Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošie noteikumi Nr.18-8

Jelgavā 2018.gada 22.martā (prot. Nr.4, 1.p.)
Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 13.punktu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma
3.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka valsts, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atver sirdi Zemgalē" (turpmāk – Deinstitucionalizācijas programma) un Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu (turpmāk – sociālais pakalpojums) veidus, apjomu, piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību.

2. Valsts, Deinstitucionalizācijas programmas un pašvaldības finansētos/līdzfinansētos sociālos pakalpojumus ir tiesības saņemt personai, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

2.1. kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2.2. ir bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā (noteikumu 13.6., 13.10. un 13.30.apakšpunktā minētos sociālos pakalpojumus);

2.3. kuras deklarētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir noslēgusi līgumu ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – JSLP) par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem;

2.4. kurai ir bērni, un tās faktiskā dzīvesvieta ir pašvaldības administratīvajā teritorijā, un tai ir nepieciešams 13.6., 13.7., 13.11., 13.25., 13.26., 13.28., 13.30. un 13.31.apakšpunktā minētais sociālais pakalpojums.

3. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā persona vai tās likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, pieprasa sociālo pakalpojumu JSLP, izņemot 13.6. un 13.10.apakšpunktā minēto sociālo pakalpojumu, kuru pieprasa sociālā pakalpojuma sniedzējam.

4. JSLP normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā:

4.1. reģistrē personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegumu;

4.2. izvērtē personas individuālās vajadzības un resursus, aizpildot personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem novērtēšanas karti;

4.3. nepieciešamības gadījumā izvērtē personas vajadzības, fiziskās un garīgās spējas un nosaka aprūpes līmeni atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai;

4.4. veic personas apsekošanu dzīvesvietā, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanai;

4.5. izvērtē personas vai tās ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt vienošanos par to;

4.6. pieprasa no institūcijām un speciālistiem lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

4.7. nepieciešamības gadījumā izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas plānu;

4.8. lemj par personai piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu, apjomu, ilgumu un par personas un/vai tās apgādnieka sociālā pakalpojuma samaksas apmēru;

4.9. 10 (desmit) darbdienu laikā, izņemot šo noteikumu 13.6., 13.24. un 13.28.apakšpunktā minētos sociālos pakalpojumus, pēc dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas, atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem, pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī par sociālā pakalpojuma saņemšanas termiņa pagarināšanu vai pārtraukšanu;

4.10. ja sociālo pakalpojumu nevar nodrošināt uzreiz, pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai;

4.11. paziņo personai vai tās likumiskajam pārstāvim par pieņemto lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5. Deinstitucionalizācijas programmas ietvaros finansētie sociālie pakalpojumi:

5.1. tiek sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem;

5.2. kalendārajā gadā netiek nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.

6. Klienta un/vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par sociālo pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apmērā, slēdzot līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju.

7. Maksa par 13.1., 13.3., 13.4., 13.6., 13.8–13.10., 13.22., 13.31.apakšpunktā minētajiem sociālajiem pakalpojumiem ir noteikta saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem.

8. Noteikumu 13.2., 13.5., 13.11.–13.21., 13.23. un 13.25.–13.30.apakšpunktā minētos sociālos pakalpojumus pašvaldība nodrošina bez maksas kārtējam gadam apstiprinātā budžeta ietvaros.

9. Pašvaldība, gadījumos, kad sociālais pakalpojums saistīts ar ēdināšanas pakalpojuma organizēšanu nenodrošina specifisko ēdināšanu, saistītu ar klienta veselības stāvokli.

10. Sociālo pakalpojumu nepiešķir personai, kurai ir noteiktas medicīniskās un/vai speciālās kontrindikācijas sociālā pakalpojuma saņemšanai.

II. Valsts sociālo pakalpojumu veidi

11. Valsts finansētie sociālo pakalpojumu veidi:

11.1. asistenta pakalpojums pašvaldībā personai ar invaliditāti;

11.2. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām – alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām – atkarīgai personai;

11.3. sociālā rehabilitācija dzīvesvietā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

11.4. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušai un vardarbību veikušai pilngadīgai personai;

11.5. psihologa pakalpojums personai līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecuma sasniegšanai, kurai invaliditāte noteikta pirmreizēji;

11.6. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personai:

11.6.1. ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – FT), darbspējīgā vecumā vai pēc darbspējīga vecuma, kura strādā;

11.6.2. kura atbilst likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" 2. un 4.pantā noteiktajām prasībām;

11.6.3. kura atbilst Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā noteiktajām prasībām;

11.6.4. ar prognozējamo invaliditāti darbspējīgā vecumā un pēc darbspējīgā vecumā, kura strādā.

III. Deinstitucionalizācijas programmas sociālo pakalpojumu veidi

12. Deinstitucionalizācijas programmas finansētie sociālo pakalpojumu veidi:

12.1. aprūpes pakalpojums bērnam ar FT, kuram izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem FT:

12.2. līdz 4 (četru) gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 50 (piecdesmit) stundas nedēļā;

12.3. no 5 (piecu) līdz 17 (septiņpadsmit) gadu vecumam (ieskaitot) – ne vairāk kā 10 (desmit) stundas nedēļā;

12.4. atelpas brīža pakalpojums 12.1.apakšpunktā minēto bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;

12.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kuri ir noteikti individuālajā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānā:

12.5.1. bērna ar FT likumiskajiem pārstāvjiem;

12.5.2. bērnam ar FT;

12.6. dienas aprūpes centra pakalpojums bērnam ar FT, ja tas paredzēts individuālajā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānā;

12.7. pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – GRT), kurai veikts individuālo vajadzību izvērtējums un izstrādāts individuālais atbalsta plāns:

12.7.1. aprūpe mājās;

12.7.2. dienas aprūpes centra pakalpojums;

12.7.3. specializētās darbnīcas pakalpojums;

12.7.4. grupu dzīvokļa pakalpojums;

12.7.5. atelpas brīža pakalpojums;

12.7.6. speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;

12.7.7. atbalsta grupas un grupu nodarbību pakalpojums.

IV. Pašvaldības sociālo pakalpojumu veidi

13. Pašvaldības finansētie/līdzfinansētie sociālo pakalpojumu veidi:

13.1. pakalpojums "Aprūpe mājās";

13.2. pakalpojums "Drošības poga";

13.3. pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums;

13.4. īslaicīgs pakalpojums sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām;

13.5. bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums;

13.6. krīzes centra pakalpojums;

13.7. pakalpojums bērna aprūpei pēc vecāku lūguma;

13.8. dienas aprūpes centra pakalpojums:

13.9. grupu dzīvokļa pakalpojums;

13.10. naktspatversmes pakalpojums;

13.11. izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums;

13.12. terapeitiskās spēles pakalpojums;

13.13. sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums;

13.14. mūzikas terapijas pakalpojums;

13.15. kanisterapijas pakalpojums;

13.16. hidroterapijas pakalpojums;

13.17. reitterapijas pakalpojums;

13.18. atelpas brīža pakalpojums;

13.19. rehabilitācijas pakalpojums institūcijā;

13.20. rehabilitācijas pakalpojumi;

13.21. specializētā autotransporta pakalpojums;

13.22. higiēnas pakalpojums;

13.23. tehnisko palīglīdzekļu nodošana patapinājumā;

13.24. īslaicīgs krīzes istabas pakalpojums;

13.25. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgai (līdzatkarīgai) personai;

13.26. uzvedības sociālās korekcijas programma;

13.27. atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums;

13.28. ģimenes asistenta pakalpojums;

13.29. vasaras nometnes pakalpojums;

13.30. sociālā darba pakalpojums;

13.31. psihologa pakalpojums.

V. Pašvaldības sociālie pakalpojumi
5.1. Pakalpojums "Aprūpe mājās"

14. Pakalpojuma "Aprūpe mājās" sniegšanas mērķis ir nodrošināt pamatvajadzību apmierināšanu un sociālo aprūpi mājās personai, kura vecuma vai funkcionālo spēju ierobežojumu dēļ nevar sevi aprūpēt.

15. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" ir tiesīga saņemt:

15.1. pensijas vecuma persona;

15.2. pilngadīga persona ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem vai GRT;

15.3. persona darbspējīgā vecumā, kura pēc traumas vai slimības laikā nespēj veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, un kurai nav apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ (vecums, veselības stāvoklis, nodarbinātība) nespēj sniegt nepieciešamo aprūpi.

16. Lai saņemtu pakalpojumu "Aprūpe mājās", persona vēršas JSLP un iesniedz:

16.1. iesniegumu;

16.2. ģimenes ārsta atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli ar norādi par funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

16.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību, ja personai ir GRT;

16.4. citus dokumentus pēc JSLP pieprasījuma, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

17. JSLP novērtē personas fiziskās un garīgās spējas un nosaka aprūpes līmeni.

18. Gadījumos, ja persona, kura pieprasījusi pakalpojumu "Aprūpe mājās", ir noslēgusi uztura līgumu, JSLP pieņem lēmumu par minētā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, izvērtējot normatīvajos aktos noteiktos dokumentus un uztura līgumā noteikto uztura apjomu.

19. Pakalpojumu "Aprūpe mājās" nepiešķir:

19.1. ja personai ir medicīniskās un speciālās kontrindikācijas pakalpojuma "Aprūpe mājās" saņemšanai;

19.2. ja personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, izņemot gadījumus, ja apgādnieki vai ģimenes locekļi, vai citas atbalsta personas iesaistās personas aprūpē;

19.3. ja ģimenes loceklis vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ var nodrošināt nepieciešamo aprūpi;

19.4. ja izvērtējot personas fiziskās un garīgās spējas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, ir konstatēts, ka persona pašaprūpi un ikdienas mājas darbus spēj veikt patstāvīgi un citu personu praktiska palīdzība nav nepieciešama.

20. Lai saņemtu samaksas atvieglojumu par pakalpojumu "Aprūpe mājās" persona vēršas JSLP ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai.

5.2. Pakalpojums "Drošības poga"

21. Pakalpojuma "Drošības poga" mērķis ir diennakti nodrošināt nepārtrauktas saziņas iespējas personas dzīvesvietā, sniegt informatīvu atbalstu un palīdzību situācijās, kad rodas draudi personas veselībai vai dzīvībai.

22. Pakalpojumu "Drošības poga" nodrošina pakalpojuma "Aprūpe mājās" klientam, kuram tiek noteikts otrais, trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

23. Lai saņemtu pakalpojumu "Drošības poga", klientam jāiesniedz iesniegums JSLP.

24. JSLP veic klienta apsekošanu dzīvesvietā un nepieciešamības pēc pakalpojuma "Drošības poga" novērtēšanu.

25. Pakalpojumu "Drošības poga" piešķir, ja klienta dzīvesvietā ir:

25.1. stacionārais vai mobilais telefons;

25.2. elektrības pieslēgums.

5.3. Pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums

26. Pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma (turpmāk – ilgstošs pakalpojums institūcijā) mērķis ir sniegt diennakts sociālo aprūpi pensijas vecuma personai vai pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt.

27. Ilgstošu pakalpojumu institūcijā ir tiesīga saņemt pilngadīga persona, kurai tiek noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis, un tā ir:

27.1. pensijas vecuma persona;

27.2. persona ar I vai II grupas invaliditāti.

28. Lai saņemtu ilgstošu pakalpojumu institūcijā, persona vēršas JSLP un iesniedz:

28.1. iesniegumu;

28.2. ģimenes ārsta atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli ar norādi par funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

28.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību, ja personai ir GRT;

28.4. iztikas līdzekļu deklarāciju ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai;

28.5. citus dokumentus pēc JSLP sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

29. Lai saņemtu samaksas atvieglojumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, apgādnieks vēršas JSLP ienākumu novērtēšanai.

5.4. Īslaicīgs pakalpojums sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām

30. Īslaicīga pakalpojuma sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām (turpmāk – īslaicīgs pakalpojums institūcijā) mērķis ir nodrošināt diennakts sociālo aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un ārstniecības personas noteikto veselības aprūpes plāna izpildi līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm, gadījumos, kad persona veselības stāvokļa dēļ nespēj patstāvīgi sevi aprūpēt un/vai nodrošināt pamatvajadzības.

31. Īslaicīgu pakalpojumu institūcijā ir tiesīga saņemt pilngadīga persona, kurai ir nepieciešama pastāvīga sociālā un veselības aprūpe un kura ir:

31.1. pensijas vecuma persona;

31.2. persona ar invaliditāti;

31.3. persona bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā.

32. Lai saņemtu īslaicīgu pakalpojumu institūcijā, persona vēršas JSLP un iesniedz:

32.1. iesniegumu;

32.2. ģimenes ārsta atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli ar norādi par funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

32.3. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību, ja personai ir GRT;

32.4. iztikas līdzekļu deklarāciju ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai;

32.5. citus dokumentus pēc JSLP sociālā darbinieka pieprasījuma, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

33. Lai saņemtu samaksas atvieglojumu par īslaicīgo pakalpojumu institūcijā, apgādnieks vēršas JSLP ienākumu novērtēšanai.

34. Īslaicīga pakalpojuma institūcijā sniegšanas termiņš var tikt pagarināts līdz:

34.1. invaliditātes grupas noteikšanai, ja persona ar prognozējamu invaliditāti sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā ir iesniegusi VDEĀVK dokumentus ekspertīzes veikšanai;

34.2. sociālā pakalpojuma saņemšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

34.3. veselības aprūpes plāna izpildes beigām, ja ārstniecības personas noteiktais veselības aprūpes plāns pārsniedz 30 (trīsdesmit) diennaktis.

5.5. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums

35. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam mājokli, diennakts aprūpi, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicināt bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai alternatīvās sociālās aprūpes formas (audžuģimene, aizbildnība) saņemšanu vai adopciju un sagatavot bērnu patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

36. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs" (turpmāk – JBSAC), uzņem bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Jelgavas pilsētas bāriņtiesa" (turpmāk – bāriņtiesa) lēmumu par bērna ievietošanu bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

37. Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu izņēmuma gadījumā līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam var turpināt saņemt pilngadību sasniegušais bārenis un bez vecāku gādības palikušais bērns, kurš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un/vai profesionālās izglītības iestādē.

5.6. Krīzes centra pakalpojums

38. Krīzes centra pakalpojuma mērķis ir sniegt naktsmītni, sociālo aprūpi, sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu, kā arī psihosociālo un psiholoģisko atbalstu krīzes situācijā nonākušam bērnam un ģimenei ar bērniem.

39. JBSAC struktūrvienības "Krīzes centrs" pakalpojumu tiesīgi saņemt:

39.1. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem, kurš cietis no prettiesiskām darbībām un/vai nonācis krīzes situācijā;

39.2. ģimene, kurā vecāks vai bērni, cietuši no prettiesiskām darbībām un/vai nonākuši krīzes situācijā;

39.3. bērns vecumā no 2 (diviem) līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem uz laiku, kamēr vecāki (likumiskie pārstāvji) veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt;

39.4. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa.

40. Krīzes centrā uzņem personas:

40.1. saskaņā ar policijas rīkojumu;

40.2. ar bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu;

40.3. ar JSLP atzinumu, ja persona vēršas sociālo apstākļu dēļ;

40.4. pamatojoties uz personas iesniegumu;

40.5. gadījumos, kad fiziska vai juridiska persona nogādājusi krīzes centrā bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības vai cietis no prettiesiskām darbībām.

41. Gadījumos, kad bērns krīzes centrā ievietots sakarā ar vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja nespēju bērnu aprūpēt veselības stāvokļa dēļ, persona iesniedz dokumentu, kas apliecina tās ārstēšanās nepieciešamību.

42. Krīzes centrs nodrošina:

42.1. naktsmītni;

42.2. aprūpi un uzraudzību 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;

42.3. ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā;

42.4. sociālo prasmju novērtēšanu, pilnveidošanu un attīstīšanu;

42.5. individuālās un grupu nodarbības psihosociālā atbalsta sniegšanai;

42.6. vispārējās izglītības procesa nepārtrauktību;

42.7. individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanu un koordinēšanu.

43. Uzturēšanās laiks krīzes centrā ir līdz 3 (trijiem) mēnešiem. Izvērtējot klienta sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

44. JBSAC direktors 1 (vienas) darba dienas laikā pēc dokumentu saņemšanas, pieņem lēmumu par krīzes centra pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, kā arī pārtraukšanu vai pagarināšanu, un informē attiecīgās pašvaldības bāriņtiesu un sociālo dienestu.

5.7. Pakalpojums bērna aprūpei pēc vecāku lūguma

45. Pakalpojuma bērna aprūpei pēc vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja lūguma (turpmāk – pakalpojums bērna aprūpei), ja tiem ir nepieciešams ārstēties, mērķis ir sniegt bērnam līdz 2 (divu) gadu vecumam vai jaundzimušā bērna mātei ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa, diennakts aprūpi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

46. Pakalpojumu bērna aprūpei tiesīgi saņemt:

46.1. bērns līdz 2 (divu) gadu vecuma sasniegšanai;

46.2. jaundzimušā bērna māte ar bērnu, ja viņai nav iztikas līdzekļu vai mājokļa;

46.3. vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis, kuram ir nepieciešams ārstēties.

47. Lai saņemtu pakalpojumu bērna aprūpei, vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis JSLP iesniedz:

47.1. iesniegumu;

47.2. bērna likumiskā pārstāvja apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt nepilngadīgu personu, izņemot vecākus;

47.3. dokumentu, kas apliecina vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja ārstēšanās nepieciešamību.

48. Pakalpojumu bērna aprūpei piešķir līdz 3 (trijiem) mēnešiem. Izvērtējot klienta sociālo situāciju, ar JSLP lēmumu sociālā pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt līdz 6 (sešiem) mēnešiem.

5.8. Dienas aprūpes centra pakalpojums

49. Dienas aprūpes centra pakalpojuma (turpmāk – DAC pakalpojuma) mērķis ir personai ar invaliditāti ar GRT nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, uzlabot personas sociālās funkcionēšanas spējas un veicināt iekļaušanos sabiedrībā.

50. DAC pakalpojumu tiesīga saņemt persona ar invaliditāti ar GRT, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

50.1. nav nodarbināta;

50.2. neapmeklē speciālās izglītības iestādi;

50.3. nav ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

51. DAC pakalpojumu nodrošina JSLP dienas centri: "Atbalsts", "Integra" un "Harmonija".

52. Dienas centrs "Atbalsts" uzņem pilngadīgas personas ar invaliditāti ar GRT.

53. Dienas centrs "Integra" uzņem personas ar invaliditāti ar GRT, kuras sasniegušas 16 (sešpadsmit) gadu vecumu.

54. Dienas centrs "Harmonija" uzņem pilngadīgas personas ar I grupas invaliditāti ar GRT, kurām ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība.

55. Lai saņemtu DAC pakalpojumu, persona vai personas likumiskais pārstāvis JSLP iesniedz iesniegumu un:

55.1. ģimenes ārsta atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli ar norādi par funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

55.2. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību;

55.3. citus dokumentus, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

56. DAC pakalpojums ietver:

56.1. uzraudzību un individuālu atbalstu;

56.2. palīdzību pašaprūpē atbilstoši nepieciešamībai;

56.3. kognitīvo spēju uzturēšanu vai attīstīšanu;

56.4. nodarbinātību veicinošo prasmju attīstīšanas nodarbības;

56.5. brīvā laika, mākslinieciskās pašdarbības un relaksējošās nodarbības atbilstoši dienas ritmam;

56.6. sociālā darba un citu speciālistu konsultācijas atbilstoši nepieciešamībai;

56.7. klientu informēšanas un izglītošanas pasākumus atbilstoši nepieciešamībai;

56.8. fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā;

56.9. ēdināšanu.

5.9. Grupu dzīvokļa pakalpojums

57. Grupu dzīvokļa pakalpojuma mērķis ir nodrošināt mājokli un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti ar GRT, kurai ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

58. Grupu dzīvokļa pakalpojumu tiesīga saņemt pilngadīga persona ar I vai II grupas invaliditāti ar GRT, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:

58.1. nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums un persona iesniegusi iesniegumu šīs institūcijas vadītājam par grupu dzīvokļa pakalpojumu piešķiršanu;

58.2. pabeigusi sociālās rehabilitācijas kursu pusceļa mājā un atzīta par piemērotu saņemt grupu dzīvokļa pakalpojumu.

59. Grupu dzīvoklī nodrošina nodarbības atbilstoši klienta izstrādātajam individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam.

5.10. Naktspatversmes pakalpojums

60. Naktspatversmes pakalpojuma mērķis ir nodrošināt īslaicīgu izmitināšanu bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai pilngadīgai personai.

61. Lai saņemtu naktspatversmes pakalpojumu, persona vēršas JSLP naktspatversmē.

62. Naktspatversmē personām nodrošina:

62.1. naktsmītni;

62.2. ēdināšanu;

62.3. sociālā darbinieka individuālās konsultācijas un atbalstu;

62.4. iespēju uzturēties visu diennakti, ja gaisa temperatūra ārā ir zemāka par – 80 C.

63. Naktspatversmē uzņem personu, kurai nav apreibinošu vielu lietošanas pazīmju.

64. Ja klients uzturas naktspatversmē ilgāk par 3 (trim) dienām, viņš iesniedz ģimenes ārsta atzinumu par veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību.

65. Naktspatversmes pakalpojumu nepiešķir vai pārtrauc:

65.1. ja persona slimo ar:

65.1.1. plaušu tuberkulozi aktīvajā stadijā;

65.1.2. akūtām infekcijas slimībām;

65.1.3. seksuāli transmisīvām slimībām;

65.2. ja persona:

65.2.1. nevar veikt pašaprūpi veselības stāvokļa dēļ;

65.2.2. nespēj patstāvīgi pārvietoties.

66. No naktspatversmes izraida klientu, kurš neievēro naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus.

67. Klienta uzturēšanās laiks naktspatversmē ir 90 (deviņdesmit) dienas.

68. Naktspatversmes pakalpojuma līguma termiņu virs 90 (deviņdesmit) dienām pagarina ar JSLP lēmumu klientam, kurš aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus atbilstoši izstrādātajam individuālajam sociālās rehabilitācijas plānam.

5.11. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums

69. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojuma mērķis ir palīdzēt atjaunot ģimenes (personas) sociālās funkcionēšanas spējas, kā arī novērst disfunkciju ģimenē (personai), veicinot ģimenes locekļu (personu) izglītošanos psihiskās veselības uzturēšanā un stiprināšanā, kā arī palīdzēt radīt priekšnoteikumus labvēlīgai sociālajai videi bērnu audzināšanai ģimenē.

70. JSLP nodrošina:

70.1. izglītojošās grupas nodarbības:

70.1.1. Vecāku loma bērnu audzināšanā – 10 (desmit) nodarbības;

70.1.2. Bērna emocionālā audzināšana – 20 (divdesmit) nodarbības;

70.1.3. Esam ģimene – 10 (desmit) nodarbības;

70.1.4. Ceļvedis audzinot pusaudzi – 10 (desmit) nodarbības;

70.1.5. Sociālo prasmju attīstīšana – 28 (divdesmit astoņas) nodarbības;

70.1.6. Iekšējo resursu aktivizēšana – 10 (desmit) nodarbības;

70.2. atbalsta grupas līdzatkarīgām pilngadīgām personām – 21 (divdesmit vienu) nodarbību;

70.3. atbalsta grupas vecākiem, kuru aprūpē ir bērni ar smagiem FT – 8 (astoņas) nodarbības.

71. Personai ir tiesības saņemt vienas izglītojošās vai atbalsta grupas pakalpojumu kalendārajā gadā atbilstoši plānotajam grupas dalībnieku skaitam.

72. Izglītojošās grupas Vecāku loma bērnu audzināšanā nodarbības nodrošina vecākam vai bērna likumiskajam pārstāvim:

72.1. kura bērns ir iekļauts uzvedības sociālās korekcijas programmā;

72.2. kuram ir atņemtas aizgādības tiesības vai pastāv risks aizgādības tiesību pārtraukšanai vai atņemšanai.

73. Izglītojošās grupas Bērna emocionālā audzināšana nodarbības nodrošina:

73.1. vecākam, kurš audzina bērnu līdz 7 (septiņu) gadu vecumam;

73.2. aizbildnim, audžuvecākam, kuram ir bērns līdz 10 (desmit) gadu vecumam.

74. Izglītojošās grupas Esam ģimene nodarbības nodrošina ģimenei, ja bērnu audzina viens no vecākiem.

75. Izglītojošās grupas Ceļvedis audzinot pusaudzi nodarbības, nodrošina vecākam vai bērna likumiskajam pārstāvim, kuram ir bērns no 12 (divpadsmit) līdz 16 (sešpadsmit) gadu vecumam.

76. Izglītojošās grupas Sociālo prasmju attīstīšana nodarbības nodrošina bērnam no 8 (astoņu) līdz 12 (divpadsmit) gadu vecumam, kurš ir iekļauts uzvedības sociālās korekcijas programmā.

77. Izglītojošās grupas Iekšējo resursu aktivizēšana nodarbības nodrošina bērnam no 13 (trīspadsmit) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kurš ir iekļauts uzvedības sociālās korekcijas programmā.

78. Atbalsta grupas nodarbības līdzatkarīgām pilngadīgām personām nodrošina pilngadīgai personai, kuras ģimenes loceklis saņem JSLP Rehabilitācijas nodaļas atkarību profilakses punkta pakalpojumus un/vai saņem par valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atkarīgām personām.

79. Atbalsta grupas nodarbības nodrošina vecākam vai likumiskajam pārstāvim, kuru aprūpē ir persona ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam ar smagiem FT.

80. Izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojumu var saņemt iesniedzot iesniegumu JSLP vai ar JSLP sociālā darbinieka nosūtījumu.

5.12. Terapeitiskās spēles pakalpojums

81. Terapeitiskās spēles pakalpojuma mērķis ir sniegt psihosociālo atbalstu ģimenei, veicinot un stiprinot bērna un vecāka savstarpējās attiecības un uzticēšanos.

82. Tiesības saņemt terapeitiskās spēles pakalpojumu ir:

82.1. vecākam, ja viņu bērnam ir konstatētas emocionāla rakstura un uzvedības problēmas;

82.2. audžuģimenei, aizbildņa ģimenei, viesģimenei un ģimenei, kura ir adoptējusi bērnu.

83. Terapeitiskās spēles pakalpojums ietver 27 (divdesmit septiņas) nodarbības.

84. Terapeitiskās spēles pakalpojumu var saņemt iesniedzot iesniegumu JSLP vai ar JSLP sociālā darbinieka nosūtījumu.

85. Terapeitiskās spēles pakalpojumu piešķir vienu reizi 24 (divdesmit četru) mēnešu periodā.

5.13. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums

86. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojuma mērķis ir veicināt emocionālo kontaktu starp vecākiem un bērnu, kā arī veicināt bērna sensoro (taustes, garšas, ožas, redzes, dzirdes) un motoro (sīko, pamatkustību) attīstību.

87. Tiesības saņemt sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojumu ir ģimenei ar bērnu no 3 (trīs) līdz 16 (sešpadsmit) gadu vecumam.

88. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojumu var saņemt iesniedzot iesniegumu JSLP vai ar JSLP sociālā darbinieka nosūtījumu.

89. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums ietver 3 (trīs) nodarbības.

90. Sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojumu piešķir vienu reizi 12 (divpadsmit) mēnešu periodā.

5.14. Mūzikas terapijas pakalpojums

91. Mūzikas terapijas pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu personai ar invaliditāti no 1 (viena) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam (šajā apakšnodaļā – persona ar invaliditāti) komunikācijas prasmju attīstīšanai un emocionālas labsajūtas uzlabošanai.

92. Lai saņemtu mūzikas terapijas pakalpojumu, personas ar invaliditāti likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un šādus dokumentus:

92.1. ārstējošā ārsta izsniegtu atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību;

92.2. personas ar invaliditāti likumiskā pārstāvja, izņemot vecākus, apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt nepilngadīgu personu.

93. Mūzikas terapijas pakalpojums ietver 10 (desmit) nodarbības.

5.15. Kanisterapijas pakalpojums

94. Kanisterapijas pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu personai ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam (šajā apakšnodaļā – persona ar invaliditāti) kustību koordinācijas atjaunošanai un uzlabošanai, motorikas un uztveres attīstīšanai.

95. Lai saņemtu kanisterapijas pakalpojumu, personas ar invaliditāti likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un šādus dokumentus:

95.1. ārstējošā ārsta izsniegtu atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/) par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību;

95.2. personas ar invaliditāti likumiskā pārstāvja, izņemot vecākus, apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt nepilngadīgu personu.

96. Kanisterapijas pakalpojums ietver 10 (desmit) nodarbības.

5.16. Hidroterapijas pakalpojums

97. Hidroterapijas pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu personai ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam (šajā apakšnodaļā – persona ar invaliditāti), lai uzlabotu locītavu kustīgumu, mazinātu sāpes un muskuļu sasprindzinājumu.

98. Lai saņemtu hidroterapijas pakalpojumu personas ar invaliditāti likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un šādus dokumentus:

98.1. ārstējošā ārsta izsniegtu atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027u) par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību;

98.2. personas ar invaliditāti likumiskā pārstāvja, izņemot vecākus, apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt nepilngadīgu personu.

99. Hidroterapijas pakalpojums ietver 10 (desmit) nodarbības.

5.17. Reitterapijas pakalpojums

100. Reitterapijas pakalpojuma mērķis ir uzlabot personas ar invaliditāti mobilitātes, līdzsvara, koordinācijas un kustīguma spējas.

101. Tiesības saņemt reitterapijas pakalpojumu ir:

101.1. personai ar invaliditāti no 5 (piecu) līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecuma sasniegšanai izņemot gadījumus, kad minētajai personai pastāv medicīniskās kontrindikācijas: atlanta – ass skriemeļa nestabilitāte, neseni lūzumi un ķirurģiska iejaukšanās, skolioze (lielāka par 30 (trīsdesmit) grādiem), akūts artrīts, vaļējas brūces uz svaru nesošajām virsmām, nekontrolētas lēkmes, stipras alerģijas, nekontrolējama uzvedība, tromboze, tromboflebīts, varikozu vēnu paplašinājumi, vēnu iekaisumi, labdabīgi un ļaundabīgi audzēji;

101.2. pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti, kurai ir centrālās un perifērās nervu sistēmas, balsta un kustību sistēmas, elpošanas sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas.

102. Lai saņemtu reitterapijas pakalpojumu, persona vai personas likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un šādus dokumentus:

102.1. ārstējošā ārsta (neirologa vai rehabilitologa) atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību;

102.2. noteikumu 101.1.apakšpunktā minētajā gadījumā likumiskā pārstāvja apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt nepilngadīgu personu, izņemot vecākus;

102.3. noteikumu 101.2.apakšpunktā minētajā gadījumā apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt pilngadīgu personu ar invaliditāti.

103. Reitterapijas pakalpojums ietver 10 (desmit) nodarbības.

5.18. Atelpas brīža pakalpojums

104. Atelpas brīža (īslaicīgās sociālās aprūpes) pakalpojuma (turpmāk – atelpas brīža pakalpojuma) institūcijā mērķis ir personai ar invaliditāti ar GRT vai FT, un kura dzīvo ģimenē, nodrošināt uzraudzību, sociālo aprūpi, speciālistu konsultācijas, ēdināšanu 4 (četras) reizes dienā, pastaigas un saturīgu brīvā laika pavadīšanu līdz 30 (trīsdesmit) diennaktīm kalendārajā gadā, aprūpes procesā aizstājot ģimenes locekļus.

105. Tiesības saņemt atelpas brīža pakalpojumu ir:

105.1. personai ar invaliditāti ar FT līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam;

105.2. pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti ar GRT.

106. Lai saņemtu atelpas brīža pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un šādus dokumentus:

106.1. ārstējoša ārsta atzinumu "Izraksts no stacionārā pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju neesību, tai skaitā iekļaujot norādes par personai nozīmētajiem medikamentiem un ordinētajām devām (atzinuma derīguma termiņš 6 (seši) mēneši);

106.2. pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti ar GRT psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālo kontrindikāciju neesību;

106.3. noteikumu 105.1.apakšpunktā minētās personas likumiskā pārstāvja, izņemot vecākus, apliecinājumu;

106.4. noteikumu 105.2.apakšpunktā minētās personas pilnvarotā pārstāvja apliecinājumu par tiesībām pārstāvēt personu.

5.19. Rehabilitācijas pakalpojums institūcijā

107. Rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā mērķis ir uzlabot pilngadīgas personas sociālās funkcionēšanas spējas.

108. Rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir tiesīga saņemt:

108.1. pensijas vecuma persona hronisku slimību paasinājumu gadījumos un kura ir atzīta par trūcīgu;

108.2. pilngadīga persona ar invaliditāti un kura ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu.

109. Lai saņemtu rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, persona JSLP iesniedz iesniegumu un šādus dokumentus:

109.1. ārstējošā ārsta izsniegtu atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u), kurā norādīts personas funkcionālos traucējumus izraisījušās pamatdiagnozes kods, kurš neietilpst valsts apmaksātās sociālās rehabilitācijas programmā, un informācija par medicīnisko kontrindikāciju neesību, kas izsniegts ne agrāk kā 3 (trīs) mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas.

110. Persona rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņem rindas kārtībā 1 (vienu) reizi 3 (trijos) gados.

111. Rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā apjoms ir 12 (divpadsmit) kalendārās dienas.

5.20. Rehabilitācijas pakalpojumi

112. Ārstnieciskās vingrošanas vai ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu (fizioterapija, masāža, ergoterapija) (turpmāk – rehabilitācijas pakalpojumi) mērķis ir pilngadīgai personai ar I vai II grupas invaliditāti saglabāt funkcionālo neatkarību.

113. Rehabilitācijas pakalpojumus ir tiesīga saņemt pilngadīga persona ar I vai II grupas invaliditāti, kurai ārstējošā ārsta izsniegtā atzinumā "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u) par personas veselības stāvokli ir atzīme par pakalpojuma nepieciešamību ar norādi uz lokalizāciju un medicīnisko kontrindikāciju neesību.

114. Ārstnieciskās vingrošanas pakalpojums ietver 4 (četras) nodarbības mēnesī 12 (divpadsmit) mēnešu periodā.

115. Ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi ietver 10 (desmit) pakalpojuma reizes.

5.21. Specializētā autotransporta pakalpojums

116. Specializētā autotransporta pakalpojuma mērķis ir nodrošināt transporta pieejamību personai ar kustību traucējumiem un/vai kurai ir apgrūtināta pārvietošanās:

116.1. ar veselības aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tehniskā palīglīdzekļu centra pakalpojumu saistīto aktivitāšu veikšanai;

116.2. nevalstisko organizāciju rīkoto pasākumu apmeklēšanai.

117. Specializētā autotransporta pakalpojumu ir tiesīga saņemt:

117.1. pilngadīga persona, kurai ir VDEĀVK atzinums par transporta indikāciju noteikšanu un valsts sociālā pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās;

117.2. persona ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam, kurai ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību;

117.3. pensijas vecuma persona, kura pārvietojas tikai izmantojot tehnisko palīglīdzekli;

117.4. persona, kurai ir ārsta speciālista nosūtījums dialīzes veikšanai.

118. Lai saņemtu specializētā autotransporta pakalpojumu, persona JSLP iesniedz iesniegumu.

119. Specializētā autotransporta pakalpojums tiek piešķirts šādā secībā:

119.1. nokļūšanai veselības aprūpes vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

119.2. tehnisko palīglīdzekļu centra apmeklēšanai;

119.3. nokļūšanai sociālo pakalpojumu saņemšanas vietā;

119.4. izglītojošo, sporta un integrējošo pasākumu apmeklēšanai.

120. Specializētā autotransporta pakalpojums netiek piešķirts personai, kura saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumu.

121. Saņemot specializētā autotransporta pakalpojumu, personai netiek nodrošināts pavadoņa (asistenta) pakalpojums.

5.22. Higiēnas pakalpojums

122. Higiēnas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt dušas, veļas mazgāšanas un veļas žāvēšanas pakalpojumus.

123. Higiēnas pakalpojumu ir tiesīga saņemt:

123.1. persona, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu;

123.2. pensijas vecuma persona;

123.3. pilngadīga persona ar invaliditāti.

124. Lai saņemtu higiēnas pakalpojumu, personai jāuzrāda noteikumu 123.1.–123.3.apakšpunktā noteikto statusu apliecinošs dokuments.

125. JSLP nenodrošina personiskās higiēnas līdzekļus un dvieļus.

5.23. Tehnisko palīglīdzekļu nodošana patapinājumā

126. Tehniskie palīglīdzekļi ir aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē personas funkcionēšanas pazeminājumu vai invaliditāti.

127. Tiesības saņemt tehnisko palīglīdzekli ir:

127.1. pilngadīgai personai ar invaliditāti;

127.2. pensijas vecuma personai ar FT.

128. JSLP nodrošina pašvaldības īpašumā esošo tehnisko palīglīdzekļu nodošanu patapinājumā.

129. Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona iesniedz JSLP iesniegumu un ārstējošā ārsta atzinumu "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes" (veidlapa Nr.027/u), kurā norādīts personas funkcionālos traucējumus izraisījušās pamatdiagnozes kods un informācija par nepieciešamo tehnisko palīglīdzekli.

130. Lai saņemtu patapinājumā tehnisko palīglīdzekli, kuru bilances vērtība pārsniedz 500,00 euro (pieci simti euro) iesniedzējam ir jānorāda persona, kura ar parakstu garantēs patapinājumā nodotā tehniskā palīglīdzekļa atgriešanu JSLP, vajadzībai izbeidzoties.

5.24. Īslaicīgs krīzes istabas pakalpojums

131. Īslaicīga krīzes istabas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt ar mājokli līdz 6 (sešiem) mēnešiem ģimeni (personu), kurai mājoklis iznīcināts vai bojāts un ir dzīvošanai nederīgs.

132. Lai saņemtu īslaicīgu krīzes istabas pakalpojumu, persona iesniedz JSLP iesniegumu un dokumentus, kas apliecina ka mājoklis nav derīgs dzīvošanai.

133. JSLP pieņem lēmumu par īslaicīgu krīzes istabas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt 1 (vienas) darba dienas laikā pēc dokumentu saņemšanas, nepieciešamības gadījumā ģimenei (personai) izmitināšana tiek nodrošināta nekavējoties.

134. Ģimenei (personai) pakalpojumu bez maksas piešķir uz laiku līdz 3 (trīs) mēnešiem.

135. Sākot ar 4. (ceturto) mēnesi, klients maksā īres maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem, pamatojoties uz izrakstītu rēķinu.

5.25. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgai (līdzatkarīgai) personai

136. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atkarīgai (līdzatkarīgai) personai mērķis ir nodrošināt personai individuālo un grupu sociālo darbu, kā arī organizēt preventīvos pasākumus atkarību mazināšanai.

137. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atkarīga (līdzatkarīga) persona saņem:

137.1. iesniedzot iesniegumu JSLP;

137.2. ar JSLP sociālā darbinieka nosūtījumu.

5.26. Uzvedības sociālās korekcijas programma

138. Uzvedības sociālās korekcijas programmas (turpmāk – programmas) mērķis ir nodrošināt psihosociālo darbu ar nepilngadīgiem likumpārkāpējiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem individuāli un/vai grupā, kā arī veicināt likumpārkāpumu profilakses darbu.

139. Saskaņā ar bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu JSLP nodrošina programmu, ja bērns:

139.1. izdarījis noziedzīgu nodarījumu un pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav apcietināts;

139.2. atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

139.3. atbrīvots no kriminālatbildības;

139.4. atbrīvots no ieslodzījuma vai soda izciešanas vietas;

139.5. izdarījis Krimināllikumā paredzētās prettiesiskās darbības pirms 14 (četrpadsmit) gadu vecuma sasniegšanas;

139.6. vairāk nekā 2 (divas) reizes izdarījis Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās prettiesiskās darbības;

139.7. ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.

140. Programma ietver individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi un koordinēšanu katram bērnam, individuālās sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas, izglītojošās un atbalsta grupas nodarbības bērnam un viņa likumiskajam pārstāvim.

141. Programma tiek nodrošināta 12 (divpadsmit) mēnešus, nepieciešamības gadījumā termiņš var tikt pagarināts līdz 12 (divpadsmit) mēnešiem.

5.27. Atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums

142. Atbalsta ģimenes (personas) pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei, kurai vienās dzemdībās piedzimuši trīs vai vairāk bērnu.

143. Tiesības saņemt atbalsta ģimenes (personas) pakalpojumu ģimenei, kurai vienās dzemdībās piedzimuši trīs vai vairāk bērnu (turpmāk šajā apakšnodaļā – bērni), ne ilgāk kā līdz bērnu 10 (desmit) gadu vecumam un ne vairāk kā 40 (četrdesmit) stundas mēnesī.

144. Lai saņemtu atbalsta ģimenes (personas) pakalpojumu persona JSLP iesniedz:

144.1. iesniegumu, norādot vēlamo atbalsta ģimeni (personu);

144.2. dokumentu, kas apliecina tiesības pārstāvēt bērnu intereses, izņemot vecākus.

145. JSLP izvērtē atbalsta ģimenes (personas) spējas un prasmes sniegt atbalsta ģimenes (personas) pakalpojumu.

146. JSLP slēdz līgumu par pakalpojuma sniegšanu līdz 1 (vienam) gadam, nepieciešamības gadījumā līgumu var pagarināt.

147. Atbalsta ģimenes (personas) pakalpojuma sniegšanu pārtrauc, pamatojoties uz:

147.1. klienta vai atbalsta ģimenes (personas) iesniegumu;

147.2. JSLP sociālā darbinieka atzinumu.

148. Samaksa atbalsta ģimenei (personai) tiek veikta proporcionāli nostrādātajām stundām, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto minimālo stundas tarifa likmi par vienu stundu, bet ne vairāk kā par 40 (četrdesmit) stundām mēnesī.

5.28. Ģimenes asistenta pakalpojums

149. Ģimenes asistenta pakalpojuma mērķis ir sniegt atbalstu ģimenei (personai), kurai ar JSLP sociālā darbinieka izvērtējumu ir konstatēts sociālo prasmju trūkums bērnu audzināšanā un aprūpē, mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā.

150. Ģimenes asistenta pakalpojumu no 4 (četrām) līdz 12 (divpadsmit) stundām nedēļā ir tiesīga saņemt:

150.1. ģimene, kurai ir konstatēts noteikumu 149.punktā minēto sociālo prasmju trūkums;

150.2. persona pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma beigām līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam, kurai ir konstatēts sociālo prasmju trūkums mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā.

151. Lai saņemtu ģimenes asistenta pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu JSLP.

152. JSLP 30 (trīsdesmit) darbdienu laikā:

152.1. izvērtē ģimenes noteikumu 149.punktā minētās sociālās prasmes;

152.2. izvērtē noteikumu 150.2.apakšpunktā minētai personai sociālās prasmes mājsaimniecības vadīšanā un sadzīves organizēšanā;

152.3. iepazīstina ģimeni (personu) ar potenciālo ģimenes asistentu;

152.4. pieņem lēmumu par ģimenes asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

152.5. slēdz līgumu līdz 1 (vienam) gadam par ģimenes asistenta pakalpojuma sniegšanu.

153. Ģimenes asistenta pakalpojumu pārtrauc, pamatojoties uz:

153.1. klienta vai ģimenes asistenta iesniegumu;

153.2. JSLP sociālā darbinieka atzinumu.

5.29. Vasaras nometnes pakalpojums

154. Vasaras nometnes pakalpojuma mērķis ir nodrošināt saturīga brīvā laika pavadīšanu līdz 10 (desmit) dienām pašvaldības organizētajās nometnēs trūcīgo, maznodrošināto, audžuģimeņu, aizbildnībā esošiem bērniem no 7 (septiņu) līdz 12 (divpadsmit) gadu vecumam.

155. Lai saņemtu vasaras nometnes pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz JSLP iesniegumu un dokumentu, kas apliecina bērna likumiskā pārstāvja, izņemot vecākus, tiesības pārstāvēt bērnu.

5.30. Sociālā darba pakalpojumi

156. Sociālā darba pakalpojumu mērķis ir sniegt profesionālo atbalstu personām, ģimenēm, personu grupām, lai veicinātu vai atjaunotu savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmās.

157. JSLP nodrošina sociālo darbu ar:

157.1. ģimenēm un bērniem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, atbalsta ģimenēm un uzticības personām;

157.2. sociālās atstumtības grupu un krīzes situācijā nonākušām personām;

157.3. bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās līdz 24 (divdesmit četru) gadu vecumam;

157.4. atkarīgām un līdzatkarīgām personām;

157.5. nepilngadīgiem likumpārkāpējiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem;

157.6. pilngadīgām personām ar invaliditāti un personām ar invaliditāti līdz 18 (astoņpadsmit) gadu vecumam;

157.7. personām ar FT, GRT un prognozējamo invaliditāti;

157.8. pensijas vecuma personām;

157.9. bēgļiem un citām, riskam pakļautām personām.

158. Sociālo darbu uzsāk pēc personas iesnieguma vai JSLP saņemtas informācijas par sociālā darba pakalpojuma nepieciešamību.

5.31. Psihologa pakalpojums

159. Psihologa pakalpojuma mērķis ir sniegt profesionālu psiholoģisko palīdzību ģimenei vai personai, kurai nepieciešams uzlabot sociālās funkcionēšanas spējas.

160. JSLP nodrošina:

160.1. psihologa konsultācijas ģimenei vai personai, kura nokļuvusi sarežģītā krīzes situācijā (piemēram, iegūta invaliditāte, mājokļa zaudēšana, ilgstošs bezdarbs, tuvinieka nāve, autoavārija, ugunsgrēks, smaga saslimšana, suicīda mēģinājums, pārciesta vardarbība u.c.) un/vai kurai traucētas sociālās funkcionēšanas spējas;

160.2. psihologa konsultācijas audžuģimenei, aizbildņa ģimenei, viesģimenei un ģimenei, kura ir adoptējusi bērnu.

160.3. ģimenes (personas) izpēti pēc bāriņtiesas lūguma, ja ir aizdomas par vardarbību.

161. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona vēršas pie JSLP sociālā darbinieka, kurš izvērtē psihologa pakalpojuma nepieciešamību un izsniedz JSLP nosūtījumu, kā arī organizē psihologa pakalpojuma saņemšanu.

162. Psihologa pakalpojums ietver konsultēšanu, ja ir nepieciešams, psiholoģisko izpēti un psihosociālo rehabilitāciju krīzes un psiholoģisko traumu gadījumā.

VI. Noslēguma jautājums

163. Atzīt par spēku zaudējušiem Jelgavas pilsētas pašvaldības 2007.gada 26.aprīļa saistošos noteikumus Nr.148 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 89.nr.; 2011, 53.nr.; 2012, 53.nr., 2013, 200.nr.; 2013, 251.nr.).

Jelgavas pilsētas domes
priekšsēdētāja vietniece R.Vectirāne
Jelgavas pilsētas pašvaldības 2018.gada 22.marta saistošo noteikumu Nr.18-8 "Par sociālajiem pakalpojumiem Jelgavas pilsētas pašvaldībā"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija

1. Īss projekta satura izklāsts

Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka valsts, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atver sirdi Zemgalē" (turpmāk – Deinstitucionalizācijas programmas) un Jelgavas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldības), finansēto/līdzfinansēto sociālo pakalpojumu – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu (turpmāk – sociālo pakalpojumu) veidus, apjomu, piešķiršanas/atteikšanas, saņemšanas/pārtraukšanas un samaksas kārtību (turpmāk – saņemšanas kārtība).

Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālos pakalpojumus par valsts, Deinstitucionalizācijas programmas un pašvaldības budžeta līdzekļiem. Citu pašvaldību iedzīvotājiem ir iespēja saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem, noslēdzot sadarbības līgumu starp pašvaldībām un pakalpojuma līgumu starp personu un sociālā pakalpojuma sniedzēju. Deinstitucionalizācijas programmas un valsts finansētos sociālos pakalpojumus Jelgavas pilsētā dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji var saņemt, vēršoties ar iesniegumu un citiem nepieciešamajiem dokumentiem sociālā pakalpojuma saņemšanai Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādē "Jelgavas sociālo lietu pārvalde" (turpmāk – JSLP). Minēto pakalpojumu saņemšana notiek atbilstoši noteikumu un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Deinstitucionalizācijas programmas ietvaros finansētie sociālie pakalpojumi tiek sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem un kalendārajā gadā netiek nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldībā 2018.gadā tiks nodrošināts 31 (trīsdesmit viens) sociālo pakalpojumu veids: pakalpojums "Aprūpe mājās", pakalpojums "Drošības poga", pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums, īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums pilngadīgām personām, bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums, krīzes centra pakalpojums, pakalpojums bērna aprūpei pēc vecāku lūguma, dienas aprūpes centra pakalpojums, grupu dzīvokļa pakalpojums, naktspatversmes pakalpojums, izglītojošās un atbalsta grupas pakalpojums, terapeitiskās spēles pakalpojums, sensorās un motorās attīstības nodarbību pakalpojums, mūzikas terapijas pakalpojums. kanisterapijas pakalpojums, hidroterapijas pakalpojums, reitterapijas pakalpojums, atelpas brīža pakalpojums, rehabilitācijas pakalpojums institūcijā, rehabilitācijas pakalpojumi, specializētā autotransporta pakalpojums, higiēnas pakalpojums, tehnisko palīglīdzekļu nodošana patapinājumā, īslaicīgs krīzes istabas pakalpojums, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi atkarīgai (līdzatkarīgai) personai, uzvedības sociālās korekcijas programma, atbalsta ģimenes (personas) pakalpojums, ģimenes asistenta pakalpojums, vasaras nometnes pakalpojums, sociālā darba un psihologa pakalpojums.

2. Projekta nepieciešamības pamatojums

Noteikumi tiek izdoti, lai noteiktu valsts, Deinstitucionalizācijas programmas un pašvaldības finansētos/līdzfinansētos sociālos pakalpojumus – sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, apjomu un saņemšanas kārtību.

Jelgavas pilsētā dzīvesvietu deklarējušiem iedzīvotājiem nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt sociālos pakalpojumus par valsts, Deinstitucionalizācijas programmas un pašvaldības budžeta līdzekļiem. Sociālos pakalpojumus Jelgavas pilsētas iedzīvotāji varēs saņemt, vēršoties ar iesniegumu un citiem sociālā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem JSLP. Sociālo pakalpojumu saņemšana notiek atbilstoši noteikumu un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Deinstitucionalizācijas programmas ietvaros finansētie sociālie pakalpojumi tiks sniegti atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem un kalendārajā gadā netiks nodrošināti vienlaicīgi ar pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem. Nepieciešams noteikt sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību Jelgavas pilsētas pašvaldības 31 (trīsdesmit vienam) sociālo pakalpojumu veidam.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Noteikumu realizēšanai tiek paredzēti naudas līdzekļi JSLP 2018.gada budžetā. Jelgavas pilsētas pašvaldības un citu pašvaldību iedzīvotājiem par sociālajiem pakalpojumiem jāmaksā saskaņā ar Jelgavas pilsētas domes apstiprinātajiem maksas pakalpojumiem.

Tiek prognozēts, ka kopumā pašvaldības sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir nepieciešami 2 072 850 (divi miljoni septiņdesmit divi tūkstoši astoņi simti piecdesmit) euro.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Uzņēmējiem tiks nodrošināta informācija par iespējām piedāvāt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Noteikumu izpildi nodrošinās JSLP.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Noteikumu projekts apspriests Jelgavas pilsētas domes Sociālo lietu konsultatīvajā komisijā.

Jelgavas pilsētas domes
priekšsēdētāja vietniece R.Vectirāne
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Jelgavas pilsētas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 18-8Pieņemts: 22.03.2018.Stājas spēkā: 14.04.2018.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 74 (6160), 13.04.2018. OP numurs: 2018/74.21
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
298327
14.04.2018
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva