Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.338

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 60.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338
Latvijas būvnormatīvs LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu Nacionālajos pielikumos: LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2015 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3.daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005 /NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

6. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)
Klimatoloģiskie rādītāji

Vidējā gaisa temperatūra (° C)

1.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis Vidēji
gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži -5,2 -5,0 -1,6 3,9 10,2 14,5 16,5 15,9 11,8 7,3 2,2 -2,2 5,7
2. Alūksne -7,6 -6,8 -2,5 4,0 11,0 14,8 16,1 15,0 10,2 5,2 -0,4 -4,9 4,5
3. Daugavpils -6,7 -5,9 -1,8 5,2 12,1 15,7 16,9 15,9 11,2 6,1 1,0 -3,8 5,5
4. Dobele -5,0 -4,7 -1,0 4,9 11,4 15,2 16,5 15,9 11,5 6,8 1,7 -2,6 5,9
5. Liepāja -3,0 -3,0 -0,2 4,6 10,3 14,3 16,4 16,4 12,9 8,5 3,7 -0,3 6,7
6. Mērsrags -3,8 -4,0 -1,0 3,9 9,9 14,7 16,3 15,9 11,9 7,4 2,5 -1,4 6,0
7. Priekuļi -6,2 -5,6 -1,6 4,6 11,3 15,0 16,3 15,4 10,9 6,1 0,7 -3,8 5,3
8. Rīga -4,7 -4,3 -0,6 5,1 11,4 15,4 16,9 16,2 11,9 7,2 2,1 -2,3 6,2
9. Stende -4,5 -4,4 -1,1 4,4 10,7 14,5 15,9 15,3 11,2 6,8 1,8 -2,3 5,7
10. Zīlāni -6,7 -5,9 -1,5 5,0 11,9 15,3 16,6 15,6 11,0 6,0 0,7 -4,0 5,3

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

2.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis Gaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā 50 gados 10 gados
1. Ainaži -35,1 -35,3 -34,4 -18,8 -7,5 -1,3 2,7 0,2 -4,8 -13,8 -18,7 -37,1 -37,1 -36,3 -33,0
2. Alūksne -37,4 -36,8 -28,8 -15,9 -5,8 -0,3 2,9 0,7 -5,1 -10,6 -20,6 -36,8 -37,4 -37,4 -32,7
3. Daugavpils -42,7 -43,2 -32,0 -18,6 -5,5 -1,3 2,1 -1,5 -5,0 -14,7 -24,1 -38,7 -43,2 -41,0 -35,5
4. Dobele -34,1 -35,9 -25,7 -13,2 -3,7 0,3 4,7 1,9 -3,7 -9,2 -21,7 -31,9 -35,9 -35,9 -32,5
5. Liepāja -32,9 -31,6 -23,8 -10,1 -4,3 0,5 4,8 4,6 -1,7 -7,3 -17,5 -25,8 -32,9 -31,5 -26,1
6. Mērsrags -33,7 -36,2 -28,9 -16,2 -5,4 -2,2 3,3 1,4 -3,9 -10,0 -18,1 -25,4 -36,2 -34,2 -29,9
7. Priekuļi -36,5 -38,0 -26,4 -12,6 -5,4 -1,4 3,5 -0,1 -4,5 -12,9 -20,6 -39,0 -39,0 -38,2 -31,8
8. Rīga -33,7 -34,9 -30,3 -13,1 -5,5 -2,3 4,0 0,0 -4,1 -8,7 -18,9 -31,9 -34,9 -34,8 -31,0
9. Stende -34,5 -36,1 -27,9 -15,9 -5,4 -3,1 2,0 -0,2 -4,5 -11,8 -16,7 -26,0 -36,1 -34,9 -30,0
10. Zīlāni -38,5 -36,7 -32,3 -14,4 -6,0 -0,4 2,7 0,1 -6,4 -10,9 -22,0 -35,2 -38,2 -38,0 -33,4

