1. Noteikumi nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikto normu piemērošanas kārtību attiecīgiem nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos, paredzot:

1.1. likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

1.2. ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru;

1.3. īpašus nosacījumus ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai iekšzemes uzņēmumiem un nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.4. procedūras to maksājumu atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas, kurus Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība (turpmāk – pastāvīgā pārstāvniecība) izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.5. darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītām personām;

1.6. likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus;

1.7. nodokļa piemērošanas kārtību nodokļa maksātāja reorganizācijas gadījumā;

1.8. kārtību, kādā iesniedzams pārskats par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā, un pārskata veidlapu;

1.9. kārtību, kādā nodokļa maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – dienests) informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī par ieturēto nodokli;

1.10. kārtību, kādā sniedzama informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu saņemtajām dividendēm vai dividendēm pielīdzinātu ienākumu, par kuru ir tiesības samazināt ieguldītāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi;

1.11. kārtību, kādā kredītiestāde ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietver aizdevumus, kurus tā izsniedz, pamatojoties uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, vai kuri izriet no kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

2. Likumā lietotie termini atbilst arī citos likumos lietotajiem terminiem, tai skaitā Komerclikumā lietotajiem terminiem, ja tie nav pretrunā ar likumu.

3. Likumā lietotais termins "saistīta persona" atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" lietotajam terminam.

4. Piemērojot likuma 1. panta divdesmit otro daļu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk – nodokļu konvencija). Ja saņemts maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, to neuzskata par maksājumu par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu.

5. Likuma izpratnē kopējā darba ņēmējiem aprēķinātajā bruto darba samaksā, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – bruto darba samaksa), iekļauj pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku (tai skaitā par virsstundām) vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas, prēmijas un citus labumus, samaksu par atvaļinājumu, darbnespējas lapu A apmaksu, samaksu par darbu svētku dienās un citās dienās, kā arī to atlīdzības daļu, par kuru tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis. Bruto darba samaksā tiek iekļauta arī atlīdzība darbiniekam, kurš nosūtīts darbā uz citu valsti (izņemot uz nodokļa maksātāja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstīs), ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas Latvijā, kā arī atlīdzība darbiniekam – nerezidentam, arī tad, ja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas tā rezidences valstī un iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts Latvijā. Bruto darba samaksā netiek iekļauta darba devēja veiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa.

6. Likuma 3. pantā noteikto nodokļa likmi piemēro ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajai bāzei (bruto vērtībā), kuru nosaka, taksācijas periodā summējot ar nodokli apliekamos objektus (piemēram – izmaksātās dividendes) un kopsummu (neto vērtībā) dalot ar koeficientu 0,8 (saskaņā ar likuma 4. panta devīto daļu) (nodokļa bāzes noteikšanas piemērs – šo noteikumu 1. pielikuma 1. punktā). 

7. Likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktā noteikto ar nodokli apliekamo objektu, kuru veido darījuma cenas un tirgus vērtības starpība, aprēķina:

7.1. veicot šo noteikumu 10. punktā minēto funkcionālo analīzi;

7.2. piemērojot šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētās metodes;

7.3. veicot šo noteikumu 11. un 12. punktā minēto salīdzināmības analīzi.

7.¹ Šo noteikumu 7. punktu nepiemēro zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ja nodokļu maksātājs izvēlas ar nodokli apliekamo objektu noteikt saskaņā ar šo noteikumu 18.¹, 18.², 18.³, 18.⁴, 18.⁵, 18.⁶, 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā paredzēto vienkāršoto kārtību.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

8. Šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minēto darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma, nemateriālā īpašuma un cita darījuma objekta) tirgus cenas noteikšanas metodi izvēlas atkarībā no:

8.1. kontrolētā darījuma ekonomiskās būtības, kas tiek noteikta, veicot funkcionālo analīzi atbilstoši šo noteikumu 10. punktam;

8.2. ticamas informācijas pieejamības (sevišķi attiecībā uz nesaistītu pušu darījumiem vai nesaistītu personu finanšu rādītājiem), kas ir nepieciešama, piemērojot izvēlēto metodi;

8.3. salīdzināmības pakāpes starp kontrolēto darījumu un nekontrolēto darījumu vai nesaistītu personu finanšu rādītajiem, iekļaujot izdarīto salīdzināmības korekciju būtisku atšķirību (ja tādas ir) izslēgšanai starp tiem.

9. Darījumu cenu (vērtību), kāda būtu, ja darījums notiktu starp nesaistītām personām, nosaka, piemērojot vienu no šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētajām metodēm vai šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minēto metožu ietvaros piemērojot darījuma ekonomiskās analīzes tehniku (piemēram, diskontētās naudas plūsmas tehniku salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes ietvaros), ja to var piemērot saskaņā ar saistītas personas rezidences valsts ārējiem normatīvajiem aktiem.

10. Funkcionālās analīzes ietvaros nosaka saistīto personu darījumā vai komerciālajās vai finanšu attiecībās pastāvošās izpildītās funkcijas, uzņemtos un kontrolētos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vai komerciālās vai finanšu attiecības ietekmējošus faktorus.

11. Piemērojot preču (produktu, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtības noteikšanas metodes, lai noteiktu salīdzināmus darījumus vai salīdzināmus saimnieciskās darbības veicējus un lai noteiktu ienākumus, kurus nodokļa maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļa maksātājam nebūtu radušies, nosaka:

11.1. saistītas personas darījumā vai darījumu virknē, komerciālajās vai finanšu attiecībās veikto funkciju un ar tām saistīto uzņemto un kontrolēto risku un izmantoto aktīvu salīdzināmību ar attiecīgajā komercdarbības nozarē un līdzīgā ģeogrāfiskajā tirgū esošā neatkarīgā saimnieciskās darbības veicēja līdzīgos darījumos veiktajām funkcijām un ar tām saistītajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem, kā arī nosaka citu darījumu cenu (vērtību) ietekmējošu faktoru salīdzināmību;

11.2. darījuma priekšmeta salīdzināmību, tas ir, saistītas personas pirkto vai pārdoto preču (produktu) vai sniegto vai saņemto pakalpojumu salīdzināmību ar nesaistītu komersantu attiecīgo darījumu priekšmetu (pirkto vai pārdoto preču (produktu) vai sniegto vai saņemto pakalpojumu), kā arī citu darījuma cenu (vērtību) ietekmējošu faktoru salīdzināmību.

12. Piemērojot kādu no šo noteikumu 13., 14., 15., 16. vai 17. punktā minētajām darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteikšanas metodēm:

12.1. salīdzināmās pamatfunkcijas ir produkta ražošana, izpēte un attīstība, preču tirdzniecība un izplatīšana, reklāma, mārketings un finansēšanas nodrošināšana, kā arī citas funkcijas;

12.2. salīdzināmie riski atkarībā no veiktajām funkcijām var būt tirgus riski, kreditoru un debitoru riski, zaudējumu riski, kas saistīti ar preču krājumu uzglabāšanu, valūtas svārstību riski un zaudējumu riski, kas saistīti ar ražošanas iekārtu nolietošanos vai neveiksmīgu ieguldījumu konkrētā produkta pētniecības un attīstības projektā, apdrošināšanas un garantiju riski, kā arī citi riski;

12.3. par salīdzināmu nekontrolētu darījumu vai par salīdzināmu nesaistītu personu izvēlas, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

12.3.1. salīdzinātais darījums vai salīdzinātā nesaistītā persona ir salīdzināma ar kontrolēto darījumu vai saistīto personu, un atšķirības (ja tādas ir) starp salīdzinātajiem darījumiem vai starp salīdzinātajiem komersantiem būtiski neietekmē cenu neierobežotas konkurences apstākļos;

12.3.2. var veikt matemātiskus aprēķinus un pieņemami precīzas finanšu datu korekcijas, lai izslēgtu šādu salīdzinātajos darījumos vai salīdzinātajās personās konstatēto atšķirību būtisku ietekmi uz salīdzināmību.

13. Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode:

13.1. metodes būtība – metode, kuras ietvaros salīdzina saistītu personu savstarpēji veiktajā darījumā piemēroto cenu ar saistītas personas un ar to nesaistītas personas veikta salīdzināma darījuma cenu vai ar citu nesaistītu personu veikta salīdzināma darījuma cenu, vai, ja tas ir pietiekami salīdzināmi, ar apkopotu publiski pieejamu informāciju par salīdzināmu nesaistītu personu veiktu darījumu cenām un citiem cenu ietekmējošiem faktoriem salīdzināmos apstākļos (salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes piemērs – šo noteikumu 2. pielikuma 1. punktā);

13.2. metodi piemēro, ja tiek veikti darījumi ar precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas ir salīdzināmas ar nesaistītu personu veiktu darījumu cenām, vai ja ir iespējams veikt pietiekami precīzas korekcijas, lai izslēgtu darījumu atšķirību būtisku ietekmi uz darījuma vērtību vai preces, produkta vai pakalpojuma cenu.

14. Tālākpārdošanas cenu metode:

14.1. metodes būtība – metode pamatojas uz cenu, par kādu preces (produktus), kas iegādātas no saistītas personas (uzņēmuma), tiek pārdotas tālāk nesaistītai personai. Minēto cenu samazina par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējam būtu jāsedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu vai peļņas normu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus. Tas, kas paliek pāri pēc bruto peļņas atņemšanas un citām nepieciešamajām izmaksu korekcijām, kas izdarītas atbilstoši šo noteikumu 12.3.1. un 12.3.2. apakšpunktam, ir uzskatāms par darījuma tirgus vērtību (vai preces, produkta tirgus cenu) (tālākpārdošanas cenu metodes piemērs – šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā);

14.2. metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes darījumiem, ja tālākpārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai, ievērojami nepalielinot preces vērtību un saglabājot tās identitāti.

15. Izmaksu pieskaitīšanas metode:

15.1. metodes būtība – metode, ar kuru darījuma tirgus cena tiek noteikta pārdevēja pārdotās produkcijas vai pakalpojuma sniedzēja sniegto pakalpojumu tiešajām un netiešajām izmaksām, kas saistītas ar produkta pārdošanu vai pakalpojuma sniegšanu saistītai personai, pieskaitot atbilstošu izmaksu uzcenojumu, kādu pārdevējs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu personu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma cenu ietekmējošus faktorus (izmaksu pieskaitīšanas metodes piemērs šo noteikumu 2. pielikuma 3. punktā);

15.2. metodi piemēro preču (produktu) pārdevēja (ražotāja) vai pakalpojumu sniedzēja darījumiem, ja attiecīgajos darījumu priekšmetos nav ieguldīts nozīmīgs un unikāls nemateriālais īpašums.

16. Darījumu tīrās peļņas metode:

16.1. metodes būtība – metode, kurā darījumu vērtība (preces, produkta vai pakalpojuma cena) tiek noteikta, izvērtējot tīro peļņu pret atbilstošu bāzi (piemēram, izmaksām, ieņēmumiem, aktīviem vai citu atbilstošu bāzi), ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vērtību vai preces cenu ietekmējošus faktorus (darījumu tīrās peļņas metodes piemērs – šo noteikumu 2. pielikuma 4. punktā);

16.2. metodi piemēro līdzīgi kā tālākpārdošanas cenu metodi vai izmaksu pieskaitīšanas metodi (šo noteikumu 14. un 15. punktā minētajos gadījumos), ja kontrolētā darījuma tiešo un netiešo izmaksu uzcenojumu vai bruto peļņas normas salīdzināšana ar nesaistītu personu attiecīgajiem finanšu rādītājiem nesniedz pietiekami ticamu un ar darījuma cenu (vērtību) ietekmējošiem faktoriem (šo noteikumu 11. un 12. punkts) pamatotu rezultātu.

17. Peļņas sadalīšanas metode – tirgus cenas noteikšanas metode, kuru izmantojot vispirms nosaka starp saistītajām personām sadalāmo kontrolētā darījuma peļņu un tad to sadala starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru, kas tuvina peļņas sadali tādai peļņas sadalei, kāda notiktu starp neatkarīgām personām (peļņas sadalīšanas metodes piemēru skatīt šo noteikumu 2. pielikuma 5. punktā).

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.¹ Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, šajos noteikumos ietvertās atsauces uz peļņu ir vienlīdz attiecināmas arī uz zaudējumiem (peļņas sadalīšanas metode tiek piemērota vienādi neatkarīgi no tā, vai no attiecīgajiem darījumiem veidojas peļņa vai zaudējumi).

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.² Izvēloties peļņas sadalīšanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, ņem vērā, ka tā var tikt piemērota, ja:

17.² 1. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu (piemēram, unikāla un vērtīga nemateriāla īpašuma formā). Ar unikālu un vērtīgu ieguldījumu šajā gadījumā saprot ieguldījumu, kas nav salīdzināms ar neatkarīgu personu veikto ieguldījumu salīdzināmos apstākļos un kura izmantošana saimnieciskajā darbībā rada galveno avotu faktiskajam vai potenciālajam ekonomiskajam labumam, kas rada peļņu;

17.² 2. saistītās personas īsteno savstarpēji augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli (piemēram, globālās vērtību ķēdes ietvaros), kurā dalībnieku ieguldījumu nevar ticami novērtēt, to nošķirot no citu dalībnieku ieguldījuma;

17.² 3. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu kopīgi uzņemas vienu vai vairākus būtiskus ekonomiskus riskus vai arī katra darījuma puse patstāvīgi uzņemas ekonomiski nozīmīgu risku, bet darījuma pušu uzņemtie būtiskie ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.³ Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, ievēro šādus nosacījumus:

17.³ 1. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai ar attiecīgā kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, it īpaši ar pieņēmumiem par ekonomiski būtiskajiem riskiem, kurus uzņemas saistītās personas;

17.³ 2. sadalāmās peļņas noteikšanas procesam un izvēlētajiem peļņas sadalīšanas faktoriem jābūt kvantitatīvi izmērāmiem;

17.³ 3. peļņas sadalīšanas metode tiek izmantota, nosakot tirgus cenu (vērtību) pirms kontrolētā darījuma uzsākšanas;

17.³ 4. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai visā kontrolētā darījuma darbības laikā, izņemot gadījumu, ja atšķirības ir ekonomiski pamatotas un atbilstoši dokumentētas;

17.³ 5. piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, tiek sadalīta peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT), taču, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus, var tikt sadalīta bruto peļņa.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.⁴ Tiek izmantotas šādas peļņas sadalīšanas pieejas:

17.⁴ 1. ieguldījumu analīze. Atbilstoši šai pieejai peļņa starp saistītajām personām tiek sadalīta, pamatojoties uz katras saistītās personas ieguldījuma relatīvo vērtību kontrolētajā darījumā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas;

17.⁴ 2. atlikušās peļņas analīze. Atbilstoši šai pieejai starp saistītajām personām sadalāmo peļņu secīgi sadala divās kategorijās:

17.⁴ 2.1. pirmajā kategorijā iekļauj peļņu, kas attiecināma uz ieguldījumu, par kuru ir pieejami uzticami salīdzināmi dati par neatkarīgu personu rīcību līdzīgā situācijā (parasti peļņa, kas attiecināma uz kontrolēta darījuma ietvaros veicamo mazāk sarežģītu ieguldījumu). Minēto pirmajā kategorijā iekļauto ieguldījumu vērtību parasti nosaka, izmantojot kādu no šo noteikumu 13., 14., 15. vai 16. punktā minētajām darījuma tirgus cenas noteikšanas metodēm;

17.⁴ 2.2. otrajā kategorijā iekļauto peļņu nosaka, no visas starp saistītajām personām sadalāmās peļņas atņemot atbilstoši šo noteikumu 17.⁴ 2.1. apakšpunktam noteikto peļņu, pieņemot, ka otrajā kategorijā iekļautā (atlikusī) peļņa sevī ietver peļņu no abu kontrolētā darījuma pušu ieguldījumiem, kas ir unikāli un vērtīgi vai attiecināmi uz augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli, tādēļ nav atsevišķi novērtējami, vai attiecināmi uz ekonomiski nozīmīgu risku, kuru kopīgi uzņemas abas kontrolētā darījuma puses. Minēto otrajā kategorijā iekļauto peļņu attiecina uz abām kontrolētā darījuma pusēm, ievērojot katras kontrolētā darījuma puses relatīvo lomu otrās kategorijas ieguldījuma veikšanā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.⁵ Ekonomiski pamatoti faktori, atbilstoši kuriem peļņas sadalīšanas metodes ietvaros saistītu personu starpā tiek sadalīta peļņa, ir:

17.⁵ 1. neatkarīgi no transfertcenu politikas un balstīti uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms saistītām personām);

17.⁵ 2. pārbaudāmi;

17.⁵ 3. pamatoti ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

17.⁶ Neierobežojot ar šajā punktā ietverto uzskaitījumu, atkarībā no galvenā faktora, kurš konkrētajā gadījumā rada vērtību, peļņas sadalīšanas metodes piemērošanas mērķiem ekonomiski pamatoti peļņas sadalīšanas faktori ir:

17.⁶ 1. aktīvu vai kapitāla vērtība;

17.⁶ 2. pamatdarbības izdevumi;

17.⁶ 3. pārdoto preču izmaksas;

17.⁶ 4. izpētes un attīstības izmaksas;

17.⁶ 5. pārdošanas apjoms;

17.⁶ 6. to darbinieku atalgojums, kas veic galvenās funkcijas, kas rada vērtību.

(MK 18.02.2021. noteikumu Nr. 107 redakcijā)

18. Lai precīzāk noteiktu preces (produkcijas, pakalpojuma) tirgus cenu (vērtību) vai darījuma tirgus cenu (vērtību), šajos noteikumos minētās darījuma tirgus cenas (vērtības) (preces (produkta), pakalpojuma, nemateriālā īpašuma un cita darījuma priekšmeta tirgus cenas (vērtības)) noteikšanas metodes var kombinēt.

(Grozīts ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 107)

18.¹ Ja nodokļa maksātājs sniedz vai saņem šajos noteikumos minētos zemas pievienotās vērtības pakalpojumus, tas ir tiesīgs likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktā minēto apliekamo objektu noteikt atbilstoši šajos noteikumos paredzētajai vienkāršotajai kārtībai. Šādā gadījumā apliekamais objekts veidojas kā starpība starp darījuma cenu un atbilstoši šo noteikumu 18.⁷, 18.⁸ un 18.⁹ punktā minētajai kārtībai aprēķināto tirgus vērtību.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.² Šo noteikumu izpratnē ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem saprot kontrolēta darījuma ietvaros sniegtus pakalpojumus, kuri atbilst šādiem kritērijiem:

18.² 1. tiem ir atbalsta raksturs;

18.² 2. tie neveido daļu no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības. Minētais neizslēdz situāciju, kad zemas pievienotās vērtības pakalpojumi veido tādas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrības pamatdarbību, kura attiecīgos pakalpojumus sniedz citām tās pašas starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;

18.² 3. pakalpojumu nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot unikālu un vērtīgu nemateriālo īpašumu, kā arī šāds nemateriālais īpašums nerodas pakalpojumu sniegšanas rezultātā;

18.² 4. nodokļu maksātājs, kurš sniedz pakalpojumu, neuzņemas un nekontrolē būtiskus riskus saistībā ar pakalpojumu, un šī pakalpojuma sniegšanas rezultātā nodokļu maksātājam šādi riski nerodas.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.³ Šo noteikumu izpratnē par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem netiek uzskatīti:

18.³ 1. pakalpojumi, kuri neatbilst kādam no šo noteikumu 18.² punktā minētajiem kritērijiem;

18.³ 2. pētniecības un attīstības pakalpojumi;

18.³ 3. ražošanas pakalpojumi;

18.³ 4. iepirkuma pakalpojumi, ja tiek iepirktas izejvielas vai citi materiāli, kurus izmanto ražošanas procesā;

18.³ 5. pārdošanas, mārketinga vai preces izplatīšanas pakalpojumi;

18.³ 6. finanšu pakalpojumi;

18.³ 7. dabas resursu ieguve, izpēte vai pārstrāde;

18.³ 8. apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumi;

18.³ 9. augstākās korporatīvās vadības pakalpojumi (izņemot pakalpojumus, kuri attiecas uz šajos noteikumos minēto zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vadību un pārraudzību).

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁴ Neierobežojot ar šajā punktā ietverto uzskaitījumu un ievērojot katra atsevišķa gadījuma atbilstību šajos noteikumos ietvertajiem kritērijiem un zemas pievienotās vērtības pakalpojumu būtībai, par zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kuriem var noteikt tirgus vērtībai atbilstošu transfertcenu vienkāršotā kārtībā, var būt:

18.⁴ 1. grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi;

18.⁴ 2. ar personālvadību saistīti pakalpojumi, piemēram, personāla atlase, jaunu darbinieku ievadīšana darbā, darbinieku vērtēšana, darba drošības prasību nodrošināšana;

18.⁴ 3. ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikāciju pakalpojumiem saistītās funkcijas, kuras nav daļa no starptautiskās uzņēmumu grupas pamatdarbības, piemēram, saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo informācijas sistēmu uzstādīšana, uzturēšana un atjaunošana, informācijas sistēmu atbalsts, informācijas sistēmu lietošanas apmācība, informācijas tehnoloģiju vadlīniju izstrāde un citi tamlīdzīgi pakalpojumi;

18.⁴ 4. juridiskais nodrošinājums, kādu sniedz komercsabiedrību iekšējais juridiskais dienests, piemēram, līgumu projektu sagatavošana un izvērtēšana, juridisko atzinumu un citu juridisku dokumentu sagatavošana, juridisku konsultāciju sniegšana, komercsabiedrības pārstāvēšana tiesvedības procesā un attiecībās ar valsts iestādēm, juridisku pētījumu veikšana, administratīvās funkcijas intelektuālā īpašuma tiesību objektu reģistrēšanai un aizsardzībai;

18.⁴ 5. iekšējās un ārējās komunikācijas pakalpojumi un publisko attiecību atbalsta pakalpojumi (izņemot specifiskas reklāmas un mārketinga darbības, kā arī ar tām saistīto stratēģiju izstrādi);

18.⁴ 6. vispārēji administratīvie un atbalsta pakalpojumi.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁵ Šajos noteikumos paredzētā vienkāršotā tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšana nav piemērojama zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, kuri tiek sniegti arī neatkarīgām personām, kā rezultātā tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšanai ir pieejama informācija par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁶ Nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vērtības aprēķināšanai piemērot šajos noteikumos paredzēto vienkāršoto tirgus vērtībai atbilstošas transfertcenas noteikšanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.⁶ 1. saistībā ar attiecīgajiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem nodokļu maksātājs nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju;

18.⁶ 2. attiecībā uz konkrētiem zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ciktāl to atļauj attiecīgo valstu tiesiskais regulējums, vienkāršota tirgus vērtībai atbilstoša transfertcenu noteikšana zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem tiek piemērota konsekventi visiem konkrētā kontrolētā darījuma vai tā veida darījuma dalībniekiem;

18.⁶ 3. zemas pievienotās vērtības pakalpojumi ir uzskatāmi par sniegtiem, ja:

18.⁶ 3.1. tie dod nodokļu maksātājam, kurš tos saņem, ekonomisko vai komerciālo labumu, uzlabojot minētā nodokļu maksātāja komerciālās pozīcijas. To konstatē, izvērtējot, vai neatkarīga persona salīdzināmā situācijā būtu gatava maksāt par šādiem pakalpojumiem citai neatkarīgai personai, vai arī būtu attiecīgo funkciju nodrošinājusi pati;

18.⁶ 3.2. tie nav darbības, kuras (parasti mātes komercsabiedrība) veic tikai saistībā ar interesēm, kas izriet no līdzdalības (parasti meitas komercsabiedrības) pamatkapitālā (piemēram, starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību gada pārskatu konsolidēšanas izdevumi tiek attiecināti uz mātes komercsabiedrību, izdevumi, kas saistīti ar mātes komercsabiedrības interesēs veikto meitas komercsabiedrības pārskatu revīziju (pārbaudi), ir attiecināmi uz mātes komercsabiedrību);

18.⁶ 3.3. tie nav darbības, kas vienīgi dublē darbības, kuras starptautiskās grupas uzņēmums ir veicis pats savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai vai saņēmis tās kā pakalpojumu no trešās personas.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁷ Aprēķinot tirgus vērtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, nodokļu maksātājs vispirms aprēķina attiecināmos izdevumus, veicot šādas secīgas darbības:

18.⁷ 1. pirmā darbība – aprēķina un norāda pārskata gada tiešo un netiešo izmaksu kopumu, kas radušies katrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai saistībā ar katra zemas pievienotās vērtības pakalpojuma veida sniegšanu. Minētajā izmaksu kopumā norāda caurplūstošās izmaksas, taču, aprēķinot zemas pievienotās vērtības pakalpojumu vērtību, tās netiek ņemtas vērā;

18.⁷ 2. otrā darbība – no pārskata gada izmaksu kopuma atskaita izmaksas, kuras attiecināmas uz vienu starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību saistībā ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ko tā tieši sniegusi otrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai. Rezultātā izmaksu kopumā paliek tās izmaksas, kuras radušās, sniedzot zemas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākām starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībām;

18.⁷ 3. trešā darbība – katram zemas pievienotās vērtības pakalpojumu veidam izvēlas atbilstošus izmaksu sadales kritērijus, lai sadalītu šo noteikumu 18.⁷ 2. apakšpunktā minētās darbības rezultātā aprēķināto pārskata gada izmaksu kopumu starp nodokļu maksātājiem, kuri saņem attiecīgos zemas pievienotās vērtības pakalpojumus. Izmaksu sadales kritērijus izvēlas atkarībā no pakalpojumu būtības – tiem jāatspoguļo labums, ko no attiecīgā pakalpojuma veida gūst vai paredz gūt nodokļu maksātāji, kuri saņem zemas pievienotās vērtības pakalpojumus. Izmaksu sadales kritērijus lieto konsekventi visām viena un tā paša pakalpojumu veida izmaksām. Atkarībā no pakalpojumu būtības par izmaksu sadales kritērijiem var kalpot, piemēram, pakalpojumu lietotāju skaits, aktīvi, apgrozījums, noteikto izmaksu īpatsvars, darījumu skaits.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁸ Uz pakalpojumu saņēmušo nodokļu maksātāju attiecināmā zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtība tiek aprēķināta šādi:

18.⁸ 1. šo noteikumu 18.⁷ 2. apakšpunktā minētajām izmaksām, kuras attiecināmas uz vienu starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrību saistībā ar zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, ko tā tieši sniegusi otrai starptautiskās uzņēmumu grupas komercsabiedrībai, pieskaita uzcenojumu 5 procentu apmērā;

18.⁸ 2. šo noteikumu 18.⁷ 3. apakšpunktā paredzētās darbības rezultātā noteiktā gada izmaksu kopuma daļai, kura, piemērojot izmaksu sadales kritēriju, ir attiecināma uz pakalpojumu saņēmušo nodokļu maksātāju, pieskaita uzcenojumu 5 procentu apmērā.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

18.⁹ Uz pakalpojumu sniegušo nodokļu maksātāju attiecināmā zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtība atbilst tirgus vērtībai, kāda tam pienākas atbilstoši šo noteikumu 18.⁸ punktam kā samaksa par pakalpojumiem no nodokļu maksātāja, kurš saņem zemas pievienotās vērtības pakalpojumu.

(MK 09.07.2019. noteikumu Nr. 324 redakcijā)

19. Ja tas nav pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām nodokļa maksātāja un nodokļu administrācijas tiesībām un pienākumiem, kā palīgavotu var izmantot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dokumentu "Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām", lai:

19.1. piemērotu šajos noteikumos minētās darījuma tirgus cenas (vērtības) (preces (produkta), pakalpojuma, nemateriālā īpašuma un cita darījuma priekšmeta tirgus cenas (vērtības)) noteikšanas un ekonomiskās analīzes tehnikas, veiktu šo noteikumu 18. punktā minētās darbības un izprastu minēto metožu un tehnikas piemērus;

19.2. veiktu funkcionālo analīzi un salīdzināmības analīzi saskaņā ar šo noteikumu 8., 9., 10., 11. un 12. punktu;

19.3. veicinātu sadarbību starp nodokļa maksātāju un nodokļu administrāciju un novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu;

19.4. pamatotu specifisku kontrolēto darījumu (pakalpojumi, izmaksu ieguldījumu vienošanās, nemateriālā īpašuma darījumi, restrukturizācija, zemas pievienotās vērtības pakalpojumi, finanšu darījumi) vai komerciālo vai finanšu attiecību ekonomisko būtību un to dokumentēšanu.

(Grozīts ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 324; MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 107)

20. Piemērojot likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta "g" apakšpunktu un astoto daļu, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, kura izbeidz savu darbību Latvijā, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ietver visu aktīvu vērtību, no kuras atskaita to aktīvu atlikušo uzskaites vērtību, kuru pastāvīgajai pārstāvniecībai tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai bija nodevis galvenais uzņēmums. Minētā norma nav piemērojama, ja nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, veicis reorganizāciju un ir izpildīti likuma 18. pantā noteiktie nosacījumi.

21. Piemērojot likuma 4. panta divpadsmito daļu, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

22. Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina arī par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Peļņu var samazināt tikai tad, ja minētie izdevumi ir apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem rakstiskā (papīra vai elektroniskā) formā, un tikai tādā apmērā, kādā minētie izdevumi ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

23. Par ienākumiem, kas taksācijas periodā izņemti no nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, uzskatāmi:

23.1. jebkuri pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, kuri nav šo noteikumu 22. punktā minētie ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību saistītie nerezidenta izdevumi vai šo noteikumu 25. punktā minētā atlīdzība par piegādātajām precēm;

23.2. nerezidenta, kurš Latvijā izmanto pastāvīgo pārstāvniecību, tieši gūtie ienākumi, kas attiecināmi uz šā nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

24. Par ienākumu, kas taksācijas periodā izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, nav uzskatāma summa, kas nepārsniedz 10 procentus no šo noteikumu 22. punktā minētajiem nerezidenta izdevumiem, kas saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un šo noteikumu 25. punktā minētās atlīdzības par piegādātajām precēm, ja pastāvīgās pārstāvniecības rīcībā ir nerezidenta izsniegts rakstisks (papīra vai elektroniskā formā) apstiprinājums, ka šie maksājumi ir nepieciešami tādu nerezidenta vispārējo administratīvo un operatīvo izdevumu segšanai, kas ir tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību un nav iekļauti šo noteikumu 25. punktā minēto preču pašizmaksā.

(MK 05.05.2020. noteikumu Nr. 260 redakcijā)

25. Piemērojot likuma 4. panta četrpadsmito daļu, ja nerezidents piegādā (nodod) tā pastāvīgajai pārstāvniecībai preces tālākpārdošanai Latvijā, pastāvīgā pārstāvniecība peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos norāda summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants starpniekam (nevis galējam preces tirgotājam), kas darbojas neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām. Atlīdzība, ko pastāvīgā pārstāvniecība maksā nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, par piegādātajām precēm, ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, un netiek ietverta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē kā peļņas sadale (pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu izvērtēšanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikuma 2. punktā).

26. Šo noteikumu 22. punkts attiecas arī uz darījumiem ar citām galvenā uzņēmuma struktūrvienībām (pastāvīgajām pārstāvniecībām) ārpus Latvijas.

27. Atbilstoši likuma 4. panta ceturtajai daļai izdevumus, kas saskaņā ar likuma normām veido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē tad, kad šim izdevumu objektam tiek izveidotas saistības, neatkarīgi no maksājuma veikšanas brīža.

28. Likuma 5. panta pirmo daļu piemēro, ja nerezidents gūst ieņēmumus Latvijā, neizmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Likuma 5. panta pirmajā daļā minētie rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam neatkarīgi no minēto maksājumu veikšanas vietas ir uzskatāmi par nerezidenta Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Atkarībā no tā, vai nerezidentam ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā vai nav, vienus un tos pašus maksājumus var aplikt ar nodokļiem atšķirīgos veidos. No nerezidentam izmaksātā ienākuma nodokli ietur izmaksātājs, savukārt nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Nodokļa ieturēšana no nerezidenta ienākuma neatbrīvo nerezidentu no tiesībām un pienākumiem, kas rodas sakarā ar pastāvīgās pārstāvniecības esību atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajiem kritērijiem (likuma 5. panta pirmās daļas piemērošanas piemēri – šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā).

29. No likuma 5. panta pirmajā daļā minētajiem maksājumiem atbilstoši noteiktajām likmēm nodokli maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā. Nodokli ietur un iemaksā budžetā arī tie nodokļa maksātāji (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības, kas saskaņā ar likuma 2. panta otro daļu nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli (tai skaitā ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi).

30. Atbilstoši likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktam pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, ietverot arī dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošanu, informācijas sniegšanu par izmaiņām grāmatvedības programmās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, saimnieciskās darbības veicēja ekonomiskās darbības izpēti.

31. Ja nerezidentam izmaksā likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punktā noteiktos maksājumus, bet nodokļu konvencijā ir noteikta šo maksājumu aplikšana atbilstoši samazinātai likmei vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas ar nodokli Latvijā, maksājuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienai iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību–iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai vai attiecīgu dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piemērojami nodokļu konvencijās noteiktie nodokļu atvieglojumi.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

32. Piemērojot likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu, ar Latvijā esoša īpašuma atsavināšanu saprot arī nekustamā īpašuma ieguldīšanu pamatkapitālā.

33. Nerezidents, kurš atsavina Latvijā esošu nekustamo īpašumu citai personai, kurai nav pienākuma ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli, ir tiesīgs nepiemērot likuma 5. panta trešo daļu, ja nerezidents atbilstoši šo noteikumu 35. punktam 30 dienu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas dienas iesniedz dienestā aizpildītu šo noteikumu 34. punktā minēto pārskatu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam un veic nodokļa samaksu par gūto ienākumu, piemērojot 20 procentu likmi.

34. Piemērojot likuma 5. panta ceturto daļu, nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, un kas guvis likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2. un 4. punktā minēto ieņēmumu (tai skaitā ieņēmumu no likuma 5. panta otrās daļas nosacījumiem atbilstošas kapitāla daļu atsavināšanas, akciju atsavināšanas vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, no kura izmaksas brīdī ir ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis 3 procentu apmērā un ieskaitīts budžetā likumā noteiktajā kārtībā vai par kuru minēto nodokli valsts budžetā iemaksājis pats nerezidents vai tā pilnvarotā persona), ir tiesīgs iesniegt dienestā pārskatu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam, ņemot vērā ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru (3. pielikums).

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

35. Kārtība, kādā aizpildāms pārskats par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam:

35.1. I nodaļas 1. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas" aizpildīšanas kārtība (aizpilda, ja gūts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai no likuma 5. panta otrās daļas nosacījumiem atbilstošas kapitāla daļu atsavināšanas, akciju atsavināšanas vai cita veida līdzdalības atsavināšanas):

35.1.1. 1. ailē "Nekustamā īpašuma kadastra numurs vai apzīmējums" norāda atsavinātā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā norādīto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu. Ja kapitāla daļas, akcijas vai cita veida līdzdalība tiek atsavināta saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu, norāda datus, kas ļauj identificēt minēto līdzdalību;

35.1.2. 2. ailē "Ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas vai līdzdalības atsavināšanas" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par atsavināto nekustamo īpašumu vai par kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanu;

35.1.3. 3. ailē "Atlikusī nekustamā īpašuma vērtība finanšu grāmatvedībā vai līdzdalības daļas iegādes vērtība" norāda atlikušo nekustamā īpašuma vērtību finanšu grāmatvedībā vai līdzdalības daļas iegādes vērtību taksācijas perioda sākumā, kurā nekustamais īpašums tika atsavināts. Ja nekustamais īpašums, skaitot no tā iegādes dienas, ir uzskaitīts kā ieguldījumu īpašums un finanšu grāmatvedībā tam netika rēķināts nolietojums, 3. ailē norāda šā īpašuma iegādes vērtību. Ja ienākums gūts no kapitāla daļu, akciju, cita veida līdzdalības vai zemes atsavināšanas, 3. ailē norāda kapitāla daļu, akciju, cita veida līdzdalības vai zemes iegādes vērtību;

35.1.4. 4. ailē "Citi ar nekustamā īpašuma vai līdzdalības atsavināšanu tieši saistītie izdevumi" norāda ar nekustamā īpašuma atsavināšanu tieši saistītus ar attaisnojuma dokumentiem pamatotus izdevumus, piemēram, par zvērināta notāra pakalpojumiem, ja nodokļa maksātājam ir bijuši šādi izdevumi. Nekustamā īpašuma atsavināšanu vērtē kā atsevišķa ilgtermiņa ieguldījuma atsavināšanu, un izdevumos, par kuriem tiek samazināti ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, netiek iekļauti kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šā nekustamā īpašuma uzturēšanu un ekspluatāciju, piemēram, telpu kosmētiskais remonts, komunālie maksājumi, apsaimniekošanas izdevumi, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi;

35.1.5. 5. ailē "Ar nodokli apliekamais objekts" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, pielīdzinot to sadalītajai peļņai (bruto), piemērojot šādu formulu: 2. aile – 3. aile – 4. aile;

35.1.6. 6. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ienākuma aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 20 procentu likmi;

35.1.7. 7. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 3 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas ieņēmumiem aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 3 procentu likmi;

35.1.8. 8. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma vai no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 3 procentu apmērā no nerezidentam izmaksātās summas;

35.1.9. 9. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, piemērojot šādu formulu: 8. aile – 6. aile;

35.2. II nodaļas 2. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem" aizpildīšanas kārtība:

35.2.1. 1. ailē "Gūtie ieņēmumi" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem;

35.2.2. 2. ailē "Tieši saistītie izdevumi" norāda ar ieņēmumu gūšanu tieši saistītos un ar attaisnojuma dokumentiem pamatotos izdevumus. Ja izdevumi attiecināmi gan uz Latvijā sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, gan uz citiem darījumiem, tad ar nodokli apliekamo ienākumu samazina par to izdevumu daļu, kas attiecas uz minētajiem ieņēmumiem, ja tos var pamatoti nodalīt (ar konsultatīvajiem pakalpojumiem tieši saistīto izdevumu attiecināšanas piemērs – šo noteikumu 1. pielikuma 4. punktā);

35.2.3. 3. ailē "Ar nodokli apliekamais objekts" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, pielīdzinot to sadalītajai peļņai (bruto), ko aprēķina, piemērojot šādu formulu: 1. aile – 2. aile;

35.2.4. 4. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 % likmi" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summu (piemērojot 20 procentu likmi), kura aprēķināta ienākumam, kas gūts no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem;

35.2.5. 5. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 procentu likmi" norāda uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kura aprēķināta ieņēmumiem, kas gūti no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem;

35.2.6. 6. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu vai 5. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem;

35.2.7. 7. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, pielīdzinot to sadalītajai peļņai, piemērojot šādu formulu: 4. aile – 6. aile;

35.3. III nodaļas 3. tabulas "Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķins ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas" aizpildīšanas kārtība:

35.3.1. 1. ailē "Nekustamā īpašuma kadastra numurs vai apzīmējums" norāda izīrētā vai iznomātā nekustamā īpašuma zemesgrāmatā norādīto kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu;

35.3.2. 2. ailē "Ieņēmumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas" norāda līgumā noteikto atlīdzības summu par izīrētu vai iznomātu nekustamo īpašumu;

35.3.3. 3. ailē "Ar ienākuma gūšanu tieši saistītie izdevumi" norāda ar nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu tieši saistītus ar attaisnojuma dokumentiem pamatotus izdevumus;

35.3.4. 4. ailē "Ar nodokli apliekamais objekts" norāda ar nodokli apliekamo ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, pielīdzinot to sadalītajai peļņai (bruto), piemērojot šādu formulu: 2. aile – 3. aile;

35.3.5. 5. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 20 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 20 procentu likmi;

35.3.6. 6. ailē "Aprēķinātais nodoklis, piemērojot 5 % likmi" norāda no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas ieņēmumiem aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, piemērojot 5 procentu likmi;

35.3.7. 7. ailē "Samaksātais nodoklis saskaņā ar likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktu" norāda ieturēto un valsts budžetā ieskaitīto uzņēmumu ienākuma nodokli no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 5 procentu apmērā no nerezidentam izmaksātās summas;

35.3.8. 8. ailē "Pārmaksa" norāda nerezidentam atmaksājamo uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kas veidojas kā starpība starp ieturēto uzņēmumu ienākuma nodokli no bruto ieņēmumiem un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no gūtā ienākuma, piemērojot šādu formulu: 8. aile – 6. aile.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

36. Vienlaikus ar šo noteikumu 34. punktā minēto pārskatu nerezidents iesniedz:

36.1. attiecīgās valsts uzņēmumu reģistra izsniegtu dokumentu, kas pamato nodokļa maksātāja paraksta tiesības;

36.2. pilnvaras oriģinālu, kas atbilst šo noteikumu 37. punktā minētajiem nosacījumiem, ja pārskatu par nodokļa aprēķinu iesniedz pilnvarotā persona;

36.3. ja nodokļa maksātājs aizpilda šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļu:

36.3.1. dokumentus, kas apliecina nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības iegādi un atsavināšanu, kā arī apliecina iegādes un atsavināšanas vērtību;

36.3.2. dokumentus, kas apliecina ar atsavināšanu tieši saistītos izdevumus;

36.3.3. dokumentus, kas apliecina veikto un apmaksāto kapitālo ieguldījumu vērtību attiecīgajā nekustamajā īpašumā (ja tādi ir veikti);

36.3.4. nerezidenta apliecinājumu, ka nekustamais īpašums no tā iegādes brīža nav uzskaitīts kā pamatlīdzeklis (izņemot zemi) un ka sniegtā informācija ir patiesa. Papildus tam nerezidents iesniedz informāciju par to, kur ir publiski pieejams nerezidenta attiecīgā gada pārskats, kurā minētā uzskaite ir atspoguļota;

36.3.5. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums par nekustamo īpašumu, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

36.3.6. citu informāciju, kas ietekmē nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības vērtību nodokļa aprēķināšanai;

36.3.7. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa;

36.4. ja nodokļa maksātājs aizpilda šo noteikumu 3. pielikuma II nodaļu:

36.4.1. noslēgto līgumu, kas pamato veikto darījumu un samaksas kārtību;

36.4.2. dokumentus un citu informāciju, kas apliecina ar ienākuma gūšanu tieši saistītos izdevumus;

36.4.3. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

36.4.4. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa;

36.5. ja nodokļa maksātājs aizpilda šo noteikumu 3. pielikuma III nodaļu:

36.5.1. noslēgto līgumu, kas pamato nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu un samaksas kārtību;

36.5.2. dokumentus un citu informāciju, kas apliecina ar ienākuma gūšanu tieši saistītos izdevumus;

36.5.3. attiecīgās valsts nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu nerezidentam, kas apstiprina rezidences statusu, skaitot no dienas, kurā saņemts maksājums, līdz izziņas izsniegšanas dienai;

36.5.4. apliecinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

37. Nodokļa maksātāja – nerezidenta pilnvarotā persona var būt fiziska vai juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar kādu no šādām pilnvarām:

37.1. pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu un legalizētu pilnvaru, ja Dokumentu legalizācijas likums nenosaka citādi;

37.2. Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru;

37.3. pilnvaras izdevēja valstī izsniegtu notariāli apliecinātu pilnvaru atbilstoši līguma nosacījumiem, ja Latvijas Republika ar šo valsti ir noslēgusi divpusēju vai daudzpusēju līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām.

38. Ja dienests ir atļāvis nepiemērot likuma 5. panta sesto daļu, no maksājumiem nerezidentam attiecīgi ieturams nodoklis atbilstoši likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2. vai 4. punktam.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

39. Likuma 5. panta sestās daļas piemērošanai jēdziens "maksājumi" nozīmē jebkurus maksājumus, kas rada vai radīs nodokļa maksātāja finanšu rādītāju izmaiņas, izņemot aprēķinātās dividendes. Jēdzienā "maksājumi" ietilpst arī procenti, autoratlīdzība, maksājumi par pakalpojumiem, maksājumi faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumi, galvojuma nauda un rokasnauda, kā arī jebkuri avansa maksājumi. Ja personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, tad uzskata, ka minētos maksājumus veic nodokļa maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemērojama likuma 5. panta sestā un astotā daļa.

40. Ja Latvijas nodokļa maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar likuma 5. panta sesto daļu, bet nodokļa maksātājs uzskata, ka maksājumu mērķis nav mākslīgi samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Latvijā, un attiecībā uz šiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 5. panta devītā daļa, nodokļa maksātājs pirms maksājumu veikšanas iesniedz dienestā iesniegumu–pieprasījumu (4. pielikums) par likuma 5. panta sestās daļas nepiemērošanu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām.

41. Šo noteikumu 40. punkts neattiecas uz šādiem maksājumiem:

41.1. maksājumiem par konsultatīvajiem pakalpojumiem (likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts);

41.2. dividendēm (likuma 5. panta sestā daļa);

41.3. procentu maksājumiem (likuma 5. panta astotās daļas 1. punkts);

41.4. maksājumiem par intelektuālo īpašumu (likuma 5. panta astotās daļas 2. punkts).

42. Neatkarīgi no šo noteikumu 41.2. apakšpunktā minētā dividendes tiek iekļautas arī nodokļa maksātāja – maksājuma veicēja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē saskaņā ar likuma 4. panta otras daļas 1. punktu taksācijas periodā, kurā tās aprēķinātas.

43. Šo noteikumu 40. punktā minētajā iesniegumā–pieprasījumā nodokļa maksātājs norāda darījuma raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumu ar personu vienā no minētajām valstīm vai teritorijām, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi vai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka nodokļa maksātājs vai ar nodokļa maksātāju saistītas personas vai komersants (vai pastāvīgā pārstāvniecība) nav tiešs vai netiešs līdzdalībnieks personā – maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā, vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas – maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki, kā arī sniedz jebkuru citu būtisku informāciju, kas dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja dienests pieprasa, nodokļa maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes) vai to kopijas, kas apstiprina darījuma faktisko izpildi.

44. Dienests izskata šo noteikumu 40. punktā minēto iesniegumu–pieprasījumu un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tā saņemšanas izsniedz nodokļa maksātājam rakstisku (papīra vai elektroniskā formā) atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

45. Šo noteikumu 44. punktā minētajā atļaujā dienests norāda konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus), kā arī atļaujas derīguma termiņu.

46. Nodokļa maksātājs tikai pēc dienesta rakstiskas (papīra vai elektroniskā formā) atļaujas saņemšanas ir tiesīgs neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi.

47. Piemērojot likuma 5. panta devīto daļu un nosakot, vai šajā panta daļā minētie maksājumi netiek veikti, lai samazinātu nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus, dienests ņem vērā:

47.1. vai maksājumu veikšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

47.2. vai nodokļa maksātājam nepieciešamība veidot ekonomiskus sakarus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, izriet no viņa veicamās saimnieciskās darbības specifikas;

47.3. vai darījuma vērtība būtu līdzvērtīga vērtībai, ja maksājumu saņēmējs būtu nodokļa maksātājs – rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā;

47.4. vai nodokļa maksātājs vai ar to saistītas personas nav tieši vai netieši līdzdalībnieki juridiskā personā, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

47.5. vai nodokļa maksātājs un persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav uzskatāmi par saistītām personām;

47.6. citus faktiskos apstākļus, kādos notiek attiecīgie darījumi, vai nosacījumus, kuri tos ietekmē un uz kuriem pamatojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu saskaņā ar likuma 5. panta devīto daļu.

48. Ja, piemērojot likuma 5. panta devīto daļu, dienests ir veicis šo noteikumu 47. punktā minēto pārbaudi attiecībā uz nodokļa maksātāja veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un ir paredzams, ka nodokļa maksātāja veiktie darījumi nākotnē būs vienveidīgi un darījumā iesaistītie dalībnieki taksācijas perioda laikā būs vienas un tās pašas personas, dienests ir tiesīgs izsniegt atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem konkrētam nerezidentam, nosakot atļaujai derīguma termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

49. Ja dienests, piemērojot likuma 5. panta devīto daļu, anulē izsniegto atļauju neieturēt nodokli, nokavētajam nodokļa maksājumam nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar dienu, kurā veikts maksājums, no kura bija jāietur nodoklis.

50. Piemērojot likuma 5. panta vienpadsmito daļu, ja izmaksātājs no maksājumiem nerezidentam nav ieturējis nodokli noteiktajā apmērā vai nevarēja to ieturēt, izmaksātājs aprēķina maksājamo nodokļa summu saskaņā ar šo noteikumu 51. punktu un veic samaksu līdz tā mēneša divdesmitajam datumam, kurš seko pārskata gada pēdējam mēnesim.

51. Šo noteikumu 50. punktā minēto budžetā maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķina, nerezidentam izmaksāto summu dalot ar koeficientu 0,8 un reizinot ar nodokļa likmi 20 procentu apmērā (nodokļa bāzes noteikšanas piemērs, ja veikts maksājums nerezidentam, – šo noteikumu 5. pielikuma 1. punktā).

52. Piemērojot likuma 6. panta pirmo daļu, nodokļa maksātāja rīcībā jābūt dividenžu izmaksātāja rezidences valsts nodokļu administrācijas apliecinājumam (rezidences apliecība) vai citam dokumentam (piemēram, dividenžu izmaksātāja uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija un maksājuma uzdevums par nodokļa samaksu), kas pamato, ka dividenžu izmaksātājs ir otras valsts rezidents, kas tā rezidences valstī maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, vai dokumentam, kas apliecina, ka no dividendēm ir ieturēts nodoklis. 

53. Piemērojot likuma 6. panta pirmo daļu, nodokļa maksātājs nav tiesīgs samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par dividendēm, kuras saņemtas no uzņēmuma, kurš tā rezidences valstī nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēram, attiecīgajā rezidences valstī ir reģistrēts kā starptautiskās uzņēmējdarbības sabiedrība, kurai nav tiesību veikt uzņēmējdarbību tās rezidences valstī.

54. Likuma 6. panta trešā daļa nodrošina, lai likuma 6. panta pirmā daļa netiktu piemērota, ja saņemamās dividendes to izmaksas valstī tiek kvalificētas kā izdevumu veids, par kuru to maksātājs ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu, piemēram, tiek uzskatītas par procentiem par aizdevumu.

