Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 5

Rīgā 2021. gada 12. janvārī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 2 2. p.)
Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides un informācijas tehnoloģiju prasību normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma

7. panta otro daļu, 21.1 panta otro daļu, 22. panta ceturto daļu,
26. panta septīto daļu un 47. panta otrās daļas 5., 8. un 9. punktu
un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju
likuma
13. panta ceturtās daļas 3., 4. un 5. punktu
1. Vispārīgie jautājumi

1. "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides un informācijas tehnoloģiju prasību normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, ciktāl tās sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārapdrošināšanas sabiedrībām un visu šo subjektu citu dalībvalstu un trešo valstu filiālēm Latvijas Republikā, kā arī krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā visi kopā – iestāde).

2. Noteikumu prasības par klienta izpētes un klienta padziļinātās izpētes veikšanu uz apdrošināšanas starpniekiem, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, attiecināmas, ja no prasību satura un būtības izriet, ka konkrētajos apstākļos apdrošināšanas starpniekiem tās ir pamatoti nepieciešams piemērot.

3. Noteikumi nosaka minimālās prasības klienta izpētei, tai skaitā klienta padziļinātajai izpētei, un darījumu uzraudzībai, kā arī klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveidei un informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Iestāde detalizētas prasības nosaka savās politikās un procedūrās, balstoties uz iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (tālāk tekstā – NILLTPF) riska (tālāk tekstā arī – risks) izvērtējumu, tai skaitā iestādes riska ekspozīciju, kuru tā uzskata par iespējamu uzņemties, (riska apetīte). Iestādes pienākums ir pamatot un dokumentēt, ka tās veiktie klientu izpētes pasākumi ir atbilstoši sadarbībai ar klientiem piemītošajiem riskiem.

4. Noteikumi nosaka:

4.1. klienta izpētes, tai skaitā padziļinātās izpētes, prasības;

4.2. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izstrādes un lietošanas prasības;

4.3. gadījumus, kad iestāde veic klienta padziļināto izpēti, uzsākot darījuma attiecības, kā arī darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu, un padziļinātās izpētes kārtību un minimālo apjomu;

4.4. klienta darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības;

4.5. informācijas tehnoloģiju prasības.

5. Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. riska faktors – faktors, kas paaugstina vai pazemina noteiktām darījuma attiecībām, kas pastāv starp iestādi un klientu, vai atsevišķam darījumam piemītošo NILLTPF risku;

5.2. klienta riska profils – klientam piemītošais kopējais NILLTPF risks, ko veido klientam piemītošo NILLTPF risku paaugstinošo faktoru un risku pazeminošo faktoru kopums;

5.3. uz riska izvērtējumu balstīta pieeja (risk based approach) – pieeja, kurā iestāde identificē, izvērtē, dokumentē un nodrošina skaidru izpratni par NILLTPF risku, kuram iestāde ir pakļauta, un veic pasākumus NILLTPF riska novēršanai atbilstoši pastāvošajiem riskiem;

5.4. klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma – sistēma, kas, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, atspoguļo ar darījuma attiecībām saistīto NILLTPF risku skaitliskā izteiksmē (scoring sistēma);

5.5. klienta riska skaitliskais novērtējums – atsevišķam klientam un tā izmantotajiem pakalpojumiem piemītošā kopējā NILLTPF riska līmeņa novērtējums skaitliskā izteiksmē, kas iegūts, pamatojoties uz sadarbībai ar klientu piemītošo riska faktoru (klients, ģeogrāfija, pakalpojumi un produktu piegādes kanāli) kopas izvērtējumu;

5.6. ar klientu saistīta grupa – citi iestādes klienti, kurus noskaidro, veicot klienta padziļināto izpēti, un par kuru savstarpējo saistību iespējami var liecināt viens vai vairāki no šādiem kritērijiem (indikatoriem), ņemot vērā faktiskos apstākļus un ievērojot iestādes iekšējos normatīvajos aktos atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadlīnijām noteikto, kā arī ievērojot ar klientu saistītās grupas identificēšanas un izpētes mērķi:

5.6.1. viena patiesā labuma guvēja vai dalībnieku struktūra;

5.6.2. savstarpēji veiktie darījumi veido būtisku klienta mēneša kredīta vai debeta darījumu apmēru;

5.6.3. patiesajiem labuma guvējiem ir pirmās pakāpes radniecība (ja izpētes laikā konstatēta saistība);

5.6.4. vienas pilnvarotās personas;

5.6.5. viena klienta pārstāvis un cita klienta patiesais labuma guvējs ir viena un tā pati persona;

5.6.6. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta finanšu instrumenti;

5.6.7. klients izmanto aizdevumu, kura nodrošinājums ir cita klienta trasts;

5.6.8. diviem klientiem – juridiskām personām, kuri nav saistīti, sakrīt vismaz viens karšu lietotājs;

5.6.9. klientiem ir viens attālināto iestādes pakalpojumu izmantošanas identifikācijas līdzeklis;

5.6.10. kredīta ņēmējs un galvotājs, ja izsniegtais kredīts saistīts ar kredīta ņēmēja profesionālo darbību;

5.6.11. klienta izpētes ietvaros konstatēts, ka viens klients veic darījumus trešās personas vārdā, ja tas nav saistīts ar klienta profesionālo darbību;

5.6.12. nesaistītiem klientiem ir viens darījumu partneris, ar kuru veiktie savstarpējie darījumi veido būtisku klienta mēneša kredīta vai debeta darījumu apmēru;

5.6.13. no viena klienta tīmekļa vietnes notiek automātiska pāradresācija uz cita klienta tīmekļa vietni;

5.6.14. sakrīt klientu kontaktinformācija;

5.6.15. pastāv citi apstākļi, kas pamato klientu savstarpējo saistību;

5.7. Pamatnostādnes – Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgās pamatnostādnes Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem";

5.8. sankcijas – starptautiskās un Latvijas Republikas nacionālās sankcijas, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas;

5.9. speciālie saraksti – kredītiestādes uzturētie iekšējie klientu un potenciālo klientu, to patieso labuma guvēju un pilnvaroto pārstāvju, par kuriem ir pieejama negatīva informācija saistībā ar iesaistīšanos NILLTPF, sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, tai skaitā personu, ar kurām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTPFN likums) noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, saraksti.

2. Klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveide

6. Iestāde, veicot klientam piemītošā riska izvērtējumu, kā arī izstrādājot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu un nosakot atbilstošus izpētes pasākumus, ņem vērā:

6.1. NILLTPFN likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos risku paaugstinošos faktorus, kā arī risku pazeminošos faktorus, ja iestāde risku pazeminošo faktoru noteikšanu uzskata par atbilstošu un ir to attiecīgi dokumentējusi;

6.2. riskus, kas identificēti Latvijas Republikas valsts riska izvērtējumā;

6.3. riskus, kas identificēti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas Savienības riska izvērtējumā;

6.4. Pamatnostādnēs noteiktos riska faktorus;

6.5. riskus, kas izriet no tiesībsargājošo iestāžu vai uzraudzības un kontroles institūciju ziņojumiem, lēmumiem vai izstrādātajām tipoloģijām;

6.6. citus riskus, kas raksturīgi iestādei un tās klientiem, pakalpojumiem un pakalpojumu piegādes kanāliem.

7. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādi un darbību, kas ļauj savlaicīgi identificēt paaugstinātu risku un veikt riska novēršanas, mazināšanas un pārvaldības pasākumus.

8. Iestāde nedibina darījuma attiecības ar klientu vai neveic gadījuma rakstura darījumu, ja nav pārliecināta, ka spēj efektīvi pārvaldīt risku, ka klients iestādi varētu izmantot NILLTPF mērķiem. Ja šādas attiecības jau ir nodibinātas, iestāde tās izbeidz atbilstoši šo noteikumu 29. punktam.

9. Iestāde nodrošina, ka tā spēj atlasīt klientus, kuri ir pakļauti padziļinātajai izpētei.

10. Iestāde izstrādā klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas metodoloģiju atbilstoši šajos noteikumos un Pamatnostādnēs noteiktajiem principiem un riska faktoriem, kas noteikti šo noteikumu 6. punktā, nodrošinot, ka klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēma atbilstoši un efektīvi skaitliskā izteiksmē atspoguļo katram klientam piemītošo kopējo risku. Gadījuma rakstura darījumiem iestāde var identificēt riska faktorus, neveicot klienta riska skaitlisko novērtējumu.

11. Iestāde katram klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā ietvertajam riska faktoram piešķir noteiktu punktu skaitu. Riska faktoram piešķirtais punktu skaits atspoguļo riska faktora īpatsvaru klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā. Klientam piemītošo riska faktoru punktu summa veido klienta riska skaitlisko novērtējumu. Iestāde var izvērtēt un ņemt vērā Pamatnostādnēs noteiktos risku mazinošos faktorus, ja tādi klientam piemīt, un punktu skaitu samazināt atbilstoši to būtiskumam (ietekmei).

12. Iestāde veic atkārtotu klienta riska skaitlisko novērtējumu, ja, veicot klienta izpēti, mainās apstākļi, kas nosaka klienta darījuma attiecībām piemītošo risku.

13. Kredītiestāde, licencēta maksājumu iestāde un licencēta elektroniskās naudas iestāde nodrošina automatizētu riska novērtējuma aprēķināšanu klienta riska līmeņa noteikšanai. Automatizētu riska skaitlisko novērtējumu var neizmantot izņēmuma gadījumos, kad tas atbilst iestādes riskam un ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstveida piekrišana. Šādos gadījumos iestādei ir pienākums pierādīt, ka tā objektīvi nodrošinās klientam piemītošā riska izvērtējumu un noteiks klientam piemītošajam riskam atbilstošu veicamo klienta izpētes pasākumu apjomu.

14. Iestāde, lai nodrošinātu aktuālu un efektīvu klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, aktualizē riska faktoriem piešķirto skaitlisko vērtību atbilstoši savai darbībai piemītošajam riskam, tai skaitā iekšējās kontroles sistēmas novērtējuma ietvaros, to attiecīgi dokumentējot.

15. Iestāde, balstoties uz klienta riska skaitliskā novērtējuma rezultātiem, kā arī ievērojot šo noteikumu minimālās prasības, nosaka klientu izpētes un informācijas aktualizēšanas periodu (biežumu) un detalizāciju (dziļumu).

3. Klienta izpētes un klienta padziļinātās izpētes veikšanas prasības un kārtība
3.1. Vispārīgie jautājumi

16. Iestāde politikās un procedūrās nosaka vismaz:

16.1. klienta izpētes, tostarp klienta padziļinātās izpētes, un darījumu uzraudzības prasības, kārtību, periodu un apjomu, kā arī paredz kārtību un periodu, kādā iestāde veic klientu padziļinātās izpētes un darījumu uzraudzības procesa kvalitātes novērtējumu;

16.2. risku mazinošu pasākumu piemērošanas nepieciešamību, atbilstību, apjomu un piemērošanas kārtību;

16.3. klientu darījumu pastiprinātās uzraudzības prasības un kārtību, tai skaitā nosaka klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni vai apstākļus, kad iestāde lemj klienta darījumiem piemērot pastiprināto uzraudzību, un klienta riska skaitliskā novērtējuma robežlīmeni vai apstākļus, kuriem iestājoties iestāde lemj par pastiprinātās uzraudzības piemērošanu klienta darījumiem visā sadarbības laikā;

16.4. informācijas un dokumentu vērtēšanas principus atkarībā no klientam piemītošā NILLTPF riska.

17. Iestāde iegūst informāciju tādā apjomā, lai identificētu klientam piemītošos riska faktorus un nodrošinātu to pārvaldību.

18. Iestāde atbilstoši riskam, uzsākot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, nosaka pamatotus produktu limitus.

19. Lai nodrošinātu klienta padziļinātās izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, iestāde klienta izpēti veic kopumā par visiem viena klienta izmantotajiem produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā vērtē kopumā klienta darījumu apmēru un atlikumu. Lai nodrošinātu klientu padziļinātās izpētes procesa vienotību, iestāde var visus darījumus ar klienta līdzekļiem veikt ar klienta norēķinu konta starpniecību.

3.2. Klienta padziļinātās izpētes prasības un kārtība

20. Iestāde piemēro klientam, kā arī klientiem, kas ar konkrēto klientu veido saistītu klientu grupu, padziļinātās izpētes pasākumus vismaz šādos gadījumos:

20.1. NILLTPF novēršanas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

20.2. atbilstoši klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmā paredzētajam robežlīmenim (punktu skaitam) vai iestādes politikās un procedūrās noteiktajos gadījumos, tai skaitā kombinē risku paaugstinošos faktorus. Robežlīmenis padziļinātās izpētes pasākumu piemērošanai pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā var būt atšķirīgs.

21. Iestāde, ņemot vērā klienta riska skaitlisko novērtējumu (sasniedzot iestādes skaitliskajā sistēmā noteikto robežlielumu) vai atsevišķus riska faktorus, nosaka robežlīmeni (punktu skaitu) vai citus apstākļus, kad tā piemēro klienta padziļinātās izpētes pasākumus riskam atbilstošā apjomā, kā arī nosaka riskam atbilstošu periodu, pēc kura regulāri jāveic atkārtota padziļinātā izpēte, tai skaitā jāaptver darījumi attiecīgajā periodā, (regulārā padziļinātā izpēte). Iestāde nodrošina, ka tā savlaicīgi spēj identificēt paaugstinātu klientam piemītošo NILLTPF risku un noteikt risku mazinošos pasākumus atbilstoši klientam piemītošajam riskam. Iestāde dokumentē izvērtējumu, kas pamato noteiktā izpētes perioda samērīgumu atbilstoši pastāvošajiem riskiem.

22. Iestāde veic klienta izpēti atbilstoši klientam piemītošajam riskam, tai skaitā ņem vērā šo noteikumu 6. punktā noteiktajos avotos minētos riska faktorus. Iestājoties vai konstatējot riska faktoru, kas piemīt klienta darījumam, iestāde veic padziļinātās izpētes pasākumus tādā apjomā, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora iestāšanās iemeslus un ietekmi, (darījuma padziļinātā izpēte). Nepieciešamos klientu padziļinātās izpētes pasākumus iestāde nosaka, ņemot vērā arī izpētes uzsākšanas iemeslu, klienta riska profilu, laiku, kad tika veikta iepriekšējā izpēte, un kopējo sadarbības ilgumu ar klientu. Iestāde veic klienta padziļinātās izpētes pasākumus par periodu, kas ir nepieciešams, lai izvērtētu attiecīgā riska faktora ietekmi. Attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem iestāde veic padziļinātās izpētes pasākumus, lai izvērtētu iespējamo risku, arī gadījumos, kad iestāde konstatē pazīmi, kas var liecināt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulai Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Eiropas Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK.

23. Klienta padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms atbilst sadarbībai ar klientu piemītošajiem riskiem. Dažādiem klientiem padziļinātās izpētes rezultātā iegūstamās informācijas apjoms var būt atšķirīgs, bet iegūtajai informācijai jābūt pietiekamai, lai izvērtētu konkrētā riska faktora ietekmi pēc būtības un nodrošinātu tā pārvaldību.

24. Iestāde veic padziļināto izpēti 35 darba dienu laikā no dienas, kad ir konstatēti priekšnosacījumi padziļinātās izpētes pasākumu veikšanai. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā padziļinātās izpētes nepieciešamības iestāšanās iemeslus un apstākļus, iestāde šajā periodā lemj par pastiprinātās uzraudzības piemērošanu (piemēram, nosaka darījumu apmēra ierobežojumus).

25. Iestāde var lemt par padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, to dokumentējot un pamatojot, ja visaptverošas padziļinātās izpētes veikšanai objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešams papildu laiks.

26. Pagarinājuma termiņš regulārajai padziļinātajai izpētei nepārsniedz 25 darba dienas, izņemot, ja iestāde ir pēc būtības pārliecinājusies par klienta izpētes prasību ievērošanu, bet objektīvu iemeslu dēļ nepieciešams papildu laiks tās pabeigšanai.

27. Klientiem, kuriem iestāde veic darījumu padziļināto izpēti, iestāde termiņa pagarinājumu nosaka, izvērtējot riska faktora būtiskumu un ietekmi uz klientam piemītošo NILLTPF risku.

28. Nosakot padziļinātās izpētes veikšanas termiņa pagarinājumu, iestāde atbilstoši riskam lemj par nepieciešamību klienta darījumiem piemērot samērīgus risku mazinošos pasākumus (tai skaitā pastiprināto uzraudzību) līdz lēmuma par padziļinātās izpētes noslēgšanu pieņemšanai.

29. Papildus šo noteikumu 8. punktā noteiktajam iestāde izbeidz darījuma attiecības ar klientu, ja padziļinātās izpētes termiņā, tai skaitā pagarinājumā, ja tas bijis piemērots, nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes prasību izpildi. Ja, ievērojot iestādes sniegtā finanšu pakalpojuma būtību, saistību izbeigšana nav iespējama, iestāde lemj par daļēju darījuma attiecību izbeigšanu un piemēro risku mazinošos pasākumus.

3.3. Klienta padziļinātās izpētes pasākumi

30. Iestāde piemēro klientam padziļinātās izpētes pasākumus pirms darījuma attiecību nodibināšanas un darījuma attiecību laikā nekavējoties pēc pienākuma veikt klienta padziļināto izpēti iestāšanās. Veicot klienta padziļinātās izpētes pasākumus, iestāde ņem vērā iepriekšējās izpētes rezultātu un konstatētos apstākļus, pārskata iestādes rīcībā esošo informāciju par klientu un atjaunina to, ja konstatē izmaiņas klienta riska profilā. Attiecībā uz gadījuma rakstura darījumiem iestāde piemēro šajā nodaļā noteiktos pasākumus gadījuma rakstura darījumam atbilstošā apjomā, pamatojot un dokumentējot pasākumu izvēli.

31. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti pirms darījuma attiecību nodibināšanas, atbilstoši klientam piemītošajam NILLTPF riskam veic vismaz šādus pasākumus:

31.1. iegūst papildu informāciju vai dokumentus par klienta un tā patiesā labuma guvēja saimnieciskās vai personiskās darbības veidu, naudas līdzekļu un labklājības izcelsmi, esošo vai paredzēto sadarbību ar iestādi, informāciju par galvenajiem klienta darījumu partneriem, darījuma attiecību raksturu, plānotajiem darījumu apmēriem un saimnieciskās darbības veikšanas vietu vai klienta dzīvesvietu (klienta faktisko adresi);

31.2. noskaidro papildu informāciju par klienta patieso labuma guvēju, iegūst un dokumentē pamatojošo informāciju par klienta patieso labuma guvēju un tā saikni ar klientu;

31.3. izvērtē, vai publiskos avotos pieejama negatīva informācija (adverse media) par klientu. Iestāde izvērtē informācijas ietekmi uz klientu un iestādes NILLTPF riska ievainojamību un, konstatējot paaugstinātu risku, iegūst iestādes valdes, ja tāda ir iecelta, locekļa vai augstākās pārvaldes institūcijas pārstāvja dokumentētu apstiprinājumu darījuma attiecību nodibināšanai ar šādu klientu un, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, nepieciešamajiem risku mazinošajiem pasākumiem;

31.4. ja klients vēlas nodibināt darījuma attiecības ar iestādi, kas atrodas valstī, kura nav saistīta ar tā personisko vai saimniecisko darbību, tad noskaidro šādas rīcības iemeslus. Iestāde nodrošina dokumentētu vērtējumu par klienta sniegtā skaidrojuma pamatotību;

31.5. pārliecinās, ka klientam ir licence vai speciāla atļauja, ja klienta deklarētā saimnieciskā vai personiskā darbība paredz šādas licences iegūšanu un ir saistīta ar paaugstināta riska nozari, kas ietekmē klienta riska novērtējumu. Ja klients sniedz finanšu pakalpojumus, tad iestāde pārliecinās, vai klients ir reģistrēts vai licencēts attiecīgajā kompetentajā iestādē;

31.6. pieprasa klientam, kas emitē vai ir tiesīgs emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus), uz sadarbības laiku nodot tā emitētās uzrādītāja akcijas iestādes drošā glabāšanā vai ne retāk kā reizi gadā iegūst citas iestādes apliecinājumu par klienta emitēto uzrādītāja akciju glabāšanu tajā, kā arī saņem klienta rakstveida apstiprinājumu tam, ka iestāde saņems no klienta rakstveida informāciju gadījumā, ja notiks klienta akciju papildu emisija.

32. Iestāde, veicot klienta padziļināto izpēti darījuma attiecību laikā, atbilstoši klientam piemītošajam NILLTPF riskam veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

32.1. pārbauda klienta veikto darījumu, izmantoto pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai;

32.2. iegūst papildu informāciju, lai pārliecinātos, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir attiecīgā klienta patiesais labuma guvējs;

32.3. noskaidro klienta esošo finanšu līdzekļu izcelsmi;

32.4. analizē klienta saimniecisko vai personisko darbību. Iestāde iegūst un dokumentē pierādījumus par klienta saistību ar faktisku saimniecisko darbību veicošu uzņēmumu un tā saistību ar klienta patieso labuma guvēju.

33. Ja iestāde konstatē, ka tās no valsts reģistriem un citiem avotiem iegūtā informācija nav pietiekama, lai pārliecinātos par šo noteikumu 32.1.–32.4. punktā minēto, tā pieprasa klientam paskaidrojumus vai nepieciešamo informāciju vai dokumentus, kā arī veic atkārtotu informācijas un dokumentu analīzi.

34. Pārbaudot klienta veikto darījumu, pakalpojumu un produktu atbilstību klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai, iestāde pārliecinās, vai:

34.1. klienta veiktie darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti ir ekonomiski pamatoti un vai darījumi būtiski nepārsniedz deklarēto apmēru, tai skaitā iegūst darījumus pamatojošu informāciju;

34.2. klienta darījumi, izmantotie pakalpojumi un produkti atbilst deklarētajai saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

34.3. klienta darījumi ar deklarētajiem un citiem darījumu partneriem nav pretrunā ar klienta saimniecisko darbību;

34.4. tās rīcībā ir darījumus ar galvenajiem klienta darījumu partneriem pamatojoša informācija, izvērtējot tās ticamību un dokumentējot izvērtējuma rezultātu.

35. Atbilstoši klientam piemītošajam NILLTPF riskam un ja pastāv šaubas, ka klienta norādītais vai iestādes noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs, iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākas šādas darbības:

35.1. iegūst papildu informāciju par patiesā labuma guvēja mantisko stāvokli;

35.2. noskaidro, kāda ir patiesā labuma guvēja saimnieciskā vai personiskā darbība vai iegūtā iepriekšējā profesionālā pieredze, izglītība u.tml., lai izvērtētu, vai tai ir saprotama saistība ar attiecīgā klienta saimniecisko darbību un finanšu darījumiem;

35.3. noskaidro, vai patiesā labuma guvēja vai citu juridisko personu, kurām tas ir patiesais labuma guvējs, saimnieciskā vai personiskā darbība atbilst vai ir saistīta ar iestādes klienta veikto saimniecisko darbību;

35.4. iegūst citu informāciju, kas liecina, ka persona, kura norādīta kā patiesais labuma guvējs, kontrolē klientu un gūst labumu no tā darbības, tai skaitā iestāde iegūst un dokumentē informāciju, kas raksturo finansiālo labumu, ja patiesais labuma guvējs tādu ir guvis no klienta darbības, kā arī vērtē šīs kontroles un gūtā labuma tiesisko pamatu;

35.5. iegūst klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas ir klienta patiesais labuma guvējs;

35.6. pārliecinās, vai nav mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem iestāde kā klienta, kas ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, patieso labuma guvēju ir noteikusi personu, kura ieņem amatu klienta augstākajā pārvaldes institūcijā.

36. Analizējot klienta saimniecisko vai personisko darbību un noskaidrojot klienta finanšu līdzekļu izcelsmi, iestāde:

36.1. aktualizē informāciju par klienta darījumos izmantoto naudas līdzekļu izcelsmi, ja tā nav tieši saistīta ar klienta saimniecisko darbību, un klienta saimniecisko vai personisko darbību raksturojošo informāciju;

36.2. iegūst informāciju vai, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, dokumentus, kas pamato klienta deklarēto saimniecisko vai personisko darbību vai naudas līdzekļu izcelsmi, tai skaitā klienta paskaidrojumus un dokumentus par darījumiem vai faktiem, kas ir bijuši par pamatu padziļinātās izpētes veikšanai;

36.3. pārliecinās par veikto darījumu atbilstību pieejamajai informācijai par klienta finanšu stāvokli (finanšu pārskatiem) un saimniecisko darbību. Ja iestādei nav pieejami klienta finanšu pārskati, tā noskaidro un dokumentē iemeslus, kas kavē šādu pārskatu iesniegšanu, un vērtē sniegtās informācijas ietekmi uz sadarbības ar klientu riska profilu. Analizējot klienta lielākos darījumus, iestāde sniedz vērtējumu par to atbilstību klienta saimnieciskās vai personiskās darbības veidam, apmēram un tirgū raksturīgajai saimnieciskajai darbībai;

36.4. lai mazinātu risku, noskaidro citus ar klientu saistītās grupas klientus un dokumentē katra grupas dalībnieka lomu tajā, un sniedz argumentētu slēdzienu par saistīto klientu grupas darbības, tai skaitā savstarpējo darījumu, tiesisko un ekonomisko būtību;

36.5. izvērtē nepieciešamību tikties ar klientu tā saimnieciskās darbības veikšanas vietā, lai pārliecinātos par klienta iepriekš sniegtās informācijas par patieso labuma guvēju un saimniecisko darbību atbilstību faktiskajai situācijai.

37. Ja iestāde konstatē ar klientu saistītu grupu un kādam no grupā ietilpstošajiem klientiem tiek piemērota padziļinātā izpēte, iestāde piemēro padziļināto izpēti klientiem, kas ietilpst ar klientu saistītā grupā, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iestādes specifiku un iestādes iekšējos normatīvos aktus.

38. Ja iestāde veic padziļināto izpēti, tā, ievērojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, veic padziļināto izpēti visai ar klientu saistītajai grupai, izvērtējot:

38.1. ar klientu saistītās grupas klientu lomu (ietekmi) grupā;

38.2. iepriekš veiktās grupas padziļinātās izpētes datumu un rezultātu;

38.3. neskaidrības vai nesakritības ar klienta grupas darbību kopumā.

39. Iestāde klienta padziļinātās izpētes lietā dokumentē izpētes gala secinājumus un tos pamatojošos argumentus.

40. Lai konstatētu, ka jāpiemēro NILLTPFN likumā noteiktais aizliegums sadarbībai ar čaulas veidojumiem, ņemot vērā NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punkta "a" apakšpunktā noteikto pazīmi, un iegūtu dokumentāru informāciju, kas pierāda saimnieciskās darbības vai ekonomiskās vērtības esamību, NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde iegūst vismaz tādu informāciju un dokumentus, kas minēti vienā vai vairākos šā punkta apakšpunktos, ciktāl tas ir pietiekami, lai gūtu pārliecību, ka juridiskā persona nav čaulas veidojums pēc minētās pazīmes. Iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, no juridiskām personām, kas atbilstoši riska izvērtējumam varētu atbilst čaulas veidojuma pazīmēm, iegūst un izvērtē vismaz:

40.1. informāciju un dokumentus, kas pietiekami izskaidro juridiskās personas biznesa modeli;

40.2. neatkarīga ārējā auditora auditētu juridiskās personas gada finanšu pārskatu, no kura var gūt pietiekamu izpratni par juridiskās personas veiktajiem darījumiem un noskaidrot, vai peļņa atbilst juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un darījumu apmēram;

40.3. informāciju un dokumentus, kas apliecina preču un pakalpojumu reālo apriti juridiskās personas īstenotās saimnieciskās darbības ietvaros. Ja juridiskās personas darbība, ņemot vērā tās dibināšanas mērķi, nav saistīta ar preču un pakalpojumu apriti, tad iegūst informāciju un dokumentus, kas apliecina un raksturo juridiskās personas darbības atbilstību tās dibināšanas mērķim (piemēram, tikai aktīva turēšana atbilstoši biznesa modelim);

40.4. informāciju un dokumentus par juridiskās personas galvenajiem sadarbības partneriem, kas apliecina sadarbības partneru faktisko saimniecisko darbību;

40.5. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona veic nodokļu nomaksu, (nodokļu deklarācija), ja normatīvie akti nosaka pienākumu maksāt nodokļus konkrētajā situācijā;

40.6. informāciju un dokumentus, kas apliecina, ka juridiskā persona uz līguma pamata ir piesaistījusi citas personas (piemēram, darbinieki, ārpakalpojuma sniedzēji), kuras faktiski organizē un izpilda uzdevumus, kas attiecas uz juridiskās personas saimniecisko darbību, pārliecinoties par pienākumu atbilstību juridiskās personas saimnieciskajai darbībai un darījumu apmēram.

41. NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde uztur aktuālu informāciju par iestādes klientiem – čaulas veidojumiem, norādot šādu informāciju:

41.1. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, nosaukums;

41.2. NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punktā minētā pazīme vai pazīmes, kurām atbilst čaulas veidojums;

41.3. datums, ar kuru juridiskā persona atzīta par čaulas veidojumu;

41.4. datums, kad uzsākta sadarbība ar juridisko personu, kas atzīta par čaulas veidojumu;

41.5. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, rezidences valsts;

41.6. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

41.7. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, patiesā labuma guvēja rezidences valsts;

41.8. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja vārds un uzvārds, dzimšanas gads, identifikācijas dokuments;

41.9. juridiskās personas, kas atzīta par čaulas veidojumu, pārstāvja rezidences valsts.

42. NILLTPFN likuma 21.1 pantā minētā iestāde, izmantojot uz riska izvērtējumu balstītu pieeju, iegūst informāciju par juridisko personu, kurām iestāde ir konstatējusi paaugstinātu risku, galvenajiem sadarbības partneriem – čaulas veidojumiem, kas atbilst NILLTPFN likuma 1. panta 15.1 punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajām pazīmēm. Ja iestādes klientam ir šādi sadarbības partneri, tā veic juridiskās personas, kurai piemīt paaugstināts risks, papildu izpēti, lai pēc iespējas novērstu risku, ka juridiskā persona, kurai piemīt paaugstināts risks, darbojas tādu čaulas veidojumu interesēs, kuru apkalpošana saskaņā ar NILLTPFN likumu ir aizliegta.

4. Pastiprinātās uzraudzības prasības

43. Iestāde klientam, kuram tiek veikti padziļinātās izpētes pasākumi, atbilstoši klientam piemītošajam NILLTPF riskam lemj par pastiprinātās uzraudzības piemērošanu, kas ietver viena vai vairāku šādu risku mazinošo pasākumu noteikšanu, lai saglabātu nepieciešamo klienta darbības pārzināšanu un pietiekamu kontroli pār klienta veiktajiem darījumiem:

43.1. darījumu izpilde vienīgi pēc darījumus pamatojošo dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, kas tiek dokumentēta;

43.2. darījumu izpilde tikai ar atbilstoši pilnvarota iestādes darbinieka vai iestādes augstākā līmeņa amatpersonas piekrišanu;

43.3. turpmāko pakalpojumu sniegšanas un produktu piedāvāšanas ierobežojumu noteikšana (piemēram, nosakot konkrēta pakalpojuma ietvaros veicama darījuma apmēra limitus, atļaujot tikai noteikta veida darījumus vai maksājumus, atļaujot tikai darījumus uz noteiktām valstīm vai ar noteiktiem sadarbības partneriem), kas neattiecas uz atturēšanās no darījuma veikšanas kārtību;

43.4. kritēriju, kuriem iestājoties tiek veikta klienta darījumu izvērtēšana atbilstoši kritērija būtībai, noteikšana, tai skaitā, pamatojot, ka noteiktie kritēriji ir pietiekami konkrētā klienta darījumiem piemītošo risku mazināšanai;

43.5. darījumu uzraudzības nodrošināšana tiešsaistē pirms to izpildes (real time monitoring).

44. Pastiprināto uzraudzību klienta darījumiem var piemērot līdz brīdim, kad iestāde ir ieguvusi klienta padziļinātās izpētes veikšanai nepieciešamo informāciju vai ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt darījuma attiecības ar klientu, kā arī līdz faktiskai konta slēgšanai.

45. Ja iestāde atbilstoši klientam piemītošajam riskam uzskata par nepieciešamu, tā var piemērot klientam pastiprinātās uzraudzības ierobežojumus visā darījuma attiecību laikā vai veicot gadījuma rakstura darījumu.

5. Informācijas tehnoloģiju risinājumi NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldībai

46. Lai nodrošinātu procesu automatizāciju un efektivizāciju, iestāde nodrošina atbilstošus informācijas tehnoloģiju risinājumus NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldībai.

47. Kredītiestāde nodrošina:

47.1. automatizētus informācijas tehnoloģiju risinājumus klienta informācijas apstrādei (obligātie lauki, sadarbības ar klientu vēstures informācijas pieejamība, savstarpēji saistītu klientu grupas identifikatori) un iespējamo kļūdu mazināšanai, brīdinājumu sagatavošanu, ja nepieciešams atjaunot klienta informāciju;

47.2. automatizētu klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības un attiecīga brīdinājuma un klienta izpētes statusa izveidošanu, ja klienta riska skaitliskais novērtējums pārsniedz kredītiestādes noteiktu robežlielumu vai konstatēti citi apstākļi, kuriem iestājoties kredītiestāde veic klienta padziļināto izpēti;

47.3. automatizētu kontroli pār padziļinātās izpētes pasākumu savlaicīgu izpildi un brīdinājumu sagatavošanu termiņu kavējuma gadījumā;

47.4. automatizētu darījumu uzraudzību, izmantojot scenārijus, lai identificētu aizdomīgus darījumus, kas var liecināt par NILLTPF risku un sankciju risku, un attiecīgu brīdinājumu izveidošanu, ja iestājas scenārija kritēriji (konstatēti riska faktori);

47.5. automatizētu maksājumu informācijas (tostarp maksājuma mērķa) pārbaudi pret sankciju sarakstiem un darījumu apturēšanu vai bloķēšanu sakritības gadījumā;

47.6. automatizētu klientu un to patieso labuma guvēju, pilnvaroto personu un dalībnieku pārbaudi pret sankciju, politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu vai ar politiski nozīmīgām personām cieši saistītu personu sarakstiem pirms darījuma attiecību uzsākšanas un regulāri vismaz reizi dienā darījuma attiecību laikā un attiecīgu brīdinājumu izveidošanu, ja tiek identificēta sakritība;

47.7. automatizētu klientu un to patieso labuma guvēju, pilnvaroto personu un dalībnieku pārbaudi pret speciālajiem sarakstiem atbilstoši iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai regularitātei un apjomam;

47.8. iespēju definēt dažādas piekļuves tiesības informācijas tehnoloģiju sistēmas uzstādījumu veikšanai, izveidoto brīdinājumu izvērtēšanai un kvalitātes pārbaudes veikšanai;

47.9. automatizētu auditācijas datu ierakstīšanu un saglabāšanu par veiktajiem iestatījumiem un veiktajām darbībām, tai skaitā pēc attiecīgās darbības veikšanas.

48. Kredītiestāde atbilstoši riska līmenim testē un dokumentē informācijas tehnoloģiju sistēmu NILLTPF riska un sankciju riska pārvaldīšanai efektivitāti un nepieciešamības gadījumā ievieš uzlabojumus.

6. Noslēguma jautājumi

49. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada 21. augusta normatīvie noteikumi Nr. 135 "Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi" zaudē spēku 2021. gada 1. februārī.

50. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016. gada 28. decembra normatīvie noteikumi Nr. 219 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvie noteikumi" zaudē spēku 2021. gada 1. februārī.

51. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Noteikumu prasību ievērošanai nepieciešamās izmaiņas iekšējās kontroles sistēmā iestāde ievieš līdz 2021. gada 1. augustam. Pārejas periodā, līdz iestāde pilnveido tās iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, iestāde piemēro šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto noteikumu prasības.

52. Noteikumu prasību ieviešanu pēc pārejas perioda beigām iestāde saskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības tiesību normām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgajām pamatnostādnēm Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveides .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 5Pieņemts: 12.01.2021.Stājas spēkā: 01.02.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 11, 18.01.2021. OP numurs: 2021/11.10
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
320289
01.02.2021
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)