Ministru kabineta noteikumi Nr. 262
Rīgā 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 4.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos
Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19
"Būvklimatoloģija""
Izdoti saskaņā ar
Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra
noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu
LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas
Vēstnesis, 2019, 192., 250. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt būvnormatīvu ar 6. punktu šādā
redakcijā:
"6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada
ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē
https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem."
2. Izteikt būvnormatīva pielikuma 8. tabulu un
piezīmi šādā redakcijā:
"8. tabula
Gaisa
temperatūras vidējā amplitūda (°C)
|
Nr.
p. k.
|
Stacija
|
Mēnesis
|
|
I
|
II
|
III
|
IV
|
V
|
VI
|
VII
|
VIII
|
IX
|
X
|
XI
|
XII
|
|
1.
|
Ainaži |
4,9
|
5,5
|
6,7
|
8,9
|
10,1
|
8,9
|
9,0
|
8,9
|
8,1
|
6,2
|
4,7
|
4,7
|
|
2.
|
Alūksne |
4,6
|
5,7
|
7,0
|
9,3
|
10,6
|
9,8
|
9,6
|
9,0
|
7,6
|
5,5
|
3,9
|
4,0
|
|
3.
|
Bauska |
4,7
|
5,6
|
7,4
|
10,1
|
11,7
|
11,2
|
11,2
|
11,2
|
9,4
|
6,9
|
4,5
|
4,4
|
|
4.
|
Daugavpils |
5,2
|
6,5
|
8,1
|
10,8
|
12,2
|
11,3
|
11,3
|
11,0
|
9,6
|
7,1
|
4,5
|
4,4
|
|
5.
|
Dobele |
4,9
|
5,6
|
7,1
|
10,0
|
11,5
|
10,7
|
10,8
|
10,6
|
9,1
|
6,9
|
4,5
|
4,3
|
|
6.
|
Gulbene |
4,8
|
5,8
|
7,3
|
9,9
|
11,4
|
10,6
|
10,5
|
10,2
|
8,8
|
6,3
|
4,3
|
4,3
|
|
7.
|
Jelgava |
5,1
|
6,1
|
8,2
|
11,0
|
12,7
|
12,0
|
12,0
|
11,8
|
10,4
|
7,6
|
4,9
|
4,8
|
|
8.
|
Kolka |
4,1
|
4,7
|
5,9
|
7,2
|
8,4
|
7,8
|
7,6
|
7,4
|
6,5
|
5,4
|
4,1
|
4,0
|
|
9.
|
Liepāja |
4,5
|
4,9
|
5,9
|
7,8
|
8,7
|
7,7
|
7,5
|
7,6
|
7,0
|
5,8
|
4,3
|
4,4
|
|
10.
|
Mērsrags |
4,6
|
5,4
|
7,2
|
9,1
|
10,4
|
9,9
|
9,7
|
9,5
|
8,4
|
6,5
|
4,5
|
4,4
|
|
11.
|
Priekuļi |
4,6
|
5,3
|
6,7
|
9,0
|
10,8
|
9,9
|
9,9
|
9,3
|
7,9
|
5,7
|
4,0
|
4,1
|
|
12.
|
Pāvilosta |
4,5
|
5,0
|
6,5
|
8,7
|
9,5
|
8,6
|
8,4
|
8,8
|
8,1
|
6,3
|
4,6
|
4,4
|
|
13.
|
Rēzekne |
4,7
|
5,7
|
7,2
|
9,9
|
11,3
|
10,7
|
10,6
|
10,6
|
8,8
|
6,4
|
4,3
|
4,2
|
|
14.
|
Rīga |
4,3
|
5,0
|
6,5
|
8,8
|
9,7
|
9,0
|
8,8
|
8,4
|
7,4
|
5,7
|
3,9
|
4,0
|
|
15.
|
Rūjiena |
4,9
|
5,8
|
7,3
|
10,0
|
11,7
|
10,7
|
10,7
|
10,3
|
9,0
|
6,5
|
4,5
|
4,5
|
|
16.
|
Saldus |
4,6
|
5,4
|
7,2
|
9,9
|
11,5
|
10,6
|
10,4
|
9,8
|
8,6
|
6,5
|
4,2
|
4,2
|
|
17.
|
Skrīveri |
4,9
|
6,0
|
7,5
|
10,2
|
11,8
|
11,0
|
10,9
|
10,5
|
9,0
|
6,7
|
4,4
|
4,3
|
|
18.
|
Skulte |
4,7
|
5,2
|
6,5
|
8,6
|
9,7
|
8,7
|
8,5
|
8,4
|
7,8
|
6,0
|
4,5
|
4,4
|
|
19.
|
Stende |
4,8
|
5,4
|
7,4
|
9,9
|
11,7
|
11,0
|
10,9
|
10,2
|
9,0
|
6,6
|
4,5
|
4,6
|
|
20.
|
Ventspils |
3,7
|
4,1
|
4,7
|
6,2
|
6,7
|
6,1
|
6,1
|
6,4
|
5,9
|
4,9
|
3,9
|
3,9
|
|
21.
|
Zosēni |
5,0
|
6,0
|
7,8
|
10,4
|
12,5
|
11,3
|
11,1
|
10,6
|
9,0
|
6,4
|
4,3
|
4,4
|
|
22.
|
Zīlāni |
4,6
|
5,8
|
7,5
|
10,0
|
11,5
|
10,7
|
10,7
|
10,5
|
8,7
|
6,4
|
4,2
|
4,2
|
| Piezīme.
8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras
vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās
maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība.
Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz
2018. gadam." |
3. Izteikt būvnormatīva pielikuma 13. tabulu un
piezīmi šādā redakcijā:
"13. tabula
Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem
10 m augstumā ar dažādu varbūtību
|
Nr.
p. k.
|
Vieta
|
Svars (g/m), kas iespējams
reizi
|
|
2 gados
|
5 gados
|
10 gados
|
15 gados
|
20 gados
|
25 gados
|
30 gados
|
50 gados
|
|
1.
|
Alūksne |
181
|
316
|
406
|
456
|
492
|
519
|
541
|
603
|
|
2.
|
Daugavpils |
49
|
85
|
109
|
123
|
132
|
139
|
145
|
162
|
|
3.
|
Liepāja |
32
|
61
|
80
|
91
|
99
|
105
|
109
|
123
|
|
4.
|
Rīga |
46
|
97
|
130
|
149
|
162
|
172
|
180
|
203
|
|
5.
|
Skrīveri |
123
|
238
|
315
|
358
|
388
|
412
|
431
|
484
|
|
6.
|
Ventspils |
60
|
119
|
158
|
180
|
196
|
208
|
218
|
245
|
| Piezīme.
13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto
novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz
2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma-sarmas
nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem
2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku
pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m
augstumā." |
4. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 14. tabulu,
piezīmes un 1. attēlu ar 14. tabulu un piezīmi šādā
redakcijā:
"14. tabula
Normatīvais
apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m
augstumā ar dažādu varbūtību
|
Nr.
p. k.
|
Vieta
|
Apledojuma slāņa biezums
(mm), kas iespējams reizi
|
|
2 gados
|
5 gados
|
10 gados
|
15 gados
|
20 gados
|
25 gados
|
30 gados
|
50 gados
|
|
1.
|
Alūksne |
4,4
|
6,7
|
8,0
|
8,6
|
9,1
|
9,4
|
9,7
|
10,4
|
|
2.
|
Daugavpils |
1,5
|
2,4
|
3,0
|
3,3
|
3,5
|
3,6
|
3,7
|
4,1
|
|
3.
|
Liepāja |
1,0
|
1,8
|
2,3
|
2,6
|
2,7
|
2,9
|
3,0
|
3,3
|
|
4.
|
Rīga |
1,4
|
2,7
|
3,4
|
3,8
|
4,1
|
4,3
|
4,4
|
4,8
|
|
5.
|
Skrīveri |
3,3
|
5,5
|
6,7
|
7,3
|
7,7
|
8,1
|
8,3
|
9,0
|
|
6.
|
Ventspils |
1,8
|
3,2
|
4,0
|
4,4
|
4,7
|
4,9
|
5,1
|
5,6
|
| Piezīme.
14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto
novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz
2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa
maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m
augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz
10 mm diametra vadiem 10 m augstumā." |
5. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 15. tabulu,
piezīmes un 2., 3. un 4. attēlu ar 15. tabulu un
piezīmēm šādā redakcijā:
"15. tabula
Mālainas grunts
normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem
gados
|
Nr.
p. k.
|
Vieta
|
Mālainas grunts normatīvā
sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi
|
|
2 gados
|
5 gados
|
10 gados
|
20 gados
|
50 gados
|
100 gados
|
|
1.
|
Ainaži |
60
|
82
|
94
|
105
|
116
|
125
|
|
2.
|
Alūksne |
88
|
108
|
119
|
129
|
141
|
149
|
|
3.
|
Bauska |
62
|
82
|
93
|
103
|
114
|
121
|
|
4.
|
Daugavpils |
78
|
98
|
110
|
120
|
131
|
140
|
|
5.
|
Dobele |
62
|
85
|
97
|
107
|
119
|
127
|
|
6.
|
Gulbene |
79
|
98
|
109
|
119
|
130
|
138
|
|
7.
|
Jelgava |
59
|
79
|
91
|
100
|
111
|
119
|
|
8.
|
Kolka |
47
|
67
|
78
|
87
|
98
|
105
|
|
9.
|
Liepāja |
46
|
67
|
78
|
87
|
97
|
104
|
|
10.
|
Mērsrags |
49
|
70
|
81
|
90
|
101
|
108
|
|
11.
|
Pāvilosta |
42
|
62
|
72
|
80
|
90
|
96
|
|
12.
|
Priekuļi |
70
|
90
|
101
|
110
|
121
|
129
|
|
13.
|
Rēzekne |
80
|
99
|
109
|
119
|
130
|
137
|
|
14.
|
Rīga |
59
|
80
|
91
|
101
|
112
|
120
|
|
15.
|
Rūjiena |
72
|
93
|
104
|
114
|
126
|
134
|
|
16.
|
Saldus |
62
|
84
|
96
|
105
|
117
|
125
|
|
17.
|
Skrīveri |
73
|
94
|
106
|
116
|
128
|
136
|
|
18.
|
Skulte |
58
|
80
|
91
|
101
|
113
|
121
|
|
19.
|
Stende |
57
|
78
|
89
|
99
|
110
|
117
|
|
20.
|
Ventspils |
39
|
56
|
66
|
73
|
82
|
89
|
|
21.
|
Zīlāni |
74
|
94
|
104
|
114
|
125
|
133
|
|
22.
|
Zosēni |
80
|
99
|
111
|
120
|
132
|
140
|
|
Piezīmes.
1. 15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz
2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais
sasaluma dziļums.
2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos
gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma
dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības
novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis,
36 % - smilšainas un 8 % - kūdrainas.
Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts
normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm
var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot
koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma
dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā
koeficienta pareizību)."
|
6. Izteikt būvnormatīva pielikuma 28. tabulu un
piezīmes šādā redakcijā:
"28. tabula
Vidējais un
vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)
|
Nr.
p. k.
|
Vieta
|
|
Mēnesis
|
|
XI
|
XII
|
I
|
II
|
III
|
IV
|
| 1. |
Daugavpils |
vislielākais |
67
|
71
|
74
|
87
|
84
|
80
|
| sala gadi |
7 %
|
23 %
|
57 %
|
53 %
|
40 %
|
7 %
|
| vidējais |
3
|
12
|
25
|
25
|
18
|
4
|
| 2. |
Dobele |
vislielākais |
28
|
33
|
44
|
51
|
43
|
42
|
| sala gadi |
3 %
|
13 %
|
33 %
|
43 %
|
30 %
|
13 %
|
| vidējais |
1
|
4
|
10
|
13
|
11
|
4
|
| 3. |
Liepāja |
vislielākais |
37
|
47
|
66
|
71
|
70
|
30
|
| sala gadi |
7 %
|
21 %
|
33 %
|
50 %
|
33 %
|
3 %
|
| vidējais |
2
|
7
|
13
|
20
|
14
|
1
|
| 4. |
Stende |
vislielākais |
44
|
50
|
53
|
69
|
73
|
47
|
| sala gadi |
8 %
|
21 %
|
42 %
|
38 %
|
29 %
|
12 %
|
| vidējais |
3
|
8
|
15
|
17
|
13
|
4
|
| 5. |
Zosēni |
vislielākais |
68
|
73
|
69
|
53
|
58
|
50
|
| sala gadi |
8 %
|
35 %
|
52 %
|
56 %
|
56 %
|
19 %
|
| vidējais |
4
|
15
|
21
|
22
|
20
|
7
|
|
Piezīmes.
1. 28. tabulā 0 °C temperatūras
dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz
2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes
temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m,
1,6 m un 3,2 m dziļumā.
2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē
tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša
visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem
augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas
metode.
3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu
relatīvais skaits - gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī
ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo
gadu skaitu, kuros veikti novērojumi."
|
Ministru prezidents
A. K. Kariņš
Ekonomikas ministrs
J. Vitenbergs
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
|
