(Likuma nosaukums 14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

3. pants. Kaitējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti

(1) Kriminālprocesā nodarīto kaitējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta.

(2) Administratīvo pārkāpumu procesa gaitā nodarīto kaitējumu atlīdzina no tās publisko tiesību juridiskās personas budžeta, kura nodarījusi kaitējumu, proti, no:

1) valsts pamatbudžeta;

2) pašvaldības budžeta;

3) citas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta.

(3) Ja kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu administratīvā pārkāpuma procesā radījusi dažādu publisko tiesību juridisko personu iestāžu prettiesiska vai nepamatota rīcība, nodarīto kaitējumu atlīdzina proporcionāli attiecīgās iestādes nodarītajam kaitējumam no katras publisko tiesību juridiskās personas budžeta atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

5. pants. Administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats

(1) Privātpersonai administratīvā pārkāpuma procesā prettiesiskas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, ar kuru konstatēta publisko tiesību juridiskās personas prettiesiska rīcība.

(2) Privātpersonai administratīvā pārkāpuma procesā publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir spēkā stājies nolēmums, no kura izriet, ka privātpersonai nav piemērots administratīvais sods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.

(3) Privātpersonai nav tiesību uz publisko tiesību juridiskās personas nepamatotas rīcības dēļ nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja administratīvā pārkāpuma process izbeigts, jo par to pašu faktu uzsākts kriminālprocess, un nav iestājies kāds no šā likuma 4. panta otrajā vai trešajā daļā minētajiem apstākļiem.

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

12. pants. Zaudējuma noteikšana

(1) Zaudējuma apmēru nosaka, novērtējot pierādījumus.

(2) Ja iestāde, kas izskata privātpersonas iesniegumu par kaitējuma atlīdzināšanu (turpmāk — lēmējiestāde), vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē privātpersonas līdzatbildību (8. pants), zaudējuma apmēru attiecīgi samazina.

(3) Nosakot atrautās peļņas apmēru, lēmējiestāde vai tiesa ņem vērā vispārīgos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē atrautās peļņas varbūtību. Atrautā peļņa atlīdzināma tādā apmērā, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem par privātpersonas pēdējā taksācijas gada ienākumu apjomu nepārsniedz šīs personas vidējos gada ienākumus, par kuriem nomaksāti nodokļi.

(4) Ja fiziskajai personai radīto zaudējumu veido nesaņemtā darba samaksa, zaudējuma apmērā ietver arī nomaksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu.

(5) Ar šajā likumā lietoto terminu "darba samaksa" saprot arī terminu "atlīdzība" Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma izpratnē.

(6) Zaudējuma atlīdzībai, kas nav atlīdzība par mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu.

13. pants. Zaudējuma atlīdzības apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstīgu zaudējuma atlīdzības apmēru, ņem vērā publisko tiesību juridiskās personas rīcības raksturu (6. pants), kā arī privātpersonas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzības apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumus, kas radušies prettiesiskas rīcības dēļ, atlīdzina to faktiskajā apmērā. Zaudējumus, kas radušies nepamatotas rīcības dēļ, atlīdzina šādā apmērā:

1) ja zaudējuma summa nepārsniedz 145 000 euro, — 100 procentu apmērā;

2) ja zaudējuma summa ir no 145 000 euro līdz 1 450 000 euro, — 145 000 euro plus 50 līdz 100 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz 145 000 euro;

3) ja zaudējuma summa pārsniedz 1 450 000 euro, — saskaņā ar šīs daļas 2. punktu aprēķinātā summa plus līdz 50 procentiem no summas, kas pārsniedz 1 450 000 euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

16. pants. Privātpersonas tiesisko interešu aizsardzības līdzekļi

(1) Laiku, kurā fiziskajai personai tikusi prettiesiski vai nepamatoti ierobežota brīvība, tiesības pildīt amata (darba) vai dienesta pienākumus vai veikt noteikta veida nodarbošanos, ieskaita kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā vai izdienas stāžā, ja personai par attiecīgo periodu aprēķināta zaudējumu atlīdzība par nesaņemto darba samaksu, tai skaitā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

(2) Ja ziņas par kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma procesu atspoguļotas plašsaziņas līdzekļos un ir iestājies šā likuma 4. vai 5. pantā norādītais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats, pēc privātpersonas pieprasījuma plašsaziņas līdzekļi publicē informāciju par apstākļiem, kas radījuši tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu.

(3) Privātpersonai, pamatojoties uz šīs personas iesniegumu, atjaunojamas tās tiesības, militārās vai speciālās dienesta pakāpes un amata pakāpes, kā arī apbalvojumi un goda nosaukumi, kas tai atņemti saistībā ar publisko tiesību juridiskās personas prettiesisku vai nepamatotu rīcību, ja nepastāv citi tiesiski vai faktiski šķēršļi to atjaunošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

17. pants. Lēmējiestāde

(1) Lēmējiestāde par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir:

1) Ģenerālprokuratūra, ja lēmums, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, pieņemts pirmstiesas kriminālprocesā;

2) Tieslietu ministrija, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

(2) Lēmējiestāde par administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu ir publisko tiesību juridiskās personas iestāde, kuras amatpersona sākotnēji pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, vai cita publisko tiesību juridiskās personas noteikta iestāde.

(3) (Izslēgta ar 14.05.2026. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

18. pants. Iesnieguma par kaitējuma atlīdzināšanu iesniegšana

Privātpersona rakstveida iesniegumu par tai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu iesniedz šā likuma 17. pantā minētajai lēmējiestādei

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

19. pants. Iesnieguma par kaitējuma atlīdzināšanu saturs

(1) Iesniegumā par kaitējuma atlīdzināšanu norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai dzimšanas gadu un datumu) un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) faktus, kas pamato tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu;

4) fiziskajai personai — personīgā konta rekvizītus kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, juridiskajai personai — konta rekvizītus kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma kaitējuma atlīdzība.

(2) Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina kaitējuma nodarīšanas faktu un kaitējuma atlīdzības apmēru.

(3) Pieprasot kaitējuma atlīdzināšanu par vairākiem kaitējuma veidiem, iesniegumā norāda atsevišķi katra kaitējuma veidu un pieprasīto summu.

(4) Pieprasot zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzināšanu, privātpersonai ir pienākums iesniegt darba devēja izziņu, kurā tas norādījis:

1) laikposmu, par kuru izmaksājama nesaņemtā darba samaksa [laikposmu, kurā fiziskajai personai pastāvēja darba tiesiskās vai dienesta tiesiskās attiecības un darba samaksa nav saņemta sakarā ar nespēju pildīt darba (amata) pienākumus, ja ir iestājies kāds no šā likuma 4. panta pirmajā daļā vai 5. pantā minētajiem apstākļiem];

2) aprēķināto nesaņemto darba samaksu, tai skaitā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

3) aprēķinātās darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

4) aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli;

5) fiziskajai personai izmaksājamo nesaņemto darba samaksas summu [zaudējuma atlīdzības (nesaņemtās darba samaksas) summu] pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļas ieturējuma;

6) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu par privātpersonai izmaksājamo nesaņemto darba samaksas summu.

(5) Ja persona nevar iesniegt šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, tā iesniegumā par kaitējuma atlīdzināšanu norāda pamatotu iemeslu, kādēļ minēto izziņu nav iespējams iesniegt. Šā panta ceturtajā daļā minēto ziņu nesniegšana vai nepilnīga to sniegšana var būt par pamatu atteikumam atlīdzināt zaudējumu — nesaņemto darba samaksu.

(6) Ja privātpersona pieprasa zaudējumu — nesaņemtās darba samaksas vai atrautās peļņas — atlīdzināšanu, lēmējiestādei ir tiesības pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju par šīs personas ienākumu apmēru. Valsts ieņēmumu dienests sniedz pieprasīto informāciju par privātpersonas ienākumu apmēru atbilstoši tā rīcībā esošajās nodokļa deklarācijās norādītiem privātpersonas ienākumiem.

21. pants. Iesnieguma izskatīšanas termiņš

(1) Lēmējiestāde triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzināšanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde to var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

22. pants. Lēmums par zaudējuma — nesaņemtās darba samaksas — atlīdzināšanu

Ja fiziskajai personai izmaksājamā zaudējuma atlīdzība sastāv no nesaņemtās darba samaksas, tai skaitā kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, lēmējiestāde atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai kārtībai aprēķina no zaudējuma atlīdzības summas ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli un atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajai kārtībai — veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šajā gadījumā lēmējiestādei ir pienākums lēmumā par zaudējuma atlīdzināšanu norādīt:

1) laikposmu, par kuru izmaksājama nesaņemtā darba samaksa un aprēķināti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) darba samaksu, tai skaitā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

3) darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

4) darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas veicamas no atlīdzības izmaksātājas iestādes budžeta līdzekļiem;

5) iedzīvotāju ienākuma nodokli;

6) fiziskajai personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzības (nesaņemtās darba samaksas) summu pēc valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas;

7) laikposmu, kas ieskaitāms fiziskās personas kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā vai izdienas stāžā.

23. pants. Kaitējuma atlīdzinājuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana

Lēmējiestādes lēmumu par kaitējuma atlīdzināšanu var pārsūdzēt tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

24. pants. Izpildiestāde un kaitējuma atlīdzības izmaksas kārtība

(1) Izpildiestāde ir iestāde, kas šajā pantā paredzētajā kārtībā izmaksā kaitējuma atlīdzību.

(2) Ja lēmums par kaitējuma atlīdzināšanu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās pašvaldības budžeta tam pilnvarota pašvaldības iestāde.

(3) Ja lēmējiestādes lēmums vai tiesas nolēmums par kaitējuma atlīdzināšanu ir vērsts pret tādu atvasinātu publisko tiesību juridisko personu, kas nav pašvaldība, tajā noteikto summu izmaksā no attiecīgās atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas budžeta.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā neminētajos gadījumos kaitējuma atlīdzību izmaksā Tieslietu ministrija no šim mērķim paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

25. pants. Kārtība, kādā izpilda lēmumu vai tiesas nolēmumu par kaitējuma atlīdzības izmaksu

(1) Lēmējiestāde vai iestāde, kas tiesā bija pieaicināta atbildētāja pusē, mēneša laikā pēc tam, kad pilnībā vai daļā stājies spēkā lēmējiestādes lēmums vai tiesas nolēmums par kaitējuma atlīdzinājumu, nosūta izpildiestādei lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu un informāciju par izmaksājamā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un attiecīgās privātpersonas norēķinu kontu kredītiestādē (ar personas datiem) vai pasta norēķinu sistēmas kontu (ar personas datiem).

(1¹) Izpildiestāde mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas izmaksā kaitējuma atlīdzību, pārskaitot to uz privātpersonas kontu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmas kontu, pirms kaitējuma atlīdzības izmaksas ieturot nodokļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja fiziskajai personai izmaksājamā kaitējuma atlīdzība sastāv no nesaņemtās darba samaksas, lēmējiestāde, nosūtot tiesas nolēmumu izpildiestādei, pavadvēstulē norāda šā likuma 22. pantā minēto informāciju.

(3) Izpildiestāde ieskaita atbilstošajā valsts budžeta ieņēmumu kontā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļu, kas ieturēta no nesaņemtās darba samaksas, un darba devēja daļu atbilstoši likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajai kārtībai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē — iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ieturēts no nesaņemtās darba samaksas atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajai kārtībai.

(4) Izpildiestāde paziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai laikposmu, kas ieskaitāms fiziskās personas kopējā apdrošināšanas (darba) stāžā, un institūcijai, kas aprēķina fiziskās personas izdienas stāžu, — laikposmu, kas ieskaitāms izdienas stāžā.

(5) Izpildiestāde informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem valsts budžetā, kuri veicami no nesaņemtās darba samaksas, un nodokļu administrāciju — par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, iesniedzot paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Izpildiestāde pārskaita šos maksājumus valsts budžetā saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā.

(6) Izpildiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, kaitējuma atlīdzību var izmaksāt pa daļām. Izmaksu veic ne ilgāk kā gada laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās informācijas saņemšanas. Izpildiestāde par attiecīgo lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2026. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

26. pants. Ar kaitējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmā kaitējuma nodarīšanu, lēmējiestāde, kas pieņēma lēmumu atlīdzināt kaitējumu, vai iestāde, kas tiesā bija pieaicināta atbildētāja pusē, mēneša laikā pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad atlīdzināms kaitējums saskaņā ar lēmējiestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.

(2) Pēc visu kaitējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas lēmējiestāde, kas pieņēma lēmumu atlīdzināt kaitējumu, vai iestāde, kas tiesā bija pieaicināta atbildētāja pusē, lemj par materiālu nosūtīšanu piekritīgajai iestādei, lai izlemtu jautājumu par kaitējuma nodarīšanu atbildīgās amatpersonas saukšanu pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

27. pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgā publisko tiesību juridiskās personas iestāde vai piekritīgā iestāde atbilstoši šim pantam izvērtē un regresa kārtībā piedzen no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.

(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, ja tā ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā rīcībā pieļāvusi rupju neuzmanību.

(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudusi citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis bijis juridiski neadekvāts.

(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par zaudējumu, kas nodarīts publisko tiesību juridiskajai personai, atbild saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu rīcības dēļ, atlīdzības summu, ko maksā katra attiecīgā amatpersona, nosaka, ievērojot tās atbildības un vainas pakāpi.

(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un nosakot, vai no amatpersonas prasāms pilns vai daļējs nodarītā zaudējuma atlīdzinājums, ņem vērā amatpersonas atbildības un vainas pakāpi.

(7) Amatpersonas civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai attiecīgo amatpersonu sauc pie disciplināratbildības vai administratīvās atbildības.

(8) Šā panta nosacījumi neattiecas uz tiesnešu un prokuroru nepamatotu vai prettiesisku rīcību.

28. pants. Pret amatpersonu vērsta regresa prasība

(1) Normatīvajā aktā noteiktā piekritīgā iestāde (26. panta otrā daļa) sešu mēnešu laikā no dienas, kad publisko tiesību juridiskajai personai radās pienākums atlīdzināt kaitējumu, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu, pret kuru varētu vērst regresa prasību.

(2) Ja amatpersona piekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu, tā atlīdzības summu samaksā no saviem naudas līdzekļiem vai vienojas ar darba devēju par atlīdzības summas ieturēšanu no sava atalgojuma.

(3) Ja amatpersona nepiekrīt brīvprātīgi atlīdzināt nodarīto zaudējumu vai nav iespējams atlīdzības summu ieturēt no šīs amatpersonas atalgojuma, jo tā vairs neatrodas darba vai dienesta tiesiskajās attiecībās ar iestādi, pret attiecīgo amatpersonu ceļ regresa prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Regresa kārtībā iegūtos līdzekļus ieskaita tās publisko tiesību juridiskās personas budžetā, no kuras budžeta ir izmaksāta zaudējuma atlīdzība.

(5) Šā panta nosacījumi neattiecas uz tiesnešu un prokuroru nepamatotu vai prettiesisku rīcību.

29. pants. Nepamatoti izmaksātas kaitējuma atlīdzības piedziņa

(1) Izpildiestāde par šā likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzētā kaitējuma atlīdzības izmaksu informē attiecīgā kriminālprocesa, kura ietvaros bija piemērots un vēlāk atcelts mantas arests, procesa virzītāju.

(2) Ja kriminālprocess tiek pabeigts ar nereabilitējošu nolēmumu un manta, par kuras arestu bija izmaksāta kaitējuma atlīdzība, tiek atzīta par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājs par to paziņo izpildiestādei. Izpildiestāde pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksātās kaitējuma atlīdzības piedziņu, uzliekot pienākumu personai viena mēneša laikā atmaksāt nepamatoti izmaksāto kaitējuma atlīdzību. Ja persona noteiktajā termiņā minēto lēmumu neizpilda labprātīgi, izpildiestāde sagatavo un iesniedz izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā izdotu izpildrīkojumu.

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14. nr.; 1999, 11. nr.; 2001, 9. nr.; 2003, 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 187. nr.).

3. Iesniegumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas Tieslietu ministrijai vai Ģenerālprokuratūrai iesniegts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, attiecīgā iestāde izskata un zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu izvērtē atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

5. Lietas, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā izskata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, lēmējiestāde vai tiesa izskata un zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu izvērtē atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kāds bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Lēmumu, kas pieņemts pirms 2026. gada 1. jūnija, izpilda saskaņā ar šā likuma regulējumu, kāds bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

7. Iesniegumu vai pieteikumu par kaitējuma atlīdzināšanu, kas lēmējiestādē vai tiesā saņemts līdz 2026. gada 31. maijam, lēmējiestāde un tiesa izskata atbilstoši šā likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz minētajam datumam.

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

(14.05.2026. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2026.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.