Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē no 2019. gada 21. septembra līdz 2019. gada 22. decembrim, uzskatāmi par derīgiem.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 584 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432
Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem.

(MK 27.04.2021. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432)

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 584; MK 27.04.2021. noteikumiem Nr. 262)

1. tabula

Vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži –2,6 –3,3 –0,3 5,2 10,5 14,6 17,7 17,0 12,4 7,1 2,5 –0,6 6,7
2. Alūksne –4,9 –5,0 –1,0 5,6 11,3 14,8 17,5 16,0 11,1 5,2 0,2 –3,2 5,6
3. Bauska –2,9 –2,8 0,7 7,0 12,3 15,6 18,3 17,3 12,4 6,8 2,1 –1,5 7,1
4. Daugavpils –4,0 –4,1 0,0 6,8 12,3 15,6 18,1 16,7 11,8 6,1 1,3 –2,4 6,5
5. Dobele –2,4 –2,6 0,7 6,6 12,1 15,4 18,1 17,3 12,4 6,8 2,4 –1,0 7,2
6. Gulbene –4,5 –4,7 –0,5 6,2 11,8 15,2 17,8 16,4 11,3 5,5 0,5 –2,8 6,0
7. Jelgava –2,5 –2,8 0,7 6,7 11,9 15,3 17,9 16,9 12,1 6,7 2,3 –1,2 7,0
8. Kolka –0,7 –1,5 0,5 4,4 9,7 14,1 17,5 17,1 13,1 8,0 3,8 0,8 7,2
9. Liepāja –0,8 –1,1 1,3 6,2 11,2 14,6 17,9 17,6 13,5 8,3 4,0 1,0 7,8
10. Mērsrags –1,5 –2,0 0,5 5,2 10,5 14,6 17,6 16,9 12,6 7,2 3,0 –0,2 7,0
11. Pāvilosta –0,9 –1,2 1,2 5,6 10,3 14,2 17,2 17,1 13,1 8,1 3,8 0,8 7,4
12. Priekuļi –3,7 –3,8 –0,1 6,2 11,8 15,1 17,8 16,7 11,8 6,1 1,2 –2,1 6,4
13. Rēzekne –4,6 –4,6 –0,4 6,5 12,0 15,3 17,8 16,4 11,5 5,6 0,6 –3,0 6,1
14. Rīga –2,2 –2,2 1,2 6,9 12,4 16,0 18,9 17,9 13,1 7,3 2,6 –0,8 7,6
15. Rūjiena –3,7 –4,1 –0,4 5,9 11,5 15,1 17,8 16,5 11,6 5,9 1,1 –2,3 6,2
16. Saldus –2,5 –2,5 0,4 6,2 11,6 14,8 17,6 16,6 12,0 6,6 2,2 –1,1 6,8
17. Skrīveri –3,5 –3,5 0,3 6,7 12,1 15,4 18,0 16,8 11,9 6,2 1,5 –2,1 6,6
18. Skulte –2,6 –2,9 0,3 5,8 11,0 15,0 18,1 17,4 12,7 7,2 2,4 –1,0 7,0
19. Stende –2,4 –2,6 0,2 5,8 11,1 14,5 17,2 16,5 12,0 6,6 2,3 –0,9 6,7
20. Ventspils –0,5 –1,0 1,3 5,6 10,4 14,3 17,7 17,8 13,7 8,5 4,2 1,2 7,8
21. Zīlāni –3,9 –3,9 0,0 6,6 12,1 15,5 18,1 16,8 11,8 6,1 1,1 –2,5 6,5
22. Zosēni –4,4 –4,7 –0,9 5,5 11,0 14,5 17,2 15,8 10,9 5,3 0,6 –2,8 5,7
Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

2. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Gadā Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 0,02 0,1
1. Ainaži 8,1 10,8 18,3 25,3 29,8 33,2 33,7 33,2 30,0 22,0 15,4 10,5 33,7 33,0 31,8
2. Alūksne 8,8 10,9 18,2 26,5 30,2 30,8 33,3 32,9 29,4 21,1 13,1 10,8 33,3 32,7 31,4
3. Bauska 10,5 12,8 19,2 27,2 29,9 32,1 34,5 34,3 30,5 23,7 17,2 11,4 34,5 34,5 33,1
4. Daugavpils 10,2 13,1 18,4 27,4 31,8 31,8 35,1 33,5 31,3 23,6 16,3 10,6 35,1 34,2 33,0
5. Dobele 10,4 13,8 20,0 26,5 30,6 33,1 35,8 35,1 30,7 23,5 16,8 11,5 35,8 35,0 33,7
6. Gulbene 9,7 11,0 17,3 25,7 30,1 31,4 33,6 33,8 29,8 22,5 14,3 11,3 33,8 33,5 31,9
7. Jelgava 10,7 13,5 19,7 27,4 30,0 32,8 36,0 33,7 30,1 23,4 17,0 11,6 36,0 34,5 32,9
8. Kolka 10,0 13,4 19,1 23,5 28,0 31,2 32,0 32,1 28,4 21,5 15,3 12,2 32,1 31,5 30,2
9. Liepāja 9,0 15,5 18,6 25,4 30,2 33,0 33,7 35,6 30,7 23,0 15,4 10,5 35,6 33,7 32,0
10. Mērsrags 10,7 13,6 20,8 27,0 31,6 34,6 34,4 33,8 29,1 24,9 15,5 12,4 34,6 34,2 32,7
11. Pāvilosta 9,4 14,7 18,7 27,3 30,2 32,9 33,4 35,9 30,5 22,4 15,9 11,7 35,9 34,5 32,8
12. Priekuļi 9,7 10,9 17,4 26,6 30,3 32,0 34,0 32,7 29,5 21,5 14,3 11,0 34,0 33,2 32,1
13. Rēzekne 10,3 10,5 17,2 25,8 30,0 32,1 34,1 34,7 30,1 22,6 15,2 10,5 34,7 33,9 32,3
14. Rīga 10,2 13,6 20,5 27,9 30,5 34,0 34,5 33,9 29,4 23,4 17,2 11,8 34,5 33,6 32,6
15. Rūjiena 9,7 10,7 18,1 26,4 34,4 32,0 34,4 35,6 29,0 21,3 14,0 11,6 35,6 34,2 32,4
16. Saldus 9,4 12,0 18,8 27,1 29,6 32,4 34,3 33,1 29,4 23,8 16,8 11,6 34,3 33,4 32,1
17. Skrīveri 10,6 13,5 19,8 26,7 29,9 32,2 35,3 33,8 31,6 22,2 16,2 10,7 35,3 34,2 32,6
18. Skulte 8,4 11,0 19,0 26,1 30,1 33,0 33,2 35,0 30,2 21,9 15,0 11,2 35,0 33,9 32,7
19. Stende 9,5 12,0 18,3 27,5 33,4 32,6 33,6 34,3 29,7 23,5 16,1 11,6 34,3 33,5 32,1
20. Ventspils 8,9 14,2 18,6 25,0 31,7 33,1 34,8 37,8 30,2 22,6 15,1 12,5 37,8 35,0 32,8
21. Zīlāni 10,0 11,8 18,0 26,3 30,0 31,9 34,7 34,3 30,5 22,6 16,6 10,3 34,7 34,2 32,9
22. Zosēni 8,7 10,6 18,5 26,5 29,1 31,3 34,1 33,6 28,8 21,2 14,5 10,6 34,1 33,3 31,8
Piezīmes.
1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

3. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Gadā Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII 0,02 0,1
1. Ainaži –35,7 –35,3 –34,4 –18,8 –7,5 –1,3 2,0 0,2 –4,8 –13,8 –18,7 –37,1 –37,1 –35,6 –32,1
2. Alūksne –37,4 –36,8 –28,8 –15,9 –5,8 –0,3 2,9 0,7 –5,1 –10,6 –20,6 –36,8 –37,4 –35,5 –31,5
3. Bauska –34,6 –33,9 –25,1 –13,0 –4,0 0,4 3,5 1,1 –4,6 –10,8 –20,4 –33,9 –34,6 –33,9 –30,7
4. Daugavpils –42,7 –43,2 –32,0 –18,6 –5,5 –1,3 2,1 –1,5 –5,0 –14,7 –24,1 –38,7 –43,2 –39,7 –35,5
5. Dobele –34,1 –35,9 –25,7 –13,2 –3,7 0,3 4,7 1,9 –3,7 –9,2 –21,7 –31,9 –35,9 –34,2 –30,7
6. Gulbene –39,0 –37,6 –26,5 –15,4 –6,0 –1,0 3,6 0,5 –5,6 –13,5 –22,8 –38,4 –39,0 –36,4 –32,2
7. Jelgava –34,5 –34,9 –30,1 –14,2 –5,3 –1,1 2,8 0,3 –6,4 –10,1 –22,4 –32,2 –34,9 –34,3 –31,3
8. Kolka –29,3 –31,5 –22,5 –15,1 –4,6 –1,6 4,2 1,0 –3,2 –5,8 –15,5 –22,3 –31,5 –29,3 –25,3
9. Liepāja –32,9 –31,6 –23,8 –10,1 –4,3 0,5 4,6 4,6 –1,7 –7,3 –17,5 –25,8 –32,9 –30,3 –26,3
10. Mērsrags –33,7 –36,2 –28,9 –16,2 –6,1 –2,2 3,3 1,4 –3,9 –10,0 –18,1 –25,6 –36,2 –34,1 –29,6
11. Pāvilosta –32,0 –34,1 –23,1 –12,2 –4,6 –1,2 2,1 1,7 –4,0 –9,5 –16,1 –25,7 –34,1 –31,1 –27,0
12. Priekuļi –36,5 –38,0 –26,4 –12,6 –5,4 –1,4 3,5 –0,1 –4,5 –12,9 –20,6 –39,0 –39,0 –36,2 –31,2
13. Rēzekne –38,6 –38,8 –29,0 –18,4 –5,0 –0,8 2,0 –0,4 –5,0 –12,5 –24,2 –38,5 –38,8 –36,9 –32,5
14. Rīga –33,7 –34,9 –30,3 –13,1 –5,5 –2,3 4,0 0,0 –4,1 –9,5 –20,5 –31,9 –34,9 –33,8 –29,4
15. Rūjiena –42,2 –38,7 –30,2 –18,5 –6,5 –1,1 2,8 1,0 –5,8 –13,9 –21,3 –39,2 –42,2 –38,5 –33,4
16. Saldus –34,2 –36,2 –26,9 –12,6 –4,0 –1,4 3,8 1,8 –4,2 –9,4 –22,5 –30,5 –36,2 –33,4 –29,2
17. Skrīveri –37,3 –38,4 –30,7 –18,0 –4,9 –2,2 3,5 –0,6 –4,6 –12,5 –23,6 –32,8 –38,4 –36,2 –32,6
18. Skulte –41,8 –34,9 –27,6 –18,4 –5,8 –2,3 3,8 0,3 –5,2 –12,2 –17,7 –32,7 –41,8 –37,0 –32,0
19. Stende –34,5 –36,1 –27,9 –15,9 –5,4 –3,1 2,0 –0,2 –4,5 –11,8 –16,7 –26,0 –36,1 –33,3 –29,2
20. Ventspils –31,6 –29,5 –26,7 –12,7 –4,3 0,5 4,2 2,6 –2,9 –8,5 –15,0 –25,0 –31,6 –28,9 –24,5
21. Zīlāni –35,4 –36,7 –24,6 –14,4 –4,6 –0,4 4,1 0,3 –4,2 –10,9 –22,0 –35,2 –36,7 –34,9 –31,6
22. Zosēni –40,6 –42,2 –30,5 –21,8 –10,5 –2,0 1,1 –1,7 –7,3 –16,3 –24,6 –42,9 –42,9 –40,3 –35,9
Piezīmes.
1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

4. tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži 21,8 25,8 24,2
2. Alūksne 22,2 25,8 24,3
3. Bauska 23,5 26,9 25,7
4. Daugavpils 23,5 26,8 25,7
5. Dobele 23,4 27,1 25,7
6. Gulbene 22,7 26,6 25,1
7. Jelgava 23,3 27,0 26,0
8. Kolka 20,7 24,1 23,0
9. Liepāja 21,4 25,1 23,7
10. Mērsrags 21,7 25,0 23,8
11. Pāvilosta 21,3 24,8 23,5
12. Priekuļi 22,6 26,3 24,9
13. Rēzekne 22,9 26,5 25,1
14. Rīga 23,0 28,2 25,7
15. Rūjiena 22,8 26,9 25,2
16. Saldus 22,4 26,2 24,9
17. Skrīveri 23,1 26,8 25,4
18. Skulte 22,2 25,7 24,5
19. Stende 22,2 25,7 24,7
20. Ventspils 20,8 24,8 23,4
21. Zīlāni 23,1 27,0 25,6
22. Zosēni 22,3 26,0 24,5
Piezīmes.
1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

5. tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži –10,7 –19,6 –16,3
2. Alūksne –12,0 –19,7 –17,1
3. Bauska –10,4 –19,0 –15,8
4. Daugavpils –12,1 –21,1 –17,9
5. Dobele –9,6 –17,8 –15,1
6. Gulbene –12,2 –20,4 –17,4
7. Jelgava –10,3 –19,6 –15,7
8. Kolka –7,4 –17,0 –12,6
9. Liepāja –7,3 –15,2 –12,1
10. Mērsrags –8,8 –18,3 –14,1
11. Pāvilosta –7,6 –15,1 –12,3
12. Priekuļi –11,0 –19,3 –16,1
13. Rēzekne –11,9 –20,2 –17,2
14. Rīga –9,5 –18,8 –14,9
15. Rūjiena –11,6 –20,0 –16,9
16. Saldus –9,4 –17,2 –14,3
17. Skrīveri –11,1 –20,0 –16,5
18. Skulte –9,9 –19,0 –15,6
19. Stende –9,7 –18,2 –14,7
20. Ventspils –6,9 –14,9 –11,5
21. Zīlāni –11,1 –19,5 –16,5
22. Zosēni –12,7 –21,6 –18,4
Piezīmes.
1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

6. tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
Stacija Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,02 0,1
1. Ainaži –22,1 –26,0 –20,9
2. Alūksne –23,3 –27,3 –22,4
3. Bauska –21,8 –24,6 –20,5
4. Daugavpils –23,3 –26,4 –22,3
5. Dobele –21,5 –24,9 –20,1
6. Gulbene –23,4 –27,3 –22,3
7. Jelgava –21,7 –24,9 –20,2
8. Kolka –16,6 –22,3 –15,6
9. Liepāja –17,8 –21,2 –16,5
10. Mērsrags –18,7 –24,1 –17,4
11. Pāvilosta –17,7 –21,2 –16,4
12. Priekuļi –22,3 –26,7 –21,1
13. Rēzekne –22,8 –26,8 –22,0
14. Rīga –20,0 –23,9 –18,6
15. Rūjiena –23,2 –27,3 –22,1
16. Saldus –19,9 –23,1 –18,7
17. Skrīveri –22,0 –25,0 –20,8
18. Skulte –21,2 –25,1 –19,8
19. Stende –19,3 –22,4 –18,0
20. Ventspils –16,4 –19,8 –15,2
21. Zīlāni –22,9 –26,5 –21,7
22. Zosēni –24,6 –28,6 –23,1
Piezīmes.
1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

7. tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p. k.
Stacija Apkures periods
perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (°C)
1. Ainaži 201 0,7
2. Alūksne 204 –0,9
3. Bauska 195 0,6
4. Daugavpils 197 –0,2
5. Dobele 196 0,9
6. Gulbene 204 –0,5
7. Jelgava 197 0,7
8. Kolka 200 1,7
9. Liepāja 193 2,0
10. Mērsrags 201 1,4
11. Pāvilosta 196 1,9
12. Priekuļi 197 –0,2
13. Rēzekne 202 –0,5
14. Rīga 192 1,1
15. Rūjiena 204 –0,1
16. Saldus 195 0,7
17. Skrīveri 197 0,1
18. Skulte 200 0,8
19. Stende 199 0,8
20. Ventspils 196 2,1
21. Zīlāni 198 –0,3
22. Zosēni 206 –0,5

Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)

Nr.
p. k.

Stacija

Mēnesis

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

4,9

5,5

6,7

8,9

10,1

8,9

9,0

8,9

8,1

6,2

4,7

4,7

2.

Alūksne

4,6

5,7

7,0

9,3

10,6

9,8

9,6

9,0

7,6

5,5

3,9

4,0

3.

Bauska

4,7

5,6

7,4

10,1

11,7

11,2

11,2

11,2

9,4

6,9

4,5

4,4

4.

Daugavpils

5,2

6,5

8,1

10,8

12,2

11,3

11,3

11,0

9,6

7,1

4,5

4,4

5.

Dobele

4,9

5,6

7,1

10,0

11,5

10,7

10,8

10,6

9,1

6,9

4,5

4,3

6.

Gulbene

4,8

5,8

7,3

9,9

11,4

10,6

10,5

10,2

8,8

6,3

4,3

4,3

7.

Jelgava

5,1

6,1

8,2

11,0

12,7

12,0

12,0

11,8

10,4

7,6

4,9

4,8

8.

Kolka

4,1

4,7

5,9

7,2

8,4

7,8

7,6

7,4

6,5

5,4

4,1

4,0

9.

Liepāja

4,5

4,9

5,9

7,8

8,7

7,7

7,5

7,6

7,0

5,8

4,3

4,4

10.

Mērsrags

4,6

5,4

7,2

9,1

10,4

9,9

9,7

9,5

8,4

6,5

4,5

4,4

11.

Priekuļi

4,6

5,3

6,7

9,0

10,8

9,9

9,9

9,3

7,9

5,7

4,0

4,1

12.

Pāvilosta

4,5

5,0

6,5

8,7

9,5

8,6

8,4

8,8

8,1

6,3

4,6

4,4

13.

Rēzekne

4,7

5,7

7,2

9,9

11,3

10,7

10,6

10,6

8,8

6,4

4,3

4,2

14.

Rīga

4,3

5,0

6,5

8,8

9,7

9,0

8,8

8,4

7,4

5,7

3,9

4,0

15.

Rūjiena

4,9

5,8

7,3

10,0

11,7

10,7

10,7

10,3

9,0

6,5

4,5

4,5

16.

Saldus

4,6

5,4

7,2

9,9

11,5

10,6

10,4

9,8

8,6

6,5

4,2

4,2

17.

Skrīveri

4,9

6,0

7,5

10,2

11,8

11,0

10,9

10,5

9,0

6,7

4,4

4,3

18.

Skulte

4,7

5,2

6,5

8,6

9,7

8,7

8,5

8,4

7,8

6,0

4,5

4,4

19.

Stende

4,8

5,4

7,4

9,9

11,7

11,0

10,9

10,2

9,0

6,6

4,5

4,6

20.

Ventspils

3,7

4,1

4,7

6,2

6,7

6,1

6,1

6,4

5,9

4,9

3,9

3,9

21.

Zosēni

5,0

6,0

7,8

10,4

12,5

11,3

11,1

10,6

9,0

6,4

4,3

4,4

22.

Zīlāni

4,6

5,8

7,5

10,0

11,5

10,7

10,7

10,5

8,7

6,4

4,2

4,2

Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam.

9. tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4,8 4,6 5,1 6,7 9,4 13,0 15,9 15,2 12,0 8,8 6,7 5,5 9,0
2. Alūksne 4,3 4,1 4,6 6,4 8,9 12,2 14,9 14,3 11,1 8,0 6,0 4,8 8,3
3. Bauska 4,7 4,6 5,3 7,1 9,8 12,8 15,3 14,6 11,7 8,7 6,7 5,2 8,9
4. Daugavpils 4,4 4,3 4,9 6,8 9,7 12,7 15,2 14,5 11,4 8,3 6,3 4,9 8,6
5. Dobele 4,9 4,8 5,3 7,0 9,6 12,6 15,3 14,7 11,8 8,8 6,8 5,4 8,9
6. Gulbene 4,3 4,2 4,7 6,4 9,2 12,4 15,1 14,3 11,2 8,1 6,1 4,9 8,4
7. Jelgava 4,8 4,7 5,2 7,0 9,7 12,7 15,5 14,8 11,8 8,6 6,7 5,3 8,9
8. Kolka 5,2 5,0 5,4 6,8 9,3 12,6 15,9 15,7 12,3 9,0 7,1 5,8 9,2
9. Liepāja 5,4 5,2 5,7 7,3 9,8 12,9 15,8 15,6 12,5 9,3 7,3 6,0 9,4
10. Mērsrags 5,0 4,8 5,2 6,8 9,3 12,4 15,5 15,2 11,9 8,7 6,8 5,5 8,9
11. Pāvilosta 5,3 5,1 5,5 7,0 9,6 12,7 15,6 15,4 12,3 9,1 7,2 5,9 9,2
12. Priekuļi 4,5 4,4 4,9 6,6 9,0 12,2 14,9 14,3 11,3 8,3 6,3 5,0 8,5
13. Rēzekne 4,2 4,1 4,7 6,5 9,4 12,5 15,1 14,3 11,2 8,0 6,1 4,8 8,4
14. Rīga 4,8 4,7 5,2 6,9 9,6 12,8 15,6 15,1 12,0 8,8 6,7 5,4 9,0
15. Rūjiena 4,5 4,4 4,9 6,6 9,1 12,4 15,2 14,6 11,5 8,4 6,3 5,0 8,6
16. Saldus 4,9 4,8 5,2 6,8 9,3 12,2 14,9 14,6 11,8 8,7 6,8 5,5 8,8
17. Skrīveri 4,6 4,5 5,0 6,8 9,5 12,6 15,2 14,7 11,6 8,4 6,5 5,1 8,7
18. Skulte 4,8 4,6 5,2 6,9 9,7 13,0 15,9 15,2 12,0 8,7 6,7 5,3 9,0
19. Stende 4,9 4,7 5,1 6,6 9,0 11,9 14,6 14,4 11,6 8,6 6,7 5,4 8,6
20. Ventspils 5,3 5,1 5,6 7,0 9,7 12,9 16,1 15,8 12,6 9,2 7,2 5,9 9,4
21. Zīlāni 4,4 4,4 4,9 6,7 9,5 12,6 15,2 14,5 11,4 8,2 6,2 4,9 8,6
22. Zosēni 4,3 4,2 4,7 6,3 8,8 12,0 14,6 14,0 11,0 8,0 6,1 4,9 8,2
Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).

10. tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 88 87 82 76 74 78 79 79 82 84 88 88 82
2. Alūksne 91 88 78 70 67 73 76 79 84 88 92 92 82
3. Bauska 87 85 79 71 69 73 74 76 81 86 89 89 80
4. Daugavpils 87 85 77 69 69 73 75 78 82 85 89 89 80
5. Dobele 88 86 80 72 68 73 75 76 82 86 90 90 80
6. Gulbene 89 86 77 68 67 73 75 78 83 87 91 91 80
7. Jelgava 87 85 79 72 71 74 77 79 83 86 89 90 81
8. Kolka 86 86 83 80 77 79 80 81 81 82 86 87 82
9. Liepāja 88 86 83 77 75 78 78 78 81 83 87 87 82
10. Mērsrags 86 84 80 77 73 75 77 79 82 83 87 87 81
11. Pāvilosta 87 85 81 77 76 79 80 79 81 83 87 87 82
12. Priekuļi 88 86 78 70 66 72 74 76 81 86 90 90 80
13. Rēzekne 88 85 77 68 68 73 76 78 83 86 90 90 80
14. Rīga 85 82 75 68 65 69 70 72 78 82 86 86 76
15. Rūjiena 89 87 79 71 68 73 76 79 84 87 90 91 81
16. Saldus 90 87 80 73 69 74 76 79 84 87 91 91 82
17. Skrīveri 88 86 78 70 68 73 75 78 83 87 90 90 80
18. Skulte 87 85 80 74 74 76 77 77 81 83 87 88 81
19. Stende 89 86 80 72 69 74 76 78 83 86 90 90 81
20. Ventspils 86 85 82 78 77 79 79 78 80 81 85 85 81
21. Zīlāni 88 86 78 70 68 73 75 77 82 86 89 89 80
22. Zosēni 89 86 78 71 69 74 76 79 84 87 91 91 81
Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).

11. tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 13 16 24 33 35 31 31 31 27 22 15 14 24
2. Alūksne 11 17 30 39 42 39 38 35 30 21 11 10 27
3. Bauska 12 17 28 39 42 40 41 40 33 23 13 11 28
4. Daugavpils 14 18 32 43 46 42 42 40 34 25 14 12 30
5. Dobele 13 17 28 38 42 39 40 41 33 23 13 11 28
6. Gulbene 12 18 30 40 42 39 39 38 32 22 13 10 28
7. Jelgava 15 20 32 44 47 43 42 41 34 25 15 12 31
8. Kolka 15 17 23 28 31 30 28 27 24 21 16 15 23
9. Liepāja 14 17 24 31 33 29 29 29 27 22 16 15 24
10. Mērsrags 15 18 27 34 38 35 34 32 29 23 16 14 26
11. Pāvilosta 15 18 26 33 34 31 30 31 28 23 17 16 25
12. Priekuļi 12 16 28 37 41 38 38 36 30 20 12 11 27
13. Rēzekne 12 17 29 39 41 39 39 38 31 23 13 11 28
14. Rīga 14 18 28 37 39 37 36 34 30 22 14 13 27
15. Rūjiena 12 17 30 40 43 40 40 37 31 22 12 11 28
16. Saldus 12 17 29 39 43 40 39 38 31 22 13 10 28
17. Skrīveri 13 18 31 41 44 41 41 39 32 23 13 11 29
18. Skulte 14 17 25 32 34 32 32 30 26 22 15 14 24
19. Stende 13 17 29 40 44 41 40 38 32 22 13 11 28
20. Ventspils 14 16 21 25 25 23 24 25 23 20 16 15 21
21. Zīlāni 13 17 29 40 43 40 40 40 32 23 13 11 28
22. Zosēni 12 17 31 43 46 42 41 38 31 22 12 10 29
Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

12. tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr.
p.k.
Stacija Mēnesis Kopā gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 46 34 32 34 39 63 49 79 59 80 62 47 624
2. Alūksne 58 45 43 41 61 93 82 87 63 75 64 53 765
3. Bauska 38 31 29 38 47 62 71 61 54 62 48 42 583
4. Daugavpils 42 39 37 36 58 77 78 75 59 60 49 45 655
5. Dobele 39 30 30 35 43 66 78 66 56 65 47 40 595
6. Kolka 46 38 35 34 33 62 72 85 57 69 60 51 642
7. Liepāja 58 42 37 30 37 49 68 79 74 87 78 71 710
8. Mērsrags 44 34 32 38 44 70 78 78 53 69 55 45 640
9. Priekuļi 52 40 38 42 58 82 82 87 56 76 58 49 720
10. Rēzekne 43 36 32 31 61 82 65 66 53 62 48 41 620
11. Rīga 42 37 33 36 47 66 81 81 66 77 57 48 671
12. Rūjiena 52 40 39 38 48 81 72 85 55 79 60 51 700
13. Saldus 51 39 37 38 46 63 76 72 63 70 53 53 661
14. Skrīveri 57 43 42 43 59 79 83 84 62 78 64 55 749
15. Skulte 52 43 37 38 46 70 78 88 57 82 61 52 704
16. Stende 53 40 39 40 45 74 78 87 67 78 58 53 712
17. Ventspils 60 45 37 33 37 51 63 78 65 83 74 73 699
18. Zosēni 60 45 42 42 57 80 80 80 57 79 59 56 737
Piezīmes.
1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.

13. tabula

Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Svars (g/m), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

181

316

406

456

492

519

541

603

2.

Daugavpils

49

85

109

123

132

139

145

162

3.

Liepāja

32

61

80

91

99

105

109

123

4.

Rīga

46

97

130

149

162

172

180

203

5.

Skrīveri

123

238

315

358

388

412

431

484

6.

Ventspils

60

119

158

180

196

208

218

245

Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.

14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

4,4

6,7

8,0

8,6

9,1

9,4

9,7

10,4

2.

Daugavpils

1,5

2,4

3,0

3,3

3,5

3,6

3,7

4,1

3.

Liepāja

1,0

1,8

2,3

2,6

2,7

2,9

3,0

3,3

4.

Rīga

1,4

2,7

3,4

3,8

4,1

4,3

4,4

4,8

5.

Skrīveri

3,3

5,5

6,7

7,3

7,7

8,1

8,3

9,0

6.

Ventspils

1,8

3,2

4,0

4,4

4,7

4,9

5,1

5,6

Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.
 

15. tabula

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados

Nr.
p. k.

Vieta

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

20 gados

50 gados

100 gados

1.

Ainaži

60

82

94

105

116

125

2.

Alūksne

88

108

119

129

141

149

3.

Bauska

62

82

93

103

114

121

4.

Daugavpils

78

98

110

120

131

140

5.

Dobele

62

85

97

107

119

127

6.

Gulbene

79

98

109

119

130

138

7.

Jelgava

59

79

91

100

111

119

8.

Kolka

47

67

78

87

98

105

9.

Liepāja

46

67

78

87

97

104

10.

Mērsrags

49

70

81

90

101

108

11.

Pāvilosta

42

62

72

80

90

96

12.

Priekuļi

70

90

101

110

121

129

13.

Rēzekne

80

99

109

119

130

137

14.

Rīga

59

80

91

101

112

120

15.

Rūjiena

72

93

104

114

126

134

16.

Saldus

62

84

96

105

117

125

17.

Skrīveri

73

94

106

116

128

136

18.

Skulte

58

80

91

101

113

121

19.

Stende

57

78

89

99

110

117

20.

Ventspils

39

56

66

73

82

89

21.

Zīlāni

74

94

104

114

125

133

22.

Zosēni

80

99

111

120

132

140

Piezīmes.

1.  15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums.

2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).

16. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām janvārī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,16 0,00 0,51 0,13 0,10 0,10 0,21 0,27 0,10 0,62 0,23 0,31
2. Alūksne 0,18 0,00 0,54 0,13 0,11 0,11 0,22 0,29 0,11 0,65 0,24 0,32
3. Bauska 0,17 0,00 0,47 0,12 0,10 0,13 0,25 0,29 0,13 0,60 0,25 0,35
4. Daugavpils 0,21 0,00 0,60 0,16 0,12 0,14 0,28 0,34 0,14 0,74 0,30 0,40
5. Dobele 0,16 0,00 0,47 0,12 0,09 0,12 0,25 0,28 0,12 0,59 0,25 0,34
6. Gulbene 0,18 0,00 0,54 0,13 0,10 0,12 0,23 0,30 0,12 0,65 0,24 0,34
7. Jelgava 0,16 0,00 0,45 0,11 0,09 0,12 0,25 0,28 0,12 0,57 0,23 0,34
8. Kolka 0,14 0,00 0,46 0,12 0,09 0,10 0,21 0,25 0,10 0,56 0,22 0,29
9. Liepāja 0,18 0,00 0,56 0,15 0,11 0,13 0,26 0,31 0,13 0,69 0,28 0,37
10. Mērsrags 0,16 0,00 0,50 0,13 0,10 0,11 0,22 0,27 0,11 0,61 0,24 0,32
11. Pāvilosta 0,18 0,00 0,58 0,15 0,12 0,12 0,25 0,31 0,12 0,70 0,28 0,36
12. Priekuļi 0,18 0,00 0,53 0,13 0,10 0,11 0,22 0,29 0,11 0,64 0,24 0,33
13. Rēzekne 0,20 0,00 0,61 0,16 0,12 0,12 0,25 0,32 0,12 0,73 0,28 0,37
14. Rīga 0,17 0,00 0,55 0,14 0,11 0,12 0,24 0,29 0,12 0,67 0,26 0,35
15. Rūjiena 0,15 0,00 0,47 0,11 0,09 0,10 0,21 0,25 0,10 0,58 0,22 0,30
16. Saldus 0,18 0,00 0,52 0,13 0,10 0,12 0,25 0,30 0,12 0,65 0,26 0,35
17. Skrīveri 0,18 0,00 0,57 0,15 0,11 0,12 0,25 0,31 0,12 0,69 0,27 0,36
18. Skulte 0,17 0,00 0,54 0,14 0,11 0,11 0,22 0,28 0,11 0,65 0,25 0,33
19. Stende 0,17 0,00 0,52 0,13 0,10 0,12 0,23 0,28 0,12 0,63 0,25 0,34
20. Ventspils 0,16 0,00 0,51 0,13 0,10 0,11 0,22 0,27 0,11 0,62 0,24 0,32
21. Zīlāni 0,20 0,00 0,59 0,15 0,12 0,13 0,25 0,33 0,13 0,71 0,28 0,37
22. Zosēni 0,18 0,00 0,54 0,13 0,11 0,11 0,23 0,29 0,11 0,66 0,25 0,34
Piezīme. 16. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

17. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām februārī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,36 0,00 0,97 0,32 0,33 0,26 0,52 0,62 0,26 1,23 0,58 0,85
2. Alūksne 0,38 0,00 0,98 0,30 0,34 0,27 0,54 0,65 0,27 1,25 0,57 0,88
3. Bauska 0,32 0,00 0,85 0,27 0,30 0,29 0,57 0,60 0,29 1,14 0,55 0,87
4. Daugavpils 0,39 0,00 1,01 0,32 0,36 0,30 0,61 0,69 0,30 1,31 0,63 0,97
5. Dobele 0,31 0,00 0,83 0,28 0,29 0,29 0,57 0,60 0,29 1,12 0,56 0,86
6. Gulbene 0,39 0,00 0,99 0,30 0,35 0,28 0,56 0,67 0,28 1,27 0,58 0,91
7. Jelgava 0,29 0,00 0,76 0,25 0,27 0,28 0,57 0,58 0,28 1,05 0,53 0,83
8. Kolka 0,31 0,00 0,77 0,25 0,26 0,25 0,51 0,56 0,25 1,03 0,51 0,77
9. Liepāja 0,35 0,00 0,90 0,30 0,31 0,30 0,60 0,65 0,30 1,20 0,60 0,91
10. Mērsrags 0,32 0,00 0,79 0,26 0,27 0,27 0,53 0,59 0,27 1,05 0,52 0,80
11. Pāvilosta 0,39 0,00 1,02 0,33 0,35 0,28 0,55 0,66 0,28 1,30 0,61 0,91
12. Priekuļi 0,39 0,00 0,98 0,30 0,33 0,26 0,53 0,65 0,26 1,24 0,56 0,86
13. Rēzekne 0,39 0,00 1,05 0,34 0,37 0,29 0,58 0,68 0,29 1,33 0,62 0,95
14. Rīga 0,35 0,00 0,94 0,32 0,33 0,28 0,56 0,63 0,28 1,22 0,60 0,88
15. Rūjiena 0,36 0,00 0,94 0,30 0,32 0,26 0,51 0,62 0,26 1,19 0,55 0,83
16. Saldus 0,35 0,00 0,90 0,29 0,32 0,28 0,56 0,63 0,28 1,18 0,57 0,88
17. Skrīveri 0,37 0,00 0,95 0,30 0,33 0,28 0,57 0,66 0,28 1,24 0,59 0,90
18. Skulte 0,39 0,00 1,01 0,34 0,35 0,27 0,54 0,65 0,27 1,28 0,61 0,88
19. Stende 0,34 0,00 0,87 0,28 0,30 0,27 0,55 0,61 0,27 1,14 0,55 0,84
20. Ventspils 0,33 0,00 0,85 0,28 0,29 0,27 0,55 0,61 0,27 1,13 0,56 0,84
21. Zīlāni 0,37 0,00 0,95 0,30 0,33 0,29 0,58 0,66 0,29 1,24 0,59 0,91
22. Zosēni 0,38 0,00 0,97 0,31 0,33 0,27 0,54 0,65 0,27 1,24 0,58 0,88
Piezīme. 17. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

18. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām martā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,67 0,00 1,41 0,70 0,94 0,56 1,13 1,24 0,56 1,98 1,26 2,07
2. Alūksne 0,64 0,00 1,28 0,59 0,86 0,58 1,15 1,21 0,58 1,86 1,16 2,01
3. Bauska 0,60 0,00 1,22 0,58 0,84 0,58 1,17 1,18 0,58 1,80 1,17 2,00
4. Daugavpils 0,57 0,00 1,17 0,58 0,81 0,61 1,22 1,17 0,61 1,77 1,19 2,03
5. Dobele 0,56 0,00 1,20 0,60 0,83 0,58 1,16 1,14 0,58 1,78 1,18 1,99
6. Gulbene 0,61 0,00 1,21 0,57 0,82 0,59 1,17 1,20 0,59 1,80 1,15 1,99
7. Jelgava 0,59 0,00 1,17 0,57 0,81 0,58 1,16 1,17 0,58 1,75 1,15 1,97
8. Kolka 0,63 0,00 1,31 0,66 0,88 0,56 1,12 1,19 0,56 1,87 1,22 1,99
9. Liepāja 0,69 0,00 1,46 0,72 0,99 0,60 1,20 1,29 0,60 2,06 1,32 2,19
10. Mērsrags 0,65 0,00 1,31 0,67 0,88 0,57 1,15 1,22 0,57 1,88 1,24 2,03
11. Pāvilosta 0,74 0,00 1,53 0,75 1,02 0,58 1,16 1,32 0,58 2,11 1,33 2,18
12. Priekuļi 0,65 0,00 1,28 0,60 0,86 0,57 1,13 1,21 0,57 1,85 1,17 1,99
13. Rēzekne 0,59 0,00 1,18 0,55 0,81 0,59 1,18 1,18 0,59 1,77 1,14 1,99
14. Rīga 0,64 0,00 1,28 0,64 0,87 0,59 1,17 1,22 0,59 1,87 1,22 2,04
15. Rūjiena 0,63 0,00 1,22 0,58 0,82 0,56 1,12 1,19 0,56 1,78 1,15 1,94
16. Saldus 0,61 0,00 1,22 0,61 0,83 0,59 1,17 1,19 0,59 1,80 1,20 2,00
17. Skrīveri 0,61 0,00 1,25 0,59 0,85 0,58 1,17 1,20 0,58 1,83 1,18 2,02
18. Skulte 0,69 0,00 1,45 0,72 0,97 0,56 1,13 1,25 0,56 2,01 1,28 2,10
19. Stende 0,64 0,00 1,31 0,67 0,88 0,58 1,15 1,22 0,58 1,89 1,25 2,04
20. Ventspils 0,68 0,00 1,44 0,72 0,97 0,57 1,15 1,26 0,57 2,02 1,29 2,12
21. Zīlāni 0,62 0,00 1,24 0,58 0,85 0,59 1,17 1,20 0,59 1,82 1,17 2,02
22. Zosēni 0,64 0,00 1,29 0,60 0,87 0,57 1,15 1,21 0,57 1,86 1,17 2,01
Piezīme. 18. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

19. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām aprīlī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 1,12 0,03 1,73 1,28 2,01 0,87 1,74 1,99 0,90 2,60 2,15 3,75
2. Alūksne 1,00 0,02 1,41 0,99 1,65 0,92 1,84 1,92 0,95 2,33 1,91 3,49
3. Bauska 1,10 0,03 1,60 1,15 1,89 0,90 1,80 2,00 0,93 2,50 2,05 3,69
4. Daugavpils 1,00 0,02 1,50 1,02 1,78 0,92 1,85 1,93 0,95 2,43 1,95 3,62
5. Dobele 1,13 0,03 1,63 1,15 1,92 0,90 1,79 2,02 0,92 2,52 2,05 3,71
6. Gulbene 1,03 0,03 1,49 1,04 1,73 0,92 1,83 1,95 0,94 2,41 1,96 3,57
7. Jelgava 1,10 0,03 1,61 1,16 1,90 0,89 1,79 2,00 0,92 2,50 2,05 3,68
8. Kolka 1,14 0,03 1,72 1,30 2,00 0,87 1,75 2,02 0,91 2,60 2,18 3,75
9. Liepāja 1,25 0,03 1,91 1,35 2,24 0,88 1,76 2,13 0,91 2,79 2,23 4,00
10. Mērsrags 1,08 0,03 1,62 1,22 1,90 0,87 1,74 1,95 0,90 2,49 2,09 3,64
11. Pāvilosta 1,22 0,03 1,83 1,35 2,14 0,88 1,75 2,10 0,91 2,70 2,23 3,89
12. Priekuļi 1,04 0,03 1,46 1,02 1,70 0,91 1,81 1,95 0,93 2,36 1,93 3,51
13. Rēzekne 1,01 0,02 1,48 1,01 1,73 0,92 1,85 1,93 0,95 2,40 1,93 3,58
14. Rīga 1,09 0,03 1,60 1,16 1,87 0,90 1,79 1,98 0,92 2,49 2,06 3,67
15. Rūjiena 1,04 0,03 1,50 1,11 1,74 0,90 1,80 1,94 0,93 2,40 2,00 3,54
16. Saldus 1,13 0,03 1,58 1,13 1,86 0,90 1,81 2,04 0,93 2,48 2,03 3,67
17. Skrīveri 1,05 0,03 1,48 1,04 1,74 0,91 1,82 1,95 0,93 2,39 1,95 3,56
18. Skulte 1,09 0,03 1,69 1,23 1,97 0,88 1,76 1,97 0,91 2,57 2,11 3,72
19. Stende 1,13 0,03 1,61 1,21 1,90 0,89 1,79 2,03 0,92 2,50 2,10 3,68
20. Ventspils 1,23 0,03 1,87 1,41 2,18 0,86 1,73 2,09 0,89 2,73 2,27 3,90
21. Zīlāni 1,04 0,02 1,50 1,05 1,76 0,91 1,83 1,95 0,94 2,41 1,96 3,59
22. Zosēni 1,01 0,03 1,43 1,03 1,68 0,92 1,83 1,93 0,94 2,35 1,94 3,51
Piezīme. 19. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

20. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām maijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 1,77 0,20 1,84 2,07 3,32 1,05 2,11 2,82 1,26 2,89 3,12 5,43
2. Alūksne 1,59 0,17 1,40 1,51 2,61 1,15 2,29 2,74 1,32 2,55 2,66 4,90
3. Bauska 1,62 0,17 1,57 1,67 2,91 1,13 2,27 2,76 1,31 2,70 2,81 5,18
4. Daugavpils 1,52 0,15 1,51 1,50 2,79 1,14 2,29 2,66 1,29 2,65 2,64 5,08
5. Dobele 1,66 0,18 1,58 1,70 2,94 1,13 2,27 2,79 1,31 2,72 2,84 5,21
6. Gulbene 1,63 0,17 1,49 1,56 2,75 1,14 2,28 2,77 1,31 2,63 2,70 5,03
7. Jelgava 1,63 0,17 1,58 1,71 2,94 1,13 2,26 2,76 1,30 2,71 2,84 5,20
8. Kolka 1,70 0,20 1,75 2,01 3,19 1,07 2,13 2,77 1,27 2,82 3,07 5,32
9. Liepāja 1,70 0,19 1,83 2,00 3,34 1,07 2,15 2,78 1,26 2,90 3,07 5,49
10. Mērsrags 1,67 0,19 1,61 1,81 2,97 1,07 2,13 2,74 1,26 2,68 2,88 5,10
11. Pāvilosta 1,67 0,19 1,76 1,96 3,23 1,08 2,16 2,75 1,27 2,84 3,04 5,39
12. Priekuļi 1,64 0,18 1,44 1,55 2,68 1,14 2,27 2,77 1,32 2,58 2,69 4,95
13. Rēzekne 1,53 0,16 1,47 1,52 2,71 1,14 2,28 2,67 1,30 2,61 2,66 4,99
14. Rīga 1,64 0,18 1,58 1,73 2,92 1,12 2,24 2,75 1,30 2,70 2,85 5,16
15. Rūjiena 1,69 0,20 1,52 1,71 2,81 1,12 2,24 2,81 1,32 2,64 2,83 5,05
16. Saldus 1,63 0,18 1,48 1,64 2,78 1,15 2,30 2,77 1,33 2,63 2,79 5,07
17. Skrīveri 1,58 0,17 1,44 1,52 2,69 1,15 2,29 2,72 1,31 2,59 2,67 4,98
18. Skulte 1,69 0,19 1,73 1,91 3,16 1,08 2,15 2,77 1,26 2,81 2,99 5,31
19. Stende 1,66 0,19 1,52 1,73 2,83 1,12 2,24 2,78 1,31 2,64 2,85 5,07
20. Ventspils 1,74 0,20 1,84 2,04 3,34 1,05 2,11 2,79 1,25 2,90 3,10 5,45
21. Zīlāni 1,57 0,16 1,49 1,49 2,74 1,14 2,27 2,70 1,29 2,62 2,63 5,01
22. Zosēni 1,60 0,17 1,43 1,50 2,65 1,15 2,29 2,74 1,32 2,57 2,65 4,94
Piezīme. 20. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

21. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūnijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 1,70 0,31 1,52 2,10 3,41 1,19 2,39 2,89 1,50 2,71 3,29 5,79
2. Alūksne 1,59 0,30 1,13 1,61 2,68 1,30 2,60 2,89 1,60 2,44 2,91 5,28
3. Bauska 1,68 0,30 1,29 1,76 3,05 1,26 2,53 2,94 1,56 2,55 3,02 5,57
4. Daugavpils 1,55 0,26 1,21 1,59 2,86 1,28 2,57 2,83 1,55 2,49 2,88 5,42
5. Dobele 1,71 0,30 1,29 1,76 3,04 1,27 2,54 2,98 1,57 2,56 3,03 5,59
6. Gulbene 1,62 0,30 1,19 1,67 2,81 1,30 2,59 2,92 1,60 2,49 2,96 5,40
7. Jelgava 1,67 0,29 1,29 1,75 3,04 1,26 2,52 2,93 1,55 2,55 3,01 5,56
8. Kolka 1,79 0,33 1,46 2,05 3,34 1,19 2,38 2,98 1,52 2,65 3,24 5,73
9. Liepāja 1,73 0,31 1,56 2,12 3,57 1,20 2,39 2,93 1,51 2,75 3,32 5,96
10. Mērsrags 1,67 0,31 1,29 1,80 3,00 1,21 2,42 2,88 1,52 2,50 3,01 5,42
11. Pāvilosta 1,74 0,32 1,47 2,08 3,41 1,20 2,41 2,94 1,52 2,68 3,28 5,82
12. Priekuļi 1,55 0,28 1,16 1,61 2,72 1,29 2,58 2,84 1,57 2,45 2,91 5,30
13. Rēzekne 1,59 0,30 1,18 1,61 2,79 1,29 2,58 2,88 1,59 2,47 2,90 5,37
14. Rīga 1,64 0,29 1,25 1,74 2,93 1,27 2,54 2,90 1,56 2,52 3,01 5,47
15. Rūjiena 1,64 0,31 1,24 1,76 2,87 1,28 2,56 2,92 1,59 2,52 3,05 5,44
16. Saldus 1,63 0,30 1,19 1,68 2,84 1,28 2,56 2,91 1,58 2,47 2,96 5,40
17. Skrīveri 1,57 0,28 1,17 1,62 2,78 1,29 2,58 2,86 1,57 2,46 2,91 5,36
18. Skulte 1,65 0,29 1,43 1,95 3,25 1,20 2,40 2,85 1,49 2,63 3,14 5,65
19. Stende 1,67 0,31 1,22 1,72 2,88 1,27 2,55 2,94 1,58 2,49 3,00 5,43
20. Ventspils 1,78 0,33 1,55 2,18 3,53 1,18 2,36 2,96 1,51 2,73 3,36 5,89
21. Zīlāni 1,56 0,27 1,19 1,60 2,80 1,28 2,57 2,85 1,56 2,47 2,88 5,37
22. Zosēni 1,56 0,29 1,15 1,61 2,70 1,30 2,60 2,85 1,59 2,44 2,91 5,30
Piezīme. 21. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

22. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūlijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 1,60 0,22 1,64 1,99 3,27 1,19 2,38 2,79 1,41 2,83 3,18 5,65
2. Alūksne 1,52 0,22 1,28 1,58 2,67 1,27 2,55 2,80 1,49 2,55 2,85 5,21
3. Bauska 1,55 0,21 1,42 1,69 2,95 1,25 2,50 2,80 1,46 2,67 2,94 5,45
4. Daugavpils 1,45 0,19 1,33 1,58 2,80 1,26 2,51 2,71 1,45 2,59 2,84 5,32
5. Dobele 1,62 0,22 1,42 1,73 2,98 1,25 2,51 2,87 1,48 2,67 2,98 5,49
6. Gulbene 1,55 0,21 1,33 1,61 2,77 1,27 2,53 2,82 1,48 2,60 2,87 5,31
7. Jelgava 1,54 0,21 1,41 1,71 2,94 1,25 2,50 2,79 1,46 2,66 2,97 5,44
8. Kolka 1,66 0,24 1,49 1,87 3,07 1,20 2,40 2,86 1,44 2,68 3,07 5,47
9. Liepāja 1,59 0,21 1,57 1,84 3,21 1,22 2,45 2,82 1,44 2,79 3,06 5,66
10. Mērsrags 1,61 0,23 1,38 1,71 2,88 1,20 2,41 2,81 1,43 2,58 2,91 5,28
11. Pāvilosta 1,58 0,22 1,48 1,78 3,05 1,24 2,47 2,81 1,45 2,71 3,02 5,52
12. Priekuļi 1,50 0,21 1,26 1,56 2,65 1,27 2,54 2,78 1,48 2,54 2,84 5,19
13. Rēzekne 1,49 0,20 1,31 1,58 2,74 1,27 2,53 2,76 1,47 2,57 2,84 5,27
14. Rīga 1,51 0,22 1,35 1,66 2,81 1,27 2,54 2,78 1,49 2,63 2,93 5,36
15. Rūjiena 1,54 0,22 1,34 1,73 2,80 1,26 2,52 2,80 1,48 2,60 2,99 5,32
16. Saldus 1,53 0,22 1,28 1,58 2,71 1,28 2,56 2,81 1,50 2,56 2,86 5,27
17. Skrīveri 1,47 0,20 1,29 1,59 2,71 1,27 2,54 2,74 1,47 2,56 2,86 5,25
18. Skulte 1,54 0,21 1,52 1,82 3,08 1,22 2,43 2,75 1,43 2,74 3,03 5,51
19. Stende 1,55 0,23 1,27 1,64 2,71 1,28 2,56 2,83 1,50 2,55 2,91 5,26
20. Ventspils 1,64 0,23 1,57 1,93 3,21 1,21 2,41 2,84 1,44 2,78 3,13 5,62
21. Zīlāni 1,47 0,20 1,30 1,59 2,73 1,27 2,53 2,74 1,47 2,57 2,86 5,27
22. Zosēni 1,49 0,20 1,27 1,54 2,65 1,27 2,54 2,76 1,48 2,54 2,81 5,20
Piezīme. 22. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

23. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām augustā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums (kWh/m2) Kopējais saules starojums (kWh/m2)
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 1,31 0,07 1,76 1,55 2,44 0,99 1,99 2,30 1,06 2,75 2,54 4,43
2. Alūksne 1,15 0,06 1,46 1,30 2,06 1,03 2,06 2,19 1,10 2,49 2,33 4,12
3. Bauska 1,28 0,06 1,62 1,35 2,29 1,04 2,09 2,32 1,10 2,66 2,39 4,38
4. Daugavpils 1,18 0,06 1,58 1,33 2,25 1,05 2,09 2,22 1,10 2,62 2,38 4,34
5. Dobele 1,34 0,06 1,64 1,35 2,32 1,05 2,10 2,38 1,11 2,69 2,40 4,41
6. Gulbene 1,21 0,06 1,51 1,30 2,14 1,04 2,08 2,25 1,10 2,55 2,34 4,21
7. Jelgava 1,28 0,06 1,61 1,34 2,28 1,05 2,09 2,33 1,11 2,65 2,39 4,37
8. Kolka 1,32 0,07 1,65 1,47 2,32 1,01 2,02 2,33 1,08 2,66 2,48 4,34
9. Liepāja 1,31 0,06 1,73 1,44 2,43 1,03 2,07 2,35 1,10 2,76 2,47 4,50
10. Mērsrags 1,30 0,07 1,60 1,39 2,26 0,99 1,99 2,29 1,06 2,60 2,39 4,25
11. Pāvilosta 1,27 0,06 1,60 1,37 2,26 1,05 2,11 2,32 1,12 2,65 2,42 4,37
12. Priekuļi 1,21 0,07 1,47 1,30 2,09 1,04 2,08 2,25 1,10 2,51 2,34 4,17
13. Rēzekne 1,15 0,06 1,52 1,30 2,15 1,04 2,08 2,19 1,10 2,56 2,34 4,23
14. Rīga 1,25 0,06 1,53 1,33 2,18 1,06 2,11 2,30 1,12 2,59 2,38 4,29
15. Rūjiena 1,22 0,07 1,51 1,39 2,13 1,04 2,07 2,25 1,10 2,54 2,42 4,20
16. Saldus 1,25 0,06 1,53 1,31 2,17 1,06 2,11 2,31 1,12 2,58 2,36 4,28
17. Skrīveri 1,18 0,06 1,53 1,34 2,17 1,04 2,08 2,22 1,10 2,57 2,38 4,25
18. Skulte 1,26 0,06 1,68 1,43 2,35 1,01 2,02 2,27 1,07 2,69 2,44 4,36
19. Stende 1,26 0,07 1,50 1,32 2,14 1,06 2,12 2,31 1,13 2,56 2,38 4,26
20. Ventspils 1,31 0,06 1,69 1,47 2,37 1,03 2,07 2,34 1,10 2,72 2,50 4,44
21. Zīlāni 1,17 0,06 1,52 1,32 2,16 1,04 2,09 2,21 1,10 2,57 2,36 4,25
22. Zosēni 1,18 0,06 1,45 1,28 2,07 1,04 2,08 2,22 1,10 2,49 2,32 4,15
Piezīme. 23. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

24. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām septembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums (kWh/m2) Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,88 0,00 1,62 0,88 1,33 0,70 1,39 1,58 0,70 2,31 1,58 2,72
2. Alūksne 0,75 0,00 1,35 0,74 1,11 0,70 1,40 1,45 0,70 2,05 1,44 2,51
3. Bauska 0,91 0,00 1,61 0,86 1,34 0,73 1,45 1,64 0,73 2,34 1,59 2,79
4. Daugavpils 0,80 0,00 1,53 0,80 1,27 0,73 1,46 1,53 0,73 2,26 1,53 2,72
5. Dobele 0,95 0,00 1,66 0,88 1,37 0,73 1,46 1,68 0,73 2,39 1,61 2,83
6. Gulbene 0,78 0,00 1,41 0,78 1,16 0,71 1,42 1,49 0,71 2,12 1,49 2,58
7. Jelgava 0,91 0,00 1,61 0,85 1,33 0,73 1,45 1,64 0,73 2,34 1,58 2,79
8. Kolka 0,87 0,00 1,53 0,84 1,26 0,70 1,40 1,57 0,70 2,23 1,54 2,66
9. Liepāja 0,95 0,00 1,75 0,92 1,45 0,73 1,46 1,69 0,73 2,48 1,65 2,91
10. Mērsrags 0,88 0,00 1,53 0,82 1,26 0,69 1,39 1,57 0,69 2,22 1,52 2,65
11. Pāvilosta 0,91 0,00 1,59 0,86 1,31 0,74 1,47 1,65 0,74 2,33 1,60 2,79
12. Priekuļi 0,80 0,00 1,40 0,77 1,16 0,71 1,41 1,51 0,71 2,10 1,48 2,57
13. Rēzekne 0,76 0,00 1,44 0,78 1,19 0,71 1,42 1,47 0,71 2,15 1,49 2,62
14. Rīga 0,85 0,00 1,49 0,82 1,24 0,73 1,46 1,58 0,73 2,22 1,55 2,69
15. Rūjiena 0,81 0,00 1,40 0,78 1,15 0,71 1,42 1,51 0,71 2,11 1,49 2,57
16. Saldus 0,91 0,00 1,56 0,83 1,29 0,73 1,47 1,64 0,73 2,29 1,56 2,75
17. Skrīveri 0,78 0,00 1,42 0,79 1,18 0,72 1,44 1,49 0,72 2,14 1,51 2,62
18. Skulte 0,86 0,00 1,58 0,85 1,30 0,71 1,42 1,57 0,71 2,29 1,56 2,72
19. Stende 0,89 0,00 1,49 0,82 1,23 0,73 1,45 1,62 0,73 2,22 1,55 2,69
20. Ventspils 0,90 0,00 1,63 0,91 1,34 0,72 1,44 1,62 0,72 2,35 1,63 2,78
21. Zīlāni 0,77 0,00 1,43 0,79 1,19 0,72 1,44 1,49 0,72 2,15 1,50 2,62
22. Zosēni 0,77 0,00 1,38 0,77 1,14 0,71 1,41 1,47 0,71 2,08 1,47 2,55
Piezīme. 24. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

25. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām oktobrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,47 0,00 1,10 0,40 0,50 0,35 0,70 0,82 0,35 1,45 0,75 1,20
2. Alūksne 0,38 0,00 0,91 0,36 0,41 0,35 0,70 0,73 0,35 1,26 0,71 1,12
3. Bauska 0,56 0,00 1,35 0,51 0,62 0,39 0,78 0,94 0,39 1,73 0,89 1,40
4. Daugavpils 0,46 0,00 1,16 0,45 0,54 0,39 0,78 0,84 0,39 1,55 0,84 1,32
5. Dobele 0,55 0,00 1,36 0,51 0,62 0,39 0,78 0,95 0,39 1,75 0,90 1,41
6. Gulbene 0,41 0,00 1,00 0,40 0,46 0,36 0,72 0,77 0,36 1,37 0,76 1,18
7. Jelgava 0,55 0,00 1,33 0,50 0,61 0,39 0,78 0,94 0,39 1,72 0,88 1,39
8. Kolka 0,47 0,00 1,10 0,41 0,50 0,36 0,72 0,83 0,36 1,46 0,77 1,23
9. Liepāja 0,53 0,00 1,28 0,46 0,59 0,40 0,79 0,93 0,40 1,67 0,86 1,38
10. Mērsrags 0,50 0,00 1,15 0,43 0,53 0,37 0,73 0,86 0,37 1,52 0,79 1,26
11. Pāvilosta 0,51 0,00 1,20 0,44 0,55 0,38 0,77 0,89 0,38 1,59 0,82 1,32
12. Priekuļi 0,44 0,00 1,05 0,40 0,48 0,35 0,71 0,79 0,35 1,41 0,76 1,19
13. Rēzekne 0,42 0,00 1,05 0,40 0,49 0,37 0,75 0,80 0,37 1,42 0,78 1,23
14. Rīga 0,52 0,00 1,21 0,45 0,56 0,38 0,76 0,89 0,38 1,59 0,83 1,32
15. Rūjiena 0,44 0,00 1,02 0,38 0,46 0,35 0,70 0,79 0,35 1,37 0,73 1,16
16. Saldus 0,52 0,00 1,24 0,46 0,57 0,39 0,78 0,91 0,39 1,63 0,85 1,35
17. Skrīveri 0,46 0,00 1,14 0,44 0,52 0,37 0,75 0,83 0,37 1,51 0,82 1,27
18. Skulte 0,49 0,00 1,17 0,44 0,54 0,37 0,73 0,85 0,37 1,54 0,81 1,27
19. Stende 0,52 0,00 1,20 0,45 0,55 0,38 0,75 0,89 0,38 1,57 0,82 1,30
20. Ventspils 0,51 0,00 1,21 0,45 0,56 0,37 0,74 0,88 0,37 1,59 0,82 1,30
21. Zīlāni 0,44 0,00 1,11 0,44 0,51 0,38 0,76 0,82 0,38 1,49 0,82 1,27
22. Zosēni 0,40 0,00 1,00 0,40 0,46 0,35 0,71 0,75 0,35 1,35 0,75 1,17
Piezīme. 25. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

26. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām novembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,17 0,00 0,49 0,14 0,12 0,14 0,28 0,30 0,14 0,63 0,28 0,39
2. Alūksne 0,16 0,00 0,47 0,14 0,11 0,14 0,29 0,30 0,14 0,61 0,28 0,40
3. Bauska 0,20 0,00 0,59 0,18 0,15 0,16 0,33 0,36 0,16 0,75 0,34 0,48
4. Daugavpils 0,19 0,00 0,55 0,17 0,14 0,17 0,34 0,37 0,17 0,72 0,34 0,49
5. Dobele 0,20 0,00 0,58 0,17 0,15 0,16 0,33 0,36 0,16 0,74 0,34 0,47
6. Gulbene 0,17 0,00 0,50 0,15 0,12 0,15 0,30 0,32 0,15 0,65 0,30 0,43
7. Jelgava 0,19 0,00 0,57 0,17 0,15 0,16 0,32 0,35 0,16 0,73 0,33 0,47
8. Kolka 0,17 0,00 0,51 0,15 0,12 0,14 0,29 0,31 0,14 0,65 0,29 0,41
9. Liepāja 0,21 0,00 0,63 0,19 0,16 0,17 0,34 0,38 0,17 0,80 0,36 0,50
10. Mērsrags 0,18 0,00 0,57 0,16 0,14 0,15 0,30 0,33 0,15 0,72 0,31 0,44
11. Pāvilosta 0,20 0,00 0,59 0,18 0,14 0,16 0,32 0,36 0,16 0,75 0,34 0,47
12. Priekuļi 0,17 0,00 0,51 0,15 0,12 0,15 0,29 0,32 0,15 0,65 0,29 0,42
13. Rēzekne 0,17 0,00 0,52 0,16 0,13 0,16 0,32 0,33 0,16 0,68 0,32 0,45
14. Rīga 0,18 0,00 0,55 0,17 0,14 0,16 0,32 0,33 0,16 0,70 0,33 0,45
15. Rūjiena 0,15 0,00 0,45 0,13 0,11 0,14 0,28 0,29 0,14 0,59 0,27 0,38
16. Saldus 0,19 0,00 0,55 0,17 0,14 0,16 0,32 0,35 0,16 0,72 0,33 0,46
17. Skrīveri 0,18 0,00 0,52 0,16 0,13 0,16 0,32 0,34 0,16 0,68 0,32 0,45
18. Skulte 0,17 0,00 0,54 0,17 0,13 0,15 0,30 0,32 0,15 0,69 0,31 0,43
19. Stende 0,18 0,00 0,54 0,16 0,13 0,15 0,31 0,33 0,15 0,70 0,32 0,44
20. Ventspils 0,19 0,00 0,56 0,16 0,14 0,15 0,31 0,34 0,15 0,71 0,31 0,44
21. Zīlāni 0,18 0,00 0,53 0,16 0,13 0,16 0,32 0,34 0,16 0,69 0,32 0,46
22. Zosēni 0,16 0,00 0,46 0,14 0,11 0,15 0,30 0,31 0,15 0,61 0,28 0,41
Piezīme. 26. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

27. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām decembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
Stacija Tiešais saules starojums Izkliedētais saules starojums Kopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma vertikālās sienas vērsums horizontālā virsma
Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi Austrumi Ziemeļi Dienvidi Rietumi
1. Ainaži 0,11 0,00 0,37 0,08 0,05 0,07 0,13 0,18 0,07 0,43 0,15 0,19
2. Alūksne 0,10 0,00 0,35 0,08 0,05 0,07 0,14 0,17 0,07 0,42 0,15 0,19
3. Bauska 0,13 0,00 0,40 0,10 0,06 0,09 0,17 0,21 0,09 0,48 0,18 0,23
4. Daugavpils 0,14 0,00 0,42 0,10 0,07 0,10 0,19 0,24 0,10 0,51 0,20 0,26
5. Dobele 0,13 0,00 0,39 0,10 0,06 0,08 0,17 0,21 0,08 0,47 0,18 0,23
6. Gulbene 0,12 0,00 0,38 0,09 0,06 0,08 0,15 0,19 0,08 0,45 0,16 0,21
7. Jelgava 0,12 0,00 0,39 0,10 0,06 0,08 0,17 0,21 0,08 0,47 0,18 0,23
8. Kolka 0,11 0,00 0,38 0,10 0,06 0,07 0,14 0,18 0,07 0,45 0,17 0,19
9. Liepāja 0,13 0,00 0,42 0,11 0,07 0,09 0,18 0,22 0,09 0,51 0,20 0,25
10. Mērsrags 0,12 0,00 0,42 0,10 0,06 0,08 0,15 0,20 0,08 0,49 0,18 0,22
11. Pāvilosta 0,13 0,00 0,40 0,10 0,06 0,08 0,17 0,21 0,08 0,49 0,18 0,23
12. Priekuļi 0,11 0,00 0,35 0,08 0,05 0,07 0,15 0,19 0,07 0,42 0,15 0,20
13. Rēzekne 0,12 0,00 0,38 0,10 0,06 0,08 0,17 0,21 0,08 0,46 0,18 0,23
14. Rīga 0,13 0,00 0,40 0,10 0,06 0,08 0,16 0,21 0,08 0,48 0,18 0,23
15. Rūjiena 0,11 0,00 0,35 0,08 0,05 0,07 0,13 0,17 0,07 0,42 0,15 0,18
16. Saldus 0,13 0,00 0,41 0,10 0,06 0,09 0,17 0,21 0,09 0,49 0,19 0,24
17. Skrīveri 0,13 0,00 0,40 0,09 0,06 0,08 0,17 0,21 0,08 0,48 0,18 0,23
18. Skulte 0,12 0,00 0,38 0,09 0,06 0,08 0,15 0,19 0,08 0,45 0,17 0,21
19. Stende 0,12 0,00 0,38 0,09 0,06 0,08 0,16 0,20 0,08 0,46 0,17 0,22
20. Ventspils 0,11 0,00 0,35 0,08 0,05 0,07 0,15 0,18 0,07 0,43 0,16 0,20
21. Zīlāni 0,13 0,00 0,39 0,10 0,06 0,09 0,17 0,21 0,09 0,48 0,19 0,24
22. Zosēni 0,11 0,00 0,36 0,09 0,06 0,08 0,15 0,19 0,08 0,44 0,16 0,21
Piezīme. 27. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

28. tabula

Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)

Nr.
p. k.

Vieta

 

Mēnesis

XI

XII

I

II

III

IV

1. Daugavpils vislielākais

67

71

74

87

84

80

sala gadi

7 %

23 %

57 %

53 %

40 %

7 %

vidējais

3

12

25

25

18

4

2. Dobele vislielākais

28

33

44

51

43

42

sala gadi

3 %

13 %

33 %

43 %

30 %

13 %

vidējais

1

4

10

13

11

4

3. Liepāja vislielākais

37

47

66

71

70

30

sala gadi

7 %

21 %

33 %

50 %

33 %

3 %

vidējais

2

7

13

20

14

1

4. Stende vislielākais

44

50

53

69

73

47

sala gadi

8 %

21 %

42 %

38 %

29 %

12 %

vidējais

3

8

15

17

13

4

5. Zosēni vislielākais

68

73

69

53

58

50

sala gadi

8 %

35 %

52 %

56 %

56 %

19 %

vidējais

4

15

21

22

20

7

Piezīmes.

1.  28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.

2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits – gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 432Pieņemts: 17.09.2019.Stājas spēkā: 21.09.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 192, 20.09.2019. OP numurs: 2019/192.8
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
309453
{"selected":{"value":"01.05.2021","content":"<font class='s-1'>01.05.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2021","iso_value":"2021\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.12.2019","iso_value":"2019\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2019.-30.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.09.2019","iso_value":"2019\/09\/21","content":"<font class='s-1'>21.09.2019.-22.12.2019.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2021
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)