Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 130

Rīgā 2020. gada 10. martā (prot. Nr. 10 10. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts) ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu "Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā" (turpmāk – ceturtā atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. ceturtajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris), tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) kopīgi ar sadarbības iestādi.

4. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas īstenošanas uzraudzībai atbildīgā iestāde izveido specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas uzraudzības padomi (turpmāk – padome). Padomes sastāvā ir atbildīgās iestādes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvis. Padome darbojas saskaņā ar Kultūras ministrijas apstiprinātu nolikumu.

5. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

6. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

7. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un turētāji, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

8. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

8.1. ceturtās atlases kārtas iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

8.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 12 000 apmeklējumi;

8.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā trīs objekti;

8.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā trīs jaunradīti pakalpojumi;

8.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim tūristu mītnēs gada laikā Latvijas teritorijā pavadītās naktis – ne mazāk kā 6 852 024 naktis.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

9. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 9 410 680 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā – ne vairāk kā 7 999 078 euro (tostarp 906 885 euro virssaistību finansējums) un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums un pašvaldības finansējums) – 1 411 602 euro. Pašvaldības finansējums var pārsniegt 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

10. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

11. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 35., 37. un 38. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

12. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

12.1. valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai pašvaldības iestādei, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

12.2. valsts kapitālsabiedrībai, pašvaldībai vai pašvaldības iestādei, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 11. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

13. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

13.1. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

13.2. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

14. Specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros kultūras mantojuma objektu atjaunošanai Rīgā pieejams šāds Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums:

14.1. Dailes teātra skvēram – ne vairāk kā 1 680 000 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 906 885 euro);

14.2. Latviešu strēlnieku laukumam – ne vairāk kā 739 222 euro;

14.3. Lielajai ģildei Amatu ielā 6 – ne vairāk kā 5 579 856 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

15. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības iestāde un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

16. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ceturtās atlases kārtas ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādi un valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi", kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas kultūras mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

17. Finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

18. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā īpašumā esošu nekustamo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādi ieguldījumi finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nerada tādas tiesiskās attiecības, no kurām izriet, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam piemērojami normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

19.1. tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

19.2. pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

19.3. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

20. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, un projektā plānotās investīcijas sniedz ieguldījumu pašvaldības attīstības programmā noteikto rīcības virzienu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

21. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

22. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

23. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

24. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina:

24.1. informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

24.2. projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc tam, kad sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu.

25. Finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.

26. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:

26.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 8.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

26.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;

26.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

26.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti zaļā iepirkuma principi;

26.5. par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas.

27. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus. Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

28. Ja projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisko darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tam piemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus par valsts atbalstu komercdarbībai. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus par valsts atbalstu komercdarbībai projektam nav iespējams piemērot, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei saņemto publisko finansējumu.

29. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

29.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

29.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

30. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 6. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 8. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu:

30.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

30.2. ar kultūras mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

30.3. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu;

30.4. projekta vadības nodrošināšana;

30.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

31. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam.

32. Objekti, kuros plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā.

33. Izdevumi ir attiecināmi no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir uzskatāmas par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma, ja tās radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.

34. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 35.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:

34.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

34.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;

34.3. netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemērojot projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

35. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 30. punktā minētās atbalstāmās darbības, ir:

35.1. tiešās personāla izmaksas:

35.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

35.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas;

35.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projektu vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

35.1.1.3. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), ja personāls iesaistīts projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

35.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:

35.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

35.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

35.2.3. ar kultūras mantojuma objektu saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;

35.2.4. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

35.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

35.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

35.3. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, būvuzraudzības, autoruzraudzības un arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

35.4. būvdarbu izmaksas:

35.4.1. esošas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

35.4.2. jaunas būves, tai skaitā kultūras mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību nodrošinošās infrastruktūras (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, kāpnes, apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

35.4.3. specifiskā atbalsta mērķa ceturtās atlases kārtas ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;

35.4.4. inženierinfrastruktūras pārbūve vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu pārbūves izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem);

35.5. telpu aprīkošana un pielāgošana pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā;

35.6. ar kultūras mantojumu saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas, nepārsniedzot 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

35.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

35.8. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, ja tās nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Ja projekta iesniegumā plānotās darbības kvalificējamas kā valsts atbalsts, publicitātes izmaksas nav attiecināmas.

36. Šo noteikumu 35.2. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

37. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

38. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

39. Šo noteikumu 35.1., 35.2., 35.3., 35.4., 35.5., 35.6. un 35.7. apakšpunktā un šo noteikumu 37. un 38. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistītas ar pamatlīdzekļa vērtību.

40. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā.

41. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

VI. Valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumi

42. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

43. Projekts, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai un tam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:

43.1. ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji;

43.2. ja projekta iesniedzēja ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta.

44. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

44.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a" vai "b" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;

44.2. viena projekta ietvaros piešķirtais atbalsts nepārsniedz 150 miljonus euro atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z" apakšpunktā noteiktajai paziņošanas robežvērtībai ieguldījumu atbalstam kultūrai;

44.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

44.3.1. atbalstu nesniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

44.3.2. ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi;

44.3.3. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim.

45. Valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 11. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

46. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.

47. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

48. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.

49. Sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību visā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā), kas noteikts Komisijas regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikumā.

50. Ja projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) projekts vairs neatbilst šo noteikumu 43. punktā minētajiem nosacījumiem, finansējuma saņēmējs informē sadarbības iestādi, ka projekts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

51. Ja atbalsta saņēmējs ir pārkāpis Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības, tam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktu, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

52. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 130Pieņemts: 10.03.2020.Stājas spēkā: 13.03.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 51, 12.03.2020. OP numurs: 2020/51.8
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
313139
13.03.2020
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)