikas centri apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vajadzīgo darbību.

Satiksmes ministrs T. Linkaits
3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 9. jūnija
noteikumiem Nr. 374
Tehniskā dokumentācija

1. Tehniskās dokumentācijas pamatdokuments ir ritošā sastāva ekspluatācijas rokasgrāmata, kurā norāda ritošā sastāva ekspluatācijas, remonta un apkopes nosacījumus.

2. Ritošā sastāva ekspluatācijas rokasgrāmatā norāda šādu informāciju:

2.1. ritošā sastāva tehniskais apraksts:

2.1.1. ritošā sastāva izmantošanas veids un vispārīgs raksturojums;

2.1.2. savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās vai šo noteikumu 4. pielikumā norādīto pamatparametru apraksts;

2.2. ritošā sastāva ekspluatācijas prasību apraksts:

2.2.1. drošības tehnikas prasības;

2.2.2. ritošā sastāva ekspluatācijas kārtība;

2.2.3. informācija par raksturīgiem ritošā sastāva bojājumiem un to novēršanas metodēm;

2.3. ritošā sastāva tehnisko apkopju programmas:

2.3.1. remontu un apkopju veikšanas periodiskums;

2.3.2. remontā un apkopēs veicamie darbi un to apjoms;

2.3.3. raksturlielumu robežvērtības.

3. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

3.1. visu savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās norādīto pamatparametru aprakstu, ja riteklis atbilst savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai to daļām;

3.2. Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 374"Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi" 4. pielikumā norādīto pamatparametru aprakstu, ja riteklis neatbilst visām attiecīgajām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām, tai skaitā ja uz ritekli attiecas izņēmumi un tam nepiemēro savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas.

Satiksmes ministrs T. Linkaits
4. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 9. jūnija
noteikumiem Nr. 374
Kontrolējamie pamatparametri

1. Vispārējā dokumentācija.

Vispārējā dokumentācija (ritošā sastāva ekspluatācijas rokasgrāmata, kurā ir norādīta šāda informācija – ritošā sastāva tehniskais apraksts; ritošā sastāva lietojums un vispārīgs raksturojums; ritošā sastāva pamatparametri, kuri norādīti Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas Regulas (ES) 2019/776, ar ko groza Komisijas Regulas (ES) Nr. 321/2013, (ES) Nr. 1299/2014, (ES) Nr. 1301/2014, (ES) Nr. 1302/2014, (ES) Nr. 1303/2014 un (ES) 2016/919 un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/665/ES saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 un Komisijas Deleģētajā lēmumā (ES) 2017/1474 noteikto īpašo mērķu īstenošanai, VIII pielikumā, tostarp pneimatiskās shēmas, hidrauliskās shēmas, elektriskās shēmas, iekārtu raksturojums un to darbības un izvietojuma apraksts; ritošā sastāva ekspluatācijas prasību apraksts, tostarp drošības tehnikas prasības, ritošā sastāva ekspluatācijas kārtība, informācija par raksturīgiem ritošā sastāva bojājumiem un to novēršanas metodēm, bojāta ritošā sastāva pārsūtīšanas kārtība; ritošā sastāva tehniskās apkopes programma, tostarp remonta un apkopes veikšanas periodiskums, remontā un apkopē veicamie darbi un to apjoms, raksturlielumu robežvērtības).

2. Konstrukcija un mehāniskās daļas.

Ritošā sastāva mehāniskā integritāte un saskarnes (ieskaitot tā iekārtas un sakabes ierīces, pārejas tiltiņus), ritošā sastāva konstrukcijas un aprīkojuma (piemēram, sēdekļu) stiprība, pieļaujamā slodze, pasīvā drošība (ieskaitot iekšējo un ārējo drošumu, notiekot negadījumam).

3. Savstarpējā mijiedarbība ar sliežu ceļu un gabarītu noteikšana.

Mehāniskā saskarsme ar infrastruktūru (ieskaitot statiskās un dinamiskās īpašības, klīrensus un gabarītus, sliežu ceļa platumu, gaitas daļu).

4. Bremžu iekārta.

Bremžu iekārtas darbība (ieskaitot izslīdēšanas aizsardzību, bremzēšanas ierīces un bremzēšanu dienesta bremzēšanas režīmā, pēkšņās bremzēšanas režīmā un bremzēšanas režīmā stāvot).

5. Pasažieriem paredzētais aprīkojums.

Pasažieriem un pasažieru ērtībām paredzētais aprīkojums (piemēram, pasažieriem paredzētie logi un durvis, vajadzības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām).

6. Vides apstākļi un aerodinamiskie efekti.

Vides ietekme uz ritošo sastāvu un ritošā sastāva ietekme uz vidi (ieskaitot aerodinamiskos apstākļus, ritošā sastāva saskarni ar dzelzceļa sistēmas sliežu ceļu lauku iekārtām un saskarni ar ārējo vidi).

7. Prasības ārējām brīdinājuma ierīcēm, uzrakstiem, programmatūras funkcijām un integritātei.

Ārējās brīdinājuma ierīces, uzraksti, programmatūras funkcijas un integritāte (piemēram, ar drošību saistītas funkcijas, kurām ir ietekme uz vilciena un vilciena vagona kustību).

8. Borta spēka un vadības iekārtas.

Borta vilces, elektriskās un vadības sistēmas, ritošā sastāva saskarne ar energoapgādes apakšsistēmu un visi ar elektromagnētisko savietojamību saistītie aspekti.

9. Personālam paredzētais aprīkojums, saskarnes un vide.

Personālam paredzētās borta iekārtas, saskarnes, darba apstākļi un vide (ieskaitot vadītāja kabīni, vadītāja un mašīnas saskarni).

10. Ugunsdrošība un evakuācija.

11. Ekipēšana.

Ekipēšanai paredzētās borta iekārtas un saskarnes.

12. Borta kontroles, vadības un signalizācijas iekārtas.

Visas borta iekārtas, kas ietekmē kustības drošību, kā arī iekārtas to vilcienu kustības vadībai, kuriem atļauts izmantot konkrēto dzelzceļa tīklu, un to ietekme uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauku iekārtu apakšsistēmu.

13. Īpašas ekspluatācijas prasības.

Īpašas ekspluatācijas prasības ritošajam sastāvam (piemēram, avārijas ekspluatācija, ritošā sastāva darba spējas atjaunošana).

14. Kravu pārvadājumu aprīkojums.

Īpašas prasības kravu pārvadājumiem un vides aizsardzībai (ieskaitot īpašas iekārtas bīstamo kravu pārvadāšanai).

Satiksmes ministrs T. Linkaits
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 374Pieņemts: 09.06.2020.Stājas spēkā: 16.06.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 112, 11.06.2020. OP numurs: 2020/112.7
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
315321
16.06.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)