1. "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm Latvijas Republikā, kā arī krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā visi kopā – iestāde).

2. Noteikumu prasības par klienta izpētes un klienta padziļinātās izpētes veikšanu uz apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, attiecināmas, ja no prasību satura un būtības izriet, ka konkrētajos apstākļos apdrošināšanas starpniekiem tās ir pamatoti nepieciešams piemērot.

3. Noteikumi nosaka minimālās prasības klientu izpētei, tai skaitā klientu padziļinātajai izpētei un darījumu uzraudzībai, kā arī klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveidei. Iestāde detalizētas prasības nosaka savās politikās un procedūrās, balstoties uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska (tālāk tekstā arī – risks) izvērtējumu, tai skaitā iestādes riska ekspozīciju, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties (riska apetīte). Iestādes pienākums ir pamatot un dokumentēt, ka tās veiktie klienta izpētes pasākumi ir atbilstoši sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem.

4. Noteikumi nosaka:

4.1. klienta izpētes, tai skaitā padziļinātās izpētes un darījumu uzraudzības, prasības;

4.2. klienta riska novērtējuma skaitliskās sistēmas izstrādes un lietošanas prasības;

4.3. gadījumus, kad iestāde veic klientu padziļinātu izpēti, uzsākot darījuma attiecības, kā arī darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu, un padziļinātās izpētes kārtību un minimālo apjomu;

4.4. klienta darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības.

5. Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. risku paaugstinošs faktors – faktors, kas paaugstina noteiktām darījuma attiecībām, kas pastāv starp iestādi un klientu, vai atsevišķam darījumam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

5.2. risku pazeminošs faktors – faktors, kas pazemina noteiktām darījuma attiecībām vai atsevišķam darījumam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku;

5.3. klienta riska profils – klientam piemītošais kopējais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, ko veido klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošo faktoru un risku pazeminošo faktoru kopums;

5.4. uz riska izvērtējumu balstīta pieeja (risk based approach) – pieeja, kurā iestāde identificē, izvērtē, dokumentē un nodrošina skaidru izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku, kuram iestāde ir pakļauta, un veic pasākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novēršanai atbilstoši pastāvošajiem riskiem;

5.5. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma – sistēma, kas, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju (risk based approach), atspoguļo ar darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku skaitliskā izteiksmē (scoring sistēma);

5.6. klienta riska skaitliskais novērtējums – atsevišķam klientam un tā izmantotajiem pakalpojumiem piemītošā kopējā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmeņa novērtējums skaitliskā izteiksmē, kas iegūts, pamatojoties uz sadarbībai ar klientu piemītošo riska faktoru (klients, ģeogrāfija, pakalpojumi un produktu piegādes kanāli) kopas izvērtējumu;

5.7. ar klientu saistīta grupa – iestādes klienti, par kuru savstarpējo saistību var liecināt viens vai vairāki no šādiem kritērijiem, ņemot vērā faktiskos apstākļus un ievērojot iestādes iekšējos normatīvajos aktos atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadlīnijām noteikto, kā arī ievērojot ar klientu saistītās grupas identificēšanas un izpētes mērķi:

5.7.1. viena patiesā labuma guvēja vai dalībnieku struktūra;

5.7.2. savstarpēji veiktie darījumi veido vismaz 30 procentus no klienta mēneša apgrozījuma;

5.7.3. patiesajiem labuma guvējiem ir pirmās pakāpes radniecība (ja izpētes laikā konstatēta saistība);

5.7.4. vienas pilnvarotās personas (ja izpētes laikā konstatēta saistība);

5.7.5. viena klienta pārstāvis un cita klienta patiesais labuma guvējs ir viena un tā pati persona;

5.7.6. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta finanšu instrumenti;

5.7.7. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta trasts;

5.7.8. diviem klientiem – juridiskām personām, kuri nav saistīti, sakrīt vismaz viens karšu lietotājs;

5.7.9. klientiem ir viens attālināto iestādes pakalpojumu izmantošanas identifikācijas līdzeklis;

5.7.10. kredīta ņēmējs un galvotājs, ja izsniegtais kredīts saistīts ar kredīta ņēmēja profesionālo darbību;

5.7.11. klienta izpētes ietvaros konstatēts, ka viens klients veic darījumus trešās personas vārdā, ja tas nav saistīts ar klienta profesionālo darbību;

5.7.12. nesaistītiem klientiem ir viens darījumu partneris, ar kuru veiktie savstarpējie darījumi veido vismaz 30 procentus no klienta mēneša apgrozījuma;

5.7.13. no viena klienta tīmekļa vietnes notiek automātiska pāradresācija uz cita klienta tīmekļa vietni;

5.7.14. sakrīt klientu kontaktinformācija;

5.7.15. pastāv citi apstākļi, kas pamato klientu savstarpējo saistību.

6. Iestāde, veicot klientam piemītošā riska izvērtējumu, kā arī izstrādājot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, ņem vērā:

6.1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTPFN likums) un citos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja iestāde risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējusi;

6.2. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;

6.3. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;

6.4. riskus, kas izriet no tiesībsargājošo iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;

6.5. citus riskus, kas raksturīgi iestādei un tās klientiem.

7. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un darbību, kas ļauj savlaicīgi identificēt paaugstinātu risku un veikt riska novēršanas vai mazināšanas pasākumus.

8. Iestāde nedibina darījuma attiecības ar klientu vai neveic gadījuma rakstura darījumu, ja nav pārliecināta par darījuma attiecību vai darījuma ekonomisko vai tiesisko būtību vai ja nav pārliecināta, ka spēj efektīvi pārvaldīt risku, ka klients iestādi varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas mērķiem. Ja šādas attiecības jau ir nodibinātas, iestāde tās izbeidz atbilstoši šo noteikumu 24. punktam.

9. Iestāde nodrošina, ka tā spēj atlasīt informāciju par klientiem, kuriem piemīt šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie riska faktori, un klientiem, kuriem jāveic padziļinātās izpētes pasākumi, iestājoties vai konstatējot šo noteikumu 2. pielikumā noteiktos riska faktorus.

10. Iestāde izstrādā metodoloģiju klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmai atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem principiem un prasībām, nodrošinot, ka klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma atbilstoši un efektīvi skaitliskā izteiksmē atspoguļo katram klientam piemītošo kopējo risku.

11. Iestāde katram šo noteikumu 1. un 3. pielikumā noteiktajam riska faktoram piešķir noteiktu punktu skaitu, kas atspoguļo tā īpatsvaru klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā. Par šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem iestāde punktus piešķir, ja pēc attiecīgā riska faktora izpētes konstatētas paaugstināta riska pazīmes vai attiecīgais riska faktors pats par sevi (neatkarīgi no izpētes rezultāta) satur risku paaugstinošu pazīmi. Klientam piemītošo riska faktoru punktu summa veido klienta riska skaitlisko novērtējumu. Kredītiestāde var izvērtēt un ņemt vērā šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos risku mazinošos faktorus, ja tādi klientam piemīt, un punktu skaitu samazināt atbilstoši to būtiskumam (ietekmei).

12. Iestāde veic atkārtotu klienta riska skaitlisko novērtējumu, ja, veicot klienta izpēti, mainās ar konkrētā klienta darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu saistītais risks.

13. Kredītiestāde, licencēta maksājumu iestāde un licencēta elektroniskās naudas iestāde nodrošina automatizētu riska novērtējuma aprēķināšanu klienta riska līmeņa noteikšanai. Automatizētu riska skaitlisko novērtējumu var neizmantot izņēmuma gadījumos, kad tas atbilst iestādes riskam un ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišana. Iestādei ir pienākums pierādīt, ka tā objektīvi nodrošinās klientam piemītošā riska izvērtējumu un noteiks klientam piemītošajam riskam atbilstošu veicamo pasākumu apjomu, kā arī spēs veikt klientu atlasi atbilstoši šo noteikumu 9. punkta prasībām.

14. Iestāde, lai nodrošinātu aktuālu un efektīvu klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, aktualizē riska faktoriem piešķirto skaitlisko vērtību atbilstoši tās darbībai piemītošajam riskam vai pēc nepieciešamības, ja tās rīcībā nonāk ziņas, kas liecina par izmaiņām informācijā, kas bijusi par pamatu, piešķirot riska faktoram konkrētu skaitlisko novērtējumu, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

15. Iestāde, balstoties uz klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem, kā arī ievērojot šo noteikumu minimālās prasības, nosaka klientu izpētes un informācijas aktualizēšanas periodu (biežumu) un detalizāciju (dziļumu).

16. Iestāde politikās un procedūrās nosaka vismaz:

16.1. klienta padziļinātās izpētes un darījumu uzraudzības prasības, kārtību un apjomu, tai skaitā savas prasības papildus šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

16.2. risku mazinošu pasākumu piemērošanas nepieciešamību, atbilstību, apjomu un piemērošanas kārtību;

16.3. klientu darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības un kārtību, tai skaitā nosaka klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni un apstākļus, kad klienta darījumiem iestāde piemēro pastiprināto uzraudzību papildus šajos noteikumos paredzētajam, un klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni un apstākļus, kuriem iestājoties klienta darījumiem pastiprināto uzraudzību piemēro visā sadarbības laikā;

16.4. informācijas un dokumentu vērtēšanas principus atkarībā no klienta personiskās vai saimnieciskās darbības nozares, darbības ilguma un tam piemītošajiem riska faktoriem.

17. Iestāde iegūst informāciju tādā apjomā, lai identificētu klientam piemītošos risku paaugstinošos un pazeminošos faktorus un nodrošinātu to pārvaldību.

18. Iestāde atbilstoši riskam, uzsākot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumus ar klientu, nosaka pamatotus klienta darījumu robežlielumus.

19. Lai nodrošinātu klienta padziļinātās izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, iestāde klienta izpēti veic kopumā par visiem viena klienta izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā vērtē kopumā klienta līdzekļu apgrozījumu un atlikumu. Lai nodrošinātu klientu padziļinātās izpētes procesa vienotību, iestāde var visus darījumus ar klienta līdzekļiem veikt ar klienta norēķinu konta starpniecību.

20. Iestāde piemēro klientam, kā arī klientiem, kas ar konkrēto klientu veido saistīto klientu grupu, padziļinātās izpētes pasākumus vismaz šādos gadījumos:

20.1. NILLTPFN likumā paredzētajos gadījumos;

20.2. atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā paredzētajam robežlīmenim (punktu skaitam) vai iestādes politikās un procedūrās noteiktajos gadījumos, tai skaitā kombinē risku paaugstinošos faktorus. Robežlīmenis padziļinātās izpētes pasākumu piemērošanai pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā var būt atšķirīgs;

20.3. šajos noteikumos paredzētajos gadījumos.

21. Iestājoties šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem vai ņemot vērā klienta riska skaitlisko novērtējumu (sasniedzot iestādes skaitliskajā sistēmā noteikto robežlielumu), iestāde piemēro visus padziļinātās izpētes pasākumus visā darījuma attiecību laikā, paredzot klienta riska profilam atbilstošu laika posmu, pēc kura regulāri jāveic atkārtota padziļinātā izpēte, tai skaitā aptverot darījumus attiecīgajā periodā. Iestājoties 1. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem, padziļināto izpēti veic ne retāk kā ik pēc viena gada, izņemot klientus, kuriem piemīt 1. pielikuma 1., 4.–7. un 12.–15. punktā noteiktie riska faktori, kuriem iestājoties padziļinātā izpēte jāveic ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem.

22. Iestājoties šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem riska faktoriem vai gadījumos, kad to tūlītēju iestāšanos nav iespējams konstatēt, pēc iespējas savlaicīgāk pēc to iestāšanās, konstatējot 2. pielikumā noteiktos riska faktorus, kā arī citos gadījumos, kad pastāv citi riska faktori, kam nepieciešams veikt padziļināto izpēti, iestāde veic vienu vai vairākus padziļinātās izpētes pasākumus tādā apjomā, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora iestāšanās iemeslus un ietekmi. Nepieciešamos klientu padziļinātās izpētes pasākumus iestāde nosaka, ņemot vērā arī izpētes uzsākšanas iemeslu, klienta riska profilu, laiku, kad tika veikta iepriekšējā izpēte, un kopējo sadarbības ilgumu ar klientu. Iestāde veic klienta padziļinātās izpētes pasākumus par periodu, kas ir nepieciešams, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora ietekmi. Attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem veic darījuma vai klienta padziļināto izpēti, lai izvērtētu iespējamo risku, arī gadījumos, kad iestāde konstatē pazīmi, kas var liecināt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulai Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Eiropas Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK.

23. Klienta padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms ir atbilstošs sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem. Dažādiem klientiem padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs, bet iegūtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai izvērtētu konkrētā riska faktora ietekmi pēc būtības un nodrošinātu tā pārvaldību.

24. Papildinot šo noteikumu 8. punktā noteikto, iestāde izbeidz darījuma attiecības ar klientu, ja 35 darba dienu laikā no dienas, kad ir iestājušies priekšnosacījumi padziļinātās izpētes pasākumu veikšanai, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes prasību izpildi. Iestādei ir tiesības pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu NILLTPFN likumā noteiktajos gadījumos.

25. Iestāde var lemt par padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, to dokumentējot un pamatojot, ja visaptverošas padziļinātās izpētes veikšanai objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams papildu laiks. Klientiem, kam piemīt šo noteikumu 1. pielikumā noteiktie riska faktori, tas nepārsniedz 15 darba dienas. Nosakot padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, iestāde vienlaikus nodrošina klienta darījumiem atbilstošus risku mazinošos pasākumus (tai skaitā pastiprināto uzraudzību) līdz lēmuma par padziļinātās izpētes noslēgšanu pieņemšanai.

26. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti pirms darījuma attiecību nodibināšanas, veic vismaz šādus pasākumus:

26.1. iegūst papildu informāciju vai dokumentus par klienta un tā patiesā labuma guvēja saimnieciskās vai personiskās darbības veidu, naudas līdzekļu un labklājības izcelsmi, esošo vai paredzēto sadarbību ar iestādi, informāciju par galvenajiem klienta darījumu partneriem, darījuma attiecību raksturu, plānotajiem darījumu apmēriem un saimnieciskās darbības veikšanas vietu vai klienta dzīvesvietu (klienta faktisko adresi);

26.2. noskaidro papildu informāciju par klienta patieso labuma guvēju, ja klients ir juridiska persona vai juridisks veidojums vai rodas aizdomas, ka klients dibina darījuma attiecības ar iestādi citas personas interesēs vai uzdevumā. Iestāde iegūst un dokumentē klienta patieso labuma guvēju un tā saikni ar klientu pamatojošu informāciju;

26.3. pēc publiski pieejamās informācijas noskaidro, vai klients, tā pilnvarotā persona un patiesais labuma guvējs nav iepriekš sodīts par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā var tikt saņemti noziedzīgi iegūti līdzekļi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šādu darbību mēģinājumu. Iestāde izvērtē informācijas ietekmi uz klientu un iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska ievainojamību un, konstatējot paaugstinātu risku, iegūst iestādes valdes, ja tāda ir iecelta, locekļa vai augstākā pārvaldes institūcijas pārstāvja rakstveida apstiprinājumu darījuma attiecību nodibināšanai ar šādu klientu un nepieciešamajiem risku mazinošajiem pasākumiem;

26.4. ja klients vēlas nodibināt darījuma attiecības ar iestādi, kas atrodas valstī, kura nav saistīta ar tā personisko vai saimniecisko darbību, tad noskaidro šādas rīcības iemeslus. Iestāde nodrošina dokumentētu vērtējumu par klienta sniegtā skaidrojuma pamatotību;

26.5. pārliecinās, ka klientam ir licence vai speciāla atļauja, ja klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība paredz šādas licences iegūšanu un ir saistīta ar paaugstināta riska nozari, kas ietekmē klienta riska novērtējumu. Ja klients sniedz finanšu pakalpojumus, tad iestāde pārliecinās, vai klients ir reģistrēts vai licencēts attiecīgajā kompetentajā iestādē;

26.6. pieprasa klientam, kas emitē vai ir tiesīgs emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus), uz sadarbības laiku nodot tā emitētās uzrādītāja akcijas iestādes drošā glabāšanā vai ne retāk kā reizi gadā iegūst citas iestādes apliecinājumu par klienta emitēto uzrādītāja akciju glabāšanu tajā, kā arī saņem klienta rakstveida apstiprinājumu tam, ka iestāde saņems no klienta rakstveida informāciju gadījumā, ja notiks klienta akciju papildu emisija.

27. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti darījuma attiecību laikā, veic vismaz šādus pasākumus:

27.1. pārbauda klienta veikto darījumu, izmantoto pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

27.2. iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir attiecīgā klienta patiesais labuma guvējs;

27.3. noskaidro klienta esošo finanšu līdzekļu izcelsmi;

27.4. analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību, tai skaitā gadījumos, kad klients ir zemu nodokļu teritorijā reģistrēts uzņēmums. Iestāde iegūst un dokumentē pierādījumus par klienta saistību ar faktisku saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu un tā saistību ar klienta patieso labuma guvēju.

28. Pārbaudot klienta veikto darījumu, pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, iestāde pārliecinās, vai:

28.1. klienta veiktie darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti ir ekonomiski pamatoti, vai darījumi būtiski nepārsniedz deklarēto apmēru, tai skaitā iegūst darījumus pamatojošu informāciju;

28.2. klienta darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti atbilst deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

28.3. klienta darījumi ar deklarētajiem un citiem darījumu partneriem nav pretrunā ar klienta saimniecisko darbību;

28.4. tās rīcībā ir darījumus ar galvenajiem klienta darījumu partneriem apliecinoši dokumenti, izvērtējot minēto dokumentu un tajos sniegtās informācijas ticamību un dokumentējot izvērtējuma rezultātu, kā arī norādot uz visiem apstākļiem, kas liek apšaubīt iesniegto dokumentu ticamību.

29. Ja iestāde konstatē, ka tās rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pārliecinātos par šo noteikumu 27.1.–27.4. punktā minēto, tā pieprasa klientam paskaidrojumus vai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī veic atkārtotu informācijas un dokumentu analīzi.

30. Lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, veic šādas darbības:

30.1. iegūst papildu informāciju par patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli;

30.2. noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., ja tā nepieciešama, lai veiktu attiecīgo saimniecisko darbību un finanšu darījumus;

30.3. noskaidro, vai patiesā labuma guvēja vai citu juridisko personu, kurām tas ir patiesais labuma guvējs, saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst vai ir saistīta ar iestādes klienta veikto saimniecisko darbību;

30.4. iegūst citu informāciju, kas liecina, ka persona, kura norādīta kā patiesais labuma guvējs, kontrolē klientu un gūst labumu no tā darbības, tai skaitā iestāde iegūst un dokumentē informāciju, kas raksturo finansiālo labumu, ko patiesais labuma guvējs ir guvis no klienta darbības, kā arī vērtē šīs kontroles un gūtā labuma tiesisko pamatu;

30.5. pārliecinās, vai nav mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem iestāde kā klienta, kas ir juridiskā persona vai juridiskais veidojums, patieso labuma guvēju ir noteikusi personu, kura ieņem amatu klienta augstākās pārvaldības institūcijā.

31. Analizējot klienta saimniecisko vai personisko darbību un noskaidrojot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, iestāde:

31.1. aktualizē informāciju par klienta darījumos izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi un klienta saimniecisko vai personisko darbību raksturojošo informāciju;

31.2. iegūst informāciju vai, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, dokumentus, kas pamato klienta deklarēto saimniecisko vai personisko darbību vai naudas līdzekļu izcelsmi, tai skaitā klienta paskaidrojumus un dokumentus par darījumiem vai faktiem, kas ir bijuši par pamatu padziļinātās izpētes veikšanai;

31.3. pārliecinās par veikto darījumu atbilstību pieejamajai informācijai par klienta finanšu stāvokli (finanšu pārskatiem) un saimniecisko darbību. Ja iestādei nav pieejami klienta finanšu pārskati, tā noskaidro un dokumentē iemeslus, kas kavē šādu pārskatu iesniegšanu, un vērtē sniegtās informācijas ietekmi uz sadarbības ar klientu riska profilu. Analizējot klienta lielākos darījumus, iestāde sniedz vērtējumu par to atbilstību klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam, apmēram un tirgū raksturīgajai saimnieciskajai darbībai;

31.4. lai mazinātu risku, noskaidro citus ar klientu saistītas grupas klientus un dokumentē katra grupas dalībnieka lomu tajā, un sniedz argumentētu slēdzienu par saistīto klientu grupas darbības, tai skaitā savstarpējo darījumu, tiesisko un ekonomisko būtību;

31.5. izvērtē nepieciešamību tikties ar klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, lai pārliecinātos par klienta iepriekš sniegtās informācijas par patieso labuma guvēju un saimniecisko darbību atbilstību faktiskajai situācijai.

32. Iestāde piemēro klienta padziļinātās izpētes pasākumus pirms darījuma attiecību nodibināšanas vai darījuma attiecību laikā, ievērojot pienākuma veikt klienta padziļināto izpēti iestāšanās laiku un nekavējoties pēc šāda pienākuma iestāšanās veicot klienta padziļinātās izpētes pasākumus. Attiecībā uz gadījuma rakstura darījumiem iestāde piemēro šajā nodaļā noteiktos pasākumus gadījuma rakstura darījumam atbilstošā apjomā, pamatojot un dokumentējot pasākumu izvēli.

33. Ja iestāde konstatē ar klientu saistītu grupu un kādam no grupā ietilpstošajiem klientiem tiek piemērota klienta padziļinātā izpēte, iestāde piemēro padziļināto izpēti klientiem, kas ietilpst ar klientu saistītā grupā, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iestādes specifiku un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumus, kas iestrādāti iestādes iekšējos normatīvajos aktos.

34. Iestāde, veicot klientu padziļināto izpēti un pieņemot klientu iesniegtos dokumentus, veic nepieciešamās darbības, lai pārliecinātos par iesniegto dokumentu atbilstību dokumentu noformēšanas prasībām attiecīgajā nozarē (formas un satura atbilstība) un to, ka tie nesatur viltojuma pazīmes.

35. Iestāde klienta padziļinātās izpētes lietā dokumentē izpētes gala secinājumus un secinājumu izdarīšanai izmantotos faktus, apstākļus un vērtēšanas metodes.

36. Lai konstatētu, ka jāpiemēro NILLTPFN likuma 21.¹ pantā noteiktais aizliegums, ņemot vērā NILLTPFN likuma 1. panta 15.¹ punkta "a" apakšpunktā noteikto pazīmi, un iegūtu dokumentāru informāciju, kas pierāda saimnieciskās darbības vai ekonomiskās vērtības esamību, NILLTPFN likuma 21.¹ pantā minētā iestāde iegūst vismaz tādu informāciju un dokumentus, kas minēti vienā vai vairākos šā punkta apakšpunktos, ciktāl tas ir pietiekami, lai gūtu pārliecību, ka juridiskā persona nav čaulas veidojums pēc minētās pazīmes. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, no juridiskām personām, kas atbilstoši riska izvērtējumam varētu atbilst čaulas veidojuma pazīmēm, iegūst un izvērtē vismaz:

36.1. informāciju un dokumentus, kas pietiekami izskaidro juridiskās personas biznesa modeli;

36.2. neatkarīga ārējā auditora auditētu juridiskās personas gada finanšu pārskatu, no kura var gūt pietiekamu izpratni par juridiskās personas veiktajiem darījumiem un noskaidrot, vai peļņa atbilst juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam;

36.3. informāciju un dokumentus, kas apliecina preču un pakalpojumu reālo apriti juridiskās personas īstenotās saimnieciskās darbības ietvaros. Ja juridiskās personas darbība, ņemot vērā tās dibināšanas mērķi, nav saistīta ar preču un pakalpojumu apriti, tad iegūst informāciju un dokumentus, kas apliecina un raksturo juridiskās personas darbības atbilstību tās dibināšanas mērķim (piemēram, tikai aktīva turēšana atbilstoši biznesa modelim);

36.4. informāciju un dokumentus par juridiskās personas galvenajiem sadarbības partneriem, kas apliecina sadarbības partneru faktisko saimniecisko darbību;

36.5. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona veic nodokļu nomaksu (nodokļu deklarācija), ja normatīvie akti nosaka pienākumu maksāt nodokļus konkrētajā situācijā;

36.6. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona uz līguma pamata ir piesaistījusi citas personas (piemēram, darbinieki, ārpakalpojuma sniedzēji), kuras faktiski organizē un izpilda uzdevumus, kas attiecas uz juridiskās personas saimniecisko darbību, pārliecinoties par pienākumu atbilstību juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un apgrozījumam.

37. NILLTPFN likuma 21.¹ pantā minētā iestāde uztur aktuālu informāciju par čaulas veidojumiem iestādē, norādot šādu informāciju:

37.1. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, nosaukums;

37.2. NILLTPFN likuma 1. panta 15.¹ punktā minētā pazīme vai pazīmes, kurām atbilst čaulas veidojums;

37.3. datums, ar kuru juridiskā persona atzīta par čaulas veidojumu;

37.4. datums, kad uzsākta sadarbība ar juridisko personu, kas atzīta par čaulas veidojumu;

37.5. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, rezidences valsts;

37.6. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

37.7. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja rezidences valsts;

37.8. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

37.9. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja rezidences valsts.

38. NILLTPFN likuma 21.¹ pantā minētā iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iegūst informāciju par juridisko personu, kurām iestāde ir konstatējusi paaugstinātu risku, galvenajiem sadarbības partneriem – čaulas veidojumiem, kas atbilst NILLTPFN likuma 1. panta 15.¹ punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajām pazīmēm. Ja iestādes klientam ir šādi sadarbības partneri, tā veic juridiskās personas, kurai piemīt paaugstināts risks, papildu izpēti, lai pēc iespējas novērstu risku, ka juridiskā persona, kurai piemīt paaugstināts risks, darbojas tādu čaulas veidojumu interesēs, kuru apkalpošana saskaņā ar NILLTPFN likuma 21.¹ panta pirmo daļu ir aizliegta.

39. Iestāde klientam, kuram tiek veikti padziļinātās izpētes pasākumi, izņemot šo noteikumu 40. punktā noteiktos gadījumus, piemēro pastiprināto uzraudzību, kā arī, pamatojoties uz riska izvērtējumu, var piemērot kādu no šādiem pasākumiem:

39.1. risku mazinošo pasākumu noteikšanu, lai saglabātu nepieciešamo klienta darbības pārzināšanu un pietiekamu kontroli pār klienta veiktajiem darījumiem, tai skaitā:

39.1.1. darījumu izpildi vienīgi pēc darījumus pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, par kuras rezultātu tiek sagatavots rakstveida slēdziens;

39.1.2. darījumu izpildi tikai ar atbilstoši pilnvarota iestādes darbinieka vai iestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;

39.1.3. turpmāko pakalpojumu sniegšanas un produktu piedāvāšanas ierobežojumu noteikšanu (piemēram, nosakot konkrēta pakalpojuma ietvaros veicama darījuma apmēra limitus, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem), kas neattiecas uz atturēšanās no darījuma veikšanas kārtību;

39.2. kritēriju, kuriem iestājoties tiek veikta klienta darījumu izvērtēšana atbilstoši kritērija būtībai, noteikšanu, tai skaitā, pamatojot, ka noteiktie kritēriji ir pietiekami konkrētā klienta darījumiem piemītošo risku mazināšanai;

39.3. darījumu uzraudzības nodrošināšanu tiešsaistē pirms to izpildes (real time monitoring).

40. Iestāde var noteikt pastiprināto uzraudzību klientam, kuram tiek veikti padziļinātās izpētes pasākumi:

40.1. iestājoties kādam šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajam riska faktoram;

40.2. padziļinātās izpētes, kuru iestāde veic ik pēc noteikta perioda, ietvaros.

41. Pastiprināto uzraudzību klienta darījumiem piemēro līdz brīdim, kad iestāde ir ieguvusi klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo informāciju vai ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt darījuma attiecības ar klientu.

42. Ja iestāde atbilstoši klientam piemītošajam riskam uzskata par nepieciešamu, tā var piemērot klientam pastiprinātās uzraudzības ietvaros noteiktos ierobežojumus visā darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu.

43. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē:

43.1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 9. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 2 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi";

43.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 9. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 3 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm";

43.3. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 25. septembra ieteikumi Nr. 152 "Ieteikumi kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai".

44. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. decembrī. Noteikumu prasību ieviešanu pēc šā termiņa iestāde saskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem".