1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs — nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā — visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu 2. pielikumam vai piemērojot Latvijas būvnormatīvu LBN-221-15. Ūdens patēriņa norma tiek piemērota gadījumos, kad īpašumā nav ierīkots komercuzskaites mēraparāts vai komercuzskaites mēraparātam beidzies verifikācijas termiņš, tas ir noņemts vai bojāts.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vidi Talsu novadā un racionāli izmantotu dabas resursus.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Talsu novada teritorijā.

6. Noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirtsistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam, pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu tehnisko noteikumu pieprasījumā ietverto personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja pieguļošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācija tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija noteikta kā apbūves teritorija, kurā ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēma.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram, traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram, pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā vai digitālā formā;

14.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu;

14.3. aktu par pievienošanos pie Pakalpojuma sniedzēja tīkliem;

14.4. kanalizācijas pašteces tīkliem TV inspekcijas rezultātus tiem cauruļvadiem, kuru dn≥200mm;

15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto notekūdeņu uzkrāšanai, ja tas var radīt kaitējumu videi.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā, šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā, piemēram, ēkas pagrabā vai tiešā ūdensapgādes ievada tuvumā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

20. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli līdz pirmajam aizbīdnim (ieskaitot) ielas sarkanās līnijas robežās līdz Pakalpojumu lietotāja ievadam vai kā noteikts tīklu apkalpošanas robežu aktā;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli līdz tuvākai skatakai ielas sarkano līniju robežās pie Pakalpojuma lietotāja īpašuma vai kā noteikts tīklu apkalpošanas robežu aktā;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. Pakalpojumu sniedzēja bilancē esošie komercuzskaites mēraparāti.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var būt ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, bet kuras tam ir nodotas pakalpojuma sniegšanai, un noteiktas Pakalpojumu lietotāja un Pakalpojumu sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar pašvaldību. Pakalpojumi, kas saistīti ar šīs infrastruktūras apkalpošanu, nav uzskatāmi par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, un to maksai, ja tāda paredzēta, jābūt noteiktai attiecīgā līgumā.

22. Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā, komercuzskaites mēraparāta mezgls un kanalizācijas skatakas) tiek izbūvētas, apsaimniekotas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

23. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildībā esošajiem tīkliem un būvēm ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas ar ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

24. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

25. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

26. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

26.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

26.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

26.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

26.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

26.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

26.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

27. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz noteikumu 1. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

27.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas noteikumu 1. pielikumā;

27.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija un maksa par piesārņošanu noteikta Pakalpojumu līgumā un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

28. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

29. Gadījumos, ja noteikumu 27. punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

30. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

31. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

31.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām (atbilstīgi Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"), izņemot tās vielas un to savienojumus, kuras ir norādītas noteikumu 1. pielikumā;

31.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

31.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

31.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža, oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

31.5. radioaktīvas vielas;

31.6. vielas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu vai nogulsnēties tajos;

31.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.;

31.8. ūdenī peldošus nešķīstošus piemaisījumus, kuru diametrs ir mazāks par 4 mm;

31.9. vielas, kas nav minētas noteikumu 1. pielikumā.

32. jebkurai personai ir aizliegts:

32.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

32.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt lietus ūdeņus un gruntsūdeņus (pieslēgt drenāžas sistēmas), izņemot Saistošajos noteikumos noteiktus gadījumus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

32.3. veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās bez saskaņojuma ar Pakalpojuma sniedzēju;

32.4. veikt ūdensapgādes aizbīdņu patvaļīgu atvēršanu vai aizvēršanu;

32.5. patvaļīgi atjaunot ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ja Pakalpojumu sniedzējs ir pārtraucis ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kartībā;

32.6. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

32.7. pirms komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidot iekšējās ūdensapgādes tīkla pieslēgumus;

32.8. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

33. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs bez pamatota iemesla nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

34. Pakalpojumu lietotājiem jānodrošina vienmērīga notekūdeņu daudzuma un sastāva novadīšana pilsētas kanalizācijas tīklā visas diennakts laikā. Nepieciešamības gadījumā Pakalpojumu lietotājs ierīko ražošanas notekūdeņu krājtvertnes.

35. Pakalpojumu lietotājiem, kuru Īpašumos tiek veikta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana vai pārtikas produktu ražošana, jābūt izbūvētiem tauku uztvērējiem.

36. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

37. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

38. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības ūdensapgādi un stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu. Automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizbīdņiem jāatrodas stāvoklī "Ciet".

39. Noņemt noteikumu 38. punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

40. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

41. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai, pamatojoties uz Pakalpojumu sniedzēja veikto aprēķinu.

42. Jaunu ūdens brīvkrānu izbūve ir aizliegta, izņemot atsevišķus gadījumus, ja tas rakstiski saskaņots ar Pakalpojumu sniedzēju un brīvkrānam ir ierīkots komercuzskaites mēraparāta mezgls. Ir aizliegts pievienot cauruļvadus aiz brīvkrāniem.  

43. Pakalpojumu sniedzējs, iepriekš saskaņojot ar pašvaldību, ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus. Brīvkrānu likvidēšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 1 gadu.

44. Pie Brīvkrāna ir aizliegts mazgāt veļu, transportlīdzekļus, kā arī veikt citas darbības, piesārņojot apkārtējo vidi.

45. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai attiecīgās pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītājam.

46. Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

46.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

46.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

46.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

46.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

46.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

46.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus, gadījumos, kad, saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju, šāda kārtība tiek atļauta.

47. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

47.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

47.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

47.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

47.4. ja Līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

47.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir;

47.6. dzīvojamās mājas īpašnieka (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopības) lēmumu, gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā dzīvokļu īpašnieku kopība) ir nolēmis nodibināt tiešo maksājumu sistēmu par saņemtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.

48. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojuma lietotāja īpašuma iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Līguma noslēgšanai.

49. Pakalpojuma lietotājs pirms Līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

50. Ja Līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

51. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Līguma slēdzējam pirms Līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no brīža, kad starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojuma līguma slēdzēju ir panākta vienošanās par saņemto pakalpojumu samaksas nosacījumiem.

52. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Līguma slēdzējs:

52.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

52.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

52.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

53. Līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

54. Līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

55. Līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

55.1. informācija par līdzējiem;

55.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

55.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

55.4. Līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

55.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

55.6. pakalpojumu uzskaites kārtība;

55.7. līgumsods vai samaksas nokavējuma procenti.

56. Līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Līguma sastāvdaļa.

57. Gadījumos, kad šāda kārtība ir saskaņota ar Pakalpojuma sniedzēju, Pakalpojuma lietotājs kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā, kas nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā, drīkst novadīt lietus notekūdeņus no Pakalpojuma lietotāja teritorijas, kura apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem, pēc Pakalpojuma lietotāja iesniegtajiem datiem par teritorijas platību un segumu, aprēķinot kopējo gada apjomu.

58. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojuma lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 10 dienu laikā. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

59. Līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojuma lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojuma lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojuma lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

60. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojuma lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus. Ja tiek konstatēta neatbilstība, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojuma lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

61. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

62. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojuma lietotājam. Pakalpojuma lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

63. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20%, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojuma lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Līgumā, ja tas nepieciešams.

64. Līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

65. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Līguma noteikumus, Līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

66. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojuma lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojuma lietotājam.

67. Līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

67.1. puses Līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

67.2. Līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojuma lietotāja pieprasījuma;

67.3. Līguma noteikumos paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

67.4. beidzas Līguma termiņš;

67.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Līguma noslēgšanu.

68. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Līgumu:

68.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojuma lietotājs paziņojumu par Līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

68.2. Pakalpojuma lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

68.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

68.4. ja Pakalpojuma lietotājs ir mainījis Līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

68.5. ja Pakalpojuma lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Līguma laušanu.

69. Izbeidzot Līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

70. Ja Līgums tiek izbeigts, Pakalpojuma lietotājs līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Līguma izbeigšanai.

71. Par noteikumu 26., 31., 32., 35., 37., 40. punktā noteikto prasību neievērošanu personas var tikt administratīvi sodītas ar naudas sodu:

71.1. fiziskās personas no 10 EUR līdz 350 EUR;

71.2. juridiskās personas no 60 EUR līdz 1400 EUR.

72. Noteikumu izpildi kontrolēt ir tiesības Pakalpojuma sniedzējam un pašvaldības policijas amatpersonām.

73. Sastādīt administratīvos protokolus savas kompetences robežās ir tiesīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

74. Administratīvos protokolus izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

75. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

76. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

77. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 57 "Par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju būvniecību, ekspluatāciju un aizsardzību Talsu novadā".

78. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 6 (sešu) mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.

79. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Pakalpojuma lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Līguma pārslēgšanas jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie noteikumi.