Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 57

Talsos 2009. gada 29. oktobrī (prot. Nr. 14, 28. §, lēmums Nr. 368)
Par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecību, ekspluatāciju un aizsardzību Talsu novadā
Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
41. panta pirmās daļas 1. punktu un
43. panta pirmās daļas 11. punktu
Lietoto terminu skaidrojums

Pakalpojumu sniedzējs – uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus ūdens piegādē un notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā.

Lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumu ar Pakalpojuma sniedzēju par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu.

Blakus lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kura saņem ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumus pa jau esoša Lietotāja ēkas iekšējiem vai zemes gabala robežās esošiem Pakalpojumu sniedzēja tīkliem un/vai šķērsojot cita īpašnieka zemi un ir noslēdzis līgumu ar Lietotāju vai ar Lietotāja rakstisku piekrišanu, kā arī saskaņojis ar Pakalpojuma sniedzēju par šo pakalpojumu lietošanu.

Apsaimniekotājs – fiziska vai juridiska persona, kas veic ēkas iekšējo tīklu tehnisko uzturēšanu un pakalpojuma maksas sadali ēkā starp vairākiem Lietotājiem, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem ar Pakalpojuma Lietotājiem un Pakalpojuma sniedzēju.

Ražošanas notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.

Sadzīves notekūdeņi – notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.

Lietus notekūdeņi – virsūdeņi, kuri tiek novadīti pilsētas lietus kanalizācijas tīklā un izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar pakalpojuma sniedzēju, saimnieciskās kanalizācijas tīklā.

Pagaidu ūdensvada tīkli – tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem un neatbilst Ministru kabineta 01.02.2000. noteikumiem Nr. 38 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"" (turpmāk – Latvijas būvnormatīvs).

Verificēšana – šo noteikumu izpratnē uzstādīto mērīšanas līdzekļu atbilstības noteikšana.

Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildus darba, kā arī finanšu un citu resursu piesaistīšanas.

Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Lietotāja vai Pakalpojumu sniedzēja, Lietotāja un Blakus lietotāja sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

Līgums – šo noteikumu izpratnē juridisks dokuments, kurā Lietotājs vai Blakus lietotājs, Apsaimniekotājs un Pakalpojumu sniedzējs vienojas par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtību, uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu tiesībām un pienākumiem.

Nesankcionēts pieslēgums – patvaļīga pieslēgšanās centralizētās ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem bez tehnisko noteikumu saņemšanas vai ūdens un/vai kanalizācijas lietošana bez attiecīga līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Talsu novada ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzējiem un novada ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu Lietotājiem, Apsaimniekotāju un Blakus lietotājiem. Noteikumi nosaka projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecības, un ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Lietotāju, Apsaimniekotāju un Blakus lietotāju un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.

1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir Talsu novada ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu Lietotāji/Blakus lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu sniedzēji Talsu novadā.

1.3. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

1.3.1. iegūt un sagatavot dzeramo ūdeni atbilstoši Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība" prasībām;

1.3.2. piegādāt dzeramo ūdeni, nodrošinot ūdens spiedienu pilsētas ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto piecstāvu dzīvojamajai apbūvei, ja apbūve ir saskaņā ar novada teritoriju plānojumiem un detālplānojumiem;

1.3.3. savākt un novadīt līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kanalizācijas notekūdeņus;

1.3.4. attīrīt un novadīt līdz iztekai ūdenstilpē kanalizācijas notekūdeņus atbilstoši Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumu Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" prasībām;

1.3.5. uzturēt, apkalpot un rekonstruēt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus;

1.3.6. sniegt ūdens un kanalizācijas pakalpojumus Lietotājiem/Blakus lietotājiem.

1.4. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:

1.4.1. maģistrālie ūdensvada tīkli un ielu ūdensvada tīkli ielu sarkano līniju robežās;

1.4.2. pakalpojuma sniedzēja bilancē esošās ūdens ieguves pazemes urbumi, ūdens sagatavošanas iekārtas, spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas;

1.4.3. ūdensvada pievadi līdz pirmā zemes gabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemes gabala robežu un ja tur ir uzstādīta noslēgarmatūra un ir sastādīts ūdensvada robežu akts, kurš ir neatņemama līguma sastāvdaļa. Ievadam un noslēgarmatūrai jābūt izbūvētai saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā. Pašvaldības bilancē esošām ēkām ūdensvada ievadi ir līdz ūdens uzskaites mezglam (ieskaitot).

1.4.4. ūdensvada kvartālu un īszaru tīkli (tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada tīkliem un kuriem pievienoti divi vai vairāki objekti), ja tie nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē vai valdījumā;

1.4.5. kanalizācijas maģistrālie un ielu tīkli ielu sarkano līniju robežās;

1.4.6. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas un kanalizācijas spiedvadi, kuri ir Pakalpojuma sniedzēja bilancē,

1.4.7. ēku kanalizācijas izvadi no kontrolakas pirms zemes gabala robežas, ja ir sastādīts robežakts, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Pašvaldības bilancē esošām ēkām kanalizācija no pirmās kontrolakas;

1.4.8. iekškvartāla kanalizācijas tīkli no kontrolakas, kurā pievienoti divi vai vairāki Klienti, ja iekškvartāla tīkli ir nodoti Pakalpojumu sniedzēja bilancē;

1.4.9. punktos 1.4.1.–1.4.8. minētajos tīklos esošās skatakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

1.4.10. kā arī tīkli, kurus pārņem saskaņā ar šo noteikumu punktu 2.2.10.

1.5. Lietotāja/Blakus lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas) tiek izbūvētas, ekspluatētas un remontētas par Lietotāja/Blakus lietotāja līdzekļiem.

1.6. Ja tiek grozīti likumi un/vai noteikumi, uz kuriem ir atsauces šajos noteikumos, tad nepieciešamie grozījumi jāizdara arī šajos saistošajos noteikumos.

2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju projektēšana, iebūve, pievienošana pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam un pieņemšana ekspluatācijā

2.1. Projektēšana.

2.1.1. Lai fiziska vai juridiska persona varētu pievienot savu objektu centralizētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklam, pakalpojumu Lietotājam jāaizpilda pieteikuma veidlapa tehnisko noteikumu saņemšanai. Veidlapai jāpievieno šādi dokumenti:

2.1.1.1. plānošanas un arhitektūras uzdevuma kopija;

2.1.1.2. zemes un ēku piederību apliecinoši dokumenti – zemesgrāmatas nostiprinājuma kopija (vairāku īpašnieku gadījumā – visu īpašnieku piekrišana.) Ja zemesgrāmata ir nostiprināta atsevišķi uz ēku un atsevišķi uz zemi, tad nepieciešamas abas kopijas;

2.1.1.3. ēkas inventarizācijas lietas 1. stāva plāna kopija.

2.1.1.4. VZD kadastra reģistrā reģistrēta zemes robežu plāna kopija;

2.1.2. Pakalpojumu sniedzējs dod savu atzinumu par objekta pievienošanas iespējām un izsniedz tehniskos noteikumus atbilstoši Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumiem Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 20 darba dienu laikā;

2.1.3. tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir divi gadi. Termiņam beidzoties, pēc pieprasītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs tehniskos noteikumus izskata atkārtoti; Tehnisko noteikumu izstrāde ir maksas pakalpojums, kura izcenojumus apstiprina Pakalpojumu sniedzējs.

2.1.4. lai pievienotos centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā tehniskais Projekts (turpmāk tekstā projekts) saskaņā ar Pakalpojumu sniedzēja izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī ar spēkā esošajiem būvnoteikumiem;

2.1.5. projektu izstrādāt var licencēta juridiska persona vai sertificēta fiziska persona;

2.1.6. projekts tiek izskatīts ne ilgāk kā nedēļas laikā no tā iesniegšanas Pakalpojumu sniedzējam. Pēc projekta saskaņošanas viens tā eksemplārs paliek pie Pakalpojumu sniedzēja;

2.1.7. ja būvniecība nav uzsākta divi gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas, tas atkārtoti jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju;

2.1.8. ja ielas robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs saimnieciskās kanalizācijas tīkls un/vai ūdensvads, tam jāpievieno:

2.1.8.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti,

2.1.8.2. esošie objekti, kuros ir ūdensapgādes sistēmas un kuriem ir lokālā saimnieciskā kanalizācijas sistēma;

2.1.9. ja ir nepieciešams augstāks ūdens spiediens kā noteikts šo noteikumu 1.3.2. punktā, tad, saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, Lietotājs par saviem līdzekļiem drīkst ierīkot vietējās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas, kuras atbilst iekšējo ūdensvada tīklu ekspluatācijas parametriem.

2.2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve un rekonstrukcija.

2.2.1. Nepieciešamie dokumenti pirms būvniecības uzsākšanas:

2.2.1.1. būvniecības atļauja vai

2.2.1.2. rakšanas darbu atļauja;

2.2.2. ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvniecību drīkst veikt sertificēts būvuzņēmējs vai sertificēta fiziska persona;

2.2.3. ūdensvada pievada un kanalizācijas izvada izbūvi objektam veic pakalpojuma Lietotājs par saviem līdzekļiem;

2.2.4. jaunizbūvētos ūdensvada un kanalizācijas tīklus pievienot ielu tīkliem drīkst licencēti būvuzņēmēji vai sertificēta fiziska persona par pakalpojuma Lietotāja līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā;

2.2.5. pēc ūdensvada izbūves ir jāveic ūdensvada hidrauliskā pārbaude un dezinfekcija atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 222-99;

2.2.6. pēc Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododamo kanalizācijas tīklu izbūves pakalpojuma Lietotājam par saviem līdzekļiem jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) un pārbaudes rezultāti jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pieprasīt Lietotājam veikt cauruļvadu televīzijas inspekciju gadījumos, ja ir informācija, ka Lietotājam piederošā cauruļvadā ir nelikumīgs pieslēgums;

2.2.7. pirms objekta pievienošanas centrālajai ūdensapgādei un/vai pilsētas kanalizācijas tīklam objektā uz ūdensvada ievada jāuzstāda ūdens skaitītājs. Skaitītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu un Latvijas būvnormatīva prasībām;

2.2.8. izbūvētajiem vai rekonstruētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm jāatbilst novada būvvaldē akceptētajam tehniskajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no būvprojekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un Būvniecības likumam;

2.2.9. pēc ūdensvada un kanalizācijas būvniecības darbu pabeigšanas un visu šo noteikumu prasību izpildīšanas tiek sastādīts akts par objekta gatavību pievienošanai centralizētajiem ūdensvada un/vai centralizētajiem kanalizācijas tīkliem un tas tiek pievienots centralizētajiem ūdensvada un/vai kanalizācijas tīkliem. Šis akts ir pamatdokuments līguma slēgšanai starp pakalpojuma Lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju;

2.2.10. rekonstruēto vai no jauna uzbūvēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju, pieņemšanā ekspluatācijā piedalās Pakalpojumu sniedzēja norīkota amatpersona;

2.2.11. ja būvniecības laikā tiek patērēts ūdens no centralizētā ūdensvada, tad jāuzstāda pagaidu ūdens patēriņa mērītājs. Ūdens mērītājs jāuzstāda saskaņā ar šo noteikumu 5. punkta prasībām.

2.2.12. izbūvētos maģistrālos ūdensvada un kanalizācijas tīklu posmus Lietotājs nodod bilancē Pakalpojumu sniedzējam, pievienojot tīklu posmu izbūves līdz īpašuma robežai izpildshēmas grafiskā un digitālā (DWG) formātā.

2.3. Rekonstruētu vai no jauna izbūvētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu nodošana ekspluatācijā.

2.3.1. Nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, pakalpojumu Lietotājs iesniedz:

2.3.1.1. pēc būvdarbu veikšanas izpilddokumentāciju – uzmērījumu shēma grafiskā un digitālā (DWG) formā;

2.3.1.2. aktus – par veiktajiem darbiem, par ūdensvada hidraulisko pārbaudi un par ūdensvada hlorēšanu;

2.3.1.3. izziņu par ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu un būvju izmaksām un tehniskajiem parametriem (izbūves gads, garums, diametrs, materiāls, utt.) jāiesniedz par tīkliem, kurus paredzēts nodot Pakalpojumu sniedzēja bilancē;

2.3.1.4. aktu par ūdens patēriņa skaitītāja mezglu pārbaudi (jāiesniedz, ja ir izbūvēti pievadi objektam);

2.3.1.5. aktu par izbūvētā ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu/pievadu pievienošanu pie centralizētajiem tīkliem;

2.3.1.6. ja ir ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu un/vai būvju apgrūtinājums, tad iesniedz zemesgrāmatas kopiju.

2.4. Pakalpojumu sniedzēja bilancē netiek uzņemti:

2.4.1. ēku ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli;

2.4.2. objekti, kuri iebūvēti pakalpojumu Lietotāja būvē un kuri atdalīti atsevišķi vienai dzīvojamajai mājai;

2.4.3. dzīvojamās mājās iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas;

2.4.4. ražotnēm piekrītošie kanalizācijas tīkli, attīrīšanas ietaises un pārsūknēšanas stacijas;

2.4.5. pagaidu ūdensvada tīkli līdz to sakārtošanai atbilstoši Latvijas būvnormatīviem 222-99 un 223-99;

2.4.6. Lietotāju/Blakus lietotāju lietus ūdens novadīšanas sistēmas;

2.4.7. visi tie tīkli, kuri nav minēti šo noteikumu 1.4. punktā.

2.5. Kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja bilancē nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši tīkli, izstrādā Talsu novada pašvaldība vai tās deleģēta institūcija un apstiprina Talsu novada Dome.

2.6. Pakalpojuma Lietotājs pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz objektu nodošanai ekspluatācijā. Šajā laikā aizliegts izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus bez līguma noslēgšanas ar Pakalpojumu sniedzēju.

3. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu pievienošana blakus esošā īpašuma ūdensvadam un kanalizācijai

3.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem noteikumiem jau esoša Lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:

3.1.1. pievienošanās ir rakstiski saskaņota ar Lietotāju/Blakus lietotāju un zemes gabala īpašnieku;

3.1.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Lietotājiem;

3.1.3. sastādīts un parakstīts tīklu apkalpošanas robežu akts;

3.1.4. tas tiek ierakstīts kā apgrūtinājums zemesgrāmatā. Izmaksas sedz tas Lietotājs/Blakus lietotājs, kura labā pievads ir izbūvēts.

3.2. Blakus lietotājs par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar:

3.2.1. Lietotāju, to saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju, vai

3.2.2. Pakalpojuma sniedzēju, to saskaņojot ar Lietotāju.

4. Līguma noslēgšanas kārtība

4.1. Līgums tiek noslēgts starp Pakalpojumu sniedzēju un Apsaimniekotāju, Lietotāju/Blakus lietotāju par ūdens un/vai kanalizācijas pakalpojumiem, to uzskaiti, norēķinu kārtību, abu pušu pienākumiem un tiesībām.

4.1.1. Jaunbūvētiem un rekonstruētiem objektiem Līgums jānoslēdz pirms ūdens un/vai kanalizācijas tīklu ekspluatācijas uzsākšanas;

4.1.2. Ja esošajā objektā mainās pakalpojumu Lietotājs/Blakus lietotājs, jauns Līgums tiek slēgts pēc iepriekšējā pakalpojumu Lietotāja/Blakus lietotāja atteikuma saņemšanas (4.2.3. punkts) un visu finansiālo saistību izpildes.

4.2. Līguma noslēgšanas kārtība.

4.2.1. Jāiesniedz šādu dokumentu kopijas:

4.2.1.1. fiziskām personām – pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām – pilnvara, pase (uzrādīšanai);

4.2.1.2. juridiskām personām – reģistrācijas vai komersanta apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, vienotā nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, bankas rekvizīti, pilnvara vai izraksta kopija no uzņēmuma reģistra par tiesībām uzņēmuma vārdā slēgt līgumu;

4.2.1.3. objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas nodalījuma akts), nomas līgums vai līgums par ēku un būvju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai;

4.2.1.4. jaunizbūvētiem objektiem, papildus iepriekš minētajiem dokumentiem, jāiesniedz arī noteikumu 2.3.1. punktā minētie dokumenti;

4.2.1.5. ūdens patēriņa skaitītāja mezgla tehniskās pārbaudes (pieņemšanas) akts (ja tas nav iesniegts kā jaunizbūvētam objektam);

4.2.1.6. dati par teritorijas platību un tās izmantošanas veidu – centralizētajā kanalizācijā novadāmo lietus notekūdeņu apjoma aprēķinam;

4.2.1.7. zemes gabala topogrāfiskais plāns vai tehniskā karte ar apakšzemes komunikāciju shēmu (pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma).

4.2.2. Jāsastāda Lietotāja/Blakus lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežu akts;

4.2.3. ja mainās objekta vai ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs, iepriekšējam Lietotājam/Blakus lietotājam vismaz 10 dienas pirms īpašnieka vai apsaimniekotāja maiņas par to rakstiski jāinformē Pakalpojumu sniedzējs;

4.2.4. slēdzot jaunu Līgumu ar fiziskām vai juridiskām personām vai jaunu juridisku personu, kuru dibinājusi vai pārvalda fiziska persona, kurai ir parādi iepriekšējā Līguma ietvaros par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neslēgt jaunu Līgumu līdz visu savstarpējo parādu dzēšanai.

5. Ūdens patēriņa skaitītāji

5.1. Pakalpojumu sniedzējam un pakalpojuma Lietotājam/Blakus lietotājam atkarībā no tā, kura valdījumā (īpašumā) vai apkalpošanā atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde:

5.1.1. ja ūdens patēriņa skaitītājs ir Lietotāja/Blakus lietotāja īpašumā, tad pēc skaitītāja uzstādīšanas jāsaņem no Pakalpojuma sniedzēja apstiprinājums par ūdens skaitītāja uzstādīšanas atbilstību Latvijas būvnormatīvu prasībām un Pakalpojumu sniedzēja izsniegtiem tehniskiem noteikumiem;

5.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude (verificēšana) jāveic atbilstoši MK 2007.gada 9. janvāra noteikumiem Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" (reizi 4 gados), pēc skaitītāja uzstādīšanas aktā minētā datuma.

5.2. Ūdens skaitītāju uzstādīšanu drīkst veikt tikai LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti būvuzņēmēji vai sertificētas fiziskās personas, kas ir tiesīgas veikt iekšējo ūdensapgādes sistēmu būvmontāžas darbus un Pakalpojumu sniedzējs.

5.2.1. Uzstādot ūdens skaitītājus, jāievēro šādi nosacījumi: Pirms ūdens skaitītāja uzstādīšanas, pie Pakalpojumu sniedzēja jāizņem tehniskie noteikumi. Tehnisko noteikumu izstrāde ir maksas pakalpojums, kura izcenojumus apstiprina Pakalpojumu sniedzējs.

5.2.2. Ūdens skaitītāja uzstādīšana jāsaskaņo ar pakalpojumu sniedzēju. Ūdens skaitītāja uzstādīšanu saskaņo juridiskā vai fiziskā persona, kas veic ūdens skaitītāja uzstādīšanu, ne vēlāk kā 3 ( trīs) darba dienas pirms darbu uzsākšanas.

5.2.3. Uzstādīt un norēķinu veikšanai izmantot var tikai tos ūdens skaitītājus, kuri atbilst MK noteikumu Nr. 664 "Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem" prasībām.

5.2.4. Skaitītājus dzīvoklī uzstāda vienlaicīgi uz visiem ūdens ievadiem, dzīvojamai mājai un citiem objektiem – uz ūdensvada ievada (ja ievadi ir vairāki – uz visiem ievadiem).

5.2.5. Ūdens skaitītāja nominālajai caurplūdei jāatbilst objekta aprēķinātajam ūdens patēriņam.

5.2.6. Dzīvokļu ūdensvada ievados uzstāda ūdens skaitītājus, kuru nominālās caurplūdes lielums nepārsniedz 1.5 m3/h.

5.2.7. Pēc ūdens skaitītāja uzstādīšanas, Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis ūdens skaitītāja īpašnieka klātbūtnē noplombē ūdens skaitītāju un filtru, kas uzstādīts pirms ūdens skaitītajā.

5.3. Lietotājam/Blakus lietotājam jāievēro šādi noteikumi:

5.3.1. jāuztur ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietās (telpās, šahtā) tīrība un kārtība;

5.3.2. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jānodrošina pieeja ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai;

5.3.3. jāaizsargā ūdens patēriņa skaitītāja mezgls no aizsalšanas.

5.4. Ūdens skaitītāja lietotājs ir atbildīgs par ūdens skaitītāja saglabāšanu un pareizu lietošanu.

5.4.1. Ūdens skaitītāja noņemšana un uzstādīšana, kas saistīta ar ūdens skaitītāja remontu vai pārbaudi, jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju.

5.4.2. Ūdens skaitītāju noņemšanu un uzstādīšanu veic LR MK noteiktā kārtībā reģistrēti būvuzņēmēji vai sertificētas fiziskās personas, kas ir tiesīgas veikt iekšējo ūdensapgādes sistēmu būvmontāžas darbus un Pakalpojumu sniedzējs.

5.4.3. Ūdens skaitītāja uzstādīšanu, remontus un periodiskās pārbaudes apmaksā ūdens skaitītāja īpašnieks.

5.4.4. Ja ūdens skaitītāja īpašnieks periodisko ūdens skaitītāja pārbaudi nav veicis noteiktajā termiņā, šī skaitītāja rādījumi netiek ņemti vērā un maksājumi jāveic atbilstoši noteiktajai kārtībai, kādā par patērēto ūdeni tiek maksāts saskaņā ar ūdens patēriņa normām.

5.4.5. Ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Lietotāja/Blakus lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par saviem līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu. Ja pārbaudē ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu kļūda nepārsniedz pieļaujamo, pārbaudes izdevumus sedz Pakalpojuma sniedzējs, bet, ja pārsniedz pieļaujamo normu, t.i., skaitītājs ir nederīgs – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaudes un nomaiņas izdevumus sedz Lietotājs/Blakus lietotājs.  

6. Ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma uzskaite

6.1. Lietotāja/Blakus lietotāja patērētā ūdens daudzuma uzskaite:

6.1.1. ūdens daudzumu, ko patērē Lietotājs/Blakus lietotājs, nosaka tikai pēc ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem. Izņēmuma gadījumos – saskaņojot ar Pakalpojumu sniedzēju – pēc esošajām ūdens patēriņa normām (pielikums Nr. 1) un Apsaimniekotāja, Lietotāja/Blakus lietotāja sniegtajām ziņām;

6.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus nolasa Lietotājs/Blakus lietotājs un noteiktajā termiņā paziņo tos Pakalpojumu sniedzējam vai Apsaimniekotājam;

6.1.3. ja Lietotājs/Blakus lietotājs noteiktajā termiņā neinformē par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem, ūdens patēriņu vienu mēnesi nosaka pēc vidējā patēriņa iepriekšējos trīs mēnešos. Ja Lietotājs/Blakus lietotājs neinformē Pakalpojuma sniedzēju vai Apsaimniekotāju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem ilgāk par trim mēnešiem, nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2, tas ir, ūdens mērītāja rādījumi tiek reizināti ar divi. Pārmaksa Lietotājam/Blakus lietotājam netiek atmaksāta;

6.1.4. ja ūdens patēriņa skaitītājs ir bojāts, tas jāatjauno ne ilgāk kā mēneša laikā. Pirmo mēnesi patēriņš tiek aprēķināts pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējā rādījuma. Nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc trīs mēnešu vidējā rādījuma, piemērojot koeficientu 2;

6.1.5. gadījumā, ja dzīvoklī ūdens uzskaite notiek ar vairākiem ūdens skaitītājiem un atskaites periodā kāds no tiem ir bojāts vai beidzies tā verifikācijas termiņš, aprēķinu bojātam skaitītājam vai kam beidzies verifikācijas termiņš, nosaka pēc punkta 6.1.4. prasībām;

6.1.6. ja dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks, ierīkojot ūdens daudzuma uzskaites līdzekļus, nav paziņojis skaitītāja rādījumus un nav iespējams aprēķināt vidējo patēriņa daudzumu, Pakalpojuma sniedzējs vai Apsaimniekotājs veic aprēķinu par patērēto ūdens daudzumu attiecīgajā periodā atbilstoši normatīvam, kāds noteikts dzīvokļiem bez ūdens daudzuma uzskaites.

6.1.7. saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus, rakstiski paziņojot par to Lietotājam/Blakus lietotājam. Lietotājs/Blakus lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus;

6.1.8. ja Lietotājs/Blakus lietotājs ļaunprātīgi ir noņēmis ūdens skaitītāja vai noslēgarmatūras plombas, vai veicis ūdensvada pārbūvi, kuras dēļ ir iespēja lietot ūdeni bez uzskaites, patēriņu uzskaita trīskāršā apmērā par katru dzīvoklī dzīvojošo personu pēc noteiktajā ūdens patēriņa normām mēnesī, bet ne ilgāk kā 3 mēnešus.

6.2. Sadzīves un ražošanas kanalizācijas notekūdeņu uzskaite:

6.2.1. kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, attiecībā 1:1, ja Līgumā nav noteikts atbilstoši punktam 5.4.3., ko Lietotājs/Blakus lietotājs patērē no pilsētas ūdensvada, nolasot ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vai arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm.;

6.2.2. Lietotājiem/Blakus lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti (jāiesniedz tīklu tehniskā pase) un kuri sadzīves un ražošanas notekūdeņus novada pilsētas kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši ūdens ieguves vietā (artēziskais urbums, aka utt.) uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;

6.2.3. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā vai tiek izmantots ražošanas procesā, vai tiek izmantots saimnieciskām vajadzībām un netiek novadīts centrālajā kanalizācijā, saimniecisko notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši ūdens vai notekūdeņu uzskaites ierīcēm, kuras uzstādītas saskaņā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, un pamatojoties uz Lietotāja/Blakus lietotāja sniegtiem aprēķiniem, kuros saimniecisko notekūdeņu daudzums tiek pamatots saskaņā ar tehnoloģisko procesu proporcionāli pret patērēto dzeramo ūdeni, aprēķini tiek kopīgi izskatīti un savstarpēji saskaņoti.

6.3. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes, ražošanas un sadzīves kanalizācijas pakalpojumiem:

6.3.1. maksu par patērēto ūdeni, ražošanas un sadzīves notekūdeņu novadīšanu centrālajā kanalizācijas tīklā, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz noteiktās normas (kas īpaši atrunāta Līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju un Lietotāju/Blakus lietotāju), nosaka saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;

6.3.2. par sadzīves un ražošanas notekūdeņu novadīšanu centrālajā kanalizācijas tīklā ar piesārņojuma vielu koncentrāciju virs normas (kas īpaši atrunāta līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju un Lietotāju /Blakus lietotāju), pakalpojuma Lietotājam tiek aprēķināta papildus maksa par kanalizācijas pakalpojumiem, ko apstiprina sabiedrisko pakalpojumu regulators;

6.3.3. par ūdensapgādes, kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē Lietotāju/Blakus lietotāju atbilstoši likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajai kārtībai un termiņiem;

6.3.4. Lietotājs/Blakus lietotājs apmaksā rēķinu par patērēto ūdeni un novadītajiem sadzīves un saimnieciskajiem notekūdeņiem Līgumā noteiktajā laikā un kārtībā;

6.3.5. ja pakalpojuma (vai Lietotājs/Blakus lietotājs) Lietotājs ir nokavējis noteikto samaksas termiņu, viņam ir jāmaksā Līgumā paredzētais līgumsods par katru kavēto dienu;

6.3.6. Daudzdzīvokļu mājās, kurās aukstā ūdens ievadā, kā arī atsevišķos vai visos dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdens sistēma un mērīšanas līdzekļi ir pārbaudīti, bet veidojas starpība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos noteikto ūdens patēriņu, starpību aprēķina un maksu nosaka MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

6.3.7. pretenzijas par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Lietotājam/Blakus lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā mēneša laikā. Iesniegtā pretenzija neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā līgumā noteiktajā laikā. Pamatotas pretenzijas gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu;

6.3.8. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Lietotājam/Blakus lietotājam jāveic pilnīgs norēķins par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.

7. Norēķinu kārtība un patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumos

7.1. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:

7.1.1. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma – 1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;

7.1.2. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta jebkāda iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš.

7.1.3. Ja skaitītājs nav verificēts (pārbaudīts) saskaņā ar Ministru kabineta 19.01.2007. noteikumiem "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu", ūdens patēriņu 1 mēnesi nosaka pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa, nākamajā mēnesī patēriņu uzskaita pēc 3 mēnešu vidējā patēriņa, piemērojot koeficientu 2.

8. Prasības saimnieciskajiem notekūdeņiem, kas tiek ievadīti centrālajā kanalizācijas tīklā, un saimniecisko notekūdeņu novadīšanas kontrole

8.1. Pilsētas saimnieciskās kanalizācijas tīklā ir atļauts ievadīt notekūdeņus:

8.1.1. kas nav bīstami kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijai un nav bīstami Pakalpojuma sniedzēja apkalpojošā personāla veselībai;

8.1.2. kas var tikt attīrīti kopā ar sadzīves notekūdeņiem pilsētas bioloģiskās attīrīšanas iekārtās, saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja "B" kategorijas piesārņojuma atļauju;

8.1.3. kuru temperatūra nepārsniedz 40˚C;

8.1.4. kuru pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5.

8.2. Pilsētas kanalizācijas tīklā ir aizliegts ievadīt notekūdeņus, kas satur:

8.2.1. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā;

8.2.2. bioloģiski nedegradējamas sintētiskas virsmas aktīvas vielas (SVAV);

8.2.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes u.c.) izdalīšanos;

8.2.4. radioaktīvas vielas;

8.2.5. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas un citas vielas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;

8.2.6. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;

8.2.7. koncentrētus šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

8.3. Notekūdeņu novadīšanas kontrole.

8.3.1. Pakalpojuma Lietotājam/Blakus lietotājam jāievēro šādas prasības:

8.3.1.1. atļaut Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem jebkurā diennakts laikā konkrētā Līguma ietvaros iepazīties ar pakalpojuma Lietotāja/Blakus lietotāja kanalizācijas tīklu un būvju darbību, kā arī pārbaudīt noteikumu prasību izpildi;

8.3.1.2. jāiesniedz Pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma Lietotāja/Blakus lietotāja kanalizācijas un ūdensvada tīklu tehniskā pase (ja ir lokāla ūdens ieguve) vai kanalizācijas ārējo tīklu shēmas, kā arī visi nepieciešamie dati un aprēķini;

8.3.1.3. ir pienākums nekavējoties ziņot par paaugstināta piesārņojuma rašanos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā;

8.3.2. notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojuma sniedzējs, pamatojoties uz kanalizācijas tehnisko pasi vai tīklu shēmu, saskaņojot ar Lietotāju/Blakus lietotāju;

8.3.3. notekūdeņu paraugu ņemšana notiek Lietotāja/Blakus lietotāja pārstāvja klātbūtnē. Lietotājs/Blakus lietotājs nav tiesīgs atteikt notekūdeņu paraugu noņemšanu;

8.3.4. notekūdeņu paraugu ņemšanas periodiskumu un kārtību nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar analīžu nepieciešamību un tehniskām iespējām, un tas tiek atrunāts savstarpējā līgumā;

8.3.5. Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar Ministru kabineta 22.01.2002. noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" nosaka piesārņojošo vielu sarakstu un pieļaujamo piesārņojuma daudzumu notekūdeņos pie ieplūdes centrālajā kanalizācijas tīklā, kas tiek īpaši atrunāts savstarpējā līgumā;

8.3.6. notekūdeņu analīzes var veikt jebkura akreditēta laboratorija;

8.3.7. notekūdeņu analīžu rezultāti ir spēkā līdz nākamajai notekūdeņu pārbaudei;

8.3.8. Pakalpojumu sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu pārbaudi, pamatojoties uz Lietotāja/Blakus lietotāja iesniegumu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

8.3.8.1. likvidēti notekūdeņu virsnormatīvo piesārņojuma vielu novadīšanas iemesli;

8.3.8.2. apmaksāta atkārtota analīzes veikšana;

8.3.8.3. samaksāta papildus maksa par kanalizācijas piesārņošanu.

9. Ūdens piegādes pārtraukšana un kanalizācijas atvienošana

9.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Lietotājiem/Blakus lietotājiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:

9.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;

9.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;

9.1.3. dabas katastrofas stihiju laikā;

9.1.4. ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas laikā un citos pamatotos gadījumos.

9.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums nepārsniegtu 12 stundas. Ja pārsniedz 12 stundas, tad Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina cita ūdens ņemšanas iespēja.

9.3. Ja Lietotājs/Blakus lietotājs nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu bojājumus, kas ietekmē ūdensapgādi citiem Lietotājiem/Blakus lietotājiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu bez brīdinājuma.

9.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Lietotāja/Blakus lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.

9.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs rakstiski paziņo ne vēlāk kā divas dienas pirms plānotā remonta.

9.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojumu Lietotājs/Blakus lietotājs nenoslēdz Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju. Samaksa par patērēto ūdeni noteikta 6.3.1. punktā.

9.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Lietotāju/Blakus lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kas minēti Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr. 298 "Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana", ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:

9.7.1. trīs mēnešus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi);

9.7.2. Lietotājs/Blakus lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;

9.7.3. Lietotājs/Blakus lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;

9.7.4. Lietotājs/Blakus lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;

9.7.5. Lietotājs/Blakus lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;

9.7.6. Lietotājs/Blakus lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus pirms ūdens skaitītāja, kā arī ierīkojis nesankcionētu pieslēgumu;

9.7.7. ja Lietotājs/Blakus lietotājs nav ievērojis šo noteikumu 6.2. punkta prasības.

10. Ugunsdzēsības ierīces

10.1. Ja Lietotāja/Blakus lietotājs ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī. Lietotājs/Blakus lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

10.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Lietotājam/Blakus lietotājam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

10.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Lietotājam/Blakus lietotājam lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiks samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

11. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija un aizsardzība

11.1. Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus (saskaņā ar noteikumu 1.4. punktu) ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.

11.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā bilancē esošajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam, avāriju likvidēšanai un apsekošanai.

11.3. Vietas, kur atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām vai uzceltām būvēm. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.

11.4. Aizliegts:

11.4.1. novietot uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, noslēgarmatūras, skatakām un hidrantiem materiālus un citus priekšmetus (tai skaitā arī autotransporta līdzekļu autostāvvietās uz hidrantu akām);

11.4.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem;

11.4.3. nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos;

11.4.4. bojāt hidrantu un citas informatīvās plāksnītes.

11.5. Lietotājs/Blakus lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Lietotājs/Blakus lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts pilsētas ūdens. Lietotājam/Blakus lietotājam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.

11.6. Lietotājam/Blakus lietotājam jābūt visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas iekārtu tehniskajai dokumentācijai (izpilddokumentācija, tīklu tehniskās pases).

11.7. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) par īpašnieka līdzekļiem.

11.8. Lietotājam/Blakus lietotājam – juridiskai personai notekūdeņi centrālajā kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo noteikumu 8. punkta prasībām. Ja netiek ievērotas šīs prasības, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atvienot Lietotāju/Blakus lietotāju bez brīdinājuma no centrālā kanalizācijas tīkla.

11.9. Aizliegts bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju kanalizācijas skataku lūkās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt atkušņa ūdeņus.

11.10. Lietotājam/Blakus lietotājam ir jāsagatavo iekšējie tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērīšanas mezgli darbam ziemas apstākļos.

11.11. Aizliegts atstāt atvērtus iekšējā ūdensvada tīkla krānus nolūkā novērst ūdensvada tīkla aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņots ar Pakalpojumu sniedzēju un atrunāts savstarpējā līgumā.

11.12. Lietotājam/Blakus lietotājam piederošās ēkās, kur pagraba telpās ir ierīkotas sanitārās iekārtas, (izlietnes, sēdpodi, trapi u.c.) jāierīko vienvirziena vārsts ar aizbīdni uz pagraba kanalizācijas izvada un drenāžas sistēmas, kā arī aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības.

11.13. Ja Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis konstatē šo noteikumu un savas kompetences ietvaros Latvijas būvnormatīvu pārkāpumus, pakalpojumu Lietotāja/Blakus lietotāja pārstāvja klātbūtnē tiek sastādīts akts, norādot trūkumu novēršanas laiku. Pakalpojumu Lietotāja/Blakus lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst trūkumus.

11.14. Ja Lietotāja/Blakus lietotāja ūdensvada pievadam, kanalizācijas izvadam un iekārtām trūkst aizbīdņu, nav hermētiski aizvērtas revīzijas, ir bojātas sanitārās iekārtas, netiek ievēroti šie noteikumi un Latvijas būvnormatīvi, par applūdinātajām telpām un materiālajiem zaudējumiem atbildīgs ir Lietotājs/Blakus lietotājs.

11.15. Par zaudējumiem, kas radušies Lietotāja/Blakus lietotāja īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Lietotājs/Blakus lietotājs.

11.16. Lietotājam/Blakus lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Lietotājam/Blakus lietotājam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.

11.17. Ja Lietotāja/Blakus lietotāja zemes gabala robežās atrodas Pakalpojuma sniedzēja tīkli, tad Lietotājam/Blakus lietotājam nekavējoties jāziņo par avārijām vai kādiem bojājumiem uz šiem tīkliem Pakalpojumu sniedzējam.

11.18. Lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakus lietotājam.

11.19. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, Lietotājam/Blakus lietotājam par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.

11.20. Fiziskām un juridiskām personām, kas sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.

11.21. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Lietotājam/Blakus lietotājam pārkāpjot šo noteikumu 8.1., 8.2. punktā minētās prasības. Vainīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāsamaksā uzliktais naudas sods par ūdenstilpēm un zivsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies, kaitīgajām vielām no kanalizācijas sistēmām ieplūstot ūdenstilpēs.

11.22. Pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu Lietotāja/Blakus lietotāja attiecības, kas nav noteiktas šajos noteikumos, regulē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

12.1. Par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu personas tiek sodītas saskaņā ar Talsu novada domes saistošajiem noteikumiem.

12.2. Administratīvos protokolus izskata Talsu novada administratīvā komisija.

12.3. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

12.4. Valsts policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju".

13. Nobeiguma noteikumi

13.1. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu atzīt par spēku zaudējušu Talsu pilsētas domes saistošos noteikumus Nr. 2 "Par Talsu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecību, ekspluatāciju un aizsardzību" (protokols Nr. 2. 20. §, lēm. Nr. 23).

Talsu novada domes priekšsēdētājs M. Krotovs
Pielikums Nr. 1
Talsu novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 57
"Par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un
būvju būvniecību, ekspluatāciju un aizsardzību Talsu novadā"
Ūdenspatēriņa normas iedzīvotājiem, kam nav uzstādīti ūdensmērītāji
Nr. Dzīvokļa vai individuālās dzīvojamās mājas labiekārtojuma pakāpe Ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī / m3 mēnesī)
1 Dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja, kurā ir centralizēta aukstā ūdens apgāde, kanalizācijas notekūdeņu novadīšana, centralizēta karstā ūdens apgāde vai vietējie karstā ūdens sagatavošanas gāzes vai elektriskie ūdenssildītāji. 210 / 6.39 m3
2 Dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja, kurā ir centralizēta aukstā ūdens apgāde, kanalizācijas notekūdeņu novadīšana ar vietējo karstā ūdens sagatavošanu ar cietā kurināmā ūdenssildītāju. 150 / 4.56 m3
3 Dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja, kurā ir centralizēta aukstā ūdens apgāde un kanalizācijas notekūdeņu novadīšana. 120 / 3.65 m3
4 Daļēji labiekārtots dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja, kurā ir centralizēta aukstā ūdens apgāde, kanalizācijas notekūdeņu novadīšana, bet nav tualetes ar ūdens skalojamo kasti. 100 / 3.04 m3
5 Dzīvoklis vai individuālā dzīvojamā māja, kurā ir centralizēta aukstā ūdens apgāde, bez kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas. 90 / 2.74 m3
Talsu novada domes priekšsēdētājs M.Krotovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Talsu novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 57Pieņemts: 29.10.2009.Stājas spēkā: 18.12.2009.Publicēts: Talsu Novada Ziņas, 4, 01.12.2009.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
292255
18.12.2009
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva