1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.2.5. specifiskā atbalsta mērķi "Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projektu iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus;

1.8. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

5. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības jomā (turpmāk – prioritārās jomas) – iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.

6. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāji:

7.1. rezultāta rādītājs – atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas, – 506;

7.2. iznākuma rādītājs – reģioniem piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas, – 1812, tai skaitā līdz 2020. gada 31. decembrim – 709 personas;

7.3. līdz 2018. gada 31. decembrim ir sasniedzams finanšu rādītājs – sertificēti attiecināmie izdevumi 643 009 euro apmērā.

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 513; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 219; MK 08.11.2022. noteikumiem Nr. 705; MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 279; MK 21.11.2023. noteikumiem Nr. 672)

8. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 18 969 242 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 870 349 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 16 123 855 euro (no tā virssaistību finansējums – 1 589 796 euro) un valsts budžeta finansējums – 2 845 387 euro (no tā virssaistību finansējums – 280 553 euro).

(MK 21.11.2023. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

9. Attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no šo noteikumu 8. punktā minētā specifiskajam atbalstam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Šo noteikumu 15. punktā minētās izmaksas par šo noteikumu 37. punktā minētās kārtības un šo noteikumu 38. punktā minētā plāna izstrādi cilvēkresursu piesaistei reģioniem ir attiecināmas, ja tās radušās no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

11. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, specifiskā atbalsta ietvaros ir vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē – Veselības ministrija.

12. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām.

13. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

13.1. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

13.1.¹ finansējuma saņēmēja personāla komandējumu un darba braucienu nodrošināšana;

13.2. pasākumi ārstniecības personu piesaistei;

13.3. pasākumi pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;

13.4. informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana;

13.5. ārstniecības personu informēšana un piesaiste kompensāciju saņemšanai.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495)

14. Šo noteikumu 13. punktā minētās atbalstāmās darbības:

14.1. ir vērstas uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības uzlabošanu prioritārajās jomās;

14.2. tiek īstenotas teritorijās ārpus Rīgas, kur ir konstatēts ārstniecības personāla trūkums.

15. Šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – regula Nr. 1303/2013), 68.a panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi 7 procentu apmērā no pārējām šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām īstenošanas izmaksām. Minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā; sk. 48. punktu)

16. Šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:

16.1. vienreizēja kompensācija ārstniecības personām par darbu reģionos;

16.2. ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācija ārstniecības personām;

16.3. atbalsta pasākumu kompensācija ģimenes ārsta prakses pārņemšanai par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu:

16.3.1. ģimenes ārstam, kurš nodod ģimenes ārsta praksi;

16.3.2. ģimenes ārstam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi.

17. Šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto izmaksu pozīciju ietvaros ir atbalstāmi pasākumi ārstniecības personu piesaistei, ja:

17.1. vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

17.1.1. uz kompensāciju var pretendēt šādas ārstniecības personas darbam prioritārajās jomās un ar tām saistītajās specialitātēs (turpmāk – atbalstāmās specialitātes):

17.1.1.1. ārsts un zobārsts, kas sertificēti specialitātē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu sertifikāciju;

17.1.1.2. ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, mākslas terapeits, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa, kas reģistrēti ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveidi;

17.1.2. uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras pretendē uz darbu ārstniecības iestādē, kas atrodas ārpus Rīgas (turpmāk – atbalstāmā iestāde);

17.1.3. uz kompensāciju var pretendēt ārstniecības personas, kuras kompensācijas saņemšanai ir noslēgušas līgumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā:

17.1.3.1. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu stacionārā ārstniecības iestādē, līgums paredz stacionāro ārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.2. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu ģimenes ārsta praksē, līgums paredz primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.3. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu psihiatrijas ambulatoro pakalpojumu sniegšanā, līgums paredz ambulatoro ārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.4. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pirmsslimnīcas posmā, ir noslēgts darba līgums ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

17.1.3.5. ja sertificēts zobārsts, zobu higiēnists, zobārsta asistents un zobārstniecības māsa pretendē uz darbu valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu sniegšanā, līgums paredz zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu;

17.1.3.6. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ir noslēgts darba līgums ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru;

17.1.3.7. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas nodrošina valsts apmaksāto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, ir noslēgts darba līgums ar minēto institūciju;

17.1.3.8. ja ārstniecības persona pretendē uz darbu atbalstāmajā specialitātē Valsts asinsdonoru centrā, ir noslēgts darba līgums ar Valsts asinsdonoru centru;

17.1.4. šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minētie līgumi ir noslēgti vismaz uz pieciem gadiem par normālo (tai skaitā saīsināto) darba laiku neatkarīgi no darba laika organizācijas (piemēram, nakts darbs, maiņu darbs vai summētais darba laiks), izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto kompensāciju, par kuru var slēgt līgumu bez noteikta līguma darbības termiņa;

17.1.4.¹ šo noteikumu 17.1.3.5. apakšpunktā minētais līgums ar ārstniecības iestādi vai Nacionālo veselības dienestu par pakalpojumu sniegšanu Nacionālā veselības dienesta noteiktajās teritorijās, kurās speciālistu skaits nav pietiekams, ir noslēgts vismaz uz pieciem gadiem Nacionālā veselības dienesta noteiktajā apjomā, kas ir pielīdzināms šo noteikumu 17.1.4. apakšpunktā minētajam darba laikam, izņemot šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar šo noteikumu 20.1.2. apakšpunktu un par kuru var slēgt līgumu bez noteikta līguma darbības termiņa;

17.1.5. ārstniecības persona nav sasniegusi pensijas vecumu;

17.2. ir izpildīti šādi papildu nosacījumi:

17.2.1. uz kompensāciju var pretendēt ārsts, kuram ir derīgs ārsta specialitātes sertifikāts un kurš šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis noteiktajā atbalstāmajā specialitātē atbalstāmajā iestādē;

17.2.2. uz kompensāciju var pretendēt ārsta palīgs, medicīnas māsa, māsas palīgs, vecmāte, fizioterapeits un ergoterapeits, ja šo noteikumu spēkā stāšanās dienā tas nav strādājis atbalstāmajā profesijā ārstniecības iestādē Latvijā;

17.2.3. uz kompensāciju var pretendēt zobārsts, kuram ir derīgs sertifikāts un kurš šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis noteiktajā atbalstāmajā specialitātē, sniedzot valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus atbalstāmajā iestādē;

17.2.4. uz kompensāciju var pretendēt zobu higiēnists, zobārstniecības māsa un zobārsta asistents, kurš plāno sniegt zobārstniecības pakalpojumus vienā komandā ar šo noteikumu 17.2.3. apakšpunktā minēto ārstniecības personu un šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav strādājis atbalstāmajā profesijā ārstniecības iestādē Latvijā.

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 513; MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495; MK 08.11.2022. noteikumiem Nr. 705)

18. Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētās izmaksu pozīcijas ietvaros ir atbalstāmi pasākumi ģimenes ārsta prakses nodošanai, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. uz kompensāciju par ģimenes ārsta prakses nodošanu var pretendēt tāda ģimenes ārsta prakse, kura atrodas ārpus Rīgas;

18.2. ģimenes ārsts, kas pārņem praksi, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim nav strādājis par ģimenes ārstu ar pacientu sarakstā reģistrētām personām ģimenes ārsta praksē, kura atrodas ārpus Rīgas;

18.3. kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kas nodod ģimenes ārsta praksi, ir sasniedzis pensijas vecumu;

18.4. kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, nav sasniedzis pensijas vecumu;

18.5. paredzēts, ka ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu uz pieciem gadiem.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495)

18.¹ Par atbalstāmajiem pasākumiem ārstniecības personu piesaistei un šo noteikumu 16. punktā minētajām izmaksu pozīcijām, izpildot šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos nosacījumus, projekta iesniedzējs un ārstniecības persona slēdz līgumu par kompensācijas saņemšanu (turpmāk – kompensācijas līgums).

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 513 redakcijā)

18.² Ārstniecības personas atbilstību šo noteikumu 17. un 18. punktā minētajiem kompensācijas nosacījumiem pārbauda kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā)

18.³ Lai kontrolētu šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.¹ apakšpunktā ietverto prasību izpildi, finansējuma saņēmējs pēc šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.5., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minēto institūciju pieprasījuma, kuras saņēmušas valsts atbalstu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros, sniedz informāciju par ārstniecības personas darba apjomu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā)

18.⁴ Ārstniecības personas, kas strādā ārstniecības iestādē ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijā, šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.¹ apakšpunktā ietverto prasību izpildi ir tiesīgas nodrošināt visās sadarbības teritorijas ārstniecības iestādēs, kuras atrodas ārpus Rīgas.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā)

18.⁵ Ja šo noteikumu 17.1.3.1., 17.1.3.2., 17.1.3.3., 17.1.3.4., 17.1.3.5., 17.1.3.6., 17.1.3.7. un 17.1.3.8. apakšpunktā minētās institūcijas izbeidz šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minēto līgumu darbību vai samazina ārstniecības personas darba apjomu, ārstniecības personai ir tiesības turpināt darbu atbalstāmajā specialitātē citā atbalstāmajā iestādē, ja tiek izpildīti šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.¹ apakšpunktā minētie nosacījumi. Katrā individuālā gadījumā lēmumu par ārstniecības iestādes maiņas pamatotību un atbalstīšanu pieņem konsultatīvā darba grupa.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495)

18.⁶ Šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.¹ apakšpunktā minēto prasību izpilde 17.1.1.1. apakšpunktā minētajām ārstniecības personām var ietvert noteikumos par rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību noteikto prasību izpildi attiecībā uz nodarbinātību rezidentūras laikā un pēc rezidentūras beigšanas neatkarīgi no specialitātes, kurā tā tiek veikta.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

19. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ārstniecības personām par darbu reģionos ietver vienreizēju kompensāciju piecu mēnešu algas apmērā atbilstoši ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai noteiktajai zemākajai algai saskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām (turpmāk – ārstniecības personas zemākās algas apmērs) un vienreizēju papildu kompensāciju ārstniecības personas vienas zemākās algas apmērā par katru kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī esošu ārstniecības personas ģimenes locekli, kas var būt laulātais, bērns vai cita apgādībā esoša persona.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495)

20. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensāciju vienai ārstniecības personai, kuru par šo noteikumu 20.1.1. vai 20.1.2. apakšpunktā minēto periodu izmaksā pēc kompensācijas līguma noslēgšanas, ievērojot šādus nosacījumus:

20.1. kompensācijas saņemšanas periods ir:

20.1.1. līdz 24 mēnešiem, ja kompensāciju saņem papildus šo noteikumu 16.1. vai 16.3.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām;

20.1.2. līdz sešiem mēnešiem, ja kompensāciju saņem atsevišķi no šo noteikumu 16.1. vai 16.3.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām, un termiņš pagarināms līdz 24 mēnešiem, ja nodrošināta atbilstība šo noteikumu 20.1.1. apakšpunktam;

20.2. kompensācijas apmērs ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensēšanai ir 200 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

20.2.1. no pirmā līdz divpadsmitajam mēnesim – 100 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas;

20.2.2. no trīspadsmitā līdz astoņpadsmitajam mēnesim – 70 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas;

20.2.3. no deviņpadsmitā līdz divdesmit ceturtajam mēnesim – 30 procentu no ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86)

21. Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētā izmaksu pozīcija ietver izmaksas par atbalsta pasākumiem ģimenes ārsta prakses nodošanai un ietver šādas pozīcijas:

21.1. kompensācija ģimenes ārstam, kurš nodod ģimenes ārsta praksi. Kompensāciju aprēķina 50 procentu apmērā no vidējās iepriekšējo 12 mēnešu periodā izmaksātās un Nacionālā veselības dienesta ģimenes ārsta praksei samaksātās ikmēneša summas atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, reizinot to ar trīs. Kompensāciju var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu;

21.2. kompensācija ģimenes ārstam, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi. Kompensāciju aprēķina, ņemot vērā ārstniecības personas zemākās algas apmēru, reizinot to ar trīs. Kompensāciju var izmaksāt, slēdzot kompensācijas līgumu, un to var saņemt papildus šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētajām kompensācijām vai atsevišķi.

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 513; MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 279)

21.¹ Ģimenes ārsta prakses pārņemšana uzskatāma par pabeigtu brīdī, kad ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, ir noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

22. Ārstniecības persona katru šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto kompensācijas veidu var saņemt vienu reizi projekta īstenošanas laikā.

(MK 14.08.2018. noteikumu Nr. 513 redakcijā)

23. Šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver:

23.1. (svītrots ar MK 06.07.2021. noteikumiem Nr.  495);

23.2. projekta ietvaros sniegto paliatīvās aprūpes pakalpojumu izmaksas;

23.3. izmaksas, kas projekta ietvaros saistītas ar veselības punkta pilotprojekta vadību un veselības punkta darbības nodrošināšanu.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 219; MK 08.11.2022. noteikumiem Nr. 705)

24. Šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver informācijas un publicitātes nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, kā arī izmaksas, kas radušās saistībā ar informācijas nodrošināšanu specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanai.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

24.¹ Šo noteikumu 13.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības finansējums nepārsniedz 0,5 procentus no šo noteikumu 8. punktā minētā kopējā pieejamā finansējuma, un tās ietvaros ir attiecināmas izmaksas par šo noteikumu 16. punktā minēto mērķa grupu informēšanas pasākumiem, tai skaitā konferencēm, semināriem, izstādēm, drukātiem materiāliem, kā arī par informācijas ievietošanu nacionālajos un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos.

(MK 11.02.2020. noteikumu Nr. 86 redakcijā)

25. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no šo noteikumu 8. punktā minētā kopējā specifiskā atbalsta mērķim pieejamā finansējuma, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

26. Šo noteikumu 13.1.¹ apakšpunktā, 15., 16., 23., 24., 24.¹, 27.¹ un 27.² punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:

26.1. šo noteikumu 15. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās personāla atlīdzības izmaksas;

26.2. šo noteikumu 13.1.¹ apakšpunktā, 16., 23., 24., 24.¹, 27.¹ un 27.² punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

27. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas projekta netiešās attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 26.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla atlīdzības izmaksām.

27.¹ Šo noteikumu 13.1.¹ apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām, vieglā transportlīdzekļa degvielas izdevumiem, reģionālo starppilsētu nozīmes un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu sabiedriskā transporta izdevumiem un kompensācijām par darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām piemēro vienas vienības izmaksu standarta likmes atbilstoši vadošās iestādes metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". Minēto metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

27.² Šo noteikumu 13.1.¹ apakšpunktā minēto darba braucienu un iekšzemes komandējumu izmaksām, izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni) Latvijas teritorijā un dienas naudai par katru iekšzemes komandējuma dienu piemēro vienas vienības izmaksu standarta likmes atbilstoši vadošās iestādes metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". Minēto metodiku nepiemēro piegādēm un pakalpojumiem, kuri iepirkti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

28. Šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3. apakšpunktā minētās kompensācijas netiek apliktas ar nodokli atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktam.

29. Projekta vadības un īstenošanas personālam, kas darba laika slodzes ietvaros vienā institūcijā veic pienākumus, kuri ir saistīti ne tikai ar projektu, bet arī ar konkrētās institūcijas pamatdarbību vai citu finanšu instrumentu administrēšanu, daļa no atlīdzības izmaksām var tikt segta no projekta finansējuma proporcionāli laikam, kurā tiek veikti ar projektu saistītie pienākumi. Šādā gadījumā veic projekta vadības un īstenošanas personāla darba laika uzskaiti dalījumā pa veiktajām funkcijām, ievērojot, ka izmaksas no Eiropas Sociālā fonda ir attiecināmas, ja darbinieks projektā nodarbināts vismaz 30 procentu no normālā darba laika.

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 513)

30. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

31. Šo noteikumu 16. un 23. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām finansējumu piešķir šādā kārtībā:

31.1. šo noteikumu 16.1. un 16.2. apakšpunktā minētā kompensācija piešķirama saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr.  2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr.  2012/21/ES). Par uzņēmumu jeb saimnieciskās darbības veicēju, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uzskatāma ārstniecības iestāde, kurā tiks nodarbināta ārstniecības persona. Kompensācijas saņemšana neierobežo ārstniecības personas tiesības ārpus šo noteikumu 17.1.3. apakšpunktā minētajiem līgumiem iesaistīties maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un citu saimniecisko darbību veikšanā;

31.1.¹ šo noteikumu 17.1.3.4. apakšpunktā minētajām ārstniecības personām piešķirtais atbalsts, veicot valsts deleģētās funkcijas, nav uzskatāms par valsts atbalstu;

31.2. šo noteikumu 16.3.1. apakšpunktā minētais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu un paredz kompensāciju par specifisku apmācību sniegšanu, nodrošinot individuālās pieredzes nodošanu;

31.3. šo noteikumu 16.3.2. apakšpunktā minētā kompensācija piešķirama vienā no šādiem atbalsta veidiem:

31.3.1. saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr.  1407/2013), ja ārstniecības persona – ģimenes ārsts – ir uzskatāma par komercsabiedrību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;

31.3.2. saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr.  2012/21/ES, ja ārstniecības persona – ģimenes ārsts – ir nodarbināta komercsabiedrībā – ārstniecības iestādē, kurai uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Komercdarbības atbalsta kontroles likuma izpratnē;

31.4. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētais finansējums pakalpojuma sniedzējiem – mobilajos kabinetos sniegto ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem – piešķirams atbilstoši atklātai, pārredzamai, nediskriminējošai un konkurenci nodrošinošai konkursa procedūrai.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 06.07.2021. noteikumiem Nr. 495)

32. Šo noteikumu 31.1. un 31.3.2. apakšpunktā minētajiem atbalsta piešķiršanas veidiem uzņēmumiem, kas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, atbilstoši veselības aprūpi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir pilnvarojums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai. Pilnvarojums ietver:

32.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;

32.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

32.3. pilnvarojuma laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;

32.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

32.5. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

32.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

32.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86)

33. Pilnvarojuma uzlicējam un atbalsta saņēmējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt atbalsta sniedzējam, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

33.¹ Finansējuma saņēmējam ir pienākums iesniegt sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 32.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

34. Šo noteikumu 31.3.1. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:

34.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

34.2. finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta saņēmējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr.  1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, vērtē saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

34.3. ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Komisijas lēmumā Nr. 2012/21/ES;

34.4. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības beigām atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktajam;

34.5. finansējuma saņēmējs un atbalsta saņēmējs atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam uzglabā un apkopo informāciju par piešķirto de minimis atbalstu;

34.6. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86; MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 219)

34.¹ Šo noteikumu 31.3.1. apakšpunktā minētais atbalsts piešķirams ar dienu, kad tiek nosūtīts informatīvs paziņojums par de minimis atbalsta piešķiršanu.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

34.² Ja ir pārkāptas Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES prasības, valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

34.³ Ja ir pārkāptas regulas Nr. 1407/2013 prasības, valsts atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

34.⁴ Šo noteikumu 16.3.2. apakšpunktā minētais atbalsta saņēmējs iesniedz finansējuma saņēmējam visu informāciju par projekta ietvaros plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, plānoto un piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 219 redakcijā)

35. Finansējuma saņēmējs izveido konsultatīvu darba grupu. Konsultatīvās darba grupas sastāvā pastāvīgo locekļu statusā pieaicina:

35.1. ar balsstiesībām – Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjus;

35.2. bez balsstiesībām novērotāja statusā – Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas ārstu biedrības, Latvijas slimnīcu biedrības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjus.

(Grozīts ar MK 11.02.2020. noteikumiem Nr. 86)

36. Finansējuma saņēmējs konsultatīvās darba grupas sanāksmes organizē pēc nepieciešamības. Konsultatīvā darba grupa:

36.1. sniedz priekšlikumus un saskaņo plānu cilvēkresursu piesaistei reģioniem (turpmāk – cilvēkresursu piesaistes plāns);

36.2. ik gadu izvērtē cilvēkresursu piesaistes plāna izpildi un saskaņo tā vērtējumu;

36.3. saskaņo kārtību, kādā veicama cilvēkresursu piesaiste reģioniem;

36.4. apstiprina atlasīto atbalstāmo ārstniecības personu sarakstu;

36.5. apstiprina pasākumu sarakstu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

37. Finansējuma saņēmējs divu mēnešu laikā no projektu iesniegumu atlases izsludināšanas dienas izstrādā un iesniedz saskaņošanai konsultatīvajā darba grupā kārtību, kādā veicama cilvēkresursu piesaiste reģioniem, paredzot atbalsta saņemšanas nosacījumus, tai skaitā:

37.1. informācijas izplatīšanas nosacījumus par kompensācijas saņemšanas iespējām;

37.2. vienotu pieteikšanās kārtību;

37.3. vienotus atbalstāmo personu izvērtēšanas kritērijus;

37.4. pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas pasākumu īstenošanas un piemērošanas nosacījumus.

38. Finansējuma saņēmējs divu mēnešu laikā no projektu iesniegumu atlases izsludināšanas dienas sagatavo cilvēkresursu piesaistes plānu, pamatojoties uz Pasaules Bankas izstrādātajās tīklu attīstības vadlīnijās identificētajām cilvēkresursu vajadzībām un rekomendācijām, politikas plānošanas dokumentiem veselības nozares attīstības jomā un konsultatīvās darba grupas priekšlikumiem. Cilvēkresursu piesaistes plānu iesniedz saskaņošanai konsultatīvajā darba grupā.

39. Cilvēkresursu piesaistes plānā iekļauj šādu informāciju:

39.1. plānotās atbalstāmo ārstniecības personu atlases;

39.2. nepieciešamie speciālisti dalījumā pa ārstniecības iestādēm;

39.3. ģimenes ārstu prakses, kas atbilst ģimenes ārsta prakses nodošanas kompensācijas saņemšanas nosacījumiem;

39.4. pasākumi pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

40. Finansējuma saņēmējs līdz kārtējā gada 31. martam sagatavo iepriekšējā gada cilvēkresursu piesaistes plāna izpildes rezultātus un efektivitātes izvērtējumu, tostarp priekšlikumus cilvēkresursu piesaistes plāna aktualizācijai, un iesniedz saskaņošanai konsultatīvajā darba grupā.

41. Finansējuma saņēmējs organizē atbalstāmo ārstniecības personu atlasi un atlasīto atbalstāmo ārstniecības personu sarakstu iesniedz apstiprināšanai konsultatīvajā darba grupā.

42. Finansējuma saņēmējs nodrošina šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētos informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.  1083/2006, XII pielikuma 2.2. apakšpunktā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

43. Finansējuma saņēmējs atgūst šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.3.2. apakšpunktā minēto kompensāciju proporcionāli nenostrādātajam laikam, ja ārstniecības persona neizpilda šo noteikumu 20.1.1. un 20.1.2. apakšpunktā minētos nosacījumus par ikmēneša uzturēšanās izmaksu kompensācijas atbilstību vai nenoslēdz šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minēto līgumu, vai pirms termiņa lauž šo noteikumu 17.1.3. un 18.5. apakšpunktā minētos līgumus, vai darba attiecību pārtraukums vai laiks, kad netiek pildīti kompensācijas līguma nosacījumi, pārsniedz trīs mēnešus piecu gadu periodā un finansējuma saņēmējs nepagarina kompensācijas līguma darbības termiņu. Atgūto finansējumu var atkārtoti izmantot projekta īstenošanai.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

44. Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai informācija par kompensācijas saņemšanu būtu publiski pieejama internetā, un nodrošina iespēju anonīmi izteikt iebildumus un ierosinājumus par atbalsta pasākumiem, kā arī ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu savā tīmekļvietnē.

45. Finansējuma saņēmējs uzkrāj šādus datus:

45.1. datus par projekta ietvaros kompensāciju saņēmušajām personām atbilstoši maksājuma pieprasījuma veidlapām, kas norādītas normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 1. pielikumam par kopējo iznākuma un rezultāta rādītāju apkopošanu;

45.2. datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju – atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits.

(Grozīts ar MK 14.08.2018. noteikumiem Nr. 513)

46. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

46.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekts netiek īstenots atbilstoši noteiktajiem termiņiem vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākumu iznākuma rādītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

46.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās.

47. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

47.¹ Pēc projekta īstenošanas termiņa beigām šo noteikumu 17.1.4. un 17.1.4.¹  apakšpunktā noteikto prasību izpildes uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu 43. punktu nodrošinās Veselības ministrija.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)

48. Šo noteikumu 15. punktā minēto vienoto izmaksu likmi piemēro ar 2021. gada 1. janvāri.

(MK 06.07.2021. noteikumu Nr. 495 redakcijā)

49. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta noslēguma fāzē no 2023. gada 1. jūnija šo noteikumu 35. punktā minētā konsultatīvā darba grupa atbilstoši veselības aprūpes nozares vajadzībām izvērtē un nosaka prioritātes šo noteikumu 16. punktā minētajām kompensācijām.

(MK 06.06.2023. noteikumu Nr. 279 redakcijā)