55. Piemērojot likuma 6. panta piekto daļu, nodokļa maksātājam nav tiesību piemērot likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto atbrīvojumu, ja kāda no iesaistītajām personām ir uzskatāma par mākslīgi izveidotu struktūru (mākslīgi izveidotas struktūras izmantošanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 2. punktā).

56. Piemērojot likuma 7. pantu, palielinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu no nesadalītās peļņas (vai rezerves, kura izveidota no nesadalītās peļņas), uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu atliek līdz brīdim, kad tiek samazināts pamatkapitāls vai notiek likvidācija, vai kapitālsabiedrība ar nākamo pārskata gadu izvēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Likuma 7. pantu piemēro arī attiecībā uz nosacītajām dividendēm, kuras reorganizācijas rezultātā ieguldītas iegūstošās sabiedrības pamatkapitālā reorganizētās sabiedrības aktīvu veidā.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

57. Piemērojot likuma 7. pantu, kapitālsabiedrība, kura izvēlas kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pašu kapitāla vērtību, no kuras atskaitīta tās biedru faktiski ieguldītā vērtība pamatkapitālā. Minēto ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi norāda tā pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā, kurā kapitālsabiedrība beidz maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likumu.

58. Kapitālsabiedrībām, kurām saskaņā ar Komerclikumu ir noteikts pienākums veidot pamatkapitālu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze neveidojas, ja mainās kapitāla daļu turētāji, neveicot izmaiņas pamatkapitāla apmērā vai daļu vērtībā. Savukārt pārējiem nodokļa maksātājiem uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu par nesadalītās peļņas daļu, par kuru tika palielināta ieguldītā daļa, atliek līdz brīdim, kad šo daļu īpašnieks izstājas no sabiedrības vai tam rodas tiesības uz pienākošos ieguldījuma daļu.

59. Likuma 8. panta otrās daļas 5. punktu nepiemēro ieguldījumu īpašumiem, kuri tiek turēti pārdošanai un netiek izmantoti nodokļa maksātāja, tā ģimenes locekļu vai darbinieku personīgajām vajadzībām, tai skaitā dzīvesvietas nodrošināšanai bez nomas vai īres maksas atbilstoši tirgus cenām.

60. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 5. un 6. punktu, ja nodokļa maksātājs veic nomāta pamatlīdzekļa rekonstrukciju, uzlabošanu vai atjaunošanu, kas nav atrunāta nomas līgumā, nodokļa maksātājs minētos izdevumus nomas perioda laikā iekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē.

61. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktu:

61.1. nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, ņem vērā pārskata gada kopējo bruto darba samaksu, nosakot bruto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikti reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju;

61.2. reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj to pievienotās vērtības nodokļa summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī.

62. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 8. punktu, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reprezentatīvā automobiļa iegādes vērtību. Ja reprezentatīvais automobilis tiek izmantots uz operatīvās nomas līguma pamata, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj izdevumus, kas attiecas uz minēto līgumu, šā nomas perioda laikā.

63. Likuma 8. panta otrās daļas 8. punktu nepiemēro nodokļa maksātājiem, kuru komercdarbība ir vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšana un kuriem šīs komercdarbības ieņēmumi veido ne mazāk kā 90 procentus no apgrozījuma. Ar ieņēmumiem no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas šā punkta izpratnē saprot ieņēmumu summu, ko veido ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta nomas pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumi, kas gūti no to papildu pakalpojumu sniegšanas, kuri ir tieši saistīti ar vieglā pasažieru autotransporta nomu, kā arī ieņēmumi no vieglā pasažieru autotransporta kā nomas objekta atsavināšanas.

64. Valsts institūciju uzliktās soda naudas, līgumsodi un naudas sodi, kā arī soda sankcijas, kas nepārsniedz Civillikumā noteikto likumisko procentu apmēru, piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 10. punktu, ir uzskatāmas par samērīgiem izdevumiem attiecībā pret darījuma vērtību. Minēto normu nepiemēro, ja pārkāpuma izdarīšanā ir vainojama konkrēta privātpersona, kurai netiek prasīts atlīdzināt nodarīto kaitējumu (piemēram, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj soda naudu, kas samaksāta par nodokļa maksātāja darbinieka ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ja darba devējs nevēršas ar prasījuma tiesībām pret darbinieku, kas izdarījis pārkāpumu).

65. Piemērojot likuma 8. panta ceturto daļu, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai (piemēram, uzņēmums organizē Ziemassvētku balli visiem darbiniekiem).

66. Neatkarīgi no likuma 8. panta ceturtajā daļā minētā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ietver:

66.1. obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

66.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļa maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos;

66.3. izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likumā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem);

66.4. izdevumus, kas rodas, nodrošinot dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā, kā arī aprīkojot un uzturot darbiniekiem paredzētās atpūtas telpas darba vietās (piemēram, lai uzvārītu kafiju vai tēju vai ieturētu maltīti darba vietā), ja šo telpu aprīkojums vērtējams kā atbilstošs vispārējai mūsdienu izpratnei par labiem darba apstākļiem;

66.5. darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku ēdināšanas izdevumi, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normām.

67. Publiskas reklāmas kampaņas izdevumi, ja tie atbilst likuma 8. panta septītās daļas 2. un 3. punktā minētājam prasībām, ir uzskatāmi par saistītiem ar saimniecisko darbību, un precei vai pakalpojumam pievienotie priekšmeti vai dāvanu karte nav uzskatāmi par tādiem, kuru saņēmējs jāidentificē. Par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ir uzskatāmi arī ar reklāmas kampaņu saistītie izdevumi:

67.1. par laimestiem vai balvām (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību), kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos;

67.2. nodrošinot balvas (nepārsniedzot mazvērtīga priekšmeta vērtību) citu juridisko personu organizētajos publiskos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja reklāma un konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas vai pakalpojumu noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jāiegādājas attiecīgā prece vai pakalpojums vai jāatbild uz kādu jautājumu;

67.3. par preču vai pakalpojumu loterijā izsniegtajiem laimestiem, ja tie izsniegti nodokļa maksātāja rīkotajā loterijā, kas veikta atbilstoši Preču un pakalpojumu loteriju likumam.

68. Piemērojot likuma 8. panta sestās daļas 3. punktu un septīto daļu, izmantojot reklāmas vai reprezentācijas mērķiem mazvērtīgus priekšmetus (vai arī paša nodokļa maksātāja dāvanu kartes), kuru vērtība nepārsniedz 20 euro, jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma (piemēri par mazvērtīgu priekšmetu izmantošanu reprezentācijas un reklāmas pasākumiem – šo noteikumu 5. pielikuma 3. punktā). Ja reklāmas kampaņas ietvaros mazvērtīgo priekšmetu pasniedz pakalpojuma pircējam, nepārkāpjot likuma 8. panta septītajā daļā noteiktos ierobežojumus, mazvērtīgo priekšmetu var atzīt par reklāmas izdevumu. Ja reprezentācijas mērķiem izmanto mazvērtīgu priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz 20 euro, nav jāidentificē persona, kura to saņem. Ja reprezentācijas priekšmeta vērtība pārsniedz 20 euro, tas netiek uzskatīts par mazvērtīgu priekšmetu un minētos izdevumus neatzīst par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja netiek veikta priekšmetu saņēmušās personas identificēšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksa.

69. Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reklāmas un reprezentācijas kampaņas ietvaros izmantotās naudas balvas, ja nodokļa maksātājs šīs naudas saņēmēju nevar identificēt (piemēram, naudaszīmes ir preces iepakojumā) vai likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

70. Atbilstoši likuma 8. pantam pie izdevumiem, kas nav ekonomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita krājumu (preču) zudumus un norakstīto krājumu (preču) vērtību, kas pārsniedz nodokļa maksātāja plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam. Plānoto zudumu normatīvus pārskata gadam aprēķina, pamatojoties uz faktisko krājumu zudumu vērtību iepriekšējos trijos pārskata gados. Nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies pārskata gadā, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo krājumu (preču) sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta pārskata gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja krājumu (preces) zudumu norma ir noteikta normatīvajā aktā, nodokļa maksātājs krājumu (preces) zudumu normu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

71. Nepārvaramas varas dēļ zaudētos nodokļa maksātāja krājumus un pamatlīdzekļus uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

72. Nodokļa maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļa maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, bet, ja zaudējumi pārsniedz 50 euro, par notikušo nekavējoties ir paziņojis izmeklēšanas iestādei, un tā ir pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

73. Likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām.

74. Par parādu saistībām likuma 10. panta pirmās daļas izpratnē uzskatāmas tikai tās parādu saistības, par kurām attiecīgajā taksācijas periodā ir aprēķināti procentu maksājumi.

75. Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 10. panta pirmās daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība, kura tiek aprēķināta, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot pārskata gada pēdējo mēnesi), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada sākumā un pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada beigās un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā. Ja parādu saistību ar konkrēto kreditoru nav visu pārskata gadu, tad parādu saistību vidējo apjomu aprēķina, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot pārskata gada pēdējo mēnesi vai mēnesi, kad saistības beidzas (ja tās beidzas pārskata gada vidū)), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada sākumā vai mēnesī, kad saistības rodas (ja tās rodas pārskata gadā), un pusi no parādu saistību vērtības pārskata gada pēdējā mēneša datumā vai tā mēneša pēdējā datumā, kad saistības beidzas (ja tās beidzas pārskata gadā), un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā, kuros ir konkrētās saistības (vidējās parādu saistības aprēķināšanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 4. punktā).

76. Likuma 10. panta pirmā un trešā daļa ir piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par jebkāda veida parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu) un faktoringa ar regresa tiesībām darījumiem, un citiem izdevumiem, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, tostarp arī maksājumiem atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātajiem procentiem par tādiem instrumentiem kā konvertējamas obligācijas, kapitalizētiem procentiem, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, summām, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar tirgus cenas noteikšanas noteikumiem, finansēšanas mehānismu garantijas maksām, administrēšanas maksām un līdzīgām izmaksām saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem.

77. Likuma 10. panta pirmā daļa ir piemērojama arī tādam nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Veicot likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktos aprēķinus, nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāls ir negatīvs, aprēķinos par pašu kapitālu nosacīti pieņem skaitli "0".

78. Likuma 10. panta otrās daļas 2. punktā noteikto finanšu uzraudzību un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu finanšu iestādēm Latvijas Republikā veic saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

79. Piemērojot likuma 10. pantu, procentu izmaksu aprēķinā neiekļauj tos kredītiestāžu veiktos procentu maksājumus, kurus kredītiestāde maksā par kredītiestāžu veiktajiem klientu noguldījumiem.

80. Nosakot pārskata gada parādu saistību vidējo apjomu, ņem vērā gan euro, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus.

81. Piemērojot likuma 11. panta otro daļu, kredītiestādes ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj izsniegtos aizdevumus saistītām personām, ja aizdevumi izsniegti uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, kas neparedz labvēlīgākus nosacījumus vai atšķirīgu procentu likmi, kāda tā būtu noteikta ar nodokļa maksātāju nesaistītai personai.

82. Piemērojot likuma 11. panta ceturtās daļas 1. un 3. punktu, nodokļa maksātājs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārskata gadā izsniegta aizdevuma summu tādā apmērā, kādā šī summa pārsniedz kopsummu par aizņēmumu no personas, kas nav ar nodokļa maksātāju saistīta persona, un reģistrēto pamatkapitālu, no kuras atņemta iepriekšējos pārskata gados izsniegtu un uz pārskata gada beigām neatgrieztu aizdevumu kopsumma.

83. Piemērojot likuma 11. panta ceturtās daļas 3. punktu, reģistrētajā pamatkapitālā netiek ieskaitīta tā kapitāla daļa, kura palielināta no nodokļa maksātāja nesadalītās peļņas.

84. Likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktais no dividendēm aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums ir attiecināms arī uz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.

85. Likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktos atvieglojumus nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot, ja likuma 12. panta pirmajā daļā minētais maksājuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot gadījumu, ja:

85.1. ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;

85.2. līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim.

86. Nodokļa maksātājs, kura iepriekšējais pārskata gads neaptver 12 mēnešu periodu, piemērojot likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu, nosakot iepriekšējā pārskata gada peļņu atvieglojuma piemērošanai, iepriekšējā pārskata gada peļņu dala ar mēnešu skaitu, skaitot no reģistrācijas mēneša līdz iepriekšējā pārskata gada pēdējam mēnesim, un reizina ar 12.

87. Nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, piemērojot likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu, ņem vērā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķināto bruto darba samaksu, nosakot aprēķināto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikts ziedojums, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. 

88. Budžeta iestādes līdz pēctaksācijas gada 1. martam iesniedz Valsts kasē pārskatu par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu un publicē savā tīmekļvietnē.

89. Kapitālsabiedrība, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas (turpmāk – valsts kultūrkapitālsabiedrība) un ir saņēmusi ziedojumus:

89.1. saņemtos un izlietotos ziedojumus iegrāmato dalīti no citiem ieņēmumiem un izdevumiem;

89.2. līdz nākamā pārskata gada 31. martam iesniedz dienestā pārskatu (brīvā formā) par saņemtajiem un izlietotajiem ziedojumiem. Pārskatā ietver šādu informāciju:

89.2.1. ziedotāja nosaukums un reģistrācijas numurs;

89.2.2. saņemtās ziedojuma summas apmērs;

89.2.3. saņemtās ziedojuma summas apmērs, kurš nav izlietots sabiedrības (it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu) kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai, izņemot valsts kultūrkapitālsabiedrības izdevumus tās rīkotā koncerta, izrādes vai operas uzveduma informatīvo materiālu nodrošināšanai (bukleti, afišas un plašsaziņas līdzekļos izvietotie informatīvie materiāli), kuros nav ietverta ziedotāja reklāma.

90. Šo noteikumu 89.2.3. apakšpunkts nav attiecināms uz darba algu (ieskaitot darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas) vai autoratlīdzības izmaksām tām fiziskajām personām, kuras nodrošina valsts kultūrkapitālsabiedrības rīkotā koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanu.

91. Valsts kultūrkapitālsabiedrība līdz nākamā gada 31. martam iemaksā valsts budžetā tās ziedojumu veidā saņemtās summas, kuras nav izlietotas sabiedrības (it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu) kultūras vajadzību apmierināšanai vai koncerta, izrādes vai operas uzveduma veidošanai.

92. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 2. punktu, par ziedojumu ar atlīdzības rakstura darbību liecina arī šādi izdevumi:

92.1. ziedojums sabiedrībai ar slēptu vai atklātu mērķi sniegt labumu personai, kura ir ziedotāja darbinieks, valdes loceklis vai ģimenes loceklis, tādējādi gūstot labvēlīgākus nosacījumus sabiedrībā vai citu labumu, vērtējot pret šīs sabiedrības pārējiem biedriem;

92.2. ziedotājam vai ar to saistītai personai ir iespēja apmeklēt ziedojuma saņēmēja organizētus maksas pasākumus bez maksas (tai skaitā izsniedzot ielūgumus, bezmaksas ieejas biļetes vai īpaši nosakot atlaidi ieejas biļetēm ziedotājiem).

93. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 3. punktu, par nodokļa parādu netiek uzskatīta papildus maksājamā nodokļa summa, kas radusies attiecīgā taksācijas perioda deklarācijas korekcijas rezultātā, kura iesniegta pārskata gadā vai iepriekšējā pārskata gadā, ja nodokļa maksātājs laikus ir samaksājis papildus aprēķināto nodokli un nokavējuma naudu.

94. Piemērojot likuma 12. panta sestās daļas 4. punktu, nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu, ja:

94.1. ziedojumu saņēmējs reklamē ziedotāju un par šādu pakalpojumu ir noslēgts savstarpējs līgums, un atlīdzība par šo pakalpojumu nav noteikta tikai šķietami;

94.2. ziedojuma saņēmēja sagatavotajā publiskajā informācijā par ziedotājiem katra norāde uz ziedotāju (tā zīmolu) nepārsniedz 1/20 no teksta laukuma, tas ir, aizņem maksimāli mazāko daļu no visas attiecīgajā laukumā esošās informācijas un pēc ekonomiskās būtības nav vērsta uz ziedotāja reklamēšanu, bet ir neliela daļa no kopējās informācijas.

95. Piemērojot šo noteikumu 94.1. apakšpunktu, likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu nav tiesību piemērot visai ziedotajai summai, ja papildus līgumā par reklāmas pakalpojumiem atrunātajiem reklāmas pakalpojumiem ziedojuma saņēmējs sniedz arī citus reklāmas pakalpojumus (neatkarīgi no sniegtā reklāmas apjoma pret kopējo saņemto ziedoto summu), kas vērsti uz ziedotāja reklamēšanu (citu tādu reklāmas pakalpojumu piemērs, kas vērsti uz ziedotāja reklamēšanu, – šo noteikumu 5. pielikuma 5. punktā).

96. Neatkarīgi no šo noteikumu 94. punktā minētā par ziedojumu nav uzskatāma summa, kuru nodokļa maksātājs maksā likuma 12. panta pirmajā daļā minētajai personai, ja maksājuma saņēmēja nosaukumā ir nepārprotama norāde uz maksājuma veicēja zīmolu vai tā elementiem, vai nosaukumu.

97. Likuma 13. panta pirmā daļa ir piemērojama tikai tādu akciju atsavināšanai, kas saskaņā ar Komerclikumu vai tam pielīdzinātu normatīvo aktu ārvalstīs dod tiesības saņemt dividendes. Likuma 13. panta pirmā daļa nav attiecināma uz tādām parādu saistībām, kuras dod tiesības saņemt šajā likumā noteiktās dividendei pielīdzinātās izmaksas (piemēram, atvieglojums neattiecas uz veiktajiem ieguldījumiem personālsabiedrībā).

98. Likuma 13. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes samazinājums par aprēķinātajām dividendēm ir attiecināms arī uz ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, kas aprēķināta par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.

99. Likuma 14. panta izpratnē par atbalstu ir uzskatāms atbalsts saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu.

100. Piemērojot likuma 14. pantu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi samazina tajā pārskata gadā, kurā pieņemts lēmums par līdzekļu piešķiršanu, neatkarīgi no grāmatvedības uzskaitē veiktā grāmatojuma un faktiskā maksājuma saņemšanas gada (atvieglojuma par saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai piemērošanas piemērs – šo noteikumu 5. pielikuma 6. punktā).

101. Nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot likuma 14. pantā noteikto atvieglojumu par to saņemtā atbalsta daļu, kura nav izmantota atbilstoši lēmumam par tā piešķiršanu un jāatmaksā saskaņā ar atbalsta piešķīrēja lēmumu.

102. Likuma 15. panta normas tiek piemērotas, ja nodokļu dubultā uzlikšana netiek novērsta saskaņā ar likuma 6. pantu.

103. Likuma 15. panta pirmā daļa netiek piemērota nodoklim, kuru ārvalstīs samaksājusi nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība, ja tiek piemērota likuma 15. panta ceturtā daļa. 

104. Piemērojot likuma 15. panta ceturto daļu, nodokļa dubultā uzlikšana attiecībā uz nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu tiek novērsta, izslēdzot no nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļautajām dividendēm ienākumu, kuru taksācijas periodā tas saņēmis naudas vai citā formā no pastāvīgās pārstāvniecības ārvalstīs.

105. Piemērojot likuma 15. panta ceturto daļu, nodokļa maksātāja apliekamajā bāzē iekļaujamās dividendes nesamazina par ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas taksācijas periodā naudas vai citā formā ir izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, ja pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī (piemēram, Igaunijā) ir maksājusi nodokli tikai par izdevumiem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, ja attiecīgās valsts uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas modelis ir pēc būtības līdzīgs Latvijā spēkā esošajam modelim.

106. Piemērojot likuma 15. pantu, nodokļa maksātājs, kurš uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis attiecīgu dokumentu, kas apliecina nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju.

107. Piemērojot likuma 16. panta pirmo daļu, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nodokļa maksātāja grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora – nerezidenta saistības, tas ir, kad tiek izmaksātas likuma 5. panta pirmajā, sestajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdi, kad tiek izdarīts kreditora – nerezidenta saistību samazinājums, veicot nodokļa maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu nodokļa maksātāja grāmatvedības reģistros, vai notiek kreditora maiņa, vai tiek noslēgts pārjaunojuma līgums. Ja nerezidents ieguldījis nekustamo īpašumu pamatkapitālā, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nerezidentam rodas īpašuma tiesības uz kapitāla daļām.

108. Piemērojot likuma 16. panta otro daļu, ienākumu izmaksātājs:

108.1. līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz dienestā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem, kā arī samaksāto nodokli Latvijas Republikā (6. pielikums) un par ienākumiem, no kuriem ieturēts uzņēmumu ienākuma nodoklis izmaksas brīdī. Informāciju par ienākumiem, par kuriem nodoklis izmaksas brīdī jāietur, bet tas nav ieturēts atbilstoši nodokļu konvencijas prasībām, kā arī par pārējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem Latvijas Republikā, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, iekļauj pārskatā (6. pielikums) un iesniedz dienestā kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Pārskatā iekļauj informāciju arī par tiem darījumiem, kas veikti ieskaita veidā. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 euro. Pārskatā neietver informāciju par kredītiestāžu maksājumiem Eiropas Centrālajai bankai un Vienotajā noregulējuma fondā, kā arī informāciju par maksājumiem nerezidentiem, no kuriem nodoklis izmaksas brīdī nav jāietur, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ienākuma izmaksātājs šo informāciju sniedz dienestā, veicot automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem;

108.2. izsniedz nerezidentam apliecinājumu par tā gūtajiem ienākumiem un samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijas Republikā (7. pielikums). Ja nepieciešams, apliecinājumu apstiprina dienests.

109. Piemērojot likuma 6. panta septīto daļu un 16. panta trešo daļu, Latvijā reģistrēts ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā), kā arī alternatīvais ieguldījumu fonds (tai skaitā citas valsts alternatīvais ieguldījumu fonds, kas reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā) iesniedz dienestā šādu informāciju par ieguldītāju:

109.1. nosaukums;

109.2. nodokļa maksātāja reģistrācijas kods vai personas kods;

109.3. rezidences valsts;

109.4. adrese rezidences valstī (iela, numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

109.5. ieguldītāja izmaksātā maksājuma veids:

109.5.1. procentu ienākumi;

109.5.2. dividendes;

109.5.3. ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas;

109.5.4. pārējie maksājumi, tai skaitā ieguldījumu fonda apliecību atpirkšana;

109.5.5. izmaksas datums;

109.5.6. maksājuma summa (euro).

110. Piemērojot likuma 17. panta trešo daļu, ja nodokļa maksātājs pārskata gada laikā beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgā pārskata gada (par kuru sagatavota ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilance) pēdējo mēnesi kopā ar attiecīgā pārskata gada ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samaksā ne vēlāk kā līdz tā mēneša 20. datumam, kas seko mēnesim, kurā apstiprināta ārkārtas (slēguma vai likvidācijas).

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

111. Piemērojot likuma 17. panta devīto daļu, pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads var nesakrist ar kalendāra gadu, ja tās pārskata gads atbilst galvenā uzņēmuma pārskata gada sākumam un beigām un tas nav garāks par 12 mēnešiem.

112. Piemērojot likuma 17. panta septiņpadsmito daļu, par darījuma brīdi ir uzskatāma diena, kurā tiek veikts maksājums par sniegtajiem vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, kā arī par nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanu. Pārskatu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) iesniedz dienestā 12 mēnešu laikā, skaitot no maksājuma veikšanas dienas. Ja nerezidents atlīdzību saņem vairākos maksājumos, pārskatu par nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) iesniedz dienestā 12 mēnešu laikā, skaitot no pirmā maksājuma veikšanas dienas, bet par turpmākajiem maksājumiem nerezidents iesniedz labojumus minētajā pārskatā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

113. Piemērojot likuma 17. panta astoņpadsmito daļu, atbilstoši nerezidenta iesniegtajam pārskatam par nodokļa aprēķinu, kas veikts saskaņā ar likuma 5. panta ceturto daļu, aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksa tiek izskatīta un atmaksāta šādā kārtībā:

113.1. dienests pēc pārskata par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam (3. pielikums) saņemšanas pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

113.1.1. iesniegtais pārskats par nodokļa aprēķinu ir noformēts atbilstoši šo noteikumu prasībām;

113.1.2. ir iesniegti šo noteikumu 36. punktā minētie dokumenti;

113.2. dienests pieņem lēmumu par nodokļa pārmaksas summas atmaksu vai par atteikumu atmaksāt nodokli. Minēto lēmumu pieņem mēneša laikā pēc pārskata par nodokļa aprēķinu (3. pielikums) saņemšanas vai minētā pārskata precizējuma saņemšanas, kas iesniegts turpmākajos periodos saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

113.3. dienestam ir tiesības pagarināt šo noteikumu 113.2. apakšpunktā minēto termiņu, bet ne vairāk par 75 dienām, ja dienests mēneša laikā rakstiski (papīra vai elektroniskā formā) pieprasa precizētu vai papildu informāciju, kas iesniedzama 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;

113.4. dienests 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas atmaksā pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātāja norādītajā bankas kontā.

(Grozīts ar MK 05.05.2020. noteikumiem Nr. 260)

114. Piemērojot likuma 18. pantu, ja pēc reorganizācijas darbība tiek turpināta Latvijā, izmantojot reorganizācijas rezultātā nodotos aktīvus pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais objekts tiek iekļauts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē tad, kad saskaņā ar vispārējām likuma normām rodas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākums.

115. Piemērojot likuma 18. pantu, iegūstošā sabiedrība ir tiesīga samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā apvienošanās rezultātā pievienojamai sabiedrībai saskaņā ar likuma 6. panta otro daļu būtu tiesības turpināt samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par saņemtajām dividendēm.

116. Likuma 19. panta normas ir piemērojamas arī pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā.

117. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 3. punkta 2. apakšpunktu, neatkarīgi no pārskata gada sākuma un beigu datuma nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 20. jūlijam iesniedz vienu deklarāciju par taksācijas periodiem no 2018. gada janvāra līdz jūnijam.

118. Ja nodokļa maksātāja pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, tad, sagatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par pārskata gada, kas sākās 2017. gadā, atlikušajiem mēnešiem 2018. gadā, tas ir, par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskata gada pēdējam mēnesim, nosakot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā, kā arī 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā pieļaujamo ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamo summu, ņem vērā pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, rādītājus, kurus dala ar pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, mēnešu skaitu un reizina ar mēnešu skaitu par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskata perioda pēdējam mēnesim.

119. Ja nodokļa maksātāja pārskata gads beidzas pirms 2018. gada jūnija, tad, piemērojot šo noteikumu 117. un 118. punktu, nosakot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā, kā arī 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā pieļaujamo ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliekamo summu, ņem vērā pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, rādītājus, kurus dala ar pārskata gada, kas sākās 2016. gadā, mēnešu skaitu un reizina ar 6 (tas ir, mēnešu skaitu par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz jūnijam).

120. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 5. punktu, ja avansa maksājums pārsniedz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim, tad, sākot ar 2019. gada 21. janvāri, pārmaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli var atmaksāt likuma 17. panta trīspadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

121. Nodokļa maksātājam ir tiesības nemaksāt vai atbilstoši dienesta izsniegtajai atļaujai maksāt samazinātus likuma pārejas noteikumu 5. punktā minētos avansa maksājumus, ja nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 10. janvārim iesniedzis dienestā informāciju par avansa pārrēķinu un ja:

121.1. nodokļa maksātājs 2018. gada 1. janvārī ir uzsācis maksātnespējas procedūru vai likvidācijas procesu vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta;

121.2. nodokļa maksātājs veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas;

121.3. nodokļa maksātājs ir tiesīgs piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par veiktajām investīcijām brīvostā vai speciālajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās";

121.4. nodokļa maksātājs pārskata gadā, kas sākās 2016. gadā, ir guvis ienākumu viena darījuma rezultātā (piemēram, 2016. gadā tika atsavināts nekustamais īpašums) un ir tiesīgs samazināt aprēķinātos avansa maksājumus par 50 procentiem;

121.5. nodokļa maksātājam dienests 2017. gadā ir pieņēmis lēmumu par avansa maksājumu samazināšanu par 2018. gada pirmajiem mēnešiem saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 23. panta 1.¹ daļu.

122. Likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteiktais no dividendēm ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes samazinājums ir attiecināms arī uz to ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi, kas aprēķināta par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām.

123. Likuma pārejas noteikumu 13. punktu piemēro tiem zaudējumiem, kuri norādīti uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā (izņemot zaudējumus, kas radušies kapitālsabiedrībām, kurām piešķirts jaunuzņēmuma statuss) un kurus nebija tiesību attiecināt uz nodokļa maksātāja biedriem (piemēram, personālsabiedrību biedriem).

124. Likuma pārejas noteikumu 13. punktā noteiktais par dividendēm aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums ir attiecināms arī uz aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par dividendēm pielīdzinātajām izmaksām (izņemot personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu).

125. Likuma pārejas noteikumu 17. un 18. punkts ir piemērojams par uzkrājumiem, kuri norādīti bilancē uz 2017. gada 31. decembri un izveidoti atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka uzkrājumu veidošanu, un izveidoti noteiktu darbību veikšanai, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, līgumu vai prakses radītu pienākumu.

126. Nodokļa maksātājs, kurš saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 20. punktu ir tiesīgs turpināt piemērot likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.² pantā noteikto neizmantoto atlaidi, nav tiesīgs piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi (tas ir, nav tiesīgs piemērot likuma pārejas noteikumu 23. punktā noteikto atlaidi).

127. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 26. punktu, ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj reprezentatīvā automobiļa izdevumos iekļauto nolietojuma summu vai vērtības samazinājuma summu, kas radusies tā pārvērtēšanas rezultātā, vai tā atlikušo vērtību, ja automašīna tiek izslēgta no grāmatvedības uzskaites.

128. Neatkarīgi no likuma pārejas noteikumu 36. punkta nodokļa maksātājs, kurš no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada jūnijam beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju (brīvā formā) par attiecīgā pārskata gada pēdējo mēnesi kopā ar slēguma finanšu pārskatu iesniedz un aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli samaksā ne vēlāk kā līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā ir apstiprināts slēguma finanšu pārskats.

129. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.