Ministru kabineta noteikumi Nr. 416
Rīgā 2019. gada 3. septembrī (prot. Nr. 37 21. §)
Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem
1. Noteikumi nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā ietverti standarta prasībām atbilstoši vispārējās vidējās izglītības programmu paraugi, kā arī vispārējās vidējās izglītības mācību jomu nosaukumus. 2
II. Vispārējās vidējās izglītības satura īstenošanas mērķis, uzdevumi un saturā iekļaujamās vērtības 2. Vispārējās vidējās izglītības satura īstenošanas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un intereses mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš ciena sevi un citus, padziļina zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības un tikumus atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi, inovatīvi un produktīvi darbojas paša, ģimenes, labklājīgas un ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā. 3
3. Vispārējās vidējās izglītības satura īstenošanas uzdevumi ir: 3.1. attīstīt vispusīgu un padziļinātu izpratni par tādām vērtībām kā dzīvība (tajā skaitā veselība), cilvēka cieņa (tajā skaitā vienlīdzība), brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, veidojot vērtējošu un apzinātu attieksmi, atbildību par sevi un citiem, savu rīcību, Latvijas valsti un globālām norisēm; 3.2. vispārināt un padziļināt pamatizglītībā iegūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus šo noteikumu 7. punktā minētajās mācību jomās; 3.3. veicināt individualizētu iedziļināšanos un specializēšanos atsevišķās mācību jomās, padziļināti apgūstot tās atbilstoši savām interesēm un nākotnes mērķiem; 3.4. nostiprināt un attīstīt dažādos kontekstos un mācību jomās nepieciešamās šo noteikumu 5.2. apakšpunktā minētās caurviju prasmes, lai prastu un vēlētos patstāvīgi mācīties mūža garumā, plānotu un vadītu savu izziņas procesu, veidotu pozitīvas attiecības un pieņemtu atbildīgus lēmumus. 4
4. Vispārējās vidējās izglītības satura apguvē iekļaujamas Satversmē un normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktās vērtības un tikumi. 5
III. Vispārējās vidējās izglītības obligātais saturs, tā apguves plānotie rezultāti mācību jomās un īstenošanas principi 5. Vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu veido: 5.1. Ministru kabineta noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktās vērtības un tikumi; 5.2. šādas caurviju prasmes: 5.2.1. kritiskā domāšana un problēmrisināšana – skolēns precīzi formulē un kritiski analizē kompleksas situācijas un abstraktas idejas, gūst par tām vispusīgu un precīzu informāciju, izmanto situācijai atbilstošas problēmrisināšanas stratēģijas, izvirza atšķirīgus risinājumus un izvēlas mērķim atbilstošāko, elastīgi pielāgojas neparedzētām pārmaiņām; 5.2.2. jaunrade un uzņēmējspēja – skolēns, raugoties uz situāciju ar interesi un no dažādiem skatpunktiem, pamana jaunas iespējas un piedāvā dažādus, oriģinālus risinājumus, proaktīvi meklē iespējas uzlabot savu un citu dzīves kvalitāti, prot vadīt procesu no idejas radīšanas līdz īstenošanai, kļūdas izmanto kā iespēju izaugsmei, netipiskās situācijās saglabā mieru un atvērtību; 5.2.3. pašvadīta mācīšanās – skolēns analizē savas darbības saistību ar savām emocijām, personības īpašībām un uzvedību. Orientējoties uz pozitīviem risinājumiem, vada savas emocijas un domas. Izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, izstrādā mērķu īstenošanas plānu un pielāgo to mērķu sasniegšanai, izmanto kritērijus darba izvērtēšanai un pilnveidošanai, gūto pieredzi apkopo un izmanto turpmāk. Patstāvīgi izvēlas, pielāgo un lieto veicamajam uzdevumam atbilstošas mācīšanās stratēģijas; 5.2.4. sadarbība – skolēns veiksmīgi sadarbojas gan viendabīgā, gan neviendabīgā grupā, atbalsta un virza konstruktīvu grupas sadarbību, iesaista un izmanto tās dalībnieku daudzveidīgas zināšanas, prasmes un pieredzi, lai nonāktu pie labākā iespējamā rezultāta, orientējoties uz kopējo labumu un grupai nozīmīgiem mērķiem; 5.2.5. pilsoniskā līdzdalība – skolēns, raksturojot kopsakarības vietējās apkaimes, valsts un globālā mērogā, skaidro savu iesaisti daudzpusīgos procesos un savas rīcības sekas, uzņemas atbildību par to, piedāvā idejas un aktīvi iesaistās sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā. Iesaistās pasākumos, balstoties savās vērtībās un cienot citu vērtības. Pamato noteikumu nepieciešamību, ievēro tos un veicina pārmaiņas, argumentējot to nepieciešamību; 5.2.6. digitālā pratība – skolēns efektīvi izmanto digitālās tehnoloģijas dažādiem mērķiem, analizē digitālās komunikācijas ieguvumus un riskus, kritiski analizē informācijas ticamību medijos. Radot savu saturu, ievēro privātuma, ētiskos un tiesiskos nosacījumus. Izvērtē, pielāgo savām vajadzībām un ievēro veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas ieradumus; 5.3. zināšanas, izpratne un prasmes šo noteikumu 7. punktā minētajās mācību jomās. 6
6. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 12. klasi, noteikti šo noteikumu 1. pielikumā. 7
7. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi, tie atklāj galarezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības šādās mācību jomās: 7.1. valodu mācību joma – skolēns prasmīgi lieto valodas kā domāšanas līdzekli izziņā, tajā skaitā dažādu mācību jomu apguvē un pašizziņā, sazinās atbilstoši situācijai formālās un neformālās valodas situācijās, prasmīgi izvērtē dažādus informācijas avotus, izvēlas sev nepieciešamos faktus, formulē savu attieksmi, skaidri izsaka un pamato savus argumentus gan latviešu valodā, gan svešvalodā, pārliecinoši izmanto visas sev zināmās valodas starpkultūru saziņā; 7.2. sociālā un pilsoniskā mācību joma – skolēns skaidro pasaules notikumus, to cēloņsakarības un idejisko pamatu pagātnē un tagadnē, pauž savu attieksmi pret sabiedriskajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem procesiem un atbildīgi iesaistās tajos, pieņem lēmumus, kas saistīti ar karjeru un nākotnes iespējām un pozitīvi ietekmē labklājību lokāli un globāli, pamana netaisnību un rīkojas tā, lai to novērstu, ar cieņu un izpratni izturas pret sabiedrības daudzveidības izpausmēm; 7.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma – skolēns skaidro kultūras artefaktus, kultūras mantojuma daudzveidību un pārradīšanas iespējas, apzinās savu kultūras piederību un identitāti, kopj un attīsta to, iepazīst laikmetīgo mākslu un kultūru kā sabiedrības vērtību izpausmi, mākslinieciski radošā darbībā mērķtiecīgi izmanto apgūtās specifiskās prasmes dažādos mākslas veidos un piedzīvo prieku radošajā darbībā, iegūtās mākslinieciskās jaunrades pieredzi saista ar personisko izaugsmi un profesionālo mērķu sasniegšanu; 7.4. dabaszinātņu mācību joma – skolēns atpazīst, piedāvā un izvērtē skaidrojumus noteiktām dabas parādībām un procesiem, kā arī dabaszinātniskiem jēdzieniem, izmanto pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un starpdisciplināru problēmu risināšanai, izvērtē riska faktorus savai un citu veselībai un drošībai, rīkojas atbildīgi, izvēlas videi draudzīgu rīcību, saprātīgi lieto dabas resursus, sekmējot sabiedrības ilgtspējīgu attīstību; 7.5. matemātikas mācību joma – skolēns izprot matemātiku kā zināšanu un prasmju sistēmisku kopumu, kas ļauj kvantitatīvi aprakstīt un izzināt apkārtējo pasauli, lieto apgūtos algoritmus, matemātisko modelēšanu un citus matemātikai raksturīgus paņēmienus dažādos kontekstos, spriež induktīvi un deduktīvi, izmanto tehnoloģiju priekšrocības, veidojot risinājumus un skaidrojot savu darbību un rezultātu, raksturo savai izaugsmei un turpmākajai darbībai nozīmīgo iegūtajā matemātiskās darbības pieredzē; 7.6. tehnoloģiju mācību joma – skolēns mācās radīt dažādām mērķauditorijām, to vēlmēm un vajadzībām atbilstošus produktus, dizaina risinājumus un programmatūras, veic lietotāju izpēti, prototipēšanu, organizē risinājuma izstrādei nepieciešamos resursus un plāno risinājuma ieviešanu, izvērtē šos procesus atbilstoši dizaina vērtībām (ilgtspējīga attīstība, estētika, lietojamība, ētika, drošība un ekonomika) un iesaka uzlabojumus, lietpratīgi, droši un atbildīgi lieto mācību procesā un ikdienā nepieciešamo programmatūru, programmvadāmas ierīces un materiālu apstrādes ierīces un tehnoloģijas, skaidro zinātnes sasniegumu praktisko lietojumu tehnoloģiju attīstībā; 7.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns ikdienā apzināti rīkojas saskaņā ar veselīga dzīvesveida ieradumiem, patstāvīgi un atbildīgi izvēlas fiziskās aktivitātes un iesaistās tajās, izvirza un īsteno sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās sagatavotības izaugsmes mērķus, lieto un izvērtē efektīvākos taktiskos risinājumus un stratēģijas individuālajās un komandas fiziskajās aktivitātēs, spēj identificēt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un situācijās, tajā skaitā valsts drošības apdraudējuma gadījumā, izprot savus pienākumus, tiesības un iespējamo rīcību visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, veic preventīvus drošības pasākumus, identificē drošas rīcības soļus, izvēloties piemērotākās problēmrisināšanas stratēģijas. 8
8. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās veidoti trijos mācību satura apguves līmeņos: 8.1. vispārīgajā apguves līmenī skolēns risina problēmas pazīstamās situācijās, papildina, vispārina un sistematizē pamatizglītībā iegūtās zināšanas, izpratni un prasmes, iegūst problēmrisināšanas, kritiskās domāšanas, lēmumu pieņemšanas pieredzi. Vispārīgajā apguves līmenī ir obligāti apgūstama katras mācību jomas satura daļa atbilstoši vispārējās vidējās izglītības pakāpei; 8.2. optimālajā apguves līmenī skolēns nostiprina prasmes plānot un īstenot patstāvīgu izziņas un problēmu risināšanas darbību, identificē un risina problēmas vienkāršās, nepazīstamās situācijās, veido padziļinātu konceptuālo izpratni mācību jomā ar starpdisciplināriem elementiem, demonstrē kompleksas prasmes, iegūst produkta radīšanas pieredzi. Mācību satura apguve optimālajā apguves līmenī ir obligāts priekšnosacījums mācību satura apguvei augstākajā apguves līmenī un ir būtiski svarīga vispusīgai vidējai vispārējai izglītībai; 8.3. augstākajā apguves līmenī skolēns apzināti, atbildīgi, radoši un patstāvīgi plāno un pārrauga savu izziņas darbību, patstāvīgi risina problēmas nepazīstamās, sarežģītās situācijās, veido dziļu konceptuālu izpratni mācību jomā, saskata starpdisciplināras likumsakarības, mācās patstāvīgi plānot, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt produkta radīšanas procesu. Mācību saturs šajā apguves līmenī ir padziļināts, paplašināts un būtiski svarīgs skolēna iecerēto studiju virzienā. 9
9. Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās noteikti: 9.1. valodu mācību jomā – šo noteikumu 2. pielikumā; 9.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā – šo noteikumu 3. pielikumā; 9.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā – šo noteikumu 4. pielikumā; 9.4. dabaszinātņu mācību jomā – šo noteikumu 5. pielikumā; 9.5. matemātikas mācību jomā – šo noteikumu 6. pielikumā; 9.6. tehnoloģiju mācību jomā – šo noteikumu 7. pielikumā; 9.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā – šo noteikumu 8. pielikumā. 10
10. Lai sasniegtu mācību jomā plānotos rezultātus, skolēns apgūst mācību priekšmetus atbilstoši šādiem kursiem: 10.1. pamatkurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes vispārīgajā vai optimālajā mācību satura apguves līmenī; 10.2. padziļinātais kurss sniedz zināšanas, izpratni un prasmes augstākajā mācību satura apguves līmenī; 10.3. specializētais kurss sniedz specifiskas zināšanas, izpratni un prasmes jebkurā mācību satura apguves līmenī. 11
11. Kursu nosaukumi, mērķi, apguves priekšnosacījumi un skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti noteikti šo noteikumu 9. pielikumā. 12
12. Izglītības iestāde: 12.1. izglītības programmu īsteno 3360–3780 mācību stundās klātienes formā un 1890–2205 mācību stundās neklātienes vai tālmācības formā; 12.2. piedāvā vismaz četrus padziļinātos kursus, no kuriem skolēns atbilstoši savām interesēm izvēlas un apgūst trīs. Izglītības iestāde īsteno vismaz divus padziļināto kursu komplektus. Katru kursu komplektu veido trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu katrā komplektā; 12.3. īsteno pamatkursus visās mācību jomās atbilstoši skolēna izvēlētajiem padziļinātajiem kursiem; 12.4. īsteno pamatkursu matemātikā optimālajā mācību satura apguves līmenī; 12.5. piedāvā un atbilstoši skolēnu izvēlei īsteno pamatkursus ķīmijā, fizikā, ģeogrāfijā un bioloģijā optimālajā mācību satura apguves līmenī; 12.6. var īstenot skolēnu interesēm atbilstošus specializētos kursus; 12.7. īsteno starpdisciplināru kursu "Projekta darbs", kurā skolēns saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem veic un aizstāv pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu; 12.8. šo noteikumu 8. pielikumā minētās aktivitātes īsteno regulāri triju gadu laikā; 12.9. var veidot jaunus kursus, kas atšķiras no šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem, tos integrējot vai sadalot. Šādā gadījumā izglītības iestāde mācību plānā Valsts izglītības informācijas sistēmā norāda, kuri kursi tiek īstenoti integrēti un kuri tiek sadalīti, kā arī norāda kursa nosaukumu un mācību stundu skaitu; 12.10. var iesaistīt partnerus, piemēram, augstākās izglītības iestādes, lai nodrošinātu atsevišķu skolēnam plānoto rezultātu sasniegšanu vai kursu apgūšanu; 12.11. var pielīdzināt skolēna ārpus izglītības programmas iegūtās zināšanas, izpratni, prasmes vai pieredzi kursā plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, tādējādi atbrīvojot skolēnu no daļas vai visa atbilstošā kursa apguves. Izglītības iestāde nosaka kārtību, kādā pārliecinās par skolēnam plānoto sasniedzamo rezultātu atbilstību un tos pielīdzina; 12.12. var noteikt kursus, kurus pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. 13
13. Izglītības iestāde var izstrādāt un Izglītības kvalitātes valsts dienestā licencēt izglītības programmu, kura atšķiras no šo noteikumu 11. pielikumā sniegtā parauga, nodrošinot: 13.1. izglītības programmas atbilstību šo noteikumu 12. punktam un normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību; 13.2. skolēnam plānoto sasniedzamo rezultātu saskaņošanu ar Valsts izglītības satura centru, ja tie nav minēti šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. pielikumā; 13.3. iespēju skolēnam apgūt vismaz divas svešvalodas. 14
14. Lai sasniegtu šo noteikumu 2. punktā minēto mērķi un izpildītu šo noteikumu 3. punktā minētos uzdevumus, vispārējās vidējās izglītības obligāto saturu īsteno atbilstoši šādiem principiem: 14.1. skolēns nostiprina lietpratību, integrēti praktiskajā darbībā mērķtiecīgi apgūstot zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, attīstot caurviju prasmes, veidojot ieradumus, izkopjot tikumus un apliecinot vērtības; 14.2. skolēna mācīšanās ir saistīta ar viņa pieredzi un ikdienu, skolēns ir iesaistīts viņam aktuālu lēmumu pieņemšanā, mācības rosina interesēties un iesaistīties izglītības iestādes kultūras veidošanā un sabiedrībā notiekošajos procesos, raudzīties nākotnē, izzinot un izvērtējot personiskajai un sabiedrības attīstībai un labklājībai nozīmīgus tematus; 14.3. pedagogs plāno un vada skolēna mācīšanos, izvirzot skaidrus sasniedzamos rezultātus, izvēloties atbilstošus un daudzveidīgus uzdevumus, sniedzot atbalstošu un attīstošu atgriezenisko saiti un iespēju skolēnam skaidrot darbību gaitu, domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu; 14.4. pedagogs mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas atbilstoši skolēna mācīšanās vajadzībām, tajā skaitā optimālā un augstākā mācību satura apguves līmeņa rezultātu sasniegšanai nozīmīgu daļu laika mācību procesā atvēlot mērķtiecīgi atbalstītam skolēna patstāvīgajam, pētnieciskajam, sabiedriskajam vai jaunrades darbam; 14.5. pedagogi regulāri kopīgi plāno mācību saturu un pieeju, lai veidotu dziļu izpratni un starppriekšmetu saikni, sekmētu zināšanu pārnesi, nodrošinātu pēctecīgu prasmju attīstību un īstenotu vienotas un taisnīgas prasības visiem skolēniem; 14.6. izglītības iestāde darbības mērķu un uzdevumu plānošanā un īstenošanā, kā arī pārmaiņu ieviešanā iesaista vietējo sabiedrību; 14.7. izglītības iestāde rosina skolēnus laikus un mērķtiecīgi apzināties savas intereses, turpmāko studiju un profesionālās darbības virzienus un iespējas, piedāvājot daudzveidīgas darbības un karjeras izglītības pieredzi mācību procesā, kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju par turpmāko studiju un profesionālās darbības iespējām, individualizētas konsultācijas un atbalstu; 14.8. izglītības iestāde attīsta organizācijas kultūru un veido mācību vidi, kas ir fiziski un emocionāli droša un kurā respektē dažādību pēc dzimuma, etniskās piederības, valodas, reliģiskās pārliecības, veselības stāvokļa, intelektuālās attīstības un citām pazīmēm, ievērojot diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu; 14.9. izglītības iestāde iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti un informējot par skolēna sniegumu un izaugsmi; 14.10. izglītības iestāde sistemātiski pārrauga skolēna zināšanu, izpratnes, prasmju, ieradumu apguves līmeni un mācīšanās vajadzības, tajā skaitā sociāli emocionālās attīstības vajadzības, kas ir pamatā psiholoģiskai labklājībai, seko līdzi katra skolēna izaugsmei, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā. 15
IV. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība 15. Vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu. 16
16. Vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: 16.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums; 16.2. atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji; 16.3. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus; 16.4. iekļaujošais princips – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam; 16.5. izaugsmes princips – mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma noslēgumā, tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības dinamika. 17
17. Vērtēšanas veidi ir šādi: 17.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvo vērtēšanu īsteno: 17.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu; 17.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un citu skolēnu sniegumu; 17.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošo vērtēšanu: 17.2.1. īsteno pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu; 17.2.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai pilnveidotu vispārējās vidējās izglītības mācību saturu, veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci; 17.2.3. var īstenot izglītības iestāde, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības, un pašvaldības izglītības pārvalde, lai sniegtu atbalstu izglītības iestādei mācību procesa nodrošināšanā; 17.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma (piemēram, temata, kursa, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvo vērtēšanu: 17.3.1. īsteno pedagogs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu mācīšanās posma noslēgumā; 17.3.2. īsteno Valsts izglītības satura centrs, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu izglītības pakāpes noslēgumā; 17.3.3. var īstenot izglītības iestāde un pašvaldības izglītības pārvalde, lai novērtētu un dokumentētu, kā skolēns ir sasniedzis plānoto rezultātu kursos, kuros netiek organizēti valsts pārbaudes darbi. 18
18. Summatīvo vērtējumu šo noteikumu 17.3.1. un 17.3.3. apakšpunktā minētajā gadījumā izsaka 10 ballu skalā (10. pielikums). Summatīvo vērtējumu izsaka kursa apguves noslēgumā. Ja kurss turpinās nākamajā mācību gadā, pedagogs mācību gada noslēgumā novērtē apgūto kursa daļu. 19
19. Veidu, kādā izsaka skolēna mācību sasnieguma vērtējumu valsts pārbaudes darbā, nosaka Valsts izglītības satura centrs. 20
20. Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un 17. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem. Vērtējumu mācīšanās posma noslēgumā var apstrīdēt, ja tas ietekmē skolēna tiesības un intereses. 21
21. Valsts noteiktie pārbaudes darbi vispārējās vidējās izglītības posmā ir šādi: 21.1. valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; 21.2. valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī; 21.3. valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī; 21.4. ne mazāk kā divi valsts pārbaudes darbi padziļinātājos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī, tajā skaitā arī šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.3. apakšpunktā minētie pārbaudes darbi. 22
V. Vispārējās vidējās izglītības programmu paraugi 22. Šo noteikumu 11. pielikums nosaka izglītības programmas paraugu šādām izglītības programmām atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai: 22.1. vispārējās vidējās izglītības klātienes programmai; 22.2. vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar redzes traucējumiem; 22.3. vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem; 22.4. vispārējās vidējās speciālās izglītības programmai izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem. 23
23. Šo noteikumu 12. pielikums nosaka izglītības programmas paraugu vispārējās vidējās izglītības neklātienes programmai un tālmācības programmai. 24
25. Šie noteikumi attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 11. klasē stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet attiecībā uz vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu 12. klasē – 2022. gada 1. septembrī. Līdz minētajiem datumiem vispārējās vidējās izglītības programmas 11. un 12. klasē īsteno saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. 26
26. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. 27
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs, beidzot 12. klasi 1. Kritiskā domāšana un problēmrisināšana: 1.1. mērķtiecīgi formulē precīzus jautājumus, lai kritiski analizētu kompleksas situācijas un abstraktas idejas. Izzina kontekstu, to analizē, kritiski izvērtē, kā arī sintezē un interpretē informāciju, lai sasniegtu konkrētu mērķi. Gūst vispusīgu, precīzu informāciju par kompleksiem jautājumiem, izvērtē tās ticamību un analizē, kādēļ atsevišķās situācijās iegūt ticamu informāciju ir grūti; 1.2. kompleksās situācijās spriež no konkrētā uz vispārīgo un no vispārīgā uz konkrēto. Pamana loģiskās argumentācijas kļūdas savos un citu izteikumos, novērš tās. Argumentē, pierādot izteiktā apgalvojuma ticamību un veidojot pamatotus secinājumus; 1.3. nosaka aktuālas vajadzības, precīzi formulē kompleksu problēmu un pamato nepieciešamību to risināt, izvirza mērķi, piedāvā vairākus risinājumus, izvērtē tos attiecībā pret mērķi, izvēlas īstenot labāko; 1.4. kompleksās, neskaidrās situācijās patstāvīgi izstrādā problēmas risinājuma plānu un īsteno to, izvēloties, lietojot un pielāgojot piemērotas problēmrisināšanas stratēģijas, elastīgi reaģē uz neparedzētām pārmaiņām, izvērtē paveikto un gūtos secinājumus izmanto arī citā kontekstā. 2. Jaunrade un uzņēmējspēja: 2.1. interesējas par atklājumiem un inovācijām, proaktīvi meklē jaunas iespējas, kā efektīvi uzlabot savu un citu dzīves kvalitāti, rosina uzlabot esošo situāciju, pieņem nepieredzētus, kompleksus izaicinājumus, saglabā emocionālu līdzsvaru un atvērtību nenoteiktības apstākļos; 2.2. raugoties uz situāciju no dažādiem skatpunktiem, pamana jaunas iespējas, mērķtiecīgi un elastīgi izmanto vai attīsta pats savas ideju radīšanas stratēģijas, lai nonāktu pie jauniem un noderīgiem risinājumiem, efektīvi organizē resursus (cilvēku, zināšanu, kapitāla, infrastruktūras), lai īstenotu savu ieceri, patstāvīgi meklē, izvērtē un atbildīgi izmanto citu idejas, kā arī piedāvā savas, lai iedvesmotu citus; 2.3. gan patstāvīgi, gan grupā attīsta ideju ilgtspējīgā piedāvājumā, kļūdas un grūtības izmanto kā iespēju izaugsmei. 3. Pašvadīta mācīšanās: 3.1. regulāri un atbilstoši savām vajadzībām izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, formulē kritērijus, pēc kuriem izvērtēt, vai mērķis ir sasniegts, plāno mērķa īstenošanas soļus, uzņemas atbildību par savu lomu soļu īstenošanā un mērķu sasniegšanā; 3.2. patstāvīgi un regulāri analizē un reflektē par savas darbības saistību ar emocijām, personiskajām īpašībām un uzvedību, rod veidus, kā attīstīt spējas pārvaldīt savu domāšanu, emocijas un uzvedību; 3.3. patstāvīgi izvēlas, pielāgo un rada savas domāšanas stratēģijas kompleksās situācijās; 3.4. pieņemot atbildīgus lēmumus, vada emocijas sociāli pieņemamā veidā un orientējas uz iespējām, ieguvumiem un pozitīviem risinājumiem; 3.5. patstāvīgi izmanto kritērijus, kas palīdz īstenot darba uzraudzīšanu un pilnveidošanu, izvērtē, apkopo un turpmākā darba procesā mērķtiecīgi izmanto gūto pieredzi. 4. Sadarbība: 4.1. plāno un īsteno personisko un grupas mērķu sasniegšanai nozīmīgu, cieņpilnu verbālu, neverbālu un digitālu komunikāciju; 4.2. piedalās gan viendabīgas, gan neviendabīgas grupas darba procesā, pieņem viedokļu atšķirības, dalībnieku dažādo pieredzi un spējas, prognozē, novērš un risina domstarpības un konfliktus, tostarp digitālā vidē; 4.3. mācību procesā un sabiedriskajā dzīvē apzināti orientējas uz kopīgo labumu un grupai nozīmīgu mērķu sasniegšanu, spēj pārstāvēt savas un respektēt citu intereses, ja grupas un paša vajadzības atšķiras. 5. Pilsoniskā līdzdalība: 5.1. skaidro un pamato savu skatījumu par kopsakarībām gan vietējā, gan globālā mērogā, izvērtē indivīdu, sabiedrības un vides mijiedarbību; 5.2. balstoties savās vērtībās un cienot citu vērtības, izsvērti izvēlas pasākumus un ikdienas situācijas, kurās iesaistīties un iesaistīt citus, cieņpilni pamatojot savu nostāju, prot atteikties, ja pasākums neatbilst vērtībām, un spēj nepakļauties grupas spiedienam, paliekot saistīts ar tiem, kuriem nepiekrīt; 5.3. skaidro savas rīcības sekas un uzņemas par tām atbildību ikdienas situācijās, lokālos un globālos procesos; 5.4. patstāvīgi un kopā ar citiem gūst pieredzi, iesaistoties risinājumu meklēšanā un īstenošanā, kas palīdz uzlabot dzīves kvalitāti. 6. Digitālā pratība: 6.1. lai īstenotu daudzveidīgas ieceres, mērķtiecīgi izvēlas vai pielāgo un efektīvi izmanto atbilstošas digitālās tehnoloģijas; 6.2. analizē digitālās komunikācijas ieguvumus un riskus, atbildīgi uzvedas un komunicē digitālajā vidē atbilstoši savām un citu interesēm; 6.3. kritiski analizē mediju radīto realitāti un informācijas ticamību, uzņemas atbildību rīkoties, lai novērstu nekvalitatīva mediju satura radīto ietekmi, un, radot savu mediju saturu, ievēro privātuma, ētiskos un tiesiskos nosacījumus; 6.4. analizē un novērtē tehnoloģiju lomu dažādos kontekstos, izvērtē veselīgus un drošus tehnoloģiju lietošanas paradumus, ievēro un pielāgo tos savām vajadzībām, reflektē par savu digitālo identitāti un tās atbilstību savām un sabiedrības interesēm. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti valodu mācību jomā
I. Plānotie
skolēnam sasniedzamie rezultāti latviešu valodā*
| Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
Augstākais apguves līmenis |
| 1. Valoda un
sabiedrība |
| Jebkura
dzīva valoda ir mainīga, un tai ir raksturīgi vairāki paveidi:
literārā valoda, sociolekti un reģiolekti. Valodā mēs
atspoguļojam sevi, savu piederību, uzskatus un vērtības. |
| 1.1. Vērtē un apraksta valodu
lietojuma un saziņas stratēģiju atšķirības dažādu valodu un
kultūru vidē, formulējot ieteikumus veiksmīgai saziņai un
izmantojot tos savā valodiskajā darbībā. |
1.1. Raksturo valodas situāciju
Latvijā, analizējot Valsts valodas likumu, izzinot latgaliešu
rakstu valodas un lībiešu valodas statusu, kā arī
mazākumtautības valodu lomu Latvijas iedzīvotāju vidū. Vērtē
savu un citu personu valodu praktiskā lietojuma situācijās.
Piedāvā risinājumu, kā veicināt latviešu valodas lietojumu
Latvijas sabiedrībā. |
1.1. Analizējot daiļliteratūras un
plašsaziņas līdzekļu tekstus, secina, kā tie atklāj
sabiedrībā vērojamos diskursus par valodas jautājumiem. Veido
argumentētus spriedumus, kā sabiedriskā doma ietekmē valodas
attīstību un tās lietojuma praksi. |
| 1.2. Identificē un nošķir latviešu
literāro valodu, izlokšņu valodu un sarunvalodu, veidojot
izpratni par latviešu valodas daudzveidību un tās lietojumu
dažādās saziņas situācijās. |
1.2. Klausoties, lasot un vērojot,
kā arī apgūstot teorētiskos avotus, nošķir latviešu
literāro valodu, izlokšņu valodu un sarunvalodu, izprot
sociolektu un reģiolektu nozīmi valodā. Formulē viedokli par
latviešu literārās valodas un tās paveidu nozīmi savas
latviešu valodas bagātināšanā un attīstībā. |
1.2. Analizē mūsdienu latviešu
valodas paveidu – sociolektu un reģiolektu – atspoguļojumu
literārajos darbos un izsaka spriedumus, kā un kāpēc
daiļdarbos autori lieto daudzveidīgu latviešu valodu. Vērtē
literārās valodas un latviešu valodas paveidu mijiedarbību un
šī procesa nozīmi mūsdienu latviešu valodas attīstībā. |
| 1.3. Spriež par valodas un kultūras
lomu identitātes veidošanā, lai veicinātu sevis un citu
indivīdu dziļāku iepazīšanu un sapratni, veidojot saliedētu
sabiedrību. |
1.3. Pamato viedokli par valodas un
kultūras nozīmi identitātes veidošanās procesā, ilustrējot
savu izpratni ar piemēriem, kas atklāj dzīves pieredzes, kā
arī lasīšanas un kultūras norišu vērojumos iegūtās
atziņas. Skaidro, kāda ir latviešu valodas un citu valodu un
kultūru nozīme savas patības apzināšanā un reprezentācijā
citiem. |
1.3. Analizējot publicistiskos un
literāros darbus, izsaka spriedumus, kā valoda pauž autora
individualitāti, viņa lingvistisko repertuāru un kultūru
pieredzi, attieksmi pret citu valodu un kultūru
pārstāvjiem. |
| 1.4. Patstāvīgi un sadarbojoties
izvēlas piemērotākos mācību resursus savas latviešu valodas
pilnveidei. |
1.4. Izvēlas piemērotākos latviešu
valodas mācību resursus savas valodas pilnveidei, pamatojot
izvēli ar racionāliem un emocionāliem argumentiem. Piedāvā
inovatīvus risinājumus latviešu valodas jautājumu apguvei un
valodas lietpratības veicināšanai. |
1.4. Prasmīgi izmanto latviešu
valodas korpusus, speciālās vārdnīcas un citus nozīmīgus
valodniecības resursus dažādiem mācību mērķiem (īpaši
zinātniskās pētniecības darbībai). Identificē grūtības, kas
rodas teorētisko avotu izpētē, atlasē un novērtējumā,
formulē veidus, kā risināt šos jautājumus. |
| 2. Mediji,
valoda un ietekme |
| Mediji
konstruē realitāti un ietekmē veidu, kā sabiedrība redz
pasauli. Detalizēti analizējot medijos izmantotos valodas
līdzekļus, varam noteikt ietekmes un manipulācijas
paņēmienus. |
| 2.1. Izvēlas, atlasa un izmanto
informāciju no dažādiem avotiem sava teksta izveidei saskaņā
ar konkrētajām vajadzībām un mācību mērķiem. |
2.1. Lai daudzpusīgi izzinātu
noteiktu problēmu, jautājumu vai tematu un veidotu savu tekstu,
mērķtiecīgi izvēlas, kārto, analizē un vērtē informāciju,
salīdzinot dažādos avotos publicēto tekstu saturu un tajos
izmantotos valodas līdzekļus. |
2.1. Pēta valodas un literatūras
jautājumu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, lai pēc
noteiktiem kritērijiem izvērtētu informāciju un veidotu
spriedumus par šo ziņu kvalitāti, aktualitāti un izmantojamību
savu tekstu izveidei. |
| 2.2. Izprot medijos pausto
informāciju, kas izteikta ar simboliem, attēliem un verbālajiem
līdzekļiem. Veidojot savus tekstus, mērķtiecīgi atlasa un
izmanto piemērotākos valodas līdzekļus. |
2.2. Analizē simbolus, attēlus un
verbālos izteiksmes līdzekļus, ar kuriem dažādos medijos tiek
atspoguļoti notikumi vai viedokļi. Izvēlas piemērotākos
verbālos un neverbālos līdzekļus savu tekstu veidošanā un
bagātināšanā, pamatojot šo izvēli ar racionāliem un
emocionāliem argumentiem. |
2.2. Izmanto savu eksperimentālo
tekstu veidošanai mediju videi raksturīgus valodas izteiksmes
līdzekļus, izskaidro un vērtē to lietderību. |
| 2.3. Vērtē mediju vai citu satura
veidotāju ziņojumus un tajos izmantotos valodas līdzekļus, lai
noteiktu ziņojumu ticamības pakāpi un potenciālo ietekmi uz
adresātu. |
2.3. Analizē mediju tekstos valodas
līdzekļus (vārdus un to formas, metaforas, salīdzinājumus,
gramatiskās konstrukcijas, interpunkciju), lai identificētu
tekstā izmantotos ietekmes paņēmienus un manipulācijas rīkus.
Atpazīst tekstā maldinošus priekšstatus un viedokļus, lai
noteiktu informācijas autentiskumu un ticamību. |
2.3. Analizē plašsaziņas
līdzekļos paustos viedokļus, interpretē viedokļu paudēju
tieši un netieši izteikto nolūku. Atpazīst runā varas ietekmi,
cenzūru, neobjektīvu vai vienpusīgu informācijas izklāstu,
naida runu, politnekorektas valodas lietojumu. Diskutē par
izmantotajiem valodas līdzekļiem, to piemērotību un potenciālo
ietekmi uz adresātu, argumentējot savu viedokli. |
| 2.4. Atbildīgi, ievērojot ētikas
normas, iesaistās saziņas situācijās, īpaši sociālajos
medijos, prasmīgi un ar cieņu lietojot valodas līdzekļus.
Labvēlīgi izturas pret saziņas partnera uzskatiem un
pārliecību. Regulē savu lingvistisko uzvedību, lai īstenotu
saziņas mērķus. |
2.4. Atbildīgi, ievērojot ētikas
normas, iesaistās saziņas situācijās, īpaši sociālajos
medijos, prasmīgi lietojot valodas līdzekļus: vārdus,
frazeoloģismus, simbolus, pieturzīmes. Labvēlīgi izturas pret
saziņas partnera uzskatiem un pārliecību. Regulē savu
lingvistisko uzvedību, lai īstenotu saziņas mērķus vai
mainītu komunikācijas gaitu, ja tiek pārkāptas saziņas
kultūras normas. |
2.4. Izprot saziņas situācijas
dalībnieku nolūkus un saziņas mērķi. Identificē neefektīvas
runas cēloņus un saziņas normu pārkāpumus, diskutē par tiem,
pamatojot savu viedokli ar argumentētiem spriedumiem. Demonstrē
efektīvas saziņas prasmi, lietpratīgi lietojot latviešu valodu
un veidojot cieņpilnu saziņas gaisotni. |
| 3.
Stilistika |
Katru tekstu
raksturo noteikta stila vai vairāku stilu pazīmes.
Dažādu tekstu izpratne un veidošana ir nepārtraukts radošs
process, kurā tiek iegūta jauna saziņas pieredze un iepazīta
valodas daudzveidība. |
| 3.1. Plāno, raksta un pilnveido
noteiktam saziņas mērķim paredzētos dažādu žanru un stilu
tekstus, veidojot tos gan individuāli, gan sadarbībā ar
citiem. |
3.1. Veido un vērtē saturam, žanram
un stilam atbilstošus tekstus un sistemātiski izkopj savu tekstu
veidošanas pieredzi mutvārdos un rakstos, apzinoties un
ievērojot to izstrādes posmus un darba rediģēšanas
nepieciešamību.
Prot sadarboties interaktīvās rakstīšanas situācijās,
piemēram, diskusiju forumos vai mācību platformās, attīstot
dialoģiskumu un spēju sniegt rakstu formā atgriezenisko
saiti.
|
3.1. Rada inovatīvus tekstus,
izmantojot saziņas situācijai, teksta žanram un stilam
vispiemērotākos valodas līdzekļus. Izvērtē, kurš konkrētā
situācijā ir iedarbīgākais informācijas pasniegšanas veids un
teksta žanrs, lai sasniegtu saziņas mērķi un ietekmētu
adresātu. Prot sadarboties interaktīvās rakstīšanas
situācijās digitālā vidē, attīstot dialoģiskumu,
kolektīvās rakstīšanas prasmi un prasmi sniegt atgriezenisko
saiti, piekrītot rakstītajam, izsakot konstruktīvus ieteikumus
vai iebildumus. |
| 3.2. Atpazīst lietišķā stila
tekstu veidus. Pēc noteiktiem paraugiem veido funkcionālajam
stilam atbilstošus mutvārdu un rakstveida tekstus, izmantojot
piemērotus valodas līdzekļus. |
3.2. Izmanto zināšanas par
lietišķā stila valodu un tās funkcionēšanas likumībām, lai
patstāvīgi vai pēc noteiktiem paraugiem veidotu ikdienas un
profesionālajai saziņai atbilstošus mutvārdu un rakstveida
tekstus. Identificē un vērtē raksturīgākās kļūdas
lietišķajā saziņā. |
|
| 3.3. Vērtē zinātnisko tekstu
uzbūvi, specifiskos struktūras elementus un valodas līdzekļus,
lai veidotu vienkāršas uzbūves un satura zinātniskā vai
populārzinātniskā stila tekstus mācību vajadzībām. |
3.3. Veido atsevišķu žanru
zinātniskā stila tekstus, piemēram, mutvārdu ziņojumu,
referātu, kopsavilkumu, recenziju, ievērojot teksta izveides un
valodas līdzekļu izvēles nosacījumus. Iesaistās diskusijā par
zinātniska satura jautājumiem, izprot un lieto atbilstošās
jomas terminus. Respektē autortiesības un intelektuālā
īpašuma tiesības, precīzi citējot autorus un rūpīgi
noformējot atsauces uz avotiem. |
3.2. Analizē un vērtē zinātniskā
stila tekstus un tajos izmantotos valodas līdzekļus, lai veidotu
savus zinātniskās pētniecības darbus un populārzinātniskus
tekstus, kā arī pilnveidotu tekstpratību mācību un turpmāko
studiju vajadzībām. Analizē un skaidro speciālās leksikas
lietojuma motivāciju zinātniskā satura tekstos un
publicistikā. |
| 3.4. Rada atbilstoši saziņas
situācijas mērķim emocionāli iedarbīgus tekstus, izmantojot
dažādus stilistiskos un emocionāli ekspresīvos izteiksmes
līdzekļus. |
3.4. Analizējot daiļliteratūras,
publicistikas un sarunvalodas stila tekstus, nosaka kopīgās un
atšķirīgās iezīmes valodas līdzekļu lietojumā.
Mērķtiecīgi izmanto savos darbos visu līmeņu valodas
strukturālos elementus, kas piešķir tekstam tēlainību un
emocionālo nokrāsu. |
3.3. Izvērtē un skaidro stilistisko
un emocionāli ekspresīvo valodas vienību lietojumu dažāda
stila un žanra tekstos, izmanto labākos paraugus savas valodas
pilnveidē. Bagātina atbilstoša stila un žanra tekstus, lietojot
okazionālismus, oriģinālus tēlainās izteiksmes līdzekļus un
stilistiskās figūras. Veido jaunrades tekstus. |
| 3.5. Apzinās sava individuālā stila
īpatnības un zina veidus, kā pilnveidot savu valodas
prasmi. |
3.5. Apzinās sava individuālā stila
īpatnības un mērķtiecīgi, sistemātiski bagātina to. Izmanto
savu individuālo stilu dažādās saziņas situācijās,
izvērtējot tā atbilsmi un efektivitāti. |
3.4. Pēta un vērtē savu un citu
personu runas stilu, izsaka argumentētus priekšlikumus, kā to
pilnveidot. Secina, kā valodā izpaužas personas individualitāte
un stila savdabība. |
| 4. Valodas
struktūra |
| Valoda ir
zīmju sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem
valodas līmeņiem. Ar valodas palīdzību mēs domājam un paužam
savas domas citiem. |
| 4.1. Identificē un izprot verbālās
un neverbālās zīmes tekstā, mērķtiecīgi izvēlas un lieto
tās savos tekstos. |
4.1. Vērtē valodas un citu zīmju
nozīmi un lietojumu informatīvos un literāros tekstos. Izmanto
zināšanas par dažādām zīmju sistēmām teksta izpratnē un
veidošanā. |
4.1. Interpretē un kombinē simbolus
un kultūras zīmes (folkloras, literatūras, valodas u. c. zīmes)
dažādu žanru tekstos. |
| 4.2. Izprot valodu kā zīmju
sistēmu, nošķir dažādu līmeņu valodas vienības un to
savstarpējās attieksmes, izmanto iegūtās zināšanas valodas
praktiskajā lietojumā. |
4.2. Spriež par teksta uzbūvi,
analizējot valodas sistēmas (fonētikas, leksikas, morfoloģijas,
sintakses) elementu mijiedarbību un dominanti tekstā. Izmanto
sistēmiski saderīgus valodas līdzekļus, lai veidotu noteiktam
stilam un saziņas nolūkam atbilstošu tekstu. |
4.2. Pēta, kādā veidā organizēti
valodas līdzekļi un to sistēmiskais saistījums dažāda žanra
tekstos. Pamato valodas vienību saderību un atbilstību runas
situācijai un valodas kultūras normām. Izmanto iegūtās
zināšanas savu tekstu veidošanā. |
| 4.3. Ievēro tekstos un raksturo
dažādu leksikas slāņu vārdus, to sinonīmiju un frazeoloģiju,
lai pilnveidotu savu valodu un lietotu noteiktai saziņas
situācijai piemērotāko vārdu krājumu. |
4.3. Analizē vārdus no
etimoloģiskā, stilistiskā, sociālā, teritoriālā,
vēsturiskā viedokļa, izmantojot atbilstošus leksikogrāfijas
materiālus. Vērtē vārdu izvēli saziņas mērķa sasniegšanā.
Pilnveido savu prasmi lietot precīzus, iedarbīgus, noteiktai
valodas lietojuma jomai specifiskus vārdus. |
4.3. Mērķtiecīgi izmanto
daudzveidīgu leksiku un frazeoloģismus savu tekstu veidošanā.
Salīdzina, pretstata, analizē un apkopo secinājumus par
latviešu valodas un kādas citas valodas leksisko sistēmu un
frazeoloģiju, par kopīgām un atšķirīgām iezīmēm un valodu
kontaktu ietekmi uz valodas mainību un attīstību. |
| 4.4. Nosaka vārdu piederību
vārdšķirai, patstāvīgo vārdšķiru gramatiskās kategorijas,
kā arī palīgvārdu un izsauksmes vārda lietojuma īpatnības,
lai mērķtiecīgi un kontekstam atbilstoši izmantotu šīs
zināšanas praktiskā valodas lietojumā. |
4.4. Demonstrē izpratni par latviešu
valodas morfoloģisko sistēmu, identificējot un analizējot
sistēmas elementus tekstā. Apzināti izmanto dažādu
vārdšķiru gramatiskās kategorijas sava teksta veidošanā. |
|
| 4.5. Izmanto zināšanas par afiksiem,
to nozīmi un izmantojumu vārddarināšanā, pamana jaunu vārdu
ienākšanu valodā, lieto tos atbilstoši saviem mācību
mērķiem. |
4.5. Nosaka afiksus, lai vērtētu to
nozīmi jaunu vārdu darināšanā un attīstītu jaunrades spējas
pašiem darināt jaunus vārdus. Piedāvā idejas, kā aizgūt un
atveidot vārdus latviešu valodā no citām valodām. |
|
| 4.6. Izmanto dažādas uzbūves
vienkāršus un saliktus teikumus sava teksta veidošanā,
ievērojot interpunkcijas zīmju lietojumu un teikuma uzbūves
likumības. |
4.6. Izmanto dažādas uzbūves
teikumus, to sasaistes paņēmienus un atbilstošas pieturzīmes
dažādu žanru mutvārdu, iespiestajos vai digitālajos tekstos,
lai skaidri un precīzi izteiktu domas, īstenotu saziņas nolūku
un radītu vēlamo iespaidu uz adresātu. |
|
| 4.7. Uzlabo valodas lietojuma
pareizību savā runā un rakstos, ievērojot latviešu literārās
valodas pareizrakstības, pareizrunas un interpunkcijas
normas. |
4.7. Prasmīgi izvēlas un analizē
iederīgākos un precīzākos pareizrunas, gramatikas un
interpunkcijas līdzekļus ietekmīga teksta veidošanai. Tekstā
ievēro literārās valodas pareizrunas un pareizrakstības
normas. |
4.4. Analizē un vērtē fonētisko un
grafētisko līdzekļu mērķtiecīgu lietojumu dažādos mutvārdu
un rakstveida tekstos. Veidojot un prezentējot tekstus, bagātina
tos ar specifiskiem līdzekļiem (balss toni, tēlainu valodu,
grafiskiem izcēlumiem, simboliem, precīzu un aprakstošu vārdu
krājumu, netradicionālu interpunkciju, neverbālajiem saziņas
līdzekļiem), lai pārliecinoši iedarbotos uz teksta adresātu un
sasniegtu komunikatīvo mērķi. |
Piezīme. * Mazākumtautības valodu un latgaliešu rakstu
valodu skolēns apgūst atbilstoši valodu mācību jomā latviešu
valodā noteiktajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem.
II. Plānotie
skolēnam sasniedzamie rezultāti svešvalodā
| Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
Augstākais apguves līmenis |
| 1.
Valodas loma sabiedrībā |
| 1.1.
Katrai saziņas situācijai ir konteksts, kurā laiks, vieta un
dalībnieki, savstarpēji vienojoties, nosaka saziņas saturu un
formu. |
| 1.1.1. Skaidro valodu lomu savas
identitātes izveidē. |
1.1.1. Analizē valodu lomu savas
identitātes izveidē. Skaidro pretrunas un neskaidrības
daudzvalodu saziņā. |
1.1.1. Mērķtiecīgi izmanto
daudzvalodu vidi, lai veidotu savu lingvistisko identitāti.
Skaidro, kā indivīda vērtību sistēma ietekmē valodu lomu
sabiedrībā. |
| 1.1.2. Skaidro, kā dalībnieku
nolūki ietekmē valodas līdzekļu izvēli. |
1.1.2. Analizē un skaidro saziņas
situācijas dalībnieku lomas un nolūkus (arī daiļliteratūrā
un publicistikā). |
1.1.2. Analizē saziņas situācijā
izmantotos valodas līdzekļus, lai noteiktu un aprakstītu tās
sociopolitisko kontekstu. |
| 1.2. Mēs
izmantojam valodu, lai veidotu attiecības, apmainītos ar
informāciju, noskaidrotu un izteiktu viedokli, izprastu, plānotu
un novērtētu savu un citu rīcību. |
| 1.2.1. Meklē nepieciešamo
informāciju svešvalodā, lai aprakstītu notikumu secību,
līdzības un atšķirības. |
1.2.1. Mērķtiecīgi meklē
nepieciešamo informāciju svešvalodā, lai izskaidrotu notikumu
cēloņsakarības. |
1.2.1. Mērķtiecīgi meklē
informāciju svešvalodā, kritiski to izvērtē pēc noteiktiem
kritērijiem, lai izmantotu savā radošajā un pētniecības
darbībā. |
| 1.2.2. Saziņā svešvalodā apraksta
savu un citu pieredzi, spriež no konkrētā uz vispārīgo un no
vispārīgā uz konkrēto zināmā situācijā. |
1.2.2. Izmanto atbilstošus
svešvalodas līdzekļus, lai formulētu secinājumus, spriestu no
konkrētā uz vispārīgo un no vispārīgā uz konkrēto
dažādās saziņas situācijās. |
1.2.2. Izmantojot svešvalodas
zināšanas, salīdzina dažādus viedokļus par pētāmo objektu,
apraksta sava pētījuma rezultātus, formulē secinājumus un
loģiski tos pamato. |
| 1.2.3. Svešvalodā izsaka savas domas
un emocijas, noskaidro citu cilvēku attieksmi. |
1.2.3. Svešvalodā izsaka savas
emocijas un pamato savas domas. Noskaidro citu cilvēku attieksmi
un tās iemeslus. |
1.2.3. Analizē un apraksta savu un
citu cilvēku rīcību un emocijas daudzvalodu kontekstā,
pamatojoties uz verbālo un neverbālo komunikāciju. |
| 1.2.4. Sadarbojas daudzvalodu vidē.
Meklē nepieciešamos resursus savu mērķu sasniegšanai.
Izvērtē savu sniegumu. |
1.2.4. Kopīgi plāno un īsteno
daudzvalodu projektu. Meklē un apkopo nepieciešamos resursus
grupas mērķu sasniegšanai. Izvērtē savu un citu sniegumu. |
1.2.4. Meklē iespējas savai
izaugsmei starptautiskā akadēmiskā vidē, izstrādā karjeras
plānu un sagatavo tam nepieciešamo dokumentāciju
svešvalodā. |
| 1.2.5. Uzsāk, uztur/pārtrauc saziņu
daudzvalodu kontekstā, ievērojot verbālās un neverbālās
saziņas normas (piemēram, attālums, acu kontakts, poza). |
1.2.5. Lieto daudzveidīgas saziņas
stratēģijas un ievēro valodas normas daudzvalodu kontekstā, lai
uzsāktu, uzturētu saziņu un nesaprašanās gadījumā to
atjaunotu. |
1.2.5. Lieto atbilstošas saziņas un
sadarbības stratēģijas daudzvalodu kontekstā, lai noskaidrotu
pārpratumu un nesaprašanās iemeslus un panāktu
vienošanos. |
| 1.2.6. Izsaka savu viedokli,
piekrišanu vai nepiekrišanu, noskaidro citu viedokļus
svešvalodā. |
1.2.6. Piedalās diskusijās, pauž
savu viedokli, piekrišanu vai nepiekrišanu, noskaidro citu
viedokļus un to pamatojumu svešvalodā. |
1.2.6. Sagatavojas debatēm, formulē
argumentus par un pret, savāc pierādījumus un
piedalās debatēs starptautiskā kontekstā. |
| 1.3. Valoda
ir līdzeklis citu mācību priekšmetu apguvē, lai paplašinātu
jau apgūtās zināšanas un iegūtu starptautisku pieredzi. |
| 1.3.1. Lieto svešvalodas
starpdisciplināriem mācību mērķiem (informācijas ieguvei,
terminu salīdzināšanai). |
1.3.1. Lieto svešvalodas
starpdisciplināriem mācību mērķiem, izmanto dažādus resursus
(piemēram, izglītojošus videoierakstus, populārzinātniskus
rakstus). |
1.3.1. Patstāvīgi lieto svešvalodas
starpdisciplināriem mācību mērķiem, izmanto daudzveidīgus
resursus (piemēram, tiešsaistes atvērtos kursos
MOOC). |
| 1.3.2. Izmanto valodu savu mērķu
(piemēram, profesionālo) sasniegšanai starptautiskā kontekstā
klātienē vai virtuālā vidē. |
1.3.2. Piedalās starptautiskās
debatēs un konferencēs par sev interesējošiem tematiem
klātienē vai virtuālā vidē. |
1.3.2. Aktīvi piedalās
starptautiskās videokonferencēs un uzņemas atbildību par to
organizēšanu. |
| 2. Teksts
un tekstveide |
| 2.1.
Teksts ir izpētes objekts, kas ļauj izprast verbālās un
neverbālās saziņas īpatnības attiecīgajā valodā. |
| 2.1.1. Pamana un komentē dažādu
valodu elementus tekstos, filmās, videomateriālos. |
2.1.1. Atpazīst dažādu valodu un
stilu elementus un stereotipus tekstos, filmās, videomateriālos,
diskutē par tiem un to izcelsmi. |
2.1.1. Pamana un analizē
sociolingvistiskos elementus (t. sk. humoru, ironiju un sarkasmu)
svešvalodā dažādos tekstos, filmās, videomateriālos un
salīdzina tos ar dzimto valodu. |
| 2.1.2. Daudzvalodu vidē pamana un
komentē atšķirības neverbālajos saziņas līdzekļos,
piemēram, filmās, videomateriālos. |
2.1.2. Filmās un videomateriālos
pamana neverbālās saziņas elementus, izmanto tos starpkultūru
saziņā. |
2.1.2. Analizē neverbālos saziņas
elementus videomateriālos, lai noteiktu runātāja attieksmi. |
| 2.2.
Zināšanas par rakstīto un runāto tekstu formu daudzveidību
ļauj izvērtēt teksta saturu un mērķtiecīgi izmantot tekstus
savām personiskajām, profesionālajām un akadēmiskajām
vajadzībām. |
| 2.2.1. Lasa un klausās ar izpratni,
izmanto atbalstu, izvēloties savam mērķim atbilstošu
stratēģiju (piemēram, caurskata, pārlūko, nosaka teksta
mērķi, ja nepieciešams, iztulko). |
2.2.1. Lasa un klausās ar izpratni,
patstāvīgi izvēloties savam mērķim atbilstošu
stratēģiju. |
2.2.1. Kritiski izmanto daudzveidīgas
teksta uztveres stratēģijas savu mērķu sasniegšanai
(piemēram, tulko tekstu, vērtē teksta autora lomu un
viedokli). |
| 2.2.2. Salīdzina tekstu uzbūvi
dažādās valodās. Apraksta un skaidro grafiskos tekstveides
līdzekļus (piemēram, kartes, tabulas, shēmas, attēlus). |
2.2.2. Salīdzina grafisko un
audiotekstu/videotekstu uzbūvi svešvalodā. Pārveido tekstu no
viena veida citā atbilstoši auditorijas vajadzībām. |
2.2.2. Kritiski izvēlas un prasmīgi
izmanto dažādus tekstu veidus svešvalodā. Analizē sakarības
pētāmo tekstu uzbūvē un dažādu informācijas attēlošanas
veidu priekšrocības. |
| 2.2.3. Salīdzina aprakstošu tekstu
saturu un izmanto iegūto informāciju savu tekstu veidošanā
svešvalodā. |
2.2.3. Analizē tekstu saturu un
autoru argumentus, izvērtē to kvalitāti un ticamību, izmanto
iegūto informāciju savu tekstu veidošanā svešvalodā. |
2.2.3. Analizē un kritiski izvērtē
dažādu tekstu (t. sk. runāto) informācijas kvalitāti un avotu
ticamību, lai atbildīgi izmantotu to savu tekstu veidošanā
svešvalodā. |
| 2.2.4. Nosaka dažādu tekstu
formalitātes līmeni un funkcionālo stilu svešvalodā
(piemēram, saīsinājumi un žargona vārdi sarunvalodā, terminu
lietojums lietišķo rakstu valodā). |
2.2.4. Nosaka un salīdzina
tekstveides līdzekļus (piemēram, salīdzinājumi
daiļliteratūrā), kas veido teksta funkcionālo stilu
attiecīgajā svešvalodā. |
2.2.4. Nosaka un analizē tekstveides
līdzekļus (piemēram, salīdzina atsauces uz avotiem
zinātniskajā un populārzinātniskajā stilā), kas veido teksta
funkcionālo stilu attiecīgajā svešvalodā. |
| 2.3.
Teksta plānošana, veidošana, uzlabošana un publiskošana ir
radošs process, kura laikā autors saskaņo savas idejas ar
attiecīgās valodas normām. |
| 2.3.1. Plāno rakstisku vai mutisku
tekstu svešvalodā (virsraksts, ievads, iztirzājums, nobeigums).
Veido tekstu, izmantojot saistītājvārdus (piemēram,
"pirmkārt", "otrkārt", "visbeidzot"). |
2.3.1. Veido loģisku plānu
strukturāli daudzveidīgam tekstam svešvalodā, raksta esejas vai
gatavo referātus, izmantojot mērķim atbilstošu teksta
struktūru (arguments, pretarguments, secinājums). |
2.3.1. Pārliecinoši plāno un veido
dažādus tekstus svešvalodā (piemēram, kopsavilkumu vai
komentāru), izceļot svarīgākos argumentus. Noformē tekstu
atbilstoši akadēmiskā stila prasībām (satura rādītājs,
virsraksts, apakšvirsraksts, atsauču saraksts). |
| 2.3.2. Kopīgi veido tekstus
svešvalodā, izmanto savas un citu idejas, lai papildinātu teksta
saturu un uzlabotu tā formu. Izsaka savu viedokli par citu
veidotiem tekstiem un argumentē to. |
2.3.2. Kopīgi veido tekstus
svešvalodā (piemēram, stāstus, filmas). Radoši izmanto savas
un citu idejas, lai papildinātu teksta saturu un uzlabotu tā
formu. Analizē citu tekstus/filmas, aizstāv un pamato savu
viedokli. |
2.3.2. Kopīgi veido tekstus
svešvalodā (piemēram, reportāžas un publikācijas par
aktuāliem notikumiem). Kritiski izvērtē izmantotās tekstu
veidošanas stratēģijas un lieto tās sava teksta
radīšanai. |
| 2.3.3. Izvērtē savu tekstu
svešvalodā, plāno turpmāko darbību teksta kvalitātes
uzlabošanai. Rediģē un pilnveido tekstu atbilstoši valodas
normām (t. sk. izmantojot informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju (IKT) rīkus). |
2.3.3. Analizē savu tekstu
svešvalodā atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem (piemēram,
tekstveides principu ievērošana), izdara secinājumus par to
kvalitāti. Kopīgi rediģē un uzlabo tekstus (t. sk. izmantojot
IKT rīkus). |
2.3.3. Analizē savus un citu tekstus
svešvalodā. Novērtē tekstus atbilstoši kopīgi izvirzītajiem
kritērijiem. Rediģē un uzlabo tekstus (piemēram, stilistiskas
nianses), izmantojot IKT rīkus. |
| 2.3.4. Publisko paša radītus tekstus
saziņas situācijai piemērotā valodā. Ņem vērā atgriezenisko
saiti. Uzdod jautājumus citiem prezentētājiem. |
2.3.4. Publisko paša radītus
tekstus, izvēloties auditorijai atbilstošu prezentācijas veidu
un valodu. Atbild uz jautājumiem, izsaka savu viedokli un to
atbilstoši argumentē. Uzdod jautājumus citiem
prezentētājiem. |
2.3.4. Publisko paša radītus savām
akadēmiskajām interesēm atbilstošus tekstus. Lieto piemērotus
valodas izteiksmes līdzekļus, lai atbildētu uz jautājumiem.
Uzdod jautājumus citiem prezentētājiem. |
| 3.
Valodas sistēma |
| 3.1.
Valodas apguves stratēģijas ir nepieciešamas, lai apzinātu
savas esošās zināšanas, mobilizētu nepieciešamos leksiskos un
sintaktiskos resursus un plānotu valodas izaugsmi. |
| 3.1.1. Izmanto valodu apguves
stratēģijas savu prasmju uzlabošanai. |
3.1.1. Patstāvīgi izvēlas un
izmanto valodu apguves stratēģijas savu prasmju
uzlabošanai. |
3.1.1. Analizē valodu apguves
stratēģiju piemērotību citu mācību jomu apguvē. |
| 3.1.2. Vērtē savas un klasesbiedru
svešvalodas zināšanas. Izvēlas piemērotus mācību līdzekļus
un materiālus savu valodas prasmju attīstībai. |
3.1.2. Vērtē savu un klasesbiedru
svešvalodu zināšanu līmeni un pamato savu viedokli (piemēram,
izmantojot Eiropas Valodu portfeli). |
3.1.2. Vērtē savu un klasesbiedru
svešvalodas apguves līmeni, pamato savu viedokli un sniedz
ieteikumus valodas prasmju attīstībai. |
| 3.2.
Lingvistiskā kompetence ir spēja lietot fonētikas,
morfoloģijas, leksikas un sintakses zināšanas saziņā. |
| 3.2.1. Pamana cilvēka izrunas
īpatnības un izprot tajās ietverto informāciju. Ievēro
apgūstamās valodas runas un rakstu normas un izvēlas situācijai
atbilstošu izrunu. |
3.2.1. Pamana cilvēka izrunas
īpatnības un analizē runātāja intonāciju, attieksmi un
iespējamo izcelsmi. Ievēro apgūstamās valodas runas un rakstu
normas. Izmanto dažādu valodu variantu izrunu savu mērķu
sasniegšanai. |
3.2.1. Analizē kopīgo un
atšķirīgo dažādu valodu, valodu variantu un dialektu
lietojumā. Ievēro apgūstamās valodas runas un rakstu normas.
Izmanto atpazīto intonāciju un izrunu, lai uzsāktu sarunu par
runātāja iepriekšējo pieredzi. |
| 3.2.2. Izmanto zināšanas par vārdu
daļām, lai atklātu nezināmo vārdu nozīmi. |
3.2.2. Izmanto zināšanas par vārdu
daļām, lai atklātu nezināmo vārdu nozīmi un veidotu jaunus
vārdus. |
3.2.2. Izvērtē dažādu morfēmu
lomu vārda nozīmes un funkcijas izmaiņā un radoši izmanto
morfēmas sava vārdu krājuma paplašināšanā. |
| 3.2.3. Skaidro dažādu vārdu lomu
teikumā, vārdu saskaņošanas un saistījuma veidus
svešvalodā. |
3.2.3. Salīdzina dažādu vārdu lomu
teikumā, vārdu saskaņošanas un saistījuma veidus (piemēram,
frāzes, vārdkopas) dzimtajā valodā un svešvalodā. |
3.2.3. Analizē vārdu lomu, vārdu
saskaņošanas un saistījuma veidus dažādās valodās. |
| 3.2.4. Izmanto profesionālās
datubāzes un vārdnīcas (t. sk. virtuālajā vidē), lai
papildinātu savu vārdu krājumu. Radoši lieto savu vārdu
krājumu saziņā svešvalodā. |
3.2.4. Izmanto dažādas vārdnīcas
un tēzaurus, lai papildinātu savu vārdu krājumu. Kritiski
izvērtē un radoši lieto savu vārdu krājumu personiskajā,
sociālajā un lietišķajā saziņā. |
3.2.4. Izmanto dažādu valodu
vārdnīcas un korpusus sava vārdu krājuma bagātināšanai.
Atšķir vārdu lietojumu tiešā un pārnestā nozīmē
(piemēram, idiomās). |
| 3.2.5. Savā runā un rakstos izmanto
svešvalodas ritmu un intonāciju, lieto pauzes un interpunkciju
atbilstoši valodas normām. |
3.2.5. Raksturo svešvalodas ritma un
intonācijas atšķirības salīdzinājumā ar dzimto valodu,
izmanto to savā runā un rakstos. Lieto pauzes un interpunkciju
atbilstoši apgūstamās valodas normām. |
3.2.5. Saziņā sistēmiski izmanto
svešvalodas izrunu, uzsvarus, ritmu un intonāciju, t. sk. izsakot
dažādas emocijas un attieksmi. Lieto pauzes un interpunkciju
atbilstoši saziņas mērķim. |
| 3.3.
Valodas lietotāja identitāti veido dažādu valodu resursu
prasmīga izmantošana. |
| 3.3.1. Izmanto zināšanas par
gramatiskām konstrukcijām, lai saprastu un veidotu runu un
rakstus savā interešu jomā. |
3.3.1. Izmanto zināšanas par
gramatiskām konstrukcijām dažādās valodās, lai veidotu savu
personisko izteiksmes stilu svešvalodā. Saziņā izmanto
daudzveidīgas teikuma struktūras un vārdu krājumu. |
3.3.1. Analizē katrai valodai
raksturīgās gramatiskās konstrukcijas un ievēro gramatiskās
likumsakarības runā un rakstos. Izmanto dažādus teikuma veidus,
ievērojot žanra un stila specifiku. |
| 3.3.2. Salīdzina valodu sistēmas
(skaņas, vārdus, teikumus), atrod kopīgo un atšķirīgo ar
zināmajām valodām. |
3.3.2. Veido kritērijus dažādu
valodu sistēmu analīzei (piemēram, simboli, vārdu etimoloģija,
teikuma veidi). |
3.3.2. Analizē formālo un neformālo
izteiksmes līdzekļu atbilstību valodai un situācijai. |
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā
|
Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves
līmenis |
Augstākais apguves
līmenis |
| 1. Indivīds apzinās sevi kā daļu no
sabiedrības – sadarbojoties var izdarīt vairāk un efektīvāk,
kopīgi ir iespējams ietekmēt procesus. |
| 1.1.
Atpazīst un interpretē personības iezīmes – īpašības,
indivīda sociālās, emocionālās prasmes. Daudzveidīgos
piemēros analizē ieradumu veidošanās mehānismus, plāno saviem
mērķiem atbilstošu labvēlīgu ieradumu veidošanās darbības,
izvērtējot personisko pieredzi. Novērtējot savas zināšanas un
intereses, pieņem lēmumus, plāno savu nākotnes karjeru,
izvairoties no augsta riska uzvedības, lai iekļautos darba tirgū
un nepakļautu sevi sociālās atstumtības riskiem. |
1.1. Pamatojoties uz paša
veidoto savas personības raksturojumu, vērtē savas stiprās un
vājās puses, izvirza dzīves mērķus un darbojas, lai
prognozētu, patstāvīgi pieņemtu atbildīgus un izsvērtus
lēmumus par savu nākotnes darbības jomu (karjeru), ņemot vērā
informāciju par izmaiņām darba tirgū, respektējot vajadzības
un vērtības. |
1.1. Izmantojot kritisko
domāšanu, formulē savas vērtības, izvērtē individuālās
zināšanas, prasmes un atpazīst iztrūkstošo. Pieņem lēmumus
par prasmju attīstīšanu un profesionālo pilnveidi savas
turpmākās karjeras vadībai, lai elastīgi pielāgotos
pārmaiņām. |
|
1.2. Nosaka sociāli emocionālos, bioloģiskos un vides
faktorus, kas ietekmē cilvēka personības attīstību un
veselību. Raksturo dažādas savstarpējo attiecību formas,
vērtē laulības un ģimenes lomu cilvēka personības
attīstībā. Praktiskos piemēros atpazīst un sadarbojoties
salīdzina sociālo procesu norises un cilvēku emocijas, motīvus
un uzvedību.
|
1.2. Nosaka sociāli emocionālo,
bioloģisko un vides faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā,
nošķirot vēlamo no reālās rīcības, atbildīgi izvērtē savu
rīcību, iesaistoties sociālās attiecībās. Sadarbojoties
piedāvā iespējamus risinājumus atbalsta pasākumu
īstenošanai, kas palīdzētu pārvarēt negatīvu iedzimto vai
vides/
audzināšanas faktoru ietekmi uz indivīda dzīves kvalitāti,
tajā skaitā veselību, un nākotni. |
1.2. Raksturo sociālo attiecību
daudzveidību un cilvēku mijiedarbību saskarsmes procesā.
Kritiski izvērtē indivīdu aktivitātes izpausmes un
cēloņsakarības. |
| 1.3. Diskutē
par mūsdienu ētiskajām problēmām, piemēram, cilvēku vēlmēm
un vajadzībām veselības jomā, piedāvā to risinājumus un
skaidro to nozīmi dzīves kvalitātes veidošanā. Formulē
personisko dzīves pozīciju. Analizē kultūras un reliģisko
tradīciju lomu mūsdienu ētisko problēmu risināšanā. |
1.3.
Diskutē un vada diskusiju par taisnīgumu, tiesiskumu un mūsdienu
ētiskajām problēmām, piedāvā to risinājumus, izmantojot
dažādas jēdziena "cilvēks" interpretācijas. Reflektē par
cilvēces rašanās procesu un formulē 21. gs. tendences to
skaidrojumos. |
1.3. Izmantojot piemērus no dzīves,
kritiski izvērtē dažādas ētikas teorijas, saistot tās ar savu
pieredzi, skaidro to lietojuma problēmas un iespējas. |
| |
|
1.4. Diskutē par teorijām, kas
skaidro cilvēka izcelšanos, veido analoģijas ar savu personisko
pasaules redzējumu un to, kā tas ietekmē individuālo vēstures
izpratni. |
| 1.4.
Nosaka dažādos piemēros konkrētus morālās un juridiskās
atbildības veidus un izpausmes. Interpretē indivīda pienākumus
un tiesības (dilemma starp tiesību "burtu" un "garu"), lai
kritiski novērtētu tiesību principu darbību realitātē. |
1.4. Nosaka piemēros
balstītas sakarības un prognozē tiesisko risinājumu
situācijām, kur iespējama juridiskās atbildības iestāšanās,
lai kritiski vērtētu tiesību principu darbību realitātē un
brīvību ierobežojuma būtību. |
1.5. Nosaka juridiskās
atbildības veidus, analizē konkrētus piemērus dažādās
dzīves situācijās, skaidro to nozīmi indivīda tiesību
aizsardzībā, sabiedrības attīstībā un efektīvā
pārvaldībā. |
| |
|
1.6. Analizē dažādus tiesiskus
strīdus un tiesiskās attiecības tajos, piemeklē tām
atbilstošas regulējošās normas, prognozē tiesisko risinājumu
situācijām, veido argumentētus secinājumus par
tiesībaizsardzības mehānismiem. |
| |
1.5. Rūpējoties par sevi un
līdzcilvēkiem, veicinot personisko izaugsmi, izvērtē savas
iespējas un vajadzības. Iesaistās dažādās sociālās
aizsardzības – sociālās politikas – aktivitātēs. |
1.7. Diskutē par cilvēku
vajadzībām, vērtībām un analizē dažādas taisnīguma
izpratnes, lai veicinātu taisnīgu attieksmi pret visiem
sabiedrības locekļiem, piedalās/vada sabiedrības labklājības
veicināšanas un sabiedrības kopīgo interešu īstenošanas
aktivitātes. |
| 1.5.
Izmantojot Latvijas vēstures 20. gs. piemērus, pamato un uzskaita
kritērijus indivīda piederības izjūtai valstij. Skaidro savas
saiknes ar Latvijas valsti, veido savu aktīvā pilsoņa plānu un
īsteno daļu no tā. |
1.6. Izmantojot piemērus
no pagātnes un tagadnes, diskutē par nacionālās identitātes
lomu valstiskās identitātes veidošanā, valstsgribas,
valstiskuma un nepārtrauktības stiprināšanā. |
1.8. Ar piemēriem
skaidro, kāpēc sociālā identitāte ir mainīga. Piedāvā un
īsteno konkrētas rīcības iniciatīvas, kas vērstas uz
nacionālās, reģionālās vai vietējās identitātes
apzināšanos. |
| |
|
1.9. Analizē sabiedrības
noslāņošanos un sociālās mobilitātes iespējas dažādos
laikos un vidēs. Saistot ar personisko pieredzi, modelē lokālo
un globālo procesu ietekmi uz dažādiem sabiedrības
slāņiem/grupām. |
| 2. Latvijas
demokrātiju un tiesiskumu nodrošina lokālu interešu un
starptautisku attiecību mijiedarbība. |
| 2.1. Izmantojot piemērus no vēstures par varas
un valdīšanas formām un politiskajiem režīmiem Latvijā un
pasaulē 20.–21. gs., zināšanas par legalitāti un
leģitimitāti, pamato, kā reakcionāras vai radikālas
sabiedrības idejas ietekmē represīvas un neiecietīgas politikas
veidošanos. |
2.1. Analizē mūsdienās pastāvošos
politiskos režīmus, lai noteiktu un pamatotu, vai un kā tie
īsteno etnocentrisku, šovinistisku vai citādi neiecietīgu
politiku. Modelē stratēģijas un īsteno to elementus, ar kuru
palīdzību nepieļaut ekstrēmas rīcības, neiecietīgas
politikas nostiprināšanos un attīstību demokrātiskā
sabiedrībā. |
2.1. Izmantojot mūsdienu un vēstures
piemērus, analizē indivīdu vai grupu vēlmi, iespējas iegūt
varu un realizēt to dažādos politiskajos režīmos. Izvērtē
demokrātijas stiprināšanas iespējas un iesaistās dažādās
aktivitātēs, kas veicina pilsoniskas sabiedrības veidošanos
valstī. |
| |
2.2. Argumentē viedokli par
dažādām varas izpausmēm, to nozīmi indivīdu, grupu,
sabiedrības un organizāciju mijiedarbībās, konstatē
daudzveidību mūsdienu sabiedriskajos un politiskajos notikumos,
lai kritiski vērtētu iespējamo notikumu attīstību. |
2.2. Izvērtē pārvaldes un labas
pārvaldības nepieciešamību, sabiedrības iesaisti un
konsultāciju procesu, salīdzina sociālo partneru (darba devēju
un arodorganizāciju) dialoga iespējas, lai salāgotu divu pušu
– darba devēju un darba ņēmēju – intereses, izstrādā
sociāli atbildīgas iniciatīvas, ņemot vērā sociālās,
politiskās un ekonomiskās problēmas sabiedrībā. |
| 2.2.
Analizē varas dalīšanas principu demokrātiskā sabiedrībā un
Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību funkcijas. Pamato
sabiedrības pārvaldīšanas un institūciju nepieciešamību.
Skaidro mediju varas nozīmi un funkcijas, saistot tās ar
personisko pieredzi, novērtē vārda brīvības nozīmi un
ietekmi. |
2.3. Izmantojot teorijas
par sabiedrības pārvaldīšanu, izpēta Eiropas Savienības,
valsts un pašvaldību funkciju īstenošanu un risina problēmu
varas dalīšanas, tai skaitā subsidiaritātes,
proporcionalitātes un kontroles/līdzsvara mehānismu darbībā.
Analizē medijus kā varas instrumentu, lai vērtētu indivīdu un
sabiedrības ietekmējamību. |
2.3. Salīdzina "ideālas
valsts" un anarhistiskas (bezvalsts) idejas ar citiem sabiedrības
pārvaldīšanas modeļiem/idejām dažādos vēstures periodos un
laikmetos. Izmantojot teorijas, pamato valdības nepilnību
gadījumus, piedāvā iespējamos sabiedrības pārvaldīšanas
uzlabojumus. |
| 2.3. Izmantojot
Latvijas 20. gs. vēstures un aktuālo politisko notikumu
piemērus, kritiski vērtē politisko partiju nozīmīgumu
sabiedrības attīstībā. Diskutē par pilsoņu pienākumiem un
politiskās līdzdalības iespējām ietekmēt lēmumu
pieņemšanu, tai skaitā iesaistoties vēlēšanu procesos
valstī. |
2.4. Izsaka un pamato viedokli par
savu ideoloģisko pārliecību un iesaistīšanos gan politiskās,
gan pilsoniskās aktivitātēs, tai skaitā analizē partiju grupu
Eiropas Parlamentā ideoloģiskās un interešu atšķirības.
Diskutē par leģitimitāti un demokrātiskām vērtībām,
Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību. |
2.4. Analizē dažādas vēlēšanu
sistēmas un procesus, gan pilsoniskās, gan politiskās kultūras
izpausmju piemērus. Izmantojot savu pieredzi, izvērtē gan
aktīvas līdzdalības, gan pasīvas politiski atsvešinātas
neiesaistīšanās iemeslus. |
|
2.4. Pamatojot ar faktiem, izvirza pieņēmumus par ekonomikas
attīstību un labklājības līmeņa pieaugumu noteicošiem
faktoriem Latvijā un citās valstīs.
|
2.5. Analizē ekonomikas izaugsmes
rādītājus un dažādus labklājības mērus, tiesisko
regulējumu un ekonomikas virzītājspēkus, lai izskaidrotu valsts
attīstības līmeni Latvijā un veiktu starpvalstu
salīdzinājumus konkrētā laikposmā. |
2.5. Diskutē par valsts un
pašvaldību politiku un iespējām veicināt Latvijas un
pašvaldību ilgtermiņa attīstību, skaidro valstu un
pašvaldību konkurētspēju ietekmējošos faktorus un analizē
Latvijas un atsevišķu pašvaldību konkurētspējas
priekšrocības (t. sk. cilvēkresursu nozīmi). |
| |
|
2.6. Skaidro sakarību starp
konkurenci, ražošanas faktoru izmantošanas efektivitāti un
valsts vai pašvaldības labklājības līmeni. Spēj argumentēt,
kādos gadījumos ar regulējumu noteikti ierobežojumi palielina
sabiedrības labklājību un kādos gadījumos rada labklājību
samazinošas tirgus barjeras. |
| |
2.6. Analizē Latvijas valsts budžetu
un pašvaldību kopbudžetu, tā izlietojuma sadalījumu.
Izvērtē, kā Eiropas Savienības daudzgadu budžets atbilst
nacionālām un vietējām prioritātēm. Veido priekšlikumus
jaunām iniciatīvām, kas sekmētu valsts attīstību
ilgtermiņā. |
2.7. Risinot konkrētu problēmu,
izvērtē no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un citiem
viedokļiem vairākas paša veidotas politikas alternatīvas. |
| 2.5. Diskutē par fiskālās un
monetārās politikas lomu straujas izaugsmes un krīžu
situācijās, vērtē un piedāvā priekšlikumus, kā valsts var
mazināt ekonomikas cikliskuma negatīvo ietekmi uz sabiedrības
labklājību. |
2.7. Ar kopējā
pieprasījuma un piedāvājuma jēdzienu palīdzību modelē
monetārās un fiskālās politikas lēmumu mijiedarbību, lai
noteiktu piemērotākās politikas izvēli. |
2.8. Diskutē par valsts
atbalsta instrumentu piemērošanas problēmām, skaidro, kādas
politiskas, ekonomiskas vai komunikatīvas rīcības būtu
piemērotākās valsts pārvaldei un pašvaldību pārvaldei
Latvijā. |
| |
|
2.9. Izmantojot kopējā pieprasījuma
un piedāvājuma jēdzienu, argumentē optimālo politikas
kombināciju dažādās situācijās, skaidro fiskālās un
monetārās politikas ierobežojumus jauktajā ekonomikā un
salīdzina tos ar citām ekonomikām (tradicionālā,
komandekonomika, brīvā tirgus ekonomika). |
| 2.6. Analizē
tiesiskuma ievērošanu, ētiku un interešu konfliktu dažādos
gadījumos. |
2.8. Analizē amatpersonu un
pilsoniskās sabiedrības organizāciju rīcības tiesiskumu un
ētiku dažādās situācijās. Novērtē likumību un nelikumību,
atpazīst reāli vai potenciāli koruptīvas situācijas, kā arī
atšķir korupciju no interešu konflikta, politiskās ietekmes,
lobēšanas un citiem tuvu stāvošiem, bet ne identiskiem
fenomeniem. |
2.10. Analizē konkrētus lobēšanas,
korupcijas, valsts "sagrābšanas/nozagšanas" un tiesiskuma
ievērošanas jēdziena lietojumu piemērus dažādās
politiskajās vidēs. Argumentē lobēšanas ietekmi uz
sabiedrības, pašvaldības un valsts attīstību. |
| 2.7.
Patstāvīgi un kritiski novērtē reālās dzīves piemērus,
kuros notiek tiesību normu sadursme, skaidro tiesību normu
juridisko spēku un aktualitāti konkrētās situācijās, lai
pamatotu to, kā tiesības mainās un pielāgojas sabiedrības
vajadzībām. |
2.9. Analizējot Latvijas un
starptautiskos tiesību avotus, vērtē tiesību jaunrades
principa, sabiedrības interešu, tai skaitā indivīda un grupas,
vērtību atspoguļojumu tiesiskajā regulējumā. |
2.11. Salīdzina un analizē
vietējās, nacionālās un starptautiskās tiesību normas, lai
argumentētu viedokli par to izcelšanos, ietekmi, aktualitāti,
hierarhisko spēku un atbilstību sabiedrības interesēm,
izstrādā priekšlikumus pastāvošo normatīvo aktu (likumu,
noteikumu u. c.) uzlabošanai un iesniedz tos atbildīgajām
institūcijām (piemēram, pašvaldībai, Saeimai). |
| 2.8.
Novērtē situācijas, kurās tiek ierobežotas cilvēktiesības,
saskatāmas represiju izpausmes un cilvēkdrošības apdraudējums,
lai analizētu tiesisko regulējumu un izstrādātu preventīvu
rīcību. |
2.10. Vērtē dažāda
veida avotus par cilvēktiesībām un vietējās kopienas
tiesībām, cilvēkdrošību un to sargājošajām institūcijām,
lai diskutētu par tiesiskā regulējuma atbilstību vai
neatbilstību sabiedrības interesēm. |
2.12. Izmantojot dažādus
informācijas avotus par cilvēktiesību, vietējās kopienas
tiesību un cilvēkdrošības jautājumiem, izstrādā rīcības
plānu un īsteno daļu no tā sabiedrības izglītošanai un
mūsdienu verdzības formu mazināšanai. |
| |
2.11. Pamato visaptverošas valsts
aizsardzības sistēmas nozīmi kolektīvās drošības
garantēšanai. |
2.13. Izvērtē situācijas, kurās
tiek apdraudēta kolektīvā drošība un veselība, cieņa un
cilvēktiesības, piedāvā iespējamo draudu novēršanas
risinājumus. |
| |
2.12. Analizē reliģiju lomu
personības un sabiedrības vērtību sistēmas izveidē un
pastāvēšanā. Saistot ar personisko pieredzi, vērtē reliģiju
ietekmi uz sabiedriskajiem, politiskajiem procesiem un iesaisti
problēmu risināšanā dažādās valstīs. |
2.14. Kritiski izvērtē valsts un
baznīcas attiecību modeļus dažādās valstīs, reliģisko
organizāciju lomu sabiedrības un valstiskuma attīstības
kontekstā. Iecietīgi izturas pret dažādu pasaules redzējumu
pastāvēšanu sabiedrībā. |
| 2.9. Salīdzina
valstis un reģionus pēc dažādām pazīmēm, novērtējot
Latvijas ieguvumus un zaudējumus no ekonomiskās un politiskās
sadarbības globalizācijas apstākļos, lai apzinātos savas un
uzņēmēju iespējas un tiesības, veicot darījumus. |
2.13. Vērtē teritoriālo izmaiņu un sabiedrības modernizācijas
ietekmes, lai skaidrotu globalizācijas procesa attīstību,
cēloņus, sekas un pārnacionālu organizāciju lomu ekonomisko un
politisko jautājumu risināšanā. |
2.15. Skaidro pašvaldību, valstu vai reģionu sociālekonomiskās
attīstības telpiskās atšķirības, resursu nepietiekamības un
nevienlīdzības cēloņus, salīdzina pārnacionālu
organizāciju, starptautisku politisku, publisku un privātu
veidojumu intereses, lai izvērtētu ietekmi uz lokāliem
notikumiem, nacionālo politiku, modelējot gan valstu, gan
uzņēmējdarbības veidu attīstību un argumentētu sabiedrības
vajadzību iesaistīties šo problēmu risināšanā. |
| 3.
Labklājību rada ilgtspējīga un atbildīga saimniekošana,
saglabājot mantotās vērtības, vairojot savu turīgumu un
rūpējoties par nākamajām paaudzēm. |
| 3.1. Analizē radošu
izpausmju tiesiskā regulējuma pamatprincipus un to nozīmīgumu,
lai ievērotu un aizsargātu intelektuālo īpašumu. |
3.1. Vērtē radošu
izpausmju tiesisko regulējumu, lai ievērotu, aizsargātu un
pamatotu intelektuālā īpašuma nozīmīgumu. |
3.1. Aizsargā paša un
citu radītus produktus. Izmantojot piemērus, nosaka
intelektuālā īpašuma un autorības daudzveidīgo aspektu
lietojuma iespējas. |
| |
|
3.2. Diskutē par zinātnes kā
ilgtspējīga resursa nozīmi, ar piemēriem pamato atklājumu un
inovāciju nozīmību sabiedrības un ekonomikas attīstībā, lai
attīstītu jaunu vērtību vai produktu. |
| |
3.2. Attīstot uzņēmējdarbībai
svarīgās komunikācijas prasmes, nosaka patērētāju problēmas
un piedāvā jaunus risinājumus vai uzlabotus produktus, kas
varētu veicināt attīstību un ilgtspēju. |
3.3. Diskutē un kritiski izvērtē
lēmumu pieņemšanas procesu, uzdrīkstēšanos un radošu pieeju
jaunu produktu radīšanā. |
| 3.2. Atlasa un analizē
informāciju par uzņēmuma dibināšanas un likvidēšanas
nosacījumiem; prezentē ideju un plāno sava iespējamā nākotnes
uzņēmuma darbību. |
3.3. Modelē sava
uzņēmuma darbību, tā būtiskākos resursus un procesus
ražošanā un pakalpojuma sniegšanā, lai plānotu savu
komercdarbību. |
3.4. Analizē dažādas
komercdarbības formas ekonomiski un juridiski, aprēķina
alternatīvās izmaksas, lieto atšķirīgas argumentācijas
stratēģijas, lai izteiktu viedokli par atbilstošāko
komercdarbības formu noteiktā situācijā. |
| |
|
3.5. Izmantojot radošo un dizaina
domāšanu, saskata iespējas uzlabot esošo situāciju. Grupās
izstrādā biznesa ideju un plānu, saimniecības nozares
attīstības plānu vai produkta attīstības koncepciju dažādos
mērogos un prognozē produkta virzības stratēģiju tirgū. |
| |
|
3.6. Pārliecinās par saimnieciskās
darbības finansēšanas iespējām, realizē savu produkciju
vietējas nozīmes uzņēmējdarbības pasākumos, lai, veicot
saimnieciskās darbības uzskaiti, analizētu savas
uzņēmējdarbības rentabilitāti. |
| |
|
3.7. Analizē dažādu saimniecības
nozaru un uzņēmumu attīstības iespējas, izvērtējot
konkurētspēju, nepieciešamos resursus un attīstības
priekšnoteikumus, nosaka iespējamos riskus un izstrādā
priekšlikumus to novēršanai. |
| 3.3. Atlasa un analizē
informāciju par darba samaksas un darba tiesiskā regulējuma
variantiem Latvijā un sadarbojoties veido kopīgu priekšrocību
un trūkumu apkopojumu, lai spētu izvērtēt un noslēgt savai
darbībai atbilstošu līgumu. Skaidro darba algas veidošanās
principus, tos praktiski modelējot dotajos scenārijos, kā arī
skaidro nodokļu nomaksas nozīmi un ietekmi uz valsts budžeta
veidošanos. |
3.4. Pēta dažādus darba
samaksas variantus Latvijā, lai, balstoties uz darba tiesību
sistēmu un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, skaidrotu
samaksu ietekmējošos faktorus un atšķirības dažādās
valstīs. |
3.8. Argumentē
cilvēkresursu nozīmību uzņēmējdarbībā, raksturo galvenās
cilvēkresursu vadīšanas darbības uzņēmumā un to
atšķirības dažādu nozaru uzņēmumos. Analizē dažādu
paaudžu darbinieku motivējošos faktorus. |
| 3.4. Nosaka dažādus privātpersonas
riskus un to novēršanas iespējas, lai plānotu tiesiskās
aizsardzības pasākumus un garantētu savas dzīvības,
veselības, finanšu līdzekļu un īpašuma drošību. |
3.5. Nosaka dažādus
uzņēmējdarbības riskus un to novēršanas iespējas, lai
plānotu tiesiskās aizsardzības pasākumus un garantētu finanšu
līdzekļu un īpašuma drošību. |
3.9. Salīdzina nacionālās un
starptautiskās finanšu, patērētāju, komerctiesību un nodokļu
tiesību normas un tiesībsargājošo institūciju darbību,
analizē tiesību normu piemērošanu dažādās dzīves
situācijās, lai izvērtētu patērētāja un uzņēmēja tiesību
aizsardzības mehānismus. |
| 3.5. Pārvalda savus
finanšu līdzekļus, lai, analizējot savu budžeta piemēru,
dzīvotu tā ietvaros, nepieļautu pārtēriņu ikdienas
situācijās un rastu iespējas ieņēmumus palielināt. |
3.6. Analizē dažādus
finanšu līdzekļu izlietojuma un ieguldījuma veidus, finanšu
pakalpojumu cenas, alternatīvas izmaksas un to ietekmi uz
personīgo budžetu. |
3.10. Argumentē, kā
dažādi faktori ietekmē naudas vērtību dažādos laikos lokāli
un globāli, analizējot konkrētās ekonomiskās situācijas,
izvērtē norēķinu veidu piemērotību, riskus un to novēršanas
iespējas. |
| |
|
3.11. Atšķir dažādus finanšu
tirgus un to īpatnības (banku sektors un aizdevumi/uzkrājumi,
akciju tirgus, obligāciju tirgus, savstarpējās aizdevumu
platformas), skaidro katra tirgus attīstības tendences, lai
izvērtētu personīgos ieguvumus vai zaudējumus tirgus izmaiņu
rezultātā. |
| 3.6. Salīdzina valstu vai reģionu
saimniecības struktūras un saskata sakarību starp noteiktu
nozaru attīstību un pieejamajiem resursiem, saražoto preču un
pakalpojumu apjomu. |
3.7. Raksturo saimniecības nozaru
izvietojuma likumsakarības valstīs, reģionos un pasaulē,
novērtējot teritorijas saimniecības attīstību ietekmējošo
faktoru nozīmi. |
3.12. Analizē un skaidro mūsdienu
starptautiskās saimniecības organizēšanas un darbības
principus (transports, komunikāciju tehnoloģijas, loģistika), to
ietekmi uz izmaiņām valsts, reģiona un pasaules saimniecības
telpiskajā struktūrā un sabiedrībā, preču un pakalpojumu
plūsmu virzieniem un apjomu. |
| |
|
3.13. Analizē ilgtspējīgas
darbības priekšrocības dažādos mērogos (tajā skaitā
pilsēta kā sistēma) un plāno ilgtspējīgas izaugsmes
pasākumus, izvērtējot gan personiskos, gan sabiedrības kopējos
ieguvumus no šo darbību veikšanas. |
| 4.
Apzinoties un iepazīstot kultūru daudzveidību un globalizācijas
procesus, izprotot dažādu kultūru atšķirības un konfliktus,
rodas cieņa starpkultūru saskarsmē. |
| 4.1. Izmantojot piemērus,
analizē dažādu kultūru izpausmes, to materiālās un garīgās
vērtības un pieredzi, lai attīstītu iecietību un prasmi
rīkoties dažādās situācijās, balstoties savās un cienot citu
vērtības. |
4.1. Meklē un atrod
kopsakarības starp notikumiem dažādos vēstures periodos un
sabiedrībās, skaidro, ka vērtības laika gaitā var mainīties
un kā tās ietekmē aktuālu lēmumu pieņemšanu. To darot,
analizē dažādu pretrunīgu vērtību līdzāspastāvēšanu,
meklē kopējās ētiskās vērtības dažādās kultūrās,
reliģiskajās tradīcijās. |
4.1. Skaidro analoģijas
starp lokāliem un globāliem notikumiem dažādās sabiedrībās
un pretrunīgu vērtību līdzāspastāvēšanu gan pagātnē, gan
tagadnē, lai pilnveidotu savu priekšstatu par dažādām
rīcības iespējām vērtību plurālisma apstākļos un veidotu
savas ētiskas, likumīgas un pamatotas rīcības stratēģijas
situācijām, kurās jāsaskaras ar citu vērtībām. |
| |
|
4.2. Analizē reliģisko tradīciju
kā mainīgu vēstures fenomenu un tās lomu dažādos konfliktos.
Diskutē par starpetnisko iecietību dažādos saskarsmes
apstākļos un izvērtē indivīdu rīcības izpausmes tajos. |
| 4.2. Analizē piemērus publikācijās
par reliģisko kopienu darbību, lai apzinātos vērtības,
iecietīgi izturas pret reliģiskajām tradīcijām. |
4.2. Skaidro, kā reliģijas radušās
vēstures gaitā un kā tās mainās mijiedarbībā ar kultūru,
analizē atšķirības starp skaitliski lielajām pasaules
reliģijām, lai izprastu starpreliģiju dialoga nozīmi un jaunu
reliģisku kopienu veidošanās iemeslus. |
4.3. Analizē dažādu reliģiju
attīstību un jaunu reliģisku kustību veidošanās iemeslus.
Skaidro reliģijas iekļaujošo un izslēdzošo dabu mūsdienu
sabiedrībā un tiesības mainīt reliģisko piederību. |
| 4.3. Izzina Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un
iesaistās tā aizsargāšanā un saglabāšanā. Veido pamatotu
viedokli par kultūras mantojumu, tajā skaitā kristietības
ietekmē veidojušos, kā kopīgas vēsturiskās un sociālās
atmiņas avotu. |
4.3. Iesaistās
kultūrvēsturiskā mantojuma kopšanā un saglabāšanā,
piedāvā ieteikumus citām iespējamām, ar kopšanu un
saglabāšanu saistītām aktivitātēm. |
4.4. Izpēta un pierāda
kultūras mantojuma kā kopīgas vēsturiskās atmiņas avota
nozīmi, tā lomu etniskās un nacionālās identitātes
stiprināšanā, lai veidotu saikni ar pagātni. |
| |
|
4.5. Popularizē plašākai
sabiedrībai autentiskas liecības par vēstures notikumiem un
procesiem, lai iesaistītu plašāku sabiedrību vēstures liecību
saglabāšanā. |
| |
4.4. Raksturo dažādu kultūru un to
elementu telpisko izvietojumu pasaulē, izmantojot informācijas
avotus un kartogrāfiskos materiālus. |
4.6. Skaidro kultūrainavu
atšķirības dažāda mēroga teritorijās un izmaiņu cēloņus,
veicot gadījumu studiju izpēti un izmantojot informācijas
avotus. |
| 5. Laika
gaitā sabiedrība cilvēku daudzveidīgas darbības un citu
cēloņu ietekmē piedzīvo pārmaiņas. |
| 5.1. Salīdzina dažādus vēstures
periodizācijas veidus un atšķirīgus vēstures interpretācijas
piemērus. Skaidro, ka vēsture ir strukturēta pagātnes
interpretācija, ko var skaidrot atšķirīgi atbilstoši dažādu
sabiedrības grupu interesēm, ar piemēriem pamato, kā vēstures
interpretācija ietekmē sabiedrības rīcību. |
5.1. Argumentēti skaidro, ka
vēsture ir strukturēta pagātnes interpretācija, ko iespējams
periodizēt, izmantojot dažādus kritērijus, kā arī skaidrot
atbilstoši dažādām interesēm. Analizējot atšķirīgas
vēstures interpretācijas, secina, ka var izmantot vienus un tos
pašus notikumus, bet uzsvērt atšķirīgus to cēloņus,
izpausmes un sekas, līdz ar to radot atšķirīgus stāstus par
pagātni. |
5.1. Veido un patērē produktus,
kuros iekļauta vēstures interpretācija. Izmantojot savu
personisko pieredzi, analizē, kā vēstures interpretācijas
mijiedarbojas ar mūsdienu politisko un sociālo vidi, komerciju,
mārketingu un kultūru. |
| |
5.2. Salīdzina dažādas laika
izpratnes, skaidro, kā cilvēku rīcību un sabiedrības
attīstību ietekmē izpratne par laiku. |
5.2.
Pēta laika apzīmējumu (tajā skaitā "labie, zelta laiki",
"sliktie, jūga laiki") interpretācijas dažādos vēstures
periodos, nosaka to mērķus, kritērijus un ietekmi, argumentē,
kā attieksme pret dažādiem laika periodiem atklāj konkrētajā
sabiedrībā kultivētās un individuālās vērtības un ietekmē
sociālos procesus šajā sabiedrībā. |
| 5.2. Izmantojot Latvijas un pasaules
20. gs. vēstures piemērus, skaidro, kāpēc indivīda apziņa ir
subjektīva un atmiņa ir selektīva, lai atklātu, kā saskarsmē
ar citiem veidojas vēsturiskā atmiņa un vēsturiskā
apziņa. |
5.3. Salīdzina dažādu
"stāstītāju" vēstures stāstus par vieniem un tiem pašiem
notikumiem un pamato, ka vēstures stāsts ir vienlaikus vienots un
atšķirīgs dažādos līmeņos – lokālajā, nacionālajā,
reģionālajā, eiropeiskajā un globālajā. |
5.3. Izmantojot naratīvu un diskursa
jēdzienu, salīdzina un atpazīst dažādas cilvēku dzīves un
notikumu interpretācijas, skaidro atšķirības vēstures un
aktuālo procesu kontekstā. |
| |
5.4. Pēta vēsturisko notikumu
daudzveidību lokālajā, nacionālajā, Eiropas un pasaules
līmenī, to cēloņsakarības, analizējot sabiedrības
attīstības procesus. |
5.4. Dažādām auditorijām skaidro
cilvēka domāšanas rezultātu saistību ar notikumiem un
pārmaiņām sabiedrībā, pamatojoties uz analoģijām starp
dažādu ideju attīstību un vēstures kontekstu. |
| 5.3. Analizējot indivīda rīcības
piemērus dažādās vēstures situācijās, skaidro, kā cilvēka
individuālās īpašības un vēsturiskie apstākļi ietekmē
cilvēka un sabiedrības mijiedarbību. |
5.5. Argumentē, ka indivīda rīcību
dažādos vēstures posmos nosaka gan cilvēka individuālās
īpašības, gan arī vēstures situācijas, lai skaidrotu cilvēka
un sabiedrības mijiedarbības pamatprincipus un modelētu savu
rīcību. |
5.5. Argumentē, kāpēc pagātnes un
tagadnes notikumi, procesi un fenomeni tiek uztverti ar shēmu,
arhetipu, stereotipu un mītu palīdzību, lai izskaidrotu, kāpēc
indivīdiem un sabiedrībai ir vēlme identificēties ar pagātnes
notikumiem, un atšifrē dažādu sabiedrības grupu domāšanas un
rīcības paradumus. |
| 5.4. Izmantojot konkrētus
piemērus, pamato, ka ikvienas nācijas vēsture ir unikāla, bet
vienlaikus tā ir arī pasaules vēstures sastāvdaļa. |
5.6. Izvērtē faktus par
nācijas vēsturi, lai pamatotu, ka ikvienai nācijai ir savs
vēstures stāsts par "kopīgo pagātni". |
5.6. Argumentēti skaidro,
kāpēc un kā kolektīvā identitāte un ar to saistītās
telpiskās struktūras laika gaitā mainās, lai izprastu šo
izmaiņu cēloņus un sekas, veidojot atbildīgu attieksmi pret
pagātni. |
| |
|
5.7. Analizējot saprašanās
problēmas un sensitīvisma ietekmi uz komunikāciju
multikulturālā (multietniskā, multireliģiskā) sabiedrībā, ar
piemēru palīdzību novērtē līdzīgas problēmsituācijas
pagātnē un tagadnē. |
| |
5.7. Skaidro, kā vēsturē notikusi
cīņa par resursiem, kā resursu pieejamība ietekmējusi
vēstures gaitu, kā vide un saimniecība mijiedarbojas ar
sabiedrību un tās kultūru pagātnē un mūsdienās. |
5.8. Ar piemēriem skaidro, kā
vēsturē notikusi cīņa par resursiem un to pieejamība
ietekmējusi vēsturiskās attīstības gaitu, lai iegūtu
priekšstatu par dažādām cilvēku grupām, kas iesaistītas
cīņās par resursiem, un attīstītu izpratni par indivīda
sociālo atbildību. |
| |
5.8. Skaidro iedzīvotāju skaita
izmaiņu telpiskās likumsakarības pasaulē, to cēloņus un
sekas, saskatot nozīmīgākos valsts vai reģiona dabisko
pieaugumu ietekmējošos faktorus, veicot nepieciešamos
aprēķinus, vērtējot iedzīvotāju demogrāfisko
struktūru. |
5.9. Prognozē iedzīvotāju skaita
izmaiņu dinamiku pašvaldībās, valstīs vai reģionos,
izvērtējot dažādu dabisko pieaugumu ietekmējošo faktoru
nozīmi, un izmanto demogrāfiskās pārejas teoriju un
demogrāfiskos rādītājus, veidojot kartogrāfiskos
materiālus. |
| 5.5. Raksturo un salīdzina
apdzīvojuma un apdzīvotības izmaiņu dinamiku dažāda mēroga
teritorijās, to ietekmi uz apdzīvojuma un apdzīvotības
reģionālo atšķirību veidošanos Latvijā un pasaulē. |
5.9. Skaidro teritorijas apdzīvojuma
un apdzīvotības izmaiņu cēloņus, to ietekmi uz teritorijas
apdzīvojuma sistēmas, apdzīvoto vietu funkciju un cilvēka
dzīves vides izmaiņām attīstītajās un attīstības valstīs,
analizējot iekšzemes un starptautiskās migrācijas un valstu vai
reģionu ekonomiskās izaugsmes rādītāju telpiskās
likumsakarības. |
5.10. Analizē pilsētas telpisko
struktūru, saskata tās attīstības posmus un faktorus, kas tos
ietekmē, funkcionālo zonu izmaiņas, salīdzinot dažādu
pilsētu telpiskos plānojumus ar teorētiskajiem modeļiem un
veidojot kartogrāfiskos materiālus. |
| 6. Jebkurš
informācijas avots, kas ataino norises sabiedrībā pagātnē un
mūsdienās, ir vērtējams kritiski. |
| 6.1. Atrod, atlasa, novērtē un
izmanto informāciju saskaņā ar konkrētajām vajadzībām un
mācību mērķiem. |
6.1. Salīdzina informācijas avotu
daudzveidību pēc noteiktiem kritērijiem, nosaka to uzticamību.
Apkopo šo informāciju un secina. Izmanto uzticamos avotos gūto
informāciju saviem mācību mērķiem. |
6.1. Analizē dažādus avotus,
izmantojot kritērijus informācijas kvalitātes izvērtēšanai,
lai pilnveidotu savas analītiskās spējas un argumentētu
spriedumu veidošanas prasmi, veidotu savu viedokli un konfrontētu
to ar citu viedokļiem. |
| 6.2. Atšķir faktos un pierādījumos
balstītas zināšanas no nepamatotiem viedokļiem, uzskatiem un
maldīgas informācijas, lai, izmantojot kritērijus, pilnveidotu
savas analītiskās spējas. |
6.2. Atšķir zinātniskās izziņas
formas no zinātnes alternatīvām, kritiski izvērtē avotus,
interpretē faktus un vispārina teorētisko pamatu, lai iegūtu
patiesu informāciju un radītu jaunas zināšanas. |
6.2. Plāno pētījuma soļus, lai
grupētu informāciju un lietpratīgi, kritiski analizētu faktus
un viedokļus, lai veidotu savu viedokli un izvērtētu
cēloņsakarības. |
| 6.3. Interesējas par piekļuves
iespējām informācijai un satura izmantojamību sociālajos
medijos, analizē dažādu pieredžu, pārliecību un vērtību
lomu. Veido un izplata vēstījumu digitālajā telpā, apzinoties
informācijas konstruēšanu, kritiski novērtē savas un citu
dažādās identitātes, analizē pieejamā satura ietekmi. |
6.3. Izmanto falsificētas
informācijas pārbaudes kritērijus un metodes, analizē mediju
saturu un tajā atšķir faktus, atpazīst manipulāciju un
izplatītākās loģikas kļūdas. |
6.3. Plānojot pētniecības
darbības, argumentēti grupē procesus un notikumus nozīmīgos un
mazāk nozīmīgos, lai patstāvīgi un kritiski izvērtētu
dažādos informācijas avotos iegūtos faktus un viedokļus un uz
to pamata izvērtētu savu viedokli. |
| 6.4. Ar piemēriem pamato, kā
sociālā saskarsme virtuālajā (digitālajā) telpā un laikā
maina reālās attiecības, lai atbildīgi, empātiski izvēlētos
un attīstītu atbilstošas saskarsmes metodes dažādās
situācijās. |
6.4. Analizē viedokļu līderu
komunikāciju virtuālajā (digitālajā) telpā un laikā, lai
vērtētu izvēlētās komunikācijas kultūras ietekmi uz
sociālajiem procesiem un indivīda paradumiem. |
6.4. Kritiski analizē privātā,
valstiskā un nevalstiskā sektora komunicēšanu un sadarbību
tiešsaistē, izvērtē valsts un uzņēmuma tēla veidošanas
piemērus, lai diskutētu par dažādu komunikācijas kanālu
izmantojuma ietekmi uz klientu (mērķauditoriju). |
| 6.5. Novērtē komunikācijas procesa
psiholoģiskos aspektus informācijas avotos, skaidro uztveres un
vērtēšanas prasmju nozīmi informācijas apstrādē saistībā
ar komunikatora pievilcību, lai īstenotu savas un citu
intereses. |
6.5. Sadarbojas, apgūstot prasmes
objektīvi analizēt informāciju komunikācijā, veido deduktīvus
un induktīvus spriedumus, praktiski izzina uztveres un
vērtēšanas prasmju nozīmi informācijas apstrādē. |
6.5.
Veic padziļinātu izpēti, analizējot aktuālos pētījumus un
zinātniskās interpretācijas vēsturē, sociālo zinātņu
nozarēs, prognozē to nozīmi cilvēku dzīvē nākotnē. Ar
saviem secinājumiem iepazīstina dažādas auditorijas. |
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
4. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
| Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
Augstākais apguves līmenis |
| 1. Katru
laikmetu un sabiedrību raksturo tai specifiskas kultūras
pazīmes, kas radoši tiek izteiktas dažādos mākslas veidos |
| 1.1. Iepazītajos mākslas darbos
(vizuālos, audiālos, muzikālos, literāros, skatuviskos) un
kultūras procesos saskata dažādu kultūru galvenās
raksturojošās pazīmes – idejas, zīmes un simbolus. Pēc
konkrētām pazīmēm grupē vienai kultūrai raksturīgas
izpausmes. |
1.1. Atšķir kultūru raksturojošās
pazīmes nozīmīgākajos kultūrvēsturiskajos periodos un
dažādos pasaules reģionos. Raksturo katra kultūrvēsturiskā
perioda, reģiona un mūsdienu kultūru dažādību un mākslas
starpdisciplinaritāti. Saskata paralēles un atšķirības
līdzīga satura viena mākslas veida darbā (vizuālā, audiālā,
muzikālā, literārā, skatuviskā) un citos mākslas veidos. |
1.1. Salīdzina dažādu
kultūrvēsturisko periodu un reģionu kultūru un to
raksturojošās pazīmes dažādos mākslas darbos (vizuālos,
audiālos, muzikālos, literāros, skatuviskos,
starpdisciplināros). Izmanto savu pieredzi, ar mākslas piemēriem
skaidrojot dažādu kultūru atsauces laikmetīgajā mākslā.
Novērtē un pieņem sev atšķirīgu viedokli zīmju un simbolu
interpretācijā. |
| |
1.2. Raksturo un vērtē, kā
kultūras izpausmēs un 20. un 21. gs. dažādu vizuālās
mākslas veidu darbos un arhitektūras objektos, t. sk.
laikmetīgajā mākslā un Latvijas kultūrvidē, izmantotie
vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļi atklāj dažādas idejas
un sabiedrības vērtības. |
1.2. Mērķtiecīgi izvēlas un lieto
vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus (līniju, laukumu,
formu, krāsas, kontrastu, kompozīciju, citus laikmetīgās
mākslas izteiksmes līdzekļus) radošas idejas īstenošanai un
analizē to nozīmi satura veidošanā, atsaucas uz dažādu
kultūrvēsturisko periodu kontekstiem, argumentēti diskutē un
uzklausa atšķirīgus viedokļus par piedāvāto ideju. |
| 1.2. Saskata specifisku izteiksmes
līdzekļu (kompozīcijas, sižeta vizuālas, audiālas un satura
dramaturģijas), kultūras zīmju un simbolu lietojumu
audiovizuālajā mākslā un kultūrā un to nozīmi satura
veidošanā. |
1.3. Analizē kultūras zīmju un
simbolu lietojumu daudzveidīgajā audiovizuālajā mākslā un
vērtē to izmantošanas iespējas individuālajā un kopienas
saziņā un plašsaziņā. |
1.3. Prognozē vizuālās un
audiovizuālās mākslas izmantošanas iespējas pārraidīt
kultūras zīmes un simbolus dažādu kopienu iekšējai un
savstarpējai komunikācijai. |
| 1.3. Savas idejas īstenošanai
radošā uzdevumā lieto mūzikas, teātra, vizuālās un
audiovizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus, simbolus un
zīmes. |
1.4. Savas vai grupā saskaņotas
idejas īstenošanai radošā darbā vai projektā lieto vizuālās
un audiovizuālās mākslas izteiksmes līdzekļus, simbolus un
zīmes. Argumentē savu izvēli. |
1.4. Mērķtiecīgi lieto vizuālās,
audiovizuālās un laikmetīgās mākslas (redīmeida,
instalāciju, performances) izteiksmes līdzekļus, simbolus un
zīmes radošas idejas īstenošanai un argumentēti analizē to
nozīmi starpdisciplināra mākslas darba saturā. |
| |
1.5. Lieto vizuālās mākslas
tehnikas un tehnoloģijas (skicēšanu, zīmēšanu, estampa
tehnikas, glezniecību dažādās tehnikās, tēlniecības veidus
dažādos materiālos, redīmeidu u. c.) darbam divās un
trijās dimensijās vizuāli plastiskā materiālā, instalāciju
un performances veidošanā. |
1.5. Argumentē un kritiski analizē
iedvesmas avotu izteiksmes līdzekļus un to nozīmi vizuālās
mākslas darba interpretācijās un izprot to vērtību
oriģinālas, patstāvīgas idejas radīšanā. |
| |
1.6. Atšķir dažādu mūzikas
vēstures periodu un laikmetīgās mūzikas skaņdarbus un tos
raksturojošos mūzikas valodas elementus (melodiju, skaņkārtu,
ritmu, metru, tempu, dinamiku, mūzikas formu), analizē to
lietojuma mērķus konkrētā komponista mūzikas valodā,
pastarpināti atklājot sava laika sabiedrības vērtības un
idejas. Raksturo stilistikas izpausmes Latvijas komponistu
mūzikā. |
1.6. Analizē dažādu mūzikas stilu,
virzienu skaņdarbus un tiem raksturīgos mūzikas valodas
elementus (melodiju, skaņkārtu, ritmu, metru, tempu, dinamiku,
mūzikas formu), t. sk. laikmetīgajā un populārajā mūzikā.
Salīdzina un vērtē dažādu izpildītājmākslinieku mūzikas
interpretācijas, raksturojot izpildījuma atbilstību konkrētiem
mūzikas stiliem un virzieniem. Vērtē dažādu pasaules reģionu
kultūru (piemēram, Indijas, Āfrikas) ietekmi 20. un 21. gs.
mūzikā, analizē eksperimentus ar ārpusmuzikālo elementu
(trokšņu, neakustisku elementu, klusuma) izmantošanu
laikmetīgajā mūzikā. |
| |
1.7. Radošā muzikālā darbībā
improvizē, izmantojot mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodiju,
skaņkārtu, ritmu, metru, tempu, dinamiku, mūzikas formu). |
1.7. Īsteno savas radošās ieceres
mūzikā, izmantojot mūzikas valodas elementus, kas atbilst
izvēlētās kultūras, laikmeta, stila iezīmēm, muzicēšanas
procesā brīvi lietojot mūzikas izteiksmes līdzekļus (melodiju,
ritmu, metru, tempu, dinamiku, formu u. c.). |
| |
1.8. Sadarbojas kolektīvā
muzicēšanas procesā. Sacer skaņdarbu, ievērojot žanru
atšķirības un lietojot tam atbilstošos izteiksmes līdzekļus.
Veido skandēšanas partitūru. Reflektē par personisko
ieguldījumu muzicēšanas procesā, vērtējot māksliniecisko
sniegumu, emocionālo pieredzi un savstarpējās sadarbības
prasmes. |
|
| 1.4. Mērķtiecīgi interpretē
dzejas, prozas, dramaturģijas darbus, izmanto sižetiski
kompozicionālos un vēstījumu veidojošos aspektus, kā arī
daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus – valodiskos (piemēram,
aliterāciju, asonansi), ritmu veidojošos elementus (piemēram,
atskaņas, pantmēru) laikmetīga literāra darba radīšanai. |
1.9. Salīdzina un interpretē
dažādiem literatūras veidiem un žanriem raksturīgo.
Laikmetīga dzejas, prozas, dramaturģijas darba radīšanai
mērķtiecīgi izmanto sižetiski kompozicionālos un vēstījumu
veidojošos aspektus, daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus –
valodiskos (piemēram, aliterāciju, asonansi) un ritmu veidojošos
elementus (piemēram, atskaņas, pantmēru), izprotot mijiedarbes
procesu literatūrā un individuālā stila veidošanā. |
1.8. Radošā tekstā (dzejā, prozā,
dramaturģijā) izmanto precīzus vārdus un frāzes, izklāstot
detaļas un lietojot atbilstošu valodu, lai sniegtu pārliecinošu
pieredzes, notikuma un tēla atveidi. Interpretē izmantotos
vārdus un frāzes, atklājot tehnisko un radošo meistarību,
analizē, kā vārdu izvēle ietekmē nozīmi un intonāciju, lai
jaunrades darbos izmantotu iepazītās kultūras zīmes. |
| |
|
1.9. Radošajā tekstā izmanto
dažādas tekstveides tehnikas, lai veidotu notikumu secību un
radītu vienotu veselumu, kas veido konkrētu intonāciju un ved uz
iznākumu/atrisinājumu. Rada raitu pieredzes vai notikuma
attīstību, iepazīstinot ar stāstītāju un/vai tēliem,
izmantojot aktuālu problēmu, situāciju vai novērojumu un
piedāvājot vienu vai vairākus viedokļus par to. |
| 1.5. Izvēlas un vērtē literāros
darbus saskaņā ar lasītāja mērķi, lai pētītu lasīšanas
paradumus un analizētu situāciju. |
1.10. Izvēlas un vērtē literāros
darbus saskaņā ar lasītāja mērķi – būt lietpratējam,
jaunradītājam un producentam, lai apzināti veidotu savu
estētisko gaumi. |
1.10. Savā pētniecības tekstā par
literāriem procesiem izmanto precīzu valodas stilu, struktūru,
argumentāciju, izvēloties piemērotu interpretācijas
metodi. |
| |
1.11. Piedzīvojot klātienē vai
izzinot dokumentētus (video, foto, audio, aprakstos) dažādu
teātra, skatuves mākslas formu (dramatiskais teātris, opera,
balets, mūzikls, pantomīma, kustību izrāde, cirks, performance,
stāvizrāde) iestudējumus, analizē tajos lietoto izteiksmes
līdzekļu (aktiermeistarības, režijas, scenogrāfijas,
muzikālā noformējuma u. c.), dažādu vēsturisku teātra
stilu (piemēram, sengrieķu teātra, delartiskās komēdijas,
reālpsiholoģiskā teātra, absurda teātra), žanru (komēdijas,
traģēdijas, drāmas, melodrāmas, farsa) vai to atsauču
lietojumu. Atpazīst pasaules teātra procesus Latvijas teātru
iestudējumos. |
1.11. Klātienē vai dokumentētos
materiālos (video, foto, audio, aprakstos) pēta dažādu laikmetu
teātra virzienus, saskata to atsauces 20. un 21. gs. teātra
mākslā. Saskata sabiedrības procesu ietekmi ētiskajos un
estētiskajos meklējumos teātra mākslā (piemēram, I un II
pasaules kara neglītuma estētiku, buto, Brehta teātri,
postdramatisko teātri). Analizē dažādu laikmetu un teātra
virzienu ietekmi jaunākajos teātra iestudējumos, teatrālos
projektos un festivālos Latvijā. Salīdzina dažādu režisoru
vienas lugas vai līdzīgas tematikas iestudējuma
interpretācijas. |
| 1.6. Lieto aktiermeistarības (runas,
kustību, iztēles) elementus un sadarbojas verbālā,
paraverbālā un neverbālā komunikācijā radošu uzdevumu
īstenošanai. |
1.12. Lieto teātra mākslas
izteiksmes līdzekļus (aktiermeistarību, režiju, scenogrāfiju,
muzikālo noformējumu) dažādu vēsturisku teātra stilu
(piemēram, sengrieķu teātra, delartiskās komēdijas,
reālpsiholoģiskā teātra, absurda teātra) un žanru
(komēdijas, traģēdijas, drāmas, melodrāmas, farsa) elementus
radošu ideju īstenošanai individuāli un grupā. Pamato savas
izvēles. |
1.12. Izmanto 20. un 21. gs.
pasaules teātra virzieniem raksturīgus izteiksmes līdzekļus un
teātra un skatuves mākslas formas radošu ideju īstenošanai.
Argumentē un analizē to nozīmi saturā, diskutē un uzklausa
atšķirīgus viedokļus par savu un grupas sniegumu. |
| |
1.13. Lieto teātra mākslas valodu
iestudējuma vai performances radīšanā, izvēloties idejas
īstenošanai atbilstošus izteiksmes līdzekļus, stilu, žanru un
īstenošanas vidi. Salīdzina savu sniegumu un pieredzi ar
līdzīgas teātra mākslas valodas lietojumu profesionālajā vai
eksperimentālajā teātra mākslā. Diskutē par grupai
nozīmīgām idejām, teātra mākslas valodas iedarbību uz
veidotājiem un skatītājiem. |
|
| 2. Kultūras
procesi un mākslas darbi pauž sabiedrības vērtības, to
pārmantojamību un transformāciju, veido intelektuālo,
estētisko un emocionālo pieredzi |
| 2.1. Klātienē piedzīvo kultūras
notikumus (izstādes, koncertus, literāra darba iepazīšanu,
literārus sarīkojumus, izrādes, kino, starpdisciplinārus
mākslas festivālus) autentiskā vai tai pietuvinātā vidē, lai
gūtu kultūras pieredzi un veidotu paradumu apmeklēt un
piedalīties kultūras pasākumos. Pēc izvēlētiem (mākslas
veida, teritoriāliem, estētiskiem un emocionāliem vai citiem)
kritērijiem atlasa un prezentē piedzīvotos kultūras un mākslas
notikumus. Vērtē savu intelektuālo un emocionālo pieredzi. |
2.1. Vērtē klātienē piedzīvotos
vai dokumentētus (video, audio, aprakstos) kultūras notikumus
pēc mērķtiecīgi izvēlētiem kritērijiem. Individuāli
kritiski reflektē par savu kultūras pieredzi un iedvesmu
jaunradei. Grupā diskutē par māksliniecisko, intelektuālo un
emocionālo pieredzi. |
2.1. Mērķtiecīgi piedalās
kultūras notikumos kā skatītājs vai dalībnieks. Salīdzina
savu intelektuālo, estētisko, emocionālo pieredzi un kritiskās
atziņas ar profesionālu kultūras un mākslas kritiķu
vērtējumiem. Veido ilgtermiņa (semestra, pusgada, gada) notikumu
pārskatu par kultūras un mākslas procesiem pēc izvēlētiem
kritērijiem (mākslas veida, teritoriāliem, estētiskiem un
emocionāliem vai citiem), analizē apkopoto informāciju,
prezentē secinājumus, diskutē ar vienaudžiem par izvēlēm un
ieguvumiem kultūras notikumu pētīšanā. |
| 2.2. Atšķir individuālu autoru
mākslas darbus no radošu komandu veidotiem, saskata
tradicionālā un laikmetīgā mijiedarbi vienā mākslas darbā
vai kultūras norisē (piemēram, Dziesmu un deju svētku
koncertos, Dzejas dienās, mūzikas un teātra festivālos). |
2.2. Raksturo dažādu mākslas veidu
izteiksmes līdzekļu izmantošanu vienā mākslas darbā/kultūras
notikumā, novērtē starpdisciplināru mākslas un kultūras
notikumu laikmetīgas izpausmes, reflektē par to satura un formas
māksliniecisko iedarbību. |
2.2. Salīdzina klātienē vai
dokumentētos materiālos (video, audio, aprakstos) iepazītu
dažādu mākslas veidu laikmetīgas izpausmes un kultūras
mantojuma (materiālā, nemateriālā, digitālās kultūras)
vērtības, to transformācijas. Diskutē par laikmetīgās
mākslas, kultūras mantojuma un tā transformācijas nozīmi
sabiedrībā. |
| 2.3. Atšķir mākslas darbu
oriģinālus no to kopijām, reflektē par to vērtību un nozīmi,
pilnveidojot savu kultūras izpratni. |
2.3. Vērtē mākslas darbu
oriģinālu un to reproducēšanas nozīmi dažādos
kultūrvēsturiskos periodos, oriģinālu nozīmi laikmetīgā
mākslā, autentisku un globālu kultūras procesu
atšķirības. |
2.3. Argumentēti diskutē par
mākslas darbu oriģinālu un reprodukciju attiecībām,
tiražēšanu, citēšanu, t. sk. jauno mediju mākslā. Komentē
mākslas darbu individuālo un personiski emocionālo, ekonomisko
un sabiedrisko nozīmi. |
| 2.4. Izzina materiālās un
nemateriālās kultūras vērtības, tradīcijas savā
dzīvesvietā un pamato, kāpēc tās ir uzskatāmas par kultūras
mantojumu vai varētu kļūt par to. |
2.4. Izzina klātienē un pēta
Latvijas kultūras daudzveidību, analizējot kopīgo un
atšķirīgo Latvijas materiālajā un nemateriālajā kultūras
mantojumā (piemēram, kultūrvēsturisko novadu, tautu, kopienu
kontekstā). Argumentē, kāpēc konkrēti kultūras artefakti tiek
atzīti par kultūras mantojumu. Reflektē par sev nozīmīgo
kultūras mantojumu. |
2.4. Vērtē personisko pieredzi un
individuālo, ģimenes un skolas atbildību un iespējas tradīciju
un kultūras mantojuma pārmantošanā, saglabāšanā un
pārradīšanā laikmetīgos artefaktos. |
| 2.5. Atpazīst Latvijas kultūras
kanona vērtības, raksturo to saikni ar laikmetīgajām kultūras
izpausmēm, salīdzina ar citiem sev un kopienai nozīmīgiem
Latvijas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma
elementiem. Diskutē par dažāda mantojuma nozīmi savā ģimenē,
kopienā. |
2.5. Raksturo Latvijas kultūras
kanona vērtības dažādos kontekstos, mērķtiecīgi integrē
kultūras mantojuma elementus radošā vai pētniecības
(vizuālās mākslas, mūzikas, literatūras, teātra mākslas,
starpdisciplinārā) projektā. Diskutē par Latvijas kultūras
kanona vērtību un citu kultūras mantojuma elementu ietekmi
Latvijas kultūrvides veidošanā. |
2.5. Piedalās kultūras un mākslas
vērtību, daudzveidīgās materiālā un nemateriālā kultūras
mantojuma saglabāšanas (dokumentēšanas, citu
iepazīstināšanas) un pārradīšanas praksēs. Kritiski vērtē
Latvijas kultūras kanonu, piedāvā alternatīvas un
papildinājumus Latvijas kultūras mantojuma popularizēšanai un
saglabāšanai. |
| 2.6. Komentē estētisko, ētisko un
ideoloģisko principu izpausmes dažādu kultūrvēsturisko periodu
mākslas darbos (vizuālajā mākslā, audiovizuālajā mākslā,
arhitektūrā, mūzikā, literatūrā, teātra mākslā), saskata
to saikni ar kultūras mantojumu, t. sk. jauno un digitālo, un
diskutē par kultūras mantojuma nozīmi un mijiedarbi laikmetīgos
mākslas procesos. |
2.6. Salīdzina un interpretē
tipoloģiski līdzīgus, bet dažādos vēsturiskos periodos
tapušus mākslas darbus (vizuālajā mākslā, audiovizuālajā
mākslā, arhitektūrā, mūzikā, literatūrā, teātra mākslā).
Nosaka, kā tajos atspoguļotas konkrētās sabiedrības
vērtības. Diskutē par jaunu tipu rašanos un laikmetīgās
kultūras formu daudzveidību. |
2.6. Vērtē vizuālās un
audiovizuālās mākslas, mūzikas, literatūras un teātra
mākslas darbus, to struktūru, kompozīciju un izpausmes formas,
salīdzina saturiski līdzīgus mākslas darbus dažādos mākslas
veidos. Mērķtiecīgi diskutē par laikmetīgās mākslas darbiem,
starpdisciplināriem mākslas procesiem un izpausmēm, lieto
atsauces uz kultūrvēsturisko periodu pazīmēm, personiskām,
sabiedrības vai grupas kultūras vērtībām, kultūras mantojumu,
argumentē personisko viedokli. |
| |
2.7. Saskata kopsakarības starp
vienaudžu mākslinieciskās jaunrades aktivitātēm un mūsdienu,
kā arī tradicionālajiem kultūras artefaktiem, kultūras
varoņiem, zīmēm un simboliem, rituāliem, svētkiem, Latvijas
reģionu kultūras vērtībām (piemēram, Latvijas
kultūrvēsturiskie novadi, latgaliešu, lībiešu un suitu
kultūrtelpa). |
2.7. Analizē dažādu mākslas veidu
autoru vai autoru kolektīvu jaunrades kopsakarības ar
tradicionālajiem kultūras artefaktiem, kultūras varoņiem,
vērtībām, zīmēm un simboliem, rituāliem, svētkiem. |
| 2.7. Nosauc savas personības
izaugsmē būtiskas vērtības, balstoties uz savu kā mākslas
darba uztvērēja (skatītāja, klausītāja, lasītāja) un
kultūras procesos iesaistīta dalībnieka pieredzi. |
2.8. Analizē savu kā mākslas darba
uztvērēja (skatītāja, klausītāja, lasītāja), kultūras un
sabiedriskos procesos iesaistīta dalībnieka pieredzi personiski
nozīmīgu vērtību sistēmas veidošanā. Sarunā ar vienaudžiem
prot pamatot savu viedokli par kultūras un mākslas nozīmi katra
personībā. |
2.8. Komentē un analizē savu
kultūras un mākslas pieredzi, formulē savas personības
izaugsmē būtiskas ētiskas un estētiskas vērtības, saskata to
atspoguļojumu vai ierosmi mākslā. |
| |
2.9. Saskata savas personības
izaugsmei būtiskas multilingvālās un multikulturālās pasaules
vērtības, pamato savu izvēli. |
2.9. Izvērtē un analizē
patstāvīgi paveikto radošas partnerības projektā, radošās
rakstīšanas vai pētniecības darbā, diskutējot ar vienaudžiem
par iegūto pieredzi un sev nozīmīgām vērtībām reālajā
multikulturālajā vidē. |
| 2.8. Pamato savu kultūras piederību
(vienai vai vairākām grupām, kopienām, tautām, valstīm) un
identitāti ar piemēriem no ikdienas dzīves, personiskās
kultūras pieredzes un piedzīvotā pašizpausmes
aktivitātēs. |
2.10. Komentē kultūras un mākslas
praksē pieredzēto, piederības izjūtu savai dzīvesvietai un
kultūrvēsturiskajam novadam, prezentē savu kultūras piederību
un, diskutējot grupā, kritiski reflektē par kultūras nozīmi
savas un vienaudžu identitātes veidošanā. |
2.10. Sadarbībā ar domubiedru grupu
pēta, kā kultūrvidē (reālajā un digitālajā) radošās un
mākslinieciskās darbības rezultātā izpaužas personiskā un
kopienas identitāte. Reflektē par savas identitātes izpausmēm
reālajā un digitālajā vidē. |
| 3.
Radošajā procesā, iedvesmojoties no kultūras konteksta un
sabiedrības vajadzībām, paplašinās kultūras pieredze, rodas
jaunas idejas un inovācijas |
| 3.1. Radošos uzdevumos dažādos
mākslas veidos (piemēram, vizuālajā un audiovizuālajā
mākslā – arhitektūras maketā, glezniecības, tēlniecības,
grafikas, foto, kino vingrinājumos –, mūzikā –
muzicēšanā, improvizācijā, kompozīciju sacerēšanā –,
literatūrā – dažādu žanru literārajos vingrinājumos –,
teātra mākslā – nelielas formas skatuviskā priekšnesumā)
piedzīvo radošo procesu, paužot savu identitāti un viedokli par
sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Radošo procesu dokumentē un
par to reflektē. |
3.1. Īsteno radošu projektu
(piemēram, mākslas akciju, koncertprojektu, literāru jaunrades
darbu, skatuvisku priekšnesumu, performanci), lai uzlabotu dzīves
kvalitāti, veidotu estētisku vidi, paustu savu nostāju un
risinātu sabiedrībai svarīgus jautājumus. Radošo procesu
dokumentē, analizē, prezentē un par to reflektē. |
3.1. Īsteno radošā sadarbībā
veidotu projektu (grupā) vai māksliniecisku jaundarbu
(individuāli) izvēlētajā mākslas veidā, lai radītu jaunu
māksliniecisku vērtību, kas pamatotu personisko attieksmi
estētiskās un ētiskās kategorijās. Konstruē savai idejai
atbilstošus risinājumus praktiskā darbībā. Prezentē radošā
procesa rezultātu un gaitu. Reflektē par savu sniegumu. |
| 3.2. Lieto raksturošanu,
salīdzināšanu un cēloņsakarības kultūras izpausmju un
mākslas darbu (vizuālu, audiālu, muzikālu, literāru,
skatuvisku) pētīšanai. |
3.2. Analizējot un novērtējot
kultūras izpausmes un mākslas darbus, izvēlas un prasmīgi
izmanto noteiktam mākslas veidam piemērotas analīzes metodes.
Lieto tās savas un citu vienaudžu māksliniecisku pašizpausmju
vērtēšanai. |
3.2. Izmantojot noteiktam mākslas
veidam piemērotas analīzes metodes, pētniecības darbā pēta un
analizē mūsdienu artefaktus, kultūras mantojuma elementus,
tradicionālās vērtības un to izpausmes, prognozē sava
pētījuma attīstības iespējas tālākā profesionālajā
karjerā. |
| 3.3. Daudzveidīgos radošos
vingrinājumos mērķtiecīgi izvēlas un savu ideju izpausmei
izmanto tai piemērotus dažādu mākslas veidu izteiksmes
līdzekļus. |
3.3. Nosaka mērķi radošam
projektam, izvēlas tā īstenošanai dažādu mākslas veidu
piemērotus izteiksmes līdzekļus un prasmīgi tos izmanto. Nosaka
sava darba tematu un ideju, demonstrējot savu pasaules redzējumu,
laikmeta aktualitāti, un izmanto sociālās, kultūras un citu
jomu informāciju, raksturojot to. |
3.3. Izvēlas personīgi aktuālu
mērķi pašpieredzei pētniecības darbā vai idejas to
īstenošanai radošajā (viena izvēlētā mākslas veida) darbā,
procesā vai partnerības projektā, kritiski izvērtē un pamato
izvēlēto izteiksmes līdzekļu un kultūras zīmju izmantošanu,
argumentēti analizē izvēlēto mākslas valodas elementu
atbilstību iecerētā stila iezīmēm. Diskutē par radošo
procesu un rezultātu, uzklausa atšķirīgus viedokļus. |
| 3.4. Lieto ikdienas kultūras un
cilvēku savstarpējo attiecību novērojumus, spontanitāti un
improvizāciju radošajos uzdevumos. |
3.4. Pamatojoties uz dzīves un
mākslas procesu novērojumiem, estētiskiem un ētiskiem
impulsiem, ģenerē jaunas mākslinieciskas idejas, formulē savu
personisko attieksmi pret sabiedrībai un pašam nozīmīgām
idejām un procesiem. Izvēlas radošā projekta mērķus
atbilstoši formulēto ideju nozīmīgumam un īstenošanas
iespējām. |
3.4. Mērķtiecīgi attīsta
vērīgumu, dzīves un mākslas procesu rosinātas intelektuālas,
ētiskas un estētiskas pašreakcijas, dokumentē jaunrades
impulsus. Mākslinieciskās jaunrades procesā realizē sev
aktuālu ideju izvēlētajā mākslas veidā, prognozējot un ar
mākslas līdzekļiem piedāvājot un radot jaunus, provokatīvus
risinājumus sabiedrībai aktuālām problēmām. |
| 3.5. Iepazīst kultūras jomas
organizāciju struktūru, salīdzina savu darbību radošu uzdevumu
veikšanai ar dažādās kultūras nozarēs strādājošo darbības
mērķiem. Plāno personisku darbību radošā uzdevumā un
sadarbojas ar grupas dalībniekiem uzdevuma veikšanai, skaidro
izvēlētās realizācijas veidu. |
3.5. Pēta kultūras jomas un radošo
organizāciju struktūru. Iepazīst šo jomu specifiskas profesijas
(izstādes kurators, mūzikas izpildītāja vai literāta aģents,
tulkotājs, kultūras projektu menedžeris, skaņu, gaismu
operators, videooperators, režisors, producents u. c.), klātienē
pētot profesijā strādājošos. Plāno un organizē sava radošā
projekta gaitu, sadarbojas komandas veidošanā atbilstoši
izvēlētā un iepazītā mākslas veida specifikai. |
3.5. Darbojas motivēti un
konstruktīvi domubiedru grupā, lai radošā sadarbībā veidotu
projektu. Reflektē par grupas veidošanas procesu, darba gaitas
plānošanu un organizāciju. |
| 3.6. Lieto dažādus plānošanas
paņēmienus, t. sk. resursus, radoša uzdevuma veikšanai,
eksperimentē, skaidro risinājuma izvēli. Reflektē un grupā
pārrunā mākslinieciskos un praktiskos risinājumus radošu
uzdevumu īstenošanas gaitai. |
3.6. Praksē pārbauda plānoto
uzdevumu risināšanas paņēmienus radošā projekta
īstenošanai, veido prototipus iecerētajam produktam, grupā
pārrunā un izvēlas idejai atbilstošāko, konkrētai situācijai
piemērotāko un realizācijā iespējamu risinājumu. Dokumentē
eksperimentu un risinājumu izvēles gaitu. |
3.6. Praksē eksperimentē, veido
paraugus un izmēģina dažādus risinājumus māksliniecisko un
sociālo mērķu sasniegšanai, īstenojot radošā sadarbībā
veidotu projektu. Izmanto izvēlēto mākslas veidu profesionālu
speciālistu konsultācijas projekta gaitā. Dokumentē risinājuma
izvēles procesu. |
| 3.7. Vērtē un analizē savu un
pārējo dalībnieku māksliniecisko sniegumu un/vai sadarbības
rezultativitāti individuāli un/vai grupā veidotā radošā
uzdevumā. |
3.7. Izvērtē radošā projekta
mērķu realizāciju un īstenošanas procesu, t. sk. izvēlēto
māksliniecisko līdzekļu iedarbību uz skatītāju vai radošā
darba uztvērēju, darba procesu un sava vai katra grupas
dalībnieka ieguldījumu mērķa sasniegšanā. Analizē vai
modelē, kā šo produktu uztvers citi (piemēram, cita paaudze,
kopiena, reģiona kultūrai piederīgie). |
3.7. Analizē radošā sadarbībā
veidota kultūras/mākslas projekta vai pētījuma rezultātus,
vērtē tā nozīmi plašākā mērogā, atsaucas uz sabiedrības
aktualitātēm, atšķirīgu uzskatu un tradīciju radītiem
konfliktiem, diskutē par mākslas valodas iespējām sabiedrības
procesos. |
| 3.8. Akceptē viedokļu dažādību
par mācību laikā iepazītiem mākslas darbiem un kultūras
procesiem, radošo uzdevumu rezultātiem. |
3.8. Radošā projekta vai literāra
darba radošā interpretācijā saskata un izvērtē domubiedru
grupas un profesionāļu viedokļus par atšķirīgu līdzekļu
izmantošanu līdzīgas tematikas darbos, akceptējot dažādus
viedokļus. Argumentācijai izmanto avotus, t. sk. tīmekļa
resursus, ievērojot atsauču lietošanu un autortiesību
normas. |
3.8. Prezentējot, producējot vai
publicējot savu vai grupas jaunrades darbu vai pētījumu,
sadarbojas ar citiem grupas dalībniekiem, izsaka un uzklausa
argumentētu, vērtējošu viedokli. Izmanto atbilstošā mākslas
veida specifisko terminoloģiju un analīzes metodes citu snieguma
kritiskai vērtēšanai, ievēro ētikas un tiesiskuma principus.
Diskutē par snieguma māksliniecisko un individuālo vērtību,
reflektē par savai profesionālajai karjerai noderīgo. |
| 3.9. Piedzīvo jaunas,
mākslinieciskas realitātes konstruēšanas pieredzi un pozitīvas
emocijas pašizpausmē. |
3.9. Piedzīvo radoša procesa un
jaunrades prieku, pozitīvas emocijas vizuālajā mākslā,
mūzikā, literārā darbībā, skatuviskā priekšnesumā vai
uzvedumā, improvizācijā un rezultatīvā komandas
sadarbībā. |
3.9. Analizē savu pieredzi, piedzīvo
pozitīvas emocijas projekta īstenošanas gaitā un gandarījumu,
prezentējot, producējot vai publicējot radošās darbības
veikumu. Reflektē par procesu un rezultātu. |
| 3.10. Lieto skaidru, izteiksmīgu un
pārliecinošu runu, mērķtiecīgus žestus, orientējas telpā un
pārvalda savu ķermeni atbilstoši uzstāšanās mērķiem
efektīvas publiskas uzstāšanās nodrošināšanai un sadarbībai
ar auditoriju. |
3.10. Uzskatāmi un pārliecinoši
prezentē savu radošo vai pētniecības darbu, izvēloties un
pielāgojot uzstāšanās saturu, formu un izpildījumu situācijai
un auditorijai, piedāvājot izsvērtu savu izvēļu/apgalvojumu
pamatojumu. Sadarbojas ar auditoriju, analizējot un diskutējot
par sava darba rezultātu un pieņemot atšķirīgus
viedokļus. |
|
| 4. Kultūras
procesi rada pārmaiņas sabiedrībā. Mākslas darbiem ir
mākslinieciska, sociāla un ekonomiska vērtība |
| 4.1. Apkopo iespaidus par
iepazītajiem kultūras procesiem un mākslas darbiem
(vizuālajiem, audiālajiem, audiovizuālajiem, literārajiem,
skatuves, starpdisciplinārajiem), lai izvērtētu sava laikmeta
kultūras izpausmju, t. sk. mākslas, mijiedarbi ar laikmeta
sociāli politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem. Raksturo
dažādu mākslas darbu idejas un vērtības, komunicējot
sabiedrībā. |
4.1. Patstāvīgi spriež par
kultūras procesiem un mākslas darbiem (vizuālajiem,
audiālajiem, audiovizuālajiem, literārajiem, skatuves,
starpdisciplinārajiem), lai salīdzinātu sava laikmeta kultūras
un mākslas procesus, to māksliniecisko potenciālu un nozīmi
sabiedrības vērtību veidošanā un prezentēšanā. Saskata
mākslas, kultūras un citu cilvēka dzīves jomu (zinātņu,
politikas, sadzīves, reliģijas) kopsakarības konkrētos
kultūrvēsturiskos periodos un mūsdienās un diskutē par
tām. |
4.1. Argumentēti diskutē par
kultūras procesiem un mākslas darbiem (vizuālajiem,
audiālajiem, audiovizuālajiem, literārajiem, skatuves,
starpdisciplinārajiem), izvērtējot sava laikmeta kultūras un
mākslas vērtības, komunicē par tām sabiedrībā, novērtē to
ietekmi uz politiskiem, reliģiskiem, ekonomiskiem un globāliem
procesiem, kā arī citām dzīves jomām, t. sk. sociāli un
politiski aktuālu jautājumu risināšanu. |
| 4.2. Izzina personību (mākslinieku,
arhitektu, mūziķu, komponistu, literātu, tulkotāju, aktieru,
režisoru u. c.) lomu kultūras un mākslas procesos pagātnē un
mūsdienās un viņu nozīmi sabiedrības pārmaiņu procesos. |
4.2. Analizē personību
(mākslinieku, arhitektu, mūziķu, komponistu, literātu,
tulkotāju, aktieru, režisoru u. c.) lomu kultūras un mākslas
vēsturē, kultūras un sabiedriskajos procesos mūsdienās, viņu
ietekmi uz jaunu stilu veidošanos un pārmaiņām
sabiedrībā. |
4.2. Pēta radošo personību
(mākslinieku, arhitektu, mūziķu, komponistu, literātu,
tulkotāju, aktieru, režisoru u. c.) un sabiedrības savstarpējo
ietekmi, 20. un 21. gs. ētisko, estētisko, politisko,
sociālo un ekonomisko procesu atsauces laikmetīgo autoru
daiļradē. |
| 4.3. Radošos vingrinājumos iepazīst
laikmetīgo mākslu, diskutē par tās iespējām sabiedrības
procesu pētīšanā un ietekmēšanā. Raksturo, kā mākslā tās
autori/radītāji pauž savu attieksmi pret sabiedrībai aktuāliem
un diskutabliem jautājumiem, dažādu kopienu atšķirīgajām
vērtībām. |
4.3. Radošā projektā pēta un
analizē mākslas valodas iespējas sabiedrības saliedēšanā un
iecietības veidošanā mūsdienās, kultūras ietekmi uz
sabiedrības procesiem. |
4.3. Vienaudžu auditorijā demonstrē
radošu partnerības projektu vai prezentē jaunrades vai
pētniecības darbu, ar auditoriju pārrunā līdzdalības nozīmi
sociālajos procesos un to, kā radošās darbības rezultāts var
radīt inovatīvas pārmaiņas sabiedrībā, diskutē par mākslas
darbu un kultūras procesu nozīmi starpkultūru
komunikācijā. |
| 4.4. Atšķir kultūras artefakta
(mākslas darba, izstādes, skaņdarba, koncerta, izrādes) kā
kultūras industrijas produkta mākslinieciskās kvalitātes
vērtību, sociālo nozīmi un ekonomisko vērtību, izprotot šo
triju kategoriju saistību un pretrunīgumu. |
4.4. Pamatojoties radošajā projektā
gūtajā pieredzē, raksturo situācijas, kurās kultūras
mantojums vai tā elementi kļūst par radošās ekonomikas vai
uzņēmējdarbības resursu, mākslas darbi un kultūras procesi
izprotami kā tautsaimniecības resursi ar noteiktu māksliniecisku
un tirgus vērtību, prognozējamu auditoriju un lietotājiem.
Diskutē par laikmetīgās mākslas iespējām kritiski vērsties
pret patērniecības ideoloģiju un tās negatīvajām sekām. |
4.4. Raksturo radošas personas un
komersantu sadarbību mākslas darba un kultūras produkta
tapšanā. Analizē, kā mijiedarbojas mākslinieciskās jaunrades
aktivitātes un uzņēmējdarbība un kā komunikācijas kanālu un
instrumentu (piemēram, reklāmas, mediju) izvēle ietekmē
mākslas darbu vai kultūras procesu ekonomisko vērtību. Kritiski
vērtē šīs ietekmes pozitīvos un negatīvos aspektus. |
| 4.5. Atšķir dažādus mākslas
produktu radīšanas mērķus un platformas, piemēram, mākslu kā
sociālu akciju vai jaunas estētiskas realitātes konstrukciju,
mūziku kā nacionālo vērtību un tradīciju pārmantotāju vai
izklaidi, literatūru kā individuālas personības intelektuālās
un emocionālās bagātināšanās procesu vai kādas domubiedru
grupas politisku manifestāciju, teātri kā institūciju ar
mākslinieciskiem mērķiem vai kopienas projektu ar sociāliem
mērķiem. Pārrunā komerciālas un nekomerciālas mākslas,
profesionālas mākslas un amatiermākslas atšķirības. |
4.5. Skaidro atšķirības starp
mākslas produkta radīšanas mērķiem – mākslas darbs kā
mākslinieciska un autora darbībai personiska vērtība, mākslas
darbs kā komercprodukts, mākslas darbs kā pilsoniskās
līdzdalības veidotājs, mākslas darbs kā sociāls vai politisks
komentārs, mākslas darbs ar terapeitisku funkciju, mākslas darbs
ar manipulatīvu funkciju. |
4.5. Argumentēti diskutē par
laikmetīgās mākslas (vizuālās un audiovizuālās mākslas,
mūzikas, literatūras, teātra mākslas un starpdisciplināras
mākslas) nozīmi pilsoniskās līdzdalības veidošanā un
mākslas produkta radīšanas mērķiem. Pamato ar piemēriem no
savas pieredzes. |
| 4.6. Veic pētniecības uzdevumu, lai
noskaidrotu savu vienaudžu kultūras patēriņa motivāciju,
salīdzina dažādu vienaudžu grupu interešu un kultūras
patēriņa sakarības. |
4.6. Novēro, pēta, analizē un
diskutē par vienaudžu kultūras interesēm un izklaides
vajadzībām, lai izprastu kultūras piedāvājuma un pieprasījuma
mainīgumu. |
4.6. Pēta, iesaista izpētē citus un
pārrunā ar saviem vienaudžiem vai apkaimes iedzīvotājiem, kā
dažādu cilvēku grupu (kopienu) kultūras intereses, vajadzības
un mainīgi kultūrvides apstākļi ietekmē kultūras un mākslas
patēriņa paradumus, pieprasījumu un lietošanas motivāciju.
Komentē, izprot un vērtē vizuāla un emocionāla jūtīguma,
atvērtības pret citādo, personiskās dzīves pieredzes,
kultūras konteksta, kritiskas attieksmes un profesionālu
zināšanu nozīmi mākslas radīšanā. |
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
5. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā
| Vispārīgais apguves
līmenis |
Optimālais apguves
līmenis |
Augstākais apguves
līmenis |
| 1. Visumā
matērija sastāv no ļoti mazām daļiņām |
| 1.1.
Matērija un tās stāvokļi |
| 1.1.1. Skaidro matēriju, lietojot
jēdzienus viela, lauks un raksturlielumus
masa (vielai) un stiprums (laukam) |
1.1.1. Skaidro, ka matēriju veido
viela un lauks, raksturojot procesus mikropasaulē un
makropasaulē |
1.1.1. Raksturo matērijas
stāvokļus, skaidrojot to galvenās īpašības, analizējot
atšķirības starp vielu un lauku, kā arī to savstarpējo
pāreju no viena otrā, lai prognozētu procesus mikropasaulē un
makropasaulē |
| 1.2. Vielas
uzbūve, daudzveidība |
| 1.2.1. Raksturo matērijas
daudzveidību un to veidojošo daļiņu savstarpējo mijiedarbību
(elektrostatiskie pievilkšanās spēki, ķīmiskā saite,
kristāliskais režģis) |
1.2.1. Skaidro atoma (atoma kodols:
protoni, neitroni; elektronapvalks, izotopi) un vielas (molekulas:
polāras, nepolāras; kristāliskas un amorfas vielas) uzbūvi,
modelējot, lietojot simboliskus apzīmējumus; skaidro
elektromagnētiskā lauka veidošanos ar elementārdaļiņu
kustību |
1.2.1. Skaidro vielas uzbūvi un to
veidojošo daļiņu savstarpējo mijiedarbību (fundamentālas
mijiedarbības atomos, molekulās, kristāliskās un amorfās
vielās), izmantojot mūsdienīgas teorijas |
| 1.2.2. Atšķir vielas pēc sastāva
(neorganiskās vielas, organiskās vielas), pēc uzbūves
(ogļūdeņraži: piesātināti, nepiesātināti, spirti,
karbonskābes, esteri, dabas vielas: tauki, ogļhidrāti,
olbaltumvielas), pēc spējas disociēt (elektrolīti,
neelektrolīti), lai salīdzinātu to īpašības, izmantojot vielu
uzbūves modeļus, ķīmisko elementu periodisko tabulu un vielu
šķīdības tabulu |
1.2.2. Pamato matēriju veidojošo
daļiņu savstarpējās mijiedarbības dažādību saistībā ar
daļiņu atšķirīgo uzbūvi (iekšmolekulārā mijiedarbība:
jonu, nepolārā kovalentā, polārā kovalentā, metāliskā
saite; starpmolekulārā mijiedarbība: ūdeņraža saite) |
1.2.2. Attēlo atoma uzbūvi (atoma
kodols: protoni, neitroni, tos saturošie kodolspēki;
elektronapvalka uzbūve), skaidro izotopu uzbūves atšķirības
ķīmisko elementu periodiskās tabulas 1.–5. perioda
elementiem, kā arī raksturo vielas īpašības dažādos
apstākļos Visumā, lai modelētu parādības mikropasaulē,
ņemot vērā to viļņu dabu, un prognozētu makroobjektu
īpašības |
| 1.2.3. Salīdzina vielu maisījumus
pēc sastāvdaļu agregātstāvokļa un daļiņu izmēriem
(šķīdums, suspensija, emulsija, putas, aerosols), raksturo to
sastopamību dabā un izmantošanu sadzīvē |
1.2.3. Klasificē vielas pēc to
sastāva un uzbūves, pēc spējas disociēt (elektrolīti,
neelektrolīti), pēc iesaistes oksidēšanās–reducēšanās
procesos (oksidētāji, reducētāji), lai prognozētu to
īpašības |
1.2.3. Klasificē vielas pēc to
sastāva, pēc spējas disociēt un elektrovadītspējas, lai
prognozētu to īpašības un izmantošanas iespējas sev
nozīmīgam mērķim |
| |
1.2.4. Klasificē dispersās sistēmas
pēc vides agregātstāvokļa, pēc fāzes daļiņu izmēriem un
saskata to sastopamību dabā un izmantošanu sadzīvē |
1.2.4. Skaidro alotropijas,
homoloģijas un izomērijas nozīmi jaunu vielu un materiālu
radīšanā, bioloģiski aktīvu vielu izpētē un izmantošanā,
attēlojot vielu sastāvu un uzbūvi ar atomu modeļiem,
molekulformulām, molekulu elektronformulām un
struktūrformulām |
| |
1.2.5. Skaidro vielu daudzveidību,
īpašību atšķirību un jaunu vielu iegūšanas iespēju ar
vielu homoloģiju, izomēriju un alotropiju, izmantojot vielu
uzbūves modeļus, molekulformulas, struktūrformulas |
1.2.5. Skaidro ogļhidrātu,
olbaltumvielu un tauku veidošanos un īpašības atkarībā no
struktūras un vides, pamatojot to izmantošanu un ietekmi uz
organismos notiekošajiem procesiem |
| 1.3. Vielu
stāvokļi |
| 1.3.1. Skaidro ar piemēriem
parādības un procesus dabā un tehnikā, izmantojot jēdzienus:
sublimācija, desublimācija, kondensēšanās, iztvaikošana,
sasalšana un kušana |
1.3.1. Skaidro parādības un procesus
dabā un tehnikā, aprakstot vielas daļiņu mijiedarbības un
kustības rakstura maiņu, mainoties agregātstāvoklim |
|
| 1.4. Vielas
īpašības |
| 1.4.1. Parāda vielu fizikālo
īpašību (siltumvadītspēja, elektrovadītspēja) un procesu
(agregātstāvokļa maiņa, elektrizācija, šķīdība) saistību
ar vielu uzbūvi, izmantojot konkrētus piemērus |
1.4.1. Skaidro, kā rodas gāzes
spiediens, analizējot tilpuma, temperatūras, daļiņu skaita un
masas ietekmi uz to, izmantojot ideālās gāzes modeli un
salīdzinot gāzes spiedienu ar šķidruma un cietu ķermeņu
radīto spiedienu |
1.4.1. Prognozē dažādu vielu
īpašību izmaiņas, mainoties ārējiem apstākļiem un vides
iedarbībai, veidojot sakarības starp vielu fizikālo īpašību
(kušanas temperatūra, viršanas temperatūra, šķīdība
polāros un nepolāros šķīdinātājos, elektrovadītspēja,
virsmas spraigums, elastīgas un neelastīgas deformācijas) un
procesu (fāzu pāreja, elektrizācija, šķīdība) atkarību no
vielas uzbūves (kristālrežģa veida, ķīmiskās saites un
starpmolekulārās mijiedarbības veida), eksperimentējot,
vērojot demonstrējumus un modelējot |
| 1.4.2. Apraksta sadzīvē nozīmīgu
vielu un to maisījumu izmantošanas iespējas noteiktam mērķim
saistībā ar to fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām |
1.4.2. Skaidro vielu uzbūves
(ķīmiskās saites veids, kristālrežģa veids) ietekmi uz
fizikālo īpašību atšķirību (siltumvadītspēja,
elektrovadītspēja, kušanas, viršanas temperatūra) un procesu
norisi (agregātstāvokļa maiņa, elektrizācija,
šķīšana) |
|
| |
1.4.3. Prognozē un pamato vielu
izmantošanas iespējas noteiktam mērķim, izmantojot informāciju
par vielu sastāvu, uzbūvi un īpašībām |
|
| 1.5. Procesi
ar vielām |
| 1.5.1. Salīdzina jonizējošā
(radioaktīvā) starojuma (alfa, beta, neitronu, rentgena un gamma
starojums) veidus, to īpašības; skaidro radiācijas drošības
pasākumus un riskus veselībai, lietojot jēdzienus dabiskais
radioaktīvais fons, jonizējošais starojums,
dabiskie un mākslīgie jonizējošā starojuma avoti,
raksturo dabiskās un mākslīgās radioaktivitātes avotu
izmantošanu |
1.5.1. Secina par noteiktu
elementārdaļiņu un izotopu klātbūtni dabiskā un mākslīgā
jonizējošā starojuma gadījumā pēc kodolreakciju vārdiska
apraksta vai vienādojumu shēmām, izmantojot lādiņu un masas
nezūdamību, lietojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, lai
pamatotu radioaktivitātes izmantošanu |
1.5.1. Analizē radioaktīvās
sabrukšanas reakciju norisi atkarībā no sabrukšanas veida
(alfa, beta, gamma sabrukšana), raksturojot tās ar radioaktīvo
izotopu aktivitātes un pussabrukšanas perioda jēdzieniem, lai
spriestu par vielu ķīmiskā sastāva izmaiņām šo reakciju
rezultātā |
| 1.5.2. Atpazīst
oksidēšanās–reducēšanās procesus (korozija) pēc vārdiskas
informācijas vai reakcijas vienādojuma; secina par procesiem
elektrolītu šķīdumos (disociācija, neitralizācija, nogulšņu
rašanās jonu apmaiņas reakcijās), eksperimentējot, aprakstot
to raksturīgos piemērus ar molekulārajiem un jonu
vienādojumiem, pamatojot to praktisko nozīmi |
1.5.2. Salīdzina elektrisko strāvu
(lādiņnesēji, vadītspējas mehānisms, no kā atkarīga
vadītspēja, lietojums) dažādās vidēs (metālos, šķidrumos,
gāzēs, vakuumā) |
1.5.2. Izvērtē dažādu faktoru
(temperatūra, koncentrācija, katalizators, vielu saskares virsmas
laukums) ietekmi uz ķīmiskās reakcijas ātrumu vai ķīmisko
līdzsvaru, patstāvīgi plānojot, modelējot un eksperimentējot
vai veicot vielas sintēzi |
| 1.5.3. Apraksta dabas vielu (tauki,
ogļhidrāti, olbaltumvielas) sastāvu, veidošanās procesus un
pārvērtības pēc vielu ķīmiskajām formulām, reakciju
vienādojumiem un eksperimentu novērojumiem, lai skaidrotu
ķīmisko procesu norisi dzīvajos organismos, sadzīvē,
ražošanā |
1.5.3. Skaidro
oksidēšanās–reducēšanās procesus (elektrolīze, metālu
korozija) un procesus elektrolītu šķīdumos (disociācija,
neitralizācija, sāļu hidrolīze, ūdens cietības novēršana),
eksperimentējot, pierakstot tos ar molekulārajiem, jonu,
elektronu bilances vienādojumiem, novērtē to nozīmi dabā,
sadzīvē, tehnikā |
1.5.3. Prognozē un apraksta
oksidēšanās–reducēšanās procesus un procesus elektrolītu
šķīdumos, izmantojot eksperimenta novērojumus, modeļus vai
vārdisko informāciju, pierakstot tos ar molekulārajiem un
jonu-elektronu bilances vienādojumiem, lietojot protolītu
teoriju |
| 1.5.4. Novēro un secina par dažādu
faktoru (temperatūra, koncentrācija, katalizators, vielu saskares
virsmas laukums) ietekmi uz ķīmiskās reakcijas ātrumu |
1.5.4. Skaidro esterificēšanās,
polimerizācijas, polikondensācijas procesus, tajā skaitā dabas
vielu (tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas) veidošanās
(esterificēšanās, polikondensēšanās) un pārvērtību
procesus (oksidēšanās, hidrolīze, rūgšana), pamatojot
ķīmisko reakciju norisi dzīvajos organismos, sadzīvē,
ražošanā, eksperimentējot un aprakstot ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem |
1.5.4. Prognozē un skaidro organisko
vielu reakciju norises mehānismus (hlorēšana, hidrogenēšana,
ūdens un citu savienojumu pievienošana) pēc SN1 un
SN2 reakciju principa, pamatojot ķīmisko procesu
norisi dzīvajos organismos, ražošanā, farmācijā,
eksperimentējot un aprakstot ar ķīmisko reakciju
vienādojumiem |
| |
1.5.5. Prognozē vielu savstarpējo
iedarbību, pamatojot to ar jonu un funkcionālo grupu (divkāršā
un/vai trīskāršā saite, hidroksilgrupa, karboksilgrupa,
aminogrupa) uzbūvi un īpašībām, eksperimentējot, rakstot
ķīmisko reakciju jonu vai molekulāros vienādojumus |
|
| |
1.5.6. Skaidro saistību starp
organisko vielu klasēm (ogļūdeņraži, spirti, aldehīdi,
karbonskābes), izmantojot vielu oksidēšanās reakciju
piemērus |
|
| |
1.5.7. Raksturo reakcijas norises
optimālos apstākļus, izvērtējot un pamatojot dažādu faktoru
(temperatūra, spiediens, koncentrācija, katalizators, vielu
saskares virsmas laukums) ietekmi uz ķīmiskās reakcijas ātrumu
vai ķīmisko līdzsvaru |
|
| 2. Objekti
var attālināti iedarboties cits uz citu |
| 2.1.
Starojums – skaņas viļņi un elektromagnētiskie viļņi |
| 2.1.1. Salīdzina mehānisko un
elektromagnētisko viļņu avotus, izplatīšanos un īpašības,
aprakstot viļņu izplatīšanos vidē, izmantojot viļņu
raksturlielumus, elektromagnētisko viļņu skalu |
2.1.1. Analizē gaismas atstarošanos
un laušanu, konstruējot staru gaitu optiskajos elementos (lēca,
spogulis, prizma) ar dažādām virsmām (ieliekta, izliekta,
plakana) un to veidotos priekšmeta attēlus, lai izveidotu
noteiktam mērķim paredzētu optisko instrumentu vai tā fizisku
modeli, pamatojot uzbūvi |
2.1.1. Skaidro novērojamos efektus
divu vai vairāku viļņu pārklāšanās rezultātā, stāvviļņu
būtību un to rašanās nosacījumus, ilustrējot atšķirību
starp skrejviļņiem un stāvviļņiem, kā arī nosaka tos
raksturojošos lielumus, lai skaidrotu stāvviļņu rašanās un
izplatīšanās procesus dažādās vidēs un objektos |
| 2.1.2. Skaidro ar piemēriem
elektromagnētisko viļņu izmantošanu tehnoloģijās,
izvērtējot elektromagnētisko viļņu lietošanas radītās
priekšrocības un negatīvās sekas dažādos diapazonos,
t. sk. veselībai, izmantojot elektromagnētisko viļņu skalu
un dažādus informācijas avotus |
2.1.2. Skaidro ar piemēriem
mehānisko un elektromagnētisko viļņu īpašību
(atstarošanās, laušana, interference, difrakcija, polarizācija)
izmantošanu un ietekmi dabā un tehnikā, kvalitatīvi attēlojot
viļņa izplatīšanos un aprakstot nosacījumus viļņu īpašību
izpausmei |
2.1.2. Skaidro Doplera efekta būtību
skaņas un gaismas viļņiem, tā praktisko nozīmi kustībā
esošu objektu novērojumos |
| |
2.1.3. Skaidro elektromagnētiskā
starojuma izcelsmi saistībā ar fizikāliem procesiem,
izvērtējot procesam nepieciešamos apstākļus un saistot riska
faktorus ar fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem
procesiem |
2.1.3. Skaidro interferences
parādību (plāno kārtiņu un dubultspraugas gadījumā),
apraksta gaismas intensitātes pastiprināšanos un
pavājināšanos, ņemot vērā fāzes maiņu uz robežvirsmas un
laušanas koeficienta ietekmi, modelē interferences ainas
izmaiņas, mainoties krītošās gaismas īpašībām un
spektrālajam sastāvam, ar piemēriem ilustrē gaismas
interferences parādību dabā un tās izmantošanas piemērus
tehnikā |
| |
|
2.1.4. Skaidro difrakcijas parādību,
spriež par difrakcijas ietekmi uz mehānisko un elektromagnētisko
viļņu izplatīšanos, analizē difrakcijas ietekmi uz optisko
mērinstrumentu spēju izšķirt tuvu stāvošus objektus
(monohromatiskās gaismas gadījums), lai prognozētu izmaiņas
redzamās gaismas izplatīšanā |
| |
|
2.1.5. Apraksta viļņu polarizācijas
parādību, izmantojot svārstību plaknes, lineāri, daļēji
polarizēta un nepolarizēta viļņa jēdzienus, veic viļņu
intensitātes aprēķinus, apraksta polarizācijas metodes, lai
skaidrotu polarizācijas izpausmes dabā un tehnikā |
| |
|
2.1.6. Skaidro elektromagnētiskā
starojuma (gamma starojums, rentgenstarojums, UV gaisma, redzamā
gaisma, IR starojums, mikroviļņi, radioviļņi) ietekmi uz
vielām un dzīvajiem organismiem, lietojot ekspozīcijas jaudas un
absorbētās dozas jēdzienus. Piedāvā risinājumu dažādu
starojumu veidu izmantošanā un aizsardzībā pret starojuma
iedarbību, modelējot un izmantojot dažādus informācijas
avotus |
| |
|
2.1.7. Skaidro redzamās gaismas
spektra absorbcijas atšķirības dažādās vielās atkarībā no
vielas īpašībām un koncentrācijas, izvērtējot stratēģijas,
lai noteiktu maisījumu kvalitatīvo un kvantitatīvo sastāvu |
| 2.2.
Fizikālie lauki – magnētiskais lauks, gravitācijas lauks un
elektriskais lauks |
| |
2.2.1. Analizē ķermeņa
raksturojošo lielumu (masa, tilpums, diametrs) ietekmi uz tā
gravitācijas lauka stiprumu, lai skaidrotu brīvās krišanas
paātrinājuma atšķirības uz dažādiem debess ķermeņiem |
2.2.1. Skaidro fundamentālās
mijiedarbības, izmantojot mijiedarbības nesējkvanta jēdzienu,
attēlo grafiski katra fizikālā lauka intensitātes un
ekvipotenciālās līnijas un izmanto superpozīcijas principu |
| |
2.2.2. Kvalitatīvi (galīga un
bezgalīga plāksne) un kvantitatīvi (punktveida lādiņi)
apraksta elektriskā lauka intensitāti ap avotiem, lai skaidrotu
elektrostatiskās parādības un kondensatora darbību, salīdzinot
to ar galvanisko elementu vai bateriju (darbības princips un
fizikālie lielumi, kas ietekmē uzkrātās enerģijas
daudzumu) |
2.2.2. Skaidro elektriskās strāvas
blīvuma jēdzienu, aprēķina to strāvai vadītājos, nosaka
kopējo elektrodzinējspēku virknes un paralēlam avotu slēgumam,
kā arī noslēgtā ķēdē radīto strāvu, izdalītā siltuma
daudzumu un jaudu, lai prognozētu sadzīvē un tehnoloģiskajos
procesos izmantojamo aparātu un mehānismu darbību |
| 3. Objekta
kustības maiņai ir nepieciešama kopējā spēka iedarbība |
| 3.1.
Kustība |
| 3.1.1. Apraksta vienmērīgu un
vienmērīgi paātrinātu taisnlīnijas kustību, nosakot ķermeņu
atrašanās vietu laikā, izmantojot kustības raksturlielumus un
grafikus |
3.1.1. Analizējot vienmērīgu un
vienmērīgi paātrinātu taisnlīnijas un līklīnijas
(horizontāls sviediens) kustību gravitācijas laukā un
vienmērīgu kustību pa riņķa līniju gravitācijas un
magnētiskajā laukā, izmantojot kustības raksturlielumus
(koordināta), grafikus un stroboskopiskos attēlus, nosaka un
prognozē objektu atrašanās vietu laikā, novērtējot prognozes
precizitāti |
3.1.1. Skaidro vienmērīgas kustības
pa riņķa līniju pazīmes dažādiem objektiem, raksturo
vienmērīgi paātrinātu kustību pa riņķa līniju, spriež par
lineāro un leņķisko ātrumu sakaru, skaidro Zemes rotācijas
ietekmi uz atmosfēras masu kustību, izmanto sakarības starp
leņķiskajiem un lineārajiem raksturlielumiem, lai raksturotu
dažādu objektu kustību dabā un tehnikā, kā arī novērtē
kustības izmaiņai nepieciešamo iedarbību |
| 3.1.2. Skaidro ar piemēriem
drošības noteikumus transporta kustībā, izvērtējot riska
faktorus (bremzēšanas ceļa atkarību no kustības ātruma, ceļa
seguma, transportlīdzekļa masas, riepu kvalitātes, sākotnējā
kustības ātruma) un pamatojot priekšlikumus riska faktoru
samazināšanai |
3.1.2. Analizē, kā mehānisko
svārstu raksturlielumi ietekmē svārstību raksturlielumus
(periods, frekvence), lai skaidrotu ar piemēriem uzspiestas
svārstības, rezonansi dabā un tehnikā, izvērtējot rezonanses
radītās priekšrocības un negatīvās sekas |
3.1.2. Pamato harmonisko svārstību
modeļa izvēli dažādu mehānisko svārstību procesiem, spriež
par svārstu modeļu izmantošanas iespējām dažādu reālu
svārstību procesu aprakstīšanai, skaidro un skaitliski raksturo
enerģijas transformācijas harmonisko svārstību procesos
(grafiski un algebriski), aprēķina svārstības raksturlielumus,
kā arī skaidro svārstību rimšanu berzes spēku dēļ, lai
prognozētu dažādu objektu periodiskās kustības norisi
atkarībā no kustības parametriem un apkārtējās vides
iedarbības |
| |
3.1.3. Salīdzina planētu kustību ap
Sauli un mākslīgo pavadoņu kustību ap Zemi, aprakstot objekta
kustības ātruma izmaiņu pa riņķveida un eliptiskām orbītām,
novērtējot apriņķošanas periodu, pirmo un otro kosmisko
ātrumu, lai skaidrotu mākslīgo pavadoņu izmantošanu
tehnoloģijās |
3.1.3. Raksturo Zemes rotāciju ap
savu asi, dienas un nakts maiņu un zvaigžņu diennakts kustību,
apraksta planētu, pavadoņu, satelītu kustību, nosakot orbītas
rādiusu, kustības ātrumu un apriņķojuma periodu |
| |
3.1.4. Izvērtē riska faktorus
līklīnijas kustībā, analizējot lineāro ātrumu, centrtieces
spēku un berzes spēku |
|
| 3.2. Spēku
darbība |
| 3.2.1. Apraksta spēku darbību
(smaguma spēks, gravitācijas spēks, svars, berzes spēks,
elastības spēks, cēlējspēks, balsta reakcijas spēks)
ķermeņu mijiedarbībā, nosakot miera stāvokļa un kustības
cēloņus, tos ietekmējošos faktorus (inerce, berze), izmantojot
spēka un kustības raksturlielumus |
3.2.1. Skaidro ikdienā un tehnikā
lietojamu ierīču darbības principu, izmantojot spēkus (smaguma,
berzes, elastības, Arhimēda, balsta reakcijas, Kulona, Ampēra,
Lorenca) un fizikālus lielumus, kas tos ietekmē |
3.2.1. Modelē ķermeņu kustību
vairāku (arī slīpi vērstu) spēku darbības gadījumā, nosaka
rezultējošu spēku un tā piešķirto paātrinājumu, lai
prognozētu ķermeņa stāvokļa maiņu, kā arī skaidrotu svara
maiņu ķermeņa kustībā pa liektu virsmu un prognozētu
pārslodzi paātrinātās kustības laikā |
| 3.2.2. Skaidro ar piemēriem cietu
ķermeņu līdzsvara nosacījumus, ilustrējot vienkāršo
mehānismu (svira, slīpā plakne) lietošanas priekšrocības
sadzīvē, dabā un tehnikā, eksperimentāli nosakot spēka
ietaupījumu |
3.2.2. Analizē sadzīves situācijas,
izmantojot impulsu un spēka impulsu, lai pamatotu sadursmes sekas
un izvērtētu transportlīdzekļos izmantoto aizsardzības
līdzekļu nozīmi |
3.2.2. Raksturo ķermeņa inerces
īpašības rotācijas kustībā, lietojot inerces momenta
jēdzienu, skaidro leņķisko paātrinājumu kā spēka momenta
darbības rezultātu (nemainīgā spēka momenta gadījums),
skaidro ar piemēriem spēka momenta atkarību no spēka pleca un
tā virziena, modelējot spēka momenta izmantošanas gadījumus
sadzīvē un tehnikā |
| |
3.2.3. Skaidro cietu ķermeņu
rotācijas un līdzsvara nosacījumus, lietojot spēka momenta
jēdzienu, lai izvērtētu vienkāršo mehānismu (svira, trīsis,
slīpā plakne) lietošanas priekšrocības sadzīvē, dabā un
tehnikā, veicot mērījumus un salīdzinot ar aprēķiniem |
3.2.3. Skaidro impulsa momenta
būtību un impulsa momenta nezūdamības likumu, lai prognozētu
ķermeņu kustību un mijiedarbību dabā un tehnikā |
| 4. Enerģija
Visumā nezūd un nerodas, enerģija var tikt uzkrāta dažādās
formās, noteiktos procesos tā pāriet no vienas formas citā |
| 4.1.
Mehāniskā enerģija |
| |
4.1.1. Analizē pilnās mehāniskās
enerģijas izmaiņu kustībā, nosakot mehāniskās enerģijas
zudumus |
|
| 4.2.
Iekšējā enerģija |
| |
4.2.1. Skaidro atšķirības vienatomu
un divatomu gāzes iekšējai enerģijai un veic aprēķinus, lai
salīdzinātu enerģiju mikropasaules un makropasaules
objektiem |
4.2.1. Skaidro un pamato daudzatomu
molekulu gāzu iekšējās enerģijas maiņu dažādos procesos,
saistot to ar gāzes absolūto temperatūru vai spiedienu un
tilpumu; aprēķina un nosaka grafiski ideālas gāzes izplešanās
darbu dažādiem izoprocesiem, lai prognozētu dažāda veida
siltuma dzinēju izmantošanas iespējas |
| |
|
4.2.2. Aprēķina ķīmiskās
reakcijas entalpiju, izvērtē reakcijas norises patvaļīgumu
standartapstākļos, spriež par iespējamiem ķīmiskās reakcijas
norises apstākļiem, izmantojot ķīmiskās reakcijas
termodinamiskos datus (ķīmisko saišu entalpijas, vielu
veidošanās entalpijas standartapstākļos, vielu entropijas
standartapstākļos), lai izvēlētos piemērotu stratēģiju
kompleksu siltuma bilances uzdevumu risināšanai |
| 4.3.
Enerģijas plūsma (enerģijas nezūdamības likums) |
| 4.3.1. Saskata enerģijas
pārvērtības fizikālos, ķīmiskos un bioloģiskos procesos,
skaidrojot enerģijas apriti dabā un tehnikā, lieto enerģijas
nezūdamības likumu |
4.3.1. Analizē noslēgtu
līdzstrāvas elektrisko ķēdi ar dažādiem patērētāju un
elektroenerģijas avotu slēgumiem, izvērtējot patērētāju
atbilstību izvēlētajam enerģijas avotam un slēgumam |
4.3.1. Apraksta elektrisko strāvu
dažādās vidēs (cietvielās, šķidrumos, gāzēs, vakuumā),
analizē strāvas un sprieguma sakarības dažādu elementu
(kondensatoru, rezistoru, indukcijas spoļu) virknes un paralēlā
slēgumā, lai prognozētu strāvas plūšanas procesus dažādās
ierīcēs, skaidro maiņstrāvas būtību, tās taisngriešanas
procesu un tās nepieciešamību dažādu sadzīvē un ražošanā
izmantojamo iekārtu darbināšanai |
| 4.3.2. Skaidro elektroenerģijas
ieguvē un pārvadē izmantoto ierīču (ģenerators,
transformators) darbības principus, izmantojot vizuālos
materiālus (ierīču uzbūves attēli, dažāda veida
elektrostaciju uzbūves shēmas un elektroenerģijas pārvades un
sadales shēmas) |
4.3.2. Analizē siltuma procesus
(degšana, sasilšana, atdzišana, kušana, sacietēšana,
iztvaikošana, kondensēšanās), sastādot un risinot siltuma
bilances vienādojumus, prognozējot un pārbaudot vielas
agregātstāvokļa, masas un temperatūras izmaiņas, izmantojot
informāciju no fizikālo lielumu tabulām un siltuma procesu
grafikiem |
4.3.2. Analizē un skaitliski apraksta
enerģijas transformāciju citos veidos kompleksos procesos, kas
iekļauj sevī mehānisko, iekšējo, svārstību, atomu un kodolu
enerģiju, t. sk. enerģijas pārvērtības elementārdaļiņu
anihilācijas un rašanās procesos, kā arī izmanto enerģijas un
impulsa nezūdamības likumus dažādu procesu skaidrošanai dabā
un tehnikā |
| 4.3.3. Skaidro ar piemēriem
drošības noteikumus mājas elektrotīklā, elektriskās strāvas
iedarbību uz cilvēka ķermeni, izvērtējot riska faktorus,
pamatojot priekšlikumus riska faktoru samazināšanai un
darbībām, kas jāveic, sniedzot palīdzību elektrotraumu
gadījumā |
4.3.3. Analizē fizikālus, ķīmiskus
un bioloģiskus procesus, ņemot vērā, ka pievadītā enerģija
aiziet iekšējās enerģijas izmaiņā un darba veikšanā un
ķīmisko reakciju siltumefekts ir atkarīgs no izejvielu un
produktu iekšējo enerģiju starpības, izmantojot informāciju no
fizikālo lielumu tabulām un siltuma procesu grafikiem |
4.3.3. Skaidro siltumstarojuma
rašanās mehānismu, salīdzina absolūti melna ķermeņa
starojumu ar citiem starojuma veidiem, raksturo to ar atstarošanas
un izstarošanas koeficientiem, lai prognozētu izstarotā siltuma
daudzumu dažādos apstākļos |
| |
4.3.4. Skaidro elektroenerģijas
(maiņstrāvas) iegūšanas procesu, nosakot fizikālos lielumus,
kas ietekmē maiņstrāvas maksimālo spriegumu un frekvenci, un
salīdzinot maiņstrāvas un līdzstrāvas jaudu un izmantošanu
elektronikā un enerģijas pārvadē, novērtējot priekšrocības,
trūkumus un riskus |
4.3.4. Skaidro aktivācijas enerģijas
ietekmi uz ķīmiskās reakcijas ātrumu un katalizatoru
izmantošanu reakciju norises veicināšanai, prognozējot
ķīmiskās reakcijas iespējamo norisi mainīgos apstākļos |
| |
4.3.5. Nosaka apgaismojuma, gaismas
plūsmas un attāluma līdz gaismas avotam funkcionālo sakarību
un gaismas avota spektra ietekmi uz apgaismojuma krāsu, lai
izvēlētos mērķim atbilstošus apgaismojuma apstākļus |
|
| 4.4.
Darbs |
| 4.4.1. Saista enerģijas izmaiņas ar
pastrādāto darbu, skaidrojot procesus dabā un tehnikā,
izmantojot procesa norises un ierīču raksturlielumus
(lietderības koeficients, jauda, darba spriegums, strāvas
stiprums, energoefektivitāte) |
4.4.1. Analizē mehāniskos, siltuma
un elektriskos procesus, izmantojot raksturlielumus (darbs, jauda,
lietderības koeficients), prognozējot procesam nepieciešamo
laiku un izmaksas un izdarot secinājumus par prognozes
precizitāti |
4.4.1. Skaidro iekšējās enerģijas
pārvēršanu mehāniskajā darbā, analizē siltuma mašīnu un
siltuma sūkņu darbības fizikālos pamatus un to izmantošanas
iespējas dažādu tehnisku uzdevumu izpildei, apraksta Karno ciklu
un nosaka tā lietderības koeficientu, skaidro entropijas būtību
kā neatkarīgu stāvokļa funkciju, tās izmaiņu un sakarību ar
siltuma procesu atgriezeniskumu, lai analizētu siltuma mašīnas
lietderības koeficienta palielināšanu ierobežojošos
faktorus |
| 5. Zemes
sistēmu mijiedarbība ietekmē Zemes virsmas un klimata
veidošanos |
| 5.1.
Litosfēra |
| |
5.1.1. Skaidro dzīļu (endogēno)
procesu darbību, to modelējot, kā arī seismiskās aktivitātes
un vulkānisma darbības piemērus un izvietojumu uz Zemes,
aprakstot to cēloņus, ietekmi uz cilvēka dzīves vidi dažādās
teritorijās un izvērtējot monitoringa nozīmi seismiskās
aktivitātes un vulkānisma darbības seku samazināšanā |
5.1.1. Skaidro Zemes dzīļu procesus
un saikni starp litosfēras plātņu tektoniku, vulkānismu un ar
tiem saistītajām ietekmēm (seismiskie procesi, postvulkāniskās
parādības), raksturo galvenās likumsakarības starp Zemes
garozas ģeoloģisko uzbūvi, virsmas reljefu, minerālresursu un
derīgo izrakteņu izvietojumu, prognozējot saimniecības nozaru
attīstības iespējas |
| |
5.1.2. Analizē Zemes sfēru
mijiedarbības ar litosfēru piemērus, lai skaidrotu ārējo
(eksogēnie) ģeoloģisko procesu darbību un to izvietojumu,
izmantojot ķīmiskās un fizikālās likumsakarības |
5.1.2. Raksturo seismiskā un
vulkānisma riska situācijas, izmantojot monitoringa programmas,
argumentē un pieņem savai un citu drošībai adekvātus
lēmumus |
| |
5.1.3. Analizē augsnes degradācijas
piemērus (pārtuksnešošanās, skābu augšņu veidošanās,
augsnes sasāļošanās, piesārņošana), lai aprakstītu augsnes
erozijas skarto teritoriju izvietojumu, skaidrotu iespējamos
cēloņus un sekas, izvērtējot dažādu ģeogrāfisko procesu
ietekmi |
5.1.3. Izveido tematiskās kartes,
izmantojot pieejamos datus un avotus, novērtē un argumentē
cilvēku dzīves apstākļus dažādos dabas reģionos un lokālās
teritorijās, arī situācijās, kad paša un citu intereses un
vajadzības atšķiras |
| |
|
5.1.4. Izvērtē kartogrāfiskos
materiālus un citus informācijas avotus, saskata litosfēras un
citu Zemes sfēru mijiedarbības piemērus un apraksta, kā
izmaiņas litosfērā ģeoloģiskās vēstures gaitā ietekmē
citas Zemes ārējās sfēras |
| 5.2.
Hidrosfēra |
| 5.2.1. Salīdzina ūdenstilpes un
ūdensteces, lai noteiktu to kopīgās un atšķirīgās iezīmes,
un skaidro atšķirību cēloņus, nosakot ūdens kvalitāti un
ūdens kustību ietekmējošos faktorus, izmantojot dažādus lauka
darbā iegūtos rādītājus (upēm – kritums, slīpums) |
5.2.1. Skaidro nokrišņu un
iztvaikošanas sadalījumu uz Zemes un tā nozīmi ūdens
pieejamības problēmās pasaulē, salīdzinot klimatiskos
apstākļus, iekšējo ūdeņu apjomu un izvietojumu dažādās
teritorijās |
5.2.1. Analizē hidrogrāfiskā tīkla
zonālās veidošanās likumsakarības, novērtē azonālo faktoru
ietekmi uz hidrogrāfisko tīklu un hidroloģisko režīmu |
| |
5.2.2. Skaidro ar piemēriem plūdu
apdraudēto teritoriju izvietojuma likumsakarības, izvērtējot
plūdus pastiprinošus un ierobežojošus apstākļus,
prognozēšanas un risku mazināšanas iespējas dažādās
teritorijās Latvijā un pasaulē |
5.2.2. Apkopo informāciju par
ūdenstilpju ūdens apjomu un ūdens caurplūduma izmaiņām
ūdenstecēs, novērtē ūdens objektu nozīmi ekosistēmā, kā
arī raksturo ūdens kvalitatīvo sastāvu, veicot lietišķās
nozīmes prognozes ūdens objektam |
| |
5.2.3. Raksturo mūsdienu ledāju
veidošanās un sarukšanas piemērus uz Zemes, lai skaidrotu
ledāju izvietojumu, to nozīmi, kušanas cēloņus un tās
radītās sekas |
5.2.3. Skaidro un novērtē pazemes
ūdens resursu veidošanās likumsakarības, saistot tās ar
klimatisko zonalitāti un ģeoloģisko uzbūvi, saskata dažādu
pazemes ūdens veidu un horizontu ūdens izmantošanas un
aizsardzības iespējas. Izstrādā ierosinājumus dzeramā ūdens
apgādē novada un reģiona teritorijā, ņemot vērā nokrišņu
un iztvaikošanas sezonālās izmaiņas, novērojumu datus vairāku
gadu periodā, kā arī teritorijas ģeoloģisko uzbūvi |
| |
|
5.2.4. Saskata un skaidro Pasaules
okeāna resursu daudzveidību un izmantošanas perspektīvas,
izstrādā efektīvāko risinājumu priekšlikumus dažādos
reģionos, novērtē Pasaules okeāna līmeņa izmaiņu cēloņus,
prognozējot radītos riskus un iespējamās klimata
pārmaiņas |
| 5.3.
Atmosfēra |
| |
5.3.1. Skaidro atmosfēras
cirkulāciju un tās nozīmi dažādu teritoriju klimata
veidošanā, izmantojot modeļus un modelējot |
5.3.1. Izmanto globālās atmosfēras
cirkulācijas un Pasaules okeāna virsmas straumju modeļus,
kartogrāfiskos materiālus, izskaidro sakarības starp
ģeogrāfisko novietojumu un Saules radiācijas bilanci, globālās
atmosfēras cirkulācijas mehānismu un tā ietekmi uz dabas ainavu
veidošanos un dzīvajiem organismiem |
| |
5.3.2. Raksturo Saules starojuma
atšķirības uz Zemes un siltumnīcas efekta darbību, izmantojot
globālās radiācijas bilances modeli, lai skaidrotu dažādās
teritorijās novērojamos atmosfēras procesus |
5.3.2. Skaidro atmosfēras gaisa
kvalitatīvā sastāva izmaiņu nozīmi lokālā, reģionālā un
globālā mērogā, identificē lokālos piesārņojuma avotus un
novērtē gaisā nonākušo ķīmisko savienojumu teritoriālo
izplatību, veicot eksperimentālos novērojumus, izmantojot
kartogrāfiskos un citus informācijas avotus, izstrādā
priekšlikumus vides piesārņojuma risku mazināšanai |
| |
5.3.3. Skaidro klimata pārmaiņu
cikliskumu, cēloņus un radītās sekas dažādās teritorijās
Latvijā un pasaulē, to ierobežošanas iespējas, izvērtējot
dabas un antropogēno faktoru ietekmi un analizējot monitoringa
stratēģiju piemērus |
5.3.3. Skaidro un analizē Zemes
sfēru mijiedarbības ietekmi uz klimatu (El Ninjo un La
Ninja, tuksnešu, vētru un tropisko vētru veidošanās),
izmantojot kartogrāfiskos materiālus, informācijas avotus,
modelē un prognozē to iespējamību un sekas dažādās
teritorijās |
| |
5.3.4. Skaidro ar piemēriem un
modeļiem atmosfēras parādību veidošanos un izvērtē to
radītās sekas |
|
| 5.4. Dabas
resursi un cilvēks |
| 5.4.1. Apraksta dabas resursu
izmantošanas radīto seku piemērus dažādās teritorijās, lai
novērtētu dabas resursu sniegtās priekšrocības un iespējamos
riskus |
5.4.1. Skaidro ar piemēriem dažādu
dabas resursu pārmērīgas izmantošanas cēloņus un sekas,
piedāvājot pamatotus ilgtspējīgus dabas resursu pārvaldības
un izmantošanas scenārijus (tehnoloģiju maiņa, kooperācija,
alternatīvu resursu izmantošana) |
5.4.1. Analizē un izvērtē
atjaunojamo un neatjaunojamo enerģētisko resursu izplatību,
izmantošanas iespējas dažādos pasaules reģionos, izstrādā
videi draudzīgu enerģētisko resursu izmantošanas
piedāvājumus |
| 5.4.2. Salīdzina izsmeļamo un
neizsmeļamo dabas resursu izmantošanas priekšrocības un
trūkumus, novērtē ilgtspējīgas resursu apsaimniekošanas
efektivitāti, analizējot datus un izmantojot kritērijus
(pieejamība, ilgtspējība, piesārņojums, ieguves izmaksas) |
5.4.2. Analizē nozīmīgāko dabas
resursu pieejamību, ieguves apjomus dažādās teritorijās un
plūsmu virzienus pasaulē, raksturo dabas resursu ilgtspējīgas
apsaimniekošanas principus un kontroles mehānismus, lai skaidrotu
iespējamos dabas resursu trūkuma risinājumus dažādās
teritorijās |
5.4.2. Izmanto tematiskās kartes un
citus informācijas avotus, uz kuru pamata novērtē ekstremālo
dabas apstākļu ietekmi uz zemes dzīļu resursu izpēti, ieguves
pašizmaksu, izmantošanas iespējas un vides saglabāšanu,
prezentē citiem kādas degradētas vai citādi apdraudētas
teritorijas kompleksu renovācijas (atveseļošanas) plānu |
| |
|
5.4.3. Novērtē atjaunojamo un
neatjaunojamo resursu krājumus Latvijā atbilstoši mūsdienu
tehnoloģijām un vides kvalitātes prasībām, piedāvā
efektīvākos risinājumus pārtikas, enerģētikas vai
būvmateriālu ieguvē Latvijā, izstrādā priekšlikumus ieguvei,
kas nenodarītu kaitējumu un neatgriezeniskas izmaiņas
bioloģiski vērtīgās dzīvotnēs estētiski augstvērtīgā
dabas ainavā |
| |
|
5.4.4. Novērtē tūrisma resursus un
attīstības priekšnoteikumus lokālā, reģionālā un globālā
mērogā, izmantojot dažādus informācijas avotus, datubāzes un
kartogrāfisko materiālu. Izvērtē tūrismu kā ģeogrāfijas un
saimniecības nozari, argumentē dabas pamatnes nozīmi tūrismā,
izstrādā un prezentē citiem tūrisma attīstības iespējas
novadā un reģionā, izvērtējot tūrisma iespējamās videi
radītās sekas |
| |
|
5.4.5. Izmanto dažādus informācijas
avotus un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) iespējas,
lai analizētu un novērtētu klimata, biomu un reljefa saposmojuma
ietekmi uz apdzīvojumu un infrastruktūru |
| 5.5. Dabas
apdraudējumi |
| 5.5.1. Rada ieteikumus drošai
rīcībai, sagatavojoties dabas apdraudējumiem, to laikā un
radīto seku novēršanai, izveidojot informatīvos materiālus vai
organizējot pasākumus par dzīvesvietas apkārtnē aktuālām
bīstamām dabas parādībām |
5.5.1. Izstrādā praktiskus
ieteikumus ceļotāju drošībai, izvērtējot dabas apdraudējumu
riskus un to radītās sekas dažādās teritorijās pasaulē un
Latvijā, lai rūpētos par savu un citu cilvēku drošību |
5.5.1. Analizē un novērtē esošos
un iespējamos apdraudējumus konkrētajai dabas videi, sniedz
pamatotus notiekošo procesu tālākas attīstības scenārijus un
piedāvā optimālos vides problēmu atrisināšanas variantus |
| 5.6.
Ģeogrāfiskā zonalitāte, dabas procesu un cilvēka
mijiedarbība |
| |
|
5.6.1. Izskaidro ģeogrāfiskās
zonalitātes likumsakarības dažādās dabas zonās, argumentē
dabas procesu un cilvēka darbības nozīmi augšņu auglības
saglabāšanā vai degradēšanā |
| |
|
5.6.2. Izvērtē augšņu, klimata un
saldūdens resursus reģionos un lokālās teritorijās, novērtē
pārtikas un citu atjaunojamo dabas resursu izmantošanu, ņemot
vērā iedzīvotāju skaitu, apdzīvojumu un valstu politiku |
| |
|
5.6.3. Saskata un analizē reljefa
augstumjoslojuma jeb vertikālās zonalitātes likumsakarības
dažādā ģeogrāfiskā novietojumā, novērtē dabas un cilvēka
mijiedarbības iespējas un sekas |
| |
|
5.6.4. Skaidro dažādu augšņu tipu
paraugu pH atšķirību iespējamos cēloņus, izmantojot
eksperimentā iegūtos rezultātus, analizē vides apstākļu
ietekmi uz augsnes pH izmaiņām, piedāvā risinājumus augsnes
skābuma novēršanai, izmantojot ķīmiskas un bioindikācijas
metodes |
| 6. Mūsu
Saules sistēma ir ļoti maza daļa vienā no miljardiem galaktiku
Visumā |
| 6.1. Visuma
elementi |
| 6.1.1. Apraksta zvaigznāju un debess
ķermeņu (zvaigžņu un Saules sistēmas planētu) redzamību, lai
orientētos zvaigžņotajās debesīs, novērojot dabā, lietojot
zvaigžņu karti un dažādas lietotnes |
6.1.1. Raksturo dažādu zvaigžņu
tipu (punduri, galvenās secības zvaigznes, milži un pārmilži)
fizikālos raksturlielumus (temperatūra, starjauda), lietojot
Hercšprunga–Rasela diagrammu |
6.1.1. Saista Hercšprunga–Rasela
diagrammas apgabalus ar zināmajiem zvaigžņu tipiem un zvaigžņu
evolūcijas posmiem, skaidro Visuma evolūciju, galaktiku sarkano
nobīdi un reliktā starojuma eksistenci atbilstoši Lielā
sprādziena teorijai, izmanto Visuma izplešanās teoriju un Habla
likumu, lai paskaidrotu Visuma uzbūvi, kā arī noteiktu Visuma
vecumu un attālumus līdz galaktikām |
| 6.1.2. Salīdzina attālumus starp
astronomiskajiem objektiem, aprakstot Saules sistēmu, Galaktiku un
Visumu, novērtējot attālumu lielumu kārtas |
6.1.2. Klasificē Visuma objektus
(zvaigznes, planētas, pavadoņi, eksoplanētas, zvaigžņu kopas,
miglāji, galaktikas) pēc to būtiskākajām pazīmēm, izmantojot
dažādus informācijas avotus |
|
| |
6.1.3. Skaidro atšķirību starp
zvaigžņu redzamo un absolūto spožumu |
|
| 6.2. Saules
sistēma |
| 6.2.1. Raksturo fizikālo apstākļu
daudzveidību uz Saules sistēmas objektiem, pamatojot dzīvības
pastāvēšanas iespējas uz tiem, izmantojot dažādus
informācijas avotus |
6.2.1. Skaidro procesus
(kodolreakcijas un enerģijas pārnese) zvaigznēs, izmantojot
virtuālos modeļus un dažādus informācijas avotus |
6.2.1. Analizē fundamentālo
mijiedarbību nozīmi Saules sistēmas objektu kustībā un
pastāvēšanā, skaidro un salīdzina planētu un zvaigžņu
pētīšanas metodes, kā arī prognozē starpplanētu un
starpzvaigžņu ceļojumus, to iespējamību un ierobežojumus |
| |
6.2.2. Saskata un analizē
likumsakarības starp Saules sistēmas objektu raksturlielumiem
(vidējais attālums no Saules, apriņķošanas periods, rotācijas
periods, virsmas temperatūra), izmantojot Saules sistēmas objektu
raksturlielumu datu tabulas |
|
| 6.3.
Planēta Zeme |
| 6.3.1. Salīdzina apstākļus uz Zemes
un citām planētām, lai pamatotu Zemes atmosfēras nozīmi
dzīvības pastāvēšanas apstākļu nodrošināšanā un
aizsardzībā, argumentējot ar piemēriem |
6.3.1. Spriež, formulējot
argumentētu viedokli par Zemes magnētiskā lauka nozīmi |
|
| 7. Organismu
dzīvības procesus nodrošina šūnas, kuru dzīves ilgums ir
ierobežots |
| 7.1.
Organismu uzbūve |
| 7.1.1. Skaidro ar piemēriem
organismā notiekošo vielmaiņas procesu saistību ar šūnas
uzbūvi un tajā notiekošajiem procesiem, izmantojot shēmas |
7.1.1. Pamato dzīvo organismu
funkciju saistību ar konkrētiem šūnas organoīdiem (kodols,
citoplazma, hloroplasts, plazmatiskā membrāna, šūnapvalks,
vakuola, mitohondrijs, lizosoma, Goldži komplekss, ribosoma,
endoplazmatiskais tīkls) un tajā notiekošajiem procesiem,
izmantojot shēmas |
7.1.1. Novērojot un eksperimentējot
analizē dzīvo organismu vai šūnu funkcijas, saistot tās ar
šūnas uzbūvi (peroksisomas, citoskelets, centriolas, gludais
EPT, graudainais EPT, plastīdas, plazmatiskā membrāna), šūnā
notiekošajiem vielmaiņas procesiem un vielu transportu |
| |
7.1.2. Skaidro un salīdzina vīrusu
(nukleīnskābes, kapsīda) un baktēriju (nukleīnskābes,
citoplazma, plazmatiskā membrāna, šūnapvalks) uzbūvi, to
izmantošanas iespējas biotehnoloģijās, lietojot shēmas |
7.1.2. Raksturo augu un dzīvnieku
audu veidus un šūnas (prokarioti un eikarioti), skaidrojot to
uzbūvi saistībā ar to veicamajām funkcijām vai
fizioloģiskajām norisēm, izmantojot dažādus informācijas
avotus, pētot gaismas mikroskopā |
| |
7.1.3. Skaidro audu (veidotājaudi un
cilmes šūnas, segaudi, vadaudi, balstaudi, pamataudi,
epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi, nervaudi) funkcionālo
nozīmi un šūnu iedalījumu (prokarioti un eikarioti), balstoties
uz to uzbūves īpašībām un nozīmi organismā |
7.1.3. Pamato dažādu šūnu uzbūves
un funkciju saistību ar dzīvo organismu piederību dažādām
valstīm (pēc Vitakera klasifikācijas), analizējot to
izmantošanas iespējas biotehnoloģijās, lietojot dažādus
informācijas avotus, pētot gaismas mikroskopā |
| 7.2.
Dzīvības procesi, dzīvības uzturēšana |
| 7.2.1. Analizē vielu (ogļhidrāti,
olbaltumvielas, tauki, vitamīni, ūdens, minerālvielas)
funkcionālo nozīmi organismā, lai novērtētu nepieciešamību
tās uzņemt dažādā daudzumā un vēlamajās proporcijās,
izmantojot dažādus informācijas avotus un novērtējot to
ticamību |
7.2.1. Salīdzina dažādu faktoru
(temperatūra, pH, enzīmi) ietekmi uz šūnas vielmaiņas
procesiem, izmantojot dažādus informācijas avotus,
eksperimentējot |
7.2.1. Skaidro organisko vielu
(ogļhidrāti, tauki, olbaltumvielas, nukleīnskābes) uzbūves
saistību ar vielu bioloģiskajām funkcijām dzīvajos organismos,
lai prognozētu vielu izmantošanas iespējas dzīvības procesu
nodrošināšanai, izmantojot dažādus informācijas avotus |
| 7.2.2. Ar piemēriem ilustrē hormonu
(insulīns, adrenalīns, testosterons, estrogēni) ietekmi uz
organisma darbību, t. sk. organisma funkciju regulācijā, sajūtu
veidošanā un uzvedībā, izmantojot atbilstošu un ticamu
informāciju |
7.2.2. Secina par ūdens,
makroelementu, mikroelementu, vitamīnu, ogļhidrātu,
olbaltumvielu, tauku nozīmi šūnas dzīvības procesos,
izmantojot dažādus informācijas avotus, modelējot |
7.2.2. Skaidro šūnu vielmaiņas
procesu (metabolisma) saistību ar šūnas uzbūvi, ķīmisko
sastāvu (neorganisko vielu, dabas vielu, bioloģiski aktīvo
vielu, DNS, RNS, ATP) un nozīmi dzīvajos organismos,
eksperimentējot, izmantojot dažādus informācijas avotus |
| |
7.2.3. Raksturo hormonu (insulīns,
glikagons, adrenalīns, testosterons, estrogēns, progesterons,
leptīns, tiroksīns) nozīmi organisma funkciju regulācijā,
t. sk. sajūtu veidošanā un uzvedībā, izmantojot
atbilstošu un ticamu informāciju |
7.2.3. Salīdzina un pamato
fizioloģisko procesu (barošanās, elpošana, vielu transports,
ekskrēcija, kustība, kairināmība, neirālā un humorālā
regulācija) norises augu un dzīvnieku organismos, saistot tās ar
uzbūvi un vielu ķīmisko sastāvu, eksperimentējot, novērojot,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
| |
|
7.2.4. Raksturo dzīvības procesus
auga lapā, stumbrā un saknē, lai veidotu ieteikumus, kā
paaugstināt augu produktivitāti lauksaimniecībā |
| 7.3. Dzīves
cikls |
| 7.3.1. Izmanto zināšanas par
organismu dzīves cikliem un parazītu (cilvēka cērme, trihīnas,
cilvēka spalītis, maksts trihomona, galvas uts, kašķa ērce,
cilvēka blusa, ganībērce) dzīves cikla shēmas un analizē šo
parazītu vietu dabā, t. sk. risku cilvēka veselībai. Izvērtē
piedāvātos profilaktiskos pasākumus |
7.3.1. Aplūko un salīdzina dažādu
parazītu (malārijas plazmodiji, lenteņi, dizentērijas amēba)
dzīves cikla shēmas, izvērtē šo organismu ietekmi uz cilvēka
veselību. Balstoties uz dzīves ciklu analīzi, iesaka gan
personiskos, gan sabiedriskos profilakses pasākumus |
7.3.1. Salīdzina dažādu dzīvo
organismu dzīves ciklus, skaidro likumsakarības starp dažādu
dzīvo organismu pēcnācēju skaitu un dzīves ilgumu, saistot to
ar vairošanās veidiem, prognozē sugu izplatību un
daudzveidību, balstoties uz vairošanās stratēģijām un
dažādu ekoloģisko faktoru ietekmi, izmantojot dažādus
informācijas avotus |
| |
|
7.3.2. Raksturo ziedaugu
veģetatīvās un ģeneratīvās pavairošanas veidus, lai ieteiktu
priekšlikumus telpaugu un laukaugu sugu pavairošanai, jaunu
šķirņu radīšanai |
| 7.4.
Veselīgs dzīvesveids indivīda fiziskās un garīgās veselības
uzturēšanai |
| 7.4.1. Skaidro veselīga uztura,
kustību aktivitātes un personīgās higiēnas nozīmi cilvēka
veselības saglabāšanā, pamato dažādu profilakses pasākumu,
tai skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības, nozīmību,
izvērtē ieradumu veidojošās situācijas, identificē
atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus, analizējot
dažādus informācijas avotus, sadzīves situācijas un savu
pieredzi |
7.4.1. Analizē riskus un profilakses
iespējas infekciju (gripa, masaliņas, tuberkuloze, vējbakas,
HIV/AIDS) un neinfekciju (sirds un asinsvadu, ļaundabīgie
audzēji, elpošanas sistēmas) slimību riska samazināšanai,
pamato savu rīcību veselības saglabāšanā, modelējot un
izvērtējot problēmsituācijas, izmantojot informācijas
avotus |
7.4.1. Argumentē dzīvesveida un
dažādu vides faktoru ietekmi uz organisma funkcijām
ilgtermiņā, pamato dažādu profilakses pasākumu nozīmi
veselības un dzīves kvalitātes saglabāšanai |
| |
7.4.2. Skaidro un pamato organismā
notiekošo procesu novērošanas nepieciešamību, lai agrīni
konstatētu pārmaiņas, kas var būt par cēloni saslimšanai.
Pamatojumam izmanto dažādus ticamus informācijas avotus |
7.4.2. Izvērtē sava organisma
fizioloģiskos parametrus, lietojot eksperimenta rezultātus un
saistot tos ar vecumu, dzīvesveidu un citiem kritērijiem.
Izmantojot gūto informāciju, plāno pasākumus savas veselības
saglabāšanā |
| 8. Organismi
bieži ir atkarīgi no citiem organismiem vai konkurē ar tiem par
enerģiju un materiāliem |
| 8.1. Vielu
un enerģijas apmaiņa ekosistēmā |
| 8.1.1. Atpazīst un izvērtē
ekoloģiskās piramīdas līmeņus dažādās ekosistēmās,
saistot tos ar enerģijas pāreju starp trofiskajiem līmeņiem,
modelējot un analizējot informācijas avotus |
8.1.1. Skaidro vielu uzkrāšanos
organismos dažādos trofiskajos līmeņos, lai secinātu par vides
piesārņojuma ietekmi uz organismam nozīmīgām funkcijām,
modelējot un analizējot dažādas situācijas |
8.1.1. Identificē un izvērtē
ekoloģiskās piramīdas līmeņus dažādās ekosistēmās,
saistot tos ar enerģijas pāreju starp trofiskajiem līmeņiem,
pamatojoties uz cilvēka darbības daudzveidīgo ietekmi,
modelējot un analizējot informācijas avotus |
| 8.2.
Ekosistēma |
| 8.2.1. Novērtē dažādu sauszemes
(meži, tuksneši, zālāji, purvi) un ūdens (upes, ezeri)
ekosistēmu apsaimniekošanas un aizsardzības pieeju piemērus
Latvijā un pasaulē, aprakstot ekosistēmu izmaiņu cēloņus un
sekas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas iespējas |
8.2.1. Izvērtē ekoloģisko faktoru
(abiotiskie, biotiskie, antropogēnie) ietekmi konkrētajā
ekosistēmā, modelējot, novērojot un izmantojot dažādus
informācijas avotus |
8.2.1. Argumentē dažādu ekosistēmu
ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus, skaidro dabiskos
traucējumus un sukcesiju, pēta dabisko traucējumu imitēšanu
ekosistēmu apsaimniekošanā, lai aprakstītu kādu dzīvesvietai
tuvumā esošu ekosistēmu un piedāvātu tās ilgtspējīgas
apsaimniekošanas un aizsardzības rīcības plānu, un izvēlas
atbilstošāko iesaistīšanās veidu, lēmuma pieņemšanas
procesā pārstāvot savas un respektējot citu intereses |
| 8.2.2. Rada ilgtspējīgus lokālas
ekoloģiskās problēmas risinājumus un piedāvā esošu
risinājumu uzlabojumus, izvērtējot problēmsituāciju un veicot
pētījumu |
8.2.2. Izvērtē dažādu ekosistēmu
ekoloģisko un saimniecisko nozīmi, veicot pētījumu un
raksturojot ekosistēmas pēc dažādiem kritērijiem |
|
| |
8.2.3. Skaidro biomu izvietojumu
pasaules reģionos un apraksta izmaiņas ietekmējošos faktorus,
analizējot dažādu biomu izmaiņas laika gaitā |
|
| 9.
Ģenētiskā informācija tiek nodota no vienas organismu paaudzes
nākamajai |
| 9.1.
Ģenētiskās likumsakarības |
| 9.1.1. Skaidro ar piemēriem
ģenētisko pazīmju iedzimšanu nākamajās paaudzēs, modelējot
situācijas un prognozējot ģenētisko slimību iespējamību
nākamajās paaudzēs |
9.1.1. Prognozē vienas pazīmes
iedzimšanu nākamajās paaudzēs, aprēķinot pārmantojamās
pazīmes iedzimtības varbūtību pētāmajā grupā, analizējot
ciltskoka modeli, lietojot ģenētikas apzīmējumus |
9.1.1. Prognozē divu vai vairāku
pazīmju un multifaktoriālo (vairāku gēnu un vides izraisītu)
ģenētisko slimību iedzimšanu nākamajās paaudzēs, aprēķinot
pārmantojamās pazīmes pārmantošanas varbūtību pētāmajā
grupā, analizējot ciltskoka modeli, lietojot ģenētikas
apzīmējumus |
| 9.1.2. Skaidro dzimuma noteikšanu
apaugļošanās brīdī, ģenētiskās daudzveidības rašanās
cēloņus un to nepieciešamību populācijas saglabāšanai,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
9.1.2. Skaidro ģenētiskās
daudzveidības rašanās cēloņus, izmantojot daudzveidīgu
informāciju par apaugļošanos, šūnu dalīšanās rezultātus un
to nozīmi dabā, lietojot jēdzienus gēns, DNS, hromosomas,
mitoze, mejoze, zigota, haploīds, diploīds |
9.1.2. Skaidro šūnas dzīves ciklu,
salīdzinot šūnu dalīšanās veidus (mitozi, mejozi un amitozi),
novērtējot dažādu faktoru ietekmi uz dalīšanās fāzēm,
pētot gaismas mikroskopā un izmantojot dažādus informācijas
avotus |
| 9.1.3. Skaidro ar piemēriem mutagēno
faktoru (fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie), t. sk.
atkarību izraisošo vielu, ietekmi uz organisma pazīmēm
nākamajās paaudzēs un iespējas no tiem izvairīties,
analizējot situācijas |
9.1.3. Izvērtē mutagēno faktoru
(fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie) ietekmi uz organisma
pazīmēm nākamajās paaudzēs, lai ieteiktu profilaktiskus
pasākumus veselības saglabāšanai, analizējot dažādas
situācijas |
9.1.3. Skaidro dzimumšūnu uzbūvi
saistībā ar gametoģenēzi un to funkcijām, izvērtējot
dažādu faktoru ietekmi uz zigotas drostalošanās
likumsakarībām, novērojot mikroskopā, izmantojot dažādus
informācijas avotus |
| |
|
9.1.4. Skaidro gēna darbību
(transkripcija, translācija) un ģenētisko kodu aminoskābju
secības noteikšanā olbaltumvielās, modelējot un izmantojot
dažādus informācijas avotus |
| |
|
9.1.5. Pamato ģenētikas
likumsakarību (pazīmju neatkarīgā iedzimšana, saistītā
iedzimšana, gēnu mijiedarbība (polimērija, kodominēšana,
nepilnīgā dominēšana, epistāze), plejotropija, ar dzimumu
saistīto pazīmju iedzimšana) realizēšanos dažādu pazīmju un
slimību pārmantošanā, risinot situāciju uzdevumus, lai
prognozētu pazīmju iedzimšanu un slimību pārmantošanu |
| |
|
9.1.6. Analizē mutāciju sekas
saistībā ar to cēloņiem (fizikāliem, ķīmiskiem un
bioloģiskiem), izvērtējot profilakses pasākumu nozīmi cilvēka
veselības saglabāšanā un izmantošanas iespējas
selekcijā |
| 9.2.
Ģenētika biotehnoloģijās |
| |
9.2.1. Skaidro biotehnoloģiju procesu
etapus un izmantošanas iespējas dažādās nozarēs, lietojot
dažādus informācijas avotus |
9.2.1. Pamato dzīvo organismu (augu,
dzīvnieku, sēņu un baktēriju) selekcijas metožu izvēli
ilgtspējīgas sabiedrības vajadzību apmierināšanā, balstoties
uz dažādu informācijas avotu analīzi un mācību ekskursijās
novēroto |
| |
9.2.2. Skaidro ar piemēriem cilmes
šūnu, augu meristēmu dažādas izmantošanas iespējas, modelē
metodes, lai izvērtētu to priekšrocības un trūkumus,
izmantojot informācijas avotus |
9.2.2. Skaidro ar piemēriem organismu
šūnu pārveidošanas tehnoloģijas, lai prognozētu metožu
lietošanu pētniecībā un klīniskajā praksē, izmantojot
informācijas avotus |
| 10. Esošo
un izmirušo organismu daudzveidība ir evolūcijas rezultāts |
| 10.1.
Dzīvības izcelšanās un evolūcijas teorijas |
| 10.1.1. Izsaka savas domas par
dzīvības izcelšanās iespējām un to tālāko iespējamo
attīstību, skaidrojot ar teorijām, faktiem un pierādījumiem,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
10.1.1. Pamato savu viedokli par
dzīvības izcelšanās teoriju un evolūcijas (Darvina) teorijas
būtību, izmantojot dažādus informācijas avotus |
10.1.1. Argumentē organismu
radniecību un vienotu izcelsmi, mainību, pielāgotību,
izmantojot sugu kritērijus, fosiliju paraugus, filoģenētiskās
shēmas, DNS analīžu rezultātus, salīdzinošās anatomijas
faktus un modeļus, herbārijus un dažādus informācijas
avotus |
| 10.1.2. Skaidro mikroorganismu
rezistences veidošanos un tās ietekmi uz cilvēka veselību |
10.1.2. Saskata organismu radniecību
un vienotu izcelsmi pēc noteiktām pazīmēm, izmantojot dažādus
(fosiliju paraugus, mulāžas, filoģenētiskās shēmas,
salīdzinošās anatomijas un salīdzinošās citoģenētikas
modeļus, molekulārās metodes, herbārijus) informācijas
avotus |
10.1.2. Salīdzina un analizē
likumsakarības par evolūcijas virzītājiem (dabiskā izlase,
iedzimstošā mainība, gēnu dreifs un gēnu plūsma, izolācija,
hibridizācija) un evolūcijas ātrumu ietekmējošiem faktoriem
(vairošanās īpatnības, populācijas struktūra, paaudžu
nomaiņas ātrums), argumentē sugu izmiršanas iespējamos
cēloņus, sugu daudzveidību un tās samazināšanās radītos
riskus un ieguvumus, izmantojot dažādus informācijas avotus |
| |
|
10.1.3. Skaidro mikroorganismu
rezistences veidošanos no evolūcijas aspekta un prognozē
rezistences sekas cilvēka veselības saglabāšanā un ekosistēmu
stabilitātē |
| 10.2.
Organismu daudzveidība |
| 10.2.1. Nosaka Latvijā sastopamo
organismu (augu, dzīvnieku, sēņu) sistemātisko piederību,
lietojot organismu noteicējus, klasifikācijas shēmas,
novērojot |
10.2.1. Nosaka Latvijā sastopamo
organismu (augu, dzīvnieku, sēņu) sistemātisko piederību,
lietojot organismu noteicējus, klasifikācijas shēmas,
novērojot, veicot lauka darbu |
10.2.1. Klasificē dzīvos organismus,
izmantojot dažādus kritērijus, sistemātikas shēmas,
noteicējus, kladogrammas, lauka darbā iegūtus datus un dažādus
informācijas avotus |
| |
10.2.2. Raksturo organisma
pielāgojumus dzīves videi, tos skaidrojot ar organisma uzbūves
un funkciju pārmaiņām evolūcijas ceļā |
10.2.2. Prognozē dažādu organismu
morfoloģiskās izmaiņas saistībā ar pārmaiņām vidē,
piedāvā sugu daudzveidības iespējamos saglabāšanas
risinājumus, izmantojot pieejamos kvalitatīvos un kvantitatīvos
datus |
| |
|
10.2.3. Skaidro organismu uzbūves
evolucionārās pārmaiņas atbilstoši dzīves videi, barības
iegūšanas veidam un vairošanās īpatnībām, argumentējot
organismu daudzveidību |
| 11.
Zinātnes uzdevums ir atrast dabā notiekošo parādību
cēloņus |
| 11.1.
Kompleksu problēmu risināšana |
| 11.1.1. Risina sadzīves situācijās
ar dabaszinātniskajām zināšanām saistītas aktuālas
problēmas pētnieciskā ceļā, organizējot pētniecisko procesu,
veidojot kritērijus risinājumu izvērtēšanai |
11.1.1. Risina kompleksas
dabaszinātniskas problēmas pētnieciskā ceļā individuāli vai
sadarbojoties, patstāvīgi organizējot pētniecisko procesu,
veidojot kritērijus risinājumu izvērtēšanai |
11.1.1. Risina kompleksas
dabaszinātniskas problēmas pētnieciskā ceļā individuāli vai
sadarbojoties, patstāvīgi izvēloties problēmu, organizējot
pētniecisko procesu, veidojot kritērijus risinājumu
izvērtēšanai |
| 11.2.
Plānošana. Pētījuma jautājums, hipotēze un prognozēšana,
eksperimenta plānošana |
| 11.2.1. Plāno pētījumu, lai iegūtu
datus vienkāršu lietišķu problēmu risināšanai (t. sk.
starpdisciplināru) un dabas procesu aprakstīšanai, piedāvājot
darba gaitu un paredzot atbilstošu mērījumu un paraugu skaitu,
iekārtas un piederumus datu reģistrēšanai un apstrādei,
drošības noteikumu ievērošanu |
11.2.1. Plāno pētījumu, lai iegūtu
datus dažādu dabaszinātnisku jautājumu izpētei, izvēloties
metodi precīzu un ticamu datu iegūšanai, nepieciešamo datu
apjomu pieņēmuma pamatošanai un paredzot vajadzīgos rīkus un
mobilās lietotnes programmatūras datu iegūšanai,
reģistrēšanai un apstrādei; plāno eksperimenta darba gaitu,
saskata atšķirības starp kvalitatīviem un kvantitatīviem
datiem |
11.2.1. Plāno kompleksu pētījumu,
lai iegūtu kvalitatīvus un kvantitatīvus datus pierādījumu
veidošanai, dažādu modeļu (konceptuālu, matemātisku, fizisku,
empīrisku) un zinātnisko skaidrojumu izvērtēšanai, izvēloties
un pamatojot nepieciešamo datu iegūšanas metodi (datu
precizitāte un ticamība, mērinstrumentu atbilstība, mērījumu
skaits), plāno eksperimenta darba gaitu, ar piemēriem skaidro
atšķirības starp kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem,
atkarīgajiem, neatkarīgajiem un fiksētajiem lielumiem |
| 11.2.2. Formulē pētījuma jautājumu
un/vai hipotēzi pēc dotā parauga par informācijas avotos
aprakstītām sakarībām starp lielumiem un izmanto atbilstošus
lielumu apzīmējumus un mērvienības |
11.2.2. Pētot dažādus informācijas
avotus un dabaszinātnisku jautājumu skaidrojumus, formulē
pētījuma jautājumus un/vai hipotēzes par kvalitatīvām un
kvantitatīvām sakarībām starp atkarīgo, neatkarīgo un
fiksētajiem lielumiem; lieto atbilstošus lielumu apzīmējumus un
mērvienības |
11.2.2. Pētot dažādus modeļus
(konceptuālus, matemātiskus, fiziskus, empīriskus) un
zinātniskus skaidrojumus, formulē pētāmo problēmu,
pieņēmumu, pētījuma jautājumu un/vai hipotēzi, aprakstot
atkarīgā mainīgā izmaiņas, mainot neatkarīgo mainīgo, lieto
atbilstošus lielumu apzīmējumus un mērvienības |
| 11.2.3. Lieto pētījumam atbilstošas
pētnieciskās metodes individuāli vai sadarbojoties, lai iegūtu
ticamus kvalitatīvus un/vai kvantitatīvus datus |
11.2.3. Plāno, izvēlas un lieto
pētījumam atbilstošas pētnieciskās metodes individuāli vai
sadarbojoties, lai iegūtu ticamus kvalitatīvus un/vai
kvantitatīvus datus |
|
| 11.3.
Novērošana, datu ieguve un reģistrēšana |
| 11.3.1. Ievēro darba gaitas aprakstu,
lai iegūtu datus, izmantojot pētījumam atbilstošu datu
reģistrēšanas un organizēšanas veidu |
11.3.1. Ievēro darba gaitu, lai
iegūtu kvalitatīvos un/vai kvantitatīvos datus, un izvēlas
pētījumam atbilstošu un pārskatāmu datu reģistrēšanas un
organizēšanas veidu, kuru būtu ērti izmantot, turpmāk
apstrādājot un analizējot datus |
11.3.1. Ievēro darba gaitu, lai
iegūtu kvalitatīvos un/vai kvantitatīvos datus, nosaka
atkarīgos, neatkarīgos un fiksētos lielumus un izvēlas
pētījumam atbilstošu un pārskatāmu datu reģistrēšanas un
organizēšanas veidu, kuru būtu ērti izmantot, turpmāk
apstrādājot un analizējot datus |
| 11.3.2. Lieto informācijas
tehnoloģijas, lai iegūtu un reģistrētu novērojumu un
mērījumu datus, nosakot mērierīces un iekārtas kļūdu |
11.3.2. Lieto informācijas
tehnoloģijas, lai iegūtu un reģistrētu novērojumu un
mērījumu datus, nosakot mērierīces un iekārtas kļūdu |
11.3.2. Lieto informācijas
tehnoloģijas, lai iegūtu un reģistrētu novērojumu un
mērījumu datus, nosakot mērierīces un iekārtas kļūdu |
| 11.4. Datu
apstrāde |
| 11.4.1. Analizē un apstrādā
pētījuma laikā iegūtos datus pēc parauga, novērtējot to
precizitāti un ticamību un izmantojot atbilstošus rīkus (t. sk.
digitālos), aprēķinus, datu attēlojuma veidu un
mērvienības |
11.4.1. Analizē un apstrādā
pētījuma laikā iegūtos datus, lai pārveidotu skaitliskos datus
vizuālos attēlojumos un otrādi, veiktu aprēķinus (absolūtā
kļūda, relatīvā kļūda) precizitātes un ticamības
novērtēšanai, skaidrotu likumsakarības un procesus un
izvirzītu pamatotus un ticamus zinātniskus pieņēmumus,
izmantojot IT rīkus |
11.4.1. Analizē un apstrādā
pētījuma laikā iegūtos datus, izmantojot fizikālo lielumu
apzīmējumus un atbilstošas mērvienības, veic absolūtās
kļūdas (vislielākā gadījuma novirze no vidējās vērtības
vai mērinstrumenta kļūda) un relatīvās kļūdas aprēķinus
tiešajā un netiešajā mērīšanā, izmanto aprēķinus
precizitātes un ticamības novērtēšanai, attēlo kļūdu
nogriežņus, izmantojot IT, salīdzinot ar informācijas avotiem
un/vai teorētiskām vērtībām (lielumiem), lai iegūtu
funkcionālo sakarību starp dažādiem lielumiem un prognozētu
šo sakarību atbilstību novērojumiem |
| 11.5. Datu
un/vai eksperimentu rezultātu analīze un izvērtēšana |
| 11.5.1. Izvērtē pētījuma darba
gaitu un rezultātus pēc parauga, saskatot iespējamos kļūdu
avotus, un piedāvā risinājumus |
11.5.1. Izvērtē pētījuma darba
gaitu un iespējamos kļūdu avotus, piedāvā uzlabojumus vai
citus risinājuma veidus |
11.5.1. Izvērtē pētījuma darba
gaitu, mērījumu un novērojumu ticamību, iespējamos kļūdu
avotus (sistemātiskas kļūdas, cilvēka radītas kļūdas) un
nosaka datu analīzes ierobežojumus (mērījuma kļūda, paraugu
izlases veidošanas neprecizitātes), piedāvā uzlabojumus vai
citus risinājuma veidus |
| |
11.5.2. Izvērtē izvēlēto
mērierīču un izvēlētās eksperimentālās metodes
ierobežojumus un priekšrocības |
11.5.2. Izvērtē izvēlēto
mērierīču un izvēlētās eksperimentālās metodes
ierobežojumus un priekšrocības, lai prognozētu iegūto
rezultātu precizitāti un atbilstību eksperimenta mērķim |
| 11.6.
Secināšana. Cēloņsakarību saskatīšana |
| 11.6.1. Formulē secinājumus, lai
aprakstītu nozīmīgākos pētījuma rezultātus, apstiprinātu
pieņēmumus un atbildētu uz pētījuma jautājumu un/vai
hipotēzi |
11.6.1. Formulē secinājumus par
saskatītajām likumsakarībām, pamatojoties uz darba uzdevumu,
pētāmo problēmu un izmantojot pētījuma laikā iegūtos
rezultātus |
11.6.1. Formulē secinājumus un ar
pētījuma rezultātiem pamatotus vispārinājumus, pamatojoties uz
darba uzdevumu, pētāmo problēmu, pētījuma jautājumu,
pieņēmumu un/vai hipotēzi |
| 11.7.
Eksperimentālās metodes |
| 11.7.1.
Vielu analīze un sintēze |
| 11.7.1.1. Atšķir šķīdumu
kvantitatīvās izteiksmes veidus, izmantojot informāciju par
sadzīvē lietojamiem šķīdumiem |
11.7.1.1. Gatavo šķīdumu ar
noteiktu izšķīdušās vielas molāro koncentrāciju
izmantošanai kvantitatīvajā analīzē, veicot nepieciešamos
aprēķinus, lietojot piederumus un pilnveidojot eksperimentālās
prasmes |
11.7.1.1. Analizē vielu maisījumu
sastāvu, izmantojot dažādas analīzes metodes, veicot pētījumu
un nepieciešamos aprēķinus, pamatojoties uz vielu īpašībām
un ķīmisko reakciju pazīmēm |
| 11.7.1.2. Sintezē organiskās vielas
(organiskās sintēzes reakcija vienā stadijā) atbilstoši darba
aprakstam, pilnveidojot eksperimentālās prasmes |
11.7.1.2. Sintezē vielas (sintēzes
reakcija vienā stadijā) atbilstoši darba uzdevumam, izmantojot
piedāvāto sintēzes stratēģiju, aprēķinot izejvielu masu pēc
ķīmiskās reakcijas vienādojuma vai stehiometriskās shēmas;
izvērtē sintēzes praktisko iznākumu, veicot matemātiskus
aprēķinus |
11.7.1.2. Plāno un veic vielas
sintēzi atbilstoši darba uzdevumam, izvēloties nepieciešamos
reaģentus un iekārtas; aprēķina nepieciešamo izejvielu un
iegūtā produkta masu pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma vai
stehiometriskās shēmas, aprēķina reakcijas produkta praktisko
iznākumu salīdzinājumā ar teorētiski iespējamo |
| 11.7.1.3. Kvalitatīvi analizē vielas
un vielu maisījumu sastāvu, izmantojot vielu īpašības un
ķīmisko reakciju pazīmes |
11.7.1.3. Plāno un īsteno projekta
darbu par biotehnoloģiju izmantošanu vielu sintēzē, aplūkojot
ķīmiskos, bioloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus |
|
| |
11.7.1.4. Kvalitatīvi (jonu
reakcijas) un kvantitatīvi (tilpumanalīze, gravimetrija,
šķīduma pH noteikšana) analizē vielas un vielu maisījumus,
izmantojot vielu īpašības un ķīmisko reakciju pazīmes, veicot
nepieciešamos aprēķinus |
|
| |
11.7.1.5. Pamato vielu fizikālo un
ķīmisko īpašību atšķirību ar to sastāvu un uzbūvi un
izmanto šīs atšķirības vielu pierādīšanai |
|
| 11.7.2.
Mērīšana |
| 11.7.2.1. Iegūst mērījumu ar
analogo/digitālo mērinstrumentu vai sensoru neregulāri mainīga
fizikālā lieluma gadījumā, ar praktiskiem piemēriem skaidro
sensoru priekšrocības un trūkumus |
11.7.2.1. Iegūst mērījumu ar
analogo/digitālo mērinstrumentu vai sensoru neregulāri mainīga
fizikālā lieluma gadījumā, novērtējot absolūto kļūdu, ar
praktiskiem piemēriem skaidro sensoru priekšrocības un
trūkumus. Pamato atbilstošā mērīšanas režīma izvēli |
11.7.2.1. Izvēlas un lieto
mērāmajam lielumam atbilstošas mērierīces (t. sk.
sensorus), nosakot ierīces mērapjomu, skalu, mērvienību,
precizitāti un ievērojot darba drošības nosacījumus un
eksperimenta noteikumus |
| 11.7.2.2. Izvēlas un lieto
mērāmajam lielumam atbilstošas mērierīces (t. sk.
sensorus), ievērojot drošības nosacījumus |
11.7.2.2. Atrod informācijas avotos
digitāla mērinstrumenta vai sensora specifikāciju, lai
izvērtētu mērinstrumenta ietekmi uz mērījuma precizitāti |
|
| |
11.7.2.3. Izvēlas un lieto
mērāmajam lielumam atbilstošas mērierīces (t. sk.
sensorus), ievērojot drošības nosacījumus |
|
| 11.7.3.
Lauka darbs |
| 11.7.3.1. Izvērtējot iespējamos
drošības riskus un ievērojot ētikas normas, veic lauka darbu,
lai starpdisciplināri raksturotu dažādu procesu ietekmi uz vides
izmaiņām tuvākajā apkārtnē, to izvietojuma likumsakarības,
izvēloties pētījumam atbilstošas datu iegūšanas metodes un
indikatorus |
11.7.3.1. Izvērtējot iespējamos
drošības riskus un ievērojot ētikas normas, veic lauka darbu,
lai starpdisciplināri raksturotu dažādu procesu ietekmi uz vides
izmaiņām tuvākajā apkārtnē, to izvietojuma likumsakarības,
izvēloties pētījumam atbilstošas datu iegūšanas metodes un
indikatorus |
11.7.3.1. Izvērtējot iespējamos
drošības riskus un ievērojot ētikas normas, veic lauka darbu,
lai starpdisciplināri raksturotu procesu ietekmi uz vides
izmaiņām tuvākajā apkārtnē, to izvietojuma likumsakarības,
izvēloties pētījumam atbilstošas datu iegūšanas metodes,
indikatorus un izmantojot ĢIS |
| 11.7.4.
Mikroskopēšana |
| 11.7.4.1. Attēlo bioloģiskajā
zīmējumā mikroskopā novēroto, izmantojot pētāmajam objektam
atbilstošu mikroskopa palielinājumu, lietojot gatavus vai pašu
veidotus mikropreparātus |
11.7.4.1. Attēlo bioloģiskajā
zīmējumā mikroskopā novēroto, skaidro to, izvērtē attēla
kvalitāti, analizē iespējamās kļūdas, izmantojot pētāmajam
objektam atbilstošu mikroskopa palielinājumu, lietojot gatavus
vai pašu veidotus mikropreparātus |
11.7.4.1. Attēlo bioloģiskajā
zīmējumā mikroskopā novēroto, izmantojot pētāmajam objektam
atbilstošu mikroskopa palielinājumu, lietojot gatavus vai pašu
veidotus mikropreparātus, iekrāsojot objektus, aprēķinot
dažādu mikroskopisko objektu izmēru un attēla palielinājumu,
izvērtējot mikroskopēšanas metodes priekšrocības un
trūkumus |
| 11.8.
Sadarbība un komunikācija pētniecībā |
| 11.8.1. Komunicē par vienkārša
pētījuma rezultātiem un lietišķu problēmu risinājumiem,
izmantojot atbilstošu komunikācijas veidu, starpdisciplināru
terminoloģiju un informācijas tehnoloģijas |
11.8.1. Komunicē par pētījuma
rezultātiem, kompleksu problēmu risinājumiem, zinātniskiem
argumentiem, skaidrojumiem un idejām (parādības, procesa un/vai
sistēmas darbība, cilvēka–vides mijiedarbība), izvēloties
dažādām auditorijām un mērķiem atbilstošu komunikācijas
veidu (mutiska, grafiska, rakstiska, matemātiska), izmantojot
dabaszinātnēs pieņemtu terminoloģiju un informācijas
tehnoloģijas |
11.8.1. Komunicē par pētījuma
rezultātiem, kompleksu problēmu risinājumiem, zinātniskiem
argumentiem, skaidrojumiem un idejām (parādības, procesa un/vai
sistēmas darbība, cilvēka–vides mijiedarbība), izvēloties
dažādām auditorijām un mērķiem atbilstošu komunikācijas
veidu (mutiska, grafiska, rakstiska, matemātiska), komunikācijas
kanālus (tiešā komunikācija, prese, internets, televīzija) un
struktūru, izmantojot dabaszinātnēs pieņemtu terminoloģiju un
IT, visos darbību posmos izvēlas darboties individuāli vai
sadarboties grupā, sadalot pienākumus saskaņā ar pieņemto
pētījuma plānu un iekšējās kārtības noteikumiem |
| 11.9.
Drošība |
| 11.9.1. Rīkojas atbildīgi pret savu
un citu drošību, ievērojot laboratorijas iekšējās kārtības
noteikumus, bīstamības simbolus uz iepakojuma un iekārtām,
rakstiskas un mutiskas drošības instrukcijas eksperimentu un
lauka darba laikā, izmantojot vielas, traukus, iekārtas,
ierīces, piederumus tiem paredzētajiem nolūkiem |
11.9.1. Rīkojas atbildīgi pret savu
un citu drošību, ievērojot laboratorijas iekšējās kārtības
noteikumus, bīstamības simbolus uz iepakojuma un iekārtām,
rakstiskas un mutiskas drošības instrukcijas eksperimentu un
lauka darba laikā, izmantojot vielas, traukus, iekārtas,
ierīces, piederumus tiem paredzētajiem nolūkiem |
11.9.1. Rīkojas atbildīgi pret savu
un citu drošību, ievērojot laboratorijas iekšējās kārtības
noteikumus, bīstamības simbolus uz iepakojuma un iekārtām,
rakstiskas un mutiskas drošības instrukcijas eksperimentu un
lauka darba laikā, izmantojot vielas, traukus, iekārtas,
ierīces, piederumus tiem paredzētajiem nolūkiem |
| 12.
Skaidrojumi, teorijas un modeļi ir zinātniski, ja tie vislabāk
atbilst konkrētajā laikā pieejamajiem novērojumiem un
faktiem |
| 12.1.
Zinātniskais skaidrojums un argumentēšana |
| 12.1.1. Skaidro procesus un
parādības, izmantojot kvalitatīvas un kvantitatīvas sakarības
starp lielumiem |
12.1.1. Skaidro procesus un
parādības, izmantojot pamatotus un ticamus pierādījumus,
iegūtus no dažādiem avotiem, atbilstošu terminoloģiju un
simbolu valodu |
12.1.1. Skaidro procesus un
parādības, analizējot citu veidotus skaidrojumus, izmantojot
pamatotus un ticamus pierādījumus, kas iegūti no dažādiem
avotiem, kā arī paša veidotus modeļus (t. sk. digitālus),
atbilstošu terminoloģiju un matemātisko aprakstu |
| 12.1.2. Atšķir zinātnisku
skaidrojumu no nezinātniska, salīdzinot pamatojumam izmantoto
datu apjomu un ticamību |
12.1.2. Izvērtē skaidrojuma
zinātniskumu, izmantojot dažādus kritērijus (datu
reģistrācija, apjoms un avoti, pētījuma atkārtojamība) |
12.1.2. Spriež par skaidrojuma
pamatotību un ticamību, lietojot zinātniskās spriešanas
paņēmienus (induktīvais un deduktīvais), teorijas, modeļus,
lai izvērtētu pieejamos datus, pieņēmumus un to
pierādījumus |
| 12.1.3. Veido argumentus, izmantojot
datus un pierādījumus no ticamiem informācijas avotiem,
skaidrojumiem, modeļiem un paša veiktiem pētījumiem |
12.1.3. Pierāda vai noraida savu vai
citu izvirzītu ideju, veidojot zinātniskus argumentus un
pretargumentus. Izvērtē argumentu pamatotību, izmantojot
zinātniska argumenta kritērijus |
12.1.3. Saskata un interpretē
sakarības sava pētījuma rezultātos, izmantojot paša veiktos
novērojumus un citus ticamus avotus (modeļi, t. sk.
matemātiskie, teorijas, zinātniskā literatūra) un izvērtējot
iespējamās atšķirības, to cēloņus. Saskata un piedāvā
turpmāko pētījumu virzienus |
| |
|
12.1.4. Pamato zinātnisko argumentu
nozīmi dabaszinātnisko teoriju skaidrošanā un zinātniskās
diskusijas veidošanā |
| 12.2.
Modelēšana |
| 12.2.1. Novērtē modeļa atbilstību
plānotajam izmantošanas mērķim attēlot un/vai skaidrot
procesa, parādības, sistēmas darbību |
12.2.1. Izvērtē modeļa
zinātniskumu, atbilstību pieejamajiem pierādījumiem,
priekšrocības un trūkumus, attēlojot un/vai skaidrojot procesa,
parādības, sistēmas darbību |
12.2.1. Salīdzina viena procesa,
parādības vai sistēmas vairākus modeļus, izvērtējot to
priekšrocības un nepilnības, lai noteiktu atbilstību
pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un piemērotību
skaidrojuma un zinātniskā argumenta veidošanai |
| 12.2.2. Veido un izmanto
daudzveidīgus modeļus (t. sk. digitālus) un simulācijas,
lai skaidrotu sistēmu darbību un attēlotu sakarības starp
parādībām, procesiem un tos ietekmējošajiem faktoriem;
izvērtē izmantoto modeļu darbības robežas |
12.2.2. Prognozē un nosaka lielumu
savstarpējo saistību, veidojot un izmantojot daudzveidīgus
modeļus un simulācijas |
12.2.2. Veido un pārskata kompleksus
modeļus (t. sk. matemātiskus) un simulācijas, lai
prognozētu procesu un parādību darbību, to radītās sekas,
sistēmas izmaiņas, pamatotu savus skaidrojumus un analizētu
saistību starp dažādām sistēmām vai sistēmas
komponentiem |
| |
|
12.2.3. Pamato izmantotā modeļa
izvēli, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem un sakarībām,
izvērtē tā atbilstību aprakstāmajai situācijai
(procesam) |
| 12.3.
Simbolu valoda dabaszinātnēs |
| 12.3.1. Izmanto vielu
struktūrformulas, nosaukumus, molekulāros un jonu vienādojumus,
lai skaidrotu vielu uzbūvi un ķīmiskās pārvērtības |
12.3.1. Pieraksta fizikālos lielumus
un mērvienības; veido elektrisko slēgumu shēmas, izmantojot
atbilstošus simbolus un apzīmējumus |
12.3.1. Apraksta plānotos un/vai
paveiktos darbus un iegūtos rezultātus, izmantojot nozarē
pieņemto terminoloģiju un simbolus, atpazīst un skaidro
informācijas avotos attēlotos apzīmējumus un simbolus, izmanto
mērinstrumentus un ierīces atbilstoši to simboliskajiem
apzīmējumiem |
| 12.3.2. Analizē tradicionālus un
digitālus kartogrāfiskos informācijas avotus, lai aprakstītu
dažādu ģeogrāfisko procesu izvietojumu pasaulē un Latvijā un
mijiedarbību starp tiem |
12.3.2. Attēlo atomu un vielu
uzbūvi, izmantojot elektronu konfigurācijas formulas, vielu
molekulformulas, struktūrformulas un elektronformulas. Pieraksta
vielu ķīmiskās pārvērtības, izmantojot molekulāros, jonu,
elektronu bilances vienādojumus. Nosauc vielas, izmantojot
IUPAC nomenklatūru |
12.3.2. Skaidro, modelē un apraksta
organisko un neorganisko vielu kvalitatīvo sastāvu, uzbūvi un
ķīmisko pārvērtību norisi, izmantojot IUPAC
nomenklatūru, molekulformulas, struktūrformulas, Luisa
struktūras un oktetu teoriju, rezonanses struktūras, modeļus vai
vārdisko informāciju |
| 12.3.3. Apraksta sakarības un
procesus dabā un tehnikā, lietojot simbolu valodu |
12.3.3. Izvērtē dažādu Zemes
attēlojumu veidu (kartes – digitālas/tradicionālas,
aerofotogrāfijas, satelītkartes) sniegtās iespējas uzdevuma
veikšanai un/vai problēmsituācijas risināšanai un izvēlas
atbilstošus kartogrāfiskos avotus (t. sk. kombinējot) |
12.3.3. Prognozē ķīmisko
pārvērtību (jonu apmaiņas reakcijas,
oksidēšanās–reducēšanās reakcijas) norisi dabā, izmantojot
eksperimenta novērojumus, modeļus vai vārdisko informāciju un
lietojot jonu un saīsināto jonu vienādojumus, elektronu bilances
vienādojumus (t. sk. pusreakciju vienādojumus) |
| |
12.3.4. Skaidro ģeogrāfiskās
informācijas sistēmu priekšrocības salīdzinājumā ar
tradicionāla formāta kartogrāfiskajiem materiāliem, veidojot
digitālas kartes, kurās attēlo ģeogrāfisko objektu izvietojuma
likumsakarības, ģeogrāfiskos procesus un to mijiedarbību |
12.3.4. Izmanto ĢIS, lai radītu
kompleksu digitālu kartogrāfisko materiālu un lai spriestu un
pieņemtu lēmumus par starpdisciplināru problēmu
risinājumiem |
| |
12.3.5. Skaidro ar piemēriem simbolu
valodas sniegtās iespējas mainīgo lielumu un to savstarpējo
sakarību aprakstīšanā; izmanto simbolu valodu tekstveidei |
|
| 12.4.
Zinātniskās metodes nozīme paradigmu maiņā zinātnē |
| 12.4.1. Apraksta ar piemēriem
dažādos laikos dabaszinātnēs aktuālu teoriju (vitālistu
teorija, skābekļa atklāšana un flogistona teorija, alķīmija,
evolūcijas teorija, dzīvības izcelšanās teorija) nozīmi
zinātnē un sabiedrībā, to attīstības un nomaiņas
cēloņus |
12.4.1. Skaidro zinātniskās domas
attīstību laikā, saistot to ar cilvēces uzkrāto zināšanu
apjomu, tehnoloģisko progresu un pārējiem to ietekmējošiem
faktoriem ("mūžīgais dzinējs", gaismas "divējādā daba",
atoma uzbūves teorijas, mikroskopa izgudrošana, šūnu
atklāšana, fotosintēzes atklāšana, ģenētikas likumu
atklāšana, DNS atklāšana, Zemes kartogrāfiskās
reprezentācijas) |
12.4.1. Skaidro iemeslus
nepārtrauktai dabaszinātnisko teoriju attīstībai un zinātnisko
paradigmu maiņai (heliocentriskā modeļa atzīšana, dabiskās
izlases teorija, slimību ierosinātāju teorija, kvantu mehānika,
relativitātes teorija) |
| 13.
Zinātnes lietojumam bieži vien ir ētisks, politisks, ekonomisks
un sociāls konteksts |
| 13.1.
Dabaszinātņu sasniegumu attīstība |
| 13.1.1. Diskutē par fundamentālo
pētījumu lomu zinātnes attīstībā |
13.1.1. Ilustrē ar piemēriem
vēsturiski nozīmīgas tehnoloģijas un zinātniskos atklājumus
(tranzistors, lāzers), kuri tiek lietoti mūsdienu tehnoloģijās,
diskutē/argumentē par esošo vai nākamo pētījumu un
tehnoloģiju nepieciešamību ilgtspējīgai attīstībai,
izvērtējot to novitāti, ekonomisko un sociālo ietekmi,
zinātniskās ētikas principu ievērošanu (nanomateriāli,
modernie materiāli, medikamenti, kosmosa izpēte) cilvēku dzīves
kvalitātes uzlabošanai un ilgtspējīgai sabiedrības
attīstībai, un saista to ar savu pieredzi un dzīvi |
13.1.1. Pamato dažādu dabaszinātņu
teoriju un pseidozinātņu atšķirības, izmantojot dažādus
informācijas avotus, lai novērtētu to atbilstību realitātei,
un ar piemēriem argumentē zinātnes atziņas |
| |
|
13.1.2. Analizē sakarības starp
veiktajiem fundamentālajiem pētījumiem, to rezultātā
veidotajiem inženiertehniskajiem risinājumiem, rūpniecības
attīstību un procesiem, kas norisinās sabiedrībā, prognozējot
dažādu risinājumu un produktu, arī negatīvu blakusefektu
ietekmi uz nākotnes sabiedrību un saistot tos ar savu personisko
pieredzi |
| 13.2.
Resursu izmantošana, ietekme uz vidi |
| 13.2.1. Piedāvā risinājumus
cilvēka saimnieciskās un rūpnieciskās darbības seku
(ogļūdeņražu sadegšana, naftas pārstrāde, iepakojuma
materiālu sadalīšanās, siltuma dzinēji, siltuma sūkņi,
saldētavas) mazināšanai, ievērojot ilgtspējīgas attīstības
principus, pētot un izmantojot dažādus informācijas avotus un
saistot tos ar savu personisko pieredzi |
13.2.1. Salīdzina un diskutē par
dažādu tehnoloģiju izmantošanu (apgaismošanas tehnoloģijas,
automašīnu dzinēji, spēkstacijas), ņemot vērā resursu
patēriņu, ražošanas un lietošanas ietekmi uz vidi un
ekonomiku |
13.2.1. Analizē un argumentē
ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ietekmi uz vidi un
dzīvajiem organismiem ilgtermiņā |
| 13.2.2. Skaidro ģenētiski
modificēto organismu izmantošanas iespējas un to ietekmi uz
citiem organismiem un vidi, izmantojot dažādus informācijas
avotus, modelējot, novērtējot to ticamību |
13.2.2. Skaidro un formulē pamatotu
viedokli par piesārņojuma (radioaktīvā, ķīmiskā,
bioloģiskā), ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz citiem
organismiem, cilvēka veselību un vidi, izmantojot dažādus
informācijas avotus, novērtējot to ticamību |
13.2.2. Skaidro ekonomisko un
ģeopolitisko situāciju pasaulē, izvērtējot energoietilpīgo un
citu nozīmīgu resursu atrašanos dažādos reģionos,
prognozējot situāciju izmaiņas resursu izsmelšanas gadījumos,
izmantojot dažādus informācijas avotus |
| 13.2.3. Spriež, formulējot pamatotu
viedokli, par īslaicīgu un ilglaicīgu klimata pārmaiņu
cēloņiem un sekām Latvijā un pasaulē, pamato nepieciešamību
mazināt mūsdienu klimata pārmaiņas, izmantojot modeļus un
informācijas avotus |
13.2.3. Skaidro cilvēka darbības
ietekmi uz Zemes sistēmās notiekošajiem procesiem un tās
radītās sekas, izmantojot piemērus un to vizuālos modeļus,
novērtē vajadzību saprātīgi izmantot dabas resursus un
izvērtē alternatīvos risinājumus, saistot tos ar savu
personisko pieredzi |
13.2.3. Argumentē mūsdienu
tehnoloģiju iespējas un zinātnes sasniegumu ietekmi uz Zemes
resursu apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanu un
izvērtē vides piesārņojuma riskus un to samazināšanas
iespējas |
| 13.2.4. Apraksta ar piemēriem
atjaunojamo un neatjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas
ieguvē Latvijā, izmantojot dažādus informācijas avotus |
|
13.2.4. Spriež par iespējām veidot
un izmantot atjaunojamās enerģijas avotus, to ietekmi uz
apkārtējo vidi un sabiedrību |
| 13.3.
Sociāli atbildīgu lēmumu pieņemšana |
| 13.3.1. Skaidro bioētikas principu
ievērošanu pētnieciskajos darbos, pamatojoties uz dzīvnieku
tiesībām un cilvēktiesībām, izmantojot dažādus informācijas
avotus, izvērtējot to ticamību |
13.3.1. Pamato savu viedokli par
bioētikas principu ievērošanu pētniecībā, orgānu
transplantācijā un to ziedošanā, mākslīgajā apaugļošanā,
ģenētiskās informācijas izmantošanā, lietojot dažādus
informācijas avotus, izvērtējot to ticamību |
13.3.1. Argumentē bioētikas principu
un utilitārās ētikas principu ievērošanu pētniecībā,
pamatojoties uz dzīvnieku tiesībām un cilvēktiesībām,
izmantojot dažādus informācijas avotus, izvērtējot to
ticamību atbilstoši vēsturiskajiem laika periodiem |
| 13.3.2. Pamato savu viedokli par
orgānu transplantāciju un to ziedošanu, mākslīgo
apaugļošanu, izmantojot dažādus informācijas avotus,
novērtējot to ticamību |
13.3.2. Novērtē un pamato
dabaszinātņu perspektīvas Latvijā un pasaulē, dabaszinātņu
zināšanu un prasmju nozīmi profesionālajā darbībā |
13.3.2. Analizējot tehnoloģisko
attīstību, skaidro tās ietekmi uz apkārtējo vidi un prognozē
tās rezultātu iespējamo ietekmi uz sabiedrības attīstību,
cilvēku un ekoloģisko labklājību |
| 13.3.3. Iegūst un apkopo informāciju
par dabaszinātņu perspektīvām Latvijā un pasaulē, par
dabaszinātņu zināšanu un prasmju nozīmi |
|
13.3.3. Izvērtē cilvēces attieksmes
un vērtību maiņu pret dažādām dabaszinātņu pētījumu
teorijām un objektiem, analizējot informāciju no dažādiem
informācijas avotiem, ieņem aktīvu pozīciju, kura pamatota
paša vērtībās |
| |
|
13.3.4. Analizējot savu un citu
cilvēku vērtību sistēmu un apstākļus, argumentē un prognozē
sava vai cita organisma morfoloģisko un fizioloģisko īpašību
izmaiņu nepieciešamību un to iespējamās sekas |
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
6. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti matemātikas mācību jomā
| Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
Augstākais apguves līmenis |
| 1. Matemātikas valodu izmanto saziņai un
zinātniskai jēdzienu, ideju, problēmu risinājumu
aprakstīšanai |
| 1.1. Matemātisks teksts, pieņemtie simboli un
apzīmējumi |
|
1.1.1. Lasa īsu vai strukturētu tekstu ar aktuālu matemātisku
kontekstu un raksturo tekstā būtisko, saistību starp teksta
daļām, demonstrējot izpratni par tajā iekļautajiem
jēdzieniem, pieņemto simbolu un apzīmējumu lietojumu. |
1.1.1. Lasa izvērstu matemātisku tekstu ar aktuālu matemātisku
kontekstu un raksturo tā saturu, demonstrējot izpratni par tajā
iekļautajiem jēdzieniem, pieņemto simbolu, apzīmējumu un
matemātikai raksturīgo izteikumu formu lietojumu. |
1.1.1. Lasa daļēji pazīstama satura izvērstu matemātisku
tekstu, nepazīstamu jēdzienu, simbolu vai apzīmējumu nozīmi
noskaidro papildu avotos vai izmanto izpratni par teksta saturu
kopumā, raksturo teksta mērķi un kritiski izvērtē satura
atbilstību tam. |
|
1.1.2. Vārdiski un rakstiski veido īsu matemātisku tekstu, kas
saprotams citiem, korekti lieto svarīgākos jēdzienus, pieņemtos
simbolus un apzīmējumus, lai raksturotu matemātisko objektu
īpašības, lielumus un sakarības starp tiem, aprakstītu
risinājumus. |
1.1.2. Vārdiski un rakstiski veido izvērstu matemātisku tekstu
konkrētai auditorijai, korekti lieto izmantotos jēdzienus,
pieņemtos simbolus un apzīmējumus, lai pamatotu matemātisko
objektu īpašības, formulētu idejas un raksturotu saistību
starp tām, aprakstītu risinājumus un lietotos paņēmienus. |
1.1.2. Veido izvērstu matemātisku tekstu zinātniskajā valodā,
ņemot vērā auditorijas sastāvu, lai raksturotu, skaidrotu un
argumentētu idejas, aprakstītu pētāmo problēmu, pētījuma
mērķi un gaitu, pamatotu iegūtos rezultātus un
secinājumus. |
| 1.2. Dažādi attēlošanas veidi
(reprezentācijas) |
|
1.2.1. Lieto situācijai piemērotu matemātisko objektu
attēlošanas veidu (izteiksme, grafiks, tabula, skice, grafs
(koks), Eilera-Venna diagramma u. tml.). |
1.2.1. Skaidro, salīdzina dažādus situācijai noderīgus
matemātisko objektu attēlošanas veidus, izvēlas piemērotāko
un argumentē to. |
1.2.1. Vispārīgi raksturo matemātisko objektu dažādu
attēlošanas veidu lietojuma priekšrocības un ierobežojumus
matemātisku problēmu risināšanā. |
|
1.2.2. Konkrētos piemēros skaidro matemātisku izteiksmju
identiskos pārveidojumus un vienādojumu un nevienādību
ekvivalentos pārveidojumus. |
1.2.2. Skaidro matemātisku izteiksmju identiskos pārveidojumus un
vienādojumu, nevienādību un to sistēmu ekvivalentos
pārveidojumus; konkrētos piemēros skaidro neekvivalentus
pārveidojumus. |
1.2.2. Raksturo un pamato ekvivalentu un neekvivalentu
pārveidojumu lietojumu vienādojumu, nevienādību un to sistēmu
atrisināšanai. |
|
1.2.3. Konkrētos piemēros skaidro taisnes un vektora attēlošanu
koordinātu plaknē un analītisko pierakstu, vienkāršākajos
gadījumos pāriet no viena attēlošanas veida uz otru. |
1.2.3. Skaidro taisnes, riņķa līnijas un vektora attēlošanu
koordinātu plaknē un analītisko pierakstu; pāriet no viena
attēlošanas veida uz otru, ievērojot situācijas kontekstu. |
1.2.3. Raksturo iespējas koordinātu plaknē attēlotu
līniju/plaknes figūru aprakstīt analītiski un otrādi –
vienādojumu ar diviem mainīgajiem attēlot koordinātu plaknē.
Veido spriedumus, vienu un to pašu matemātisko modeli attēlojot
koordinātu plaknē un pierakstot analītiski. |
|
1.2.4. Saskata un skaidro saistību starp dažādu matemātikas
apakšnozaru apgūtajiem elementiem (vektors un paralēlā
pārnese, ģeometriskā progresija un eksponentfunkcija u. tml.) un
to attēlošanu. |
1.2.4. Lieto saistību starp dažādu matemātikas apakšnozaru
apgūtajiem elementiem, lai tos skaidrotu, attēlotu, noteiktu
nezināmos lielumus un īpašības. |
1.2.4. Formulē un pamato apgalvojumus, izmantojot saistību starp
dažādu matemātikas apakšnozaru apgūtajiem elementiem. |
|
|
|
1.2.5. Skaidro atvasinājumu un integrāli, izmantojot gan to
fizikālo, gan ģeometrisko nozīmi. |
| 2. Risināt problēmu matemātikai raksturīgi
nozīmē saskatīt struktūras, sistēmas, sakarības, veidot
vispārinājumus un tos pierādīt |
| 2.1. Spriešana (pēc analoģijas, induktīva un
deduktīva, lietojot matemātiskās loģikas elementus) |
|
2.1.1. Jaunā situācijā, kuras matemātiskais konteksts ir
vienkāršs, raksturo lielumus un saistību starp tiem, spriež un
lieto jau apgūtās zināšanas un prasmes. |
2.1.1. Ievērojot jaunās situācijas kontekstu, raksturo kopīgo
un atšķirīgo ar līdzīgām, agrāk aplūkotām situācijām un
secina par zināšanām, prasmēm un paņēmieniem, kas noderīgi
problēmas atrisināšanai. |
2.1.1. Jaunā, kompleksā situācijā spriež, formulē uz
situācijas analīzi vērstus jautājumus, secina gan par
iepriekšējo zināšanu, prasmju un paņēmienu lietošanas
iespējām, gan to nepietiekamību un formulē, kāda informācija
vai kādas jaunas zināšanas nepieciešamas. |
|
2.1.2. Jaunā situācijā spriež un formulē pieņēmumu,
pamatojoties uz konkrētiem piemēriem un to pārbaudi, apzinoties,
ka pieņēmuma patiesums jāpierāda. |
2.1.2. Jaunā situācijā izmanto induktīvu un deduktīvu
spriešanu, apzinoties, ka vispārīgu apgalvojumu patiesums
jāpierāda. |
2.1.2. Jaunā situācijā izmanto induktīvu un deduktīvu
spriešanu, pierāda formulēto vispārīgo apgalvojumu
patiesumu. |
|
|
|
2.1.3. Skaidro, ko nozīmē risināt vienādojumu un nevienādību
ar parametru. |
| 2.2. Matemātiskā modelēšana un citi
problēmrisināšanas paņēmieni |
|
2.2.1. Lieto pazīstamu matemātisko modeli, lai atrisinātu
problēmu ar praktisku vai ar citu mācību jomu kontekstu. Pēc
norādēm izvērtē iespējas lietot konkrētās zināšanas vai
matemātisko modeli. |
2.2.1. Veic visus matemātiskās modelēšanas soļus, lai
atrisinātu problēmu ar citu mācību jomu vai matemātisku
kontekstu. Izvērtē dažādu matemātisko modeļu lietojumu,
ievērojot situācijas kontekstu. |
2.2.1. Formulē pētāmo jautājumu sev nozīmīgā kontekstā un
veic visus matemātiskās modelēšanas soļus, lai atrisinātu
autentisku problēmu. Izvērtē iegūtos rezultātus un, ja
nepieciešams, uzlabo matemātisko modeli. |
|
2.2.2. Lieto pamatskolā apgūtos problēmrisināšanas
paņēmienus (spriežu no beigām, sadalu problēmu daļās,
pāreju uz līdzīgu, vienkāršāku problēmu u. tml.)
situācijās ar vienkāršu matemātisko kontekstu. |
2.2.2. Argumentē problēmrisināšanas paņēmiena (spriežu no
beigām, sadalu problēmu daļās, pāreju uz līdzīgu,
vienkāršāku problēmu u. tml.) izvēli, lai atrisinātu
problēmu ar pazīstamu matemātisko kontekstu. |
2.2.2. Apzina, izvērtē matemātikai raksturīgo
problēmrisināšanas paņēmienu (spriežu no beigām, sadalu
problēmu daļās, pāreju uz līdzīgu, vienkāršāku problēmu
u. tml.) lietojumu, izstrādājot kompleksas problēmas risinājuma
plānu. |
| 2.3. Apgalvojumi un to patiesuma
pierādīšana |
|
2.3.1. Nosaka atsevišķa apgalvojuma par figūrām, matemātiskām
izteiksmēm un sakarībām patiesumu. Demonstrē ieradumu
atsaukties uz iepriekš pierādītiem apgalvojumiem,
formulām. |
2.3.1. Lieto tiešo pierādījumu, pierādot vispārīgus
apgalvojumus gan ar ģeometrijas, gan ar algebras saturu, loģiski
saistot trīs un vairāk spriedumus, izmantojot zināmus vai
iepriekš pierādītus apgalvojumus. |
2.3.1. Lieto tiešo pierādījumu, vienā pierādījumā saistot
dažādu matemātikas apakšnozaru elementus. |
|
2.3.2. Atrod pretpiemēru, lai pierādītu, ka apgalvojums nav
patiess. |
2.3.2. Veido un izvērtē pretpiemērus apgalvojuma patiesuma
pierādīšanai. |
2.3.2. Jaunās situācijās lieto pierādījumu no pretējā. |
|
|
2.3.3. Skaidro jēdzienus tiešā teorēma, apgrieztā
teorēma, formulē teorēmai apgriezto teorēmu un izvērtē
tās patiesumu. |
2.3.3. Skaidro jēdzienus pietiekams nosacījums,
nepieciešams nosacījums, lieto izteikuma formu ".. tad un
tikai tad ..", formulējot apgalvojumus, pierādot to
patiesumu. |
|
|
|
2.3.4. Lieto matemātiskās indukcijas principu, lai pierādītu
vispārīgu apgalvojumu patiesumu. |
| 3. Skaitļus izmanto konkrētu, arī praktisku
uzdevumu atrisināšanai. Katrai darbībai ar skaitļiem ir
noteikta jēga, un to izpildei ir noteikti likumi/algoritmi |
| 3.1. Skaitļa pieraksts un skaitļu
salīdzināšana |
|
3.1.1. Konkrētos piemēros skaidro, kas ir n-tās pakāpes
saknes, logaritma skaitliskā vērtība un kā to iegūt, t. sk. ar
digitāliem rīkiem, kā pakāpi ar racionālu kāpinātāju
pierakstīt kā sakni un otrādi.
3.1.2. Nosaka pakāpes ar racionālu kāpinātāju precīzo vai
aptuveno vērtību no dota eksponentfunkcijas grafika un izmanto to
konkrētu skaitļu salīdzināšanai.
|
3.1.1. Skaidro, kas ir n-tās pakāpes saknes, pakāpes ar
racionālu kāpinātāju, logaritma, pagrieziena leņķa sinusa un
kosinusa skaitliskā vērtība.
3.1.2. Skaidro reālu skaitļu (n-tās pakāpes saknes,
pakāpes ar racionālu kāpinātāju, pagrieziena leņķa sinusi,
kosinusi) salīdzināšanu, izmantojot attiecīgo funkciju
īpašības vai grafisko attēlojumu, vienības riņķi.
|
3.1.1. Skaidro skaitli e, izmantojot virknes robežu;
definē un lieto naturāllogaritmu.
3.1.2. Skaidro kompleksa skaitļa pierakstu algebriskā formā,
eksponenciālā formā, trigonometriskā formā un pāriet no
vienas formas uz citu.
3.1.3. Attēlo skaitli komplekso skaitļu plaknē, aprēķina
kompleksa skaitļa moduli.
3.1.4. Skaidro, veido, lieto algoritmus pārejai no vienas
skaitīšanas sistēmas uz citu naturāla skaitļa
pierakstīšanai.
|
| 3.2. Darbības ar skaitļiem, to īpašības,
algoritmi |
|
3.2.1. Nosaka, t. sk. ar digitāliem rīkiem, n-tās
pakāpes saknes, pakāpes ar racionālu kāpinātāju, logaritma
precīzo vai aptuveno vērtību, veicot skaitliskos aprēķinus
reālos kontekstos.
3.2.2. Reizina, dala pakāpes ar vienādām bāzēm vai
vienādiem kāpinātājiem, lieto skaitļu pierakstu normālformā.
Saskaita, atņem līdzīgas pakāpes, piemēram, izteiksmi
310 + 4 · 310 uzraksta kā 5 ·
310.
|
3.2.1. Skaidro saistību starp n-tās pakāpes saknes
aprēķināšanu, kāpināšanu un logaritmēšanu; formulē un
lieto algoritmus darbību izpildei ar n-tās pakāpes
saknēm (paplašināšana/saīsināšana, sakne no reizinājuma,
dalījuma, pakāpes, saknes) un logaritmiem (reizinājums,
dalījums, pakāpe, bāzes maiņa) skaitlisku izteiksmju vērtības
aprēķināšanai.
3.2.2. Skaidro, formulē, lieto sakarības starp pagrieziena
leņķa sinusu un kosinusu; aprēķina skaitlisko vērtību
izteiksmei, kas satur sinusus, kosinusus, izmantojot sakarības
starp tiem, vienības riņķi, sinusa un kosinusa funkciju
īpašības, informāciju uzziņu avotos un digitālos rīkus.
3.2.3. Veido spriedumus matemātiskos un citu mācību jomu
kontekstos, izmantojot dažādas reālu skaitļu pieraksta
formas.
|
3.2.1. Pierāda un lieto n-tās pakāpes sakņu, pakāpju ar
racionālu kāpinātāju, logaritmu īpašības, sakarības starp
pagrieziena leņķa sinusu, kosinusu, tangensu un kotangensu.
3.2.2. Izpilda darbības (saskaita, atņem, reizina, dala,
aprēķina kvadrātsaknes vērtību) ar kompleksiem skaitļiem,
izvēloties piemērotāko pieraksta formu.
|
| 3.3. Darbības ar skaitļiem kā reālu situāciju
modeļi |
|
3.3.1. Saskata iespēju un lieto autentiskās situācijās reālu
skaitļu dažādas pieraksta formas, darbības ar tiem un skaitļu
attiecību (piemēram, saistības ar finanšu iestādēm, nodokļi,
īrēšanas/izīrēšanas nosacījumi, maisījumi pārtikas
rūpniecībā, būvniecībā, farmācijā, komplektācija,
sadalījumi grupās). |
3.3.1. Lieto logaritmus citu mācību jomu (piemēram, bioloģijas,
psiholoģijas, astronomijas, ķīmijas, ģeogrāfijas, fizikas)
kontekstā.
3.3.2. Lieto pagrieziena leņķa sinusu, kosinusu citu mācību
jomu (piemēram, fizikā svārstību aprakstīšanai)
kontekstā.
|
|
| 4. Sakarības starp lielumiem apraksta algebriskie
modeļi un funkcijas; izmantojot šos modeļus problēmu
risināšanai, tos pārveido, nodrošinot ekvivalenci |
| 4.1. Virknes |
|
4.1.1. Aprakstoši raksturo likumsakarību skaitļu virknē, t. sk.
ģeometriskajā progresijā, lieto ģeometriskās progresijas
vispārīgā locekļa formulu un salikto procentu formulu. |
4.1.1. Saskata likumsakarību ģeometriskajā progresijā un
pieraksta to ar vispārīgā locekļa formulu, lieto ģeometriskās
progresijas pirmo n locekļu summas formulu.
4.1.2. Nosaka virknes nezināmos locekļus, sakarības starp
virknes locekļiem, ja tā uzdota vispārīgi vai rekurenti,
vienkāršākos gadījumos pāriet no viena virknes uzdošanas
veida uz citu.
|
4.1.1. Lieto matemātiskās indukcijas principu, pierādot
aritmētiskās, ģeometriskās progresijas formulas, rekurenti
uzdotas virknes vispārīgā locekļa formulu, galīgas vai
bezgalīgas skaitļu virknes visu locekļu summu.
4.1.2. Nosaka virknes robežu, spriežot, modelējot uz skaitļu
ass, izmantojot grafisko attēlu un kritiski izvērtējot tā
lietojumu konkrētajā situācijā.
4.1.3. Veic aprēķinus, lietojot izklājlapas, un formulē
pieņēmumu par skaitli e kā virknes  robežu, ja
 .
|
| 4.2. Reāla argumenta funkcijas |
|
4.2.1. Nosaka, vai grafiski uzdota sakarība ir funkcija.
4.2.2. Konkrētos piemēros skaidro, kas ir argumenta pieaugums
un funkcijas pieaugums, nosaka funkcijas pieaugumu no grafika.
4.2.3. Uzzīmē daļveida funkcijas  ,
eksponentfunkcijas
 grafikus,
nosakot atsevišķus grafika punktus un spriežot par funkcijas
īpašībām.
4.2.4. Zīmē funkcijas grafiku, izmantojot digitālos rīkus,
un spriež par funkcijas īpašībām.
4.2.5. Raksturo situāciju pēc tās grafiskā attēlojuma
(pamatizglītībā apgūtās funkcijas – daļveida funkcija
eksponentfunkcija ), lietojot gan
matemātisko terminoloģiju, gan kontekstu.
|
4.2.1. Nosaka, vai dažādos veidos uzdota sakarība ir funkcija.
4.2.2. Skaidro, kas ir argumenta pieaugums un funkcijas
pieaugums, nosaka funkcijas pieaugumu no grafika un
analītiski.
4.2.3. Skaidro, kas ir salikta funkcija, lietojot jēdzienus
iekšējā funkcija, ārējā funkcija. Saista
salikto funkciju īpašības un grafiku zīmēšanu ar zināšanām
par attiecīgo elementāro funkciju.
4.2.4. Uzzīmē funkciju  ,
 ,
 ,
 grafikus un
raksturo to īpašības, izmantojot zināšanas par funkcijas
 īpašībām un
grafiku.
4.2.5. Nosaka funkciju  ,  ,  ,  īpašības
(definīcijas kopa, vērtību kopa, funkcijas nulles, vienādas
zīmes intervāli, lielākā/mazākā vērtība, pāra/nepāra
funkcija, periodiskas funkcijas periods) analītiski vai grafiski,
lietojot dažādus funkcijas pieraksta veidus, funkcijas grafika
pārbīdes un citas transformācijas.
4.2.6. Raksturo, analizē situāciju, ja sakarību starp
lielumiem raksturo funkcijas ,  , un , izmantojot gan
funkcijas formulu, gan grafiku.
4.2.7. Zīmē jaunas, nezināmas funkcijas, piemēram,
 ,  grafiku,
izmantojot digitālos rīkus, un spriež par funkcijas
īpašībām, izvērtē riskus maldīgu priekšstatu
veidošanai.
|
4.2.1. Pierāda jaunu, nezināmu, t. sk. intervālos, dažādi
uzdotu funkciju īpašības.
4.2.2. Skaidro, kas ir dotai funkcijai inversā funkcija, un
nosacījumus tās eksistencei; raksturo savstarpēji inversu
funkciju grafiku novietojumu koordinātu plaknē; definē
logaritmisko funkciju, inversās trigonometriskās funkcijas.
4.2.3. Raksturo, pamato pakāpes funkcijas  īpašības, ja
kāpinātājs ir racionāls skaitlis.
4.2.4. Raksturo un pamato funkciju
 ,  ,  īpašības
(definīcijas kopa, vērtību kopa, funkcijas nulles, vienādas
zīmes intervāli, lielākā/mazākā vērtība, pāra/nepāra
funkcija, periodiskas funkcijas periods), asimptotas un funkcijas
robežu.
4.2.5. Uzzīmē un raksturo funkciju  ,  īpašības un
grafikus, izmantojot zināšanas par funkcijas īpašībām un
grafiku.
|
| 4.3. Funkcijas atvasinājums, integrālis |
|
|
|
4.3.1. Nosaka funkcijas robežu, spriežot, izmantojot funkcijas
grafika īpašības; skaidro un vizuāli interpretē funkcijas
nepārtrauktību.
4.3.2. Interpretē atvasinājumu kā veiktā ceļa izmaiņas
ātrumu; skaidro funkcijas atvasinājuma punktā ģeometrisko
interpretāciju; nosaka vienkāršu funkciju, piemēram,
 ,  ,  atvasinājumu,
izmantojot definīciju, un formulē vispārīgus secinājumus.
4.3.3. Atvasina pakāpes funkciju, funkcijas  ,  ,  un
 , lieto likumus
funkciju summas, reizinājuma un dalījuma atvasināšanai,
atvasina saliktu funkciju formā  , ja f ir
kāda no nosauktajām funkcijām.
4.3.4. Skaidro nosacījumus atvasinājuma eksistencei punktā,
atšķir kritiskos punktus un ekstrēma punktus; skaidro ekstrēmu,
funkcijas monotonitāti, pārliekuma punktu, grafika izliekumu un
ieliekumu, izmantojot atvasinājuma punktā ģeometrisko
interpretāciju.
4.3.5. Lieto funkcijas atvasinājumu, pētot polinomiālu
funkciju un daļveida funkciju īpašības, zīmējot to grafikus,
nosakot funkcijas vislielāko/ vismazāko vērtību matemātiskos
un citu mācību jomu kontekstos.
4.3.6. Skaidro primitīvās funkcijas atrašanu/integrēšanu
kā atvasināšanai pretējo darbību un nosaka nenoteikto
integrāli, izmantojot tā īpašības un integrēšanas
pamatformulas (atbilstoši iepriekš lietotajām atvasināšanas
formulām).
4.3.7. Aprēķina noteikto integrāli, izmantojot
Ņūtona–Leibnica formulu, un to lieto plaknes figūras laukuma
un rotācijas ķermeņa tilpuma aprēķināšanai, taisnvirziena
kustībā noietā ceļa aprēķināšanai, darba aprēķināšanai
u. tml.
|
| 4.4. Algebriskas izteiksmes |
|
4.4.1. Konkrētos piemēros nosaka racionālas daļveida
izteiksmes/algebriskas daļas definīcijas kopu. Aprēķina
racionālas daļveida izteiksmes skaitlisko vērtību noteiktai
mainīgā skaitliskajai vērtībai.
4.4.2. Algebrisku daļu lasa, uzraksta pēc vārdiskā apraksta,
skaidro algebriskas daļas saīsināšanu, paplašināšanu.
4.4.3. Reizina, dala algebriskas daļas, kuru skaitītājā un
saucējā ir monomi vai pirmās pakāpes polinomi; saskaita un
atņem algebriskas daļas, ja saucēji ir pirmās pakāpes
polinomi.
|
4.4.1. Skaidro un nosaka racionālas daļveida
izteiksmes/algebriskas daļas definīcijas kopu. Aprēķina
racionālas daļveida izteiksmes skaitlisko vērtību noteiktai
mainīgā skaitliskajai vērtībai.
4.4.2. Sadala izteiksmi reizinātājos, vairākkārt iznesot
pirms iekavām kopīgo reizinātāju, lietojot kubu
summas/starpības formulas, lai pamatotu identitātes, risinātu
vienādojumus.
4.4.3. Algebrisku daļu lasa, uzraksta pēc vārdiskā apraksta,
raksturo iespējas to pierakstīt dažādos veidos, skaidro
saīsināšanu, paplašināšanu.
4.4.4. Reizina un dala algebriskas daļas, kuru skaitītājā un
saucējā ir monomi vai pirmās un otrās pakāpes polinomi;
saskaita un atņem algebriskas daļas, ja saucēji ir pirmās vai
otrās pakāpes polinomi un kopsaucēja pakāpe nepārsniedz
trešo.
4.4.5. Veic algebriskus pārveidojumus ar pakāpēm,
trigonometriskām izteiksmēm, lai pamatotu identitātes, pētītu
funkciju īpašības un risinātu vienādojumus.
|
4.4.1. Sadala izteiksmi reizinātājos, lietojot saīsināto
reizināšanas formulu vispārinājumus, polinoma dalīšanu ar
binomu (Bezū teorēmu), lai pamatotu identitātes, risinātu
vienādojumus un nevienādības.
4.4.2. Reizina, dala, saskaita un atņem algebriskas daļas,
kuru saucējā un skaitītājā ir polinomi vai izteiksmes ar
vispārīgā veidā uzdotām pakāpēm.
4.4.3. Izsaka algebrisku daļu kā divu daļu (saucēji ir
lineāras izteiksmes) summu ar nenoteikto koeficientu metodi,
piemēram,  .
4.4.4. Veic algebriskus pārveidojumus ar saknēm un
logaritmiem, lai pamatotu identitātes, pētītu funkciju
īpašības un risinātu vienādojumus.
|
|
|
4.4.6. Skaidro, kas ir radiāns. Lieto sakarību starp grādiem un
radiāniem, pārejot no vienas leņķa mērvienības uz otru.
4.4.7. Secina par sakarībām starp vienādu un dažādu
argumentu sinusiem un kosinusiem, lietojot vienības riņķi.
4.4.8. Lieto sakarību  , argumenta
summas formulas un divkāršā argumenta formulas trigonometrisku
izteiksmju skaitliskās vērtības aprēķināšanai, identiskai
pārveidošanai un vienādojumu risināšanai.
|
4.4.5. Pierāda sakarību starp leņķa lielumu grādos un
radiānos.
4.4.6. Pierāda redukcijas formulas un viena argumenta
sakarības  ,  ,  , lieto tās
trigonometrisku izteiksmju vērtības aprēķināšanai, izteiksmju
identiskai pārveidošanai, vienādojumu un nevienādību
atrisināšanai.
4.4.7. Pierāda argumenta summas formulas, divkārša argumenta
formulas un lieto tās izteiksmju vērtības aprēķināšanai,
izteiksmju identiskai pārveidošanai un vienādojumu
atrisināšanai.
|
| 4.5. Vienādojumi, nevienādības, to
sistēmas |
|
4.5.1. Atrisina pamatskolā apgūtos vienādojumus, spriežot,
lietojot attiecīgo funkciju īpašības un vienādojumu
atrisināšanas metodes (sadalot reizinātājos, substitūciju,
grafisko paņēmienu).
4.5.2. Atrisina analītiski vai grafiski daļveida vienādojumu
(daļu saucēji ir pirmās pakāpes polinomi, kopsaucēja pakāpe
nepārsniedz otro) un eksponentvienādojumu  .
4.5.3. Lieto pamatskolā apgūtos vienādojumus un
nevienādības, vienādojumu  kopā
 , daļveida
vienādojumu un eksponentvienādojumu , lai modelētu
situāciju ar praktisku un citu mācību jomu kontekstu.
|
4.5.1. Atrisina pamatskolā apgūtos vienādojumus, spriežot,
lietojot attiecīgo funkciju īpašības un vienādojumu
atrisināšanas metodes (sadalot reizinātājos, substitūciju,
grafisko paņēmienu). Atrisina nevienādību sistēmu (satur
lineāras nevienādības, kvadrātnevienādības).
4.5.2. Atrisina daļveida vienādojumu, nevienādību (saucēji
ir pirmās vai otrās pakāpes polinomi un kopsaucēja pakāpe
nepārsniedz trešo); izvēlas paņēmienu nevienādības
atrisināšanai (pārejot uz nevienādību sistēmām, ar
intervālu metodi).
4.5.3. Atrisina eksponentvienādojumu, kas pārveidojams formā
 , un
eksponentnevienādību, kas pārveidojama formā  , lietojot
eksponentfunkcijas īpašības.
4.5.4. Atrisina noteiktā intervālā trigonometriskos
vienādojumus, kas pārveidojami formā
 un  , lietojot
vienības riņķi, sinusa un kosinusa funkciju īpašības.
4.5.5. Plāno vienādojumu atrisināšanas metožu (sadalot
reizinātājos, substitūcija, grafiskais paņēmiens) lietojumu,
lai atrisinātu daļveida vienādojumu, eksponentvienādojumu,
trigonometrisko vienādojumu.
4.5.6. Atrisina vienādojumus, nevienādības (pakāpe
nepārsniedz otro) un to sistēmas ar diviem mainīgajiem reālo
skaitļu kopā, attēlojot atrisinājumu koordinātu plaknē.
4.5.7. Lieto vienādojumu kopā
, daļveida
vienādojumu, eksponentvienādojumu, daļveida nevienādību, divu
mainīgo vienādojumu sistēmu (daļveida vienādojums un lineārs
vienādojums, eksponentvienādojums un lineārs vienādojums), lai
modelētu situāciju ar matemātisku un citu mācību jomu
kontekstu.
|
4.5.1. Atrisina logaritmisku vienādojumu, kas pārveidojams formā
 , un logaritmisku
nevienādību, kas pārveidojama formā  , lietojot
logaritmiskās funkcijas īpašības.
4.5.2. Skaidro inverso trigonometrisko funkciju lietojumu
vienādojumu risināšanā. Atrisina trigonometriskos vienādojumus
vispārīgā veidā, lietojot vienības riņķi un sinusa,
kosinusa, tangensa un kotangensa funkciju īpašības.
4.5.3. Lieto neekvivalentus pārveidojumus dažādu vienādojumu
risināšanā, piemēram, vienādojuma abas puses kāpina
kvadrātā, abas puses izdala ar vienu un to pašu izteiksmi, abas
puses logaritmē un raksturo papildu veicamos spriedumus.
4.5.4. Atrisina augstāko kārtu vienādojumus, lietojot
vienādojumu risināšanas metodes (sadalot reizinātājos,
substitūciju, grafisko paņēmienu).
4.5.5. Atrisina jauktas vienādojumu sistēmas, kas var saturēt
pirmās, otrās pakāpes vienādojumus, daļveida vienādojumus,
eksponentvienādojumus vai logaritmiskus vienādojumus.
4.5.6. Atrisina dažāda veida vienādojumus, to sistēmas un
nevienādības ar parametru.
4.5.7. Analītiski vai grafiski atrisina vienādojumus un
nevienādības, kas satur moduli  ,  ,
 .
4.5.8. Spriežot, veicot algebriskus pārveidojumus, pilno
pārlasi vai interpretējot grafiski, atrisina vienādojumu ar
diviem mainīgajiem kopās  ,
piemēram, .
4.5.9. Lieto dalāmību (kongruences), nosakot izteiksmju
īpašības, risinot vienādojumus ar diviem mainīgajiem kopās
.
4.5.10. Pierāda nevienādības spriežot. Pierāda dalāmību,
spriežot un lietojot matemātiskās indukcijas principu.
4.5.11. Atrisina vienādojumu komplekso skaitļu kopā, lietojot
dažādas vienādojumu risināšanas metodes.
|
| 5. Datus par objektiem, situācijām, notikumiem,
procesiem var matemātiski apstrādāt, analizēt, lai pieņemtu
pamatotus lēmumus |
| 5.1. Kopas, darbības ar kopām un kombinatorikas
elementi |
5.1.1. Nosaka, vai kopa ir galīga/bezgalīga, ar piemēriem
ilustrē galīgu un bezgalīgu kopu. Formulē apgalvojumus,
izmantojot jēdzienus kopas elements, apakškopa,
tukša kopa; nosaka saistību starp skaitļu kopām
 .
5.1.2. Raksturo īpašības, kas piemīt kopas visiem
elementiem. Nosaka kopas elementa un apakškopas ar noteiktu
īpašību eksistenci; definē/uzdod kopu ar visu elementu sarakstu
un ar formulu, piemēram,
 .
5.1.3. Nosaka galīgu un bezgalīgu kopu apvienojumu, šķēlumu
un starpību pazīstamās situācijās.
5.1.4. Elementu/objektu skaitu nosaka, spriežot un veicot pilno
pārlasi, skaidrojot saskaitīšanas un reizināšanas
lietojumu.
|
5.1.1. Nosaka un pamato, vai kopa ir galīga/bezgalīga, ar
piemēriem ilustrē galīgu un bezgalīgu kopu. Formulē un pamato
apgalvojumus, izmantojot jēdzienus kopas elements,
apakškopa, tukša kopa; nosaka saistību starp
skaitļu kopām
5.1.2. Raksturo un pamato īpašības, kas piemīt kopas visiem
elementiem. Nosaka un pamato kopas elementa un apakškopas ar
noteiktu īpašību eksistenci; definē/uzdod kopu ar visu elementu
sarakstu un ar formulu, piemēram,
.
5.1.3. Nosaka galīgu un bezgalīgu kopu apvienojumu, šķēlumu
un starpību pazīstamās un jaunās situācijās.
5.1.4. Elementu/objektu skaitu nosaka, spriežot un veicot pilno
pārlasi, pamatojot savus spriedumus.
5.1.5. Skaidro jēdzienus izlase, kombinācijas,
variācijas un permutācijas, to savstarpējo
saistību un saistību ar jēdzieniem kopa un
apakškopa.
5.1.6. Lieto formulas permutāciju, variāciju un kombināciju
skaita aprēķināšanai un sakarību
 ; izvērtē
iespējas noteikt objektu skaitu, spriežot un veicot pilno
pārlasi vai lietojot kombinatorikas formulas.
|
5.1.1. Pierāda formulas permutāciju, variāciju skaita
aprēķināšanai, galīgas kopas (satur n elementus) visu
iespējamo apakškopu (ieskaitot tukšu kopu) skaitu, kombināciju
skaita īpašības.
5.1.2. Formulē un pamato sakarības Paskāla trijstūrī; lieto
Ņūtona binomu, veidojot konkrētus izvirzījumus, lai formulētu
spriedumus matemātiskos kontekstos.
5.1.3. Identiski pārveido izteiksmes, kas satur faktoriālu.
Modelē situāciju ar vienādojumu, nevienādību, lietojot
formulas variāciju vai kombināciju skaita noteikšanai.
|
| 5.2. Varbūtību teorijas elementi |
|
5.2.1. Skaidro, ilustrē ar piemēriem jēdzienus
eksperiments/mēģinājums, iznākumu kopa,
notikums, pretējais notikums, drošs
notikums, neiespējams notikums; konkrētos
piemēros nosaka iznākumu kopu, nosauc droša, neiespējama un
pretēja notikuma piemērus.
5.2.2. Spriež, nosaka notikumam labvēlīgo iznākumu skaitu,
visu iznākumu skaitu un aprēķina notikuma varbūtību.
5.2.3. Konkrētos piemēros skaidro, kas ir notikuma absolūtais
biežums, notikuma relatīvais biežums/statistiskā varbūtība;
aprēķina statistisko varbūtību, formulē datos balstītus
secinājumus.
|
5.2.1. Skaidro, kas ir eksperiments/mēģinājums, definē
notikumu, iznākumu kopu, pretējo notikumu, drošu
notikumu, neiespējamu notikumu; konkrētos piemēros
nosaka iznākumu kopu, nosauc droša, neiespējama un pretēja
notikuma piemērus.
5.2.2. Spriež, lieto formulas permutāciju, variāciju un
kombināciju skaita aprēķināšanai, nosaka notikumam labvēlīgo
iznākumu skaitu, visu iznākumu skaitu un aprēķina notikuma
varbūtību.
5.2.3. Skaidro, kas ir notikuma absolūtais biežums, definē
notikuma relatīvo biežumu/statistisko varbūtību; aprēķina
statistisko varbūtību, formulē datos balstītus
secinājumus.
5.2.4. Nosaka, attēlo ar Eilera-Venna diagrammu divu notikumu
apvienojumu, šķēlumu, starpību. Izmanto darbības ar
notikumiem, lai skaidrotu un aprēķinātu varbūtību, t. sk.
nesavienojamu notikumu apvienojuma varbūtību.
5.2.5. Skaidro, kas ir nosacītā varbūtība, un atšķirību
starp  un  ; aprēķina
nosacīto varbūtību, izmantojot notikumu biežumu.
5.2.6. Pamato, kāpēc dotie notikumi ir vai nav neatkarīgi,
izmantojot nosacīto varbūtību. Aprēķina varbūtību, lietojot
varbūtību reizināšanas teorēmu.
|
5.2.1. Aprēķina savienojamu notikumu apvienojuma varbūtību,
izmantojot darbības ar kopām un to vizuālo attēlojumu.
5.2.2. Lieto pilnās varbūtības formulu varbūtības
aprēķināšanai.
5.2.3. Praktiska konteksta piemēros skaidro, nosaka, analizē
mainīga lieluma (iespējamo vērtību skaits galīgs) varbūtības
sadalījumu, aprēķina mainīgā lieluma sagaidāmo vērtību.
5.2.4. Praktiska konteksta piemēros skaidro vienmērīgo,
Bernulli un binomiālo sadalījumu diskrētiem mainīgiem
lielumiem, lieto Bernulli formulu varbūtības aprēķināšanai.
Skaidro saistību starp binomiālo sadalījumu diskrētiem
mainīgiem lielumiem un normālo sadalījumu nepārtrauktiem
mainīgiem lielumiem.
|
| 5.3. Statistikas elementi |
|
5.3.1. Skaidro, kas ir populācija (ģenerālkopa), izlase,
nosacījumus reprezentatīvas izlases veidošanai.
5.3.2. Atšķir kvantitatīvus un kategoriālus (kvalitatīvus)
datus; attēlo tos biežuma tabulās vai grafiski vienam vai diviem
mainīgiem lielumiem (pazīmēm), izmantojot IT rīkus.
5.3.3. Atbilstoši datu veidam (diskrēti, nepārtraukti),
izmantojot reālu datu piemērus un IT rīkus, nosaka datu kopas
vidējos lielumus (aritmētiskais vidējais, mediāna, moda),
izkliedes mērus (amplitūda, standartnovirze, vidējā absolūtā
novirze, kvartiles, starpkvartiļu amplitūda), veido grafiskos
attēlojumus (stabiņu un kastu diagramma, izkliedes diagramma,
histogramma) un formulē ar datiem pamatotus secinājumus.
5.3.4. Raksturo pētījumu/eksperimentu, tā mērķi, piemēram,
izlases reprezentativitāti, izvēlētā mainīgā lieluma
(pazīmes) atbilstību pētāmai problēmai u. tml.
5.3.5. Salīdzina divas izlases, izmantojot vidējos lielumus,
izkliedes mērus, stabiņu un kastu diagrammu, izkliedes
diagrammu.
5.3.6. Raksturo divu mainīgo lielumu (pazīmju) saistību,
izmantojot biežuma tabulu vai izkliedes diagrammu.
5.3.7. Dotus autentiskus datus apstrādā, attēlo un raksturo,
izmantojot aprakstošās statistikas IT rīkus, formulē datos
balstītus secinājumus.
|
5.3.1. Skaidro, kas ir populācija (ģenerālkopa), izlase,
nosacījumus reprezentatīvas izlases veidošanai; izmanto IT
rīkus, lai raksturotu un pamatotu izlašu un populācijas
(ģenerālkopas) raksturlielumu atšķirību, secina par izlašu
raksturlielumu izmaiņām, palielinot izlašu apjomu.
5.3.2. Raksturo kvantitatīvus un kategoriālus (kvalitatīvus)
datus. Attēlo tos biežuma tabulās vai grafiski vienam vai diviem
mainīgiem lielumiem (pazīmēm), izmantojot IT rīkus.
5.3.3. Atbilstoši datu veidam (diskrēti, nepārtraukti),
izmantojot reālu datu piemērus un IT rīkus, nosaka datu kopas
vidējos lielumus (aritmētiskais vidējais, mediāna, moda),
izkliedes mērus (amplitūda, standartnovirze, vidējā absolūtā
novirze, kvartiles, starpkvartiļu amplitūda), veido grafiskos
attēlojumus (stabiņu un kastu diagramma, izkliedes diagramma,
histogramma) un formulē ar datiem pamatotus secinājumus.
5.3.4. Argumentēti raksturo pētījumu/eksperimentu, tā
mērķi, piemēram, izlases reprezentativitāti, izvēlētā
mainīgā lieluma (pazīmes) atbilstību pētāmai problēmai,
vidējo lielumu un izkliedes mēru lietojumu u. tml.
5.3.5. Salīdzina divas vai vairākas izlases, izmantojot
vidējos lielumus, izkliedes mērus, stabiņu un kastu diagrammu,
izkliedes diagrammu.
5.3.6. Raksturo divu mainīgo lielumu (pazīmju) saistību,
izmantojot biežuma tabulu, izkliedes diagrammu, Pīrsona
korelācijas koeficientu (lineāra saistība) un atbilstošus IT
rīkus.
5.3.7. Konkrētos piemēros nosaka un argumentē, vai saistība
starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo ļauj secināt arī par
cēloņsakarību.
5.3.8. Patstāvīgi pēta divu lielumu saistību, t. sk.
korelāciju, – izvēlas lielumus, plāno pētījumu un
ievāc datus, izmanto IT rīkus datu apstrādei un attēlošanai,
analizē datus un formulē datos balstītus secinājumus.
|
5.3.1. Dotai histogrammai piemeklē normālo sadalījumu (Gausa
līkni), kas tai atbilst vislabāk, izmantojot IT rīkus. Raksturo
attēlotos datus, izmantojot vidējo vērtību, standartnovirzi un
vienas, divu un trīs standartnoviržu likumu.
5.3.2. Lai aprakstītu datus, pamatoti izvēlas (pamato ar datu
simetriskumu un normālo sadalījumu) un aprēķina būtiskākos
lielumu pārus: vidējo vērtību un standartnovirzi vai mediānu
un starpkvartiļu amplitūdu.
5.3.3. Izmanto lineāro regresiju, atbilstošus IT rīkus, lai
analizētu divu mainīgo lielumu (pazīmju) saistību.
5.3.4. Izvēlas sev nozīmīgu kontekstu, formulē pētāmo
jautājumu, plāno un veic pētījumu/eksperimentu, iegūst datus,
izmanto IT rīkus datu apstrādei, analizē datus, formulē datos
balstītus secinājumus un pamato savas darbības katrā no
soļiem.
|
| 6. Figūru īpašību, novietojuma, to
raksturojošo lielumu izpēte ļauj risināt konkrētas, arī
praktiskas, problēmas, formulēt vispārīgus secinājumus par
objektiem, telpu, formu |
| 6.1. Plaknes figūras |
|
6.1.1. Praktiskos, autentiskos kontekstos lieto pamatizglītībā
apgūtās sakarības starp trijstūra, četrstūra malām,
leņķiem un raksturīgo nogriežņu garumiem, plaknes figūru
vienādību un līdzību.
6.1.2. Praktiskos, autentiskos kontekstos plāno un aprēķina
trijstūra, četrstūra, daudzstūra, riņķa, riņķa daļu un to
kombināciju laukumu, atkarībā no dotiem lielumiem
nepieciešamības gadījumā uzziņu literatūrā meklē
atbilstošo formulu, skaidro lietotos apzīmējumus un
lielumus.
6.1.3. Ģeometriski modelē praktiskas problēmas risinājumu,
lietojot paralēlo pārnesi, aksiālo simetriju vai pagriezienu, t.
sk. izmantojot digitālos rīkus.
|
6.1.1. Pierāda sinusu teorēmu, kosinusu teorēmu un tās lieto
situācijās ar matemātisku vai citu mācību jomu kontekstu.
6.1.2. Lieto paralēlo pārnesi, aksiālo simetriju, pagriezienu
un homotētiju pazīstamos matemātiskos kontekstos, piemēram, lai
noteiktu plaknes figūras novietojumu koordinātu plaknē,
raksturotu funkcijas grafika pārbīdi, noteiktu dotai taisnei
perpendikulāras taisnes virziena koeficientu.
|
6.1.1. Veido pierādījumu, lietojot apgūtos matemātikas
instrumentus – trijstūru līdzību, ģeometriskos
pārveidojumus, vektorus, koordinātu metodi –, lai pierādītu
pazīstamu plaknes figūru īpašības jaunās situācijās,
piemēram, trijstūra mediānu īpašību, trijstūra bisektrises
īpašību, krustisku hordu īpašību.
6.1.2. Skaidro ģeometriskos pārveidojumus kā funkcijas, kuru
definīcijas kopa ir plaknes punkti. Lieto ģeometriskos
pārveidojumus un to īpašības, lai jaunās situācijās noteiktu
plaknes figūru lielumus, pamatotu to īpašības.
|
| 6.2. Analītiskā ģeometrija |
|
6.2.1. Ģeometriskā formā nosaka vienādi vai pretēji
vērstus vektorus, vienādus vektorus, pretējus vektorus, saskaita
un atņem vektorus un reizina vektoru ar skaitli. Lieto vektorus
ģeometriskā formā citu mācību jomu kontekstā.
6.2.2. Plaknē un telpā nosaka vektora koordinātas, aprēķina
vektora garumu, izpilda darbības ar vektoriem koordinātu
formā.
6.2.3. Nosaka punkta koordinātas Dekarta taisnleņķa
koordinātu sistēmā telpā, attēlo zīmējumā; aprēķina
attālumu starp diviem punktiem koordinātu plaknē un telpā,
lieto sakarību starp nogriežņa galapunktu un viduspunkta
koordinātām.
6.2.4. Attēlo koordinātu plaknē taisni, ja tā uzdota
analītiski, t. sk. ja tā paralēla ordinātu asij, un
vienkāršās situācijās nosaka taisnes virziena koeficientu un
uzraksta taisnes vienādojumu pēc tās attēla koordinātu
plaknē, lieto taisnes atklāto vienādojumu, vienādojumu ar
virziena koeficientu.
|
6.2.1. Ģeometriskā formā nosaka vienādi vai pretēji vērstus
vektorus, vienādus vektorus, pretējus vektorus, saskaita un
atņem vektorus un reizina vektoru ar skaitli. Veido spriedumus,
lietojot darbību ar vektoriem īpašības, divu vektoru
kolinearitātes nosacījumu. Lieto vektorus ģeometriskā formā
citu mācību jomu vai matemātiskā kontekstā.
6.2.2. Plaknē un telpā nosaka vektora koordinātas, aprēķina
vektora garumu, izpilda darbības ar vektoriem koordinātu formā,
lieto vektorus koordinātu formā, lai noteiktu figūru veidu,
pamatotu to īpašības.
6.2.3. Nosaka punkta koordinātas Dekarta taisnleņķa
koordinātu sistēmā telpā, ievērojot dotos nosacījumus,
attēlo zīmējumā; aprēķina attālumu starp diviem punktiem
koordinātu plaknē un telpā.
6.2.4. Attēlo koordinātu plaknē taisni, ja tā uzdota
analītiski, un uzraksta taisnes vienādojumu pēc tās attēla
koordinātu plaknē, t. sk. ja tā paralēla ordinātu asij, lieto
taisnes atklāto vienādojumu, vienādojumu ar virziena
koeficientu, vienādojumu caur diviem punktiem, vispārīgo
vienādojumu, pāriet no viena veida uz citu; izvēlas taisnes
uzdošanas veidu un to lieto, lai noteiktu figūru veidu, pamatotu
to īpašības.
6.2.5. Formulē un lieto sakarības starp koeficientiem
paralēlu un perpendikulāru taišņu vienādojumos.
6.2.6. Formulē saistību starp taisni, kas uzdota ar
vispārīgo vienādojumu  , un vektoru,
kura koordinātas ir  ,
lieto to figūru īpašību noteikšanai.
6.2.7. Nosaka sakarības  punktu
ģeometrisko vietu un otrādi – veido riņķa līnijas
vienādojumu pēc tās attēlojuma koordinātu plaknē, zinot
riņķa līnijas centra koordinātas un rādiusu.
|
6.2.1. Nosaka vektora projekciju uz patvaļīgas ass, izsaka
vektoru plaknē kā divu vektoru (nav kolineāri) lineāru
kombināciju plaknē, kā trīs vektoru (nav komplanāri) lineāru
kombināciju telpā. To izmanto, lai skaidrotu, ka vektora
koordinātas viennozīmīgi raksturo vektoru.
6.2.2. Lieto vektoru skalāro reizinājumu un īpašības, lai
noteiktu un pierādītu figūru īpašības. Aprēķina vektoru
skalāro reizinājumu koordinātu formā, lai noteiktu leņķi
starp vektoriem.
6.2.3. Pamato un lieto formulu attāluma no punkta līdz taisnei
noteikšanai. Aprēķina leņķi starp divām taisnēm, izmantojot
zināšanas par leņķi starp vektoriem.
6.2.4. Nosaka analītiski uzdotas sakarības, piemēram,
 , punktu
ģeometrisko vietu un otrādi – veido, pārbauda līniju
vienādojumus pēc to attēlojumiem koordinātu plaknē.
|
| 6.3. Telpiski ķermeņi |
|
6.3.1. Izmantojot daudzskaldņu modeļus vai attēlus, skaidro
plaknes novilkšanu, raksturo taisnes un plaknes, divu plakņu
paralelitāti un perpendikularitāti.
6.3.2. Konkrētos piemēros nosaka perpendikulu, slīpni,
slīpnes projekciju, leņķi starp taisni un plakni, divplakņu
kakta leņķi; praktiskos kontekstos lieto sakarības starp
slīpņu un to projekciju garumiem, triju perpendikulu
teorēmu.
6.3.3. Praktiskā darbībā pēta un formulē secinājumus par
plaknes figūras un telpiska ķermeņa attēliem paralēlajā
projicēšanā.
6.3.4. Praktiski modelē telpiskus ķermeņus, veido zīmējumu,
t. sk. lietojot digitālos rīkus, kas palīdz atrisināt
problēmu, – attēlo noteiktas dotā telpiskā ķermeņa virsmas
daļas/plaknes, raksturīgos šķēlumus, aprakstoši raksturo
tos.
6.3.5. Praktiskos, citu mācību jomu un vienkāršos
matemātiskos kontekstos aprēķina pamatizglītībā apgūto
telpisko ķermeņu, piramīdas, nošķeltas piramīdas, konusa,
nošķelta konusa, sfēras/lodes, tās daļu un vienkāršāko
kombināciju (prizma un cilindrs, prizma un lode) raksturīgos
lielumus, virsmas laukumu vai tilpumu. Ja nepieciešams, uzziņu
literatūrā meklē atbilstošo formulu, skaidro lietotos
apzīmējumus un lielumus.
|
6.3.1. Spriež, formulē nosacījumus plaknes novilkšanai,
īpašības un pazīmes, kas raksturo taisnes un plaknes, divu
plakņu paralelitāti un perpendikularitāti, lai raksturotu,
pamatotu telpisku ķermeņu īpašības.
6.3.2. Definē perpendikulu, slīpni, slīpnes projekciju,
leņķi starp taisni un plakni, divplakņu kakta leņķi, formulē
un pamato sakarības starp slīpņu un to projekciju garumiem,
triju perpendikulu teorēmu, lai raksturotu, pamatotu telpisku
ķermeņu īpašības, aprēķinātu to lielumus.
6.3.3. Veido zīmējumu, ievērojot nosacījumus par to, kādi
telpiska ķermeņa lielumi saglabājas, kādi –
nesaglabājas.
6.3.4. Formulē spriedumus par daudzskaldņa šķēlumu ar
plakni, veido daudzskaldņa šķēlumu ar plakni, ja dotie plaknes
punkti ir tieši savienojami, attēlo un matemātiski apraksta
daudzskaldņu un rotācijas ķermeņu raksturīgos šķēlumus un
to lielumus.
6.3.5. Aprēķina telpisku ķermeņu (taisna prizma, piramīda,
cilindrs, konuss, lode), to daļu un vienkāršāko kombināciju
(prizma un cilindrs, prizma un lode) elementu raksturīgos
lielumus, virsmas laukumu, tilpumu, ja dotie lielumi ir konkrēti
un vispārīgi uzdoti lielumi, t. sk. lietojot plaknes figūru
līdzību, sakarības starp lielumiem modelējot algebriski.
|
6.3.1. Skaidro stereometriju kā vienu no aksiomātiskām
sistēmām un veido pierādījumus, izmantojot piederības
aksiomas, secinājumus no tām, lietojot tiešo pierādījumu un
pierādījumu no pretējā.
6.3.2. Plaknes figūras attēlo zīmējuma plaknē, lietojot
paralēlo projicēšanu, pamatojot konstrukcijas gaitu.
6.3.3. Veido daudzskaldņu (prizmu, piramīdu) šķēlumu ar
plakni, izmantojot paralēlo un centrālo projicēšanu, pamatojot
konstrukcijas gaitu.
6.3.4. Formulē un pamato plaknes figūru savstarpējo
novietojumu telpiskos ķermeņos, t. sk. skaidro, nosaka leņķi
starp šķērsām taisnēm; algebriski modelē un pamato sakarības
starp lielumiem, nosaka un pamato lielumu iespējamās
vērtības.
6.3.5. Pamato un lieto slīpas prizmas virsmas laukuma un
tilpuma aprēķināšanas formulas.
6.3.6. Veido rotācijas ķermeņa zīmējumu, ja zināma
rotācijas ass un plaknes figūra, kas rotē ap to; plāno, pamato
un aprēķina rotācijas ķermeņa virsmas laukumu un tilpumu.
6.3.7. Pamato telpisku ķermeņu kombinācijas eksistenci
(iespēju ievilkt, apvilkt), veido, pamato tās attēlojumu,
lietojot paralēlo vai centrālo projicēšanu, veido, pamato
sakarības starp abu ķermeņu raksturīgajiem lielumiem.
|
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
7. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti tehnoloģiju mācību jomā
| Vispārīgais apguves līmenis |
Optimālais apguves līmenis |
Augstākais apguves līmenis |
| 1. Dizaina risinājumi (produktu, informācijas,
vides un pakalpojumu dizains) tiek radīti dizaina procesā |
| 1.1. Dizaina procesa īstenošana |
|
1.1.1. Salīdzina līdzīgus risinājumus un raksturo tajos
izmantotos materiālus, tehnoloģiskos procesus, to priekšrocības
un trūkumus, nosaka, kādi dizaina procesa soļi un darbības
veiktas, lai tos radītu. |
1.1.1. Patstāvīgi plāno un īsteno savu ideju, radot risinājumu
noteiktā dizaina jomā, izvērtē darba procesu, rezultātu,
ietekmi uz vidi, veselību un savu prasmju attīstību. |
1.1.1. Izvēlas situācijai atbilstošu risinājumu un darba
soļus, risinājuma izstrādē izmanto dizaina domāšanas
principus un aktīvi piedalās vai vada izstrādes procesu,
pilnveidojot vai radot jaunus risinājumus noteiktā dizaina
jomā. |
|
|
1.1.2. Risinājuma izstrādē ievēro dizaina procesa soļus un
izvēlas atbilstošus materiālus un tehnoloģiskos procesus,
vērtē risinājuma funkcionalitāti un piemērotību lietotāja
vajadzībām. |
1.1.2. Risinājuma projektēšanā ievēro ergonomikas principus un
ņem vērā lietotāju uztveres īpatnības. |
|
1.1.2. Pēta un izvērtē dizaina izstrādes procesā iesaistīto
darbinieku (dizainera, ražošanas vadītāja, programmētāja,
projektu vadītāja, materiālzinātnieka u. c.) lomu risinājumu
izstrādes procesā. Reflektē par savām prasmēm un
profesionālajām interesēm attiecīgajā nozarē. |
1.1.3. Grupas projektā uzņemas atbildību par attiecīgas lomas
un tajā ietilpstošo pienākumu izpildi dizaina risinājuma
izstrādes procesā noteiktā darba situācijā saskaņā ar paša
izstrādātām vadlīnijām un kritērijiem. |
1.1.3. Plāno dizaina risinājuma dzīves ciklu, vada risinājuma
izstrādi, veicot atbilstošās izstrādes procesa lomas, un
izvērtē savas darbības efektivitāti atbilstoši sasniedzamajam
mērķim. |
|
|
1.1.4. Apraksta un salīdzina dizaina risinājumus atbilstoši
dizaina vērtības kritērijiem. |
1.1.4. Analizē risinājumu atbilstoši dizaina vērtības
kritērijiem, lai piedāvātu uzlabojumus un to pilnveidotu. |
| 1.2. Lietotāju izpēte, vajadzību analīze un
ideju radīšana |
|
1.2.1. Noskaidro lietotāju paradumus, intereses un to, kādus
risinājumus un kādā veidā tos ikdienā izmanto, lietojot
dažādas pētniecības metodes. |
1.2.1. Detalizēti izpēta mērķgrupu, izmēģinot daudzveidīgas
un atbilstošas dizaina pētniecības metodes, lai radītu idejas
un balstītu tās risinājumu lietotāja vajadzībās. |
1.2.1. Izvēlas atbilstošas dizaina pētniecības metodes un
analizē situāciju, izvērtē problēmas aktualitāti un
mērķgrupas vajadzības. Dokumentē izpētes procesu un ar
izpētē iegūtajiem datiem pamato piedāvātā risinājuma
atbilstību lietotāja vajadzībām, izvēlēto risinājumu
priekšrocības un trūkumus, resursus un tehnoloģiskos
procesus. |
|
|
1.2.2. Risinājuma izstrādes procesā apkopo datus par
prototipa funkcionalitāti, īpašībām, izskatu un lietotāju
attieksmi, lai risinājumu pielāgotu dažādām lietotāju
grupām.
|
1.2.2. Risinājuma izstrādes procesā pēta prototipa lietojamību
un funkcionalitāti, analizē iegūtos datus, lai, balstoties
tajos, pielāgotu risinājumu – radītu papildu vai jaunu
funkcionalitāti, mainītu parametrus, atteiktos no nepiemērotām
īpašībām, detaļām vai funkcijām. |
| 1.3. Prototipēšana un variantu veidošana |
|
1.3.1. Plānojot risinājumu, veido tā modeļus un variantus, lai
veiktu nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus gala risinājuma
idejā. |
1.3.1. Plānojot risinājumu, veido vairākus tā modeļus
dažādās tehnikās, dokumentē procesu un rezultātu, lai veiktu
nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus gala risinājuma
idejā. |
1.3.1. Mērķtiecīgi plāno risinājuma modeļus, dažādojot to
funkcionalitāti, izmantotās tehnikas un dokumentējot
prototipēšanas procesu, lai paredzētu nepieciešamās izmaiņas
gala risinājuma koncepcijā. |
|
1.3.2. Testē un lieto iterācijās radītos risinājumus, analizē
iegūtos datus un formulē pamatotus ierosinājumus, lai
pilnveidotu risinājuma izstrādes darba plānu. |
1.3.2. Plāno risinājuma prototipu testēšanu un tās mērķus,
vairākās iterācijās testē prototipus un analizē, kā
pārbaudītās risinājuma īpašības atbilst iecerētajam
mērķim, lai pilnveidotu gala risinājuma izstrādi. |
1.3.2. Plāno un testē risinājuma prototipus, iesaistot
lietotājus, atbilstoši vajadzībām mainot vairākus prototipa
parametrus, eksperimentējot ar dažādiem materiāliem, tehnikām
un to kombinācijām, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
Testēšanā iegūtos datus izmanto, lai pamatotu gala risinājuma
uzlabojumus, nepieciešamās izmaiņas izstrādes procesā,
prognozētu izmaiņu un uzlabojumu ietekmi uz lietotāju, tai
skaitā ietekmi uz veselību, sabiedrību un vidi. |
|
|
1.3.3. Izstrādā dizaina risinājuma prototipu rasējumus un
datorizētus telpiskos modeļus. |
1.3.3. Izstrādā un noformē dizaina risinājuma prototipu
rasējumus un datorizētus telpiskos modeļus, ņemot vērā
industrijas labās prakses piemērus. |
|
|
|
1.3.4. Pēta dažādas tirāžas dizaina risinājumu ražošanas
procesa īpatnības, pamato atšķirības starp unikālu dizaina
risinājumu, mazas tirāžas risinājumiem un masveida produkciju
(industriālo dizainu), un to, kā šīs atšķirības ietekmē
ražošanas procesa organizēšanu un mērķauditorijas izvēli.
Modelē un pamatoti izvēlas risinājumam piemērotāko ražošanas
apjomu, materiālus un tehnoloģisko procesu. |
| 1.4. Tirgus izpēte un resursu pārvaldība |
|
|
1.4.1. Analizē tirgus pieprasījumu, plāno un izvēlas
atbilstošāko resursu (laika, finanšu, materiālu, tehnoloģiju
un cilvēkresursu) pārvaldības pieeju dizaina risinājuma
izstrādes procesā. |
1.4.1. Veic darbības analīzi, izmēģinot dažādus
stratēģiskās plānošanas rīkus, un izveido resursu
pārvaldības stratēģiju dizaina risinājuma izstrādes
procesam. |
|
|
1.4.2. Plāno risinājuma izstrādei nepieciešamos resursus un
izstrādes gaitā seko plāna izpildei, veicot nepieciešamās
izmaiņas un analizējot izstrādes procesu. |
1.4.2. Plāno risinājuma izstrādei nepieciešamos resursus
(laiks, finanses, materiāli, tehnoloģijas un cilvēkresursi),
ņemot vērā savas iespējas īstenot ieceri un dažādus
ierobežojumus, paredzot un piesaistot iespējamos sadarbības
partnerus (t. sk. pašvaldību, uzņēmumu, biznesa inkubatoru u.
c.) un vajadzīgo atbalstu risinājuma ieviešanai. Seko plāna
izpildei izstrādes gaitā, veicot nepieciešamās izmaiņas un
izvēloties atbilstošākās metodes nepieciešamo resursu
komplektēšanai. |
| 1.5. Produkta un risinājuma ieviešana |
|
|
1.5.1. Veido zīmolu produkta virzīšanai tirgū, definējot tā
vērtības, mērķi un paredzot lietotāju attieksmi pret produktu
un zīmolu. Pamato piedāvāto risinājumu, balstoties tirgus
izpētē un mērķauditorijas vēlmju un vajadzību analīzē. |
1.5.1. Veido zīmolu produkta virzīšanai tirgū un izstrādā
produkta zīmola identitāti. Definējot emocionālās asociācijas
ar produktu, mērķauditoriju un tās segmentāciju, atšķirīgās
pazīmes, unikālo vērtību un preču zīmes vārdu, izveido
vizuālo identitāti. Testē produkta zīmolu ar produkta
lietotāju mērķgrupām un atbilstoši maina zīmola
identitāti. |
|
|
1.5.2. Plāno produkta vai risinājuma turpmāko attīstību
(virzīšanu, uzturēšanu un tiražēšanu) atbilstoši dažādu
ieviešanas paņēmienu priekšrocībām un trūkumiem,
piemērotībai mērķauditorijai un kontekstam. |
1.5.2. Balsta risinājuma ieviešanu izpētē, veic tirgus izpēti
par produktu vai risinājumu analogiem, to virzīšanas
stratēģijām, pieprasījumu un cenām, izvērtē sava risinājuma
konkurētspēju, priekšrocības un trūkumus salīdzinājumā ar
tiem. |
|
|
|
1.5.3. Plāno risinājuma biznesa modeli un tam atbilstošu
mārketinga komunikācijas stratēģiju, iekļaujot tādus
ražošanas aspektus kā materiālu, tehnikas, darbaspēka,
ārpakalpojumu un risinājuma reklamēšanas izmaksas, aktuālo
ekonomisko situāciju, mērķgrupas sasniegšanai plānotos
informācijas kanālus. Pielāgo mārketinga plānu atbilstoši
apzinātajam mērķauditorijas pieprasījumam un izvēlētajai
virzīšanas stratēģijai. |
| 2. Atbilstošu un drošu materiālu un
tehnoloģiju izvēle, to prasmīga izmantošana dod iespēju radīt
labākus dizaina risinājumus (produktu, informācijas, vides un
pakalpojumu dizains) |
| 2.1. Darbs ar materiāliem un to apstrādes
tehnikas |
|
|
2.1.1. Atbilstoši dizaina jomai un risinājuma īpašībām
eksperimentē ar materiāliem (t. sk. koku, tekstilu, papīru,
kompozītmateriāliem, apdares un veidošanas materiāliem) un to
apstrādes tehnikām, ievērojot drošības nosacījumus,
iepazīstot materiālu īpašības, lietošanas un kombinēšanas
iespējas prototipu un risinājumu izveidē, kā arī tehniku
sniegtās iespējas. |
2.1.1. Izmēģina un eksperimentē ar dažādiem materiāliem un
tehnikām, ņemot vērā iecerētā dizaina risinājuma
ilgtspējību, funkcionalitāti, estētisko izskatu un ievērojot
drošības nosacījumus. Balstoties uz mērķauditorijas
vajadzībām un risinājuma lietošanas īpašībām, izvēlas
iecerei atbilstošus materiālus. |
|
2.1.1. Tehnoloģiju izvēlē ņem vērā informāciju par darba
apstākļu ietekmi uz lietotāju veselību un vidi, lai neradītu
apdraudējumu sev un citiem. |
2.1.2. Pamato nepieciešamo materiālu īpašību atbilstību
funkcionalitātei, estētiskajiem kritērijiem un apjomam
(patērētais laiks, tirāža), kā arī drošības nosacījumiem.
Izmēģina vairākas tehnikas līdzīgu darbu veikšanai un
izvēlas piemērotākās, pamato izvēli, balstoties uz
izvēlētajiem materiāliem un atbilstošo dizaina jomu, kā arī
sagaidāmo rezultātu. |
2.1.2. Izpēta materiālus un analizē to priekšrocības un
trūkumus, pārbauda to īpašības (t. sk. materiālu
savienojamību, izturību, reakciju uz ārējo vides faktoru
ietekmi, īpašību saglabāšanos).
Analizē izvēlēto materiālu apstrādes tehniku un
tehnoloģiju ietekmi uz veselību un vidi.
Izvērtē un piedāvā dažādas alternatīvas materiālu un
tehnoloģiju izvēlē, daudzumā, kombinēšanā, pielāgojot tās
konkrētas mērķauditorijas vajadzībām un aktuālajām tirgus
tendencēm.
|
|
2.1.2. Salīdzina dažādas programmvadāmas ierīces un to
izmantojamību sadzīvē un ražošanā, tai skaitā datorvadāmās
iekārtas datorizētu telpisku modeļu, digitālu rasējumu un
attēlu izveidē. |
2.1.3. Ar atbalstu izmanto atbilstošus praktiskus tehnoloģiskos
risinājumus un datorvadāmo iekārtu funkcijas (3D printēšanu,
CNC frēzēšanu, lāzergriešanu) datorizētu telpisku
modeļu un digitalizētu rasējumu un attēlu izveidei, veidojot
risinājuma prototipus. |
2.1.3. Izvēlas un pielāgo atbilstošus praktiskus tehnoloģiskos
risinājumus un datorvadāmo iekārtu funkcijas (3D printēšanu,
CNC frēzēšanu, lāzergriešanu) datorizētu telpisku modeļu un
digitalizētu rasējumu un attēlu izveidei, veidojot risinājuma
prototipus. |
|
|
2.1.4. Pēta un izmēģina dažādus materiālus un to
izmantošanas iespējas datorvadāmajās iekārtās (3D printeri,
CNC frēzi, lāzergriezēju), salīdzina dažādu materiālu
izmantošanas ietekmi risinājumā. |
2.1.4. Pēta un izmēģina dažādus materiālus un to
izmantošanas iespējas, iestatījumus un materiālu apstrādes
iespējas datorvadāmajās iekārtās (3D printeri, CNC frēzi,
lāzergriezēju), salīdzina iegūtos rezultātus un izvēlas
atbilstošāko risinājuma radīšanā. |
| 2.2. Informācijas dizaina risinājumu
izstrāde |
|
2.2.1. Atpazīst un analizē informācijas dizaina pamatprincipu
izmantošanu daudzveidīgos piemēros. |
2.2.1. Veido iecerētajam vēstījumam un mērķauditorijai
atbilstošus grafikas dizaina risinājumus, izvēloties
piemērotākos grafikas izteiksmes līdzekļus un izmantojot
informācijas dizaina principus. |
2.2.1. Analizē dažādu grafikas elementu (t. sk. līnijas, burta,
teksta, krāsas, attēla, formas) atbilstību konkrētam produktam
vai risinājumam. Mērķtiecīgi izvēlas un lieto grafikas
elementus un izteiksmes līdzekļus, pamato izvēli. Izstrādā
risinājuma un zīmola vizuālo identitāti. |
|
2.2.2. Salīdzina dažādos medijos izmantotos informācijas
dizaina risinājumus, analizē konkrēto piemēru priekšrocības
un trūkumus. |
2.2.2. Pielāgo savu informācijas dizainu atbilstoši plānotajiem
komunikācijas kanāliem, izvēloties atbilstošākos izteiksmes
līdzekļus un strukturēti organizējot informāciju. |
2.2.2. Izstrādā informācijas dizaina risinājumus, t. sk.
multimediālus, atbilstoši plānotajiem komunikācijas
kanāliem. |
|
|
2.2.3. Lieto telpiskās modelēšanas un telpisku animāciju
izstrādes lietotnes, veidojot telpisku modeli un tā
animāciju. |
2.2.3. Salīdzina telpiskās modelēšanas lietotnes atbilstoši to
funkcionalitātei, izvēlas atbilstošāko risinājumu,
izstrādājot kompleksu ainu ar vairākiem telpiskiem modeļiem un
to animāciju. |
|
2.2.3. Veido un apstrādā digitālus attēlus, audio un
videodatnes, lietojot dažādas lietotnes atbilstoši dotajam
uzdevumam. |
2.2.4. Salīdzina audio, video un digitāla attēla apstrādes
lietotnes atbilstoši to funkcionalitātei. Izvēlas atbilstošāko
iecerei, izstrādājot informācijas dizaina risinājumu
(piemēram, etiķeti, logo, iepakojumu, video, reklāmas baneri,
afišu, bukletu). |
2.2.4. Izstrādā dizaina risinājumam nepieciešamās audiodatnes
(piemēram, džinglu, animācijas vai videodatnes skaņu celiņu,
podkāstu u. tml.), digitālos grafikas dizaina risinājumus un
video (piemēram, lietošanas pamācību, reklāmu u. c.)
atbilstošā formātā un savieno tos, ņemot vērā plānoto
komunikācijas stratēģiju. |
|
|
2.2.5. Salīdzina dažādas tiešsaistes platformas un iespējas
tīmekļvietnes izstrādei, izvēlas atbilstošāko un, izmantojot
vienkāršas veidnes, izstrādā tīmekļvietni. |
2.2.5. Izstrādā tīmekļvietni, izmantojot specializētus
izstrādes rīkus, pielāgojot veidnes vai veidojot oriģinālu
risinājumu atbilstoši plānotajiem komunikācijas kanāliem. |
| 2.3. Programmvadāmu ierīču pārvaldība,
lietotņu un tām raksturīgāko un kopīgo funkciju
izmantošana |
|
2.3.1. Nosauc un raksturo ar piemēriem biežāk lietotos
datortīkla veidus un risinājumus, t. sk. akcentējot tā
drošību. Izvēlas piemērotāko pieejamo datortīklu, ņemot
vērā drošības apsvērumus un izmaksas. |
2.3.1. Salīdzina dažāda veida datortīklus, to uzbūvi,
drošības risinājumus un lietošanas iespējas atbilstoši
mērķauditorijai. Veic maršrutētāja konfigurēšanu, izmantojot
vedni datortīkla vajadzībām. |
2.3.1. Izveido un konfigurē atvērtu vai aizsargātu
daudzlietotāju lokālu tīklu, t. sk. veidojot atvērtus vai
aizsargātus bezvadu piekļuves punktus. Izveido vienkāršu
serveri un konfigurē piekļuvi tam no interneta. |
|
2.3.2. Izmanto dažādu lietotņu piedāvātās dokumentu
koplietošanas iespējas, nosakot atšķirīgiem lietotājiem
atšķirīgas piekļuves, rediģēšanas un komentēšanas
tiesības un iespējas. |
2.3.2. Izmanto dažādās lietotnēs pieejamās programmēšanas
iespējas, izstrādājot vienkāršas programmas (skriptus),
piedāvāto datu apstrādes iespēju papildināšanai un lietotāja
darba produktivitātes paaugstināšanai. |
|
|
2.3.3. Sagatavo, rediģē un formatē lielus strukturētus
dokumentus, iekļaujot dažādus objektus (t. sk. attēlus,
tabulas, vēres, mijnorādes, galvenes, kājenes, automātiskos
satura, attēlu, priekšmetu (alfabētiskos) rādītājus, kā arī
literatūras (avotu) sarakstu un atsauces uz tiem) un izmantojot
lietotnēs iebūvētos darba efektivitātes un automatizācijas
rīkus. |
2.3.3. Patstāvīgi meklē un izmanto publiski pieejamus digitālus
mācību materiālus un krātuves, datus un informācijas avotus
savu zināšanu papildināšanai un risinājumu izstrādei. |
|
|
2.3.4. Sagatavo mērķauditorijas aptaujas un anketēšanas formas,
organizē aptaujas un anketēšanu, veic iegūto datu manuālu un
automatizētu apkopošanu. |
|
|
|
2.3.5. Sagatavo, rediģē un formatē izklājlapas
(rēķintabulas), veicot nepieciešamos aprēķinus, izmantojot
matemātiskās darbības un iebūvētās funkcijas, kas izprotamas
izglītības iestādē apgūtā mācību satura ietvaros. Veic datu
atlasi, kārtošanu un aprēķinus atbilstoši dotajiem
kritērijiem, kā arī ievades un formulu validāciju. |
|
|
|
2.3.6. Izmantojot datu analīzes automatizācijas un
vizualizācijas rīkus, veic datu pārstrukturēšanu, t. sk.
datu konsolidāciju un rakurstabulas, un attēlošanu, t. sk.
veidojot diagrammas, infografikas atbilstoši veicamā uzdevuma
kontekstam. |
|
|
|
2.3.7. Ar piemēriem skaidro jēdzienus datubāze, informācijas
sistēmas un atvērtie dati. Veic datu izguvi no
publiski pieejamām datubāzēm un iegūto datu pēcapstrādi. |
2.3.4. Veido datubāzes, novēršot datu dublēšanos, veic datu
apstrādi (t. sk. atlasi un pārstrukturēšanu), izmantojot
vaicājumus, formas un pārskatus. |
2.3.2. Plāno datubāzi, t. sk. izveido ER modeli konkrētā
uzdevuma datu apstrādes risinājumam. |
|
2.3.8. Izvēlas, pielāgo un lieto piemērotākos saziņas,
informācijas ieguves un apmaiņas rīkus un citus interneta
pakalpojumus, kā arī laika plānošanas rīkus, veicinot sava
ikdienas un mācību darba produktivitāti un efektivitāti. |
|
|
|
2.3.9. Nosauc un ar piemēriem raksturo biežāk lietoto
programmvadāmo ierīču operētājsistēmas. Sastāda
nepieciešamo programmvadāmo ierīču, programmatūras un citu
resursu sarakstu atbilstoši lietotāja vajadzībām konkrētā
uzdevuma veikšanai. |
|
|
|
2.3.10. Veido, rediģē, formatē un demonstrē prezentācijas,
ievērojot informācijas atlases, attēlošanas un strukturēšanas
pamatprincipus, izvērtējot mērķauditorijas specifiku un
izmantojot atbilstošas sagataves un pieejamo tehnisko
aprīkojumu. |
|
|
|
2.3.11. Pielāgo operētājsistēmas un lietotnes iestatījumus
lietotāju vajadzībām, veicinot ikdienas darba drošību un
efektivitāti. Izvēlas konkrētā uzdevuma veikšanai
piemērotāko(-ās) lietotni(-es) un pamato savu izvēli. |
|
|
| 2.4. Programmatūras izstrāde |
|
2.4.1. Analizē vienkāršus ikdienas darba procesus, atpazīst
automatizācijai piemērotas daļas un raksturo automatizācijas
iespējas. |
2.4.1. Analizē vienkāršus ikdienas darba procesus, saskata tajos
vai to daļās automatizācijas iespējas un sarunā ar
programmatūras prasību specifikācijas izstrādātāju
aprakstoši formulē problēmu un tās vēlamo risinājumu. |
2.4.1. Analizē dažādus ikdienas darba procesus, saskata tajos
vai to daļās automatizācijas iespējas un kā pasūtītājs
formulē darba uzdevumu programmatūras izstrādātājam. |
|
2.4.2. Nosauc un raksturo ar piemēriem programmatūras dzīves
cikla galvenos posmus – specificēšana, projektēšana,
izstrāde, testēšana, uzturēšana. |
2.4.2. Nosauc un raksturo ar piemēriem dažus programmatūras
izstrādes modeļus, t. sk. ūdenskrituma, V-modeli,
pakāpeniskās un interaktīvās. |
2.4.2. Salīdzina un izvēlas piemērotāko programmatūras
izstrādes modeli konkrētā uzdevuma atrisināšanai, pamato
izvēli. |
|
|
2.4.3. Izstrādā programmatūru individuāli, ievērojot
programmatūras izstrādes modeļa galvenos posmus, veic katra
posma vienkāršotu dokumentēšanu pēc parauga. |
2.4.3. Izstrādā programmatūru grupā, ievērojot izvēlētā
programmatūras izstrādes modeļa posmus, veic katra posma
vienkāršotu dokumentēšanu. |
|
|
2.4.4. Pēc parauga sastāda vienkāršotu programmatūras prasību
specifikāciju atbilstoši uzdevumam, ievērojot mērķauditorijas
vajadzības. |
2.4.4. Sastāda vienkāršotu programmatūras prasību
specifikāciju atbilstoši konkrētajam uzdevumam, izvērtējot
mērķauditorijas specifiku un vajadzības. |
|
|
2.4.5. Pēc parauga izstrādā vienkāršotu programmatūras
projektējumu atbilstoši programmatūras prasību specifikācijai
un uzdevumam. |
2.4.5. Veic vienkāršotu programmatūras projektēšanu
(t. sk. lietotāju saskarnes un vienkāršotu datu modeļa
izveidi) atbilstoši programmatūras prasību specifikācijā
izvirzītajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām.
Veic vienkāršotu programmatūras izstrādes plānošanu (bez
darbietilpības novērtējuma) un darba pienākumu sadali
grupā. |
|
|
2.4.6. Veic programmatūras izstrādi un testēšanu atbilstoši
izstrādātajai programmatūras prasību specifikācijai un
projektējuma aprakstam. |
2.4.6. Veic programmatūras vienību izstrādi un
vienībtestēšanu, izstrādājamās programmatūras vienību
apvienošanu, integrācijas un akcepttestēšanu atbilstoši
izstrādātajai programmatūras prasību specifikācijai un
projektējuma aprakstam. |
|
|
2.4.7. Izstrādā izveidotās programmatūras vienkāršotu
lietotāja ceļvedi. Prezentē un dalās ar izveidoto
programmatūru, ievērojot tās lietotāju mērķauditorijas
specifiku. |
2.4.7. Izstrādā un prezentē izveidotās programmatūras
vienkāršotu izvēršanas (t. sk. ieviešanas) plānu,
lietotāja ceļvedi un uzturēšanas plānu, ievērojot tās
lietotāju mērķauditorijas specifiku. |
|
|
2.4.8. Veido programmu, izmantojot vienu doto veidu tās pieraksta
strukturēšanā un komentāru veidošanā, kā arī ievērojot
izvēlētās programmēšanas valodas sintaksi. |
2.4.8. Veido programmu, ievērojot labās prakses pieredzi tās
pieraksta strukturēšanā un komentāru veidošanā, vienojoties
par vienotu stilu ar visiem grupas dalībniekiem. |
|
|
2.4.9. Lieto vienu versiju pārvaldības rīku programmatūras
risinājuma izstrādes procesā. |
2.4.9. Lieto projektu un versiju pārvaldības rīkus sadarbībai
ar citiem programmatūras izstrādes procesā un tā vadībā. |
|
|
2.4.10. Izmanto programmēšanas valodas dokumentāciju un
palīdzības sistēmu. |
2.4.10. Izmanto programmēšanas valodas un tās bibliotēku
dokumentāciju un palīdzības sistēmu, lai patstāvīgi apgūtu
citas to piedāvātās iespējas, kas nepieciešamas konkrētās
programmatūras izstrādei. |
|
|
2.4.11. Skaidro ar piemēriem, kas ir API (programmsaskarne) un
kādas ir tās izmantošanas iespējas. |
2.4.11. Meklē un pievieno atvērtā koda bibliotēkas un lieto API
(programmsaskarni) specializētu funkciju veikšanai sava
programmēšanas projekta īstenošanai. |
|
|
2.4.12. Nosauc populārākās programmēšanas valodas un ar
piemēriem raksturo to izmantošanas iespējas un ierobežojumus
dažāda veida programmatūras izstrādē. Izmanto vienu (pedagoga
ieteikto) programmēšanas valodu un tai atbilstošo
programmatūras izstrādes vidi. |
2.4.12. Izvēlas programmēšanas valodu un programmatūras
izstrādes vidi programmatūras izstrādē atbilstoši uzdevuma
specifikai, pamato savu izvēli. |
|
|
2.4.13. Lieto atbilstošas programmēšanas valodas konstrukcijas
(t. sk. zarošanās un cikla priekšrakstus) un datu tipus, kā
arī tām atbilstošas standarta bibliotēku biežāk lietotās
funkcijas un/vai procedūras, un/vai metodes programmatūras
izstrādē. Organizē datu ievadi, veicot to validāciju, un
izvadi, organizējot to formatēšanu. |
2.4.13. Izvēlas un lieto atbilstošas programmēšanas valodas
konstrukcijas, datu tipus un dažādas bibliotēkas, veidojot
programmas doto uzdevumu un problēmu risinājumam. |
|
|
2.4.14. Izmanto dažas datu struktūras (t. sk. viendimensijas un
divdimensiju masīvus un teksta datnes) un gatavus algoritmus to
apstrādei. |
2.4.14. Izmanto dažādas datu struktūras (t. sk. masīvi, kopas,
ieraksti, steks, rinda, saraksts, koks, grafs, datne) un ar tiem
saistītos pamatalgoritmus. |
|
|
2.4.15. Skaidro ar piemēriem jēdzienus funkcija, procedūra,
klase, objekts, metode, lauks (atribūts) un
notikums. |
2.4.15. Skaidro objektorientētās programmēšanas pamatprincipus,
veido programmas vienā no objektorientētajām programmēšanas
valodām. |
|
|
2.4.16. Skaidro ar piemēriem jēdzienu algoritma
sarežģītība. Veic vienkāršotu izstrādātās
programmatūras ātrdarbības aptuvenu novērtējumu. |
2.4.16. Veic izstrādātajā programmatūrā izmantoto algoritmu
sarežģītības novērtēšanu pēc laika un izmantotās atmiņas
un, ja nepieciešams, veic algoritmu optimizāciju. |
|
|
2.4.17. Izstrādā programmu, piesaistot vienkāršu datubāzi ar
vienu tabulu, risinot vienkāršu datu apstrādes uzdevumu. |
2.4.17. Izveido vienkāršu datu apstrādes programmatūru
(sistēmu), datu uzglabāšanai izmantojot paša veidotu datubāzi
ar vairākām tabulām. |
|
|
2.4.18. Nosauc vismaz vienu lietotni, kurā tiek izmantota
mašīnmācīšanās, raksturo ar piemēriem ieguvumus, kurus
sniedz mašīnmācīšanās algoritmu izmantošana tajās. |
2.4.18. Salīdzina mašīnmācīšanās algoritmus (t. sk.
attēlu atpazīšanai) un raksturo to izmantošanas iespējas
jaunas programmatūras izstrādē. Izmanto bibliotēku, kurā
realizēti mašīnmācīšanās algoritmi, izstrādājot
programmatūru mācību uzdevuma realizācijai. |
|
|
2.4.19. Veido dotā uzdevuma (problēmas) risinājumu, izmantojot
gatavus algoritmus un/vai pielāgojot vai kombinējot tos. Skaidro
un salīdzina dažādus datu kārtošanas un meklēšanas
algoritmus. |
2.4.19. Veido dotā uzdevuma (problēmas) risinājumu, izmantojot
gatavus algoritmus un/vai pielāgojot vai kombinējot tos, un/vai
izstrādājot jaunus algoritmus. Izprot un skaidro dažādu
algoritmu darbību, pielāgo tos dažādām nestandarta
situācijām, ja nepieciešams, veidojot jaunas datu
struktūras. |
| 2.5. Robotikas risinājumu izstrāde |
|
|
2.5.1. Lieto prototipēšanas plati, rezistorus, kondensatorus un
gaismas diodes elektronikas risinājumos, atpazīst to marķējumus
un izmanto specifikācijas dokumentāciju slēgumu izveidē. |
2.5.1. Salīdzina uzbūves un lietošanas principus dažādām
integrētajām shēmām, bipolārajiem tranzistoriem, divpolāriem
slēdžiem (pustiltu un pilnu tiltu) un operacionālajiem
pastiprinātājiem slēgumu izveidē. Izvēlas atbilstošas
diskrētās komponentes risinājuma izstrādei. |
|
|
2.5.2. Lasa shematisko zīmējumu, atlasa atbilstošās komponentes
un salodē pēc tā, izstrādājot risinājumu. Meklē un labo
kļūdas salodētā platē, izmantojot multimetru. |
2.5.2. Plāno risinājumu un izstrādā tam slēguma shematisko
zīmējumu, izmantojot elektroniskā dizaina automatizācijas
lietojumprogrammu, prot automatizēti sagatavot komponenšu un
izejmateriālu sarakstu robotikas risinājumam. |
|
|
2.5.3. Salīdzina dažādus mikrokontrolierus un to programmatūras
izstrādes vides. Izmanto mikrokontrolieri, tā dokumentāciju un
papildu bibliotēkas mikrokontroliera programmēšanā vienkāršu
risinājumu izstrādē. |
2.5.3. Izvēlas atbilstošāko mikrokontrolieri autonoma robotikas
risinājuma plānošanā un izstrādē, kurā tiek nodrošināta
bezvadu komunikācija starp lietotāju un ierīci. |
|
|
2.5.4. Izmanto dažādus sensorus (devējus) un to kombinācijas
risinājuma izstrādē. |
2.5.4. Izmanto dažādus sensorus un atvērtos datus risinājumos,
nodrošinot sensoru datu apkopošanu, apstrādi un izmantošanu
risinājuma kontroles un darbības pilnveidošanai. |
|
|
2.5.5. Lieto līdzstrāvas elektromotorus risinājuma izstrādē,
izveidojot tā vadības bloku un pielāgojot nepieciešamās
komponentes. |
2.5.5. Plāno robotikas risinājuma mehānisko funkcionalitāti un
izvēlas atbilstošus līdzstrāvas elektromotorus nepieciešamās
funkcionalitātes veikšanai. |
|
|
2.5.6. Pēta lietu interneta piemērus, kuros izmantoti
mikrokontrolieri un vienkārši komunikācijas risinājumi,
izvēlas atbilstošāko un pielāgo to attiecīgās problēmas
risināšanai. |
2.5.6. Plāno un izstrādā lietu interneta risinājuma projektu,
izveidojot tā maketu, dokumentāciju un prototipu. |
| 3. Dizaina risinājumus (produktu, informācijas
un pakalpojumu dizaina, vides risinājumus) un programmatūru lieto
un rada atbilstoši konkrēta lietotāja un sabiedrības
vajadzībām, vēlmēm un iespējām |
| 3.1. Dizaina risinājumu un programmatūru
lietošanā un radīšanā tiek ņemti vērā vides ilgtspējas,
darba drošības un ētiskie apsvērumi |
|
3.1.1. Apzinās un skaidro faktorus, kas var ietekmēt un
apdraudēt cilvēka fizisko un garīgo veselību, izstrādājot vai
lietojot risinājumus, un veic pasākumus, lai izvairītos no
apdraudējumiem un atkarībām, t. sk. viedierīču
pārmērīgas lietošanas. Analizē savas darba vietas iekārtojumu
atbilstoši ergonomikas prasībām un iekārto to atbilstoši
veicamajam uzdevumam. |
3.1.1. Raksturo prasības darba vides ergonomiskai iekārtošanai
(izglītības iestādē, birojā, darbnīcā) un uzturēšanai,
izvērtē darba vietas, kas nepieciešamas risinājuma izstrādei,
modelē piemērotus darba apstākļus konkrētai darba vietai un
procesam. |
|
|
3.1.2. Risinājuma izstrādes procesā ievēro darba drošības
prasības un lieto darba aizsardzības līdzekļus, paredz
nepieciešamos darba aizsardzības līdzekļus apdraudējumu
samazināšanai un pārbaudei. |
3.1.2. Analizē darba vides riskus (fiziskos, psiholoģiskos,
sociālos) un paredz nepieciešamos darba aizsardzības līdzekļus
(gan individuālos, gan koplietošanas) un pasākumus konkrētu
risku mazināšanai. |
3.1.1. Aprēķina izmaksas nepieciešamo darba aizsardzības
pasākumu veikšanai un līdzekļu iegādei un uzturēšanai. Veido
darba telpas izkārtojumu atbilstoši darba drošības
prasībām. |
|
3.1.3. Nosauc iespējamos drošības riskus, lietojot atvērtu datu
apmaiņu, salīdzina atvērtas un šifrētas datu apmaiņas
priekšrocības un trūkumus. |
3.1.3. Salīdzina drošības risku novēršanas iespējas, lietojot
programmvadāmas ierīces. |
3.1.2. Izmanto kriptogrāfijas metodes konkrētā uzdevuma
risinājumā. |
|
3.1.4. Skaidro sava risinājuma lietošanai nepieciešamo
tehnoloģiju un veicamo darbību ietekmi uz lietotāju veselību un
vidi, salīdzinot dažādus riska faktorus. |
3.1.4. Skaidro reciklēšanas nozīmi un iespējas produktu dzīves
ciklā. Analizē konkrētus piemērus no pasaules lielo uzņēmumu
prakses, kur ražošanas procesā tiek ievēroti vides ilgtspējas
un drošības principi. |
3.1.3. Mērķtiecīgi izvēlas un pamato izstrādātā zīmola
vērtībām atbilstošo rīcību drošības un vides jautājumos,
ņemot vērā vides politiku un sabiedrības veselību. Nosauc
metodes, kā iespējams īstenot ilgtspējīgu ražošanu un
produktu izstrādi, un iekļauj tās savā risinājuma virzīšanas
stratēģijā. |
|
3.1.5. Risinājuma izstrādē un lietošanā ievēro
programmatūras licences nosacījumus, intelektuālā īpašuma un
personas datu aizsardzību. |
3.1.5. Ievēro godīga dizaina principus, paredz sava risinājuma
intelektuālā īpašuma aizsardzības paņēmienus un pamato to
izvēli. |
3.1.4. Salīdzina atvērto kodu licences un to atšķirības,
izmanto un piemēro atbilstošāko no licencēm savam
programmatūras projektam. |
| 3.2. Attīstoties un mijiedarbojoties zinātņu
jomām, kultūrai un tehnoloģijām, rodas jauni, inovatīvi,
konkurētspējīgi dizaina risinājumi |
|
|
3.2.1. Risinājuma izveidē ņem vērā kultūras mantojuma un
kultūras izpausmju mijiedarbību ar inovatīviem tehnoloģiskiem
risinājumiem un pamato savu dizaina koncepciju un tajā ievērotos
principus. |
3.2.1. Risinājuma izveidē un ieviešanā ņem vērā kultūras
mantojuma un kultūras izpausmju mijiedarbību ar inovatīviem
tehnoloģiskiem risinājumiem, globalizācijas ietekmi uz
mērķauditorijas vēlmēm un vajadzībām un pamato savu dizaina
koncepciju un tajā ievērotos principus. |
|
|
3.2.2. Dizaina risinājuma izveidē saskata un raksturo dizaina
nozīmi, lietojumu un ietekmi uz pilsētvidi, sadzīvi,
sabiedrības veselību un norisēm. |
3.2.2. Ar piemēriem raksturo dizaina nozari un tās
starpdisciplināro dabu, skaidro dizaina nozīmi dažādu
izgudrojumu tapšanā. |
|
|
3.2.3. Salīdzina un analizē dažādu laikmetu, tostarp mūsdienu,
inovāciju piemērus zinātnē un dizainā un to aktualitāti
ieviešanas brīdī, apskata dažādus starpdisciplinārus
izgudrojumus. Modelē starpdisciplināru risinājumu, izmantojot
zināšanas un prasmes dizaina procesā. |
3.2.3. Analizē dažādu uzņēmumu ražošanas stratēģijas un
tehnoloģisko risinājumu izstrādes procesu galvenās
atšķirības, to trūkumus un priekšrocības no dažādiem
aspektiem (ilgtspējība, nepieciešamie resursi, piedāvājuma un
pieprasījuma attiecības, virzīšana tirgū). Skaidro izmantoto
tehnoloģisko procesu norisi, izmantojot dabaszinātņu
likumsakarības un daudzveidīgus informācijas avotus, pamato
risinājuma izstrādē izvēlēto tehnoloģisko procesu
nepieciešamību un iespējamās alternatīvas. |
|
|
3.2.4. Risinājuma izstrādi un modelēšanu balsta dažādu
uzņēmumu produktu ražošanas ciklu un inovāciju ieviešanas
procesa izpētē. |
3.2.4. Risinājuma izstrādē un dizaina procesa vadībā izmanto
gūto pieredzi par to, kā uzņēmumi un dizaina risinājumu
izstrādātāji plāno un īsteno inovācijas procesus un attīsta
uzņēmumu un produktus, un iegūtās zināšanas izmanto procesa
vadībā. |
|
|
3.2.5. Ilustrē ar piemēriem un analizē, kā zinātniskie
pētījumi ietekmē sasniegumus dažādās dzīves jomās un
tehnoloģiju attīstību, lieto iegūto informāciju sava
risinājuma koncepcijas izstrādē. |
3.2.5. Skaidro fundamentālo pētījumu nepieciešamību un nozīmi
jaunu tehnoloģisko risinājumu radīšanā. Ar piemēriem skaidro
fundamentālo pētījumu rezultātu un zinātnes teoriju
izmantošanu praktiskajos pētījumos un inženierizstrādnēs.
Lieto iegūto informāciju savu dizaina risinājumu
radīšanā. |
|
|
3.2.6. Skaidro ar piemēriem dažādu ražošanas nozaru produktu
iegūšanas tehnoloģiskos procesus, analizē dažādu faktoru
ietekmi uz tiem, salīdzinot informāciju no dažādiem avotiem un
apmeklējot ražošanas uzņēmumus. Izmantojot gūtās zināšanas
un pieredzi, modelē jaunus risinājumus. |
3.2.6. Skaidro rūpniecības nozaru galveno produktu iegūšanas
tehnoloģiskos procesus, novērtējot nepieciešamās izejvielas,
optimālos apstākļus, izmaksas, prasības vides ilgtspējīgai
attīstībai u. c. faktorus un piedāvājot iespējamos
uzlabojumus. Pamato iegūto produktu izmantošanu pēc vielu, vielu
maisījumu un materiālu īpašībām. |
|
|
3.2.7. Aplūko dažādu specifisku zinātnisko apakšnozaru
izmantošanas iespējas un riskus, skaidro to nepieciešamību
sabiedrības un zinātnes attīstībā. Modelē jaunus
risinājumus, kuros iespējams aplūkotās zinātniskās
apakšnozares izmantot sabiedrības vajadzībām. |
3.2.7. Pēta un skaidro zinātnē balstītas kompleksas
tehnoloģijas un to daudzveidīgās izmantošanas iespējas un
trūkumus, izmantojot daudzveidīgus informācijas avotus. Lieto
iegūtās zināšanas, modelējot jaunus risinājumus, kuros
iespējams tās izmantot sabiedrības vajadzībām. |
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
8. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā
| Vispārīgais apguves
līmenis |
Optimālais apguves
līmenis |
| 1. Regulāras, sistemātiskas un
daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ir fiziskās veselības,
emocionālās labklājības un veselīga dzīvesveida paradumu
pamatā1 |
| 1.1. Fizisko
aktivitāšu komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem |
| 1.1.1. Izmanto apkārtējo vidi,
pieejamos resursus un pamatkustību vingrinājumus atbilstoši
spēles situācijai konkrētai komandu spēlei ar atvieglotiem vai
mainītiem noteikumiem. |
1.1.1. Patstāvīgi veido paša
izvēlētai komandu spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem pamatkustību vingrinājumu kritērijus, darbojoties
izvērtē savas stiprās puses un grūtības, izvēlas atbilstošus
paņēmienus, lai uzlabotu sniegumu. |
| 1.1.2. Balstoties uz iepriekš
apgūtām prasmēm, salīdzina un izvērtē atšķirīgo un kopīgo
dažādās komandu spēlēs, izvēlas sev piemērotāko atbilstoši
veselībai, fiziskajai sagatavotībai un interesēm. |
1.1.2. Nosaka, ievieš un izmanto
paša izvēlētai komandu spēlei ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem efektīvākos taktiskos risinājumus spēles
plānošanā, kas sekmē individuālo (personisko) izaugsmi,
piemēram, variācijas ar spēlētāju skaitu laukumā, ar
priekšmetu skaitu spēlē. |
| 1.1.3. Izvēlas piemērotāko
sadarbības veidu un lieto to konkrētā situācijā komandu
spēlēs ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, lēmumu
pieņemšanā pārstāv savas un respektē citu intereses, ar
kuriem nav vienisprātis. |
1.1.3. Mērķtiecīgi plānojot, vadot
un piedaloties komandas darbā fiziskajās aktivitātēs, uzņemas
atbildību par sava un komandas darba rezultātu, pieņem
atbildīgus lēmumus, respektējot savas un komandas dalībnieku
intereses, pārvar konfliktus un domstarpības. |
| 1.2. Fizisko
aktivitāšu vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem |
| 1.2.1. Balstoties uz iepriekš
apgūtām prasmēm, salīdzina un izvērtē atšķirīgo un kopīgo
dažādās vienspēlēs, lai izraudzītos sev piemērotāko
atbilstoši veselībai, fiziskajai sagatavotībai un
interesēm. |
1.2.1. Patstāvīgi veido izvēlētai
vienspēlei ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem
pamatkustību vingrinājumu kritērijus, darbojoties izvērtē
savas stiprās puses un grūtības, izvēlas atbilstošus
paņēmienus, lai uzlabotu sniegumu. |
| 1.2.2. Balstoties uz iepriekš
apgūtām prasmēm vienspēlēs ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, veido un lieto daudzveidīgus spēles noteikumus,
piemēram, dažādas vides, punktu iegūšanas veidu
variācijas. |
1.2.2. Nosaka, ievieš un izmanto
paša izvēlētai vienspēlei ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem efektīvākos taktiskos risinājumus spēles
plānošanas izpildē, kas sekmē individuālo (personisko)
izaugsmi, piemēram, spēles situācijās esot vadībā vai
zaudējot. |
| 1.2.3. Izvēlas un lieto piemērotāko
sadarbības veidu konkrētā situācijā vienspēlēs ar
atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, kritiski analizē paša
lietotos sevis disciplinēšanas paņēmienus. |
1.2.3. Lieto konfliktu risināšanas
stratēģijas (aktīva klausīšanās, pārrunas), lai novērstu un
risinātu konfliktus, kas rodas spēles dažādās situācijās,
piemēram, punkta izspēlē vai punktu skaitīšanā. |
| 1.3.
Kustību māksla un fiziskās aktivitātes telpā |
| 1.3.1. Sadarbojoties vienojas par
kopīgo risinājumu un atbildīgi īsteno dažādu stilu deju
priekšnesumus un kustību kombinācijas ar priekšmetu un bez tā,
novērtē kustību pozitīvo ietekmi uz veselību un
pašsajūtu. |
1.3.1. Izvērtējot savas dejošanas
prasmes un spējas, eksperimentē, iztēlojas, savieno
daudzveidīgus elementus, ģenerē idejas un veido jaunus deju
zīmējumus, paša modelētas dejas, piemēram, apvieno ielu deju
izpildījumu, elementus no akrobātikas ar klasisko mūziku. |
| 1.3.2. Analizē, izvērtē un
praktizē lietišķās vingrošanas veidus, kas sekmē fizisko
īpašību attīstību saistībā ar izraudzīto profesiju vai
sporta veidu. |
1.3.2. Patstāvīgi kombinē, savieno, veido un izpilda
vingrinājumu kompleksus, kas nostiprina veselību un organisma
darbspējas, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
|
| |
1.3.3. Atbildīgi izvērtējot
situāciju, nepieciešamības gadījumos prot izmantot
pašaizsardzības paņēmienus, ievērojot savu un citu cilvēku
drošību. |
| 1.4. Āra
fiziskās aktivitātes |
| 1.4.1. Analizē, izvērtē un lieto
vieglatlētikas vingrinājumu kompleksu, kurā mērķtiecīgi
apvieno fizisko spēju attīstīšanu (spēku, ātrumu, izturību)
un iepriekš apgūtos soļošanas, skriešanas, lēkšanas,
mešanas vingrinājumus atbilstoši savām un grupas locekļu
spējām un interesēm. |
1.4.1. Efektīvi pārnes, apvieno un
veido vieglatlētikas šķēršļu joslas (dabīgās un mākslīgi
veidotās vidēs) no iepriekš apgūtiem skriešanas, lēkšanas un
mešanas vingrinājumiem, izpilda tos savas fiziskās
sagatavotības sekmēšanai, izvirza personiski nozīmīgus
mērķus un prioritātes, kas ir nepieciešami individuālo un
grupas mērķu sasniegšanai. |
| 1.4.2. Izvērtējot savas spējas un
drošību, izvēlas un lieto atbilstošu stratēģiju noteikta
attāluma veikšanai dažādās vidēs, piemēram, skrējiens
apvidū, organizēts skrējiens pilsētas vidē, pārvietošanās,
kurā iekļauti daudzveidīgi parkūra elementi, piemēram,
lēkšana, skriešana, šūpošanās, velšanās. |
1.4.2. Balstoties uz iepriekšējo
pieredzi un izmantojot digitālās tehnoloģijas, atbilstoši
pieejamajiem resursiem izvēlas pārvietošanās veidus, plāno un
īsteno dažādas pārvietošanās veidu stratēģijas, kā arī
stratēģiskās spēles dabā, kas atbilst grupas dalībnieku
spējām, veselībai un aktivitātes mērķim. |
| 1.4.3. Lietojot dažādas kartes,
piemēram, orientēšanās, aerofoto, izvēlas un veic īsāko,
ātrāko, drošāko ceļu. |
1.4.3. Pieņem izsvērtus, pamatotus
lēmumus, lietojot dažādas kartes, piemēram, orientēšanās,
aerofoto, izvēlas maršrutam atbilstošas stratēģijas un veic
maršrutu atbilstoši izvirzītajam mērķim, izvērtē savu
sniegumu, lai to uzlabotu. |
| 1.4.4. Izmantojot pieejamos
pārgājiena maršrutus, izvēlas savām spējām atbilstošāko,
veido kritērijus, lai visefektīvākajā veidā veiktu vienas
dienas tūrisma (kājnieku) pārgājiena distanci dažādās vidēs
un dažādos laikapstākļos. |
1.4.4. Sadarbojoties mazās grupās,
plāno, sadala pienākumus, organizē, piedalās vairāku dienu
tūrisma (kājnieku, velotūrisma vai slēpošanas) pārgājienā,
izvērtē prasmju atbilstību situācijai un savu sniegumu, lai to
uzlabotu. |
| 1.4.5. Izmantojot pieejamos resursus
un apkārtējās vides objektus, veido dažādas grūtības
pakāpes distances, kritiski izvērtē un pārvietojas sev
piemērotākā veidā atbilstoši savām interesēm, lieto savai
veselībai un drošībai atbilstošus aizsarglīdzekļus, braucot
ar velosipēdu, skrejriteni, skrituļdēli un/vai
skrituļslidām. |
1.4.5. Patstāvīgi veido snieguma
kritērijus, izvērtē tos, lieto dažādas stratēģijas un
taktiskos risinājumus, braucot ar velosipēdu, skrejriteni,
skrituļdēli un/vai skrituļslidām, ievērojot individuālos un
grupas drošības noteikumus, ciena citus satiksmes
dalībniekus. |
| 1.4.6. Pieņem izsvērtus lēmumus
atbilstoši savai veselībai, lai visefektīvāk izmantotu sev
piemērotu pārvietošanās veidu dažāda reljefa un garuma
distancēs. Slēpojot, nūjojot un/vai slidojot ievēro savu un
citu drošību. |
1.4.6. Patstāvīgi veido snieguma
kritērijus, izvērtē tos, lieto dažādas stratēģijas un
taktiskos risinājumus. Slēpojot, nūjojot un/vai slidojot ievēro
individuālos un grupas drošības noteikumus, ciena citus
dalībniekus. |
| 1.5.
Peldēšana2 |
| |
1.5.1. Nopeld brīvā stilā 100 metru
distanci un uz muguras 50 metru distanci, nirst tālumā un
dziļumā atbilstoši savai individuālajai fiziskajai
sagatavotībai un veselībai, novērtē savu peldēšanas prasmju
attīstību un piedāvā priekšlikumus to pilnveidošanai. |
| |
1.5.2. Plāno, izpilda ūdens
aerobikas vingrinājumus, spēles, aktivitātes ūdenī un
analizē, izvērtē to labvēlīgo un pozitīvo ietekmi uz
organisma fizioloģisko, emocionālo un psiholoģisko
stāvokli. |
| 2. Fiziskā
aktivitāte ir priekšnosacījums labai fiziskai un garīgai
veselībai |
| 2.1. Regulāri iesaistās fiziskajās
aktivitātēs, veicot daudzveidīgus vingrinājumus fizisko spēju
sekmēšanai un veselības, tai skaitā stājas, uzlabošanai.
Saskata dažādas iespējas un pieejamos resursus fizisko
aktivitāšu pielāgošanai, piemēram, izvērtē oriģinālus
resursus, reljefu, dabas objektus, variē veikto attālumu un tempu
slodzes dozēšanai. |
2.1. Ikdienā patstāvīgi plāno,
īsteno, izvērtē un pielāgo fiziskās aktivitātes fizisko
spēju sekmēšanai un savas veselības uzturēšanai. Izvirza
personiskās izaugsmes mērķus, uzrauga to izpildi, atbilstoši
variē fiziskās aktivitātes, piemēram, vingrinājumus lokanībai
un mobilitātei, funkcionalitātei, izturības un spēka
sekmēšanai. |
| 2.2. Analizē un izvērtē fizisko
aktivitāšu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz fizisko
veselību un psiholoģisko labklājību, tai skaitā enerģijas
patēriņu, vielmaiņu, orgānu sistēmu darbību, iesaistoties
dažāda veida fiziskajās aktivitātēs, variējot slodzes
intensitāti un ilgumu, un to saistību ar neinfekcijas slimību
profilaksi (piemēram, cukura diabētu, skeleta muskuļu un
saistaudu sistēmas slimībām). |
2.2. Pēta, analizē, lieto, mēģina
un saskata atšķirības, kā arī spēj izraudzīties sev
atbilstošāko un interesantāko fiziskās sagatavotības
programmas veidu, lai sasniegtu individuālos mērķus (piemēram,
jauniešu populārākās fiziskās sagatavotības programmas,
vingrinājumi, līdzekļi, metodes). |
| 2.3. Pēta, analizē un izvērtē
sabalansēta, fiziskajām aktivitātēm un dzīvesveidam
atbilstoša uztura lietošanas principus un ieradumus, tai skaitā
izvērtē uztura bagātinātāju lietošanas lietderību un
iespējamos riskus, un pieņem izsvērtus lēmumus savas veselības
nostiprināšanai. |
2.3. Pēta, izvērtē un reflektē par
savam dzīvesveidam un fiziskajām aktivitātēm atbilstošu
uzturu, veido saviem mērķiem un vajadzībām atbilstošu
plānu. |
| 2.4. Mācās lietot daudzveidīgus
aktīvās un pasīvās relaksācijas vingrinājumus (elpošanas
vingrinājumi, muskuļu relaksācijas vingrinājumi, vizualizācija
mērķa izvirzīšanai un stresa vadīšanai) savai veselībai,
pašsajūtai, pašizpausmei un sociālajai saskarsmei. |
2.4. Prasmīgi izvēlas, lieto un
aktīvi meklē sev atbilstošākos aktīvās un pasīvās
relaksācijas vingrinājumus un reflektē par to ietekmi uz savu
veselību, pašsajūtu, pašizpausmi un sociālo saskarsmi. |
| 2.5. Mācās stresa pārvaldīšanas
un konfliktu risināšanas stratēģijas, lieto tās, lai
patstāvīgi kontrolētu savas emocijas, domas un uzvedību gan
individuāli, gan darbojoties grupā fizisko aktivitāšu
laikā. |
2.5. Patstāvīgi izvēlas, lieto
stresa un konfliktu risināšanas stratēģijas un reflektē par to
ietekmi uz savu spēju patstāvīgi kontrolēt savas emocijas,
domas un uzvedību gan individuāli, gan darbojoties grupā fizisko
aktivitāšu laikā. |
| 2.6. Izmantojot pieejamos datus un
veicot situācijas izpēti vienaudžu vidū, analizē jauniešu ar
veselību saistītus ieradumus, spriež par iespējamām sekām,
veido ieteikumus sev un vienaudžiem un aktīvi līdzdarbojas
veselību veicinošās aktivitātēs skolā. |
2.6. Veic novērojumus par savām
darbībām noteiktā laikposmā saistībā ar uzturu, dienas
režīmu, fizisko aktivitāti un cita veida darbībām, analizē
tās un izdara secinājumus par šo darbību ietekmi uz pašsajūtu
un psiholoģisko labklājību, izvirza mērķus un identificē
darbības veselību veicinošu ieradumu nostiprināšanai, tai
skaitā noskaidro, kur griezties pēc papildu informācijas vai
palīdzības, ja tāda nepieciešama. |
| 3. Drošību
un veselību ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties
varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība
atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās
situācijās |
| 3.1. Izvērtē un rīkojas atbilstoši
apkārtējās vides situācijai, piemēram, pārvietojoties pa
veloceliņiem, pa marķētu slēpošanas distanci, pa
skrituļošanai atvēlētām vietām, tādējādi samazinot
iespējamo traumu risku. |
|
| 3.2. Analizē un izvērtē
situācijas, ja negribēti novirzās vai pazaudē pareizo ceļu vai
virzienu (apmaldoties svešā pilsētā, mežā, sniegputenī u.
tml.), apzinās savus spēkus un resursus, patstāvīgi pieņem
izsvērtus lēmumus savai drošībai un atbilstoši rīkojas. |
|
| 3.3. Dzīvībai kritiskās
situācijās pieņem lēmumus savai un cietušā drošībai,
nodrošina cietušā aprūpi, tai skaitā traumu gadījumā, un
sniedz pirmo palīdzību, piemēram, neatstāj cietušo vienu pirms
neatliekamās medicīniskās palīdzības ierašanās, nogulda
cietušo stabilā sānu pozīcijā, aptur asiņošanu
u. tml. |
|
| 3.4. Spēj identificēt
apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un situācijās, tai
skaitā valsts aizsardzības apdraudējuma gadījumos, veic
preventīvus drošības pasākumus, identificē drošas rīcības
soļus, izvēloties piemērotākās problēmrisināšanas
stratēģijas, un atbilstoši rīkojas. |
|
Piezīmes.
1. 1 Izglītības iestāde atbilstoši
klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes
materiāltehniskajam nodrošinājumam:
1.1. pirmajā mācību gadā visiem skolēniem piedāvā
iespēju apgūt šādus fizisko aktivitāšu veidus vispārīgajā
mācību satura apguves līmenī:
1.1.1. divas komandu spēles ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, piemēram, basketbolu, florbolu vai pieskāriena
(touch) regbiju;
1.1.2. vienu vienspēli ar atvieglotiem vai mainītiem
noteikumiem, piemēram, badmintonu vai galda tenisu;
1.1.3. vienu kustību mākslas aktivitāti, piemēram,
deju, vai fizisko aktivitāti telpā;
1.1.4. vienu fizisko aktivitāti ārā, piemēram,
pārgājienu vai slēpošanu;
1.2. otrā un trešā mācību gada laikā skolēnu
izvēlei piedāvā četrus fizisko aktivitāšu veidus, katrā no
veidiem piedāvājot vismaz divas fiziskās aktivitātes:
1.2.1. komandu spēles, piemēram, basketbola, volejbola,
futbola, handbola, frisbija, florbola, pieskāriena (touch)
regbija spēles;
1.2.2. vienspēles, piemēram, badmintona, galda tenisa,
diska golfa, mini kriketa, bočijas, gorodku spēles;
1.2.3. kustību mākslas aktivitātes un fiziskās
aktivitātes telpā, piemēram, dejas (modernās, balles, ielas),
lietišķās vingrošanas veidus (darba, sporta, militārā) un
vispārattīstošo vingrošanu (akrobātika, atlētiskā
vingrošana, pamatvingrošana);
1.2.4. āra fiziskās aktivitātes, piemēram, skriešana,
orientēšanās, slēpošana, nūjošana, slidošana, braukšana ar
velosipēdu, skrituļslidām, došanās pārgājienos.
2. 2 Izglītības iestāde kādu no fizisko
aktivitāšu veidiem var aizstāt ar peldēšanu vai piedāvāt to
kā piekto iespēju skolēna izvēlei.
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
9. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
|
Mācību joma
|
Kursu saturs
(mērķis, apguves nosacījumi, skolēnam plānotie sasniedzamie
rezultāti)
|
| Pamatkursi |
Padziļinātie kursi |
Specializētie kursi |
| Valodu mācību
joma |
Latviešu valoda I
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, latviešu valodas statusa
nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes tapšanā;
2) pilnveidot prasmi izteikties skaidri, mērķtiecīgi un
atbilstoši literārās valodas normām kā mutvārdos, tā
rakstveidā;
3) izprotot teksta kompozīcijas principus, prasmīgi veidot
dažādu žanru tekstus;
4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļu publikācijas un
citus tekstus publiskajā telpā, identificēt tajos valodas
līdzekļus, kas izmantoti kā ietekmes rīki;
5) prasmīgi izmantot pareizrakstības, gramatikas un
leksikogrāfijas avotus un citus lingvistiskos resursus, rodot
idejas radošai izpausmei un izaugsmei ar valodas
starpniecību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
latviešu valodā optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Latviešu valoda un literatūra
II
Kursa mērķis:
1) veicināt radošumu, intelektuālās spējas un kritiska
lasītāja pieredzes veidošanos, iedziļinoties valodas,
literatūras un kultūras mijiedarbībā;
2) veidot izpratni par atšķirīgu dažādu kultūru cilvēku
un sociālo grupu attīstību, atšķirīgiem uzskatiem,
vērtībām, tradīcijām, kas atspoguļotas literārajos tekstos
un plašsaziņas līdzekļos caur to autoru prizmu;
3) pilnveidot teksta analīzes un interpretācijas prasmes,
ņemot vērā mijiedarbību starp tekstu, tā autoru (viņa
identitāti) un lasītāju;
4) pētīt valodas un literatūras jautājumu atspoguļojumu
dažādos avotos, lai pēc noteiktiem kritērijiem izvērtētu
informācijas aktualitāti, kvalitāti un izmantojamību savu
tekstu izveidei;
5) vērtēt literārās valodas un latviešu valodas paveidu
mijiedarbību un šī procesa nozīmi mūsdienu latviešu valodas
un savas valodas attīstībā;
6) izprast valodas līdzekļu sistēmisko saistījumu un valodas
vienību saderību tekstā, lai veidotu noteiktam žanram
atbilstošu tekstu.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
latviešu valodā augstākajā apguves līmenī, šo noteikumu
4. pielikuma 3.10. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo
noteikumu 4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9.,
3.1., 3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūti pamatkursi "Latviešu valoda
I" un "Literatūra I".
|
Mazākumtautības valoda un
literatūra
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, mazākumtautības valodas
un kultūras nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes
tapšanā;
2) izmantot apgūtās mazākumtautības valodas prasmes savas
personības garīgai un intelektuālai attīstībai, pašizpausmei
un radošā potenciāla realizēšanai mūsdienu starpkultūru
saziņā rakstveidā;
3) iepazīstot literatūru mazākumtautības valodā, veidot
izpratni par tautas kultūras vērtībām, garīgo pieredzi,
pasaules uzskatiem, sociokultūru un mākslinieciskajām
tradīcijām;
4) izprotot daiļliteratūras lasīšanas dialoģisko un
jēgpilno dabu, pilnveidot savu lasīšanas kultūru un estētisko
gaumi, kas pamatojas nacionālajās tradīcijās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 2. pielikuma 1.1.,
1.3., 3.1.–3.5., 4.1.–4.7. apakšpunktā minētie valodu
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti latviešu valodā
optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.7., 1.8., 3.10. un 4.4. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī, kā arī
1.1., 1.4., 1.5., 2.1., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 3.1., 3.2., 3.4.,
3.5., 3.8., 3.9., 3.10., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti normatīvajos aktos par
valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu
paraugiem noteiktie pamatizglītībā plānotie sasniedzamie
rezultāti mazākumtautības valodā un literatūrā vai arī
skolēnam ir atbilstošs mazākumtautības valodas prasmes
līmenis.
Latgaliešu rakstu valoda
Kursa mērķis:
1) veicināt sapratni par latgaliešu rakstu valodu un kultūru
kā unikālu Latgales reģiona un Latvijas bagātību, attīstot
idejas par šī kultūrvēsturiskā mantojuma transformēšanas
iespējām 21. gs.;
2) attīstīt un pilnveidot prasmi lasīt un izprast tekstus
latgaliešu valodā, izmantojot drukātos un digitālos resursus
(literāros vai publicistiskos darbus, mācību līdzekļus,
plašsaziņas līdzekļus un mūsdienu latgaliešu tekstu
korpusu);
3) apzināties atšķirības starp latgaliešu rakstu valodu un
izloksnēm dažādu žanru un stilu tekstos, veidojot izpratni par
valodu, kā arī lasītāja, klausītāja un tekstu radītāja
pieredzi formālās un neformālās valodas lietojuma
situācijās;
4) attīstīt un pilnveidot prasmi rakstīt atšķirīgu stilu
un žanru tekstus, ievērojot pareizrakstības normas, lietojot
bagātu vārdu krājumu un gramatikas formas un konstrukcijas, kas
raksturīgas latgaliešu rakstu valodai.
Šī kursa apguvei sasniedzamie rezultāti, kas saistīti ar
latgaliešu rakstu valodas prasmēm, atvasināmi no šo noteikumu
2. pielikumā minētajiem valodu jomas plānotajiem
sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai vispārīgajā
apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma 1.9., 2.4.,
2.5., 2.7., 2.10. un 4.1. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem
sasniedzamajiem rezultātiem literatūrai optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: vēlamas latgaliešu valodas
priekšzināšanas vismaz sarunvalodas līmenī.
|
| Svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert un izprast informāciju un viedokļus runā un
rakstos svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos,
filmās, intervijās, daiļliteratūrā, emuāros) un izmantot tos
atbilstoši saziņas mērķiem;
2) veidot aprakstus, salīdzinājumus un stāstījumus, lai
pamatotu un izskaidrotu savus uzskatus, nodomus un attieksmi;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to lietotu
saziņai personiskā un publiskā vidē, noskaidrotu problēmas
arī neierastās situācijās.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem, kuru
svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo pamatnostādņu valodu
apguves A2 līmenim un kas vēlas turpināt šīs svešvalodas
apguvi vispārīgā līmenī.
|
|
Trešā svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert informāciju skaidrā runā un rakstos svešvalodā
(dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos, filmās, intervijās)
un izmantot to atbilstoši saviem saziņas mērķiem;
2) veidot un saistīt teikumus un izteikumus, lai pastāstītu
par pieredzēto, sapņiem, cerībām un vēlmēm;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to lietotu
saziņai personiskā un publiskā vidē.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
svešvalodā vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav. Kurss plānots skolēniem bez
priekšzināšanām apgūstamajā svešvalodā.
|
| Svešvaloda I (B2)
Kursa mērķis:
1) uztvert kompleksu informāciju svešvalodā (ziņās,
reportāžās, filmās, lekcijās, daiļliteratūrā,
publicistikā, datubāzēs) un izmantot to atbilstoši saviem
saziņas mērķiem;
2) izklāstīt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli par
dažādiem tematiem rakstos un runā atkarībā no izvēlētā
teksta veida (vēstulēs, esejās, ziņojumos, prezentācijās,
diskusijās);
3) paplašināt vārdu krājumu un gramatisko konstrukciju
dažādību, lai spētu sazināties brīvi un bez sagatavošanās
atbilstoši valodas funkcionālajam stilam.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
svešvalodā optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem, kuru
svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo pamatnostādņu valodu
apguves B1 līmenim un kas vēlas turpināt šīs svešvalodas
apguvi optimālajā līmenī.
|
Svešvaloda II (C1)
Kursa mērķis:
1) padziļināt svešvalodas prasmes pasaules kultūras
mantojuma izpētei un saziņai starptautiskā vidē;
2) analizēt dažādus tekstus daudzvalodu un vēsturiskā
kontekstā;
3) veidot skaidru, labi strukturētu, noteiktam stilam un
saziņas nolūkam atbilstošu runu vai tekstu;
4) izprast un lietot plašu vārdu krājumu un gramatiskās
konstrukcijas apgūstamajā svešvalodā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 2. pielikumā
minētie valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
svešvalodā augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Svešvaloda I"
svešvalodā, kurā skolēns mācīsies šo kursu.
|
|
| Sociālā un
pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
Kursa mērķis:
1) nostiprināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) pilnveidot prasmi meklēt un saskatīt likumsakarības starp
notikumiem pagātnē un tagadnē;
3) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
paņēmienus (t. s. vēstures interpretācijas), kas tiek lietoti
kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīki;
4) pilnveidot prasmes analizēt daudzveidīgus ekonomiskos
rādītājus un secināt;
5) pilnveidot prasmi atbildīgi rīkoties ar savām
finansēm;
6) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;
7) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Novadu mācība
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par vietējās kopienas un reģiona
vēsturi, kultūras mantojumu un tradīcijām;
2) izprast reģiona sociālos, politiskos un ekonomiskos
procesus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;
3) nostiprināt piederības sajūtu vietējai kopienai un
reģionam;
4) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma 1.3.,
1.6., 2.4., 2.5., 2.13., 4.1., 4.3., 5.3., 5.4., 5.6., 6.1., 6.2.,
6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī un 1.9., 2.2., 3.7., 3.8. un
5.9. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī. Šo noteikumu 4. pielikuma 2.4., 2.7. un
2.10. apakšpunktā minētie kultūras un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā līmenī.
Filozofija
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par ideju vēsturi un filozofiju kā
zinātnes nozari, saistīt idejas ar notikumiem pagātnē un
tagadnē, saskatīt sakarības starp idejām un cilvēku rīcību,
domāšanas tendencēm un aktualitātēm sabiedrībā dažādos
laikmetos;
2) gūt ieskatu dažādos filozofijas virzienos, to
problemātikā – izziņas teorijās, epistemoloģijā,
aksioloģijā, sociālajā filozofijā;
3) izprast ētikas problēmas un diskutēt par to risināšanas
iespējām, balstoties dažādās ētikas teoriju
pamatnostādnēs;
4) attīstīt kritisko domāšanu, argumentēšanas spējas un
uz zināšanām balstītu spriedumu veidošanu;
5) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma 5.2.,
6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.3., 1.7., 2.3., 4.1.,
5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā līmenī.
|
| Vēsture un sociālās
zinātnes I
Kursa mērķis:
1) paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības
un to regulējumus;
3) meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem
pagātnē un tagadnē;
4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
paņēmienus kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīkus;
5) izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa veidošanās
procesā;
6) izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām
perspektīvām;
7) izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas
nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm;
8) izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības
pamatvērtības;
9) novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties
pret kultūras un vēstures mantojumu;
10) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;
11) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;
12) izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības
principus un tirgus dalībnieku izturēšanos;
13) analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī un
makrolīmenī;
14) analizēt ekonomisko procesu norisi, to raksturojošos
rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī iespējas un
līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 3. pielikumā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Vēsture II
Kursa mērķis:
1) gūt pozitīvu un iekšēji motivētu interesi par
vēsturi;
2) meklēt un saskatīt cēloņsakarības starp dažādiem
notikumiem pagātnē;
3) izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām
un vērtēt dažādus viedokļus;
4) vērtēt dažādu vēstures avotu ticamību un iespēju no
tiem iegūt ticamu informāciju;
5) gūt praktisku pieredzi vēstures un kultūras mantojuma
izpētē un saglabāšanā;
6) izprast kultūru daudzveidību Latvijā un pasaulē kā
priekšnoteikumu sabiedrības kulturālajai bagātībai un
tālākai attīstībai;
7) argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
8) attīstīt vēstures pētniecības prasmes, rezultātus
demonstrēt gan rakstītā, gan mutiskā formā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma 1.4.,
1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.3., 2.4., 2.14., 3.2., 4.1., 4.2., 4.3.,
4.4., 4.5., 4.6., 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7., 5.8.,
6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture un
sociālās zinātnes I".
|
Uzņēmējdarbības
pamati
Kursa mērķis:
1) veidot izpratni par aktuālākajām ekonomiskās attīstības
likumsakarībām, orientēties tautsaimniecības vidē
notiekošajos procesos un spēt tos izskaidrot;
2) attīstīt spēju argumentēti diskutēt un pieņemt lēmumus
atbilstoši situācijas izmaiņām;
3) pilnveidot prasmes iegūtās zināšanas izmantot
uzņēmējdarbības vadīšanā atbilstoši izvirzītajiem
stratēģiskajiem un operatīvajiem mērķiem, sekot to
īstenošanas gaitai, pieņemt lēmumus un vajadzības gadījumā
tos precizēt operatīvās un stratēģiskās darbības
optimizēšanai;
4) pilnveidot prasmes veikt profesionālu darbību, formulēt un
analizēt informāciju, risināt problēmas un rast risinājumus,
izmantojot zinātnisku pieeju, kā arī pieņemot izsvērtus
lēmumus;
5) attīstīt prasmes rīkoties ētiski un izprast atbildību
par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību;
6) pilnveidot prasmes uzņemties atbildību, strādāt komandā,
deleģēt un saskaņot pienākumu izpildi, efektīvi plānot un
organizēt savu darbu, kā arī risināt konflikta situācijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma 1.1.,
1.4., 1.5., 2.5., 2.6., 2.7., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7.,
6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.6., 1.7., 2.2., 2.5.,
2.6., 3.1., 3.2., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.11. un
3.13. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
3. pielikumā minētie sociālās un pilsoniskās mācību
jomas plānotie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
| Sociālās zinātnes II
Kursa mērķis:
1) izprast valsts pārvaldes un likumdošanas mehānismus
Latvijā un citur pasaulē;
2) saprast un novērtēt demokrātijas pamatprincipus, pilsoņu
un cilvēktiesības;
3) skaidrot sabiedrības struktūru un indivīdu savstarpējo
attiecību principus;
4) meklēt un saskatīt globālas un lokālas cēloņsakarības
starp dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem procesiem,
izprast dažādu pārnacionālu organizāciju darbības principus:
pārvalstiskas organizācijas, politika, ekonomika, kultūras
kontakti;
5) izprast mūsdienu ekonomikas principus, izvirzīt savas
nākotnes mērķus un izvērtēt šo mērķu sasniegšanas
iespējas;
6) praktiskā darbā gūt pieredzi un attīstīt prasmes
organizēt un vadīt atbilstoša līmeņa sabiedriski politiskus un
ekonomiskus pasākumus;
7) nostiprināt nepieciešamo pārliecību un prasmes, kas veido
aktīvu pozīciju – efektīvi darboties tirgus ekonomikā
balstītā sabiedrībā, līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē,
aizstāvēt savas un citu tiesības, vērsties pret rīcību, kas
ir pretrunā ar demokrātiskajām vērtībām;
8) pilnveidot prasmi lietot dažādu veidu informācijas avotus
un analizēt tur pieejamos datus par sociālajiem, ekonomiskajiem
un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma 1.1.,
1.2., 1.3., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.2., 2.3., 2.4.,
2.5., 2.6., 2.8., 2.10., 2.11., 2.12., 2.13., 2.15., 3.1., 3.3.,
3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 6.1., 6.2., 6.3.,
6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Vēsture un
sociālās zinātnes I".
|
| Kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību joma |
Kultūras pamati
Kursa mērķis:
1) izzināt un pētīt daudzveidīgas kultūras izpausmes un
laikmetīgo mākslu, meklējot un saskatot iepriekšējo kultūras
laikmetu atsauces 20. un 21. gs. mākslā;
2) pilnveidot zināšanas un prasmes radošā darbībā, gūstot
pozitīvu māksliniecisku pieredzi;
3) attīstīt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un tā
pārradīšanas iespējām;
4) gūt emocionālu un estētisku pieredzi kultūras un mākslas
procesu piedzīvošanā klātienē.
Sasniedzamie rezultāti šo noteikumu 4. pielikuma 1.1.,
1.2., 1.3., 1.6., 2.1.–2.9., 3.1.–3.10.,
4.1.–4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Radošā
rakstīšana
Kursa mērķis:
1) apgūt specifiskas prasmes un zināšanas par tekstveides
radošajām iespējām (sižeta veidošana, izteiksmes līdzekļu
izvēle u. c.);
2) radošā un eksperimentālā darbībā paplašināt tekstu
radošas veidošanas pieredzi;
3) veidot māksliniecisko pieredzi, īstenojot patstāvīgo
projektu no ieceres līdz prezentācijai.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9., 3.1., 3.2.,
3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī un šo noteikumu 2. pielikuma
1.3., 2.1., 3.1. un 3.4. apakšpunktā minētie valodu
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti latviešu valodā
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Vizuāli plastiskā māksla
Kursa mērķis:
1) pilnveidot individuālās radošās spējas vairākos
vizuālās mākslas virzienos;
2) attīstīt prasmi vizuāli izteikties, oriģināli un
neatkarīgi domāt, pilnveidot estētisko pieredzi, kritiski
analizēt mākslas darba iedarbību uz skatītāju;
3) gūt padziļinātu radošā procesa pieredzi dažādās
vizuāli plastiskās mākslas nozarēs vairākos mākslas veidos un
tehnikās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.2.,
1.4., 1.5., 2.8., 3.1., 3.3., 3.8. un 3.9. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Kolektīvā muzicēšana
Kursa mērķis:
1) pilnveidot radošās spējas muzicēšanas procesā,
attīstot muzikālo iztēli un fantāziju, mūzikas uztveri,
pilnveidojot melodiskās un harmoniskās dzirdes attīstību;
2) attīstīt ansambļa izjūtas veidošanos muzicēšanas
procesā un/vai dziedātprasmi, muzikālo domāšanu, nošu
lasīšanu un improvizācijas prasmes;
3) gūt muzikālo un uzstāšanās pieredzi muzicēšanas
procesā dažādās kolektīvās muzicēšanas formās (koris,
orķestris u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.,
1.7., 1.8., 2.8., 3.1., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.9.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Teātris un drāma
Kursa mērķis:
1) attīstīt prasmes teātra mākslā, padziļināti
iepazīstot teātri kā institūciju, kultūras nozari un mākslas
veidu un apgūstot teātra izteiksmes līdzekļus radošos
uzdevumos;
2) attīstīt prasmi patstāvīgi un radoši risināt
problēmsituācijas, strādājot individuāli un komandā, veidojot
māksliniecisku produktu – izrādi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.11.,
1.12., 1.13., 2.8., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9.,
3.10., 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Publiskā uzstāšanās
Kursa mērķis:
1) pilnveidot publiskās uzstāšanās prasmes, lietojot
mērķim atbilstošus izteiksmes līdzekļus lietišķas un
zinātniskas prezentācijas, mākslinieciskas uzstāšanās,
reglamentētu ceremoniju, svētku, cita veida runu (aizstāvības)
un procesu vadīšanai auditorijā;
2) gūt pieredzi, publiski uzstājoties, gan akustiski, gan
izmantojot tehnoloģijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.,
3.4., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10. apakšpunktā minētie
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī
un šo noteikumu 2. pielikuma 2.4., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.,
3.5. un 4.7. apakšpunktā minētie valodu mācību jomā
plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
| Literatūra I
Kursa mērķis:
1) pilnveidot kritiskās domāšanas un jaunrades prasmes teksta
lasīšanas un radīšanas procesā;
2) attīstīt emocionālo inteliģenci un paplašināt literāro
pieredzi;
3) pētīt iepriekšējo kultūras laikmetu atsauces
laikmetīgajā literatūrā;
4) veidot ieradumu literāra teksta izvēlei, lasīšanai un
interpretācijai atbilstoši personiskajiem mērķiem;
5) piedzīvot radošu procesu literāros eksperimentos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 3.10.
un 4.4. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.9., 1.10., 2.1., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8.,
2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9., 3.10., 4.1. un
4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla
II
Kursa mērķis:
1) pētīt kultūras procesus un fenomenus dažādos kultūras
periodos un raksturot to īpašās pazīmes;
2) izzināt un analizēt sabiedrības kultūras vajadzības,
kultūras piedāvājumu un pieprasījumu dažādās kultūras
industrijas jomās;
3) formulēt un pamatot savu viedokli, pasaules uzskatu un
vērtības, analizējot ideju un emociju daudzveidīgos izpausmes
veidus mūzikā, literatūrā, skatuves mākslā un kino,
arhitektūrā, dizainā un vizuālajā mākslā;
4) nostiprināt prasmes un radoši lietot jaunradē 20. un 21.
gs. dažādas mākslas formas, tehnikas, paņēmienus un
izgudrojumus;
5) īstenot radošā sadarbībā veidotu projektu (grupā) vai
māksliniecisku jaundarbu (individuāli) izvēlētā mākslas
veidā, lai radītu jaunu māksliniecisku vērtību, kas pamatotu
personisko attieksmi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 3.10.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 1.11., 1.12.,
2.1.–2.10., 3.1.–3.9. un 4.1.–4.6. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts viens no pamatkursiem –
"Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)", "Kultūra un
māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I (teātra
māksla)".
|
Kultūra un māksla I
(vizuālā māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni, pilnveidojot
zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu kultūrā un to
attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes vizuālajā mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un tā
pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas procesus
klātienē un iesaistīties tajos, veidojot emocionālu,
māksliniecisku, ētisku un estētisku pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1.–2.8., 2.10., 3.1.–3.10. un
4.1.–4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
| Kultūra un māksla I (mūzika)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni, pilnveidojot
zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu kultūrā un to
attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes mūzikā radošā darbībā, izzinot
radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un tā
pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas procesus
klātienē un iesaistīties tajos, veidojot emocionālu,
māksliniecisku, ētisku un estētisku pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8., 2.1.–2.8., 2.10.,
3.1.–3.10. un 4.1.–4.6. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla I
(teātra māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni, pilnveidojot
zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu kultūrā un to
attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes teātra mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un tā
pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas procesus
klātienē un iesaistīties tajos, veidojot emocionālu,
māksliniecisku, ētisku un estētisku pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.
apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma 1.1.,
1.3., 1.4., 1.11., 1.12., 1.13., 2.1.–2.8., 2.10., 3.1.–3.10.
un 4.1.–4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
| Dabaszinātņu mācību
joma |
Dabaszinības
Kursa mērķis:
1) apkopot un vispārināt izpratni par dabas daudzveidību un
vienotību;
2) izzināt dabas parādības un procesus, to cēloņus un
likumsakarības;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes un prasmes rīkoties
jaunās situācijās;
4) veicināt un pamatot savu līdzdalību sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 5. pielikumā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Astronomija
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt zināšanas un izpratni par
astronomiskajām parādībām, apkārtējo pasauli ārpus Zemes
robežām, Visuma objektu uzbūvi un evolūciju;
2) iepazīt Latvijai tradicionālos pētniecības virzienus,
metodes un instrumentus astronomijā;
3) apzināties astronomijas zināšanu izmantošanas iespējas
sabiedrības labklājības veicināšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma 1.1.1.,
6.1.1.–6.1.3., 6.2.1., 6.2.2. un 6.3.1. apakšpunktā minētie
dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu 5. pielikuma
6.1.1. un 6.2.1. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
5. pielikumā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā līmenī.
|
| Fizika I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par fizikālo procesu daudzveidību un
dabas vienotību, un likumsakarībām tajā;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus fizikālo
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) rīkoties atbildīgi vides apsaimniekošanā, saglabāšanā
un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties fizikas
nozīmi globālā un reģionālā mērogā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma 1.1.1.,
1.2.1., 1.3.1., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2., 2.1.1.–2.1.3.,
2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.–3.1.4., 3.2.1.–3.2.3., 4.1.1., 4.2.1.,
4.3.1.–4.3.5., 4.4.1., 6.1.1.–6.1.3., 6.2.1., 6.2.2., 6.3.1.,
11.1.1., 11.2.1.–11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.–11.7.2.3., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.–12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.1., 12.3.2., 12.3.5.,
12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā minētie
dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Fizika II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
fundamentāliem procesiem dabā un pētnieciskās prasmes fizikā,
risinot kompleksas starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot prasmi analizēt un strukturēt parādības un
procesus dabā un tehnikā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos modeļus
fizikālo procesu analīzē;
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes jaunās
situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties vides
mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma 1.1.1.,
1.2.1., 1.2.2., 1.4.1., 1.5.1., 2.1.1.–2.1.6., 2.2.1., 2.2.2.,
3.1.1.–3.1.3., 3.2.1.–3.2.3., 4.2.1., 4.3.1.–4.3.3., 4.4.1.,
6.1.1., 6.2.1., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2., 11.3.1., 11.3.2.,
11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.–12.1.4., 12.2.1.–12.2.3., 12.3.1., 12.4.1., 13.1.1.,
13.1.2., 13.2.4. un 13.3.1.–13.3.3. apakšpunktā minētie
sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Fizika I".
|
| Ķīmija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par vielu sastāvu un uzbūvi, to
daudzveidību, ķīmiskajiem procesiem un to norises
likumsakarībām;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātņu un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus ķīmisko
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) veicināt atbildīgu rīcību vides apsaimniekošanā,
saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma 1.1.1.,
1.2.1.–1.2.5., 1.4.2., 1.4.3., 1.5.1., 1.5.3.–1.5.7., 4.3.3.,
11.1.1., 11.2.1.–11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
11.5.2., 11.6.1., 11.7.1.1.–11.7.1.5., 11.7.2.1.–11.7.2.3.,
11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ķīmija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ķīmijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) veidot un padziļināt izpratni par vielu uzbūves
daudzveidību, ķīmisko procesu norisi un enerģijas izmaiņām
ķīmiskajās reakcijās;
3) apgūt dažādas metodes vielu sintēzei, vielu un to
maisījumu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva
noteikšanai;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos modeļus
ķīmijas kontekstā;
5) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes jaunās
situācijās;
6) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties vides
mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā, apzinoties
ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma 1.1.1.,
1.2.1.–1.2.5., 1.4.1., 1.5.1.–1.5.4., 2.1.6., 2.1.7., 4.2.2.,
4.3.4., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1.,
11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.1.1., 11.7.1.2., 11.7.2.1.,
11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.4., 12.2.1.–12.2.3.,
12.3.1.–12.3.3., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2. un 13.3.1.–13.3.3.
apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Ķīmija I".
|
| Bioloģija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par dzīvo sistēmu un dabas procesu
daudzveidību, vienotību un likumsakarībām dabā;
2) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus bioloģisko
procesu skaidrošanā un analīzē;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
4) rīkoties atbildīgi un veicināt aktīvu līdzdalību vides
apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā
attīstībā, apzinoties bioloģijas nozīmi globālā un
reģionālā mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.–7.1.3., 7.2.1.–7.2.3., 7.3.1., 7.4.1., 7.4.2., 8.1.1.,
8.2.1.–8.2.3., 9.1.1.–9.1.3., 9.2.1., 9.2.2., 10.1.1., 10.1.2.,
10.2.1., 10.2.2., 11.1.1., 11.2.1.– 11.2.3., 11.3.1., 11.3.2.,
11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.–11.7.2.3.,
11.7.3.1., 11.7.4.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.3., 12.2.1.,
12.2.2., 12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.2., 13.3.1. un
13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Bioloģija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām bioloģijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot prasmes novērot un analizēt procesus dzīvajos
organismos un ekosistēmās;
3) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes jaunās
situācijās;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos modeļus
bioloģijas kontekstā;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties vides
mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.–7.1.3., 7.2.1.–7.2.4., 7.3.1., 7.3.2., 7.4.1., 7.4.2.,
8.1.1., 8.2.1., 9.1.1.–9.1.6., 9.2.1., 9.2.2., 10.1.1.–10.1.3.,
10.2.1.–10.2.3., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2., 11.3.1., 11.3.2.,
11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1.,
11.7.4.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.4., 12.2.1.–12.2.3.,
12.3.1., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.1.,
13.3.1.–13.3.4. apakšpunktā minētie dabaszinātņu
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Bioloģija
I".
|
| Ģeogrāfija I
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt izpratni par Zemes un cilvēka
veidotajām sistēmām, to savstarpējo mijiedarbību;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā, rīkoties atbildīgi
vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties ģeogrāfijas nozīmi
globāla un reģionāla mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.–5.1.3., 5.2.1.–5.2.3., 5.3.1.–5.3.4., 5.4.1., 5.4.2.,
5.5.1., 8.2.2., 8.2.3., 11.1.1., 11.2.1.–11.2.3., 11.3.1.,
11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.–11.7.2.3.,
11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.3., 12.2.1., 12.2.2.,
12.3.3.–12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.3. un
13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un
šo noteikumu 3. pielikuma 2.13., 3.7., 4.4., 5.8. un
5.9. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ģeogrāfija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ģeogrāfijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot spējas analizēt un strukturēt parādības un
procesus dabā un sabiedrībā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos modeļus
ģeogrāfijas kontekstā un analītisko rīku – ģeogrāfiskās
informācijas sistēmas (ĢIS);
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes jaunās
situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties vides
mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.–5.1.4., 5.2.1.–5.2.4., 5.3.1.–5.3.3., 5.4.1.–5.4.5.,
5.5.1., 5.6.1.–5.6.4., 8.2.1., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2.,
11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.,
11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.–12.1.4., 12.2.1.–12.2.3.,
12.3.1., 12.3.4., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2., 13.2.2.–13.2.4. un
13.3.1.–13.3.3. apakšpunktā minētie dabaszinātņu
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī un šo noteikumu 3. pielikuma 2.15., 3.12., 3.13.,
4.6., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Ģeogrāfija
I".
|
| Matemātikas mācību
joma |
Matemātika
Kursa mērķis:
1) iegūt pozitīvu, iekšēji motivētu, kognitīvi
daudzveidīgu matemātiskās darbības pieredzi, kas ietver
izpētes, matemātiskās modelēšanas, problēmrisināšanas un
kritiskās domāšanas elementus;
2) konkrētos piemēros skaidrot atsevišķus algebras,
planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
varbūtību teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un
lietot tos vienkāršos praktiskos, autentiskos kontekstos;
3) aprakstoši, izmantojot konkrētus piemērus, skaidrot
būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus, idejas un
savu darbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Matemātika II
Kursa mērķis
1) analizēt matemātiskos modeļus, formulēt un pierādīt
vispārinājumus, veidot matemātisko modeli, izvērtēt un
pamatoti izvēlēties paņēmienus, risinot problēmas
sarežģītās, jaunās situācijās;
2) skaidrot un pamatot algebras, matemātiskās analīzes,
planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
trigonometrijas, varbūtību teorijas un statistikas matemātiskos
modeļus un lietot tos padziļinātos matemātiskos un citu
mācību jomu kontekstos;
3) korekti definēt galvenos matemātikas jēdzienus, precīzi
raksturot idejas un kopsakarības, aprakstīt eksistences
nosacījumus un izņēmuma gadījumus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma 1.1.1.,
1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5., 2.1.1., 2.1.2.,
2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4., 3.1.1.,
3.2.1., 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3., 4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4.,
4.2.5., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6., 4.3.7.,
4.4.1., 4.4.2., 4.4.3., 4.4.4., 4.4.5., 4.4.6., 4.4.7., 4.5.1.,
4.5.2., 4.5.3., 4.5.4., 4.5.5., 4.5.6., 4.5.7., 5.1.1., 5.1.2.,
5.1.3., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.3.1., 5.3.2., 5.3.3.,
5.3.4., 6.1.1., 6.1.2., 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4., 6.3.1.,
6.3.4., 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā minētie matemātikas
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Matemātika
I".
|
Projicēšanas
metodes
Kursa mērķis:
1) pilnveidot telpisko domāšanu, situācijas analīzes un
pamatošanas prasmes;
2) padziļināt izpratni par telpisku ķermeņu īpašībām un
to attēlošanas plaknē matemātisko stingrību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma 6.3.2.,
6.3.3. un 6.3.7. apakšpunktā minētie matemātikas mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
6. pielikuma 6.3.1.–6.3.5. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie rezultāti optimālajā
apguves līmenī.
Diskrētās matemātikas elementi
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par skaitīšanas sistēmu
daudzveidību un lietojumu;
2) lietot atsevišķus diskrētai matemātikai raksturīgus
matemātiskos modeļus un problēmrisināšanas paņēmienus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma 3.1.4.,
4.5.8., 4.5.9. un 4.5.10. apakšpunktā minētie matemātikas
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Kompleksie skaitļi
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt izpratni par jēdzienu
skaitlis, definējot un attēlojot kompleksu skaitli,
iegūstot priekšstatu par tā lietojumu;
2) apgūt un lietot darbības ar kompleksiem skaitļiem,
izvēloties piemērotāko pieraksta formu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma 3.1.2.,
3.1.3., 3.2.2. un 4.5.11. apakšpunktā minētie matemātikas
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
|
| Matemātika I
Kursa mērķis:
1) iegūt daudzveidīgu spriešanas, pierādīšanas,
matemātiskās modelēšanas un citu matemātikai raksturīgu
paņēmienu pieredzi, risinot problēmas vienkāršās, jaunās
situācijās;
2) skaidrot algebras, planimetrijas, analītiskās ģeometrijas,
stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību teorijas un
statistikas matemātiskos modeļus un lietot tos vienkāršos
matemātiskos un citu mācību jomu kontekstos;
3) lietot matemātisko valodu, lai raksturotu savu darbību,
būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus un idejas,
ar konkrētiem piemēriem ilustrējot un skaidrojot to
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 6. pielikumā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
| Tehnoloģiju mācību
joma |
Datorika
Kursa mērķis:
1) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas, lai
paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
2) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes rīku
dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu digitālās
prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu ikdienišķās
problēmsituācijās;
3) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības un rīkoties
atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Digitālais dizains
Kursa mērķis:
1) iegūt prasmes multimediju (teksts, attēls, 2D un 3D
grafikas, animācijas, video, skaņa) apstrādē un integrēšanā
dizaina risinājumos, lai izstrādātu savu kompleksu multimodālu
informācijas risinājumu;
2) attīstīt izpratni par multimediju, digitālo mediju un
dizaina mijiedarbību un procesiem pasaulē, to ietekmējošiem
faktoriem un kontekstiem, lai veidotu savus informācijas
risinājumus atbilstoši vēstījuma mērķim un izvēlētajai
mērķauditorijai;
3) iegūt pieredzi un nepieciešamās prasmes multimediju
dizaina projektu organizēšanā un vadībā, lai tās izmantotu
sava dizaina risinājuma radīšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma 2.2.1,
2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī un 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4.,
1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.2., 1.5.1., 2.2.1.,
2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5., 3.2.1., 3.2.2. un
3.2.4. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Robotika
Kursa mērķis:
1) iegūt iemaņas praktiskā problēmrisināšanā, izmantojot
robotizētus risinājumus, lai attīstītu inženiertehniskās
domāšanas prasmes;
2) veidot pieredzē balstītu izpratni par mehāniku,
elektroniku, mehatroniku, programmvadāmām iekārtām, lai
plānotu, konstruētu un programmētu savu robotizētu un
automatizētu risinājumu vai to sistēmas;
3) analizēt mūsdienīgus risinājumus (mākslīgo intelektu,
lietisko internetu, attālināti un automatizēti vadītas
sistēmas), to lietošanas iespējas un nozīmi ikdienas dzīvē,
lai patstāvīgi plānotu un izstrādātu savu risinājumu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma 2.5.1.,
2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5. un 2.5.6. apakšpunktā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā līmenī un 1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2.,
1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.2., 1.5.2., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3.,
2.1.4., 2.5.1., 2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5., 2.5.6., 3.1.3.,
3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu 7.
pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
| Dizains un tehnoloģijas I
Kursa mērķis:
1) iepazīt dizainu kā nozari, populārākās dizaina jomas
(produkta, modes, vides un interjera dizains) un tajās izmantotos
materiālus, tehnoloģijas un aktuālās tendences, lai radītu
idejas, plānotu un izgatavotu savus risinājumus atbilstoši
savām un citu vajadzībām;
2) pētīt un analizēt lietotāju vēlmes, vajadzības un
iespējas, lai radītu un pielāgotu savas idejas un risinājumus
lietotājiem;
3) iedziļināties dažādos ražošanas aspektos (resursu
pārvaldība, darba vide, drošība un ilgtspējība), lai plānotu
produkta izveidi, attīstību un ieviešanu tirgū;
4) izmantot zināšanas par dizaina procesu un prasmes darbā ar
materiāliem un tehnoloģijām, lai izstrādātu produktu un to
variantus dizaina jomās;
5) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas, lai
paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
6) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes rīku
dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu digitālās
prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu ikdienišķās
problēmsituācijās;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
7. pielikuma 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2.,
1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2., 2.1.1.,
2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.2., 3.1.4., 3.1.5., 3.2.1.,
3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un 3.2.7. apakšpunktā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Dizains un tehnoloģijas II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt dizaina nozares tendences un to ietekmi
uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, lai gūtu idejas
savam projekta darbam;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes sabiedrības un noteiktas mērķgrupas
vajadzību apzināšanai, dizaina risinājumu izpētei un projektu
īstenošanai, lai veiksmīgi vadītu sava risinājuma izstrādes
procesu, radītu zīmolu un/vai produkta iepakojumu;
3) padziļināti apgūt un paplašināt izpratni par produktu
dizaina procesu, gūstot izpratni par dizaina procesa vadību,
plānojot un praktiski izstrādājot konkrētu produktu kādā no
dizaina jomām;
4) plānot un analizēt produkta dažādu variantu izgatavošanu
un prototipēšanu, apskatot produktu no dažādiem skatpunktiem
(lietotāju vēlmes, vajadzības, izmantotie materiāli,
ražošanas procesi u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma 1.1.1.,
1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3.,
1.3.4., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2., 1.5.3., 2.1.1., 2.1.2.,
2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.3, 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4.,
3.2.5., 3.2.6. un 3.2.7. apakšpunktā minētie tehnoloģiju
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Dizains un
tehnoloģijas I".
|
| Programmēšana I
Kursa mērķis:
1) gūt priekšstatu par datorikas nozari, tās attīstības
tendencēm, kā arī ietekmi un nozīmīgumu mūsdienu sabiedrības
un industrijas attīstībā;
2) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas, lai
paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
3) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes rīku
dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu digitālās
prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu ikdienišķās
problēmsituācijās;
4) iedziļināties programmatūras dzīves cikla modeļos un
atbilstoši realizēt programmatūras izstrādes projektu,
ievērojot iespējamās lietotāju vajadzības un iespējas, lai
radītu idejas, plānotu un izstrādātu savus programmatūras
risinājumus atbilstoši savām un citu vajadzībām;
5) veidot priekšstatu par programmēšanas valodām,
programmatūras izstrādes vidēm un tehnoloģijām, apgūt vismaz
vienu no tām, lai izstrādātu programmatūru vienkāršas,
iepriekš definētas problēmas risinājumam;
6) veidot prasmi saskatīt algoritmus vienkāršākos sadzīves
un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī
izmantot dotos gatavos un paša veidotos algoritmus un
vienkāršākās datu struktūras programmatūras izstrādē;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 7. pielikumā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
7. pielikuma 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4., 2.4.1., 2.4.2.,
2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9., 2.4.10.,
2.4.11., 2.4.12., 2.4.13., 2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17.,
2.4.18., 2.4.19., 3.1.1., 3.1.3. un 3.2.5. apakšpunktā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
|
Programmēšana II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt datorikas nozares attīstību, ietekmi
uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, inovācijas
programmatūras izstrādes procesā un tehnoloģijās, lai
izvēlētos atbilstošākos rīkus un pieejas programmēšanas
problēmsituāciju risināšanai;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes datorikas nozares kontekstā, lai vadītu
programmatūras izstrādes procesu atbilstoši programmatūras
dzīves cikla modeļiem un spētu patstāvīgi atrast
problēmsituācijām nepieciešamos risinājumus;
3) iegūt pieredzi dažādu programmatūru izstrādē, lai
patstāvīgi plānotu un izstrādātu programmatūru, tās
dokumentāciju, kā arī veiktu funkcionalitātes un drošības
pārbaudi;
4) veidot prasmi saskatīt algoritmus sadzīves un ražošanas
procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī meklēt un
izmantot gatavus un paša veidotus algoritmus un datu struktūras
programmatūras izstrādē;
5) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas un radīšanas
procesā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma 2.3.1.,
2.3.2., 2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7.,
2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11., 2.4.12., 2.4.13., 2.4.14.,
2.4.15., 2.4.16., 2.4.17., 2.4.18, 2.4.19., 3.1.2. un
3.1.4. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Programmēšana
I".
|
| Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība
Kursa mērķis:
1) nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties saskaņā
ar veselīga dzīvesveida principiem;
2) gūt pieredzi un apzināties veselību veicinošu fizisko
aktivitāšu nozīmi un pozitīvo ietekmi uz veselību, emocionālo
labsajūtu, sociālo saskarsmi un pašizpausmi;
3) nostiprināt problēmu risināšanas un lēmumu pieņemšanas
prasmes gan komandu, gan individuālajās fiziskajās
aktivitātēs, izmantojot daudzveidīgas stratēģijas un taktiskos
paņēmienus;
4) lietot un izvērtēt efektīvākos taktiskos risinājumus un
stratēģijas individuālās un komandas fiziskajās
aktivitātēs;
5) patstāvīgi un atbildīgi izvēlēties un iesaistīties sev
interesējošās fiziskajās aktivitātēs, izvirzot un īstenojot
sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās sagatavotības
izaugsmes mērķus, reflektēt par sniegumu un emocionālo
labsajūtu;
6) spēt atpazīt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un
situācijās, tajā skaitā valsts aizsardzības apdraudējuma
gadījumos, veikt preventīvus drošības pasākumus, izprast
drošas rīcības soļus, izvēloties piemērotākās
problēmrisināšanas stratēģijas.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 8. pielikumā
minētie veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā un
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Valsts aizsardzības mācība
Kursa mērķis:
1) attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko
apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību, kas aktīvi
līdzdarbojas un iesaistās politiskajā un sabiedriskajā
dzīvē;
2) attīstīt un veidot izpratni par valsts aizsardzības
prasmēm;
3) patstāvīgi pilnveidot savu fizisko sagatavotību (t. sk.
veicot specifiskus militāros vingrinājumus);
4) pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju
izglītības turpināšanai un karjeras veidošanai valsts
aizsardzībā;
5) veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos
bruņotajos spēkos, militāro specialitāšu daudzveidību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 8. pielikuma 1.3.2.,
1.3.3., 1.4.1., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.5.1., 2.1. un
2.2. apakšpunktā minētie veselības, drošības un
fiziskās aktivitātes mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu
8. pielikuma 3.1., 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētie
veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī
un šo noteikumu 3. pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 2.1.,
2.3., 4.3., 5.3., 5.4. un 5.5. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
| Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs
Kursa mērķis:
1) īstenot un aizstāvēt projekta darbu saistībā ar vienu
vai vairākiem padziļinātajiem kursiem, veicot patstāvīgu
darbu, lai nostiprinātu lietpratību kompleksās situācijās
dažādās mācību jomās;
2) pārdomāti un atbildīgi izvēlēties sev saistošu tematu
un projekta darba formu patstāvīgai darbībai;
3) izvirzīt un sasniegt mērķus, sadarbojoties ar darba
procesā iesaistītajām pusēm;
4) veidot izpratni par zināšanu un pieņēmumu veidošanos un
to kritisku izvērtēšanu indivīda un grupas līmenī;
5) attīstīt un lietot kritiskās domāšanas un
problēmrisināšanas prasmes;
6) pilnveidot jaunrades, plānošanas, darba uzraudzības un
darba prezentēšanas prasmes;
7) attīstīt un pilnveidot pašvadītas mācīšanās prasmes
un kritisku mācīšanās pieeju, kā arī regulāri un
sistemātiski izvērtēt savu sniegumu;
8) saskatīt kursā attīstīto prasmju pārneses iespējas uz
citām mācību jomām, apzinoties un izprotot šo prasmju
starpdisciplinaritāti;
9) saistīt kursā iegūto mācību un mācīšanās pieredzi ar
personisko izaugsmi un profesionālo mērķu realizēšanas
iespējām.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu 1. pielikumā
minētie plānotie sasniedzamie rezultāti caurviju prasmēs,
beidzot 12. klasi.
Apguves priekšnosacījumi: uzsākta vismaz viena padziļinātā
kursa apguve.
|
|
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
10. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā 1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji: 1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; 1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes; 1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus; 1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika. 2. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 – labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā. 3. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja: 3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai un kompleksu problēmu risināšanai mainīgajās reālās dzīves situācijās; 3.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības; 3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti; 3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas; 3.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā. 4. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja: 4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā; 4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus; 4.3. uzdoto veic apzinīgi, apliecina spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības; 4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī; 4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi; 4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi. 5. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja: 5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, risina lielāko daļu tipveida uzdevumu bez kļūdām; 5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami; 5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus; 5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu; 5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes; 5.6. mācību sasniegumi attīstās. 6. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja: 6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu; 6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā; 6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa; 6.4. nav attīstīta sadarbības prasme; 6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama. 7. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī kursa programmai detalizētāk nosaka pedagogs. Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
11. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas
izglītības ieguvei klātienes formā (turpmāk – izglītības
programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību
un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt
izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības
dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.
Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās
izglītības standartam.
II. Izglītības
saturs
2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās
vidējās izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 10.–12. klasē uzņem atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie
tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās
izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības
grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns,
tajā skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem
4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu,
pamatojoties uz tabulā norādītajiem kursiem.
Stundu skaits mācību priekšmetu
pamatkursos, padziļinātajos un specializētajos kursos mācību
jomās izglītības ieguvei klātienes formā
| Mācību joma |
Mācību
priekšmeti |
| Pamatkursi |
Padziļinātie kursi |
Specializētie kursi |
| Valodas |
Latviešu valoda I1
(420)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(210) |
Mazākumtautības valoda
un literatūra (210)
Latgaliešu rakstu valoda (70)
Trešā svešvaloda (B1) (315)
|
| Svešvaloda I (B2) Svešvaloda (B1)
(420)3 |
Svešvaloda II (C1) (210) |
| Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(140) |
|
Novadu mācība (70)
Filozofija (70)
Uzņēmējdarbības pamati (140)
|
| Vēsture un sociālās zinātnes I
(245) |
Vēsture II (210)
Sociālās zinātnes II (210 )
|
| Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (105) |
|
Radošā rakstīšana
(105)
Vizuāli plastiskā māksla (140)
Kolektīvā muzicēšana (210)
Teātris un drāma (140)
Publiskā uzstāšanās (70)
|
| Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(210) |
| Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (210) |
| Kultūra un māksla I (mūzika)
(210) |
| Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (210) |
| Dabaszinātnes |
Dabaszinības (315) |
|
Astronomija (70) |
| Fizika I (245) |
Fizika II (210) |
| Ķīmija I (210) |
Ķīmija II (210) |
| Bioloģija I (105) |
Bioloģija II (210) |
| Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (210) |
| Matemātika |
Matemātika I (420) |
Matemātika II (280) |
Projicēšanas metodes (70)
Diskrētās matemātikas elementi (70)
Kompleksie skaitļi (70)
|
| Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (140)
Robotika (140)
|
| Dizains un tehnoloģijas I (210) |
Dizains un tehnoloģijas II (210) |
| Programmēšana I (210) |
Programmēšana II (210) |
| Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība (315) |
|
Valsts aizsardzības mācība
(140) |
| Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (70) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
numerācija. I – pamatkursiem optimālajā apguves līmenī
un II – padziļinātajiem kursiem, lai norādītu
pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu
numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos
rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I"
norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var
variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu
kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz
vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā
iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus
padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā
mācību jomā:
5.1. valodu mācību jomā – "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas – viena no Eiropas Savienības oficiālajām
valodām (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam
līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu,
franču, vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim
(B1) ("Svešvaloda");
5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā –
"Sociālās zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās
zinātnes I";
5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomā – "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim
pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)",
"Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I
(teātra māksla)";
5.4. dabaszinātņu mācību jomā – "Dabaszinības" vai
pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I" un
"Ģeogrāfija I";
5.5. matemātikas mācību jomā – "Matemātika I";
5.6. tehnoloģiju mācību jomā – "Datorika" vai viens
no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana
I";
5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes
mācību jomā – "Sports un veselība".
6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu
kursā, nesamazinot to vairāk par 15 procentiem no šā pielikuma
tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma
tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot
savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomas plānotajiem sasniedzamajiem
rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotajiem sasniedzamajiem
rezultātiem, kas noteikti šo noteikumu 9. pielikumā.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu
attiecīgajā kursā mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos
gados.
9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā
noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un
audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu
atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām.
Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā
mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību
stundās un citās mācību organizācijas formās, gan ārpus
kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību
stundu slodzes tiek iekļautas:
10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši
mācību un audzināšanas darba vajadzībām;
10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas
skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu;
10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
10.4. pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu
izvērtēšanas kārtību.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot
skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo
izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna
iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot
skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt
prasmes apguvi, tai skaitā Braila rakstā, un, iekļaujot skolēnu
ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju
attīstību, tai skaitā latviešu zīmju valodā.
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos
par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas,
mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas
metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā
dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta
piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un
iekštelpās. Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību
procesā izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas
iegūšanai, problēmu risināšanai, improvizētām darbnīcām
modeļu un prototipu izgatavošanai.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības
standartā.
16. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši vispārējās
vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas
pamatprincipiem, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi,
pārbaudījumu apjomu un skaitu (vienai klasei vienā dienā
neplānojot vairāk par vienu temata noslēguma pārbaudes darbu),
vērtējuma izteikšanas veidu, skolēna vecāku vai tā likumisko
pārstāvju informēšanas kārtību, "nv" (nav vērtējuma)
izmantošanas gadījumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja
kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un
speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības
iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē
izglītības iestāžu darbību.
20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no
valsts budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē –
no valsts un pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē –
no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina
atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam
kursu un stundu īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka
atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba
samaksu.
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
12. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416 Vispārējās vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas
izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības formā
(turpmāk – izglītības programma) mērķis ir nodrošināt
skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai
skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt
profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par
laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami
atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības
standartam.
2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot
iespēju iegūt izglītību neklātienes vai tālmācības formā
personām, kurām nav iespēju regulāri apmeklēt izglītības
iestādi (darba, dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai
citu iemeslu dēļ), kuras dod priekšroku individuālam mācību
tempam un kuras ir gatavas patstāvīgām mācībām.
II. Izglītības
saturs
3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās
vidējās izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 10.–12. klasē uzņem atbilstoši
normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie
tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās
izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības
grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
IV. Pedagoģiskā procesa
organizācijas principi un īstenošanas plāns, tajā skaitā
atbilstoši mācību priekšmetiem
5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu,
pamatojoties uz tabulā norādītajiem kursiem.
Stundu skaits mācību priekšmetu
pamatkursos, padziļinātajos kursos un specializētajos kursos
mācību jomās izglītības ieguvei neklātienes vai tālmācības
formā
| Mācību joma |
Mācību
priekšmeti |
| Pamatkursi |
Padziļinātie kursi |
Specializētie kursi |
| Valodas |
Latviešu valoda I1
(210)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(105) |
Latgaliešu rakstu valoda
(35)
Trešā svešvaloda (B1) (150)
Mazākumtautības valoda un literatūra (140)
|
| Svešvaloda I (B2) Svešvaloda (B1)
(210)3 |
Svešvaloda II (C1) (105) |
| Sociālā un pilsoniskā
mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(70) |
Vēsture II (105) |
Novadu mācība (35)
Filozofija (35)
Uzņēmējdarbības pamati (70)
|
| Vēsture un sociālās zinātnes I
(140) |
Sociālās zinātnes II (105) |
| Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (53) |
|
Radošā rakstīšana
(105)
Vizuāli plastiskā māksla (70) Teātris un drāma (70)
|
| Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(105) |
| Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (105) |
| Kultūra un māksla I (mūzika)
(105) |
| Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (105) |
| Dabaszinātnes |
Dabaszinības (210) |
|
Astronomija (35)
|
| Fizika I (175) |
Fizika II (105) |
| Ķīmija I (140) |
Ķīmija II (105) |
| Bioloģija I (70) |
Bioloģija II (105) |
| Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (105) |
| Matemātika |
Matemātika I (380) |
Matemātika II (250) |
Projicēšanas metodes (35)
Diskrētās matemātikas elementi (35)
Kompleksie skaitļi (35)
|
| Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (70)
Robotika (70)
|
| Dizains un tehnoloģijas I (105) |
Dizains un tehnoloģijas II (105) |
| Programmēšana I (105) |
Programmēšana II (105) |
| Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība4
(35) |
|
|
| Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (35) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu ciparu
numerācija. I – pamatkursiem optimālajā apguves līmenī un
II – padziļinātajiem kursiem, lai norādītu pēctecību.
Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu numerācijas,
nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I" un "Literatūra I"
norādīts kopējais stundu skaits. Izglītības iestāde to var
variēt pēc saviem ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu
kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei vismaz līdz
vispārīgajam līmenim (B1) ("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība" skolēni apgūst
mācību satura teorētisko daļu.
6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā
iekļautajiem kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus
padziļināto kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā
mācību jomā:
6.1. valodu mācību jomā – "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas – viena no Eiropas Savienības oficiālajām
valodām (angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam
līmenim (B2) ("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu,
franču, vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim
(B1) ("Svešvaloda");
6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā –
"Sociālās zinības un vēsture" vai "Vēsture un sociālās
zinātnes I";
6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomā – "Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds no trim
pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)",
"Kultūra un māksla I (mūzika)" vai "Kultūra un māksla I
(teātra māksla)";
6.4. dabaszinātņu mācību jomā – "Dabaszinības" vai
četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I", "Bioloģija I"
un"Ģeogrāfija I";
6.5. matemātikas mācību jomā – "Matemātika I";
6.6. tehnoloģiju mācību jomā – "Datorika" vai viens no
pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai "Programmēšana
I";
6.6. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes
mācību jomā – "Sports un veselība".
7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu
kursā, nesamazinot to vairāk par 15 procentiem no šā pielikuma
tabulā kursam noteiktā stundu skaita.
8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma
tabulā minētos specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot
savus. Īstenojot specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomas plānotajiem sasniedzamajiem
rezultātiem latviešu valodai un kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotajiem sasniedzamajiem
rezultātiem, kas noteikti šo noteikumu 9. pielikumā.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina
kursu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu kursā
mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā
noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un
audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu
atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām.
Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā
mācību un audzināšanas procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot
skolēnu ar speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo
izglītības programmas apguves plānu, lai sekmētu skolēna
iekļaušanos kopējā mācību procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot
skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt
prasmes apguvi, tai skaitā Braila rakstā, un, iekļaujot skolēnu
ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju
attīstību, tai skaitā latviešu zīmju valodā.
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai
pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam
skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto Ministru kabineta
noteikumos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un
informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un
audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos
kritērijus.
IV. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un
universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama
informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs
noformējums grīdā un iekštelpās. Mācību vide ir mobila un
transformējama, mācību procesā izmantojamas daudzveidīgas
tehnoloģijas informācijas iegūšanai, problēmu risināšanai un
improvizētām darbnīcām modeļu un prototipu izgatavošanai.
15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās
vidējās izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā
un sasniedzot valsts vispārējās vidējās izglītības
standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina
atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu,
piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju
organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes
tiešsaistes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai
paredzēto mācību materiālu izstrādei.
V. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts
noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir
noteikti valsts vispārējās vidējās izglītības
standartā.
17. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši vispārējās
vidējās izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas
pamatprincipiem, piemēram, nosakot vērtēšanas mērķi, tās
vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu (vienai
klasei vienā dienā neplānojot vairāk par vienu temata
noslēguma pārbaudes darbu), vērtējuma izteikšanas veidu,
skolēna vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas
kārtību, "nv" (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumus.
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos
paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka
pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos skolēnam plānotos
sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto
skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja
kurss turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana
nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas
nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās
izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un
speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
VI. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības
iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē
izglītības iestāžu darbību.
21. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē – no
valsts budžeta;
21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē –
no valsts un pašvaldības budžeta;
21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē –
no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.
22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina
atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam
kursu un stundu īstenošanas plānam.
23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka
atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba
samaksu.
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
|
|
Saistītie dokumenti
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
