Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumus Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"".

Ministru kabineta noteikumi Nr.338

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 60.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu Nacionālajos pielikumos: LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2015 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3.daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005 /NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

6. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)

Klimatoloģiskie rādītāji

Vidējā gaisa temperatūra (° C)

1.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	-5,2	-5,0	-1,6	3,9	10,2	14,5	16,5	15,9	11,8	7,3	2,2	-2,2	5,7
2.	Alūksne	-7,6	-6,8	-2,5	4,0	11,0	14,8	16,1	15,0	10,2	5,2	-0,4	-4,9	4,5
3.	Daugavpils	-6,7	-5,9	-1,8	5,2	12,1	15,7	16,9	15,9	11,2	6,1	1,0	-3,8	5,5
4.	Dobele	-5,0	-4,7	-1,0	4,9	11,4	15,2	16,5	15,9	11,5	6,8	1,7	-2,6	5,9
5.	Liepāja	-3,0	-3,0	-0,2	4,6	10,3	14,3	16,4	16,4	12,9	8,5	3,7	-0,3	6,7
6.	Mērsrags	-3,8	-4,0	-1,0	3,9	9,9	14,7	16,3	15,9	11,9	7,4	2,5	-1,4	6,0
7.	Priekuļi	-6,2	-5,6	-1,6	4,6	11,3	15,0	16,3	15,4	10,9	6,1	0,7	-3,8	5,3
8.	Rīga	-4,7	-4,3	-0,6	5,1	11,4	15,4	16,9	16,2	11,9	7,2	2,1	-2,3	6,2
9.	Stende	-4,5	-4,4	-1,1	4,4	10,7	14,5	15,9	15,3	11,2	6,8	1,8	-2,3	5,7
10.	Zīlāni	-6,7	-5,9	-1,5	5,0	11,9	15,3	16,6	15,6	11,0	6,0	0,7	-4,0	5,3

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

2.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis													Gaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	-35,1	-35,3	-34,4	-18,8	-7,5	-1,3	2,7	0,2	-4,8	-13,8	-18,7	-37,1	-37,1	-36,3	-33,0
2.	Alūksne	-37,4	-36,8	-28,8	-15,9	-5,8	-0,3	2,9	0,7	-5,1	-10,6	-20,6	-36,8	-37,4	-37,4	-32,7
3.	Daugavpils	-42,7	-43,2	-32,0	-18,6	-5,5	-1,3	2,1	-1,5	-5,0	-14,7	-24,1	-38,7	-43,2	-41,0	-35,5
4.	Dobele	-34,1	-35,9	-25,7	-13,2	-3,7	0,3	4,7	1,9	-3,7	-9,2	-21,7	-31,9	-35,9	-35,9	-32,5
5.	Liepāja	-32,9	-31,6	-23,8	-10,1	-4,3	0,5	4,8	4,6	-1,7	-7,3	-17,5	-25,8	-32,9	-31,5	-26,1
6.	Mērsrags	-33,7	-36,2	-28,9	-16,2	-5,4	-2,2	3,3	1,4	-3,9	-10,0	-18,1	-25,4	-36,2	-34,2	-29,9
7.	Priekuļi	-36,5	-38,0	-26,4	-12,6	-5,4	-1,4	3,5	-0,1	-4,5	-12,9	-20,6	-39,0	-39,0	-38,2	-31,8
8.	Rīga	-33,7	-34,9	-30,3	-13,1	-5,5	-2,3	4,0	0,0	-4,1	-8,7	-18,9	-31,9	-34,9	-34,8	-31,0
9.	Stende	-34,5	-36,1	-27,9	-15,9	-5,4	-3,1	2,0	-0,2	-4,5	-11,8	-16,7	-26,0	-36,1	-34,9	-30,0
10.	Zīlāni	-38,5	-36,7	-32,3	-14,4	-6,0	-0,4	2,7	0,1	-6,4	-10,9	-22,0	-35,2	-38,2	-38,0	-33,4

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

3.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis													Gaisa gada maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	7,3	10,8	17,5	25,1	29,5	33,2	32,7	33,2	30,0	22,0	15,4	10,5	33,2	33,1	31,1
2.	Alūksne	7,9	10,9	18,2	26,5	30,2	30,8	33,3	32,9	29,4	21,1	13,1	10,0	33,3	33,2	31,1
3.	Daugavpils	7,6	13,1	18,4	27,6	31,8	32,8	35,1	36,4	31,3	24,0	16,3	10,4	36,4	36,0	33,0
4.	Dobele	9,5	13,8	20,0	26,1	30,6	33,1	35,8	34,4	30,7	23,5	16,8	11,1	35,8	35,8	32,8
5.	Liepāja	7,9	15,5	17,8	25,4	30,0	33,0	33,7	33,6	30,7	22,2	15,4	10,1	33,7	33,0	31,5
6.	Mērsrags	9,4	13,6	20,8	26,8	31,6	34,6	34,4	33,8	29,1	24,9	15,5	13,9	34,6	34,7	32,8
7.	Priekuļi	7,9	10,9	17,2	25,9	30,3	32,0	34,0	32,7	29,5	21,5	14,3	9,8	34,0	33,5	31,6
8.	Rīga	9,4	13,5	20,5	26,5	30,4	32,5	33,6	32,5	29,4	23,4	17,2	11,5	33,6	33,3	32,2
9.	Stende	8,5	12,0	18,3	25,8	29,0	32,6	33,6	34,3	29,7	23,5	16,1	10,5	34,3	34,0	31,9
10.	Zīlāni	7,8	11,8	18,0	26,3	30,0	31,9	34,5	34,3	30,5	22,6	16,6	9,9	34,5	34,4	31,9

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

4.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	21,3	24,4	23,2
2.	Alūksne	21,9	24,8	23,7
3.	Daugavpils	23,3	26,5	25,3
4.	Dobele	23,0	26,3	25,0
5.	Liepāja	20,9	24,3	23,0
6.	Mērsrags	21,5	24,3	23,5
7.	Priekuļi	22,3	25,3	24,2
8.	Rīga	22,4	25,5	24,3
9.	Stende	22,0	25,3	24,2
10.	Zīlāni	22,9	26,2	25,0

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

5.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	-10,8	-19,6	-16,8
2.	Alūksne	-12,4	-20,3	-17,7
3.	Daugavpils	-12,3	-21,8	-18,5
4.	Dobele	-10,2	-18,5	-15,7
5.	Liepāja	-7,5	-15,1	-12,5
6.	Mērsrags	-8,8	-18,0	-14,5
7.	Priekuļi	-11,0	-19,6	-16,4
8.	Rīga	-9,7	-18,5	-15,3
9.	Stende	-9,7	-17,8	-14,6
10.	Zīlāni	-11,4	-20,0	-16,8

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

6.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība
Nr. p.k.	Vieta	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	0,98	0,92
1.	Ainaži	-23,2	-26,8	-22,7
2.	Alūksne	-25,1	-29,5	-24,0
3.	Daugavpils	-24,0	-28,4	-24,1
4.	Dobele	-22,3	-24,4	-20,9
5.	Liepāja	-18,3	-20,5	-17,3
6.	Mērsrags	-19,6	-22,0	-19,3
7.	Priekuļi	-23,8	-28,2	-22,7
8.	Rīga	-20,7	-24,6	-20,7
9.	Stende	-19,9	-22,5	-19,5
10.	Zīlāni	-23,8	-26,8	-23,2

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

7.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° C
Nr. p.k.	Vieta	perioda ilgums (dienas)	vidējā temperatūra (° C)
1.	Ainaži	205	-0,5
2.	Alūksne	214	-1,9
3.	Daugavpils	205	-1,3
4.	Dobele	204	-0,4
5.	Liepāja	193	0,6
6.	Mērsrags	211	0,4
7.	Priekuļi	208	-1,1
8.	Rīga	203	0,0
9.	Stende	209	-0,2
10.	Zīlāni	206	-1,3

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

8.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	6,0	6,3	6,9	7,8	9,6	10,2	8,2	7,9	7,2	5,8	4,7	5,5
2.	Alūksne	5,4	6,1	7,0	8,5	10,4	10,0	9,5	8,7	7,5	5,7	4,1	4,9
3.	Daugavpils	6,2	6,9	8,1	9,7	11,8	11,3	10,7	10,6	8,9	7,0	4,5	5,4
4.	Dobele	5,9	6,2	7,1	9,1	11,2	11,0	10,8	10,3	9,2	6,9	4,8	5,4
5.	Liepāja	5,2	5,4	6,0	6,9	8,3	7,7	6,8	6,8	6,3	5,4	4,4	4,8
6.	Mērsrags	5,3	6,0	5,5	7,9	9,5	9,8	9,2	8,1	8,1	6,6	3,9	4,9
7.	Priekuļi	5,3	6,1	6,7	8,4	10,6	10,3	9,7	9,1	7,6	5,8	4,2	4,8
8.	Rīga	5,3	5,8	7,0	8,8	12,2	9,9	9,2	8,9	8,0	6,4	4,4	4,8
9.	Stende	5,6	6,0	6,9	8,7	10,9	11,0	10,0	9,7	8,3	6,4	4,6	4,9
10.	Zīlāni	5,5	6,0	7,2	9,0	11,0	10,8	10,2	10,0	8,5	6,6	4,4	4,7

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

9.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	4,0	3,9	4,4	6,2	9,2	12,8	15,0	14,8	11,6	8,8	6,4	4,8	8,5
2.	Alūksne	3,5	3,5	4,2	5,9	8,8	11,8	13,7	13,4	10,5	7,9	5,7	4,2	7,8
3.	Daugavpils	3,7	3,7	4,5	6,5	9,8	12,6	14,2	13,9	11,0	8,3	6,1	4,4	8,2
4.	Dobele	4,2	4,1	4,7	6,6	9,5	12,6	14,5	14,1	11,3	8,8	6,5	4,8	8,5
5.	Liepāja	4,6	4,5	5,2	6,7	9,4	12,6	14,9	14,9	12,0	9,5	7,0	5,5	8,9
6.	Mērsrags	4,3	4,2	4,9	6,4	9,2	12,4	14,7	14,5	11,6	8,9	6,7	5,0	8,6
7.	Priekuļi	3,7	3,7	4,4	6,1	9,0	12,0	14,0	13,8	10,9	8,3	6,0	4,4	8,0
8.	Rīga	4,1	4,0	4,8	6,4	9,3	12,5	14,5	14,3	11,4	8,7	6,4	4,8	8,4
9.	Stende	4,2	4,1	4,8	6,2	8,7	11,7	13,8	13,7	11,1	8,7	6,4	4,9	8,2
10.	Zīlāni	3,7	3,7	4,6	6,5	9,8	12,7	14,4	14,1	11,2	8,4	6,1	4,5	8,3

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

10.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	84	83	80	76	74	78	80	82	83	84	86	86	81
2.	Alūksne	87	84	78	71	68	71	75	79	84	87	90	90	80
3.	Daugavpils	85	83	79	73	70	72	75	78	83	85	88	88	80
4.	Dobele	87	84	81	75	70	73	77	80	83	86	89	89	81
5.	Liepāja	85	84	83	79	76	78	80	80	80	83	85	86	82
6.	Mērsrags	85	84	82	79	75	75	79	81	83	84	86	86	82
7.	Priekuļi	85	82	77	72	68	71	76	79	85	86	89	88	80
8.	Rīga	85	82	79	73	69	72	76	78	81	83	86	86	79
9.	Stende	87	85	81	74	69	72	77	79	83	86	89	87	81
10.	Zīlāni	87	84	80	75	71	73	78	80	85	87	90	90	82

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

11.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	4	6	12	18	22	21	20	20	17	11	5	3
2.	Alūksne	3	10	19	26	32	31	32	31	24	15	5	2
3.	Daugavpils	6	11	19	30	37	36	35	36	26	18	8	4
4.	Liepāja	3	6	12	18	21	20	19	19	16	12	5	3
5.	Mērsrags	3	8	12	20	25	25	25	25	20	14	6	4
6.	Priekuļi	4	9	16	24	31	31	31	31	23	14	6	4
7.	Rīga	4	8	16	25	28	28	28	27	22	15	6	3
8.	Stende	3	9	17	27	34	34	32	32	25	16	6	3
9.	Zīlāni	5	10	18	27	34	34	34	34	26	18	8	3

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

12.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Kopā gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Kopā gadā
1.	Ainaži	37	25	30	35	43	54	65	76	80	70	71	55	641
2.	Alūksne	40	32	36	40	53	74	84	85	70	62	61	54	691
3.	Daugavpils	36	27	34	40	51	73	83	74	66	52	52	46	634
4.	Dobele	31	22	28	39	43	51	79	76	59	52	55	39	574
5.	Liepāja	46	31	36	35	40	46	74	80	78	74	83	67	690
6.	Mērsrags	38	25	30	37	40	52	72	75	75	60	65	48	618
7.	Priekuļi	31	22	31	40	51	66	90	92	81	64	61	46	674
8.	Rīga	33	25	31	39	43	61	79	79	76	60	61	49	636
9.	Stende	40	26	35	37	42	56	83	79	77	68	70	53	666
10.	Zīlāni	39	30	38	42	52	65	75	79	69	58	59	55	662

Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

13.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Svars (g/m), kas iespējams reizi
Nr. p.k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Ainaži	110	180	240	290	330	360	400	490
2.	Alūksne	160	220	280	310	340	360	390	450
3.	Liepāja	40	80	140	190	230	270	320	430
4.	Mērsrags	30	60	100	140	170	200	240	330
5.	Priekuļi	150	210	270	310	340	360	390	450
6.	Rēzekne	150	280	420	520	620	690	790	1020
7.	Rīga	80	130	190	240	280	310	350	440
8.	Stende	120	200	280	340	390	430	480	590
9.	Zīlāni	110	180	260	320	360	400	450	560
10.	Zosēni	190	320	450	540	630	690	770	950

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

14.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
Nr. p.k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Ainaži	3,0	4,5	5,5	6,0	6,5	7,0	7,5	8,5
2.	Alūksne	4,0	5,0	6,0	6,5	7,0	7,5	7,5	8,0
3.	Liepāja	1,5	2,5	3,5	4,5	5,0	5,5	6,0	7,0
4.	Mērsrags	1,0	2,0	2,5	3,5	4,0	4,5	5,0	6,5
5.	Priekuļi	4,0	5,0	6,0	6,5	7,0	7,5	8,0	8,5
6.	Rēzekne	4,0	6,0	8,0	9,5	11,0	12,0	13,0	15,0
7.	Rīga	2,0	3,5	4,5	5,0	5,5	6,0	6,5	7,5
8.	Stende	3,0	4,5	6,0	7,0	7,5	8,5	9,0	10,5
9.	Zīlāni	3,0	4,5	6,0	7,0	7,5	8,5	9,0	10,5
10.	Zosēni	4,5	6,5	8,5	9,5	10,5	11,5	12,0	13,5

1.attēls

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

15.tabula

Nr. p.k.	Vieta	Vidējais sasaluma dziļums							Maksimālais sasaluma dziļums
Nr. p.k.	Vieta	X	XI	XII	I	II	III	IV	vidējais	vislielākais
1.	Ainaži		*	18	32	45	38		53	113
2.	Alūksne	*	9	22	38	42	36		48	95
3.	Daugavpils	*	12	35	62	70	51		78	134
4.	Dobele	*	*	8	17	22	17		24	88
5.	Mērsrags	*	2	14	28	31	23		41	116
6.	Liepāja		*	9	23	26	*		34	87
7.	Priekuļi	*	*	11	20	22	18	*	26	61
8.	Rīga	*	*	7	15	18	13		24	47
9.	Stende	*	*	12	24	27	22	*	36	128
10.	Zīlāni	*	7	21	38	43	40	*	48	112

Piezīme:

*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.

2.attēls

3.attēls

4.attēls

Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)

16.tabula

Nr. p.k.	Stacija	Radiā-cijas veids	Laika intervāls (stundās) (Saules laiks)																		Diennakts summa
Nr. p.k.	Stacija	Radiā-cijas veids	3-4	4-5	5-6	6-7	7-8	8-9	9-10	10-11	11-12	12-13	13-14	14-15	15-16	16-17	17-18	18-19	19-20	20-21	Diennakts summa
			Horizontāla virsma
1.	Rīga	tiešā	0,02	0,21	0,52	0,94	1,34	1,73	2,09	2,39	2,53	2,53	2,39	2,09	1,73	1,34	0,94	0,52	0,21	0,02	23,54
	Rīga	summārā	0,04	0,34	0,77	1,20	1,65	2,02	2,45	2,75	2,89	2,89	2,75	2,45	2,02	1,60	1,14	0,72	0,34	0,04	28,06

2.	Zosēni	tiešā	0,02	0,18	0,47	0,86	1,26	1,66	2,05	2,45	2,63	2,63	2,48	2,20	1,80	1,33	0,86	0,43	0,18	0,04	23,53
	Zosēni	summārā	0,03	0,32	0,70	1,19	1,66	2,16	2,52	2,88	3,06	3,06	2,88	2,59	2,20	1,69	1,19	0,68	0,32	0,05	29,18
			Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma
3.	Rīga	tiešā	-	-	-	-	0,27	0,80	1,27	1,63	1,84	1,84	1,65	1,29	0,81	0,27	-	-	-	-	11,67
	Rīga	summārā	0,01	0,10	0,20	0,25	0,59	1,16	1,70	2,09	2,31	2,31	2,10	1,72	1,16	0,56	0,21	0,17	0,10	0,01	16,75

4.	Zosēni	tiešā	-	-	-	-	0,25	0,76	1,22	1,60	1,80	1,80	1,60	1,24	0,77	0,25	-	-	-	-	11,30
	Zosēni	summārā	0,01	0,11	0,19	0,29	0,63	1,25	1,74	2,13	2,35	2,35	2,11	1,72	1,21	0,62	0,29	0,20	0,11	0,01	17,33
			Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma
5.	Rīga	tiešā	-	-	-	-	-	-	-	-	-	0,39	1,13	1,75	2,18	2,39	2,30	1,91	0,99	0,24	13,28
	Rīga	summārā	0,01	0,10	0,20	0,25	0,32	0,37	0,43	0,46	0,47	0,86	1,58	2,17	2,52	2,68	2,52	2,08	1,09	0,25	18,36

6.	Zosēni	tiešā	-	-	-	-	-	-	-	-	-	0,38	1,09	1,67	2,07	2,20	2,09	1,69	0,99	0,13	12,31
	Zosēni	summārā	0,01	0,11	0,19	0,29	0,38	0,49	0,51	0,53	0,55	0,93	1,60	2,15	2,51	2,56	2,38	1,89	1,10	0,14	18,35
			Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma
7.	Rīga	tiešā	0,24	0,99	1,91	2,30	2,39	2,18	1,75	1,13	0,39	-	-	-	-	-	-	-	-	-	13,28
	Rīga	summārā	0,25	1,09	2,08	2,52	2,68	2,52	2,17	1,58	0,86	0,47	0,46	0,43	0,37	0,32	0,25	0,20	0,10	0,01	18,36

8.	Zosēni	tiešā	0,13	0,99	1,69	2,09	2,20	2,07	1,67	1,09	0,38	-	-	-	-	-	-	-	-	-	12,31
	Zosēni	summārā	0,14	1,10	1,89	2,38	2,58	2,56	2,18	1,62	0,93	0,55	0,51	0,48	0,44	0,37	0,29	0,20	0,11	0,01	18,35

Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē

17.tabula

Dziļums (cm)	Mēnesis
Dziļums (cm)	XI	XII	I	II	III	IV
Daugavpils
Vidējais	*	36	67	79	78	27
Vislielākais	56	104	133	144	142	96
Gulbene
Vidējais	*	12	23	27	29	17
Vislielākais	44	48	65	73	80	80
Rīga
Vidējais	*	*	11	14	19	*
Vislielākais	20	38	48	63	80	80
Stende
Vidējais	*	*	28	36	35	*
Vislielākais	26	56	103	118	138	135
Zosēni
Vidējais	*	13	22	23	20	*
Vislielākais	39	42	73	73	73	58

Piezīme:

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)

Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (^o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (^o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 ^o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 ^o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 ^o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda %". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais - pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m² horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

13. 13.tabula "Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 14.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma - sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm³. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

14. 1.attēlā "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr. p.k.	Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados	Apledojuma rajons
Nr. p.k.	Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados	I	II
1.	Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons	2,5- 7,4	7,5- 12,4
2.	Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm)	5	10
3.	Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons	90- 370	370- 800
4.	Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā	210	570

15. 15.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

16. 2.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 3.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 4.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

17. 16.tabula "Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešā un summārā (tiešā un izkliedētā starojuma summa) starojuma stundu un diennakts summām (MJ/m²) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Starojuma stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m²).

Gadu gaitā saules starojuma novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

18. 17.tabula "Vidējais un vislielākais 0 ^o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Organizācijas 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 338Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 125, 30.06.2015. OP numurs:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids