Ministru kabineta rīkojums Nr. 666
Rīgā 2016. gada 8. novembrī (prot. Nr. 60 57.
§)
1. Atbalstīt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016.-2020. gadam īstenošanas plānu (turpmāk - plāns).
2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna
īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ārlietu
ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes
ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju,
Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi,
kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto
uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas).
3. Atbildīgajām institūcijām:
3.1. plānā noteiktos uzdevumus un pasākumus 2016., 2017.,
2018. un 2019. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros;
3.2. jautājumu par plānā ietverto pasākumu īstenošanai
papildus nepieciešamo finansējumu 2020. gadā un turpmākajos gados
izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja
termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu
kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts
budžeta iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem
atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
1. Izmantotie saīsinājumi
2. Plāna satura kopsavilkums
3. Plāna mērķis un rīcības virzieni
4. Esošās situācijas raksturojums
5. Rīcības plāns
6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
1. Izmantotie saīsinājumi
2. Plāna satura
kopsavilkums
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam
īstenošanas plāns (turpmāk - Plāns) ir vidēja termiņa politikas
plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Kultūras ministrija
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam (turpmāk
- Pamatnostādnes) īstenošanai.
Pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus
apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību,
pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot
mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības
attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju
vidi.
Savukārt Plāna mērķis ir piedāvāt konkrētus rīcības virzienus
un pasākumus pamatnostādņu projektā izvirzītā mērķa sasniegšanai,
noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu,
kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma norādi plānā
paredzēto pasākumu jeb aktivitāšu īstenošanai.
Plāna sākumā atšifrēti izmantotie saīsinājumi, tā turpinājumā
iekļauts Plāna satura kopsavilkums, definēts Plāna mērķis un
rīcības virzieni:
1. Mediju vides daudzveidība;
2. Mediju kvalitāte un atbildīgums;
3. Mediju nozares profesionāļu izglītība;
4. Mediju pratība;
5. Mediju vides drošumspēja.
Tie kopā ar attiecīgiem pasākumiem uzdevumu realizēšanai veido
apjomīgāko Plāna daļu (5.sadaļa "Rīcības plāns"), kas
izklāstīta tabulas formā. Katram no rīcības virzieniem norādīti
veicamie pasākumi, darbības rezultāts un rezultatīvais rādītājs,
atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī izpildes
termiņš.
Plāna izstrādē Kultūras ministrija vadībā līdzdarbojās ar
Kultūras ministrijas 2014.gada 17.septembra rīkojumu
Nr.5.1.-1-225 "Par darba grupas izveidi mediju politikas
pamatnostādņu projekta izstrādei" izveidotā darba grupa
(turpmāk - Darba grupa), kurā piedalījās nozares eksperti no
akadēmiskās vides, Latvijas sabiedrisko un privāto mediju
pārstāvji, pārstāvji no Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas,
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas
asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu
savienības. Darba grupā iesaistījās arī Nacionālā Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī pārstāvji no Valsts
kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas,
Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu
ministrijas.
Plānā ietvertās mediju politikas aktivitātes tiks organizētas,
ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Izstrādājot atbalsta
pasākumus, tiks ievērotas valsts atbalsta kontroles normas.
3. Plāna mērķis un rīcības
virzieni
Atbilstoši Pamatnostādnēs minētajiem pieciem apakšmērķiem
Plānā ir izvirzīti pieci rīcības virzieni:
1. Mediju vides daudzveidība;
2. Mediju kvalitāte un
atbildīgums;
3. Mediju nozares profesionāļu
izglītība;
4. Mediju pratība;
5. Mediju vides drošumspēja.
Katram no tiem pakļauti uzdevumi, kurus papildina viens līdz
četri plānotie pasākumi jeb aktivitātes uzdevuma realizācijai.
Pārskatāmā veidā šīs sadaļas ietvertas Plāna 5.sadaļā tabulas
formā.
4. Esošās situācijas
raksturojums
Tā kā Plāns ir veidots Pamatnostādņu īstenošanai, vairākas tā
sadaļas iztirzātas Pamatnostādnēs:
| 5. Rīcības plāns |
| Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016.-2020.gadam mērķis |
Radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot
un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares
profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un
atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot
indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi. |
| Plāna mērķis |
Piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus
pamatnostādnēs izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikt
atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā
arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma aprēķinu
plānoto pasākumu īstenošanai. |
| Politikas rezultāts/-i un
rezultatīvais rādītājs/-i |
Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju
vides daudzveidība.
Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidoto
televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV
skatīšanās laika daļa (share, %) pieaug vai saglabājas
nemainīga (≥ 48%).
Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidotu interneta
vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas
iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās auditorijas
pieaug (≥6).
Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo un reģionālo TV
programmu skaits saglabājas nemainīgs vai ar nelielu
samazinājumu (≥17).1
Rezultatīvais rādītājs: Reģionālo preses izdevumu
skaits saglabājas nemainīgs vai ar minimālu samazinājumu
(≥44).2
Rezultatīvais rādītājs: Radiostaciju skaits, kas
darbojas Latvijas mediju tirgū saglabājas nemainīgs (4
komerciālās radio stacijas, 69 programmas, no kurām53 ir
vietējās radio programmas un 11 - reģionālās radio
programmas).
Rezultatīvais rādītājs: Reģionālo preses izdevumu
krievu valodā skaits saglabājas nemainīgs vai ar minimālu
samazinājumu (≥13).
Rezultatīvais rādītājs: Avīžu un žurnālu
sadalījums pēc valodām mainās tikai 10% ietvaros ( latviešu
valodā: ≥70% - ≤80%; citās valodās: ≥20% - ≤30%).
Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo dienas
laikrakstu latviešu un krievu valodā skaits saglabājas
nemainīgs (3+3).
Rezultatīvais rādītājs: Mediju daudzveidības
pētījumā noskaidroti mediju iekšējās daudzveidības rādītāji
- informācijas avotu daudzveidība, politiskais plurālisms
medijos, kultūras un sociālo grupu reprezentācija medijos,
satura vienību skaits (un apjoms), ko sabiedriskie mediji
un lielākie privātie mediji =piedāvā personām ar
invaliditāti, par diasporas jautājumiem, kā arī reģionāli
un lokāli orientēta satura proporcija, neatkarīgo
producentu veidota mediju satura proporcija saglabājas
nemainīga vai pieaug.3
Rezultatīvais rādītājs: Sabiedrisko mediju
finansējums (% no IKP) pieaug (līdz 0,18% 2020.gadā).
|
| 1. Rīcības virziens |
1. Mediju vides daudzveidība |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā
institūcija |
Līdzatbildīgās
institūcijas |
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
Finansējums,
euro un tā avoti |
| 1.1. Nodalīt valsts atbalsta veidus
sabiedriskajiem un privātajiem medijiem |
| 1.1.1. |
Izvērtēt dažādus scenārijus sabiedrisko
mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kā arī scenāriju, ja
iziešana no reklāmas tirgus nenotiek. |
Izvērtēti iespējamie scenāriji,
ieguvumi un iespējamie zaudējumi sabiedrisko mediju
turpmākajā darbībā attiecībā uz komerciālās reklāmas tirgu.
Tas ļaus precīzāk izprast nākotnes prognozes un sabiedrisko
mediju darbības komerciālās reklāmas tirgū ietekmi uz mediju
vidi kopumā. |
Informatīvais ziņojums |
KM |
|
2016.gada 2.puse |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 1.1.2. |
Sabiedrisko pasūtījumu regulējošajos
normatīvajos aktos noteikt, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda
sabiedriskie mediji. Savukārt privātos medijus izslēgt no
sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka. |
Ir nodalīti valsts budžeta
atbalsta veidi sabiedriskajiem un privātajiem medijiem,
paredzot, ka sabiedrisko pasūtījumu var realizēt tikai
sabiedriskie mediji. |
Grozījumi sabiedrisko pasūtījumu
regulējošajos normatīvajos aktos, nosakot sabiedriskā
pasūtījuma attiecināšanu tikai uz sabiedriskajiem
medijiem. |
KM |
NEPLP |
2018.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 1.1.3. |
Nodrošināt Mediju atbalsta programmu
ieviešanu (Mediju atbalsta fonda izveidi un darbību)
nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas
veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās
platformas, vienlaikus nodrošinot demarkāciju ar sabiedrisko
pasūtījumu. Par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā,
analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem
medijiem. |
Izveidota atbalsta sistēma
sabiedriski nozīmīga satura radīšanai medijos, neatkarīgi no
to veida un izmantotās platformas, vienlaikus nodrošinot
demarkāciju ar sabiedrisko pasūtījumu. Par prioritātēm
nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas
žanriem, reģionālajiem medijiem. |
Nodrošinātas Mediju atbalsta programmas.
Atbalstīto mediju projektu skaits4 Mediju
atbalsta programmu5 ietvaros:
2016.gadā - 9 projekti
2017.gadā - 32
2018.gadā - 30
2019.gadā - 30
2020.gadā - 30
|
KM |
LŽA, LŽS, LRA, LPIA,
NEPLP |
Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
20166
2017 - 940 0007
2018 - 886 746
2019 - 886 746
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu -
1 136 746
|
| 1.2. Panākt godīgu konkurenci
reģionālo mediju tirgū |
| 1.2.1. |
Noteikt, ka pašvaldību un citu
publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē
esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli
neveic komercdarbību reklāmas tirgū. |
Godīgas konkurences apstākļi reģionālās preses tirgū.
Ar labās prakses vadlīnijām precizēta pašvaldību un citu
publisko personu finansētu vai pilnīgā vai daļējā kontrolē
esošu informatīvo izdevumu un citu komunikācijas kanālu
darbība.
|
Grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka pašvaldību un
citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā
kontrolē esoši informatīvie izdevumi un komunikācijas
kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū.
Kultūras ministrijas Darba grupas priekšlikumu
sagatavošanai normatīvā regulējuma izstrādei par pašvaldību
un citu publisko personu informatīvo izdevumu
nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas
pienākuma īstenošanu Gala ziņojuma atziņas iekļautas labās
prakses vadlīnijās pašvaldību informatīvo izdevumu
veidošanai.
|
KM |
KP,
VARAM, EM, LPIA, LŽA, LRA (Latvijas Reklāmas
asociācija),
LLPA, LPS |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 1.2.2. |
Pilnveidot (t.sk. precizēt)
normatīvo regulējumu pašvaldību un citu publisko personu
pienākumam informēt sabiedrību. |
Nodrošināts pašvaldību un citu
publisko personu sabiedrības informēšanas pienākuma
atbildīgums un caurskatāmība. |
Grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidojot
(t.sk. precizējot) normatīvo regulējumu pašvaldību un citu
publisko personu pienākumam informēt
sabiedrību.8 |
KM |
VARAM, KP, LPIA, LŽA, LLPA, LPS |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 1.3. Atbalstīt drukātās preses
ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē |
| 1.3.1. |
Izstrādāt valsts dotāciju
programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālo
ziņojumu. |
Izvērtētas papildu iespējas
drukāto mediju atbalstam ar nolūku saglabāt Latvijas mediju
daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras
formām. |
Konceptuālais ziņojums par valsts dotāciju
programmu drukāto mediju atbalstam. |
KM |
LPIA |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 1.4. Atbalstīt kvalitatīva satura
veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas
piederīgajiem |
| 1.4.1. |
Atbalstīt sabiedriski nozīmīga
satura veidošanu diasporas medijos latviešu valodā (Mediju
atbalsta programmu ietvaros). |
Atbalstīta sabiedriski nozīmīga
satura veidošana diasporas medijos latviešu valodā, tādējādi
saglabājot diasporas saikni ar Latviju un tās kultūru. |
Laikā no 2017.līdz 2020.gadam atbalstīti 8 projekti
sabiedriski nozīmīga satura veidošanai diasporas medijos
latviešu valodā:
2017.gadā - 2
2018. gadā - 2 projekti,
2019.gadā - 2 projekti, 2020.gadā - 2
projekti9
|
KM |
|
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 20 00010
2018 - 20 000
2019 - 20 000
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu - 20 000
|
| 1.4.2. |
Atbalstīt sabiedriski nozīmīga
satura veidošanu diasporas auditorijai medijos Latvijā
(Mediju atbalsta programmu ietvaros). |
Atbalstīta sabiedriski nozīmīga
satura veidošana medijos Latvijā diasporas auditorijai,
tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru,
mediju telpu. |
Laikā no 2017.līdz 2020.gadam atbalstīti 8 projekti
sabiedriski nozīmīga satura veidošanai diasporas
auditorijai medijos Latvijā:
2017.gadā - 2 projekti
2018. gadā - 2 projekti,
2019.gadā - 2 projekti, 2020.gadā - 2
projekti11
|
KM |
|
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 20 00012
2018 - 20 000
2019 - 20 000
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu - 20 000
|
| 1.5. Atbalstīt satura veidošanu
personām ar invaliditāti medijos neatkarīgi no to veida un
platformas |
| 1.5.1. |
Atbalstīt sabiedriski nozīmīga
satura veidošanu personām ar invaliditāti (Mediju atbalsta
programmu ietvaros). |
Atbalstot sabiedriski nozīmīga
satura veidošanu personām ar invaliditāti, tiks nodrošināta
informācijas pieejamība šai sociāli mazaizsargātajai
sabiedrības grupai un ievērots personu ar invaliditāti
vienlīdzīgu iespēju princips. |
2017.gadā - 2 projekti
2018. gadā - 2 projekti,
2019.gadā - 2 projekti,
2020.gadā - 2 projekti13
|
KM |
|
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 20 00014
2018 - 20 000
2019 - 20 000
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu - 20 000
|
| 1.6. Izzināt mediju daudzveidības
līmeni Latvijā |
| 1.6.1. |
Veikt pētījumu par mediju
iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā. |
Izzināts mediju daudzveidības
līmenis Latvijā (par pamatnostādņu projekta 4.nodaļas
"Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji"
sadaļām), lai varētu plānot turpmākas mediju politikas
aktivitātes un izvērtēt to rezultātus. |
Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. |
KM |
|
2017.gada 1.pusgads
2020.gada 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 20 00015
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 20 000
|
|
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju
vides daudzveidība.
Rezultatīvais rādītājs: Primārie un sekundārie
mediju informācijas avoti ziņās par sociālpolitiski
nozīmīgiem jautājumiem un tēmām saistībā ar 1) Rīgu un tās
apkārti; 2) pārējo Latvijas teritoriju, kā arī informācijas
avotu daudzveidība citos žurnālistikas žanros saglabājas
nemainīga vai palielinās 2020.gadā.16
Rezultatīvais rādītājs: Politiskais plurālisms
medijos saglabājas nemainīgs vai palielinās
2020.gadā.17
Rezultatīvais rādītājs: Kultūras un sociālo grupu
reprezentācija medijos saglabājas nemainīga vai palielinās
2020.gadā.18
|
| 2. Rīcības virziens |
Mediju kvalitāte un atbildīgums |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais
rādītājs |
Atbildīgā
institūcija |
Līdzatbildīgās
institūcijas |
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
Finansējums,
euro un tā avoti |
| 2.1. Veicināt Latvijas mediju
pašorganizēšanos kvalitātes un atbildīguma
paaugstināšanai |
| 2.1.1. |
Izstrādāt konceptuālo ziņojumu
Mediju ombuda izveidei, tā sastāvam, darbības vadlīnijām un
laukam. |
Veikti priekšdarbi Mediju ombuda
izveidei, panākta vienošanās nozarē par tā sastāvu un
darbības vadlīnijām, darbības lauku, tostarp, gadījumā, ja
pēc sabiedrisko mediju iniciatīvas tiks organizēts
sabiedrisko mediju ombuds. |
Konceptuālais ziņojums Mediju ombuda
izveidei, tā sastāvam un darbības vadlīnijām. |
KM |
NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 2.1.2. |
Atbalstīt mediju nozares
pašorganizēšanos Mediju ombuda izveidei (Mediju atbalsta
fonda programmu ietvaros). |
Izveidots mehānisms individuālu sūdzību žurnālistu
profesionālo un ētikas standartu izvērtēšanai.
Stiprināta sabiedrības kritiskā domāšana attiecībā uz
mediju saturu, veicināts mediju atbildīgums.
|
Izveidots mediju ombuds. |
KM |
NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi |
2018.gada 1.pusgads |
Piešķirtā mediju atbalsta programmu finansējuma ietvaros,
euro
2018 - 53 25419
2019 - 53 254
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu - 53 254
|
| 2.1.3. |
Izstrādāt priekšlikumus Latvijas
mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam. |
Izstrādāti priekšlikumi, lai
sekmētu nozares (vismaz tās lielākās daļas) vienošanos par
kopīgiem ētikas standartiem, tādējādi aktualizējot šo tēmu
mediju vidē un paaugstinot profesionālo ētikas
standartu. |
Vienoti principi Latvijas mediju nozares
kopīgam ētikas kodeksam. |
KM |
NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
|
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju
vides daudzveidība.
Rezultatīvais rādītājs: Primārie un sekundārie
mediju informācijas avoti ziņās par sociālpolitiski
nozīmīgiem jautājumiem un tēmām saistībā ar 1) Rīgu un tās
apkārti; 2) pārējo Latvijas teritoriju, kā arī informācijas
avotu daudzveidība citos žurnālistikas žanros saglabājas
nemainīga vai palielinās 2020.gadā.20
Rezultatīvais rādītājs: Politiskais plurālisms
medijos saglabājas nemainīgs vai palielinās
2020.gadā.21
Rezultatīvais rādītājs: Kultūras un sociālo grupu
reprezentācija medijos saglabājas nemainīga vai palielinās
2020.gadā.22
Rezultatīvais rādītājs: Mediju satura
ģeogrāfiskās daudzveidības, tostarp, reģionāli un lokāli
orientēta satura proporcija saglabājas nemainīga vai
palielinās 2020.gadā.23
|
| 3. Rīcības virziens |
3. Mediju nozares profesionāļu
izglītība |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais
rādītājs |
Atbildīgā
institūcija |
Līdzatbildīgās
institūcijas |
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
Finansējums,
euro un tā avoti |
| 3.1. Uzlabot mediju un
žurnālistikas studiju kvalitāti |
| 3.1.1. |
Izvērtēt iespēju valsts augstskolām realizēt sadarbības
modeli, kas ļautu:
1) mediju un žurnālistikas studiju programmu vadītājiem
piedāvāt vienus un tos pašus studiju kursus dažādu
augstskolu studentiem un/vai
2) veidot kopīgas dažādu augstskolu žurnālistikas
studiju programmu studentu grupas specifisku studiju kursu
apgūšanai;
3) veicināt augstskolu sadarbības projektus mediju
nozarē un starptautiskās sadarbības programmās mediju un
žurnālistikas jomās.
|
Izvērtētas iespējas valsts
augstskolām realizēt sadarbības modeli, piedāvājot vienus un
tos pašus studiju kursus dažādu augstskolu studentiem un/vai
nodrošināt kopīgu studiju kursu dažādu augstskolu
žurnālistikas studiju programmu studentiem. Tas ir
risinājums, kā nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas un
mediju studijas sarūkoša studentu skaita apstākļos un
situācijā ar nepietiekamu augstas kvalitātes docētāju skaitu.
Sadarbība arī radītu iespēju topošajiem mediju profesionāļiem
padziļināti apgūt nozares specifiskas tēmas, paplašinot
zināšanas par medijiem un žurnālistiku aspektos, kas pamata
studiju programmā nav iekļauti. |
3 kopprojekti, kuros iesaistījušās augstskolas:
2018: 1
2019+2020: 2.
|
IZM |
KM |
Darba grupas tikšanās - 2017.gada 2.pusgads
Kopprojekti:
2018-2020
|
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 3.1.2. |
Veicināt mediju profesionālo
organizāciju un augstākās izglītības studiju programmu mediju
studijās un žurnālistikā veidotāju komunikāciju. |
Stiprināta saikne starp mediju
profesionālajām organizācijām un augstākās izglītības studiju
programmu veidotājiem, sniedzot priekšlikumus izglītības
satura pilnveidošanai un informējot par mediju nozarē
nepieciešamo profesionāļu skaitu un to struktūru. |
Mediju profesionālo organizāciju pārstāvju sniegti
priekšlikumi izglītības satura pilnveidošanai darba
tikšanās ietvaros, kurā piedalās mediju profesionālo
organizāciju un augstākās izglītības programmu mediju
studijās un žurnālistikā veidotāji (reizi gadā).
Sanāksmes protokols.
|
KM |
IZM |
2016.gada 2.pusgads
2017.gada 2.pusgads
2018.gada 2.pusgads
2019.gada 2.pusgads
2020.gada 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 3.1.3. |
Atbalstīt inovatīvus projektus,
kas veicina izglītības un profesionālās mediju vides
mijiedarbību. Piemēram, diskusija par mediju un žurnālistikas
studentu prakses iespējām un kvalitāti |
Atbalstīti inovatīvi projekti,
kas veicina izglītības un profesionālās mediju vides
mijiedarbību, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu, laikmetīgu un
darbam nozarē atbilstošu izglītību augstākās izglītības
iestādēs mediju un žurnālistikas studiju programmās. |
Atbalstīti 4 inovatīvi projekti, kas veicina izglītības un
profesionālās mediju vides mijiedarbību:
2017: 1
2018: 1
2019: 1
2020: 1
|
KM |
IZM |
2017.gada 2.pusgads
2018.gada 2.pusgads
1919.gada 2.pusgads
2020.gada 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 500024
2018 - 5000
2019 - 5000
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu - 5000
|
| 3.2. Atbalstīt mediju profesionāļu
mūžizglītību |
|
3.2.1.
|
Izglītot žurnālistus Baltijas
Mediju izcilības centra organizētajās tālākizglītības
aktivitātēs. |
Veicināta mediju profesionāļu
mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo
standartu paaugstināšana. |
Vismaz 150 Baltijas Mediju izcilības centra rīkoto
tālākizglītības aktivitāšu dalībnieku (žurnālistu,
redaktoru u.c. mediju profesionāļu).
Vismaz 30 mediju redakcijas /
organizācijas,25 kuru profesionāļi ir
piedalījušies Baltijas Mediju izcilības centra rīkotajās
tālākizglītības aktivitātēs.
|
ĀM |
KM |
Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā ĀM budžeta ietvaros |
| 3.2.2. |
Īstenot starptautiskās
sadarbības programmas žurnālistu tālākizglītībai un
kvalifikācijas uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju
organizācijām. (Detalizētāka projekta izstrāde tiek veidota
atsevišķā politikas plānošanas dokumentā). |
Veicināta mediju profesionāļu
mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo
standartu paaugstināšana. |
Vismaz 75 apmācībās piedalījušos žurnālistu, redaktoru u.c.
mediju profesionāļu.
Vismaz 15 mediju redakcijas /
organizācijas,26 kuru profesionāļi ir
piedalījušies tālākizglītības un kvalifikācijas uzlabošanas
programmās.
|
KM |
ĀM, profesionālās NVO, mediju un akadēmiskās
organizācijas |
Visu programmas darbības periodu |
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
Tiek noteikti atsevišķos politikas plānošanas
dokumentos
|
|
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Politikas rezultāts: Mediju pratības līmeņa
pieaugums sabiedrībā.
Rezultatīvais rādītājs: Pētījuma rezultāti:
2020.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, mediju pratības līmenis
bērnu un jauniešu auditorijās ir pieaudzis par 15%,
pieaugušo auditorijā - par 7%.
|
| 4. Rīcības virziens |
4. Mediju pratība |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais
rādītājs |
Atbildīgā
institūcija |
Līdzatbildīgās
institūcijas |
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
Finansējums,
euro un tā avoti |
| 4.1. Izzināt mediju pratības līmeni
sabiedrībā |
| 4.1.1. |
Veikt pētījumus par mediju
pratību sabiedrībā. |
Izzināts mediju pratības līmenis
Latvijas sabiedrībā, tādējādi ļaujot precīzāk plānot
pasākumus tā uzlabošanai un pēc plānošanas perioda beigām
novērtēt rezultātus. |
Veikts pētījums par mediju pratību
sabiedrībā 2017.gadā un identisks - 2020.gadā |
KM |
|
2017.gada 1.pusgads
2020.gada 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 20 00027
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 20 000
|
| 4.1.2. |
Izveidot UNESCO Mediju un
informācijas pratības katedru. |
Vairotas veiktajos pētījumos
iegūtās zināšanas par mediju pratības līmeni Latvijas bērnu
un jauniešu vidū, veicināta studentu interese par mediju
pratību, aktualizēta tēma sabiedrībā. |
Izveidota UNESCO Mediju un informācijas
pratības katedra. |
IZM
(LU SZF - projekta realizētājs)
|
UNESCO LNK |
2016.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 4.2. Uzlabot sabiedrības zināšanas
mediju pratībā |
|
| 4.2.1. |
Izglītot mediju pratībā mediju
lietotājus no dažādām sabiedrības grupām. |
Vairotas sabiedrības zināšanas
mediju pratībā - mediju lietotāji iepazīstināti ne tikai ar
informācijas meklēšanas iespējām, bet arī ar tās satura un
kvalitātes izvērtēšanu. |
Vismaz 4800 mediju pratībā izglītoto Latvijas Nacionālās
bibliotēkas lietotāju skaits LNB Uzziņu un informācijas
centrā:
2017: ≥ 1100
2018: ≥1200
2019: ≥1200
2020: ≥1300
|
KM |
LNB, LŽA |
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 -112028
|
| 4.2.2. |
Izglītot mediju pratībā mentorus
mediju pratības apguvei ārpus skolām. |
Mediju pratības tēmā izglītoti
bibliotekāri, kuri saskaņā ar pētījuma
rezultātiem,29 ir vieni no mentoriem, kas bērniem
un jauniešiem sniedz informāciju par internetu un
medijiem. |
Vismaz 180 mediju pratībā izglītoto publisko bibliotēku
bibliotekāru skaits.
2017: ≥45
2018: ≥45
2019: ≥45
2020: ≥45
|
KM |
LNB, LU SZF |
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 415530
2018 - 2520
2019 - 2520
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 2520
|
| 4.2.3. |
Rīkot apmācības pašvaldību
jaunatnes lietu speciālistiem. |
Mediju pratībā izglītoti
pašvaldību darbinieki, kas strādā ar jauniešiem un šā darba
ietvaros var nodot iegūtās zināšanas jauniešiem un attīstīt
tēmu turpmākās aktivitātēs, piemēram, organizēt
diskusijas. |
2 semināri par mediju pratību pašvaldību jaunatnes lietu
speciālistiem.
Kopumā vismaz 140 dalībnieku, kas apmeklējuši seminārus
par mediju pratību pašvaldību jaunatnes lietu
speciālistiem:
2017: ≥70
2019: ≥70
|
KM |
IZM, LU SZF |
2017.gada 2.pusgads
2019.gada 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 50031
2019 - 500
|
| 4.2.4. |
Informēt jaunatnes jomā
strādājošos par mediju pratību. |
Mediju pratībā informēti
jaunatnes jomā strādājošie, kuri sava darba ietvaros var
nodot iegūtās zināšanas jauniešiem un attīstīt tēmu turpmākās
aktivitātēs. |
Vismaz 50 reģionālās konferences dalībnieku - jaunatnes
jomā strādājošo, kuri pasākuma ietvaros informēti par
mediju pratību.
2016: ≥50
|
IZM |
KM |
2016.gada 2.pusgads |
Latvijas-Šveices sadarbības programma
"Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai
mazattīstītos reģionos" |
| 4.3. Iekļaut mediju pratību
attīstošu saturu medijos |
| 4.3.1. |
Atbalstīt mediju kritikas žanra
attīstību medijos (mediju atbalsta programmu ietvaros). |
Atbalstot mediju kritikas žanra
attīstību medijos, vairotas sabiedrības zināšanas kritiski
uztvert un izvērtēt mediju saturu un tā kvalitāti. |
5% no mediju atbalsta programmu finansējuma
2017.-2020.gadā kopumā atbalstīti 12 mediju kritikas
projekti medijos (katru gadu - 3), ik gadu tiem paredzot
sadalīt projektu konkursa kārtībā 50 000 euro.
|
KM |
|
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Mediju atbalsta programmu budžeta
ietvaros |
| 4.3.2. |
Veicināt sabiedrības kritisko domāšanu mediju satura
uztverē un tās izvērtēšanu (kritiskais diskurss).
(Detalizētāks izklāsts - atsevišķā politikas plānošanas
dokumentā).
|
Vairotas sabiedrības zināšanas
mediju pratībā - kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu,
informācijas avotus, informācijas sniedzēja mērķus un
nolūkus. |
Darbības rezultāti tiek noteikti uz
atsevišķa politikas plānošanas dokumenta pamata. |
KM |
|
2018.gada 1.pusgads |
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
Tiek noteikti atsevišķos politikas plānošanas
dokumentos
|
| 4.4. Iekļaut mediju pratību
izglītības saturā |
| 4.4.1. |
Attīstīt pirmsskolas vecuma
bērnu un pirmo klašu skolēnu mediju pratību. |
Pirmsskolas vecuma bērniem un
sākumskolas 1.-2.klašu skolēniem sniegtas mediju pratības
pamatzināšanas viņu vecumam piemērotā veidā. |
Audiovizuāls mācību līdzeklis. |
KM |
IZM, VISC |
2018.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2018 - 11 00032
|
| 4.4.2. |
Rīkot mediju pratību
popularizējošus un mediju pratībā izglītojošus pasākumus
skolēniem un jauniešiem, izmantojot debašu metodi. |
Vairotas skolēnu un jauniešu
zināšanas mediju pratībā, aktualizēta mediju pratības tēma
sabiedrībā. |
8 mediju pratības tēmai veltītas skolēnu un jauniešu
debates
(2 debates ik gadu).
|
KM |
NVO, pakalpojums |
2017.gada 1. un 2.pusgads
2018.gada 1. un 2.pusgads
2019.gada 1. un 2.pusgads
2020.gada 1. un 2.pusgads
|
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 410033
2018 - 4100
2019 - 4100
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 4100
|
| 4.4.3. |
Nodrošināt informāciju jauniešu
auditorijai par programmas "Erasmus+: Jaunatne
darbībā" piedāvātajām iespējām starptautisku neformālās
izglītības projektu veidošanā, kuru fokusā ir mediju
pratība. |
Informatīvajos semināros
nodrošināta informācija jauniešu auditorijai par mediju
pratību un starptautiskas pieredzes apmaiņas iespēju mediju
pratībai veltītos projektos. |
5 "Erasmus+: Jaunatne darbībā" informatīvie
pasākumi, kuros sniegta informācija par mediju pratību
(katru gadu 1 pasākums).
Kopumā vismaz 150 pasākumu dalībnieku (2016-2020)
2016: ≥ 30
2017: ≥30
2018: ≥30
2019: ≥30
2020: ≥30.
|
IZM Jaunatnes starptautisko programmu
aģentūra |
KM |
Sākot ar 2016.gada 2.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 4.5. Izglītot pedagogus mediju
pratības pasniegšanai izglītības iestādēs |
| 4.5.1. |
Organizēt seminārus34
pedagogiem par mediju pratību. |
Mediju pratībā izglītoti
pedagogi. |
Vismaz 140 mediju pratībā semināros izglītoto pedagogu
skaits:
2017: ≥35
2018: ≥35
2019: ≥35
2020: ≥35
|
KM |
LNB, LU SZF |
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 437335
2018 - 2598
2019 - 2598
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 2598
|
| 4.5.2. |
Nodrošināt starpdisciplināras
(komunikācijas zinātnes un pedagoģijas) pieredzes apmaiņu un
pārņemšanu Mediju atbalsta fonda Mediju pratības programmas
ietvaros. |
Pilnveidotas komunikācijas
zinātnes pārstāvju, pedagogu un topošo pedagogu zināšanas,
prasmes un kompetences mediju pratības pasniegšanai
izglītības iestādēs, notikusi pieredzes apmaiņa, aktualizēta
mediju pratība kā pētniecības priekšmets. |
Mediju pratībai veltīta starpdisciplināra (pedagoģijas un
komunikācijas zinātnes) konference.
Vismaz 70 konferencei reģistrēto dalībnieku.
|
KM |
IZM, LŽA |
2020.gada 1.pusgads |
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 - 750036
|
| 4.6. Sagatavot topošos pedagogus
mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs |
| 4.6.1. |
Informēt par iespēju ārzemēs
iegūt pedagoģiskā darba izglītību un pieredzi mediju pratības
pasniegšanai ES Erasmus+ programmas mācību mobilitātes
ietvaros. |
Topošo pedagogu un viņu
mācībspēku iegūta starptautiska pieredze mediju pratības
pasniegšanā. |
Vismaz 5 pedagoģijas studenti, kas ES Erasmus+ programmas
mācību mobilitātes ietvaros apguvuši mediju pratības
pasniegšanas pieredzi ārzemēs (2016-2020).
Vismaz 5 pedagoģijas akadēmiskā personāla pārstāvju, kas
ES Erasmus+ programmas mācību mobilitātes ietvaros apguvuši
mediju pratības pasniegšanas pieredzi ārzemēs
(2016-2020).
|
Augstskolas, kurās ir pedagoģijas studiju
programmas |
IZM Valsts izglītības attīstības
aģentūra |
Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 4.7. Izveidot materiālus pedagogiem
par mediju pratības jautājumiem |
| 4.7.1. |
Iztulkot starptautiskās prakses
paraugus par mediju pratības jautājumiem. |
Veicināta pedagogu izpratne par
iespējām un veidu, kā integrēt mediju pratības jautājumus
mācību saturā. |
Iztulkoti materiāli kopskaitā ~ 350 lpp. apjomā -
starptautiskās prakses paraugi par mediju pratības
jautājumiem.
Iztulkoto materiālu lejupielādes statistika VISC
mājaslapā: ≥ 15% no valstī strādājošo pedagogu skaita
attiecīgajā gadā.
|
KM |
IZM, VISC, pakalpojums |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017 - 6 00037
|
|
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i |
Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju
vides daudzveidība.
Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidoto
televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV
skatīšanās laika daļa (share, %) pieaug vai saglabājas
nemainīga (≥ 48%).
Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo un reģionālo TV
programmu skaits saglabājas nemainīgs vai ar nelielu
samazinājumu (≥17).
Rezultatīvais rādītājs: Radiostaciju skaits, kas
darbojas Latvijas mediju tirgū saglabājas nemainīgs (4
komerciālās radio stacijas, 69 programmas, no kurām 53 ir
vietējās radio programmas un 11 - reģionālās radio
programmas).
Rezultatīvais rādītājs: Mediju proporcija, kuriem
nacionālā un vienlaikus reģionālā/lokālā līmenī ir viens un
tas pats īpašnieks nemainās vai samazinās.38
Rezultatīvais rādītājs: Mediju īpašnieku
proporcija, kuriem pieder dažāda veida mediji
(cross-medija ownership) nemainās vai
samazinās.39
Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidotu interneta
vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas
iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās auditorijas
(≥6).
Rezultatīvais rādītājs: Sociālās apdrošināšanas
obligāto iemaksu kopsummas pieaugums profesijās -
komentētājs, korespondents, redaktors, galvenais redaktors,
reportieris, žurnālists, televīzijas/radio raidījuma
vadītājs, videooperators (Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā
informācija).
|
| 5. Rīcības virziens |
5. Mediju vides drošumspēja |
| Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais
rādītājs |
Atbildīgā
institūcija |
Līdzatbildīgās
institūcijas |
Izpildes
termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam) |
Finansējums,
euro un tā avoti |
| 5.1. Uzlabot Latvijas elektronisko
mediju darbības vidi |
| 5.1.1. |
Izstrādāt priekšlikumu
likumprojektam - starptautiskā pieredzē balstītu risinājumu
elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) pārvaldības
reformai. |
Novērsts interešu konflikts
elektronisko mediju pārvaldībā, skaidri nodalītas līdzšinējās
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
funkcijas: sabiedrisko mediju pārvaldība un visu elektronisko
mediju regulatora funkcija. |
Priekšlikums likumprojektam - starptautiskā
pieredzē balstīts risinājums elektronisko mediju (sabiedrisko
un komerciālo) pārvaldības reformai. |
NEPLP |
KM |
2016.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.1.2. |
Stiprināt sabiedriskos
medijus. |
Stabili un prognozējami apstākļi
sabiedrisko mediju attīstībai, lielāks oriģinālraidījumu
skaits, kas adresēts dažādām sabiedrības grupām, nodrošināta
sabiedrisko mediju iekšējā daudzveidība. |
Sabiedriskā pasūtījuma apjoma palielinājums
attiecībā pret bāzes finansējumu par 20% (2020.gadā bāzes
finansējums = 29 00000040) |
NEPLP |
KM |
Sākot no 2020.gada 1.pusgada |
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020 un turpmāk katru gadu -
5 800000
|
| 5.2. Padarīt efektīvu Latvijas
mediju vides uzraudzības sistēmu |
| 5.2.1. |
Palielināt NEPLP uzraudzības
funkcijas īstenošanas spēju (monitoringa kapacitāti). |
Paaugstināta NEPLP veiktspēja,
uzraugot lielāku procentuālo elektronisko mediju satura daļu,
tādējādi arī ierobežojot prettiesiska satura izplatīšanu
Latvijas mediju telpā. |
NEPLP monitorēto stundu skaits Latvijā reģistrētajiem
elektroniskajiem medijiem: 40 000 (8000 monitorēto stundu
ik gadu)
NEPLP monitorēto stundu skaits citās valstīs veidotajām
TV programmām: 10 000 (2000 monitorēto stundu ik gadu)
Gada ietvaros NEPLP veikusi darbības pārbaudi 60% no
kabeļoperatoriem, kas NEPLP saņēmuši retranslācijas
atļaujas.
|
NEPLP |
KM |
Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu |
Piešķirtā budžeta ietvaros
2016-2018
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2019 -25 00041
2020 un turpmāk katru gadu - 25 000
|
| 5.2.2. |
Samazināt elektroniskā mediju
satura nelegālo izplatīšanu. |
Ierobežoti nelegālie pakalpojumi audiovizuālo mediju satura
izplatīšanā pierobežas reģionos un pārējā Latvijas
teritorijā (tie kopumā sastāda aptuveni 15-20% no visa šī
tirgus apjoma).
Stiprināta Valsts policijas kapacitāte cīņā pret
autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, tai skaitā
nelegālo televīzijas pakalpojumu izplatības ierobežošanai
pierobežas reģionos un Latvijā kopumā atbilstoši
piešķirtajam finansējumam.
|
Veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, elektronisko
sakaru komersantu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu
darbību.
Izveidotas jaunas štata vietas Galvenās
kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldē un Valsts policijas reģionu pārvaldēs
atbilstoši piešķirtajam finansējumam.
|
SM |
IeM, KM, NEPLP,
nozares uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas
|
Sākot no 2017.gada 1.pusgada |
Piešķirtā budžeta ietvaros 2016.gadā
Piešķirtā budžeta ietvaros, euro
2017- 190550
2018 - 172 656
2019 - 172 656
Nepieciešami papildu līdzekļi, euro
2020.gadā un turpmāk ik katru gadu - 172
65642
|
| 5.3. Panākt mediju reģistrācijas
tiesiskā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai un
labas mediju pārvaldības praksei |
| 5.3.1. |
Izvērtēt esošos mediju
reģistrācijas procesus, vai tie atbilst faktiskajai
situācijai, labas mediju pārvaldības praksei un veicina
sabiedrības uzticēšanos, un izstrādāt priekšlikumus par
uzlabojumiem šajā jomā. |
Izvērtēti esošie mediju
reģistrācijas procesi, izstrādāti priekšlikumi izmaiņām
normatīvajā regulējumā nolūkā sekmēt mediju īpašnieku
caurskatāmību. |
Izstrādāts informatīvais ziņojums. |
KM |
TM, UR |
2016.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.3.2. |
Reformēt Masu informācijas
līdzekļu reģistru, paplašinot Uzņēmumu reģistra tīmekļa
vietnē vai publiskās pārvaldes atvērto datu portālā bez
maksas pieejamās aktuālās informācijas apjomu. |
Sabiedrībai atklāta un viegli
pieejama aktuālā informācija (izņemot personas datus saturoša
informācija) par masu informācijas līdzekļiem. |
Paplašināts Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē vai publiskās
pārvaldes atvērto datu portālā bez maksas pieejamās
informācijas apjoms no Masu informācijas līdzekļu reģistra.
Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistru"
|
TM |
UR, KM |
2017.gada 1.pusgads |
Risinājuma izveidei plānots piesaistīt
Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ja plānotais
projekts atbildīs darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa
"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un
efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību" 2.2.1.2.pasākuma "Kultūras mantojuma
digitalizācija" ieviešanas nosacījumiem un projektu
iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. ERAF finansējuma
nepiešķiršanas gadījumā attiecīgā reforma veicama cita
finansējuma ietvaros.". |
| 5.4. Izstrādāt normatīvos aktus,
lai tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai situācijai un
mediju vajadzībām |
| 5.4.1. |
Izstrādāt jaunu mediju vides
tiesisko regulējumu - likumus, kas aizstātu likumu "Par
presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. |
Uzlabota medijus regulējošās
normatīvās bāzes drošumspēja un atbilstība aktuālajiem
apstākļiem. |
Mediju likums.
Elektronisko mediju likums.
Sabiedrisko mediju likums.
|
KM |
|
2018.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.4.2. |
Izvērtēt žurnālistu avotu
aizsardzības instrumentus, to starptautisko praksi. |
Izvērtēti žurnālistu avotu
aizsardzības instrumenti un to starptautiskā prakse, tādējādi
izanalizējot iespējas, kā uzlabot žurnālistu avotu
aizsardzību. |
Informatīvais ziņojums par žurnālistu avotu
aizsardzību. |
KM |
|
2017.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.4.3. |
Izvērtēt žurnālistu tiesiskās
aizsardzības instrumentus (un starptautisko praksi) pret
žurnālistiskās darbības nepamatotu ierobežošanu. |
Izvērtēta žurnālistu tiesiskā
aizsardzība nolūkā to uzlabot, lai veicinātu preses
brīvību. |
Informatīvais ziņojums par žurnālistu
tiesisko aizsardzību. |
KM |
|
2017.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.5. Palielināt mediju profesionāļu
sociālo nodrošinātību |
| 5.5.1. |
Izveidot tādu valsts sociālās apdrošināšanas regulējumu,
kas būtu vērsts uz mediju profesionāļu sociālās
nodrošinātības paaugstināšanu.
|
Uzlabota mediju profesionāļu
sociālā nodrošinātība, tādējādi motivējot viņus turpināt
strādāt nozarē un nodrošinot vienlīdzīgākus sociālās
nodrošinātības apstākļus visiem mediju profesionāļiem. |
Konceptuāli priekšlikumi, kā paaugstināt
mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību. |
LM |
KM |
2018.gada 1.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
| 5.5.2. |
Izveidot tādu publisko līdzekļu
piešķīrumu sistēmu medijiem, kas būtu vērsts uz mediju
profesionāļu sociālās nodrošinātības paaugstināšanu. |
Uzlabota mediju profesionāļu
sociālā nodrošinātība publiski finansētos mediju
projektos. |
Tiesību normu grozījumi. |
KM |
LM |
2017.gada 2.pusgads |
Piešķirtā budžeta ietvaros |
6. Ietekmes
novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Kopsavilkums par plānā Latvijas
mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanai
iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta
finansējumu, euro
1 Ņemot vērā vispārējās mediju, tostarp, drukātās
preses, attīstības tendences, kas plašāk skaidrotas
pamatnostādņu pielikumā, mērķis ir saglabāt līdzšinējo skaitu,
lai arī ir iespējams neliels samazinājums.
2 Sk. iepriekšējo komentāru.
3 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
4 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 20
000-30 000 euro.
5 Mediju atbalsta programmas - kategorijas
jaunizveidotā projektu finansējuma sadales sistēmā
nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura veidošanai medijos.
Viens no variantiem ir programmas iedalīt pēc žurnālistikas
žanriem - mediju kritikas, analītiskās žurnālistikas u.c.
programmas.
6 Ir paredzēts atsevišķā politikas plānošanas
dokumentā.
7 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu
kārtībā.
8 Plānotie grozījumi neparedz atcelt likuma
"Par pašvaldībām" pantu par pašvaldību pienākumu
informēt sabiedrību, bet to pilnveidot un precizēt.
9 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10 000
euro.
10 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu
kārtībā.
11 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10
000 euro.
12 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu
kārtībā.
13 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10
000 euro.
14 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu
kārtībā.
15 Finansējums paredzēts pakalpojumam - pētījuma
par mediju daudzveidību Latvijā veikšanai: 1) Pievienotās
vērtības nodoklis: 4200 euro; 2) Pētījuma veikšana:
2.1.Statistikas datu un informācijas analīze: 1100 euro,
2.2.Reprezentatīvās aptaujas anketas izveide un sagatavošana:
900 euro , 2.3.Latvijas sabiedrības aptaujas veikšana:
9300 euro, 2.4. Aptaujas rezultātu analīze un
interpretācija: 4000 euro. 2.5.Analītiska ziņojuma
sagatavošana: 500 euro.
16 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
17 Sk. iepriekšējo komentāru.
18 Sk. 18.atsauci.
19 Izdevumus gada griezumā veido: 1) 33 262
euro ombuda atlīdzībai, kas iekļauj ombuda mēnešalgu,
darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
pabalstus un kompensācijas un citus maksājumus; 2) 19 200
euro atlīdzību par dalību ombuda sēdēs astoņiem ombuda
locekļiem, kas pārstāv mediju nozari, divas reizes mēnesī; 3)
792 euro administrācijas izdevumus Mediju ombuda
programmas Mediju atbalsta fonda ietvaros administrēšanai.
20 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
21 Sk. iepriekšējo komentāru.
22 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
23 Sk. iepriekšējo komentāru.
24 Summa ietver: Ēdināšanas pakalpojumus - 2x
kafijas pauze 60 personām - 1000 euro; Telpu īri
pasākumam (5 stundām) - 950 euro; Kancelejas izdevumus
un semināra materiālus - 600 euro; Diskusijas vadītāja
un lektoru atalgojumu - 2000 euro; Papildus
nepieciešamos izdevumus pasākuma rīkošanai - 450
euro.
25 Šāds organizāciju skaits, kuru žurnālisti tiks
apmācīti, tiek plānots, ņemot vērā, ka plāna projekta
aktivitāte 3.2.2. paredz īstenot starptautiskās sadarbības
programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas
uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju organizācijām. Tādējādi
piecu gadu laikā aktivitātes sekmīgas īstenošanas rezultātā gan
Latvijas, gan citu valstu apmācīto žurnālistu organizāciju
skaits ir plānojams vairākos simtos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta
apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā no periodiskajiem
izdevumiem bija žurnālu, biļetenu, rakstu 318 nosaukumi un 254
avīžu nosaukumi. Sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības
statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga.
http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 4.lpp.
Jo no vairākām organizācijām žurnālisti tiks izglītoti, jo
lielāka iespēja veidot atbildīgu, kvalitatīvu, uzticamu mediju
vidi ne tikai Latvijā, bet Baltijas reģionā kopumā.
26 Šāds organizāciju skaits, kuru žurnālisti tiks
apmācīti, tiek plānots, ņemot vērā, ka plāna projekta
aktivitāte 3.2.2. paredz īstenot starptautiskās sadarbības
programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas
uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju organizācijām. Tādējādi
piecu gadu laikā aktivitātes sekmīgas īstenošanas rezultātā gan
Latvijas, gan citu valstu apmācīto žurnālistu organizāciju
skaits ir plānojams vairākos simtos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta
apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā no periodiskajiem
izdevumiem bija žurnālu, biļetenu, rakstu 318 nosaukumi un 254
avīžu nosaukumi. Sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības
statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga.
http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 4.lpp.
Jo no vairākām organizācijām žurnālisti tiks izglītoti, jo
lielāka iespēja veidot atbildīgu, kvalitatīvu, uzticamu mediju
vidi ne tikai Latvijā, bet Baltijas reģionā kopumā.
27 Finansējums paredzēts pakalpojumam - pētījuma
par mediju pratību sabiedrībā veikšanai: 1) Pievienotās
vērtības nodoklis: 4200 euro; 2) Statistikas datu un
informācijas analīze: 1100 euro; 3) Reprezentatīvas
aptaujas anketas, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības mediju
pratības līmeni, izveide un sagatavošana: 900 euro; 4)
Pētījuma veikšana par mediju pratības līmeni Latvijas
sabiedrībā: 9300 euro; 5) Aptaujas rezultātu analīze un
interpretācija: 4000 euro; 6) Analītiskā ziņojuma
sagatavošana: 500 euro.
28 Informācijpratības programmas papildināšana ar
medijpratības sadaļu, mācību metodiskā materiāla izstrāde.
29 Salīdzinājumā ar bērniem citviet Eiropā
Latvijā ir ļoti augsts interneta lietošanas īpatsvars
bibliotēkās vai citviet publiskās vietās (46% Latvijā un 12%
bērnu visā pārējā Eiropā). Vairāk sk.: Brikse, Inta and
Spurava, Guna. (2014). Kids online - safety and risks: Full
findings from children survey of 9- to 16-year-olds in
Latvia. Faculty of Social Sciences, University of Latvia,
Riga, Latvia. P. 13. Available at:
http://eprints.lse.ac.uk/60574/
30 Apmācību kursa sagatavošana (1.gads),
adaptēšana, organizēšana un vadīšana (visi gadi).
31 Apmācību semināra sagatavošana, organizēšana
un vadīšana.
32 Finansējums nepieciešams pakalpojumam -
audiovizuāla mācību līdzekļa izstrādei (ietverti satura, video
un audio risinājumi).
33 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu
kārtībā.
34 Pedagogu apmācība mediju pratības pasniegšanai
izglītības iestādēs varētu notikt vispārējās izglītības un
profesionālās izglītības pedagogu profesionālās kompetences
pilnveides ietvaros A programmā kādā no moduļiem: pedagoga
pieredzes modulis, izglītības satura un didaktikas modulis,
pedagoga pieredzes modulis. Atbilstošākā moduļa izvēle tiks
izdarīta saskaņā ar izglītības nozares ekspertu ieteikumiem
pamatnostādņu īstenošanas gaitā. Atbilstoši Ministru kabineta
2014.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.662 "Noteikumi par
pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju
un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību"
A programma ietver vienu vai vairākus moduļus (relatīvi
patstāvīga problēmorientēta, starpdisciplināra pedagogu
profesionālās pilnveides daļa vismaz sešu stundu apjomā, kas
nosaka attiecīgo kompetenču stratēģiskos mērķus un sagaidāmos
rezultātus zinātniski pamatota pedagoģiskā procesa vadīšanai).
Tā paredzēta noteiktai mērķauditorijai profesionālo kompetenču
pilnveidei. Sk.: Ministru kabinets. (28.10.2014). Noteikumi par
pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju
un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.
Likumi.lv. Sk.: 15.02.2016.
http://likumi.lv/ta/id/269965-noteikumi-par-pedagogiem-nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju-un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides
35 Apmācību kursa sagatavošana (1.gads),
adaptēšana, organizēšana un vadīšana (visi gadi).
36 Summa ietver: Ēdināšanas pakalpojumus - 2
kafijas pauzes un pusdienas 70 personām - 1800 euro;
Telpu īri (ar iespēju nodrošināt ierakstu un tiešraidi) (7
stundām) - 1500 euro; Kancelejas izdevumus un izdales
materiālus - 850 euro; Diskusiju vadītāju un lektoru
atalgojumu - 3000 euro; Papildus nepieciešamos
izdevumus pasākuma rīkošanai - 350 euro.
37 Tulkošana un maketēšana.
38 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
39 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo
daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm
2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti,
attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi
tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.
40 Bāzes finansējuma aprēķins: 21 0000000
euro + 4 000000 euro (2018.gadā, pakāpeniski
izejot no komerciālās reklāmas tirgus, kompensācija
sabiedriskajiem medijiem) + 8 000000 euro (pilnā
kompensācija, sabiedriskajiem medijiem pilnībā izejot no
komerciālās reklāmas tirgus 2019.gadā) = 29 000000
euro.
41 25 000 euro - uzraudzības tehniskajam
risinājumam uz mākoņtehnoloģiju bāzes.
42 Detalizēts izdevumu atšifrējums pa pozīcijām
pieejams Iekšlietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvas
"Televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības
uzlabošana" dokumentā (Jaunās politikas iniciatīvas kods:
14_27_P).
