Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumus Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"".
Ministru kabineta noteikumi Nr.338

Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 60.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojekti, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338
Latvijas būvnormatīvs LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu Nacionālajos pielikumos: LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2015 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3.daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005 /NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

6. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)
Klimatoloģiskie rādītāji

Vidējā gaisa temperatūra (° C)

1.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesisVidēji
gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži-5,2-5,0-1,63,910,214,516,515,911,87,32,2-2,25,7
2.Alūksne-7,6-6,8-2,54,011,014,816,115,010,25,2-0,4-4,94,5
3.Daugavpils-6,7-5,9-1,85,212,115,716,915,911,26,11,0-3,85,5
4.Dobele-5,0-4,7-1,04,911,415,216,515,911,56,81,7-2,65,9
5.Liepāja-3,0-3,0-0,24,610,314,316,416,412,98,53,7-0,36,7
6.Mērsrags-3,8-4,0-1,03,99,914,716,315,911,97,42,5-1,46,0
7.Priekuļi-6,2-5,6-1,64,611,315,016,315,410,96,10,7-3,85,3
8.Rīga-4,7-4,3-0,65,111,415,416,916,211,97,22,1-2,36,2
9.Stende-4,5-4,4-1,14,410,714,515,915,311,26,81,8-2,35,7
10.Zīlāni-6,7-5,9-1,55,011,915,316,615,611,06,00,7-4,05,3

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

2.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesisGaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIGadā50 gados10 gados
1.Ainaži-35,1-35,3-34,4-18,8-7,5-1,32,70,2-4,8-13,8-18,7-37,1-37,1-36,3-33,0
2.Alūksne-37,4-36,8-28,8-15,9-5,8-0,32,90,7-5,1-10,6-20,6-36,8-37,4-37,4-32,7
3.Daugavpils-42,7-43,2-32,0-18,6-5,5-1,32,1-1,5-5,0-14,7-24,1-38,7-43,2-41,0-35,5
4.Dobele-34,1-35,9-25,7-13,2-3,70,34,71,9-3,7-9,2-21,7-31,9-35,9-35,9-32,5
5.Liepāja-32,9-31,6-23,8-10,1-4,30,54,84,6-1,7-7,3-17,5-25,8-32,9-31,5-26,1
6.Mērsrags-33,7-36,2-28,9-16,2-5,4-2,23,31,4-3,9-10,0-18,1-25,4-36,2-34,2-29,9
7.Priekuļi-36,5-38,0-26,4-12,6-5,4-1,43,5-0,1-4,5-12,9-20,6-39,0-39,0-38,2-31,8
8.Rīga-33,7-34,9-30,3-13,1-5,5-2,34,00,0-4,1-8,7-18,9-31,9-34,9-34,8-31,0
9.Stende-34,5-36,1-27,9-15,9-5,4-3,12,0-0,2-4,5-11,8-16,7-26,0-36,1-34,9-30,0
10.Zīlāni-38,5-36,7-32,3-14,4-6,0-0,42,70,1-6,4-10,9-22,0-35,2-38,2-38,0-33,4

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

3.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesis Gaisa gada maksimālā
temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXIIGadā
50 gados10 gados
1.Ainaži7,310,817,525,129,533,232,733,230,022,015,410,533,233,131,1
2.Alūksne7,910,918,226,530,230,833,332,929,421,113,110,033,333,231,1
3.Daugavpils7,613,118,427,631,832,835,136,431,324,016,310,436,436,033,0
4.Dobele9,513,820,026,130,633,135,834,430,723,516,811,135,835,832,8
5.Liepāja7,915,517,825,430,033,033,733,630,722,215,410,133,733,031,5
6.Mērsrags9,413,620,826,831,634,634,433,829,124,915,513,934,634,732,8
7.Priekuļi7,910,917,225,930,332,034,032,729,521,514,39,834,033,531,6
8.Rīga9,413,520,526,530,432,533,632,529,423,417,211,533,633,332,2
9.Stende8,512,018,325,829,032,633,634,329,723,516,110,534,334,031,9
10.Zīlāni7,811,818,026,330,031,934,534,330,522,616,69,934,534,431,9

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

4.tabula

Nr.
p.k.
VietaViskarstākā mēneša
vidējā maksimālā
gaisa temperatūra
Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi
50 gados10 gados
1.Ainaži21,324,423,2
2.Alūksne21,924,823,7
3.Daugavpils23,326,525,3
4.Dobele23,026,325,0
5.Liepāja20,924,323,0
6.Mērsrags21,524,323,5
7.Priekuļi22,325,324,2
8.Rīga22,425,524,3
9.Stende22,025,324,2
10.Zīlāni22,926,225,0

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

5.tabula

Nr.
p.k.
VietaVisaukstākā mēneša
vidējā minimālā gaisa temperatūra
Visaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi
50 gados10 gados
1.Ainaži-10,8-19,6-16,8
2.Alūksne-12,4-20,3-17,7
3.Daugavpils-12,3-21,8-18,5
4.Dobele-10,2-18,5-15,7
5.Liepāja-7,5-15,1-12,5
6.Mērsrags-8,8-18,0-14,5
7.Priekuļi-11,0-19,6-16,4
8.Rīga-9,7-18,5-15,3
9.Stende-9,7-17,8-14,6
10.Zīlāni-11,4-20,0-16,8

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

6.tabula

Nr.
p.k.
VietaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūraVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība
0,980,92
1.Ainaži-23,2-26,8-22,7
2.Alūksne-25,1-29,5-24,0
3.Daugavpils-24,0-28,4-24,1
4.Dobele-22,3-24,4-20,9
5.Liepāja-18,3-20,5-17,3
6.Mērsrags-19,6-22,0-19,3
7.Priekuļi-23,8-28,2-22,7
8.Rīga-20,7-24,6-20,7
9.Stende-19,9-22,5-19,5
10.Zīlāni-23,8-26,8-23,2

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

7.tabula

Nr.
p.k.
VietaDiennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° C
perioda ilgums (dienas)vidējā temperatūra (° C)
1.Ainaži205-0,5
2.Alūksne214-1,9
3.Daugavpils205-1,3
4.Dobele204-0,4
5.Liepāja1930,6
6.Mērsrags2110,4
7.Priekuļi208-1,1
8.Rīga2030,0
9.Stende209-0,2
10.Zīlāni206-1,3

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

8.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesis
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži6,06,36,97,89,610,28,27,97,25,84,75,5
2.Alūksne5,46,17,08,510,410,09,58,77,55,74,14,9
3.Daugavpils6,26,98,19,711,811,310,710,68,97,04,55,4
4.Dobele5,96,27,19,111,211,010,810,39,26,94,85,4
5.Liepāja5,25,46,06,98,37,76,86,86,35,44,44,8
6.Mērsrags5,36,05,57,99,59,89,28,18,16,63,94,9
7.Priekuļi5,36,16,78,410,610,39,79,17,65,84,24,8
8.Rīga5,35,87,08,812,29,99,28,98,06,44,44,8
9.Stende5,66,06,98,710,911,010,09,78,36,44,64,9
10.Zīlāni5,56,07,29,011,010,810,210,08,56,64,44,7

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

9.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesisVidēji
gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži4,03,94,46,29,212,815,014,811,68,86,44,88,5
2.Alūksne3,53,54,25,98,811,813,713,410,57,95,74,27,8
3.Daugavpils3,73,74,56,59,812,614,213,911,08,36,14,48,2
4.Dobele4,24,14,76,69,512,614,514,111,38,86,54,88,5
5.Liepāja4,64,55,26,79,412,614,914,912,09,57,05,58,9
6.Mērsrags4,34,24,96,49,212,414,714,511,68,96,75,08,6
7.Priekuļi3,73,74,46,19,012,014,013,810,98,36,04,48,0
8.Rīga4,14,04,86,49,312,514,514,311,48,76,44,88,4
9.Stende4,24,14,86,28,711,713,813,711,18,76,44,98,2
10.Zīlāni3,73,74,66,59,812,714,414,111,28,46,14,58,3

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

10.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesisVidēji gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži84838076747880828384868681
2.Alūksne87847871687175798487909080
3.Daugavpils85837973707275788385888880
4.Dobele87848175707377808386898981
5.Liepāja85848379767880808083858682
6.Mērsrags85848279757579818384868682
7.Priekuļi85827772687176798586898880
8.Rīga85827973697276788183868679
9.Stende87858174697277798386898781
10.Zīlāni87848075717378808587909082

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

11.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesis
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži46121822212020171153
2.Alūksne310192632313231241552
3.Daugavpils611193037363536261884
4.Liepāja36121821201919161253
5.Mērsrags38122025252525201464
6.Priekuļi49162431313131231464
7.Rīga48162528282827221563
8.Stende39172734343232251663
9.Zīlāni510182734343434261883

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

12.tabula

Nr.
p.k.
VietaMēnesisKopā gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži372530354354657680707155641
2.Alūksne403236405374848570626154691
3.Daugavpils362734405173837466525246634
4.Dobele312228394351797659525539574
5.Liepāja463136354046748078748367690
6.Mērsrags382530374052727575606548618
7.Priekuļi312231405166909281646146674
8.Rīga332531394361797976606149636
9.Stende402635374256837977687053666
10.Zīlāni393038425265757969585955662

Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

13.tabula

Nr.
p.k.
VietaSvars (g/m), kas iespējams reizi
2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados
1.Ainaži110180240290330360400490
2.Alūksne160220280310340360390450
3.Liepāja4080140190230270320430
4.Mērsrags3060100140170200240330
5.Priekuļi150210270310340360390450
6.Rēzekne1502804205206206907901020
7.Rīga80130190240280310350440
8.Stende120200280340390430480590
9.Zīlāni110180260320360400450560
10.Zosēni190320450540630690770950

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

14.tabula

Nr.
p.k.
VietaApledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
2 gados5 gados10 gados15 gados20 gados25 gados30 gados50 gados
1.Ainaži3,04,55,56,06,57,07,58,5
2.Alūksne4,05,06,06,57,07,57,58,0
3.Liepāja1,52,53,54,55,05,56,07,0
4.Mērsrags1,02,02,53,54,04,55,06,5
5.Priekuļi4,05,06,06,57,07,58,08,5
6.Rēzekne4,06,08,09,511,012,013,015,0
7.Rīga2,03,54,55,05,56,06,57,5
8.Stende3,04,56,07,07,58,59,010,5
9.Zīlāni3,04,56,07,07,58,59,010,5
10.Zosēni4,56,58,59,510,511,512,013,5

1.attēls

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

15.tabula

Nr.
p.k.
VietaVidējais sasaluma dziļumsMaksimālais sasaluma dziļums
XXIXIIIIIIIIIVvidējaisvislielākais
1.Ainaži *18324538 53113
2.Alūksne*922384236 4895
3.Daugavpils*1235627051 78134
4.Dobele**8172217 2488
5.Mērsrags*214283123 41116
6.Liepāja *92326* 3487
7.Priekuļi**11202218*2661
8.Rīga**7151813 2447
9.Stende**12242722*36128
10.Zīlāni*721384340*48112

Piezīme:

*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.

2.attēls

3.attēls

4.attēls

Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)

16.tabula

Nr.
p.k.
StacijaRadiā-cijas veidsLaika intervāls (stundās) (Saules laiks)Diennakts
summa
3-44-55-66-77-88-99-1010-1111-1212-1313-1414-1515-1616-1717-1818-1919-2020-21
   Horizontāla virsma 
1.Rīgatiešā0,020,210,520,941,341,732,092,392,532,532,392,091,731,340,940,520,210,0223,54
 summārā0,040,340,771,201,652,022,452,752,892,892,752,452,021,601,140,720,340,0428,06
2.Zosēnitiešā0,020,180,470,861,261,662,052,452,632,632,482,201,801,330,860,430,180,0423,53
 summārā0,030,320,701,191,662,162,522,883,063,062,882,592,201,691,190,680,320,0529,18
   Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma 
3.Rīgatiešā----0,270,801,271,631,841,841,651,290,810,27----11,67
 summārā0,010,100,200,250,591,161,702,092,312,312,101,721,160,560,210,170,100,0116,75
     
4.Zosēnitiešā----0,250,761,221,601,801,801,601,240,770,25----11,30
 summārā0,010,110,190,290,631,251,742,132,352,352,111,721,210,620,290,200,110,0117,33
   Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma 
5.Rīgatiešā---------0,391,131,752,182,392,301,910,990,2413,28
 summārā0,010,100,200,250,320,370,430,460,470,861,582,172,522,682,522,081,090,2518,36
                      
6.Zosēnitiešā---------0,381,091,672,072,202,091,690,990,1312,31
 summārā0,010,110,190,290,380,490,510,530,550,931,602,152,512,562,381,891,100,1418,35
   Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma 
7.Rīgatiešā0,240,991,912,302,392,181,751,130,39---------13,28
 summārā0,251,092,082,522,682,522,171,580,860,470,460,430,370,320,250,200,100,0118,36
                      
8.Zosēnitiešā0,130,991,692,092,202,071,671,090,38---------12,31
 summārā0,141,101,892,382,582,562,181,620,930,550,510,480,440,370,290,200,110,0118,35

Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē

17.tabula

Dziļums (cm)Mēnesis
XIXIIIIIIIIIV
Daugavpils
Vidējais*3667797827
Vislielākais5610413314414296
Gulbene
Vidējais*1223272917
Vislielākais444865738080
Rīga
Vidējais**111419*
Vislielākais203848638080
Stende
Vidējais**283635*
Vislielākais2656103118138135
Zosēni
Vidējais*13222320*
Vislielākais394273737358

Piezīme:

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-15
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.338)
Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai

Skaidrojumi klimatoloģisko rādītāju piemērošanai

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda %". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais - pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

13. 13.tabula "Apledojuma - sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 14.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma - sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm3. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni būvniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

14. 1.attēlā "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr.
p.k.
Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gadosApledojuma rajons
III
1.Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons2,5- 7,47,5- 12,4
2.Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm)510
3.Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons90- 370370- 800
4.Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā210570

15. 15.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par Organizācijas 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

16. 2.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 3.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 4.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā augsnes sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas augsnes sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

17. 16.tabula "Saules starojums uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešā un summārā (tiešā un izkliedētā starojuma summa) starojuma stundu un diennakts summām (MJ/m2) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Starojuma stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m2).

Gadu gaitā saules starojuma novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

18. 17.tabula "Vidējais un vislielākais 0 o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m Organizācijas 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

Ekonomikas ministra vietā –
veselības ministrs Guntis Belēvičs
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 338Pieņemts: 30.06.2015.Stājas spēkā: 01.07.2015.Zaudē spēku: 21.09.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 125, 30.06.2015. OP numurs: 2015/125.13
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
275013
01.07.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)