Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" īstenošanas noteikumi

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Ministru kabineta noteikumi Nr. 495

Rīgā 2017. gada 22. augustā (prot. Nr. 40 1. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" īstenošanas noteikumi

(Noteikumu nosaukums MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" (turpmāk – specifiskais atbalsts) otro un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā un trešā atlases kārta) un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" (turpmāk – mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētā siltumapgāde) projektu iesniegumu atlasi (turpmāk – atlase) (turpmāk kopā – atlases kārtas);

1.2. specifiskā atbalsta un atlases kārtu mērķi;

1.3. atlases kārtām pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.5.¹ vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

(Grozīts ar MK 08.03.2022. noteikumiem Nr. 167; MK 10.10.2023. noteikumiem Nr. 583)

1.¹ Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek sniegts šāds komercdarbības atbalsts:

1.¹1. ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 38. pantu;

1.¹2. ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu;

1.¹3. valsts atbalsts attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem tiem komersantiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

2. Otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

2.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes mērķis ir samazināt mazaizsargātajām mājsaimniecībām 2022./2023. gada apkures sezonas rēķinus par centralizēto apkuri.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa otrās un trešās atlases kārtas ietvaros ir siltumenerģijas lietotāji.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

3.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros mērķa grupa ir mazaizsargātas mājsaimniecības. Mazaizsargāta mājsaimniecība ir tāda mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli (euro mēnesī) ir zemāki par Latvijas vidējo rādītāju, kas 2021. gadā bija 677,97 euro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

4. Otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

4.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

5. Otrās un trešās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 199 203 911 euro (no tā virssaistību finansējums – 56 550 000 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 23 131 564 euro un privātais finansējums – 119 522 347 euro. Otrās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 27 168 681 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 10 867 472 euro un privātais finansējums – 16 301 209 euro. Trešās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 172 035 230 euro (no tā virssaistību finansējums – 56 550 000 euro), tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 12 264 092 euro un privātais finansējums – 103 221 138 euro.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

5.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros kopējais attiecināmais finansējums ir 60 000 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 60 000 000 euro.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 477)

7. Atbalsts specifiskā atbalsta un atlases kārtu ietvaros tiek sniegts granta veidā.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

8. Specifiskā atbalsta ietvaros vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajām personām maksimāli pieejamais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs otrās kārtas ietvaros ir 8 000 000 euro un trešās kārtas ietvaros 4 000 000 euro.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

9. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros maksimāli pieļaujamā Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir:

9.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai – 40 %;

9.2. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanai un būvniecībai – 30 %;

9.3. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas paplašināšanai un efektivitātes paaugstināšanai – 40 %, bet tā nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 6. punktā noteikto ierobežojumu, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

9.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte ir 100 %.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

10. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

10.1. līdz 2023. gada 31. decembrim otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji atbilstoši darbības programmai "Izaugsme un nodarbinātība":

10.1.1. atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā – 60 %;

10.1.2. kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē – 1 820 MW;

10.2. līdz 2023. gada 31. decembrim otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:

10.2.1. rekonstruētie siltumtīkli – 14 km;

10.2.2. siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 11 844 MWh/gadā;

10.2.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošo siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē – 152 MW;

10.2.4. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – 58 MW;

10.2.5. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 337 691 CO₂ ekvivalenta tonnas;

10.3. finanšu rādītājs otrās un trešās atlases kārtas ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 3 000 000 euro apmērā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

10.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs – aktivitāšu vērtība mazāk aizsargāto mājsaimniecību (ar ienākumiem uz vienu locekli zem vidējā valstī) enerģijas patēriņa izmaksu segšanai – 60 000 000 euro.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

11. Specifiskā atbalsta un mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

II. Projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam noteiktās prasības

12. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros projekta iesniedzējs ir valsts pārvaldes iestāde, kas veic enerģētikas politikas administrēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei, – Būvniecības valsts kontroles birojs.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

12.¹ Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs var būt arī centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

12.² Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, tas ar pašvaldību noslēdz līgumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu. Līgumā norāda:

12.² 1. pakalpojumu – centralizētās siltumapgādes pakalpojums;

12.² 2. prasību uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 12.² 1. apakšpunktā minētā pakalpojuma izpildi atbilstoši noteiktajām prasībām;

12.² 3. darbības laiku līgumam vai pašvaldības lēmumam, ka projekta iesniedzējam tiek uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas nav mazāks par pieciem gadiem, bet nepārsniedz 10 gadus;

12.² 4. centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanas teritoriju;

12.² 5. centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības, ja tādas paredzētas;

12.² 6. iespējas saņemt atlīdzības jeb kompensācijas maksājumus – investīcijas centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus kompensācijas aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

12.² 7. atsauci uz Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES).

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 243)

13. Ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu, projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

13.1. tas atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

13.2. uz to attiecas kāds no Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. un 3. punktā un 4. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tai skaitā projekta iesniedzējs ir grūtībās nonācis uzņēmums atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta nosacījumiem;

13.3. uz to attiecas kāds no Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 1. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(Grozīts ar MK 24.07.2018. noteikumiem Nr. 448)

14. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ievērojot šādus nosacījumus:

14.1. nekustamā īpašuma, tai skaitā zemes, īpašuma tiesības un apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē;

14.2. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma (infrastruktūra), kurā paredzēts veikt ieguldījumus projekta ietvaros, ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Zeme, uz kuras atrodas siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma, var nebūt projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

15. Finanšu aprēķinus otrās un trešās atlases kārtas projekta iesniegumā veic, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:

15.1. projekta īstenošanas pēdējā gada beigās projekta ietvaros izveidoto objektu nodod ekspluatācijā;

15.2. projekta ietvaros izdevumus un ienākumus norāda pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

15.3. finanšu aprēķinos piemēro reālo finansiālo diskonta likmi;

15.4. norādītā informācija atbilst plānotajam siltumenerģijas tarifam atbilstoši normatīvajiem aktiem enerģētikas jomā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

16. Otrās un trešās atlases kārtas viena projekta ietvaros neapvieno finansējumu:

16.1. pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanai un būvniecībai;

16.2. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanai un būvniecībai;

16.3. vairāku centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu efektivitātes paaugstināšanai;

16.4. vairāku siltumenerģijas akumulācijas iekārtu uzstādīšanai un būvniecībai.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

III. Atbalstāmās darbības

17. To otrās atlases kārtas projektu ietvaros, kuri iesniegti līdz 2018. gada 1. februārim, ir atbalstāmas šādas darbības:

17.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcija, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Centralizētās siltumapgādes ražošanas avots ir tehnoloģisko iekārtu un būvju kopums siltumenerģijas ražošanai;

17.2. pārvades un sadales sistēmas būvniecība un rekonstrukcija, tai skaitā tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana;

17.3. koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināta ar atjaunojamiem energoresursiem, ja komersants atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

17.3.1. komersants ir licencēts siltumenerģijas pārvades vai sadales operators;

17.3.2. komersants ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju reģistrā un saražoto siltumenerģiju (izņemot pašpatēriņu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamo siltumenerģiju) nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, vai pašvaldības iestādei, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus;

17.4. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība;

17.5. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

17.6. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

17.¹ To trešās atlases kārtas projektu ietvaros, kuri iesniegti no 2022. gada 1. maija, ir atbalstāmas šādas darbības:

17.¹1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcija, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Centralizētās siltumapgādes ražošanas avots ir tehnoloģisko iekārtu un būvju kopums siltumenerģijas ražošanai;

17.¹2. koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināta ar atjaunojamiem energoresursiem, ja komersants atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

17.¹2.1. komersants ir licencēts siltumenerģijas pārvades vai sadales operators;

17.¹2.2. komersants ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju reģistrā un saražoto siltumenerģiju (izņemot pašpatēriņu un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamo siltumenerģiju) nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, vai pašvaldības iestādei, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus;

17.¹3. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība;

17.¹4. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

17.¹5. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

17.² Atbilstoši Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodikai (1. pielikums) atbalstāmās darbības ir enerģijas izmaksu segšana un energoresursu cenu kāpuma kompensēšana, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadība un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksa.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

17.³ Šo noteikumu 17.² punktā minētā metodika nosaka vienreizējā maksājuma aprēķina vispārējos principus, kā arī prasības rezultātu pamatojošai dokumentācijai.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

18. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek piešķirts ieguldījumiem energoefektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmā, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 124. punktam.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

18.¹ Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

18.² Ja tiek konstatēts Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpums, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 477 redakcijā)

18.³ Ja tiek konstatēts Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES prasību pārkāpums šo noteikumu ietvaros īstenotā projektā, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 794/2004 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktus, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts valsts atbalsta saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 477 redakcijā)

19. Otrajā un trešajā atlases kārtā finansējumu nepiešķir:

19.1. jaunas koģenerācijas elektrostacijas būvniecībai, esoša centralizētās siltumapgādes ražošanas avota pārbūvei par koģenerācijas elektrostaciju;

19.2. koģenerācijas stacijas rekonstrukcijai un efektivitātes paaugstināšanai, izņemot šo noteikumu 17.4. un 17.¹3. apakšpunktā minētās darbības;

19.3. ja tiek paaugstināta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitāte, – siltumenerģijas ražošanai izmantoto energoresursu konversijai no atjaunojamiem energoresursiem uz fosiliem energoresursiem;

19.4. esošai sistēmai paralēlas gāzes piegādes vai siltumapgādes sistēmas izveidošanai vai atjaunošanai;

19.5. siltumenerģijas ražošanai, izmantojot biogāzi.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

20. Šo noteikumu 17.3. un 17.¹2. apakšpunktā minētās darbības ir atbalstāmas, ja projekta īstenošanas beigās pārbūvētajā centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā netiek ražota elektroenerģija.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

21. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānota centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība ar lielāku kurināmā sadedzināšanas jaudu nekā esošajam centralizētās siltumapgādes ražošanas avotam, nepieciešams saskaņojums ar siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoru.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

22. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānotas šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās darbības, lai centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienotu jaunu patērētāju, tas tiek pievienots centralizētās siltumapgādes ražošanas avotam, ko darbina ar atjaunojamiem energoresursiem.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

23. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānots veikt šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās darbības, lai centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienotu:

23.1. jaunu, jau esošu patērētāju, un projekta iesniedzējam nav informācijas par ēkas siltummezgla jaudu, nepieciešams eksperta atzinums;

23.2. jaunu, vēl neuzbūvētu patērētāju, nepieciešams apstiprināts būvprojekts, kurā norādīta plānotā siltummezgla jauda.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

IV. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

24. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta attiecināmās izmaksas ir:

24.1. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;

24.2. būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta sagatavošanas izmaksas;

24.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

24.4. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

24.4.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

24.4.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

24.4.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļēja darba laika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

24.5. tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas tieši nodrošina centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas darbību;

24.6. būvdarbu izmaksas:

24.6.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības, siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanas un būvniecības izmaksas;

24.6.2. projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju nojaukšanas izmaksas;

24.6.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas pēc būvdarbu pabeigšanas, ja tas ir tieši nepieciešams centralizētās siltumapgādes ražošanas avota, siltumenerģijas akumulācijas iekārtas un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijai, būvniecībai un objektu nodošanai ekspluatācijā;

24.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. Minētās izmaksas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

24.¹ Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros attiecināmās izmaksas ir enerģijas izmaksu un energoresursu cenu kāpuma kompensācija, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas atbilstoši šo noteikumu 17.² punktā minētajai metodikai.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

25. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 24. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros radušās projektu izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

26.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;

26.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

26.3. iegādājas no trešajām personām par tirgus vērtību.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

27. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.2. un 24.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

28. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.3. un 24.4. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

29. Ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu, atlases kārtas ietvaros projektā būvdarbus var sākt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts projekta iesniegums. Būvdarbu sākums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minētajiem nosacījumiem.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

30. Ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu un darbu projektā, kurā tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā, projekta iesniedzējs uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, visas ar projektu saistītās izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.6.2. un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ir neattiecināmas.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

31. Ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu un darbu projektā, kurā tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā, projekta iesniedzējs uzsācis pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, visas ar projektu saistītās izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.1., 24.2. un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ir neattiecināmas.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

32. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:

32.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;

32.2. līzinga maksājumi;

32.3. pievienotās vērtības nodoklis, izņemot šo noteikumu 25. punktā minēto gadījumu, muitas nodokļi un nodevas;

32.4. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.6.3. apakšpunktā minēto gadījumu;

32.5. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minētās izmaksas;

32.6. tehnoloģisko iekārtu (apkures katlu, sūkņu utt.) atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;

32.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba līgumu, izņemot šo noteikumu 24.4. apakšpunktā minētās izmaksas;

32.8. izmaksas, kas šo noteikumu 24. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus;

32.9. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 24.4. apakšpunktā un 25. punktā minēto gadījumu;

32.10. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;

32.11. šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā un tās ir radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 24.1., 24.2., 24.6.2. un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir radušās pēc 2017. gada 30. jūnija;

32.12. šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā un tās ir radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 24.1., 24.2. un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās radušās pēc 2017. gada 30. jūnija.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

33. Specifiskā atbalsta un atlases kārtu ietvaros tiek atbalstīti tādi pasākumi, kuri ir tieši saistīti ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgi un pamatoti, kā arī tos īsteno, ievērojot Finanšu regulas 61. panta nosacījumus attiecībā uz interešu konfliktu.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

34. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ieguldījumus, par kuriem projekta starpposma vai noslēguma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnībā samaksāts un kuri atrodas finansējuma saņēmēja bilancē.

V. Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi

35. Otrās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, trešās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno no pieteikuma iesniegšanas dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 08.03.2022. noteikumu Nr. 167 redakcijā)

36. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:

36.1. projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos – zaļais publiskais iepirkums;

36.2. tiek īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi, tai skaitā aktuālā informācija par projekta īstenošanu tiek ievietota finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē, ja tāda ir;

36.3. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu līdz 31. janvārim sadarbības iestādei tiek iesniegts pārskats par sasniegtajiem rādītājiem (2. pielikums);

36.4. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek izmantoti projektā paredzētajam mērķim;

36.5. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba kārtībā;

36.6. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu (zaļajām darba vietām), un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur integrētas vides prasības;

36.7. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas iekārtas, kas nodrošina normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisijas robežvērtību piemērošanu;

36.8. tiek ieviesta atsevišķa grāmatvedības uzskaite par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

36.¹ Projekta iesniedzējs, kurš ir centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs atbilstoši šo noteikumu 12.¹ punktam, iesniedz sadarbības iestādē šādus dokumentus:

36.¹ 1. iesniegumu par valsts atbalsta shēmas pārskatīšanu;

36.¹ 2. ar pašvaldību noslēgtu līgumu vai pašvaldības lēmumu, ka projekta iesniedzējam tiek uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kura darbības laiks nav mazāks par pieciem gadiem, bet nepārsniedz 10 gadus;

36.¹ 3. apliecinājumu, ka pilnvarojuma laikā kompensācija par pakalpojuma sniegšanu nepārsniegs 15 000 000 euro vidēji gadā;

36.¹ 4. vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka pašvaldība kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja nodrošina šo noteikumu 12.²6. apakšpunktā minētās kompensācijas apmēra kontroli un pārskatīšanu visā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pienākuma līguma darbības laikā, kā arī nodrošina atlīdzības jeb kompensācijas maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 477)

36.² Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek ieviesta atsevišķa grāmatvedības uzskaite par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

37. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu līgumā noteiktajos gadījumos, kā arī:

37.1. ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 12 mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu;

37.2. ja finansējuma saņēmējs, kuram enerģētikas jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos siltumenerģijas tarifa aprēķins (turpmāk – aprēķins) ir jāiesniedz apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, divu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas aprēķinu nav iesniedzis;

37.3. ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;

37.4. ja finansējuma saņēmējs neievēro projektā noteiktos termiņus vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta īstenošanu vai šo noteikumu 10. punktā minēto rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu.

38. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

39. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

40. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās projekta izmaksas un:

40.1. finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu, finansējuma saņēmējs apņemas neattiecināmos izdevumus un projekta izmaksu sadārdzinājumu segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu;

40.2. finansējuma saņēmējam ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, finansējuma saņēmējs apņemas neattiecināmos izdevumus un projekta izmaksu sadārdzinājumu segt no līdzekļiem, kas nav saistīti ar grantu atbalstu no Eiropas Savienības fondu vai valsts budžeta līdzekļiem. Neattiecināmos izdevumus vai projekta izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs var segt no paša līdzekļiem vai arī no līdzekļiem (tai skaitā publiskajiem līdzekļiem un valsts atbalsta programmām, ievērojot attiecīgo valsts atbalsta programmu nosacījumus), kuri piesaistīti kā aizdevums vai garantija, tai skaitā arī tad, ja aizdevējs vai garantijas sniedzējs ir komercbanka, akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" vai Valsts kase.

(MK 27.05.2021. noteikumu Nr. 319 redakcijā)

VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi specifiskā atbalsta otrajā un trešajā atlases kārtā

(Nodaļas nosaukums MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

41. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu, finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādei un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta un 46. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 46., 47. un 48. punktā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

42. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādei un veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 46., 47. un 48. punktā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

43. Attiecināmās izmaksas attiecībā uz centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu ir papildu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 124. punktu un 46. panta 2. punktu.

44. Attiecināmās izmaksas attiecībā uz pārvades un sadales tīklu ir ieguldījuma izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 5. un 6. punktu.

45. Attiecināmās izmaksas attiecībā uz siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanu un būvniecību ir papildu ieguldījumu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 124. punktu un 38. panta 3. punktu.

46. Finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.1. un 24.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 30. jūnija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

47. Finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.7. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

48. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā, atbalstu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.6.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 30. jūnija, sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. Šo noteikumu 24.6.2. apakšpunktā minētajām izmaksām jābūt skaidri nodalītām no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

49. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanā un būvniecībā, atbalstu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.6.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

50. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota komersanta līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanās gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus. Viens vienots komersants atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punkta nosacījumiem.

51. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma atskaites apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki kā sākotnēji projekta iesniegumā plānotie rādītāji.

52. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu, specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

53. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku atbalstu.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

54. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu, specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas, kuras ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kurā attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4. un 6. punktā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

55. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas, kuras ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kurā attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu un nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

55.¹ Šo noteikumu 41., 42., 46., 47., 48., 49., 51., 52., 53., 54. un 55. punktā ietvertās prasības neattiecas uz projektiem, kuros projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 243)

55.² Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu ietvaros:

55.² 1. drīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu ietvaros, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %;

55.² 2. drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts kā kompensācija sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %;

55.² 3. nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu citu atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kas sniegts saskaņā ar Komisijas 2012. gada 25. aprīļa Regulu (ES) Nr. 360/2012 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā, kas grozīta ar MK 11.06.2019. noteikumiem Nr. 243)

55.³ Atbalstu, kas šo noteikumu ietvaros sniegts kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nevar kumulēt ar atbalstu, kas šo noteikumu ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(MK 11.06.2019. noteikumu Nr. 243 redakcijā)

55.⁴ Ja atbalsta saņēmējs specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros plāno šo noteikumu 52., 53., 54., 55. vai 55.² punktā norādīto atbalsta apvienošanu vai kumulēšanu, atbalsta saņēmējam ir jāiesniedz atbalsta sniedzējam informācija par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu, lai atbalsta sniedzējs spētu pārliecināties par normu korektu izpildi.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

56. Sadarbības iestāde, atbildīgā iestāde un finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas glabāšanu un pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējās atbalsta piešķiršanas dienas:

56.1. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantam, ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu;

56.2. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam, ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

56.¹ Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, tas pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām saglabā pieejamu visu nepieciešamo informāciju par projektu un sniegto kompensāciju.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

56.² Ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde informāciju glabā un nodrošina tās pieejamību 10 gadus, skaitot no pēdējās atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

56.³ Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

(MK 11.06.2019. noteikumu Nr. 243 redakcijā)

57. Ja finansējumu sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. vai 46. pantu, sadarbības iestāde nodrošina informācijas publicēšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.

(MK 24.07.2018. noteikumu Nr. 448 redakcijā)

58. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

59. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tiek piemērots atbalsta spēkā stāšanās un piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8. pantam.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

60. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. vai 38. pantu, tiek piemērots atbalsta spēkā stāšanās un piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 59. pantam.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

61. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu, pārvades un sadales sistēmā veikto investīciju atbilstības uzraudzību Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 6. punkta nosacījumiem vienu reizi projekta dzīves cikla beigās nodrošina sadarbības iestāde.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

VII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

62. Ja finansējuma saņēmējs ir šo noteikumu 12.¹ punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs, kuram otrās un trešās atlases kārtas ietvaros piešķirts atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tas var lūgt sadarbības iestādi pārkvalificēt tam otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sniegto valsts atbalsta veidu kā valsts atbalstu attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

63. Ja finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz termiņam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 65. panta 2. punktā, piemēro vienu no šādiem risinājumiem:

63.1. finansējuma saņēmējs par saviem līdzekļiem, par kuriem nav saņemts valsts atbalsts, nodrošina projekta mērķa sasniegšanu un tā funkcionalitāti līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu;

63.2. finansējuma saņēmējs pabeidz projektu, to pilnībā vai daļēji finansējot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, ja projektā plānotajām darbībām ir divi finansiāli nošķirami posmi, darbību otrais posms atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam nosacījumiem un tiek finansēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

64. Šo noteikumu 63. punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus par līguma par projekta īstenošanu grozījumiem.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

65. Šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām aktivitātēm un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

66. Projektiem, kuri atbilst šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajam gadījumam, sadarbības iestāde apstiprina izdevumus, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, un veic noslēguma maksājumus par tiem. Finansējuma saņēmējs šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajā gadījumā noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala veiktos izdevumus, pabeigtās projekta darbības un iznākuma rādītājus, kas sasniegti līdz 2023. gada 31. decembrim, no projekta darbībām un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2024. gada 31. oktobrim.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

67. Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 63.1. apakšpunktā minētajā termiņā par saviem līdzekļiem nepabeidz visas plānotās projekta aktivitātes un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā saņemto finansējumu saskaņā ar līguma par projekta īstenošanu nosacījumiem.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

68. Šo noteikumu 63.2. apakšpunktā minētajā gadījumā par atbalsta piešķiršanas brīdi ir uzskatāma sadarbības iestādes sākotnējā lēmuma pieņemšanas diena saskaņā ar šo noteikumu 56.³ punktu.

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 669 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 495

(Pielikums MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodika

Ekonomikas ministrija kā
Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde

SATURS

Metodikas mērķis

Vispārīgie jautājumi

Vienreizējā maksājuma aprēķina vispārējie principi

Prasības rezultātu pamatojošajai dokumentācijai

Metodikas mērķis

1. Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodikas (turpmāk – metodika) mērķis ir noteikt vienreizējā maksājuma apmēru, aprēķinu, piemērojamos nosacījumus, sasniedzamos rezultātus un to pamatošanu, lai mazinātu administratīvo slogu un paātrinātu finansējuma apriti projekta īstenošanas fāzē.

2. Metodikas mērķis ir noteikt un pamatot mazaizsargātajām mājsaimniecībām¹ enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensācijas, t.sk. Būvniecības valsts kontroles biroja² (turpmāk – finansējuma saņēmējs) projekta vadības un īstenošanas personāla, vienreizējā maksājuma apjomu (turpmāk – vienreizējais maksājums)³.

3. Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros ir 100 %⁴.

4. Specifiskā atbalsta un atlases kārtu ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija⁵.

Vispārīgie jautājumi

5. Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros mērķa grupa ir mazaizsargātas mājsaimniecības. Kā mazaizsargāta mājsaimniecība tiek noteikta tāda mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli (EUR mēnesī) ir zem Latvijas vidējā rādītāja, kas Latvijā 2021. gadā bija 677,97 EUR uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī⁶.

6. Metodika nosaka:

6.1. vienreizējā maksājuma apjomu, tā aprēķinu un izmantotos datus;

6.2. sasniedzamo rezultātu vienreizējā maksājuma attiecināšanai;

6.3. rezultātu pamatojošo dokumentāciju.

7. Metodikas vienreizējā maksājuma noteikšanā tiek piemēroti šādi normatīvie akti un informācijas avoti:

7.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgu noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006⁷ (turpmāk – Regula Nr. 1303/2013) 67.panta 5.punkta a)⁸ apakšpunkta iii) apakšpunktu⁹ un 5.punkta c) apakšpunktu¹⁰;

7.2. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (turpmāk – likums)¹¹;

7.3. Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MKN);

7.4. Valsts kontroles (turpmāk – VK) ziņojums "Par Ekonomikas ministrijas 2022. gada pārskatu"¹² (turpmāk – VK ziņojums);

7.5. Eiropas Komisijas vadlīnijas "Eiropas Komisijas vadlīnijas par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI) ietvaros"¹³;

7.6. Finanšu ministrijas Vadlīnijas Nr.2.8. "Vadlīnijas par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā"¹⁴;

7.7. Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) sniegtā informācija par mājsaimniecību sadalījumu pa mājokļu veidiem, mājsaimniecību sadalījumu pa apkures veidiem, mājsaimniecību mājokļu veidiem dalījumā pa kvintiļu grupām un centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas cenu mājsaimniecībām Latvijā¹⁵;

7.8. Finansējuma saņēmēja 2022./2023. gada apkures sezonā¹⁶ administrēto centralizētās siltumapgādes maksas kompensācijas atbalsta pasākuma veikto pēcpārbaužu rezultāti un plānotā projekta vadības un īstenošanas personāla atalgojuma pamatojošā dokumentācija atbilstoši iestādes iekšējai atalgojuma politikai¹⁷;

7.9. Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk – vadošā iestāde) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk – sadarbības iestāde) veiktās pārbaudes ietvaros saņemtā finansējuma saņēmēja dokumentācija un vadošās iestādes un sadarbības iestādes veikto pārbaužu dokumentācija¹⁸;

7.10. Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – PVN likums)¹⁹;

7.11. Finanšu institūcijas Akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – ALTUM) iesniegtā tās īstenoto projektu²⁰ informācija.

8. Metodika tiks piemērota tikai mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros, līdz ar to metodikā noteiktā vienreizējā maksājuma apjoms netiek paredzēts pārskatīt un aktualizēt.

9. Vienreizējā maksājuma aprēķins neiekļauj pievienotās vērtības nodokli. Lai gan likums²¹ paredz kompensēt arī pievienotās vērtības nodokli, lai mazinātu attiecināmības risku un dubultā finansējuma risku izdevumu deklarēšanas posmā Eiropas Komisijai, vienreizējā maksājuma apjoms tiek noteiks bez pievienotā vērtības nodokļa²².

10. SAFE pasākuma pamatā ir nacionālā atbalsta shēma, kas noteikta likuma 7.pantā un kas attiecas uz 2022./2023. apkures sezonu un paredz atbalstu visiem mājsaimniecības lietotājiem un siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzīvokļu dzīvojamā mājā. Pamatojoties uz šo nacionālo shēmu, noteikts vienreizējā maksājuma apmērs. Likumā noteikti daļējas centralizētās siltumapgādes cenu pieauguma kompensācijas sliekšņi, kas tiek pārņemti vienreizējā maksājuma aprēķina izmaksu bāzē:

• 50% no cenas 68 EUR – 150 EUR par megavatstundu amplitūdā;

• 90% no cenas virs 150 EUR par megavatstundu.

Likumā noteiktie sliekšņi ir samērīgi arī vērtējot tos pret CSP sniegtiem datiem, kas aprēķināti no apsekojuma "Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās" un attiecas tikai uz mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā siltumenerģijas piegādātāja, attiecīgi 2020. gadā mājsaimniecības par siltumenerģijas piegādi maksāja vidēji 57 EUR par megavatstundu un 2015.gadā 44 EUR par megavatstundu (skatīt Tabula Nr.1).

Tabula Nr.1²³

Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas cena mājsaimniecībām Latvijā 2015.g. un 2020. gadā (eiro/MWh)
	2015	2020
Siltumenerģijas cena	44	57
Dati aprēķināti no apsekojuma "Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās" Dati attiecas tikai uz mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā siltumenerģijas piegādātāja

Atbalsts tiek sniegts mazāk aizsargātām mājsaimniecībām. Mazaizsargāta mājsaimniecība, atbilstoši MKN 3.¹ punktam tiek noteikta mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem Latvijas vidējā rādītāja, kas Latvijā 2021. gadā bija 677,97 EUR. (skatīt attēlu Nr.1 un Nr.2).

Attēls Nr.1²⁴

Visas mājsaimniecības dalās 5 kvintiļu grupās, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem. Attiecīgi katrā ienākumu kvintiļu grupā ir 20% no visām Latvijas mājsaimniecībām attiecīgajā gadā Attēlā Nr.2 attēloti mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās ((eiro mēnesī) 2004 – 2021), kā rezultātā, balstoties uz CPS datiem, tiek secināts, ka 1.–3. ienākumu kvintiļu grupas ir zem vidējā līmeņa valstī pēc mājsaimniecību rīcībā esoša ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Tātad 3 x 20% = 60% mājsaimniecību ir zem vidējā līmeņa valstī pēc rīcība esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Attēls Nr. 2²⁵

Lai iegūtu mazaizsargāto mājsaimniecību proporciju daudzīvokļu ēkās, tiek izmantots CSP sagatavotais aprēķins (skatīt Attēlu Nr.3) par mājsaimniecību mājokļu veidiem dalījumā pa ienākumu kvintiļu grupām Latvijā kopā.

Attēls Nr.3

Balstoties uz CSP datiem, ir iespējams aprēķināt pirmo trīs kvintiļu mājsaimniecību % no visām mājsaimniecībām, kas dzīvo daudzīvokļu mājās. No visām mājsaimniecībām, kas dzīvo daudzīvokļu ēkās, 58.3% ir pirmo trīs ienākumu kvintiļu mājsaimniecības, kas uzskatāmas kā mazaizsargātas mājsaimniecības (skatīt Attēls Nr.3).

CSP dati pierāda, ka 2020.gadā 58% (484.6 / 834.7 = 58%) (skatīt Attēls Nr. 4 un Attēls Nr.5) no Latvijas mājsaimniecībām saņem siltumu no ārēja piegādātāja. Līdz ar to šīs mājsaimniecības varēja saņemt atbalstu, ja siltumapgādes cena pārsniedza likumā noteikto slieksni.

Attēls Nr. 4²⁶

Attēls Nr.5²⁷

Lai gūtu papildus pārliecību, ka daudzīvokļu ēkas pārsvarā izmanto centralizēto siltumapgādi, ir veikta Eiropas Savienības fondu finansēto daudzīvokļu ēku analīze, vērtējot vai mājai ir centralizētā vai lokālā apkure. Ekonomikas ministrijas iesniegtie finanšu institūcijas ALTUM dati²⁸ projektu uzraudzības ietvaros par 623 ēkām rāda, ka 93.4% (skatīt Tabula Nr.2) mājokļu šajās ēkās izmanto centrālo apkuri.

Tabula Nr.2.

Būvniecība pabeigta	Māju skaits	Mājokļu skaits
Visi siltumenerģijas piegādes veidi	465	16914
Siltumen. Piegādes veids – centrālā un centrālā/lokālā*	405	15776
Centrālā un centrālā/lokālās* apkures %, no kopējā skaita	87.1%	93.3%
Būvniecība procesā	Māju skaits	Mājokļu skaits
Visi siltumenerģijas piegādes veidi	158	5796
Siltumen. Piegādes veids – centrālā un centrālā/lokālā*	132	5434
Centrālā un centrālā/lokālās* apkures %, no kopējā skaita	83.5%	93.8%
Kopā	Māju skaits	Mājokļu skaits
Visi siltumenerģijas piegādes veidi	623	22710
Siltumen. Piegādes veids – centrālā un centrālā/lokālā*	537	21210
Centrālā un centrālā/lokālās* apkures %, no kopējā skaita	86.2%	93.4%

11. Vienreizējā maksājuma ietvaros tiek paredzētas arī finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas par laika periodu 2023.gada 1. septembris līdz 31. decembris. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas tiek noteiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1303/2013 67.panta 5.punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunktu, t.i. balstoties uz finansējuma saņēmēja faktisko atalgojumu un iestādē esošo atalgojuma politiku.

12. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā plāno iesaistīt trīs darbiniekus ar 20% noslodzi, kas attiecināmības periodā kopā veido 8 181.00²⁹ EUR.

Vienreizējā maksājuma aprēķina vispārējie principi

13. Vienreizējā maksājuma aprēķins ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:

13.1. Tas ir iepriekš noteikts – vienreizējā maksājuma piemērošanas nosacījumi un tā maksimālais apjoms noteikts MKN 5.¹ punktā.

13.2. Tas ir objektīvs – vienreizējā maksājuma apjoms noteikts, balstoties uz nacionālās atbalsta shēmas faktiskajiem izdevumiem.

13.3. Tas ir taisnīgs – vienreizējo maksājumu piemēros vienam finansējuma saņēmējam, kurš tiks noteikts ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros.

13.4. Tas ir pierādāms – vienreizējais maksājums ir noteiktas pamatojoties uz:

13.4.1. finansējuma saņēmēja faktiski izmaksāto finanšu apjomu mājsaimniecībām enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensācijām 2022./2023. gada apkures sezonā;

13.4.2. finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām atbilstoši esošajai atalgojuma politikai iestādē;

13.4.3. CSP oficiālajiem datiem, ALTUM administrētajiem projektu datiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

13.4.4. VK ziņojumu, kura ietvaros ir vērtēta finansējuma saņēmēja administrētā atbalsta pasākuma iekšējā kontroles sistēma. VK revīzijā tika pārbaudīts:

- vai finansējuma saņēmējam ir izveidota atbilstoša kontroles sistēma, ievērojot atbalsta specifiku un nosacījumus;

- vai ir izstrādāta atbilstoša metodika / iekšējā kārtība, lai pārliecinātos par kompensācijas saņēmēju rēķinos norādītās informācijas patiesumu un aprēķinu pareizību;

- vai ir nodrošināts atbilstošs pienākumu un atbildības sadalījums, lai nodrošinātu kompensācijas izmaksu atbilstību attiecināmiem tiesību aktiem;

- vai kompensācijas rēķins un aprēķins tiek pārbaudīts un izmaksāts atbilstošā apmērā.

VK izlases veidā ir pārbaudījusi 14 atbalsta pasākuma kompensācijas pieprasījumus un 14 kompensācijas saņēmēju izrakstītos rēķinus un sniegusi viedokli par kopējo summu 41 557 189.79 EUR.

VK revīzijā tika secināts, ka uz pārskata perioda beigām ir izveidota tāda kontroles sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķim un ievērojot attiecināmos tiesību aktus.

13.4.5. Ņemot vērā, ka VK revīzijas ietvaros nav veikusi pārbaudes par finansējuma saņēmēja īstenoto pēcpārbaužu rezultātiem, t.i., nav vērtējusi finansējuma saņēmēja pēcpārbaudes plānā iekļauto centralizētās siltumapgādes tirgotāju papildu iesniegtos klientu dokumentus, lai gūtu pārliecību, ka klienta/-u norādītā informācija sakrīt ar kompensācijas pieteikumā un rēķinos norādīto informāciju, vadošā iestāde un sadarbības iestāde izlases veidā izvērtēja finansējuma saņēmēja īstenoto pēcpārbaužu rezultātus (veiktās pēcpārbaudes no 2022. gada decembra līdz 2023. gada jūlijam).

Vadošā iestāde un sadarbības iestāde veica 2022./2023. gada apkures sezonā (01.10.2022.–30.04.2023) administrēto centralizētās siltumapgādes maksas kompensācijas atbalsta pasākuma, tai skaitā finansējuma saņēmēja veikto pēcpārbaužu, virspārbaudi³⁰.

Pārbaudes mērķis – gūt pārliecību, ka finansējuma saņēmēja pēcpārbaudes tiek veiktas atbilstoši atbalsta pasākuma normatīvajiem aktiem, ka izdevumu pamatojošajā dokumentācijā norādītā informācija ir korekta un sakrīt ar kompensācijas pieteikumā un rēķinā norādīto informāciju, aprēķini ir veikti matemātiski precīzi, pārbaudīti un izmaksāti atbilstošā apmērā.

Tika veikta dokumentu un izlases veidā izdevumu pamatojošo dokumentu pārbaude, izvērtējot, vai:

- pēcpārbaudes plāns/izlases apjoms ir noteikts atbilstoši un tas ir pietiekams;

- pēcuzraudzības izdevumu pamatojošā dokumentācijā norādītā informācija sakrīt ar iesniegtajā kompensācijas pieteikumā un rēķinā norādīto informāciju, un aprēķini ir veikti matemātiski korekti;

- kompensācijas saņēmējs ir atbilstoši izvērtēts un atbalsta summa ir izmaksāta;

- nepastāv dubultā finansējuma risks;

- atbalsta piešķiršanas procesā nav konstatējams interešu konflikta risks.

Ņemot vērā VK 2022. gada veiktās finanšu revīzijas rezultātus un to, ka izlases veidā, izskatot 14 kompensācijas pieteikumus un 14 rēķinus, VK atbalsta pasākumam nekonstatēja neatbilstības, vadošās iestādes un sadarbības iestādes pārbaudei riska līmeni nosaka kā zemu, līdz ar to pārbaude tika veikta 10% apmērā no finansējuma saņēmēja veiktajām atbalsta pasākuma pēcpārbaudēm, t.i., izlases veidā izvēloties 4 atbalsta saņēmējus, t.sk.:

• 2 atbalsta saņēmējus ar lielāko saņemto atbalsta kopsummu, kuriem tarifu nav apstiprinājusi SPRK³¹ vai pašvaldība,

• 1 atbalsta saņēmēju ar lielāko saņemto atbalsta kopsummu, kura tarifu ir apstiprinājusi pašvaldība un

• 1 ar lielāko saņemtā atbalsta kopsummu, kura tarifu ir apstiprinājusi SPRK.

Atbalsta pasākuma pamatojošās dokumentācijas pārbaude tika veikta līdz siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja/ piegādātāja līmenim, ņemot vērā MKN Nr. 876 41.⁵ ³² punktā noteikto.

Pārbaudes apjomā, lai nedublētu veiktās pārbaudes, netika iekļauti tie centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, kuriem kompensācijas pieteikumu un rēķinu pārbaudi ir veikusi VK ziņojuma ietvaros. Veikto pārbaužu rezultāts ir pozitīvs, t.i. gūta pārliecība, ka summa 161 748 390.87 EUR³³ ir faktiski izmaksāta un pareiza.

14. Ņemot vērā veiktās pārbaudes, tiek secināts, ka kopējā atbalsta (izmaksāto kompensāciju) summa, kuru ir izmaksājis finansējuma saņēmējs 2022./2023. gada apkures sezonā (01.10.2022.–30.04.2023.) administrēto centralizētās siltumapgādes maksas kompensācijas atbalsta ietvaros ir 203 305 580,66 EUR. Atbilstoši metodikas 9.punktā noteiktajam, kopējā atbalsta summa tiek samazināta par pievienotās vērtības nodokļa 12% likmes apjomu.

1) 203 305 581 – 12% = 181 522 840 EUR

Kopējai faktiski izmaksātajai atbalsta summai tiek piemērota proporcija ar mazaizsargāto mājsaimniecību % daudzdzīvokļu ēkās – 58.3%. Tādā veidā tiek noteikta atbalsta summa mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas ir attiecināma SAFE atbalsta ietvaros.

2) 181 522 840 x 58.3% = 105 827 816 + 8 181³⁴ = 105 835 997 EUR

Ņemot vērā, ka Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" grozījumos veikti precizējumi un SAFE atbalsta ietvaros paredzēts novirzīt 60 000 000³⁵ EUR Kohēzijas fonda finansējuma, deklarējot attiecināmos izdevumus Eiropas Komisijai, tiek saglabātas nacionālās virssasitības jeb rezerve 45 835 997 EUR apjomā, kas būtiski samazina potenciāli iespējamos neatbilstošos izdevumus, kas radītu reālu ietekmi uz valsts budžetu.

Prasības rezultātu pamatojošajai dokumentācijai

15. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam veic maksājumu, ja tiek sasniegts projekta rezultāts – līdz 2023. gada 31. decembrim mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas patēriņa izmaksu segšanai izmaksāti 60 000 000 EUR³⁶.

16. Vienreizējā maksājuma rezultāts tiek sasniegts brīdī, kad finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

17. Sadarbības iestādei un citām fondu administrēšanā un uzraudzībā iesaistītām iestādēm ir tiesības izlases veidā pieprasīt finansējuma saņēmējam citus izmaksu pamatojošos dokumentus, kas pamato maksājuma pieprasījumā sniegto informāciju, ja ir radušās aizdomas par negodīgu rīcību maksājuma pieprasījuma sagatavošanas procesā vai, ja nepieciešams gūt pārliecību par izmaksu saistību ar konkrēto projektu. Izmaksu pamatojošie dokumenti finansējuma saņēmējam jāglabā atbilstoši nacionālo normatīvo aktu par grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu prasībām."

¹ MKN 2.¹ punkts

² MKN 12. punkts

³ MKN 17.² punkts

⁴ MKN 9.¹ punkts

⁵ MKN 11.punkts

⁶ MKN 3.¹ punkts

⁷ https://www.esfondi.lv/guidelines_and_regulations_assets/2014_2020/normat%C4%ABvie_akti/regulas/celex_02013r1303-20230301_lv_txt.pdf

⁸ saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi

⁹ atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana (finansējuma saņēmēja grāmatvedības dati)

¹⁰ saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko saskaņā ar dotāciju shēmām pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam (nacionālā budžeta sistēmas shēma)

¹¹ https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums

¹² https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/par-ekonomikas-ministrijas-2022-gada-parskata-sagatavosanas-pareizibu

¹³ https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2021.200.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2021%3A200%3ATOC

¹⁴ https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2014-2020-planosanas-periods/vadlinijas-par-vienkarsoto-izmaksu-izmantosanas-iespejam-un-to-piemerosana-es-fondu-2014-2020-gada-planosanas-perioda

¹⁵ CSP 06.09.2023 vēstule Nr. 1903-03/2023/172 (pieejama vadošajā iestādē)

¹⁶ 01.10.2022.–30.04.2023

¹⁷ Dokumentācija pieejama vadošajā iestādē

¹⁸ Dokumentācija pieejama vadošajā iestādē

¹⁹ https://likumi.lv/ta/id/253451-pievienotas-vertibas-nodokla-likums

²⁰ Projekts Nr.4.2.1.1/16/FI/001 "Finanšu instruments energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās" un projekts Nr.4.2.1.1/16/I/001 "Atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem"

²¹ Atbilstoši likuma 7. panta 1.punktam

²² PVN likuma 42.panta 12.apakšpunkts nosaka, ka pievienotā vērtības nodokļa samazināto likmi 12 % apmērā piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

²³ CSP dati

²⁴ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MI__MIS/MIS010/table/tableViewLayout1/

²⁵ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MI__MIS/MIS060/table/tableViewLayout1/

²⁶ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__energ_pat/EPM180.px/table/tableViewLayout1/

²⁷ https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__energ_pat/EPM100.px/table/tableViewLayout1/

²⁸ Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" ietvaros sniegtais atbalsts, apkopots 13.09.2023.

²⁹ Aprēķina pamatojošā dokumentācija pieejama vadošajā iestādē

³⁰ Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtā atbalsta pārbaudes lapa kopsavilkums (pārbaudes dokumentācija pieejama vadošajā iestādē)

³¹ Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

³² https://likumi.lv/ta/id/183035-siltumenergijas-piegades-un-lietosanas-noteikumi

³³ Detalizēta pārbaudes informācija, dokumentācija un secinājumi pieejami vadošajā iestādē

³⁴ projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas atbilstoši metodikas 12.punktam

³⁵ MKN noteikumu 5.¹ punkts

³⁶ MKN 10.4. punkts

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 495

(MK 10.10.2023. noteikumu Nr. 583 redakcijā)

Pārskats par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas par 20__. gadu

1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmēju

Projekta nosaukums
Projekta numurs
Projekta pabeigšanas datums
Finansējuma saņēmēja nosaukums
Apkures sezonas sākuma un beigu datums	sākuma datums
	beigu datums

2. Enerģijas patēriņš pēc projekta īstenošanas¹:

2.1. īstenojot pārvades un sadales sistēmas jauna posma būvniecību, lai aizstātu energoneefektīvu posmu, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Siltumenerģijas ražošanai patērētais kurināmā daudzums sistēmā (MWh/gadā)	Siltumenerģijas ražošanai patērētais elektroenerģijas daudzums sistēmā (MWh/gadā)	Ar jauno sistēmas posmu aizstātajos posmos nodotais siltumenerģijas ražošanai izmantotais kurināmā daudzums (MWh/gadā)	Ar jauno sistēmas posmu aizstātajos posmos nodotais siltumenerģijas ražošanai izmantotais elektroenerģijas daudzums (MWh/gadā)

2.2. īstenojot pārvades un sadales sistēmas jauna posma būvniecību, lai centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgtu jaunu patērētāju, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Sistēmai pieslēgtā jaunā patērētāja siltummezgla jauda (MW)	Siltumenerģijas zudumi jaunajā siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posmā (MWh/gadā)

2.3. īstenojot pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšanu/rekonstruējot esošu pārvades un sadales sistēmas posmu, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Siltumenerģijas zudumi rekonstruējamā posmā (MWh/gadā)	Pārvades un sadales sistēmas rekonstruējamā posmā nodotais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)	Siltumavotā saražotās siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)

2.4. īstenojot tā siltumavota efektivitātes paaugstināšanu, kurā pirms projekta īstenošanas izmantoti atjaunojamie energoresursi, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Siltumenerģijas ražošanai patērētais kurināmā daudzums siltumavotā (MWh/gadā)	Siltumenerģijas ražošanai patērētais elektroenerģijas daudzums siltumavotā (MWh/gadā)

2.5. īstenojot pāreju no siltumavota, kur siltumenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, uz siltumavotu, kur siltumenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Siltumenerģijas ražošanai patērētais kurināmā daudzums siltumavotā (MWh/gadā)	Siltumenerģijas ražošanai patērētais elektroenerģijas daudzums siltumavotā (MWh/gadā)	Siltumenerģijas patēriņš siltumavotā (MWh/gadā)	Saražotās siltumenerģijas daudzums siltumavotā (MWh/gadā)

2.6. izbūvējot siltumenerģijas akumulācijas iekārtu koģenerācijas stacijā, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Kurināmā patēriņš dalītai siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (MWh/gadā)	Kurināmā patēriņš, ražojot enerģiju koģenerācijas režīmā (MWh/gadā)	Koģenerācijas stacijā saražotais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)	Lietderības koeficients enerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā	Siltumenerģijas akumulācijas iekārtā akumulētais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)

2.7. izbūvējot siltumenerģijas akumulācijas iekārtu siltumavotā – katlumājā, sniedz šādus rādītājus:

Siltumenerģijas ražošanai izmantotie energoresursi²	Siltumenerģijas ražošanai patērētais kurināmā daudzums sistēmā (MWh/gadā)	Siltumenerģijas akumulācijas iekārtā akumulētais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)	Siltumavotā – katlumājā – saražotais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā)

3. Pārskatu sagatavoja:

3.1. Vārds, uzvārds
3.2. Amats uzņēmumā³ vai sertifikāta numurs⁴
3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese)
3.4. Pārskata sagatavošanas datums

Piezīmes.

¹ Rādītājus norāda tikai par īstenoto projekta veidu, neaizpildītajos pārskata laukos ievelk svītriņu "–".

² Norāda tos energoresursus, kuru īpatsvars ir lielākais.

³ Norāda, ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta iesniedzēja darbinieks, kas atbildīgs par enerģijas datu uzskaiti un pārvaldību.

⁴ Norāda, ja pārskata ziņojumu aizpilda neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 495Pieņemts: 22.08.2017.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 174, 01.09.2017. OP numurs:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids