1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests:

1.1.1. izsniedz, pārreģistrē un anulē nodrošinājuma apliecību;

1.1.2. aptur un atjauno nodrošinājuma apliecības darbību;

1.1.3. atsaka izsniegt vai pārreģistrēt nodrošinājuma apliecību;

1.1.4. piešķir vai atceļ vispārējā nodrošinājuma samazinājumu;

1.1.5. administrē, dzēš, novirza nodokļu parādu segšanai vai atdod nodrošinājumus;

1.1.6. piešķir vai anulē nodrošinātāja statusu;

1.2. atvieglojumus nodrošinājuma reģistrēšanai, kā arī kārtību, kādā atbrīvo no nodrošinājuma iesniegšanas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. nodrošinātājs – persona, kura ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā, un persona, kura par nodrošinājumu izmanto drošības naudu;

2.2. vispārējā nodrošinājuma apmērs – iespējamais akcīzes nodokļa (turpmāk – nodoklis) parāds, kas aprēķināts par taksācijas periodu, kurā paredzēts veikt darbības ar akcīzes precēm, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu;

2.3. iesniedzamais vispārējais nodrošinājums – vispārējā nodrošinājuma apmēra daļa, kuras apmaksu garantē ar saistību izpildes apdrošināšanas polisi, kredītiestādes galvojumu vai drošības naudu;

2.4. nodrošinājuma dzēšana – nodrošinājuma atbrīvošana no uzņemto saistību izpildes.

(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 263)

3. Iespējamais nodokļa parāds šo noteikumu izpratnē ir šo noteikumu 27.¹, 29., 29.¹, 29.², 31. vai 42. punktā ​​​​​​​minētajā kārtībā aprēķinātais nodoklis.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

4. Nodrošinājumu iesniedz un reģistrē atsevišķi apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, reģistrēta nosūtītāja, sertificēta saņēmēja, īslaicīgi sertificēta saņēmēja, citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā darbībai, nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai un personas darbībai likuma "Par akcīzes nodokli" (turpmāk – likums) 23. panta septiņpadsmitajā daļā  un 26. panta desmitajā daļā noteiktajā gadījumā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

4.¹ Persona, kas akcīzes preces saņem, lai tās izmantotu savām vajadzībām, prezentācijai vai izstādei saskaņā ar likuma 9.³ panta otrās daļas 3. punktu, iesniedz vienreizējo nodrošinājumu īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

5. Nodrošinājums nav jāiesniedz mazajai alkoholisko dzērienu darītavai, kuras saražotā vīna, raudzēto dzērienu vai starpproduktu kopējais apjoms nepārsniedz 1000 litru kalendāra gadā un kuras speciālajā atļaujā (licencē) tas ir īpaši norādīts, izņemot gadījumu, ja mazā alkoholisko dzērienu darītava saražoto vīnu, raudzētos dzērienus vai starpproduktus pārvieto, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

6. Nodrošinājums nav jāiesniedz:

6.1. par naftas produktu (degvielas) apjomu, ko komersants deklarē un faktiski uzglabā kā naftas produktu (degvielas) drošības rezervi savā akcīzes preču noliktavā saskaņā ar noslēgto līgumu;

6.2. par denaturētā spirta apjomu, kas denaturēts ar Komisijas 1993. gada 22. novembra Regulas (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpēju atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa pielikuma I sadaļā minētajām denaturēšanas vielām norādītajā daudzumā.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 263)

7. Ja akcīzes preces nosūta (pārvieto), piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, izmanto nosūtītāja iesniegto vispārējo nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda. Pārvietojot akcīzes preces atliktās nodokļa maksāšanas režīmā Latvijas Republikas teritorijā:

7.1. komersanti, kuriem saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, izmanto iesniegto vispārējo nodrošinājumu atbilstoši piešķirtajam samazinājumam;

7.2. mazās alkoholisko dzērienu darītavas un komersanti, kuriem piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 34. punktu, izmanto vispārējo nodrošinājumu, un tam piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 263)

7.¹ Ja naftas produktus pārvieto pa jūru, kā arī ja pārvieto biodegvielu, piemērojot atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, piemēro 99 procentu samazinājumu no iespējamā nodokļa parāda visā pārvadājuma laikā.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

8. Ja reģistrēts nosūtītājs ieved Latvijas Republikā akcīzes preces no ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, vai no teritorijām, kuras minētas likuma 2. panta 3.¹ daļā, pārvietošanai uz komercdarbības vietu, kas norādīta tam izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, tas ir tiesīgs neiesniegt atsevišķu nodrošinājumu reģistrēta nosūtītāja darbībai, ja akcīzes preču pārvietošanai izmanto apstiprināta noliktavas turētāja nodrošinājumu.

9. Nodrošinājuma iesniegšanu un reģistrāciju apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta nodrošinājuma apliecība.

10. Nodrošinājuma apliecību var izmantot tikai tas nodokļa maksātājs, kuram tā izsniegta. Nodrošinājuma apliecības saņēmējs nav tiesīgs to nodot citai personai.

11. Ja nodrošinājuma iesniedzējam ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība vienam komercdarbības veidam ar vairākiem akcīzes preču veidiem, nodrošinājuma iesniedzējs nodrošinājumu var izmantot visiem akcīzes preču veidiem kopējās nodrošinājuma summas ietvaros.

12. Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

12.¹ Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību, sertificēts saņēmējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1.¹ pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

12.² Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vispārējā nodrošinājuma apliecību, citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā vai nodokļa maksātāja pārstāvis iesniedz iesniegumu, kurā norāda nodokļu maksātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi un vispārējā nodrošinājuma summu. Ja nodokļa maksātāja pārstāvis par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

13. Vispārējā nodrošinājuma apliecību (2. pielikums) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādīto termiņu. Nodrošinājuma apliecības maksimālais izmantošanas laikposms ir 12 mēneši no tās spēkā stāšanās dienas. Ja iemaksāta drošības nauda un nodrošinājuma iesniedzējam nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 30., 34. un 34.¹ punktu, vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

14. Ja mainās vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādītā informācija, nodrošinājuma iesniedzējs 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo nosacījumu iestāšanās iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1. vai 1.¹ pielikumu vispārējā nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijai.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

15. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

15.1. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda);

15.2. nodrošinājuma iesniedzējam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir anulēta par šo noteikumu pārkāpumiem;

15.3. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir sodīta ar naudas sodu vismaz 1430 euro apmērā par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.4. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai par nodrošinājuma iesniedzēju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana un piemērota soda nauda vismaz 1430 euro apmērā.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130)

15.¹ Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību atbilstoši šo noteikumu 34. punktā minētajiem nosacījumiem, ja:

15.¹1. nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti);

15.¹2. nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vispārējā nodrošinājuma apliecība ir bijusi anulēta vai tās darbība bijusi apturēta par šo noteikumu pārkāpumiem;

15.¹3. nodrošinājuma iesniedzējam divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai speciālā atļauja (licence) ir bijusi anulēta vai tās darbība bijusi apturēta par akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.¹4. nodrošinājuma iesniedzējs vai tā izpildinstitūcijas persona, kurai ir tiesības pārstāvēt nodrošinājuma iesniedzēju, gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai ir sodīta ar naudas sodu par nodrošinājuma piemērošanas vai izmantošanas pārkāpumiem vai akcīzes preču aprites pārkāpumiem;

15.¹5. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai par nodrošinājuma iesniedzēju ir pieņemts lēmums, ar kuru konstatēta nodokļa aprēķināšanas kārtības pārkāpšana, un piemērota soda nauda;

15.¹6. nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nav ievērojis akcīzes nodokli reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktos nodokļa samaksas termiņus;

15.¹7. nodrošinājuma iesniedzējs katrā no iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nav samaksājis Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vismaz 500 000 euro apmērā.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

16. Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

16.1. vispārējais nodrošinājums nav iesniegts vai iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir mazāks par šo noteikumu 32. vai 33. punktā minēto iesniegtā vispārējā nodrošinājuma lielumu;

16.2. iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu izsniegusi persona, kura nav ieguvusi nodrošinātāja statusu šo noteikumu VI nodaļā minētajā kārtībā;

16.3. nodrošinājuma iesniedzējs gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir sodīts par nepatiesas informācijas sniegšanu nodrošinājuma izmantošanas jomā;

16.4. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, reģistrēta nosūtītāja vai sertificēta saņēmēja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējam nav atbilstošas speciālās atļaujas (licences), izņemot tādu sertificētu saņēmēju, kurš saņēmis lietotāja atļauju vai plāno saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav nepieciešama speciālā atļauja (licence); 

16.5. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā darbībai vai nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai un nodrošinājuma iesniedzējs nav reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs.

(Grozīts ar MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96; MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 263)

17. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus, ja:

17.1. minētajai personai ir nodokļa parāds, kas pārsniedz 150 euro (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda);

17.2. minētā persona nav samaksājusi naudas sodu, kas piemērots par šo noteikumu pārkāpumiem;

17.3. minētā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā nodokļa deklarāciju, pārskatu par akcīzes preču apriti vai pārskatu par nodokļa marku apriti;

17.4. minētā persona nav ievērojusi šo noteikumu 14. vai 39. punktā minētās prasības;

17.5. pārsniegts vispārējā nodrošinājuma apmērs;

17.6. pārsniegts iesniegtais vispārējais nodrošinājums gadījumos, kad piemērots nodrošinājuma samazinājums saskaņā ar šo noteikumu 30., 34., 34.¹ vai 35. punktu.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130; MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96)

18. Valsts ieņēmumu dienests aptur vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību uz laiku līdz 90 dienām, uzliekot nodrošinājuma iesniedzējam pienākumu palielināt iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu līdz nepieciešamajam apmēram, ja nodrošinājums daļēji vai pilnībā ir izmantots nesamaksātā nodokļa samaksai vai ir neatbilstošs nodrošinājuma iesniedzēja faktiskajai darbībai.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

19. Nodrošinājuma iesniedzējam laikposmā, kurā nodrošinājuma apliecības darbība ir apturēta, aizliegts veikt darbības ar akcīzes precēm, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu.

20. Valsts ieņēmumu dienests var atcelt nodrošinājuma samazinājumu, ja personai ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda).

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

20.¹ Valsts ieņēmumu dienests atceļ nodrošinājuma samazinājumu, kas piemērots saskaņā ar šo noteikumu 34.¹ punktā minētajiem nosacījumiem, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir atcelts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

21. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tās personas iesniegumu, kurai apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, piecu darbdienu laikā no dienas, kad tas ir pārliecinājies, ka ir novērsti šo noteikumu 17. un 18. punktā minētie pārkāpumi, atjauno vispārējā nodrošinājuma apliecības darbību.

22. Valsts ieņēmumu dienests var anulēt vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

22.1. nodrošinājuma iesniedzējs ir sniedzis Valsts ieņēmumu dienestam nepatiesu informāciju, kas saistīta ar nodrošinājuma izlietojumu;

22.2. nodrošinājuma iesniedzējs pēc atkārtota uzaicinājuma nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā vai pēc atkārtota uzaicinājuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus vai informāciju.

(Grozīts ar MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96)

23. Valsts ieņēmumu dienests anulē vispārējā nodrošinājuma apliecību, ja:

23.1. nodrošinājuma iesniedzējs nav ievērojis šo noteikumu 19. punktā minētās prasības;

23.2. nodrošinājuma iesniedzējs, kuram apturēta vispārējā nodrošinājuma apliecības darbība, nav novērsis šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos pārkāpumus;

23.3. iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir paredzēts apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai, bet nodrošinājuma iesniedzējam atbilstošā speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir zaudējusi spēku;

23.4. nodrošinājuma iesniedzējam nav saistību izpildes apdrošināšanas polises vai kredītiestādes galvojuma;

23.5. nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis iesniegumu par vispārējā nodrošinājuma apliecības anulēšanu saskaņā ar šo noteikumu 1. vai 1.¹ pielikumu​​​.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130; MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96)

24. Ja vispārējā nodrošinājuma apliecība anulēta saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunktu, Valsts ieņēmumu dienests iesniegto nodrošinājumu izmanto personas iespējamā nodokļa parāda samaksas nodrošināšanai un pārreģistrē iesniegto vispārējo nodrošinājumu personas darbībai uz laiku līdz nākamā mēneša divdesmit trešajam datumam pēc taksācijas perioda beigām, kurā atbilstošā speciālā atļauja (licence) ir zaudējusi spēku vai anulēta, nepiemērojot nodrošinājuma samazinājumu. Ja pārreģistrētais nodrošinājums nav pietiekams, persona iesniedz papildu nodrošinājumu 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

25. Vispārējā nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšana, pārreģistrācija vai darbības apturēšana neatbrīvo nodrošinātāju un nodrošinājuma iesniedzēju no nodrošinājuma saistībām, ko tie uzņēmušies nodrošinājuma apliecības darbības laikā.

26. Vispārējā nodrošinājuma apmēru nosaka nodrošinājuma iesniedzējs. Minētā persona ir atbildīga par to, lai vispārējā nodrošinājuma apmērs būtu aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 29., 29.¹, 29.²  un 31. punktam un pastāvīgi tiktu veikta tā izlietojuma uzskaite.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

27. Vispārējā nodrošinājuma apmērs apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā, bet ne mazāks par šo noteikumu 32. un 33. punktā ​​​​​​​minēto attiecīgajam akcīzes preces veidam noteikto lielumu.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

27.¹ Vispārējā nodrošinājuma apmērs sertificētam saņēmējam, citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvim ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, kas var rasties taksācijas periodā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

28. Ja nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz vispārējo nodrošinājumu, kas paredzēts vairākiem akcīzes preču veidiem, piemēro lielāko attiecīgā akcīzes preču veida vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu.

29. Vispārējā nodrošinājuma apmēru apstiprināta noliktavas turētāja darbībai aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.1. šo noteikumu 31.1., 31.2. un 31.4. apakšpunktā minētos lielumus;

29.2. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.3. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras uzglabā akcīzes preču noliktavā vai ar kurām akcīzes preču noliktavā veic citas likumā noteiktās darbības atliktās nodokļa maksāšanas režīmā;

29.4. aprēķināto nodokli par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

29.¹ Vispārējā nodrošinājuma apmēru reģistrēta saņēmēja darbībai  aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.¹1. aprēķināto nodokli par reģistrēta saņēmēja darbības vietā saņemtajām akcīzes precēm no to saņemšanas brīža līdz brīdim, kad nodoklis  par tām  ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.¹2. nodokļa parādu (tajā skaitā par patēriņam nodotajām akcīzes precēm aprēķināto nodokli, kura samaksas termiņš nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināts vai pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi);

29.¹3. aprēķināto nodokli par saņemtajām, bet neizmantotajām nodokļa markām.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

29.² Vispārējā nodrošinājuma apmēru sertificēta saņēmēja darbībai  aprēķina, summējot šādus lielumus:

29.²1. aprēķināto nodokli par akcīzes precēm, kuras pārvieto no brīža, kad likuma 26. panta septītajā daļā minētais elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments ir akceptēts datorizētajā sistēmā (ar nodokļa markām marķējamo preču gadījumā – no brīža, kad saņemtas akcīzes nodokļa markas), līdz brīdim, kad nodoklis  par saņemtajām akcīzes precēm  ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas, vai kad datorizētajā sistēmā ir iesniegta informācija, ka elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments ir novirzīts, lai nogādātu preces atpakaļ sertificētajam nosūtītājam, vai manuāli noslēgts;

29.²2. aprēķināto nodokli par akcīzes preču zudumiem to pārvietošanas laikā līdz brīdim, kad nodoklis ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas;

29.²3. nodokļa parādu (tajā skaitā par aprēķināto nodokli, kura samaksas termiņš nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināts vai par kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi).

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

30. Apstiprinātam noliktavas turētājam (izņemot mazās alkoholisko dzērienu darītavas un šo noteikumu 33. punktā minētos apstiprinātos noliktavas turētājus) ir tiesības saņemt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu ne vairāk kā 90 procentu apmērā no vispārējā nodrošinājuma apmēra saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā  minētajiem kritērijiem, bet iesniedzamais vispārējais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par šo noteikumu 32. punktā minēto minimālo lielumu. Valsts ieņēmumu dienests var nepiešķirt iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu, ja:

30.1. personai ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda);

30.2. personai pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vismaz divus gadus pēc kārtas nav bijis speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem vai reģistrēta saņēmēja darbībai;

30.3. persona divu gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai vismaz deviņus mēnešus gadā nav veikusi darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem, kas atļautas speciālajā atļaujā (licencē) apstiprināta noliktavas turētāja vai reģistrēta saņēmēja darbībai.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

31. Komersantiem, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu piešķirts nodrošinājuma samazinājums, iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu veido šādu lielumu summa:

31.1. nodokļa parāds (tajā skaitā par patēriņam nodotajām akcīzes precēm aprēķinātais nodoklis, kura samaksas termiņš nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināts vai pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi);

31.2. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, no brīža, kad:

31.2.1. likuma 25. panta devītajā daļā minētais elektroniskais administratīvais dokuments ir akceptēts datorizētajā sistēmā, līdz brīdim, kad datorizētajā sistēmā ir iesniegts saņemšanas apliecinājums vai elektroniskais administratīvais dokuments ir anulēts, vai ir samaksāts nodoklis par pārvietotajām akcīzes precēm, kas nav piegādātas (tajā skaitā par zudumiem);

31.2.2. preces, uz kurām neattiecas likuma 25. panta devītajā daļā minētais elektroniskais administratīvais dokuments, izvestas no akcīzes preču noliktavas, līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegti dokumenti, kas apliecina, ka šīs preces atbilst likuma 25. panta piecpadsmitās daļas nosacījumiem, vai ir samaksāts nodoklis par pārvietotajām akcīzes precēm, kas nav piegādātas (tajā skaitā par zudumiem);

31.3. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm, kas taksācijas periodā nodotas patēriņam Latvijas Republikā, no brīža, kad akcīzes preces nodod patēriņam, līdz brīdim, kad nodoklis par tām ir samaksāts vai tās saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no nodokļa maksāšanas (neattiecas uz komersantiem, kuriem ne mazāk kā trīs gadus pēc kārtas ir speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem ir samazināts iesniedzamais vispārējā nodrošinājuma apmērs);

31.4. aprēķinātais nodoklis par akcīzes precēm citos likumā noteiktajos gadījumos, tajā skaitā par akcīzes preču noliktavā patērētajām akcīzes precēm un zudumiem.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā, kas grozīta ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 263)

32. Iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ir šāds:

32.1. darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem – 15 000 euro;

32.2. darbībām tikai ar alu, kuru ražo patstāvīgā mazā alus darītavā, – 1500 euro;

32.3. darbībām mazajās alkoholisko dzērienu darītavās – 800 euro;

32.4. darbībām ar tabakas izstrādājumiem – 500 000 euro;

32.5. darbībām ar naftas produktiem – 200 000 euro;

32.6. darbībām ar naftas produktiem, kuru saņemtais daudzums kalendāra gada laikā nepārsniedz 3 000 000 litru, – 71 000 euro;

32.7. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem – 20 000 euro;

32.8. darbībām tikai ar naftas gāzēm vai pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem, ja attiecīgos naftas produktus piegādā personām, kuras tos izmanto par kurināmo vai gāzes krāsnīs un citās iekārtās, nevis par degvielu, vai darbībām tikai ar degvieleļļu, kuras kolorimetriskais indekss ir 2,0 vai lielāks vai kinemātiskā viskozitāte 50 °C ir 25 mm²/s vai lielāka, tās aizstājējproduktiem un komponentiem – 10 000 euro;

32.9. darbībām tikai ar biodegvielu, ja biodegvielu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, – 30 000 euro;

32.10. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kurus izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, – 10 000 euro;

32.11. darbībām tikai ar tādiem naftas produktiem, kuriem Latvijas Republikā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā absolūtā spirta saturs veido 70–85 tilpumprocentus (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma, ja veic minēto produktu uzglabāšanu, ražošanu, sajaukšanu, apstrādi vai pārstrādi, – 3000 euro;

32.12. darbībām tikai ar nodokli neapliekamu produktu (izņemot naftas produktus) pārstrādes rezultātā iegūtiem galaproduktiem, kuri izmantojami par degvielu vai kurināmo, – 3000 euro;

32.13. darbībām tikai ar tabakas lapām, smēķējamo tabaku, cigāriem, cigarillām, karsējamo tabaku vai augu smēķēšanas produktiem vai tikai tādām darbībām ar tabakas izstrādājumiem, kurām piemēro likumā noteiktos atbrīvojumus no nodokļa, vai darbībām beznodokļu tirdzniecības veikalā – 15 000 euro.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

33. Apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā vai attiecībā uz kuru nav konstatēti šo noteikumu 15.¹ punktā minētie gadījumi, reģistrētam saņēmējam un reģistrētam nosūtītājam iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums ir 50 procentu no šo noteikumu 32. punktā minētā lieluma.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

34. Apstiprinātam noliktavas turētājam, attiecībā uz kuru nav konstatēti šo noteikumu 15.¹ punktā minētie gadījumi, iesniedzamais vispārējais nodrošinājums ir 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda, kas aprēķināts par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (izņemot šo noteikumu 7.2. apakšpunktā un 7.¹ punktā minēto gadījumu), un nodokļa parāda (tajā skaitā nodokļa parāda, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi). Par pārējām darbībām un nodokļa parādu, kura maksājumu samaksas termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, apstiprināts noliktavas turētājs nosaka nepieciešamo nodrošinājuma apmēru, un tam ir piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

34.¹ Komersantam, kuram piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā un kurš veic apstiprināta noliktavas turētāja darbību, iesniedzamais vispārējais nodrošinājums ir 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda, kas aprēķināts par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (izņemot šo noteikumu 7.2. apakšpunktā un 7.¹ punktā minēto gadījumu), un nodokļa parāda (tajā skaitā nodokļa parāda, kura samaksas termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi). Par pārējām darbībām minētais komersants nosaka nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apmēru, un tam ir piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā, ja:

34.¹ 1. attiecībā uz nodrošinājuma iesniedzēju nav konstatēti šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētie gadījumi;

34.¹ 2. gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai vai pārreģistrācijai nodrošinājuma iesniedzējs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas, nodokļa deklarācijas, pārskatus par akcīzes preču apriti un pārskatus par nodokļa marku apriti.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

35. Mazajai alkoholisko dzērienu darītavai iesniedzamais vispārējais nodrošinājums ir 100 procentu apmērā no iespējamā nodokļa parāda, kas aprēķināts par akcīzes precēm, kuras pārvieto atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (izņemot šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minēto gadījumu), par taksācijas periodā patēriņam nodotajām akcīzes precēm un nodokļa parādu. Par pārējām darbībām un nodokļa parādu, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi nodokļus reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi, minētais komersants nosaka nepieciešamo vispārējā nodrošinājuma apmēru, un tam ir piemērojams samazinājums 100 procentu apmērā, ja attiecībā uz nodrošinājuma iesniedzēju nav konstatēti šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētie gadījumi.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

36. Ja mazā alkoholisko dzērienu darītava neatbilst šo noteikumu 15.1., 15.2. vai 15.4. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, piemēro šajos noteikumos minēto vispārējo nodrošinājuma noteikšanas kārtību.

37. Nodrošinājuma iesniedzējam, kuram ir atcelts piemērotais iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājums, Valsts ieņēmumu dienests gada laikā no atcelšanas dienas nav tiesīgs piemērot iesniedzamā vispārējā nodrošinājuma samazinājumu.

38. Nodrošinājuma iesniedzējs ne vēlāk kā ar dienu, kad iespējamā nodokļa parāda summa, kas aprēķināta šo noteikumu 31. punktā minētajā kārtībā, pārsniedz iesniegto vispārējo nodrošinājumu, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz dienai, kad izsniegta vai pārreģistrēta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar pietiekamu iesniedzamo vispārējo nodrošinājumu.

39. Nodrošinājuma iesniedzējs ne vēlāk kā ar dienu, kad iespējamais nodokļa parāds pārsniedz vispārējā nodrošinājuma apliecībā norādīto vispārējā nodrošinājuma apmēru, neveic darbības, kas var radīt iespējamā nodokļa parāda pieaugumu, līdz dienai, kad izsniegta vai pārreģistrēta vispārējā nodrošinājuma apliecība ar pietiekamu tajā norādīto vispārējā nodrošinājuma apmēru.

40. Nodrošinājuma iesniedzējs nākamās darbdienas laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas sniedz pieprasīto informāciju par nodrošinājuma izlietojumu.

41. Vienreizējā nodrošinājuma lielumu iespējamā nodokļa parāda segšanai nosaka nodrošinājuma iesniedzējs, kurš ir atbildīgs par to, lai vienreizējais nodrošinājums segtu iespējamo nodokļa parādu.

42. Vienreizējā nodrošinājuma lielums ir 100 procentu no iespējamā nodokļa parāda, viena darījuma ietvaros pārvietojot akcīzes preces.

43. Ja akcīzes preču saņemšanai ir reģistrēts vienreizējais nodrošinājums, šo akcīzes preču marķēšanai paredzēto nodokļa marku saņemšanai vienreizējais nodrošinājums nav nepieciešams.

44. Lai saņemtu vai pārreģistrētu vienreizējā nodrošinājuma apliecību īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un, ja par nodrošinājumu iesniedz saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu, pievieno attiecīgo polisi vai galvojumu ar nodrošinātāja drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

44.¹ Lai saņemtu, pārreģistrētu vai anulētu vienreizējā nodrošinājuma apliecību īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai, nodrošinājuma iesniedzējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un:

44.¹1. ja ir zināms citas dalībvalsts sertificēts nosūtītājs, iesniegumā norāda sertificēta nosūtītāja akcīzes identifikācijas numuru;

44.¹2. ja nav zināms citas dalībvalsts sertificēts nosūtītājs, sertificēta nosūtītāja akcīzes identifikācijas numuru paziņo Valsts ieņēmumu dienestam, tiklīdz tas kļūst zināms.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

45. Vienreizējā nodrošinājuma apliecību (5. pielikums) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz uz diviem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130)

46. Lai dzēstu nodrošinājumu īslaicīgi reģistrēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja darbībai, nodrošinājuma iesniedzējs izpilda ar nodrošinājumu uzņemtās saistības – iesniedz nodokļa deklarāciju un samaksā nodokli, bet īslaicīgi reģistrēts saņēmējs iesniedz iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. punktu.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

46.¹ Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja attiecīga iesnieguma saņemšanas pārskaita vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu ar nodrošinājumu uzņemto nodokļa saistību izpildei.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

47. Valsts ieņēmumu dienests var neizsniegt vai nepārreģistrēt vienreizējā nodrošinājuma apliecību, ja nodrošinājuma iesniedzējam ir nodokļa parāds (izņemot gadījumus, ja attiecīgo maksājumu samaksas termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļa parāda saistības pilda).

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130)

48. Valsts ieņēmumu dienests neizsniedz vai nepārreģistrē vienreizējā nodrošinājuma apliecību, ja:

48.1. nodrošinājums nav iesniegts vai šo noteikumu 42. punktā minētā nodrošinājuma lielums ir mazāks par iesniegumā norādīto nodokļa summu;

48.2. nav dzēstas iepriekšējās ar nodrošinājumu uzņemtās saistības;

48.3. persona, kas ir izsniegusi nodrošinājumu, nav ieguvusi nodrošinātāja statusu vai ir zaudējusi to.

(Grozīts ar MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96)

49. Valsts ieņēmumu dienests anulē vienreizējā nodrošinājuma apliecību īslaicīgi reģistrēta saņēmēja darbībai, ja saņemts iesniegums saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. punktu.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

50. Valsts ieņēmumu dienests var izsniegt vairākas vienreizējā nodrošinājuma apliecības vienlaikus, ja kopējā nodokļa summa nepārsniedz iesniegto nodrošinājumu.

51. Ja nodrošinājuma iesniedzējs par nodrošinājumu vēlas izmantot drošības naudu, tas iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kontā naudas summu, kas nav mazāka par šo noteikumu 27., 27.¹ vai 42. punktā minēto lielumu. Valsts ieņēmumu dienests uzskaita iemaksātās drošības naudas summas.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

52. Ja iemaksāto drošības naudu turpmāk nav paredzēts izmantot kā nodrošinājumu un šo noteikumu 46. punktā minētās saistības ir izpildītas, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita vienreizējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu šādā secībā:

52.1. nodokļa parāda segšanai;

52.2. nodokļa maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi;

52.3. citu nodokļu parādu segšanai;

52.4. turpmākajiem nodokļu maksājumiem;

52.5. uz nodrošinājuma iesniedzēja norādīto kontu.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130; MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 96)

53. Drošības naudas kontā uzkrātās iemaksas, kuras neizmanto kā nodrošinājumu un uz kurām attiecināmās nodokļa saistības ir izpildītas, ieskaita valsts budžeta ieņēmumu kontā šādos gadījumos:

53.1. fiziskā persona ir mirusi;

53.2. juridiskā persona ir likvidēta (izslēgta no Uzņēmumu reģistra komercreģistra).

54. Vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu Valsts ieņēmumu dienests izmanto šo noteikumu 67., 69., 70. un 72. punktā minētajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130)

55. Pēc šo noteikumu 54. punktā minēto nosacījumu izpildes Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc nodrošinājuma iesniedzēja iesnieguma saņemšanas pārskaita vispārējā nodrošinājuma apliecības saņemšanai iemaksāto drošības naudu šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā.

56. Ja gada laikā pēc nodrošinājuma dzēšanas vai nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas nodrošinājuma iesniedzēja iesniegums nav saņemts, Valsts ieņēmumu dienests iemaksāto drošības naudu pārskaita šo noteikumu 52. punktā minētajā kārtībā vai ieskaita valsts budžeta ieņēmumu kontā, ja iestājas šo noteikumu 53. punktā ​​​​​​​minētie nosacījumi.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

57. Kredītiestāde vai apdrošinātājs, kurš vēlas iegūt nodrošinātāja statusu, iesniedz iesniegumu par nodrošinātāja statusa piešķiršanu. Iesniegumā norāda licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai vai apdrošināšanas licences apdrošinātāja darbībai izsniegšanas datumu un reģistrācijas numuru.

58. Valsts ieņēmumu dienests piešķir kredītiestādei vai apdrošinātājam nodrošinātāja statusu, ja:

58.1. izsniegtā licence (atļauja) kredītiestādes darbībai vai apdrošināšanas licence apdrošinātāja darbībai dod tiesības izsniegt saistību izpildes apdrošināšanas polisi vai kredītiestādes galvojumu;

58.2. kredītiestādei vai apdrošinātājam gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas par nodrošinātāja statusa piešķiršanu nav anulēts nodrošinātāja statuss (izņemot šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minēto gadījumu).

59. Valsts ieņēmumu dienests anulē nodrošinātāja statusu, ja:

59.1. izsniegtā licence (atļauja) kredītiestādes darbībai vai apdrošinātāja darbībai izsniegtā apdrošināšanas licence zaudējusi spēku;

59.2. nodrošinātājs nepilda nodrošinātāja saistības;

59.3. Valsts ieņēmumu dienestā ir saņemts nodrošinātāja iesniegums par nodrošinātāja statusa anulēšanu.

60. Nodrošinātāja statusa anulēšana neietekmē izsniegto saistību izpildes apdrošināšanas polišu vai kredītiestādes galvojumu spēku un ar tiem uzņemtās saistības.

61. Kredītiestādes un apdrošinātāji galvojumus un apdrošināšanas polises izsniedz ar drošu elektronisko parakstu parakstīta elektroniskā dokumenta veidā saskaņā ar šo noteikumu 6., 7., 8. un 9. pielikumu uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no attiecīgā dokumenta spēkā stāšanās dienas.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

62. Nodrošinātājs var samazināt nodrošinājumu vai nodrošinājuma derīguma termiņu, anulēt to vai pārņemt cita nodrošinājuma saistības, par to informējot Valsts ieņēmumu dienestu.

62.¹ Ar iemaksāto drošības naudu nodrošinājuma iesniedzējs var pārņemt kredītiestādes galvojuma vai apdrošināšanas polises saistības, par to informējot Valsts ieņēmumu dienestu.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 96 redakcijā)

63. Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai jaunas nodrošinājuma apliecības izsniegšanas un šo noteikumu 62. un 62.¹ punktā minēto saistību pārņemšanas dzēš iepriekšējo nodrošinājumu saistību izpildes apdrošināšanas polisē vai kredītiestādes galvojumā norādītajā apjomā un par to informē nodrošinātāju.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

64. Ja nodrošinājumam izmanto dažādus nodrošinājuma veidus, nodokļa parāda samaksai nodrošinājumu izmanto šādā secībā:

64.1. iemaksātā drošības nauda;

64.2. saistību izpildes apdrošināšanas polise vai kredītiestādes galvojums.

65. Ja nodrošinājuma apliecība ir izsniegta, izmantojot vairāku nodrošinātāju galvojumus vai saistību izpildes apdrošināšanas polises, nodokļa parādu sedz, proporcionāli sadalot nodokļa parāda summu starp nodrošinātājiem, ievērojot to uzņemto saistību apjomu.

66. Ja nodoklis likumā noteiktajā kārtībā nav samaksāts un nodrošinājuma iesniedzējs to nesamaksā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma, un nodokļa parāds radies par darbībām, kuras nodrošinājuma iesniedzējs veicis attiecīgās nodrošinājuma apliecības darbības laikā, Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu pieprasa samaksāt nodrošinātājam vai pārskaita iemaksāto drošības naudu, nepārsniedzot nodrošinājuma summu, un par to informē nodrošinājuma iesniedzēju.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

67. Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu vai pārskaitīt iemaksāto drošības naudu nodokļa parāda segšanai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai pēc nodrošinājuma apliecības spēka zaudēšanas, ja attiecīgo nodrošinājumu pēc nodrošinājuma apliecības pārreģistrācijas vai spēka zaudēšanas vairs neizmanto.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

68. Ja nodrošinājuma iesniedzējs nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas samaksā nodokli pamatparāda apmērā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu. Ja šajā punktā minētais termiņš nav ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.

69. Ja nodrošinājuma iesniedzējs nodokli likumā noteiktajā kārtībā nav samaksājis un nesamaksā to pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas, un laikā, kad atbilstoši šo noteikumu 67. punktam Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodokļa parādu, nodrošinājuma iesniedzējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pie nodrošinātāja ar pieprasījumu samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu.

(Grozīts ar MK 25.02.2021. noteikumiem Nr. 130)

70. Ja nodrošinājuma iesniedzējam laikā, kad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, ir uzsākta nodokļa kontrole (pārbaude, revīzija) un lēmums par nodokļa kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātiem šajā laikā nav pieņemts vai nav kļuvis izpildāms, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt nodrošinātājam samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir kļuvis izpildāms lēmums par nodokļa kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātiem.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

71. Ja nodrošinātājs ir samaksājis nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet pēc tam nodrošinātājs vai nodrošinājuma iesniedzējs ar dokumentiem pierāda, ka nodokļa parāds nav bijis pamatots, Valsts ieņēmumu dienests atmaksā nodrošinātājam tā samaksāto nodokļa parāda summu. Pieprasījums par nepareizi piedzīto maksājumu summu atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā nodokļa parāda samaksas vai tiesas nolēmuma.

72. Valsts ieņēmumu dienests nodrošinājumu dzēš piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 67. vai 70. punktā minētā termiņa beigām un par to informē nodrošinātāju.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

73. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2018. gada 4. janvāra noteikumus Nr. 16 "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 9. nr.).

74. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai komersantiem izsniegtās vispārējā nodrošinājuma apliecības ir spēkā līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām.

75. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai kredītiestādēm un apdrošinātājiem piešķirtais nodrošinātāja statuss ir spēkā arī pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

76. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem izsniegtās nodrošinājuma apliecības jāpārreģistrē līdz 2019. gada 1. aprīlim.

77. Nodrošinājums, kas zaudējis spēku līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir izmantojams šo noteikumu VII nodaļā minētajā kārtībā.

78. Komersanti, kuriem piešķirts atzītā uzņēmēja statuss muitas jomā, izsniegtās nodrošinājuma apliecības pārreģistrē līdz 2021. gada 1. jūlijam atbilstoši šo noteikumu 34.¹ punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

79. Komersanti, kuriem ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība darbībām tikai ar biodegvielu, ja biodegvielu uzglabā, ražo, sajauc, apstrādā vai pārstrādā, un iesniegtais vispārējais nodrošinājums ir mazāks par 30 000 euro, nodrošinājuma apliecību pārreģistrē līdz 2021. gada 1. jūlijam atbilstoši šo noteikumu 32.9. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 25.02.2021. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

80. Komersanti, kuriem ir izsniegta vispārējā nodrošinājuma apliecība kā Padziļinātās sadarbības programmas sudraba un zelta līmeņa dalībniekiem, tās pārreģistrē līdz 2024. gada 1. septembrim atbilstoši šo noteikumu 34. punktā​ minētajiem nosacījumiem.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

81. Komersanti, kuriem vispārējā nodrošinājuma apliecība izsniegta uz nenoteiktu laiku, tās pārreģistrē līdz 2024. gada 1. septembrim atbilstoši šo noteikumu 13. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 263 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2019. gada 19. decembra Direktīvas (ES) 2020/262, ar ko nosaka akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (pārstrādāta redakcija)​.