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

3.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis   Gaisa gada maksimālā
temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII Gadā
50 gados 10 gados
1. Ainaži 7,3 10,8 17,5 25,1 29,5 33,2 32,7 33,2 30,0 22,0 15,4 10,5 33,2 33,1 31,1
2. Alūksne 7,9 10,9 18,2 26,5 30,2 30,8 33,3 32,9 29,4 21,1 13,1 10,0 33,3 33,2 31,1
3. Daugavpils 7,6 13,1 18,4 27,6 31,8 32,8 35,1 36,4 31,3 24,0 16,3 10,4 36,4 36,0 33,0
4. Dobele 9,5 13,8 20,0 26,1 30,6 33,1 35,8 34,4 30,7 23,5 16,8 11,1 35,8 35,8 32,8
5. Liepāja 7,9 15,5 17,8 25,4 30,0 33,0 33,7 33,6 30,7 22,2 15,4 10,1 33,7 33,0 31,5
6. Mērsrags 9,4 13,6 20,8 26,8 31,6 34,6 34,4 33,8 29,1 24,9 15,5 13,9 34,6 34,7 32,8
7. Priekuļi 7,9 10,9 17,2 25,9 30,3 32,0 34,0 32,7 29,5 21,5 14,3 9,8 34,0 33,5 31,6
8. Rīga 9,4 13,5 20,5 26,5 30,4 32,5 33,6 32,5 29,4 23,4 17,2 11,5 33,6 33,3 32,2
9. Stende 8,5 12,0 18,3 25,8 29,0 32,6 33,6 34,3 29,7 23,5 16,1 10,5 34,3 34,0 31,9
10. Zīlāni 7,8 11,8 18,0 26,3 30,0 31,9 34,5 34,3 30,5 22,6 16,6 9,9 34,5 34,4 31,9

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

4.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Viskarstākā mēneša
vidējā maksimālā
gaisa temperatūra
Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi
50 gados 10 gados
1. Ainaži 21,3 24,4 23,2
2. Alūksne 21,9 24,8 23,7
3. Daugavpils 23,3 26,5 25,3
4. Dobele 23,0 26,3 25,0
5. Liepāja 20,9 24,3 23,0
6. Mērsrags 21,5 24,3 23,5
7. Priekuļi 22,3 25,3 24,2
8. Rīga 22,4 25,5 24,3
9. Stende 22,0 25,3 24,2
10. Zīlāni 22,9 26,2 25,0

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

5.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Visaukstākā mēneša
vidējā minimālā gaisa temperatūra
Visaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi
50 gados 10 gados
1. Ainaži -10,8 -19,6 -16,8
2. Alūksne -12,4 -20,3 -17,7
3. Daugavpils -12,3 -21,8 -18,5
4. Dobele -10,2 -18,5 -15,7
5. Liepāja -7,5 -15,1 -12,5
6. Mērsrags -8,8 -18,0 -14,5
7. Priekuļi -11,0 -19,6 -16,4
8. Rīga -9,7 -18,5 -15,3
9. Stende -9,7 -17,8 -14,6
10. Zīlāni -11,4 -20,0 -16,8

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

6.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība
0,98 0,92
1. Ainaži -23,2 -26,8 -22,7
2. Alūksne -25,1 -29,5 -24,0
3. Daugavpils -24,0 -28,4 -24,1
4. Dobele -22,3 -24,4 -20,9
5. Liepāja -18,3 -20,5 -17,3
6. Mērsrags -19,6 -22,0 -19,3
7. Priekuļi -23,8 -28,2 -22,7
8. Rīga -20,7 -24,6 -20,7
9. Stende -19,9 -22,5 -19,5
10. Zīlāni -23,8 -26,8 -23,2

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

7.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° C
perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra (° C)
1. Ainaži 205 -0,5
2. Alūksne 214 -1,9
3. Daugavpils 205 -1,3
4. Dobele 204 -0,4
5. Liepāja 193 0,6
6. Mērsrags 211 0,4
7. Priekuļi 208 -1,1
8. Rīga 203 0,0
9. Stende 209 -0,2
10. Zīlāni 206 -1,3

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

8.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 6,0 6,3 6,9 7,8 9,6 10,2 8,2 7,9 7,2 5,8 4,7 5,5
2. Alūksne 5,4 6,1 7,0 8,5 10,4 10,0 9,5 8,7 7,5 5,7 4,1 4,9
3. Daugavpils 6,2 6,9 8,1 9,7 11,8 11,3 10,7 10,6 8,9 7,0 4,5 5,4
4. Dobele 5,9 6,2 7,1 9,1 11,2 11,0 10,8 10,3 9,2 6,9 4,8 5,4
5. Liepāja 5,2 5,4 6,0 6,9 8,3 7,7 6,8 6,8 6,3 5,4 4,4 4,8
6. Mērsrags 5,3 6,0 5,5 7,9 9,5 9,8 9,2 8,1 8,1 6,6 3,9 4,9
7. Priekuļi 5,3 6,1 6,7 8,4 10,6 10,3 9,7 9,1 7,6 5,8 4,2 4,8
8. Rīga 5,3 5,8 7,0 8,8 12,2 9,9 9,2 8,9 8,0 6,4 4,4 4,8
9. Stende 5,6 6,0 6,9 8,7 10,9 11,0 10,0 9,7 8,3 6,4 4,6 4,9
10. Zīlāni 5,5 6,0 7,2 9,0 11,0 10,8 10,2 10,0 8,5 6,6 4,4 4,7

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

9.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis Vidēji
gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4,0 3,9 4,4 6,2 9,2 12,8 15,0 14,8 11,6 8,8 6,4 4,8 8,5
2. Alūksne 3,5 3,5 4,2 5,9 8,8 11,8 13,7 13,4 10,5 7,9 5,7 4,2 7,8
3. Daugavpils 3,7 3,7 4,5 6,5 9,8 12,6 14,2 13,9 11,0 8,3 6,1 4,4 8,2
4. Dobele 4,2 4,1 4,7 6,6 9,5 12,6 14,5 14,1 11,3 8,8 6,5 4,8 8,5
5. Liepāja 4,6 4,5 5,2 6,7 9,4 12,6 14,9 14,9 12,0 9,5 7,0 5,5 8,9
6. Mērsrags 4,3 4,2 4,9 6,4 9,2 12,4 14,7 14,5 11,6 8,9 6,7 5,0 8,6
7. Priekuļi 3,7 3,7 4,4 6,1 9,0 12,0 14,0 13,8 10,9 8,3 6,0 4,4 8,0
8. Rīga 4,1 4,0 4,8 6,4 9,3 12,5 14,5 14,3 11,4 8,7 6,4 4,8 8,4
9. Stende 4,2 4,1 4,8 6,2 8,7 11,7 13,8 13,7 11,1 8,7 6,4 4,9 8,2
10. Zīlāni 3,7 3,7 4,6 6,5 9,8 12,7 14,4 14,1 11,2 8,4 6,1 4,5 8,3

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

10.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis Vidēji gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 84 83 80 76 74 78 80 82 83 84 86 86 81
2. Alūksne 87 84 78 71 68 71 75 79 84 87 90 90 80
3. Daugavpils 85 83 79 73 70 72 75 78 83 85 88 88 80
4. Dobele 87 84 81 75 70 73 77 80 83 86 89 89 81
5. Liepāja 85 84 83 79 76 78 80 80 80 83 85 86 82
6. Mērsrags 85 84 82 79 75 75 79 81 83 84 86 86 82
7. Priekuļi 85 82 77 72 68 71 76 79 85 86 89 88 80
8. Rīga 85 82 79 73 69 72 76 78 81 83 86 86 79
9. Stende 87 85 81 74 69 72 77 79 83 86 89 87 81
10. Zīlāni 87 84 80 75 71 73 78 80 85 87 90 90 82

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

11.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 4 6 12 18 22 21 20 20 17 11 5 3
2. Alūksne 3 10 19 26 32 31 32 31 24 15 5 2
3. Daugavpils 6 11 19 30 37 36 35 36 26 18 8 4
4. Liepāja 3 6 12 18 21 20 19 19 16 12 5 3
5. Mērsrags 3 8 12 20 25 25 25 25 20 14 6 4
6. Priekuļi 4 9 16 24 31 31 31 31 23 14 6 4
7. Rīga 4 8 16 25 28 28 28 27 22 15 6 3
8. Stende 3 9 17 27 34 34 32 32 25 16 6 3
9. Zīlāni 5 10 18 27 34 34 34 34 26 18 8 3

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

12.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Mēnesis Kopā gadā
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
1. Ainaži 37 25 30 35 43 54 65 76 80 70 71 55 641
2. Alūksne 40 32 36 40 53 74 84 85 70 62 61 54 691
3. Daugavpils 36 27 34 40 51 73 83 74 66 52 52 46 634
4. Dobele 31 22 28 39 43 51 79 76 59 52 55 39 574
5. Liepāja 46 31 36 35 40 46 74 80 78 74 83 67 690
6. Mērsrags 38 25 30 37 40 52 72 75 75 60 65 48 618
7. Priekuļi 31 22 31 40 51 66 90 92 81 64 61 46 674
8. Rīga 33 25 31 39 43 61 79 79 76 60 61 49 636
9. Stende 40 26 35 37 42 56 83 79 77 68 70 53 666
10. Zīlāni 39 30 38 42 52 65 75 79 69 58 59 55 662

Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

13.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Svars (g/m), kas iespējams reizi
2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 110 180 240 290 330 360 400 490
2. Alūksne 160 220 280 310 340 360 390 450
3. Liepāja 40 80 140 190 230 270 320 430
4. Mērsrags 30 60 100 140 170 200 240 330
5. Priekuļi 150 210 270 310 340 360 390 450
6. Rēzekne 150 280 420 520 620 690 790 1020
7. Rīga 80 130 190 240 280 310 350 440
8. Stende 120 200 280 340 390 430 480 590
9. Zīlāni 110 180 260 320 360 400 450 560
10. Zosēni 190 320 450 540 630 690 770 950

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

14.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
2 gados 5 gados 10 gados 15 gados 20 gados 25 gados 30 gados 50 gados
1. Ainaži 3,0 4,5 5,5 6,0 6,5 7,0 7,5 8,5
2. Alūksne 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 7,5 8,0
3. Liepāja 1,5 2,5 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 7,0
4. Mērsrags 1,0 2,0 2,5 3,5 4,0 4,5 5,0 6,5
5. Priekuļi 4,0 5,0 6,0 6,5 7,0 7,5 8,0 8,5
6. Rēzekne 4,0 6,0 8,0 9,5 11,0 12,0 13,0 15,0
7. Rīga 2,0 3,5 4,5 5,0 5,5 6,0 6,5 7,5
8. Stende 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
9. Zīlāni 3,0 4,5 6,0 7,0 7,5 8,5 9,0 10,5
10. Zosēni 4,5 6,5 8,5 9,5 10,5 11,5 12,0 13,5

1.attēls

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

15.tabula

Nr.
p.k.
Vieta Vidējais sasaluma dziļums Maksimālais sasaluma dziļums
X XI XII I II III IV vidējais vislielākais
1. Ainaži   * 18 32 45 38   53 113
2. Alūksne * 9 22 38 42 36   48 95
3. Daugavpils * 12 35 62 70 51   78 134
4. Dobele * * 8 17 22 17   24 88
5. Mērsrags * 2 14 28 31 23   41 116
6. Liepāja   * 9 23 26 *   34 87
7. Priekuļi * * 11 20 22 18 * 26 61
8. Rīga * * 7 15 18 13   24 47
9. Stende * * 12 24 27 22 * 36 128
10. Zīlāni * 7 21 38 43 40 * 48 112

Piezīme:

*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.

2.attēls

3.attēls

4.attēls

Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)

16.tabula

Nr.
p.k.
Stacija Radiā-cijas veids Laika intervāls (stundās) (Saules laiks) Diennakts
summa
3-4 4-5 5-6 6-7 7-8 8-9 9-10 10-11 11-12 12-13 13-14 14-15 15-16 16-17 17-18 18-19 19-20 20-21
      Horizontāla virsma  
1. Rīga tiešā 0,02 0,21 0,52 0,94 1,34 1,73 2,09 2,39 2,53 2,53 2,39 2,09 1,73 1,34 0,94 0,52 0,21 0,02 23,54
  summārā 0,04 0,34 0,77 1,20 1,65 2,02 2,45 2,75 2,89 2,89 2,75 2,45 2,02 1,60 1,14 0,72 0,34 0,04 28,06
2. Zosēni tiešā 0,02 0,18 0,47 0,86 1,26 1,66 2,05 2,45 2,63 2,63 2,48 2,20 1,80 1,33 0,86 0,43 0,18 0,04 23,53
  summārā 0,03 0,32 0,70 1,19 1,66 2,16 2,52 2,88 3,06 3,06 2,88 2,59 2,20 1,69 1,19 0,68 0,32 0,05 29,18
      Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma  
3. Rīga tiešā - - - - 0,27 0,80 1,27 1,63 1,84 1,84 1,65 1,29 0,81 0,27 - - - - 11,67
  summārā 0,01 0,10 0,20 0,25 0,59 1,16 1,70 2,09 2,31 2,31 2,10 1,72 1,16 0,56 0,21 0,17 0,10 0,01 16,75
         
4. Zosēni tiešā - - - - 0,25 0,76 1,22 1,60 1,80 1,80 1,60 1,24 0,77 0,25 - - - - 11,30
  summārā 0,01 0,11 0,19 0,29 0,63 1,25 1,74 2,13 2,35 2,35 2,11 1,72 1,21 0,62 0,29 0,20 0,11 0,01 17,33
      Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma  
5. Rīga tiešā - - - - - - - - - 0,39 1,13 1,75 2,18 2,39 2,30 1,91 0,99 0,24 13,28
  summārā 0,01 0,10 0,20 0,25 0,32 0,37 0,43 0,46 0,47 0,86 1,58 2,17 2,52 2,68 2,52 2,08 1,09 0,25 18,36
                                           
6. Zosēni tiešā - - - - - - - - - 0,38 1,09 1,67 2,07 2,20 2,09 1,69 0,99 0,13 12,31
  summārā 0,01 0,11 0,19 0,29 0,38 0,49 0,51 0,53 0,55 0,93 1,60 2,15 2,51 2,56 2,38 1,89 1,10 0,14 18,35
      Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma  
7. Rīga tiešā 0,24 0,99 1,91 2,30 2,39 2,18 1,75 1,13 0,39 - - - - - - - - - 13,28
  summārā 0,25 1,09 2,08 2,52 2,68 2,52 2,17 1,58 0,86 0,47 0,46 0,43 0,37 0,32 0,25 0,20 0,10 0,01 18,36
                                           
8. Zosēni tiešā 0,13 0,99 1,69 2,09 2,20 2,07 1,67 1,09 0,38 - - - - - - - - - 12,31
  summārā 0,14 1,10 1,89 2,38 2,58 2,56 2,18 1,62 0,93 0,55 0,51 0,48 0,44 0,37 0,29 0,20 0,11 0,01 18,35

Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē

17.tabula

Dziļums (cm) Mēnesis
XI XII I II III IV
Daugavpils
Vidējais * 36 67 79 78 27
Vislielākais 56 104 133 144 142 96
Gulbene
Vidējais * 12 23 27 29 17
Vislielākais 44 48 65 73 80 80
Rīga
Vidējais * * 11 14 19 *
Vislielākais 20 38 48 63 80 80
Stende
Vidējais * * 28 36 35 *
Vislielākais 26 56 103 118 138 135
Zosēni
Vidējais * 13 22 23 20 *
Vislielākais 39 42 73 73 73 58

Piezīme:

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)
Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai

Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda %". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais - pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

13. 13.tabula "Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 14.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma - sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

14. 1.attēlā "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr.
p.k.
Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados Apledojuma rajons
I II
1. Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons 2,5- 7,4 7,5- 12,4
2. Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm) 5 10
3. Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons 90- 370 370- 800
4. Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā 210 570

15. 15.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

16. 2.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 3.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 4.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

17. 16.tabula "Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešā un summārā (tiešā un izkliedētā starojuma summa) starojuma stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Starojuma stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2).

Gadu gaitā saules starojuma novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

18. 17.tabula "Vidējais un vislielākais 0 o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Organizācijas 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 338Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (5443), 30.06.2015.OP numurs: 2015/125.13
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Latvijas standarti
275013
01.07.2015
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)