Ministru kabineta noteikumi Nr. 583
Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 32.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2017.
gada 22. augusta noteikumos Nr. 495 "Darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu
centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu
atlases kārtas īstenošanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas
perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos
Nr. 495 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.
specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo
AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās
projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi"
(Latvijas Vēstnesis, 2017, 174. nr.; 2018, 149. nr.; 2019, 119.,
166. nr.; 2020, 146. nr.; 2021, 104. nr.; 2022, 52. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:
"Darbības
programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta
mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu
centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās projektu iesniegumu
atlases kārtas un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta
pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" īstenošanas
noteikumi".
2. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā
redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20.
panta 6. un 13. punktu".
3. Izteikt 1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt
energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā
siltumapgādē" (turpmāk - specifiskais atbalsts) otro un trešo
projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk - otrā un trešā
atlases kārta) un 15.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atbalsta
pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā" (turpmāk -
mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētā siltumapgāde) projektu
iesniegumu atlasi (turpmāk - atlase) (turpmāk kopā - atlases
kārtas);".
4. Izteikt 1.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk - projekts)
iesniedzējiem (turpmāk - projekta iesniedzējs);".
5. Papildināt ar 1.5.1 apakšpunktu šādā
redakcijā:
"1.5.1 vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un
kārtību;".
6. Izteikt 1.1 punktu šādā redakcijā:
"1.1 Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros tiek
sniegts šāds komercdarbības atbalsts:
1.11. ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes
pasākumiem saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija
Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas
atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un
108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada
26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014),
38. pantu;
1.12. ieguldījumu atbalsts energoefektīvai
centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai saskaņā ar Komisijas
regulas Nr. 651/2014 46. pantu;
1.13. valsts atbalsts attiecībā uz kompensāciju par
sabiedriskajiem pakalpojumiem tiem komersantiem, kuriem uzticēts
sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi."
7. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas mērķis ir veicināt
energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu
izmantošanu centralizētajā siltumapgādē."
8. Papildināt ar 2.1 punktu šādā
redakcijā:
"2.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes mērķis ir samazināt mazaizsargātajām
mājsaimniecībām 2022./2023. gada apkures sezonas rēķinus par
centralizēto apkuri."
9. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros ir siltumenerģijas lietotāji."
10. Papildināt ar 3.1 punktu šādā
redakcijā:
"3.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros mērķa grupa ir mazaizsargātas
mājsaimniecības. Mazaizsargāta mājsaimniecība ir tāda
mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu
mājsaimniecības locekli (euro mēnesī) ir zemāki par
Latvijas vidējo rādītāju, kas 2021. gadā bija 677,97
euro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī."
11. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta
projektu iesniegumu atlase."
12. Papildināt ar 4.1 punktu šādā
redakcijā:
"4.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu
atlase."
13. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Otrās un trešās atlases kārtas kopējais attiecināmais
finansējums ir ne mazāks kā 199 203 911 euro (no tā
virssaistību finansējums - 56 550 000 euro), tai skaitā
Kohēzijas fonda finansējums - 23 131 564 euro un
privātais finansējums - 119 522 347 euro. Otrās atlases
kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 27 168 681
euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums - 10 867
472 euro un privātais finansējums - 16 301 209
euro. Trešās atlases kārtas kopējais attiecināmais
finansējums ir 172 035 230 euro (no tā virssaistību
finansējums - 56 550 000 euro), tai skaitā Kohēzijas
fonda finansējums - 12 264 092 euro un privātais
finansējums - 103 221 138 euro."
14. Papildināt ar 5.1 punktu šādā
redakcijā:
"5.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros kopējais attiecināmais finansējums
ir 60 000 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda
finansējums - 60 000 000 euro."
15. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros maksimāli pieļaujamā
Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte no projekta kopējām
attiecināmajām izmaksām ir:
9.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes
paaugstināšanai - 40 %;
9.2. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanai un
būvniecībai - 30 %;
9.3. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas paplašināšanai
un efektivitātes paaugstināšanai - 40 %, bet tā nedrīkst
pārsniegt Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 6. punktā
noteikto ierobežojumu, ja atbalsts tiek sniegts saskaņā ar
Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. pantu."
16. Papildināt ar 9.1 punktu šādā
redakcijā:
"9.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros Kohēzijas fonda atbalsta
intensitāte ir 100 %."
17. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:
"10. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamie
rezultāta un iznākuma rādītāji un to sasniedzamās vērtības:
10.1. līdz 2023. gada 31. decembrim otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji atbilstoši
darbības programmai "Izaugsme un nodarbinātība":
10.1.1. atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā
saražotajā siltumenerģijā - 60 %;
10.1.2. kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda
centralizētajā siltumapgādē - 1 820 MW;
10.2. līdz 2023. gada 31. decembrim otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
10.2.1. rekonstruētie siltumtīkli - 14 km;
10.2.2. siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos
siltumtīklos - 11 844 MWh/gadā;
10.2.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošo siltumražošanas
jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē -
152 MW;
10.2.4. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda - 58
MW;
10.2.5. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - 337
691 CO2 ekvivalenta tonnas;
10.3. finanšu rādītājs otrās un trešās atlases kārtas ietvaros -
līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 3 000
000 euro apmērā."
18. Papildināt ar 10.1 punktu šādā
redakcijā:
"10.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim
sasniedzamais iznākuma rādītājs - aktivitāšu vērtība mazāk
aizsargāto mājsaimniecību (ar ienākumiem uz vienu locekli zem
vidējā valstī) enerģijas patēriņa izmaksu segšanai - 60 000 000
euro."
19. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:
"11. Specifiskā atbalsta un mazaizsargāto mājsaimniecību
centralizētās siltumapgādes ietvaros atbildīgās iestādes
funkcijas pilda Ekonomikas ministrija."
20. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs
ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Mazaizsargāto
mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros
projekta iesniedzējs ir valsts pārvaldes iestāde, kas veic
enerģētikas politikas administrēšanu atbilstoši normatīvajos
aktos noteiktajai kompetencei, - Būvniecības valsts kontroles
birojs."
21. Izteikt 12.1 punktu šādā redakcijā:
"12.1 Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta
iesniedzējs var būt arī centralizētās siltumapgādes pakalpojuma
sniedzējs, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju
tautsaimniecisku nozīmi."
22. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:
"14. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta
iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai apbūves
tiesība uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi un infrastruktūru,
kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, uz termiņu, kas
nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas,
ievērojot šādus nosacījumus:
14.1. nekustamā īpašuma, tai skaitā zemes, īpašuma tiesības un
apbūves tiesību nostiprina zemesgrāmatā līdz pirmā maksājuma
pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē;
14.2. siltumenerģijas pārvades un sadales sistēma
(infrastruktūra), kurā paredzēts veikt ieguldījumus projekta
ietvaros, ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā
uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem pēc noslēguma
maksājuma veikšanas. Zeme, uz kuras atrodas siltumenerģijas
pārvades un sadales sistēma, var nebūt projekta iesniedzēja
īpašumā, valdījumā vai turējumā."
23. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Finanšu aprēķinus otrās un trešās atlases kārtas projekta
iesniegumā veic, pamatojoties uz šādiem pieņēmumiem:
15.1. projekta īstenošanas pēdējā gada beigās projekta ietvaros
izveidoto objektu nodod ekspluatācijā;
15.2. projekta ietvaros izdevumus un ienākumus norāda pēc
noslēguma maksājuma veikšanas;
15.3. finanšu aprēķinos piemēro reālo finansiālo diskonta
likmi;
15.4. norādītā informācija atbilst plānotajam siltumenerģijas
tarifam atbilstoši normatīvajiem aktiem enerģētikas jomā."
24. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Otrās un trešās atlases kārtas viena projekta ietvaros
neapvieno finansējumu:
16.1. pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšanai,
centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes
paaugstināšanai un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas
uzstādīšanai un būvniecībai;
16.2. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes
paaugstināšanai un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas
uzstādīšanai un būvniecībai;
16.3. vairāku centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu
efektivitātes paaugstināšanai;
16.4. vairāku siltumenerģijas akumulācijas iekārtu uzstādīšanai
un būvniecībai."
25. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17. To otrās atlases kārtas projektu ietvaros, kuri iesniegti
līdz 2018. gada 1. februārim, ir atbalstāmas šādas
darbības:
17.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība, ja
tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots,
un rekonstrukcija, ja pēc investīciju ieguldīšanas
siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie
energoresursi. Centralizētās siltumapgādes ražošanas avots ir
tehnoloģisko iekārtu un būvju kopums siltumenerģijas
ražošanai;
17.2. pārvades un sadales sistēmas būvniecība un rekonstrukcija,
tai skaitā tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana;
17.3. koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās
siltumapgādes ražošanas avotu - katlumāju, kas tiek darbināta ar
atjaunojamiem energoresursiem, ja komersants atbilst vienam no
šādiem nosacījumiem:
17.3.1. komersants ir licencēts siltumenerģijas pārvades vai
sadales operators;
17.3.2. komersants ir reģistrēts siltumenerģijas ražotāju
reģistrā un saražoto siltumenerģiju (izņemot pašpatēriņu un
tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamo siltumenerģiju)
nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas licencētam
siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai,
vai pašvaldības iestādei, kas sniedz centralizētās siltumapgādes
pakalpojumus;
17.4. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana un
būvniecība;
17.5. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
17.6. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana."
26. Izteikt 17.1 punktu šādā redakcijā:
"17.1 To trešās atlases kārtas projektu ietvaros, kuri
iesniegti no 2022. gada 1. maija, ir atbalstāmas šādas
darbības:
17.11. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota
būvniecība, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes
ražošanas avots, un rekonstrukcija, ja pēc investīciju
ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti
atjaunojamie energoresursi. Centralizētās siltumapgādes ražošanas
avots ir tehnoloģisko iekārtu un būvju kopums siltumenerģijas
ražošanai;
17.12. koģenerācijas stacijas pārbūve par
centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu - katlumāju, kas tiek
darbināta ar atjaunojamiem energoresursiem, ja komersants atbilst
vienam no šādiem nosacījumiem:
17.12.1. komersants ir licencēts siltumenerģijas
pārvades vai sadales operators;
17.12.2. komersants ir reģistrēts siltumenerģijas
ražotāju reģistrā un saražoto siltumenerģiju (izņemot pašpatēriņu
un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamo
siltumenerģiju) nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales
komersantam vai pašvaldībai, vai pašvaldības iestādei, kas sniedz
centralizētās siltumapgādes pakalpojumus;
17.13. siltumenerģijas akumulācijas iekārtas
uzstādīšana un būvniecība;
17.14. projekta tehniskās dokumentācijas
sagatavošana;
17.15. projekta vadības un uzraudzības
nodrošināšana."
27. Papildināt ar 17.2 punktu šādā
redakcijā:
"17.2 Atbilstoši Mazaizsargāto mājsaimniecību
centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu
segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī
finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla
atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodikai (1. pielikums)
atbalstāmās darbības ir enerģijas izmaksu segšana un
energoresursu cenu kāpuma kompensēšana, kā arī finansējuma
saņēmēja projekta vadība un īstenošanas personāla atlīdzības
izmaksa."
28. Papildināt ar 17.3 punktu šādā
redakcijā:
"17.3 Šo noteikumu 17.2 punktā minētā
metodika nosaka vienreizējā maksājuma aprēķina vispārējos
principus, kā arī prasības rezultātu pamatojošai
dokumentācijai."
29. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek
piešķirts ieguldījumiem energoefektīvas centralizētās
siltumapgādes sistēmā, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014
2. panta 124. punktam."
30. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Otrajā un trešajā atlases kārtā finansējumu nepiešķir:
19.1. jaunas koģenerācijas elektrostacijas būvniecībai, esoša
centralizētās siltumapgādes ražošanas avota pārbūvei par
koģenerācijas elektrostaciju;
19.2. koģenerācijas stacijas rekonstrukcijai un efektivitātes
paaugstināšanai, izņemot šo noteikumu 17.4. un 17.13.
apakšpunktā minētās darbības;
19.3. ja tiek paaugstināta centralizētās siltumapgādes ražošanas
avota efektivitāte, - siltumenerģijas ražošanai izmantoto
energoresursu konversijai no atjaunojamiem energoresursiem uz
fosiliem energoresursiem;
19.4. esošai sistēmai paralēlas gāzes piegādes vai siltumapgādes
sistēmas izveidošanai vai atjaunošanai;
19.5. siltumenerģijas ražošanai, izmantojot biogāzi."
31. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānota
centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība ar lielāku
kurināmā sadedzināšanas jaudu nekā esošajam centralizētās
siltumapgādes ražošanas avotam, nepieciešams saskaņojums ar
siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoru."
32. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:
"22. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānotas
šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās darbības, lai
centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienotu jaunu patērētāju,
tas tiek pievienots centralizētās siltumapgādes ražošanas avotam,
ko darbina ar atjaunojamiem energoresursiem."
33. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:
"23. Ja otrās un trešās atlases kārtas projekta ietvaros plānots
veikt šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās darbības, lai
centralizētās siltumapgādes sistēmai pievienotu:
23.1. jaunu, jau esošu patērētāju, un projekta iesniedzējam nav
informācijas par ēkas siltummezgla jaudu, nepieciešams eksperta
atzinums;
23.2. jaunu, vēl neuzbūvētu patērētāju, nepieciešams apstiprināts
būvprojekts, kurā norādīta plānotā siltummezgla jauda."
34. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros projekta
attiecināmās izmaksas ir:
24.1. sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējuma, ietekmes uz vidi
novērtējuma un tā izstrādes izmaksas, projekta iesniegumu
pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas;
24.2. būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta
sagatavošanas izmaksas;
24.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
24.4. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās
uz darba līguma, uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata, tai
skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no
apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
24.4.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja
attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai
lielākas;
24.4.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot
0,64 % no attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības
personāla izmaksas, ja attiecināmās izmaksas ir mazākas par
pieciem miljoniem euro;
24.4.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla
iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļēja darba laika
attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz
darba līguma pamata);
24.5. tehnoloģisko pamatiekārtu, palīgiekārtu un materiālu
iegādes un uzstādīšanas izmaksas, kas tieši nodrošina
centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades un
sadales sistēmas darbību;
24.6. būvdarbu izmaksas:
24.6.1. centralizētās siltumapgādes ražošanas avota un pārvades
un sadales sistēmas rekonstrukcijas un būvniecības,
siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšanas un būvniecības
izmaksas;
24.6.2. projekta iesniedzēja īpašumā, nomā vai koncesijā esošo
tehnoloģisko iekārtu demontāžas izmaksas, ēku un būvju
nojaukšanas izmaksas;
24.6.3. būvlaukuma teritorijas sakārtošanas izmaksas pēc būvdarbu
pabeigšanas, ja tas ir tieši nepieciešams centralizētās
siltumapgādes ražošanas avota, siltumenerģijas akumulācijas
iekārtas un pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijai,
būvniecībai un objektu nodošanai ekspluatācijā;
24.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu
izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par
kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
ieviešanā 2014.-2020. gada plānošanas periodā nodrošināma
komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana. Minētās
izmaksas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām
izmaksām."
35. Papildināt ar 24.1 punktu šādā
redakcijā:
"24.1 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros attiecināmās izmaksas ir enerģijas
izmaksu un energoresursu cenu kāpuma kompensācija, kā arī
finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla
atlīdzības izmaksas atbilstoši šo noteikumu 17.2
punktā minētajai metodikai."
36. Izteikt 26. punktu šādā redakcijā:
"26. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros radušās projektu
izmaksas ir attiecināmas, ja tās:
26.1. izmanto tikai finansējuma saņēmēja vajadzībām;
26.2. iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos
ilgtermiņa ieguldījumus, tie paliek attiecīgajā reģionā un tos
nenodod lietošanā trešajām personām vismaz piecus gadus pēc
noslēguma maksājuma veikšanas;
26.3. iegādājas no trešajām personām par tirgus vērtību."
37. Izteikt 27. punktu šādā redakcijā:
"27. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.2.
un 24.3. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma
nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas."
38. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.1.,
24.2., 24.3. un 24.4. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu
kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām
izmaksām."
39. Izteikt 32. punktu šādā redakcijā:
"32. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir
šādas izmaksu pozīcijas:
32.1. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;
32.2. līzinga maksājumi;
32.3. pievienotās vērtības nodoklis, izņemot šo noteikumu 25.
punktā minēto gadījumu, muitas nodokļi un nodevas;
32.4. teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas izmaksas,
izņemot šo noteikumu 24.6.3. apakšpunktā minēto gadījumu;
32.5. jebkāda veida pārvietojamās tehnikas un transportlīdzekļu
iegādes izmaksas, izņemot šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minētās
izmaksas;
32.6. tehnoloģisko iekārtu (apkures katlu, sūkņu utt.)
atjaunošanai paredzēto ieguldījumu izmaksas;
32.7. izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz noslēgtu darba
līgumu, izņemot šo noteikumu 24.4. apakšpunktā minētās
izmaksas;
32.8. izmaksas, kas šo noteikumu 24. punktā nav noteiktas kā
attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus;
32.9. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 24.4.
apakšpunktā un 25. punktā minēto gadījumu;
32.10. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta
ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas
ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, un nav ievēroti
saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
32.11. šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti
ieguldījumi centralizētās siltumapgādes ražošanas avotā un tās ir
radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir
iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 24.1.,
24.2., 24.6.2. un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās ir
radušās pēc 2017. gada 30. jūnija;
32.12. šo noteikumu 24. punktā minētās izmaksas, ja tiek veikti
ieguldījumi siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmā un tās ir
radušās, pirms finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir
iesniedzis projekta iesniegumu, izņemot šo noteikumu 24.1., 24.2.
un 24.7. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās radušās pēc 2017.
gada 30. jūnija."
40. Izteikt 36. punktu šādā redakcijā:
"36. Otrās un trešās atlases kārtas ietvaros, īstenojot projektu,
finansējuma saņēmējs nodrošina, ka:
36.1. projekta īstenošanas ietvaros nepieciešamās iepirkumu
procedūras tiek veiktas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām
iepirkumu procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu,
nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.
Atbalstāma ir arī vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un
būvdarbu iepirkumos - zaļais publiskais iepirkums;
36.2. tiek īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi, tai
skaitā aktuālā informācija par projekta īstenošanu tiek ievietota
finansējuma saņēmēja tīmekļvietnē, ja tāda ir;
36.3. piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas katru gadu
līdz 31. janvārim sadarbības iestādei tiek iesniegts pārskats par
sasniegtajiem rādītājiem (2. pielikums);
36.4. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas
projektā veiktās investīcijas un radītie pamatlīdzekļi tiek
izmantoti projektā paredzētajam mērķim;
36.5. vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas tiek
nodrošināta veikto investīciju ilgtspēja un uzturēšana darba
kārtībā;
36.6. tiek uzkrāta informācija par darba vietām, kas veicina
vides kvalitātes saglabāšanu vai atjaunošanu (zaļajām darba
vietām), un preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, kur
integrētas vides prasības;
36.7. tiek iegādātas un uzstādītas tādas sadedzināšanas iekārtas,
kas nodrošina normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērš,
ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no
sadedzināšanas iekārtām, noteikto gaisu piesārņojošo vielu
emisijas robežvērtību piemērošanu;
36.8. tiek ieviesta atsevišķa grāmatvedības uzskaite par
finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās
darbības no citas saimnieciskās darbības."
41. Papildināt ar 36.2 punktu šādā
redakcijā:
"36.2 Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek
ieviesta atsevišķa grāmatvedības uzskaite par finansējuma
izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no
citas saimnieciskās darbības."
42. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"VI. Ar
valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi specifiskā
atbalsta otrajā un trešajā atlases kārtā".
43. Izteikt 41. punktu šādā redakcijā:
"41. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes
ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales
sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas
pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu,
finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu
24. punktā minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma
iesniegšanas sadarbības iestādei un veido projekta ietvaros
radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas
Nr. 651/2014 38. panta un 46. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu,
izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 46., 47. un 48.
punktā."
44. Izteikt 42. punktu šādā redakcijā:
"42. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas
akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, finansējumu
otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24. punktā
minēto izmaksu segšanai, kas ir radušās pēc pieteikuma
iesniegšanas sadarbības iestādei un veido projekta ietvaros
radīto pamatlīdzekļu vērtību, sniedz saskaņā ar Komisijas regulas
Nr. 651/2014 38. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktu, izņemot
gadījumus, kas minēti šo noteikumu 46., 47. un 48. punktā."
45. Izteikt 46. punktu šādā redakcijā:
"46. Finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo
noteikumu 24.1. un 24.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai, kas
radušās ne agrāk kā no 2017. gada 30. jūnija, sniedz saskaņā ar
Komisijas regulu Nr. 1407/2013."
46. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:
"47. Finansējumu otrās un trešās atlases kārtas ietvaros šo
noteikumu 24.7. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz
saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013."
47. Izteikt 48. punktu šādā redakcijā:
"48. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi centralizētās
siltumapgādes ražošanas avotā, atbalstu otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros šo noteikumu 24.6.2. apakšpunktā minēto izmaksu
segšanai, kas radušās ne agrāk kā no 2017. gada 30. jūnija,
sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. Šo noteikumu
24.6.2. apakšpunktā minētajām izmaksām jābūt skaidri nodalītām no
projekta kopējām attiecināmajām izmaksām."
48. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Ja projekta ietvaros tiek veikti ieguldījumi siltumenerģijas
pārvades un sadales sistēmā un siltumenerģijas akumulācijas
iekārtas uzstādīšanā un būvniecībā, atbalstu otrās un trešās
atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 24.6.2. apakšpunktā minēto
izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr.
651/2014."
49. Izteikt 52. punktu šādā redakcijā:
"52. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes
ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales
sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas
pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu,
specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros
atbalstu var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām
attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta
programmā vai projektā, tai skaitā pašvaldības atbalstu vai
de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.
1407/2013, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta
intensitāti, kas noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46.
panta 3., 4. un 6. punktā. Visas attiecināmās izmaksas, kas
pārsniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4.
un 6. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti,
finansējuma saņēmējs sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem,
kas nav saistīti ar publisku atbalstu."
50. Izteikt 53. punktu šādā redakcijā:
"53. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas
akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, specifiskā
atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros atbalstu var
apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām,
kas sniegts citā valsts atbalsta programmā vai projektā, tai
skaitā pašvaldības atbalstu vai de minimis atbalstu
saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, nepārsniedzot
maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas noteikta Komisijas
regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā. Visas
attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.
651/2014 38. panta 4., 5. un 6. punktā noteikto maksimāli
pieļaujamo atbalsta intensitāti, finansējuma saņēmējs sedz no
paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisku
atbalstu."
51. Izteikt 54. punktu šādā redakcijā:
"54. Ja projekta ietvaros tiek veikta centralizētās siltumapgādes
ražošanas avota rekonstrukcija un būvniecība, pārvades un sadales
sistēmas rekonstrukcija un būvniecība un koģenerācijas stacijas
pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu,
specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros
attiecināmās izmaksas, kuras ir nosakāmas, var apvienot ar citu
valsts atbalstu, kurā attiecināmās izmaksas nav nosakāmas,
ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu un
nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas
noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 46. panta 3., 4.
un 6. punktā."
52. Izteikt 55. punktu šādā redakcijā:
"55. Ja projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas
akumulācijas iekārtas uzstādīšana un būvniecība, specifiskā
atbalsta un otrās un trešās atlases kārtas ietvaros attiecināmās
izmaksas, kuras ir nosakāmas, var apvienot ar citu valsts
atbalstu, kurā attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ievērojot
Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu un
nepārsniedzot maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas
noteikta Komisijas regulas Nr. 651/2014 38. panta 4., 5.
un 6. punktā."
53. Izteikt 55.4 punktu šādā redakcijā:
"55.4 Ja atbalsta saņēmējs specifiskā atbalsta un
otrās un trešās atlases kārtas ietvaros plāno šo noteikumu 52.,
53., 54., 55. vai 55.2 punktā norādīto atbalsta
apvienošanu vai kumulēšanu, atbalsta saņēmējam ir jāiesniedz
atbalsta sniedzējam informācija par plānoto un piešķirto atbalstu
par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta
piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un
plānoto vai piešķirto atbalsta summu, lai atbalsta sniedzējs
spētu pārliecināties par normu korektu izpildi."
54. Izteikt 58. punktu šādā redakcijā:
"58. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.
1407/2013, sadarbības iestāde pārliecinās par finansējuma
saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu atbilstoši
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 3. punktam un informē
finansējuma saņēmēju par iespējamo atbalsta summu atbilstoši
Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 1. punktam."
55. Izteikt 59. punktu šādā redakcijā:
"59. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr.
1407/2013, tiek piemērots atbalsta spēkā stāšanās un piemērošanas
periods atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 8.
pantam."
56. Izteikt 60. punktu šādā redakcijā:
"60. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.
651/2014 46. vai 38. pantu, tiek piemērots atbalsta spēkā
stāšanās un piemērošanas periods atbilstoši Komisijas regulas Nr.
651/2014 59. pantam."
57. Izteikt 61. punktu šādā redakcijā:
"61. Ja atbalsts specifiskā atbalsta un otrās un trešās atlases
kārtas ietvaros tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.
651/2014 46. pantu, pārvades un sadales sistēmā veikto
investīciju atbilstības uzraudzību Komisijas regulas Nr. 651/2014
46. panta 6. punkta nosacījumiem vienu reizi projekta dzīves
cikla beigās nodrošina sadarbības iestāde."
58. Izteikt 62. punktu šādā redakcijā:
"62. Ja finansējuma saņēmējs ir šo noteikumu 12.1
punktā minētais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma
sniedzējs, kuram otrās un trešās atlases kārtas ietvaros
piešķirts atbalsts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai
Komisijas regulu Nr. 1407/2013, tas var lūgt sadarbības iestādi
pārkvalificēt tam otrās un trešās atlases kārtas ietvaros sniegto
valsts atbalsta veidu kā valsts atbalstu attiecībā uz
kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem saskaņā ar
Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES."
59. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums).
60. Papildināt ar 2. pielikumu (2.
pielikums).
Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Ekonomikas ministrs V.
Valainis
Ekonomikas ministrijas
iesniegtajā redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. oktobra
noteikumiem Nr. 583
"1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 495
Mazaizsargāto mājsaimniecību
centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas izmaksu
segšanas un energoresursu cenu kāpuma kompensēšanas, kā arī
finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla
atlīdzības izmaksu vienreizējā maksājuma metodika
Ekonomikas ministrija kā
Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde
SATURS
Metodikas mērķis
Vispārīgie jautājumi
Vienreizējā maksājuma aprēķina vispārējie principi
Prasības rezultātu pamatojošajai dokumentācijai
Metodikas
mērķis
1. Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes
atlases ietvaros enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu
kāpuma kompensēšanas, kā arī finansējuma saņēmēja projekta
vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu vienreizējā
maksājuma metodikas (turpmāk - metodika) mērķis ir noteikt
vienreizējā maksājuma apmēru, aprēķinu, piemērojamos nosacījumus,
sasniedzamos rezultātus un to pamatošanu, lai mazinātu
administratīvo slogu un paātrinātu finansējuma apriti projekta
īstenošanas fāzē.
2. Metodikas mērķis ir noteikt un pamatot mazaizsargātajām
mājsaimniecībām1 enerģijas izmaksu segšanas un
energoresursu cenu kāpuma kompensācijas, t.sk. Būvniecības valsts
kontroles biroja2 (turpmāk - finansējuma saņēmējs)
projekta vadības un īstenošanas personāla, vienreizējā maksājuma
apjomu (turpmāk - vienreizējais maksājums)3.
3. Kohēzijas fonda atbalsta intensitāte mazaizsargāto
mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros ir
100 %4.
4. Specifiskā atbalsta un atlases kārtu ietvaros atbildīgās
iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija5.
Vispārīgie
jautājumi
5. Mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās siltumapgādes
atlases ietvaros mērķa grupa ir mazaizsargātas mājsaimniecības.
Kā mazaizsargāta mājsaimniecība tiek noteikta tāda
mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie ienākumi uz vienu
mājsaimniecības locekli (EUR mēnesī) ir zem Latvijas vidējā
rādītāja, kas Latvijā 2021. gadā bija 677,97 EUR uz vienu
mājsaimniecības locekli mēnesī6.
6. Metodika nosaka:
6.1. vienreizējā maksājuma apjomu, tā aprēķinu un izmantotos
datus;
6.2. sasniedzamo rezultātu vienreizējā maksājuma
attiecināšanai;
6.3. rezultātu pamatojošo dokumentāciju.
7. Metodikas vienreizējā maksājuma noteikšanā tiek piemēroti
šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
7.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra
Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par
Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai,
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgu noteikumus
par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu,
Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un
atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/20067 (turpmāk -
Regula Nr. 1303/2013) 67.panta 5.punkta a)8 apakšpunkta
iii) apakšpunktu9 un 5.punkta c)
apakšpunktu10;
7.2. Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma
pasākumu likums (turpmāk - likums)11;
7.3. Ministru kabineta noteikumi "Darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta
mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER
izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās un trešās
projektu iesniegumu atlases kārtas un 15.1.1. specifiskā atbalsta
mērķa "Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes
jomā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MKN);
7.4. Valsts kontroles (turpmāk - VK) ziņojums "Par
Ekonomikas ministrijas 2022. gada pārskatu"12
(turpmāk - VK ziņojums);
7.5. Eiropas Komisijas vadlīnijas "Eiropas Komisijas
vadlīnijas par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu Eiropas
strukturālo un investīciju fondu (ESI)
ietvaros"13;
7.6. Finanšu ministrijas Vadlīnijas Nr.2.8. "Vadlīnijas
par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana
ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas
periodā"14;
7.7. Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) sniegtā
informācija par mājsaimniecību sadalījumu pa mājokļu veidiem,
mājsaimniecību sadalījumu pa apkures veidiem, mājsaimniecību
mājokļu veidiem dalījumā pa kvintiļu grupām un centralizētās
siltumapgādes siltumenerģijas cenu mājsaimniecībām
Latvijā15;
7.8. Finansējuma saņēmēja 2022./2023. gada apkures
sezonā16 administrēto centralizētās siltumapgādes
maksas kompensācijas atbalsta pasākuma veikto pēcpārbaužu
rezultāti un plānotā projekta vadības un īstenošanas personāla
atalgojuma pamatojošā dokumentācija atbilstoši iestādes iekšējai
atalgojuma politikai17;
7.9. Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes (turpmāk
- vadošā iestāde) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras
(turpmāk - sadarbības iestāde) veiktās pārbaudes ietvaros saņemtā
finansējuma saņēmēja dokumentācija un vadošās iestādes un
sadarbības iestādes veikto pārbaužu
dokumentācija18;
7.10. Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk - PVN
likums)19;
7.11. Finanšu institūcijas Akciju sabiedrības "Attīstības
finanšu institūcija Altum" (turpmāk - ALTUM) iesniegtā tās
īstenoto projektu20 informācija.
8. Metodika tiks piemērota tikai mazaizsargāto mājsaimniecību
centralizētās siltumapgādes atlases ietvaros, līdz ar to metodikā
noteiktā vienreizējā maksājuma apjoms netiek paredzēts pārskatīt
un aktualizēt.
9. Vienreizējā maksājuma aprēķins neiekļauj pievienotās
vērtības nodokli. Lai gan likums21 paredz kompensēt
arī pievienotās vērtības nodokli, lai mazinātu attiecināmības
risku un dubultā finansējuma risku izdevumu deklarēšanas posmā
Eiropas Komisijai, vienreizējā maksājuma apjoms tiek noteiks bez
pievienotā vērtības nodokļa22.
10. SAFE pasākuma pamatā ir nacionālā atbalsta shēma, kas
noteikta likuma 7.pantā un kas attiecas uz 2022./2023. apkures
sezonu un paredz atbalstu visiem mājsaimniecības lietotājiem un
siltumenerģijas lietotājiem, kuru objekts ir daudzīvokļu
dzīvojamā mājā. Pamatojoties uz šo nacionālo shēmu, noteikts
vienreizējā maksājuma apmērs. Likumā noteikti daļējas
centralizētās siltumapgādes cenu pieauguma kompensācijas
sliekšņi, kas tiek pārņemti vienreizējā maksājuma aprēķina
izmaksu bāzē:
• 50% no cenas 68 EUR - 150 EUR par megavatstundu
amplitūdā;
• 90% no cenas virs 150 EUR par megavatstundu.
Likumā noteiktie sliekšņi ir samērīgi arī vērtējot tos pret
CSP sniegtiem datiem, kas aprēķināti no apsekojuma
"Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās" un attiecas
tikai uz mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā
siltumenerģijas piegādātāja, attiecīgi 2020. gadā mājsaimniecības
par siltumenerģijas piegādi maksāja vidēji 57 EUR par
megavatstundu un 2015.gadā 44 EUR par megavatstundu (skatīt
Tabula Nr.1).
Tabula Nr.123
Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas cena
mājsaimniecībām Latvijā
2015.g. un 2020. gadā (eiro/MWh) |
|
2015 |
2020 |
Siltumenerģijas cena |
44 |
57 |
Dati aprēķināti no apsekojuma "Energoresursu patēriņš
mājsaimniecībās"
Dati attiecas tikai uz
mājsaimniecībām, kas siltumenerģiju iegādājas no ārējā
siltumenerģijas piegādātāja
|
Atbalsts tiek sniegts mazāk aizsargātām mājsaimniecībām.
Mazaizsargāta mājsaimniecība, atbilstoši MKN 3.1
punktam tiek noteikta mājsaimniecība, kuras rīcībā esošie
ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir zem Latvijas vidējā
rādītāja, kas Latvijā 2021. gadā bija 677,97 EUR. (skatīt
attēlu Nr.1 un Nr.2).
Attēls Nr.124
Visas mājsaimniecības dalās 5 kvintiļu grupās, kuras
sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz
vienu mājsaimniecības locekli. Pirmā kvintiļu grupa ietver
mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, bet piektā kvintiļu
grupa ietver mājsaimniecības ar augstākajiem ienākumiem.
Attiecīgi katrā ienākumu kvintiļu grupā ir 20% no visām Latvijas
mājsaimniecībām attiecīgajā gadā Attēlā Nr.2 attēloti
mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās ((eiro
mēnesī) 2004 - 2021), kā rezultātā, balstoties uz CPS datiem,
tiek secināts, ka 1.-3. ienākumu kvintiļu grupas ir zem vidējā
līmeņa valstī pēc mājsaimniecību rīcībā esoša ienākuma uz vienu
mājsaimniecības locekli. Tātad 3 x 20% = 60%
mājsaimniecību ir zem vidējā līmeņa valstī pēc rīcība esošā
ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.
Attēls Nr. 225
Lai iegūtu mazaizsargāto mājsaimniecību proporciju daudzīvokļu
ēkās, tiek izmantots CSP sagatavotais aprēķins (skatīt Attēlu
Nr.3) par mājsaimniecību mājokļu veidiem dalījumā pa ienākumu
kvintiļu grupām Latvijā kopā.
Attēls Nr.3
Balstoties uz CSP datiem, ir iespējams aprēķināt pirmo trīs
kvintiļu mājsaimniecību % no visām mājsaimniecībām, kas dzīvo
daudzīvokļu mājās. No visām mājsaimniecībām, kas dzīvo
daudzīvokļu ēkās, 58.3% ir pirmo trīs ienākumu kvintiļu
mājsaimniecības, kas
uzskatāmas kā mazaizsargātas mājsaimniecības (skatīt
Attēls Nr.3).
CSP dati pierāda, ka 2020.gadā 58% (484.6 / 834.7 =
58%) (skatīt Attēls Nr. 4 un Attēls Nr.5) no Latvijas
mājsaimniecībām saņem siltumu no ārēja piegādātāja. Līdz ar to
šīs mājsaimniecības varēja saņemt atbalstu, ja siltumapgādes cena
pārsniedza likumā noteikto slieksni.
Attēls Nr. 426
Attēls Nr.527
Lai gūtu papildus pārliecību, ka daudzīvokļu ēkas pārsvarā
izmanto centralizēto siltumapgādi, ir veikta Eiropas Savienības
fondu finansēto daudzīvokļu ēku analīze, vērtējot vai mājai ir
centralizētā vai lokālā apkure. Ekonomikas ministrijas iesniegtie
finanšu institūcijas ALTUM dati28 projektu uzraudzības
ietvaros par 623 ēkām rāda, ka 93.4% (skatīt Tabula Nr.2) mājokļu
šajās ēkās izmanto centrālo apkuri.
Tabula Nr.2.
Būvniecība pabeigta |
Māju skaits |
Mājokļu
skaits |
Visi siltumenerģijas piegādes
veidi |
465 |
16914 |
Siltumen. Piegādes veids -
centrālā un centrālā/lokālā* |
405 |
15776 |
Centrālā un centrālā/lokālās*
apkures %, no kopējā skaita |
87.1% |
93.3% |
Būvniecība procesā |
Māju skaits |
Mājokļu
skaits |
Visi siltumenerģijas piegādes
veidi |
158 |
5796 |
Siltumen. Piegādes veids -
centrālā un centrālā/lokālā* |
132 |
5434 |
Centrālā un centrālā/lokālās*
apkures %, no kopējā skaita |
83.5% |
93.8% |
Kopā |
Māju skaits |
Mājokļu
skaits |
Visi siltumenerģijas piegādes
veidi |
623 |
22710 |
Siltumen. Piegādes veids -
centrālā un centrālā/lokālā* |
537 |
21210 |
Centrālā un centrālā/lokālās*
apkures %, no kopējā skaita |
86.2% |
93.4% |
11. Vienreizējā maksājuma ietvaros tiek paredzētas arī
finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla
izmaksas par laika periodu 2023.gada 1. septembris līdz 31.
decembris. Projekta vadības un īstenošanas personāla
izmaksas tiek noteiktas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1303/2013
67.panta 5.punkta a) apakšpunkta iii) apakšpunktu, t.i.
balstoties uz finansējuma saņēmēja faktisko atalgojumu un iestādē
esošo atalgojuma politiku.
12. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā plāno iesaistīt
trīs darbiniekus ar 20% noslodzi, kas attiecināmības periodā kopā
veido 8 181.0029 EUR.
Vienreizējā
maksājuma aprēķina vispārējie principi
13. Vienreizējā maksājuma aprēķins ir balstīts uz šādiem
pamatprincipiem:
13.1. Tas ir iepriekš noteikts - vienreizējā maksājuma
piemērošanas nosacījumi un tā maksimālais apjoms noteikts MKN
5.1 punktā.
13.2. Tas ir objektīvs - vienreizējā maksājuma apjoms
noteikts, balstoties uz nacionālās atbalsta shēmas faktiskajiem
izdevumiem.
13.3. Tas ir taisnīgs - vienreizējo maksājumu piemēros
vienam finansējuma saņēmējam, kurš tiks noteikts ierobežotas
projektu iesniegumu atlases ietvaros.
13.4. Tas ir pierādāms - vienreizējais maksājums ir
noteiktas pamatojoties uz:
13.4.1. finansējuma saņēmēja faktiski izmaksāto finanšu apjomu
mājsaimniecībām enerģijas izmaksu segšanas un energoresursu cenu
kāpuma kompensācijām 2022./2023. gada apkures sezonā;
13.4.2. finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas
personāla izmaksām atbilstoši esošajai atalgojuma politikai
iestādē;
13.4.3. CSP oficiālajiem datiem, ALTUM administrētajiem
projektu datiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem;
13.4.4. VK ziņojumu, kura ietvaros ir vērtēta finansējuma
saņēmēja administrētā atbalsta pasākuma iekšējā kontroles
sistēma. VK revīzijā tika pārbaudīts:
- vai finansējuma saņēmējam ir izveidota atbilstoša
kontroles sistēma, ievērojot atbalsta specifiku un
nosacījumus;
- vai ir izstrādāta atbilstoša metodika / iekšējā kārtība,
lai pārliecinātos par kompensācijas saņēmēju rēķinos norādītās
informācijas patiesumu un aprēķinu pareizību;
- vai ir nodrošināts atbilstošs pienākumu un atbildības
sadalījums, lai nodrošinātu kompensācijas izmaksu atbilstību
attiecināmiem tiesību aktiem;
- vai kompensācijas rēķins un aprēķins tiek pārbaudīts un
izmaksāts atbilstošā apmērā.
VK izlases veidā ir pārbaudījusi 14 atbalsta pasākuma
kompensācijas pieprasījumus un 14 kompensācijas saņēmēju
izrakstītos rēķinus un sniegusi viedokli par kopējo summu 41
557 189.79 EUR.
VK revīzijā tika secināts, ka uz pārskata perioda beigām ir
izveidota tāda kontroles sistēma, kas nodrošina pārliecību, ka
energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem
piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķim un ievērojot
attiecināmos tiesību aktus.
13.4.5. Ņemot vērā, ka VK revīzijas ietvaros nav veikusi
pārbaudes par finansējuma saņēmēja īstenoto pēcpārbaužu
rezultātiem, t.i., nav vērtējusi finansējuma saņēmēja
pēcpārbaudes plānā iekļauto centralizētās siltumapgādes tirgotāju
papildu iesniegtos klientu dokumentus, lai gūtu pārliecību, ka
klienta/-u norādītā informācija sakrīt ar kompensācijas
pieteikumā un rēķinos norādīto informāciju, vadošā iestāde un
sadarbības iestāde izlases veidā izvērtēja finansējuma saņēmēja
īstenoto pēcpārbaužu rezultātus (veiktās pēcpārbaudes no 2022.
gada decembra līdz 2023. gada jūlijam).
Vadošā iestāde un sadarbības iestāde veica 2022./2023. gada
apkures sezonā (01.10.2022.-30.04.2023) administrēto
centralizētās siltumapgādes maksas kompensācijas atbalsta
pasākuma, tai skaitā finansējuma saņēmēja veikto pēcpārbaužu,
virspārbaudi30.
Pārbaudes mērķis - gūt pārliecību, ka finansējuma saņēmēja
pēcpārbaudes tiek veiktas atbilstoši atbalsta pasākuma
normatīvajiem aktiem, ka izdevumu pamatojošajā dokumentācijā
norādītā informācija ir korekta un sakrīt ar kompensācijas
pieteikumā un rēķinā norādīto informāciju, aprēķini ir veikti
matemātiski precīzi, pārbaudīti un izmaksāti atbilstošā
apmērā.
Tika veikta dokumentu un izlases veidā izdevumu pamatojošo
dokumentu pārbaude, izvērtējot, vai:
- pēcpārbaudes plāns/izlases apjoms ir noteikts atbilstoši
un tas ir pietiekams;
- pēcuzraudzības izdevumu pamatojošā dokumentācijā norādītā
informācija sakrīt ar iesniegtajā kompensācijas pieteikumā un
rēķinā norādīto informāciju, un aprēķini ir veikti matemātiski
korekti;
- kompensācijas saņēmējs ir atbilstoši izvērtēts un
atbalsta summa ir izmaksāta;
- nepastāv dubultā finansējuma risks;
- atbalsta piešķiršanas procesā nav konstatējams interešu
konflikta risks.
Ņemot vērā VK 2022. gada veiktās finanšu revīzijas rezultātus
un to, ka izlases veidā, izskatot 14 kompensācijas pieteikumus un
14 rēķinus, VK atbalsta pasākumam nekonstatēja neatbilstības,
vadošās iestādes un sadarbības iestādes pārbaudei riska līmeni
nosaka kā zemu,
līdz ar to pārbaude tika veikta 10% apmērā no finansējuma
saņēmēja veiktajām atbalsta pasākuma pēcpārbaudēm, t.i., izlases
veidā izvēloties 4 atbalsta saņēmējus, t.sk.:
• 2 atbalsta saņēmējus ar lielāko saņemto atbalsta kopsummu,
kuriem tarifu nav apstiprinājusi SPRK31 vai
pašvaldība,
• 1 atbalsta saņēmēju ar lielāko saņemto atbalsta kopsummu,
kura tarifu ir apstiprinājusi pašvaldība un
• 1 ar lielāko saņemtā atbalsta kopsummu, kura tarifu ir
apstiprinājusi SPRK.
Atbalsta pasākuma pamatojošās dokumentācijas pārbaude tika
veikta līdz siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja/ piegādātāja
līmenim, ņemot vērā MKN Nr. 876 41.5 32
punktā noteikto.
Pārbaudes apjomā, lai nedublētu veiktās pārbaudes, netika
iekļauti tie centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji,
kuriem kompensācijas pieteikumu un rēķinu pārbaudi ir veikusi VK
ziņojuma ietvaros. Veikto pārbaužu rezultāts ir
pozitīvs, t.i. gūta pārliecība, ka summa 161 748 390.87
EUR33 ir faktiski izmaksāta un pareiza.
14. Ņemot vērā veiktās pārbaudes, tiek secināts, ka kopējā
atbalsta (izmaksāto kompensāciju) summa, kuru ir izmaksājis
finansējuma saņēmējs 2022./2023. gada apkures sezonā
(01.10.2022.-30.04.2023.) administrēto centralizētās
siltumapgādes maksas kompensācijas atbalsta ietvaros ir 203
305 580,66 EUR. Atbilstoši metodikas 9.punktā noteiktajam,
kopējā atbalsta summa tiek samazināta par pievienotās vērtības
nodokļa 12% likmes apjomu.
1) 203 305 581 - 12% = 181 522 840 EUR
Kopējai faktiski izmaksātajai atbalsta summai tiek piemērota
proporcija ar mazaizsargāto mājsaimniecību % daudzdzīvokļu ēkās -
58.3%. Tādā veidā tiek noteikta atbalsta summa
mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas ir attiecināma SAFE atbalsta
ietvaros.
2) 181 522 840 x 58.3% = 105 827 816 + 8
18134 = 105 835 997 EUR
Ņemot vērā, ka Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" grozījumos veikti precizējumi un SAFE
atbalsta ietvaros paredzēts novirzīt 60 000 00035 EUR
Kohēzijas fonda finansējuma, deklarējot attiecināmos izdevumus
Eiropas Komisijai, tiek saglabātas nacionālās virssasitības jeb
rezerve 45 835 997 EUR apjomā, kas būtiski samazina potenciāli
iespējamos neatbilstošos izdevumus, kas radītu reālu ietekmi uz
valsts budžetu.
Prasības
rezultātu pamatojošajai dokumentācijai
15. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam veic maksājumu,
ja tiek sasniegts projekta rezultāts - līdz 2023. gada 31.
decembrim mazaizsargāto mājsaimniecību centralizētās
siltumapgādes atlases ietvaros enerģijas patēriņa izmaksu
segšanai izmaksāti 60 000 000 EUR36.
16. Vienreizējā maksājuma rezultāts tiek sasniegts brīdī, kad
finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē maksājuma
pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas
sistēmā.
17. Sadarbības iestādei un citām fondu administrēšanā un
uzraudzībā iesaistītām iestādēm ir tiesības izlases veidā
pieprasīt finansējuma saņēmējam citus izmaksu pamatojošos
dokumentus, kas pamato maksājuma pieprasījumā sniegto
informāciju, ja ir radušās aizdomas par negodīgu rīcību maksājuma
pieprasījuma sagatavošanas procesā vai, ja nepieciešams gūt
pārliecību par izmaksu saistību ar konkrēto projektu. Izmaksu
pamatojošie dokumenti finansējuma saņēmējam jāglabā atbilstoši
nacionālo normatīvo aktu par grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu
prasībām."
1 MKN 2.1 punkts
2 MKN 12. punkts
3 MKN 17.2 punkts
4 MKN 9.1 punkts
5 MKN 11.punkts
6 MKN 3.1 punkts
7
https://www.esfondi.lv/guidelines_and_regulations_assets/2014_2020/normat%C4%ABvie_akti/regulas/celex_02013r1303-20230301_lv_txt.pdf
8 saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu
aprēķina metodi
9 atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu
uzskaites prakses piemērošana (finansējuma saņēmēja
grāmatvedības dati)
10 saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro
atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos
maksājumus un vienotās likmes, ko saskaņā ar dotāciju shēmām
pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta
saņēmējam (nacionālā budžeta sistēmas shēma)
11
https://likumi.lv/ta/id/329532-energoresursu-cenu-arkarteja-pieauguma-samazinajuma-pasakumu-likums
12
https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/par-ekonomikas-ministrijas-2022-gada-parskata-sagatavosanas-pareizibu
13
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2021.200.01.0001.01.LAV&toc=OJ%3AC%3A2021%3A200%3ATOC
14
https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2014-2020-planosanas-periods/vadlinijas-par-vienkarsoto-izmaksu-izmantosanas-iespejam-un-to-piemerosana-es-fondu-2014-2020-gada-planosanas-perioda
15 CSP 06.09.2023 vēstule Nr. 1903-03/2023/172
(pieejama vadošajā iestādē)
16 01.10.2022.-30.04.2023
17 Dokumentācija pieejama vadošajā iestādē
18 Dokumentācija pieejama vadošajā iestādē
19
https://likumi.lv/ta/id/253451-pievienotas-vertibas-nodokla-likums
20 Projekts Nr.4.2.1.1/16/FI/001 "Finanšu
instruments energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās
ēkās" un projekts Nr.4.2.1.1/16/I/001 "Atbalsts
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes
paaugstināšanas pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu māju
dzīvokļu īpašniekiem"
21 Atbilstoši likuma 7. panta 1.punktam
22 PVN likuma 42.panta 12.apakšpunkts nosaka, ka
pievienotā vērtības nodokļa samazināto likmi 12 % apmērā
piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs
ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju
mājsaimniecības vajadzībām.
23 CSP dati
24
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MI__MIS/MIS010/table/tableViewLayout1/
25
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__MI__MIS/MIS060/table/tableViewLayout1/
26
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__energ_pat/EPM180.px/table/tableViewLayout1/
27
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__energ_pat/EPM100.px/table/tableViewLayout1/
28 Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un
dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. pasākuma "Veicināt
energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās"
ietvaros sniegtais atbalsts, apkopots 13.09.2023.
29 Aprēķina pamatojošā dokumentācija pieejama
vadošajā iestādē
30 Būvniecības valsts kontroles biroja sniegtā
atbalsta pārbaudes lapa kopsavilkums (pārbaudes dokumentācija
pieejama vadošajā iestādē)
31 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisija
32
https://likumi.lv/ta/id/183035-siltumenergijas-piegades-un-lietosanas-noteikumi
33 Detalizēta pārbaudes informācija,
dokumentācija un secinājumi pieejami vadošajā iestādē
34 projekta vadības un īstenošanas personāla
izmaksas atbilstoši metodikas 12.punktam
35 MKN noteikumu 5.1 punkts
36 MKN 10.4. punkts
2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. oktobra
noteikumiem Nr. 583
"2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 495
Pārskats par enerģijas patēriņu
pēc projekta īstenošanas par 20__. gadu
1. Informācija par projektu un finansējuma saņēmēju
Projekta nosaukums |
|
Projekta numurs |
|
Projekta pabeigšanas datums |
|
Finansējuma saņēmēja
nosaukums |
|
Apkures sezonas
sākuma un beigu datums |
sākuma datums |
|
beigu datums |
|
2. Enerģijas patēriņš pēc projekta
īstenošanas1:
2.1. īstenojot pārvades un sadales sistēmas jauna posma
būvniecību, lai aizstātu energoneefektīvu posmu, sniedz šādus
rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai izmantotie
energoresursi2 |
Siltumenerģijas ražošanai patērētais
kurināmā daudzums sistēmā (MWh/gadā) |
Siltumenerģijas ražošanai patērētais
elektroenerģijas daudzums sistēmā (MWh/gadā) |
Ar jauno sistēmas posmu aizstātajos posmos
nodotais siltumenerģijas ražošanai izmantotais kurināmā
daudzums (MWh/gadā) |
Ar jauno sistēmas posmu aizstātajos posmos
nodotais siltumenerģijas ražošanai izmantotais
elektroenerģijas daudzums (MWh/gadā) |
|
|
|
|
|
2.2. īstenojot pārvades un sadales sistēmas jauna posma
būvniecību, lai centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgtu
jaunu patērētāju, sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Sistēmai pieslēgtā jaunā
patērētāja siltummezgla jauda (MW) |
Siltumenerģijas zudumi jaunajā
siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas posmā
(MWh/gadā) |
|
|
|
2.3. īstenojot pārvades un sadales sistēmas efektivitātes
paaugstināšanu/rekonstruējot esošu pārvades un sadales sistēmas
posmu, sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Siltumenerģijas zudumi
rekonstruējamā posmā
(MWh/gadā) |
Pārvades un sadales sistēmas
rekonstruējamā posmā nodotais siltumenerģijas daudzums
(MWh/gadā) |
Siltumavotā saražotās
siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā) |
|
|
|
|
2.4. īstenojot tā siltumavota efektivitātes paaugstināšanu,
kurā pirms projekta īstenošanas izmantoti atjaunojamie
energoresursi, sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Siltumenerģijas ražošanai
patērētais kurināmā daudzums siltumavotā (MWh/gadā) |
Siltumenerģijas ražošanai
patērētais elektroenerģijas daudzums siltumavotā
(MWh/gadā) |
|
|
|
2.5. īstenojot pāreju no siltumavota, kur siltumenerģijas
ražošanai izmanto fosilos energoresursus, uz siltumavotu, kur
siltumenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus,
sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Siltumenerģijas ražošanai
patērētais kurināmā daudzums siltumavotā (MWh/gadā) |
Siltumenerģijas ražošanai
patērētais elektroenerģijas daudzums siltumavotā
(MWh/gadā) |
Siltumenerģijas patēriņš
siltumavotā (MWh/gadā) |
Saražotās siltumenerģijas
daudzums siltumavotā (MWh/gadā) |
|
|
|
|
|
2.6. izbūvējot siltumenerģijas akumulācijas iekārtu
koģenerācijas stacijā, sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Kurināmā patēriņš dalītai
siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai
(MWh/gadā) |
Kurināmā patēriņš, ražojot
enerģiju koģenerācijas režīmā (MWh/gadā) |
Koģenerācijas stacijā
saražotais siltumenerģijas daudzums
(MWh/gadā) |
Lietderības koeficients
enerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā |
Siltumenerģijas akumulācijas
iekārtā akumulētais siltumenerģijas daudzums
(MWh/gadā) |
|
|
|
|
|
|
2.7. izbūvējot siltumenerģijas akumulācijas iekārtu
siltumavotā - katlumājā, sniedz šādus rādītājus:
Siltumenerģijas ražošanai
izmantotie energoresursi2 |
Siltumenerģijas ražošanai
patērētais kurināmā daudzums sistēmā (MWh/gadā) |
Siltumenerģijas akumulācijas
iekārtā akumulētais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā) |
Siltumavotā - katlumājā -
saražotais siltumenerģijas daudzums
(MWh/gadā) |
|
|
|
|
3. Pārskatu sagatavoja:
3.1. Vārds, uzvārds |
|
|
3.2. Amats uzņēmumā3 vai sertifikāta
numurs4 |
|
|
3.3. Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts,
adrese) |
|
|
3.4. Pārskata sagatavošanas datums |
|
|
Piezīmes.
1 Rādītājus norāda tikai par īstenoto projekta
veidu, neaizpildītajos pārskata laukos ievelk svītriņu
"-".
2 Norāda tos energoresursus, kuru īpatsvars ir
lielākais.
3 Norāda, ja pārskata ziņojumu aizpilda projekta
iesniedzēja darbinieks, kas atbildīgs par enerģijas datu
uzskaiti un pārvaldību.
4 Norāda, ja pārskata ziņojumu aizpilda
neatkarīgs eksperts energoefektivitātes jomā."