1. Saistošie noteikumi (turpmāk – nolikums) nosaka Carnikavas novada (turpmāk – novads) pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) darba organizāciju.

2. Novadam ir šāds teritoriālais iedalījums ciemos:

2.1. Carnikava – novada administratīvais centrs;

2.2. Eimuri;

2.3. Garciems;

2.4. Garupe;

2.5. Gauja;

2.6. Kalngale;

2.7. Laveri;

2.8. Lilaste;

2.9. Mežgarciems;

2.10. (svītrots ar Carnikavas novada domes 24.07.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/21);

2.11. Siguļi.

3. Novada iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēta pašvaldības lēmējinstitūcija – Carnikavas novada dome (turpmāk – dome), kas sastāv no 15 (piecpadsmit) deputātiem un:

3.1. pieņem lēmumus pašvaldības vārdā;

3.2. nosaka pašvaldības institucionālo struktūru;

3.3. lemj par autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanu un par kārtību, kādā nodrošina pašvaldībai deleģēto valsts pārvaldes funkciju un pārvaldes uzdevumu izpildi;

3.4. atbilstoši kompetencei ir atbildīga par pašvaldības institūciju tiesisku darbību un finanšu līdzekļu lietderīgu izlietojumu.

4. Dome savas funkcijas pilda, pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām", šo nolikumu, domes lēmumiem un citiem tiesību aktiem.

5. Pašvaldības dome ir izveidojusi šādas pašvaldības iestādes, kas nodrošina pašvaldības funkciju īstenošanu un darbojas saskaņā ar domes apstiprinātiem nolikumiem:

5.1. Carnikavas novada bāriņtiesa;

5.2. Carnikavas novada bibliotēka;

5.3. Carnikavas pamatskola;

5.4. Carnikavas pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš";

5.5. Carnikavas pirmsskolas izglītības iestāde "Piejūra";

5.6. "Carnikavas novada dome" (turpmāk – centrālā administrācija);

5.7. pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss";

5.8. Sociālais dienests (struktūrvienības):

5.8.1. Carnikavas novada alternatīvās aprūpes centrs "Pīlādzis";

5.8.2. Kalngales brīvā laika pavadīšanas centrs "Kadiķis");

5.9. Carnikavas Mūzikas un mākslas skola.

6. Centrālā administrācija ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī domes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu. Centrālā administrācija darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu, tai ir savs personāls un finanšu līdzekļi. Centrālajai administrācijai ir šāda struktūra:

6.1. Administratīvā nodaļa (struktūrvienība:

Klientu apkalpošanas centrs);

6.2. Attīstības un plānošanas nodaļa;

6.3. Administratīvās komisijas sekretārs;

6.4. Būvvalde;

6.5. Dzimtsarakstu nodaļa;

6.6. Finanšu vadības nodaļa;

6.7. Izglītības nodaļa;

6.8. Juridiskā nodaļa;

6.9. Pašvaldības policija;

6.10. Informācijas tehnoloģiju nodaļa;

6.11. Sabiedrisko attiecību nodaļa;

6.12. Sporta stratēģijas nodaļa;

6.13. Informācijas centrs;

6.14. Tautas nams "Ozolaine";

6.15. Carnikavas novadpētniecības centrs.

(Carnikavas novada domes 20.02.2019. saistošo noteikumu Nr. SN/2019/1 redakcijā, kas grozīta ar 05.11.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/29'; 28.04.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2021/8)

7. Pašvaldības amatpersonas, pašvaldības iestādes vai to struktūrvienības atbilstoši kompetencei izskata privātpersonu iesniegumus un pieņem normatīvajos aktos noteiktos pārvaldes lēmumus (administratīvos aktus).

8. Pašvaldības iestādes, izņemot centrālo administrāciju, ir pašvaldības izpilddirektora pakļautībā. Centrālā administrācija ir domes priekšsēdētāja pakļautībā. Centrālās administrācijas vadītājs ir novada pašvaldības izpilddirektors.

9. Pašvaldības iestāžu vadītājus un amatpersonas likumā noteiktajos gadījumos ieceļ amatā un atbrīvo no amata dome.

10. Pašvaldība ir biedrs vai dibinātājs šādās biedrībās:

10.1. "Latvijas Pašvaldību savienība";

10.2. "Pierīgas pašvaldību apvienība"

10.3. Publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Sernikon";

10.4. "Vidzemes Tūrisma asociācija";

10.5. "Kalngalieši";

10.6. "Latvijas Riteņbraukšanas federācija";

10.7. "Latvijas Vieglatlētikas savienība";

10.8. "Latvijas Tautas sporta asociācija";

10.9. "Latvijas Triatlona federācija";

10.10. "Latvijas Orientēšanās federācija";

10.11. "Latvijas skolu sporta federācija";

10.12. "Latvijas Futbola federācija";

10.13. "Latvijas Florbola federācija";

10.14. "Latvijas Volejbola federācija".

11. Dome var izveidot komisijas un darba grupas, kuru darbu reglamentē domes apstiprināts nolikums, kurā nosaka to skaitlisko sastāvu, kompetenci, organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas kārtību, kā arī citus jautājumus, kurus dome uzskata par svarīgiem. Darbam komisijās vai darba grupās var pieaicināt speciālistus, kuriem par darbu var maksāt no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Par darbu komisijās un darba grupās locekļi var saņemt atlīdzību.

12. Atsevišķu pašvaldības uzdevumu veikšanai var izveidot komisiju vai darba grupu ar domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora rīkojumu. Izveidotā komisija vai darba grupa darbojas saskaņā ar domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora apstiprināto nolikumu, vai to kompetenci nosaka rīkojumā, ar kuru tā tiek izveidota.

13. Pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka dome, ievērojot normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto.

14. Finanšu gadam noslēdzoties, pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" iesniedz centrālās administrācijas Finanšu vadības nodaļā (turpmāk – Finanšu vadības nodaļa) gada pārskatus. Konsolidētu pašvaldības gada pārskatu gatavo Finanšu vadības nodaļa normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

15. Domes darbu vada domes priekšsēdētājs, kura amats ir algots.

16. Domes priekšsēdētājs papildus likumā "Par pašvaldībām" noteiktajam:

16.1. koordinē deputātu un pašvaldības institūciju savstarpēju sadarbību;

16.2. rīkojas ar pašvaldības mantu domes lēmumā noteiktā kārtībā un ietvaros, ar finanšu resursiem domes apstiprinātā budžeta ietvaros, atver un slēdz kontus kredītiestādē, rīkojas ar naudas līdzekļiem tajos;

16.3. šajā nolikumā noteiktā kārtībā slēdz visa veida saimnieciskos darījumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī paraksta visa veida līgumus un ar tiem saistītos dokumentus;

16.4. organizē fizisku un juridisku personu iesniegumu apriti domē;

16.5. ierosina komisiju un darba grupu izveidošanu;

16.6. izdod rīkojumus attiecībā uz domes priekšsēdētāja vietnieku, izpilddirektoru, iestāžu vadītājiem u.c. amatpersonām, nosūta domes deputātus komandējumos (darba braucienos);

16.7. izdod rīkojumus par naudas līdzekļu noguldīšanu kredītiestādēs;

16.8. vada novada civilās aizsardzības komisijas darbu;

16.9. saskaņo izpilddirektora lēmumus par centrālās administrācijas darbinieku pieņemšanu darbā vai atlaišanu no darba;

16.10. ir atbildīgs par novada attīstības stratēģisko vadību;

16.11. veic citus pienākumus, kas paredzēti tiesību aktos, šajā nolikumā un domes lēmumos;

16.12. apstiprina pašvaldības iekšējos normatīvos aktus grāmatvedības organizācijas jomā (piemēram, inventarizāciju veikšanas kārtību, grāmatvedības uzskaites kārtību, kārtību, kādā tiek sniegti pārskati par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izlietojumu, kārtību, kādā organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību u.c.).

(Grozīts ar Carnikavas novada domes 05.11.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/29)

17. Domes priekšsēdētājam ir viens vietnieks, kura amats ir algots un kurš:

17.1. pilda domes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā;

17.2. pilda ar domes lēmumiem noteiktos uzdevumus;

17.3. ja domes priekšsēdētājs ir atbrīvots vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas, domes priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus līdz jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanai;

17.4. piešķir atvaļinājumus domes priekšsēdētājam un nosūta domes priekšsēdētāju komandējumos (darba braucienos);

17.5. apstiprina pašvaldības iekšējos normatīvos aktus grāmatvedības organizācijas jomā (piemēram, inventarizāciju veikšanas kārtību, grāmatvedības uzskaites kārtību, kārtību, kādā tiek sniegti pārskati par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izlietojumu, kārtību, kādā organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību u.c.).

(Grozīts ar Carnikavas novada domes 05.11.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/29)

18. Izpilddirektors papildus likumā "Par pašvaldībām" noteiktajam:

18.1. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju, pieņem darbā un atbrīvo no darba centrālās administrācijas darbiniekus, paraksta darba līgumus;

18.2. izveido pašvaldības iestāžu kontroles sistēmu, nodrošina tās izpildi, nosaka pārvaldes lēmumu iepriekšpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību;

18.3. domes kārtējā sēdē ziņo domei par domes lēmumu izpildi, pašvaldības iestāžu darbu, kā arī pēc domes vai domes priekšsēdētāja pieprasījuma sniedz ziņojumus un pārskatus par citiem izpilddirektora kompetencē esošiem jautājumiem;

18.4. piedalās domes un komiteju sēdēs, kā arī citās sanāksmēs izpilddirektora kompetencē esošo jautājumu apspriešanā;

18.5. pēc kārtējām domes vēlēšanām un priekšsēdētāja amata zaudēšanas gadījumā organizē dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam. Divu nedēļu laikā tiek sagatavots dokumentācijas un materiālo vērtību nodošanas-pieņemšanas akts, ko paraksta pilnvaras zaudējušais domes priekšsēdētājs, jaunais domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un Finanšu vadības nodaļas vadītājs;

18.6. veic citus domes lēmumos noteiktos pienākumus, kā arī izpilda citus domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka rīkojumus;

18.7. ir tiesīgs parakstīt preču piegādes un pakalpojumu līgumus līdz EUR 70 000 (bez PVN), kas nepieciešami pašvaldības darbības nodrošināšanai, izņemot, ja tiesības slēgt attiecīgo līgumu paredzētas iestāžu vadītājam iestāžu nolikumos vai normatīvajos aktos;

18.8. ir tiesīgs parakstīt darba līgumus ar pašvaldības iestāžu darbiniekiem pašvaldības iestāžu likvidācijas vai administratīvās reorganizācijas gadījumos, kad nav iecelts amatā pašvaldības iestādes vadītājs.

19. Izpilddirektoru tā prombūtnes laikā saskaņā ar domes priekšsēdētāja rīkojumu aizvieto cita pašvaldības administrācijas amatpersona.

20. Saņemot iesniegumu vai jautājumu, kas ir domes kompetencē, domes priekšsēdētājs nosaka atbildīgo amatpersonu/darbinieku, kam domes lēmuma projekts jāsagatavo, lēmuma projekta sagatavošanas termiņu, domes pastāvīgo komiteju un datumu, kurā jautājums skatāms, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos nosaka, ka jautājums ir skatāms slēgtā domes sēdē.

21. Domes lēmuma projektu lēmumprojekta sagatavotājs iesniedz elektroniski centrālās administrācijas Administratīvajā nodaļā (turpmāk – Administratīvā nodaļa). Lēmuma projektu noformē atbilstoši lietvedības un juridiskās tehnikas noteikumiem. Lēmuma projektam pievieno visus ar lēmuma projekta sagatavošanu saistītos dokumentus un lēmuma pielikumus.

22. Lēmuma projektā norāda šādu informāciju:

22.1. konstatējošā daļā:

22.1.1. lēmuma ierosinātāju (iesniegumu, uz kā pamata tiek lēmums pieņemts, iesniegšanas datumu un reģistrācijas numuru);

22.1.2. esošo situāciju par lēmumā regulējamo jautājumu;

22.1.3. lēmuma nepieciešamību pamatojošo informāciju un lietderības apsvērumus;

22.1.4. tiesisko pamatojumu;

22.1.5. informāciju par komiteju vai citu institūciju, kurā lēmuma projekts skatīts;

22.2. lemjošajā daļā:

22.2.1. lēmuma būtību (lēmumā norāda tikai fizisko personu vārdu, uzvārdu, bet nenorāda citus personu identificējošos datus, proti, personas kodu vai dzīvesvietu. Personu identificē pēc lēmumā norādītā iesnieguma un tajā norādītajiem personas datiem);

22.2.2. par lēmuma izpildi atbildīgo amatpersonu vai institūciju;

22.2.3. par lēmuma izpildes kontroli atbildīgo amatpersonu vai institūciju (ja nepieciešams);

22.2.4. lēmuma izpildes termiņu (ja tādu var noteikt);

22.2.5. finanšu avotu lēmuma izpildei (ja nepieciešams);

22.2.6. lēmuma pielikumus (ja tādi ir);

22.2.7. lēmuma pārsūdzības kārtību (ja nepieciešams);

22.3. zemteksta daļā:

22.3.1. dokumenta izstrādātāja vārdu, uzvārdu, dokumenta izstrādes datumu;

22.3.2. institūcijas, kas dokumentu saskaņojušas, saskaņošanas datumu.

23. Komitejas un domes sēdes darba kārtībā iekļauj lēmumu projektus, kuri ir sagatavoti atbilstoši tiesību aktiem un saskaņoti ar:

23.1. Finanšu vadības nodaļas vadītāju (ja saistīts ar finanšu līdzekļu izlietojumu);

23.2. centrālās administrācijas Juridiskās nodaļas (turpmāk – Juridiskā nodaļa) vadītāju vai vadītāja vietnieku;

23.3. izpilddirektoru;

23.4. citām amatpersonām (ja noteikts tiesību aktos vai objektīvi nepieciešams).

24. Lēmumu projektus nolikuma iepriekšējā punktā noteiktajām amatpersonām saskaņošanai lēmuma projekta sagatavotājs iesniedz 5 (piecas) darba dienas pirms attiecīgās komitejas vai domes sēdes. Izņēmums ir ārkārtas situācijas, kad tiesību aktos ir noteikts īsāks dokumentu izskatīšanas termiņš, vai pamatojoties uz domes priekšsēdētāja saskaņojumu.

25. Ja lēmuma projekts nav saskaņots nolikumā noteiktā kārtībā un termiņā, vai citos gadījumos, komitejas vai domes priekšsēdētājam ir tiesības sagatavoto lēmuma projektu neiekļaut komitejas vai domes sēdes darba kārtībā.

26. Normatīvo aktu grozījumu projekta izstrādātājs sagatavo un pievieno grozījumu projektam normatīvo aktu, kurā konsolidēti attiecīgie grozījumi, izņemot pašvaldības saistošos noteikumus.

27. Sagatavoto lēmuma projektu, ko paredzēts skatīt domes ārkārtas sēdē, iesniedz parakstītu domes priekšsēdētājam un elektroniski nosūta Administratīvajai nodaļai. Lēmuma projektu noformē un saskaņo nolikuma iepriekšējos punktos noteiktā kārtībā. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nolikuma 23. punktā minētās amatpersonas sagatavoto lēmuma projektu nevar izskatīt un saskaņot, tas tiek norādīts attiecīgajā lēmuma projektā.

28. Kontroli par komitejās izskatīto vai neizskatīto un atlikto jautājumu virzību veic tā amatpersona/darbinieks, kura sagatavojusi attiecīgo lēmuma projektu.

29. Komitejās bez grozījumiem akceptētos lēmuma projektus domes priekšsēdētājs iekļauj nākamās domes sēdes darba kārtībā bez papildu saskaņošanas ar 23. punktā minētām amatpersonām.

30. Ja komitejā ir pieņemts lēmums veikt grozījumus iesniegtajā lēmuma projektā, tad lēmuma projekta sagatavotājs veic komitejas lēmumā minētos grozījumus un iesniedz lēmuma projektu izskatīšanai citas komitejas vai domes sēdē, ja vien komitejas priekšsēdētājs nenoteic citu atbildīgo amatpersonu.

31. Ja komiteja pieņem lēmumu jautājumu nevirzīt izskatīšanai domes sēdē, bet sniegt atbildi ieinteresētajai personai, tad atbildi sagatavo tā amatpersona/darbinieks, kas sagatavoja komitejas noraidīto lēmuma projektu.

32. Lai nodrošinātu savu darbību, sniegtu atzinumus par sagatavotajiem lēmumu projektiem un virzītu tos izskatīšanai domes sēdēs, dome ir izveidojusi šādas pastāvīgās komitejas (turpmāk – komitejas):

32.1. Finanšu un budžeta komiteju no 9 (deviņiem) deputātiem;

32.2. Izglītības, kultūras, sporta un sociālo jautājumu komiteju no 7 (septiņiem) deputātiem;

32.3. Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komiteju no 7 (septiņiem) deputātiem.

33. Nepieciešamības gadījumā dome izveido citas pastāvīgās komitejas.

34. Finanšu un budžeta komiteja dod priekšlikumus un sniedz atzinumus par:

34.1. pašvaldības budžeta projektu, budžeta grozījumiem, kā arī par prioritātēm līdzekļu sadalījumā;

34.2. projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietojumu, kā arī par domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu izpilde saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

34.3. pašvaldības īpašumu apsaimniekošanu un iznomāšanu;

34.4. pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu, ieķīlāšanu, kā arī nekustamās mantas iegūšanu īpašumā;

34.5. pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanu;

34.6. pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu noteikšanu un to izcenojuma apmēru;

34.7. nepieciešamajiem grozījumiem pašvaldības nolikumā un pārvaldes struktūrā;

34.8. ilgtermiņa saistību apstiprināšanu;

34.9. investīciju projektu sagatavošanu un ieviešanu un tiem nepieciešamo pašvaldības līdzfinansējumu;

34.10. sadarbību ar valsts, pašvaldības institūcijām, biedrībām, fondiem un nodibinājumiem, ja tas saistīts ar pašvaldības līdzekļu izlietošanu;

34.11. domes lēmumu projektiem ārkārtas situācijās sabiedriskās kārtības nodrošināšanai;

34.12. budžeta izlietošanu atbilstoši mērķim;

34.13. pašvaldības institūciju amatpersonu/darbinieku atlīdzību;

34.14. saimnieciskā gada pārskatu un publisko pārskatu.

35. Izglītības, kultūras, sporta un sociālo jautājumu komiteja dod priekšlikumus un sniedz atzinumus par:

35.1. izglītības, kultūras un sporta attīstības stratēģijas izstrādi;

35.2. izglītības, profesionālās interešu izglītības un interešu izglītības, kultūras iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, kā arī izglītības, kultūras un sporta iestāžu vadības ikgadējo atskaiti par iestādes darbību;

35.3. izglītības programmām, izglītības iestāžu nolikumu un izglītības iestāžu attīstības plāniem;

35.4. interešu izglītības programmu, izglītības, kultūras un sporta pasākumu organizēšanu;

35.5. kompetences ietvaros sagatavotajiem un īstenojamajiem investīciju projektiem;

35.6. jautājumiem, kas saistīti ar bērniem un jauniešiem;

35.7. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu;

35.8. sociālās jomas nodrošināšanas perspektīviem virzieniem un sociālo programmu izstrādi;

35.9. sadarbību ar valsts, pašvaldības institūcijām, veselības aizsardzības iestādēm, biedrībām, fondiem un nodibinājumiem, ja tas saistīts ar izglītību, kultūru, sportu un sociālās palīdzības organizēšanu;

35.10. palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā;

35.11. veselības aprūpi un aizsardzību;

35.12. ārvalstnieku un bezvalstnieku lietām;

35.13. jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, kultūru, sportu un brīvā laika nodarbībām;

35.14. budžeta līdzekļu pieprasījumiem un izlietojumu, ja tas saistīts ar izglītību, kultūru, sportu un sociālo jomu.

36. Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komiteja dod priekšlikumus un sniedz atzinumus par:

36.1. teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, to izstrādi, izmaiņām tajos un īstenošanu;

36.2. teritorijas attīstību, pašvaldības īpašuma un teritorijas izmantošanu, labiekārtošanu un apsaimniekošanu;

36.3. novada attīstības programmu un tās īstenošanu;

36.4. vides aizsardzības un pārvaldības jautājumiem;

36.5. siltumapgādes jautājumiem, kā arī citu komunālo pakalpojumu sniegšanu un izcenojumiem;

36.6. autoceļu fonda līdzekļu izlietošanas mērķiem;

36.7. investīciju projektu sagatavošanu un īstenošanu;

36.8. sadarbību ar valsts, pašvaldības institūcijām, biedrībām, fondiem un nodibinājumiem, ja tas saistīts ar komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem;

36.9. starptautisko sadarbību un tūrismu;

36.10. satiksmes organizāciju;

36.11. adresācijas jautājumiem;

36.12. uzņēmējdarbības attīstības jautājumiem.

37. Domes deputātus komitejās ievēl un atbrīvo atbilstoši likumam "Par pašvaldībām". Komitejas loceklis var tikt izslēgts no komitejas sastāva ar attiecīgās komitejas lēmumu, kā arī gadījumā, ja komitejas loceklis trīs reizes pēc kārtas neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas uz komiteju.

38. Komiteju locekļi un priekšsēdētāji par piedalīšanos komiteju sēdēs un citu pienākumu pildīšanu saņem atlīdzību domes noteiktajā kārtībā.

39. Komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē komitejas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

40. Komitejas priekšsēdētājs:

40.1. vada komitejas darbu, ir atbildīgs par komitejas lēmumu un uzdevumu izpildi;

40.2. saskaņojot ar domes priekšsēdētāju un informējot Administratīvo nodaļu, nosaka komitejas sēdes norises laiku un vietu;

40.3. sagatavo komitejas sēdes darba kārtību, izlemj par attiecīgo jautājumu iekļaušanu sēdes kārtībā;

40.4. saskaņo, paraksta un iesniedz ar komitejas darbu saistītos dokumentus, kā arī ziņo par iesniegtajiem jautājumiem domes sēdē, pārstāv komitejas viedokli domes sēdēs, komitejās, komisijās un citās institūcijās;

40.5. veic citus pienākumus saskaņā ar domes lēmumu, šo nolikumu un citiem tiesību aktiem.

41. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks veic priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.

42. Komitejas īsteno kontroli pār šādām pašvaldības iestādēm:

42.1. Finanšu un budžeta komiteja – centrālā administrācija;

42.2. Attīstības, labiekārtošanas un komunālo jautājumu komiteja – pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss";

42.3. Izglītības, kultūras, sporta un sociālo jautājumu komiteja – Sociālais dienests, Carnikavas novada bibliotēka, Carnikavas pamatskola, Carnikavas pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš", Carnikavas pirmsskolas izglītības iestāde "Piejūra", Carnikavas novada bāriņtiesa, Carnikavas Mūzikas un mākslas skola.

(Grozīts ar Carnikavas novada domes 05.11.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2019/29)

43. Komitejas locekļiem, pildot savus pienākumus, ir tiesības:

43.1. iepazīties ar pašvaldības iestāžu dokumentiem, saņemt dokumentu norakstus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai komiteju sēdēs;

43.2. saņemt no pašvaldības institūciju amatpersonām/darbiniekiem nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus;

43.3. informējot komitejas priekšsēdētāju, uz komitejas sēdi aicināt pašvaldības institūciju amatpersonas/darbiniekus viedokļa sniegšanai.

44. Komitejas sēdes ir kārtējas un ārkārtas. Komiteju sēdes ir atklātas, izņemot gadījumos, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā komitejas sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Slēgtās komitejas sēdēs piedalās komitejas locekļi un persona, kas nodrošina sēdes gaitas protokolēšanu. Citas personas, kuras piedalās attiecīgajā komitejas sēdē, nosaka komitejas priekšsēdētājs.

45. Komitejas kārtējā sēde notiek vienu reizi mēnesī, katra mēneša trešajā nedēļā. Komitejas priekšsēdētājs var noteikt citu sēdes laiku, 3 (trīs) darba dienas iepriekš par to informējot komitejas locekļus. Komitejas sēde nedrīkst būt vienlaikus ar domes sēdi.

(Grozīts ar Carnikavas novada domes 19.08.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2020/21)

46. Komitejas sēdes darba kārtība, pēc tās apstiprināšanas, tiek ievietota pašvaldības interneta mājas lapā www.carnikava.lv.

47. Par komitejas ārkārtas sēdi komitejas priekšsēdētājs paziņo komitejas deputātiem ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas iepriekš.

48. Par nākamās kārtējās komitejas sēdes vietu un laiku domes priekšsēdētājs informē deputātus kārtējās domes sēdes laikā.

49. Komitejas var noturēt kopīgas (apvienotās) sēdes, ja tām ir jāizskata jautājumi, kas skar vairāku komiteju kompetenci. Kopīgo sēdi vada tās komitejas priekšsēdētājs, kurš ierosinājis noturēt kopīgu sēdi.

50. Domstarpību gadījumus starp komitejām, deputātiem, pašvaldības institūciju amatpersonām/darbiniekiem un iestādēm izskata domes priekšsēdētājs vai dome. Domes priekšsēdētājs izvērtē, kādos gadījumos domstarpības izskata dome.

51. Domes lēmumprojektus pirms komiteju sēdēm nosūta visiem deputātiem.

52. Katram no deputātiem ir tiesības piedalīties arī tās komitejas sēdē, kuras loceklis attiecīgais deputāts nav.

53. Katram no deputātiem, neatkarīgi no tā, kuras komitejas loceklis viņš ir, ir tiesības noskaidrot viņam nepieciešamo informāciju vai saņemt lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus pirms jautājuma izskatīšanas komitejā vai pēc komitejas sēdes.

54. Administratīvā nodaļa nodrošina komiteju darba tehnisko apkalpošanu:

54.1. elektroniski paziņo komitejas locekļiem par komitejas kārtējām sēdēm, nosūtot sēdes darba kārtību un izskatāmos dokumentus ne vēlāk kā 2 (divas) dienas pirms kārtējās sēdes, un par ārkārtas sēdēm, elektroniski nosūtot sēdes darba kārtību un izskatāmos dokumentus, kā arī informējot par dokumentu nosūtīšanu telefoniski ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms ārkārtas sēdes;

54.2. tehniski sagatavo dokumentus jautājumu izskatīšanai komiteju sēdēs;

54.3. nodrošina komiteju sēžu protokolēšanu un ierakstu, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus, un piecu darba dienu laikā sagatavo komitejas sēžu protokolus;

54.4. kārto komiteju lietvedību, veic dokumentu uzskaiti un nodrošina to saglabāšanu atbilstoši lietvedības noteikumiem;

54.5. nodrošina komiteju sēžu protokolu izrakstu izsniegšanu;

54.6. veic citus uzdevumus komitejas darba tehniskai nodrošināšanai komitejas priekšsēdētāja vai vietnieka uzdevumā.

55. Visi labojumi un priekšlikumi lēmuma projektam ir jāiesniedz Administratīvajā nodaļā elektroniski un parakstīti, papīra formātā, vismaz 3 (trīs) stundas līdz komitejas sēdes sākumam.

56. Komitejas priekšsēdētājs, ja tas nepieciešams lietas virzībai, var izlemt par mutisku labojumu, priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

57. Ja tiek iesniegti labojumi, priekšlikumi lēmuma projektam, tad vispirms balso par iesniegtajiem labojumiem to iesniegšanas secībā.

58. Komitejas sēdes norise tiek ierakstīta, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus. Audio vai video ieraksts ir neatņemama sēdes protokola sastāvdaļa.

59. Komitejas sēdē iekļauto jautājumu ziņo lēmuma projekta sagatavotājs, vai pēc komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma – cita amatpersona/darbinieks.

60. Komitejas sēdē piedalās izpilddirektors, Finanšu vadības nodaļas darbinieks un jurists.

61. Komitejas priekšsēdētājs:

61.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

61.2. dod vārdu ziņotājam;

61.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem un izteikt viedokli šajā nolikumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

61.4. ierosina balsojumu;

61.5. izsludina pārtraukumu sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

61.6. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu izskatīšanu komitejas priekšsēdētāja vietniekam, ja tas nepieciešams.

62. Jautājumu apspriešanai komitejās ir šāda secība:

62.1. ziņojums;

62.2. ieinteresēto personu paskaidrojumi, ja nepieciešams un ir lietderīgi;

62.3. deputātu viedoklis un/vai jautājumi;

62.4. ziņotāja galavārds, ja nepieciešams;

62.5. komitejas priekšsēdētāja viedoklis, ja nepieciešams;

62.6. balsošana;

62.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

63. Komitejas lēmumu par domes lēmuma projektu, tajā skaitā, par tā virzīšanu izskatīšanai citā komitejā vai domes sēdē, ieraksta komitejas sēdes protokolā.

64. Balsošana komiteju sēdēs notiek, izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtas. Atsevišķos gadījumos komitejas priekšsēdētājs var noteikt, ka balsošana notiks mutiski.

65. Komiteja var izskatīt jautājumus, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Komiteja pieņem lēmumus ar klātesošo komitejas locekļu balsu vairākumu. Balsojot par lēmumu, balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas sēdes protokolu paraksta komitejas priekšsēdētājs, visi klātesošie komitejas locekļi un protokolists.

66. Gadījumos, kad deputāts, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nevar piedalīties attiecīgā lēmuma pieņemšanā kādā no tā daļām, deputāti var balsot par lēmuma daļām. Šajā gadījumā sēdes protokolā tiek fiksēti dalītā balsojuma rezultāti par lēmumu.

67. Ja uz komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, komitejas priekšsēdētājs sasauc atkārtotu komitejas sēdi ne ātrāk kā pēc trim un ne vēlāk kā pēc septiņām dienām. Ja uz atkārtotu komitejas sēdi neierodas komitejas locekļu vairākums, komitejas priekšsēdētājam par to jāziņo domei.

68. Personas, kas piedalās komitejas sēdē, var filmēt vai veikt audio ierakstu, pirms attiecīgo darbību veikšanas parakstot apliecinājumu, ka veiks personu datu apstrādi, ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Iesniegto apliecinājumu pievieno komitejas sēdes protokolam. Slēgtās komiteju sēdēs audiovizuālos vai audio ierakstus personas, kas piedalās sēdē, nedrīkst veikt.

69. Nolikuma 68. punktā minētais apliecinājums nav nepieciešams personām, kuras video un audio ierakstus veic žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

70. Domes sēdes ir kārtējas un ārkārtas.

71. Domes kārtējās sēdes notiek katra mēneša ceturtās nedēļas trešdienā plkst. 9.00. Domes priekšsēdētājs var noteikt citu sēdes laiku, vismaz 3 (trīs) darba dienas iepriekš par to paziņojot deputātiem.

(Grozīts ar Carnikavas novada domes 19.08.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. SN/2020/21)

72. Domes sēdes darba kārtību nosaka domes priekšsēdētājs. Domes sēdes darba kārtībā tiek iekļauti jautājumi, kas iepriekš izskatīti vismaz vienā komitejā. Par komitejā neskatītu jautājumu iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības paziņošanas deputātiem lemj domes priekšsēdētājs. Par jautājumu iekļaušanu domes sēdes darba kārtībā citos gadījumos lemj dome.

73. Domes sēdē izskata lēmumu projektus, kurus iesniedz:

73.1. domes priekšsēdētājs,

73.2. komitejas,

73.3. domes deputāti,

73.4. ārkārtas sēdes ierosinātājs.

74. Domes sēdes darba kārtība, pēc tās apstiprināšanas, tiek ievietota pašvaldības interneta mājas lapā www.carnikava.lv un redzamā vietā pašvaldības administrācijas ēkā.

75. Deputātiem nodrošina piekļuvi domes sēdes darba kārtībai, lēmumu projektiem, atzinumiem par tiem, izziņas materiāliem, deputātu iesniegumiem, priekšlikumiem un jautājumiem datoros domes sēžu zālē un pēc iespējas nosūta elektroniski uz deputātu norādītajām elektroniskā pasta adresēm ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms domes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā 3 (trīs) stundas pirms domes ārkārtas sēdes.

76. Domes sēdes ir atklātas, izņemot gadījumos, kad jautājumu nepieciešams izskatīt slēgtā domes sēdē vai tās daļā, lai aizsargātu komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta. Slēgtās domes sēdēs piedalās deputāti un persona, kas nodrošina sēdes gaitas protokolēšanu. Citas personas, kuras piedalās attiecīgajā domes sēdē, nosaka domes priekšsēdētājs.

77. Domes sēdes norises ierakstīšanu, izmantojot tehniskos palīglīdzekļus (audio vai audiovizuālā formātā), nodrošina pašvaldība. Domes amatpersonu ziņojumus un informatīvos jautājumus var neierakstīt audiovizuālā formātā. Personas, kas piedalās domes sēdē, var filmēt vai veikt audio ierakstu, ja tas netraucē sēdes gaitu, pirms attiecīgo darbību veikšanas parakstot apliecinājumu, ka veiks personu datu apstrādi, ievērojot Fizisko personu datu apstrāde likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Iesniegto apliecinājumu pievieno domes sēdes protokolam. Slēgtās domes sēdēs audiovizuālos vai audio ierakstus personas, kas piedalās sēdē, nedrīkst veikt.

78. Nolikuma 77. punktā minētais apliecinājums nav nepieciešams personām, kuras video un audio ierakstus veic žurnālistiskām vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem".

79. Audio vai audiovizuālais ieraksts ir neatņemama sēdes protokola sastāvdaļa. Administratīvā nodaļa domes sēdes audio vai audiovizuālo ierakstu saglabā informācijas nesējos un nodrošina to glabāšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

80. Balsošana domes sēdēs notiek, izmantojot elektroniskās balsošanas iekārtas. Atsevišķos gadījumos domes priekšsēdētājs var noteikt, ka balsošana notiks mutiski.

81. Administratīvās nodaļas darbinieks protokolē domes sēdes gaitu. Domes sēdē piedalās izpilddirektors, Juridiskās nodaļas vadītājs un Finanšu vadības nodaļas vadītājs. Citu pašvaldības amatpersonu/darbinieku piedalīšanos jautājuma izskatīšanā nepieciešamības gadījumā nodrošina Administratīvā nodaļa.

82. Personām, kuras uzaicinātas piedalīties domes sēdē, kā arī citām ieinteresētajām personām, masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kuri vēlas klausīties domes sēdi, pirms domes sēdes jāreģistrējas pie Administratīvās nodaļas darbinieka, kurš protokolē domes sēdi.

83. Pašvaldības iedzīvotājiem un citām personām, kuras piedalās domes sēdē, ir tiesības izteikt viedokli, ja ir saņemta sēdes vadītāja atļauja. Personām, kuras piedalās domes sēdē, nav tiesību traucēt sēdes gaitu.

84. Personām, kuras piedalās domes sēdē un kurām ir nepieciešams tulks, pašvaldības centrālā administrācija nodrošina tulka pakalpojumus tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, ja persona par tulka nepieciešamību brīdinājusi vismaz 5 (piecas) darba dienas pirms domes sēdes.

85. Domes priekšsēdētājs:

85.1. atklāj, vada, pārtrauc un slēdz sēdi;

85.2. dod vārdu ziņotājam;

85.3. nodrošina iespēju deputātiem uzdot jautājumus ziņotājam un citiem klātesošajiem un izteikt viedokli šajā nolikumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

85.4. ierosina balsojumu;

85.5. izsludina pārtraukumu sēdē un piedāvā sēdes datumu, laiku un vietu, ja sēde jāturpina citā dienā;

85.6. nodod sēdes vadīšanu par atsevišķu jautājumu izskatīšanu domes priekšsēdētāja vietniekam, ja nepieciešams.

86. Domes sēdes jautājumu apspriešanai ir šāda secība:

86.1. ziņojums – ne ilgāk par 5 minūtēm; ar domes priekšsēdētāja atļauju ziņojuma laiks var tikt pagarināts;

86.2. ieinteresēto personu paskaidrojumi, ja nepieciešams un ir lietderīgi;

86.3. deputātu viedoklis un/vai jautājumi;

86.4. ziņotāja galavārds, ja nepieciešams;

86.5. priekšsēdētāja viedoklis, ja nepieciešams;

86.6. balsošana;

86.7. balsošanas rezultātu paziņošana.

87. Domes priekšsēdētājam ir tiesības pārtraukt deputātu, ja tā debates vai jautājumi neattiecas uz izskatāmā jautājuma būtību.

88. Izpilddirektors kārtējā domes sēdē sniedz īsu pārskatu par veikto darbu un par iepriekšējās domes sēdēs pieņemto lēmumu izpildes gaitu. Par iepriekš pieņemtajiem domes lēmumiem, kuri nav izpildīti noteiktajā termiņā, izpilddirektors sniedz skaidrojumu, norādot iemeslus, kāpēc lēmums nav izpildīts. Pēc pārskata noklausīšanās deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus par pārskatu.

89. Par komitejās izskatītajiem lēmuma projektiem domes sēdē ziņo attiecīgās komitejas priekšsēdētājs, vai pēc domes vai komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma kāds no komitejas locekļiem vai pašvaldības amatpersona/darbinieks, kas lēmuma projektu sagatavojis.

90. Gadījumā, ja komitejas sēdē, skatot jautājumu, lēmuma pieņemšanas procesā ir radušās domstarpības, proti, ja lēmums par domes lēmuma projektu nav pieņemts vienbalsīgi, attiecīgās komitejas priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam komitejas loceklim ir jāziņo domes sēdē par visiem komitejā izteiktajiem atšķirīgajiem viedokļiem. Ja viedokļi netiek izteikti, deputāti uzreiz pēc ziņojuma balso par lēmuma projektu.

91. Par domes sēdes darba kārtībā iekļautiem jautājumiem, kuri nav skatīti komitejā, ziņo pašvaldības amatpersona/darbinieks, kurš attiecīgo lēmuma projektu sagatavojis.

92. Izskatot domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, ziņotājs informē domi par lēmuma projekta izskatīšanas secību un saņemtajiem atzinumiem. Ja nepieciešams, ziņotājs var lūgt domes priekšsēdētāju aicināt citas personas sniegt papildu vai precizējošu informāciju.

93. Visi labojumi un priekšlikumi par lēmuma projekta būtību ir jāiesniedz Administratīvajā nodaļā elektroniski un parakstīti, papīra formātā, vismaz trīs stundas līdz domes sēdes sākumam.

94. Domes priekšsēdētājs, ja tas nepieciešams lietas virzībai, var izlemt par mutisku labojumu, priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu par tiem.

95. Ja tiek iesniegti labojumi, priekšlikumi lēmuma projektam, tad vispirms balso par iesniegtajiem labojumiem to iesniegšanas secībā. Šaubu gadījumā domes priekšsēdētājs konsultējas ar tās komitejas priekšsēdētāju, kura komiteja skatīja lēmuma projektu.

96. Domes sēdē atļauts uzstāties, ja vārdu ir devis domes priekšsēdētājs. Priekšroka izteikt viedokli ir tam deputātam, kurš rakstiski iesniedzis vai mutiski lūdzis domes priekšsēdētājam atļauju.

97. Domes priekšsēdētājam ir pienākums nodrošināt domes sēdēs kārtību. Deputāta atkārtota kārtību traucējoša uzvedība tiek fiksēta protokolā. Domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt jebkuru personu no domes sēdes norises telpas, ja šī persona atkārtoti traucē domes sēdes kārtību.

98. Domes priekšsēdētājs var pārtraukt deputāta uzstāšanos, ja, izsakot viedokli, deputāts neievēro domes sēdes kārtību vai pārkāpj ētikas normas, un turpmāk, apspriežot konkrēto jautājumu, deputātam netiek dots vārds.

99. Ja deputāts ir kļūdījies balsojumā, viņam par to ir jāpaziņo sēdes vadītājam pirms balsojuma rezultātu paziņošanas, pretējā gadījumā balsojuma izmaiņas neņem vērā.

100. Balsošanas rezultātus paziņo domes priekšsēdētājs.

101. Deputāti, kuri ir balsojuši pret priekšlikumu, nav atbildīgi par pieņemto lēmumu.

102. Deputāts ir tiesīgs nepiedalīties balsošanā normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

103. Gadījumos, kad deputāts, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbā" paredzētos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus, nevar piedalīties attiecīgā lēmuma pieņemšanā, kādā no tā daļām, sēdes protokolā tiek fiksēti dalītā balsojuma rezultāti par lēmumu.

104. Domes sēdi var pārtraukt un turpināt nākamajā darba dienā vai dienā, par kuru vienojas deputāti, ja domes sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi netiek izskatīti vienā sēdes dienā pašvaldības centrālās administrācijas noteiktajā darba laikā.

105. Domes priekšsēdētājs sēdi slēdz un nosaka atkārtotas sēdes norises vietu un laiku, ja domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt deputātu kvoruma trūkuma dēļ. Atkārtotā domes sēde tiek sasaukta ne agrāk kā pēc 7 (septiņām) un ne vēlāk kā pēc 14 (četrpadsmit) dienām.

106. Administratīvā nodaļa 5 (piecu) darbdienu laikā pēc domes sēdes sagatavo un nodrošina deputātiem elektroniski pieejamas domes sēžu protokola un tam pievienoto lēmumu kopijas (apliecinātas kopijas sagatavo, tikai pamatojoties uz deputāta pieprasījumu). Ja kāds no deputātiem nepiekrīt ierakstam protokolā, viņam nākamajā domes kārtējā sēdē ir tiesības prasīt ieraksta precizēšanu.

107. Domes sēdēs pieņemtie lēmumi un protokoli ir publiski pieejami. Informācijas pieejamību nodrošina Administratīvā nodaļa. Domes sēdē pieņemtie lēmumi un domes sēdes protokols 3 (trīs) darba dienu laikā pēc protokola parakstīšanas tiek publicēts pašvaldības mājas lapā internetā.

108. Saistošo noteikumu apstiprināšana un publiskošana notiek likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

(Nodaļa zaudējusi spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.¹ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.² (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.³ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.⁴ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.⁵ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.⁶ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

108.⁷ (Zaudējis spēku ar 10.06.2020.; sk. grozījumu 2. punktu)

(Nodaļa Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.⁸ Ja domes deputāts domes vai komitejas sēdes laikā atrodas citā vietā un veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ nevar ierasties domes sēdes norises vietā, domes priekšsēdētājs var noteikt, ka komitejas vai domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā).

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.⁹ Klātneesošajiem deputātiem un pašvaldības amatpersonām/darbiniekiem, kuriem atbilstoši nolikumam ir jāpiedalās komitejas vai domes sēdē, ir jāreģistrējas dalībai komitejas vai domes sēdē pašvaldības Elektroniskajā dokumentu uzskaites sistēmā, pirms attiecīgās sēdes. Balsošana notiek elektroniski, tiešsaistē, un balsojumi tiek fiksēti Elektroniskajā dokumentu uzskaites sistēmā.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹⁰ Ja tehnisku vai citu iemeslu dēļ deputātu reģistrēšana vai balsošana Elektroniskajā dokumentu uzskaites sistēmā kļūst neiespējama, deputāts vārdiski nosauc savu balsojumu, vienlaicīgi atsūtot to arī elektroniskā veidā no sava oficiālā e-pasta uz attiecīgās sēdes vadītāja oficiālo e-pastu.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹¹ Par domes sēdes norisi videokonferences veidā, deputātiem paziņo domes priekšsēdētāja, izziņojot domes sēdes darba kārtību. Par komitejas sēdes norisi videokonferences veidā, izziņojot komitejas sēdes darba kārtību, deputātiem paziņo komitejas priekšsēdētājs, saskaņojot ar domes priekšsēdētāju.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹² Komiteju un domes sēdēs netiek nodrošināta audiovizuālā ieraksta veikšana.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹³ Komiteju un domes sēdēs nevar būt klāt personas, kuras nav uzaicinātas piedalīties attiecīgajās sēdēs.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹⁴ Šajā nodaļā noteiktā kārtība ir piemērojama arī komiteju un domes ārkārtas sēdēm.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

108.¹⁵ Pastāvot valstī noteiktām pulcēšanās prasībām un ierobežojumiem, īpaši veicamiem epidemioloģiskās drošības un piesardzības pasākumiem, domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var noteikt, ka pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti, ar nosacījumu, ka domes un komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā) un nodrošināta dokumentu aprite nolikuma VI¹ nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Carnikavas novada domes 26.08.2020. saistošo noteikumu Nr. SN/2020/23 redakcijā)

109. Līgumus par sadarbību publisko tiesību jomā, lai panāktu publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu, pašvaldības vārdā slēdz domes priekšsēdētājs.

110. Privāto tiesību jomā, ievērojot apstiprināto budžetu, Publisko iepirkumu likuma un citu normatīvo aktu noteiktās prasības un kompetenci, līgumu slēdz pašvaldība vai attiecīgā pašvaldības iestāde.

111. Domes apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot Publisko iepirkumu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus un šo nolikumu, domes priekšsēdētājs, izpilddirektors un iestāžu vadītāji šajā nolikumā, iestādes nolikumā vai citos tiesību aktos noteiktā kārtībā ir tiesīgi slēgt līgumus bez domes saskaņojuma.

112. Pamatojoties uz domes lēmumu un domes apstiprinātā budžeta ietvaros, domes priekšsēdētājs ir tiesīgs parakstīt līgumus un līdzfinansējuma apliecinājumus saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārējo finanšu avotu līdzfinansēto projektu īstenošanu.

113. Slēdzot privāttiesiskus līgumus par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu pašvaldības īpašumā, obligāts ir domes lēmums par šo darījumu. Līgumu paraksta domes priekšsēdētājs vai ar domes lēmumu pilnvarota pašvaldības amatpersona.

114. Visus līgumu projektus, ņemot vērā Juridiskās nodaļas saskaņotos līgumu paraugus, sagatavo un nodrošina saskaņošanu tas darbinieks, kas ir atbildīgs par attiecīgo jautājumu.

115. Pirms līguma nodošanas parakstīšanai, līguma projektu iesniedz saskaņošanai pašvaldības amatpersonām iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Katru līgumu un tam pievienoto tāmi, tehnisko specifikāciju un citus pielikumus, ja tādi ir, saskaņo arī atbildīgais darbinieks par līguma saistību izpildi. Ja līguma projekts apstiprināts ar domes lēmumu, pašvaldības administrācijas amatpersonu saskaņojums uz līguma pirms parakstīšanas nav nepieciešams.

116. Vienošanos par grozījumiem līgumā sagatavo par attiecīgo līgumu atbildīgā pašvaldības amatpersona/darbinieks, bet paraksta tā amatpersona, kura parakstījusi līgumu. Šāda vienošanās jāsaskaņo nolikuma iepriekšējā punktā noteiktā kārtībā.

117. Pašvaldība publicē mājas lapā internetā saistošo noteikumu projektu un paskaidrojuma rakstu divu darbdienu laikā pēc attiecīgās komitejas sēdes, kurā šie saistošie noteikumi ir izskatīti un tiek virzīti apstiprināšanai domes sēdē.

118. Privātpersonas rakstiski iesniedz priekšlikumus par saistošo noteikumu projektu 5 (piecu) dienu laikā pēc to publikācijas mājas lapā internetā, iesniedzot personīgi Administratīvās nodaļas Klientu apkalpošanas centrā vai Carnikavas novada pašvaldības pakalpojumu portālā www.pakalpojumi.carnikava.lv, vai nosūtot uz paskaidrojuma rakstā minēto e-pasta adresi.

119. Ja ir iesniegti priekšlikumi, tiek sasaukta attiecīgās komitejas sēde saņemto priekšlikumu un saistošo noteikumu projekta gala redakcijas caurlūkošanai.

120. Ja nav iesniegti priekšlikumi, tad saistošo noteikumu projekts kopā ar paskaidrojuma rakstu tiek sagatavots izskatīšanai un apstiprināšanai domes sēdē.

121. Pašvaldības centrālā administrācija apkopo saņemtos priekšlikumus par saistošo noteikumu projektu un divu nedēļu laikā pēc saistošo noteikumu apstiprināšanas domes sēdē publicē kopsavilkumu mājas lapā internetā, norādot, kuri priekšlikumi ir ņemti vērā un pamatojumu.

122. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pašvaldība paziņojumus par sabiedrības līdzdalības procesu attīstības plānošanā pirms lēmuma pieņemšanas publicē mājas lapā internetā.

123. Sabiedrības pārstāvjiem, līdzdarbojoties attīstības plānošanā, atzinums par attīstības plānošanas dokumentu jāiesniedz 5 (piecu) darba dienu laikā pēc paziņojuma par līdzdalības procesu publicēšanas pašvaldības mājas lapā, rakstveidā Administratīvās nodaļas Klientu apkalpošanas centrā vai Carnikavas novada pašvaldības pakalpojumu portālā www.pakalpojumi.carnikava.lv, vai nosūtot uz attiecīgajā paziņojumā norādīto e-pasta adresi.

124. Nolikuma 123. punktā minētie atzinumi tiek izvērtēti domes komitejas sēdē atbilstoši to kompetencei un tiek ietverti attīstības plānošanas dokumentos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

125. Ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar domes pieņemtajiem lēmumiem, izņemot, ja tie satur informāciju, kura nav izpaužama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Informācijas pieejamību nodrošina Administratīvā nodaļa.

126. Atbildes uz iesniegumiem tiek sniegtas, ievērojot normatīvajos aktos noteikto saturu, termiņus un kārtību. Iesniegumu izskatīšanas kārtību un ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas kārtību nosaka domes priekšsēdētājs.

127. Ar domes pieņemtajiem lēmumiem, komiteju un domes sēžu protokoliem un pašvaldības saistošajiem noteikumiem var iepazīties Administratīvās nodaļas Klientu apkalpošanas centrā, tā darba laikā.

128. Ar dokumentiem, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

129. Komiteju un domes sēžu protokoli, lēmumi un informācija par noslēgtajiem līgumiem ir pieejami:

129.1. sēžu protokoli – ne agrāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, skaitot no to parakstīšanas dienas;

129.2. domes pieņemtie lēmumi – ne agrāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, skaitot no to parakstīšanas dienas;

129.3. līgumi – ne agrāk kā nākamajā dienā pēc konkrētā līguma noslēgšanas.

130. Par pašvaldības oficiālo dokumentu vai apliecinātu to kopiju izsniegšanu pašvaldība iekasē pašvaldības nodevu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

131. Pašvaldības saistošie noteikumi tiek sistematizēti un publicēti tiesību aktu vortālā www.likumi.lv.

132. Pašvaldībai ir vietējais bezmaksas izdevums, kas darbojas saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu.

133. Domes sēžu ierakstus audio vai audiovizuālā formātā ievieto pašvaldības mājas lapā internetā 5 (piecu) dienu laikā, skaitot no domes sēdes dienas.

134. Pašvaldības oficiālā mājas lapa internetā ir www.carnikava.lv. Informācijas aktualizācijas un ievietošanas kārtību mājas lapā internetā nosaka domes apstiprināts nolikums.

135. Domes priekšsēdētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks, izpilddirektors un pašvaldības centrālās administrācijas darbinieki 2 (divas) reizes nedēļā pieņem apmeklētājus šādos laikos:

pirmdienās no plkst. 8⁰⁰ līdz 17³⁰

ceturtdienās no plkst.10⁰⁰ līdz 17³⁰

(pusdienas pārtraukums no plkst. 12⁰⁰ līdz 12³⁰).

136. Deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi mēnesī. Informāciju par apmeklētāju pieņemšanas laikiem izvieto uz informācijas stenda domes ēkā un publicē pašvaldības mājas lapā internetā.

137. Pašvaldības iestāžu amatpersonas/darbinieki apmeklētājus pieņem iestādes vadītāja noteiktā laikā. Informāciju par apmeklētāju pieņemšanas laikiem izvieto uz informācijas stenda iestādē un publicē pašvaldības mājas lapā internetā.

138. Kārtību, kādā notiek iesniegumu virzība pašvaldībā, nosaka domes apstiprināti iekšējie normatīvie akti.

139. Mutiski izteiktos iesniegumus, ja uz tiem nav iespējams sniegt atbildi nekavējoties, amatpersona/darbinieks, kas tos pieņem, noformē rakstiski (norādot iesniedzēja vārdu un uzvārdu, dzīves vai uzturēšanās vietas adresi un tālruņa numuru) un ievēro tos pašus reģistrācijas un izskatīšanas noteikumus, kādi attiecas uz rakstiskiem iesniegumiem.

140. Saņemot anonīmu iesniegumu vai iesniegumu, kura noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībām, amatpersonai/darbiniekam ir pienākums to noteiktajā kārtībā virzīt reģistrēšanai. Pēc iesnieguma reģistrēšanas domes priekšsēdētājs izvērtē iesnieguma tālāku virzību. Ja domei ir pienākums atbilstoši kompetencei reaģēt uz iesniegumā norādīto informāciju, tad darbinieks, kurš izskata attiecīgo iesniegumu, uzraksta dienesta ziņojumu.

141. Rīcība ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem pieļaujama tikai spēkā esošo tiesību aktu, domes apstiprinātā budžeta ietvaros un domes lēmumā noteiktā kārtībā.

142. Pasākumus, kuru izpildei dome nav piešķīrusi līdzekļus, nedrīkst īstenot, kamēr dome nav piešķīrusi nepieciešamos finanšu līdzekļus un veikusi attiecīgus grozījumus pašvaldības budžetā.

143. Lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību īpaši svarīgu vietējās nozīmes jautājumu izlemšanā, pamatojoties uz domes lēmumu, par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem var tikt organizētas publiskās apspriešanas.

144. Par publiskās apspriešanas organizēšanu normatīvajos aktos neminētajos gadījumos, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc attiecīga ierosinājuma saņemšanas dome lemj:

144.1. pēc ne mazāk kā 2/3 deputātu iniciatīvas;

144.2. pēc ne mazāk kā 5 % (piecu procentu) novada teritorijas iedzīvotāju iniciatīvas;

144.3. pēc domes priekšsēdētāja iniciatīvas.

145. Nolikumā noteikto publiskās apspriešanas kārtību nepiemēro attiecībā uz publisko apspriešanu, ko organizē Būvniecības likumā paredzētajos gadījumos.

146. Publiskās apspriešanas rezultātiem ir konsultatīvs raksturs.

147. Iesniedzot ierosinājumu publiskai apspriešanai, norāda:

147.1. publiskajai apspriešanai nododamo jautājumu un iespējamās atbildes uz to;

147.2. publiskās apspriešanas lapas (atbildes) formu;

147.3. publiskās apspriešanas ilgumu (publiskā apspriešana nedrīkst ilgt mazāk par trim nedēļām).

148. Dome pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu, norādot:

148.1. publiskajai apspriešanai nododamo jautājumu un iespējamās atbildes uz to;

148.2. kādu pašvaldības teritorijas daļu un kādas privātpersonas apspriežamais jautājums skar vispirms;

148.3. publiskās apspriešanas lapas (atbildes) formu;

148.4. publiskās apspriešanas ilgumu;

148.5. vietu un laiku, kad publiskās apspriešanas dalībnieki var paust viedokli (iesniegt atbildes);

148.6. vietu un laiku, kad notiks atbildīgo pašvaldības amatpersonu/ darbinieku tikšanās ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu jautājuma būtību un problēmas;

148.7. kārtību, kādā var iepazīties ar apspriežamā dokumenta projektu, kā arī ar šo dokumentu saistītiem lēmumiem;

148.8. minimālo iedzīvotāju skaitu, kuriem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, lai to uzskatītu par notikušu;

148.9. publiskās apspriešanas rezultātu apkopšanas kārtību;

148.10. publiskās apspriešanas informatīvā ziņojuma (kopsavilkuma) publicēšanas kārtību.

149. Par publiskās apspriešanas rīkošanu un rezultātu apkopošanu atbildīgs ir izpilddirektors, kura pienākums ir nodrošināt pausto viedokļu apkopošanu, publicēt informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem un domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, pašvaldības bezmaksas izdevumā un pašvaldības mājas lapā internetā.

150. Pašvaldības iestāžu un institūciju amatpersonas var izdot administratīvos aktus pašvaldības autonomās kompetences jautājumos, ja administratīvā akta izdošanas tiesības izriet no likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem vai šādas tiesības atbilstoši likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem noteiktas pašvaldības izdotajos normatīvajos aktos.

151. Pašvaldības (izņemot pašvaldības policijas) amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt izpilddirektoram, ja normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība.

152. Pašvaldības policijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt pašvaldības policijas priekšniekam.

153. Izpilddirektora un pašvaldības policijas priekšnieka lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

154. Plašsaziņas līdzekļu pieprasītā informācija tiek sniegta rakstiski ar preses sekretāra starpniecību vai mutiski, ja to akceptējis domes priekšsēdētājs vai pašvaldības izpilddirektors.

155. Izvērtējot pieprasīto informāciju, preses sekretārs var to nosūtīt konkrētai pašvaldības amatpersonai/darbiniekam atbildes vai pieprasītās informācijas sagatavošanai.

156. Domei ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un domes pilnu nosaukumu valsts valodā.

157. Domes ģerboņzīmogu lieto dokumentiem, kuriem ģerboņzīmoga nospieduma lietošanu paredz normatīvie akti, kā arī uz dokumentiem, ievērojot to satura svarīgumu, un ja tos parakstījuši domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izpilddirektors, pašvaldības iestāžu vadītāji un pašvaldības policijas priekšnieks.

158. Ievērojot normatīvo aktu noteikumus, Administratīvās nodaļas vadītājam ir tiesības lietot domes ģerboņzīmogu, noformējot nolikuma iepriekšējā punktā norādītos dokumentus un dokumentu atvasinājumus.

159. Administratīvās nodaļas vadītājs nodrošina domes ģerboņzīmoga lietošanu un glabāšanu aizslēdzamā metāla skapī, un atbild par ģerboņzīmoga bojāšanu vai nozaudēšanu.

160. Ar nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Carnikavas novada domes 2013. gada 3. jūlija saistošie noteikumi Nr. SN/2013/11 "Carnikavas novada pašvaldības nolikums".