Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 666

Rīgā 2016. gada 8. novembrī (prot. Nr. 60 57. §)

Par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu

1. Atbalstīt Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu (turpmāk - atbildīgās institūcijas).

3. Atbildīgajām institūcijām:

3.1. plānā noteiktos uzdevumus un pasākumus 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros;

3.2. jautājumu par plānā ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2020. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts budžeta iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde

 

(Ministru kabineta
2016. gada 8. novembra
rīkojums Nr. 666)

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāns

SATURS

1. Izmantotie saīsinājumi

2. Plāna satura kopsavilkums

3. Plāna mērķis un rīcības virzieni

4. Esošās situācijas raksturojums

5. Rīcības plāns

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

1. Izmantotie saīsinājumi

ĀM - Ārlietu ministrija

ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds

IeM - Iekšlietu ministrija

IKP - iekšzemes kopprodukts

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KM - Kultūras ministrija

KP - Konkurences padome

LLPA - Latvijas Lielo pilsētu asociācija

LM - Labklājības ministrija

LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka

LPIA - Latvijas Preses izdevēju asociācija

LPS - Latvijas Pašvaldību savienība

LR - Latvijas Radio

LRA - Latvijas Raidorganizāciju asociācija

LTV - Latvijas Televīzija

LU - Latvijas Universitāte

LU SZF - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

LŽA - Latvijas Žurnālistu asociācija

LŽS - Latvijas Žurnālistu savienība

NEPLP - Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NVO - Nevalstiskās organizācijas

SM - Satiksmes ministrija

TM - Tieslietu ministrija

UNESCO - Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija

UNESCO LNK - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

UR - Uzņēmumu reģistrs

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VISC - Valsts izglītības satura centrs

2. Plāna satura kopsavilkums

Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns (turpmāk - Plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kuru izstrādājusi Kultūras ministrija Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) īstenošanai.

Pamatnostādņu mērķis ir radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.

Savukārt Plāna mērķis ir piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus pamatnostādņu projektā izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma norādi plānā paredzēto pasākumu jeb aktivitāšu īstenošanai.

Plāna sākumā atšifrēti izmantotie saīsinājumi, tā turpinājumā iekļauts Plāna satura kopsavilkums, definēts Plāna mērķis un rīcības virzieni:

1. Mediju vides daudzveidība;

2. Mediju kvalitāte un atbildīgums;

3. Mediju nozares profesionāļu izglītība;

4. Mediju pratība;

5. Mediju vides drošumspēja.

Tie kopā ar attiecīgiem pasākumiem uzdevumu realizēšanai veido apjomīgāko Plāna daļu (5.sadaļa "Rīcības plāns"), kas izklāstīta tabulas formā. Katram no rīcības virzieniem norādīti veicamie pasākumi, darbības rezultāts un rezultatīvais rādītājs, atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, kā arī izpildes termiņš.

Plāna izstrādē Kultūras ministrija vadībā līdzdarbojās ar Kultūras ministrijas 2014.gada 17.septembra rīkojumu Nr.5.1.-1-225 "Par darba grupas izveidi mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādei" izveidotā darba grupa (turpmāk - Darba grupa), kurā piedalījās nozares eksperti no akadēmiskās vides, Latvijas sabiedrisko un privāto mediju pārstāvji, pārstāvji no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības. Darba grupā iesaistījās arī Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī pārstāvji no Valsts kancelejas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas.

Plānā ietvertās mediju politikas aktivitātes tiks organizētas, ņemot vērā valsts budžeta iespējas. Izstrādājot atbalsta pasākumus, tiks ievērotas valsts atbalsta kontroles normas.

3. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāna mērķis ir piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus pamatnostādņu izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma aprēķinu plānā paredzēto aktivitāšu īstenošanai.

Atbilstoši Pamatnostādnēs minētajiem pieciem apakšmērķiem Plānā ir izvirzīti pieci rīcības virzieni:

1. Mediju vides daudzveidība;

2. Mediju kvalitāte un atbildīgums;

3. Mediju nozares profesionāļu izglītība;

4. Mediju pratība;

5. Mediju vides drošumspēja.

Katram no tiem pakļauti uzdevumi, kurus papildina viens līdz četri plānotie pasākumi jeb aktivitātes uzdevuma realizācijai. Pārskatāmā veidā šīs sadaļas ietvertas Plāna 5.sadaļā tabulas formā.

4. Esošās situācijas raksturojums

Tā kā Plāns ir veidots Pamatnostādņu īstenošanai, vairākas tā sadaļas iztirzātas Pamatnostādnēs:

Latvijas mediju vides raksturojums iekļauts Pamatnostādņu pielikumā;

• Plānotās politikas teritoriālā perspektīva aplūkota Pamatnostādņu 3.nodaļā;

• Plānotās politikas sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējums analizēts Pamatnostādņu pielikuma 4.nodaļā;

• Plānotās politikas sasaiste ar politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem iekļauta Pamatnostādņu 7.nodaļā.

5. Rīcības plāns
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam mērķis Radīt mediju darbībai labvēlīgus apstākļus, nodrošinot un attīstot mediju daudzveidību, pilnveidojot mediju nozares profesionāļu izglītību, paaugstinot mediju vides kvalitāti un atbildīgumu, sekmējot mediju pratības attīstību un veicinot indivīdam un sabiedrībai drošu mediju vidi.
Plāna mērķis Piedāvāt konkrētus rīcības virzienus un pasākumus pamatnostādnēs izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikt atbildīgās institūcijas un pasākumu realizācijas termiņu, kā arī sniegt indikatīvu nepieciešamā finansējuma aprēķinu plānoto pasākumu īstenošanai.
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība.

Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidoto televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV skatīšanās laika daļa (share, %) pieaug vai saglabājas nemainīga (≥ 48%).

Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidotu interneta vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās auditorijas pieaug (≥6).

Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo un reģionālo TV programmu skaits saglabājas nemainīgs vai ar nelielu samazinājumu (≥17).1

Rezultatīvais rādītājs: Reģionālo preses izdevumu skaits saglabājas nemainīgs vai ar minimālu samazinājumu (≥44).2

Rezultatīvais rādītājs: Radiostaciju skaits, kas darbojas Latvijas mediju tirgū saglabājas nemainīgs (4 komerciālās radio stacijas, 69 programmas, no kurām53 ir vietējās radio programmas un 11 - reģionālās radio programmas).

Rezultatīvais rādītājs: Reģionālo preses izdevumu krievu valodā skaits saglabājas nemainīgs vai ar minimālu samazinājumu (≥13).

Rezultatīvais rādītājs: Avīžu un žurnālu sadalījums pēc valodām mainās tikai 10% ietvaros ( latviešu valodā: ≥70% - ≤80%; citās valodās: ≥20% - ≤30%).

Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo dienas laikrakstu latviešu un krievu valodā skaits saglabājas nemainīgs (3+3).

Rezultatīvais rādītājs: Mediju daudzveidības pētījumā noskaidroti mediju iekšējās daudzveidības rādītāji - informācijas avotu daudzveidība, politiskais plurālisms medijos, kultūras un sociālo grupu reprezentācija medijos, satura vienību skaits (un apjoms), ko sabiedriskie mediji un lielākie privātie mediji =piedāvā personām ar invaliditāti, par diasporas jautājumiem, kā arī reģionāli un lokāli orientēta satura proporcija, neatkarīgo producentu veidota mediju satura proporcija saglabājas nemainīga vai pieaug.3

Rezultatīvais rādītājs: Sabiedrisko mediju finansējums (% no IKP) pieaug (līdz 0,18% 2020.gadā).

1. Rīcības virziens 1. Mediju vides daudzveidība
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Finansējums, euro un tā avoti
1.1. Nodalīt valsts atbalsta veidus sabiedriskajiem un privātajiem medijiem
1.1.1. Izvērtēt dažādus scenārijus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kā arī scenāriju, ja iziešana no reklāmas tirgus nenotiek. Izvērtēti iespējamie scenāriji, ieguvumi un iespējamie zaudējumi sabiedrisko mediju turpmākajā darbībā attiecībā uz komerciālās reklāmas tirgu. Tas ļaus precīzāk izprast nākotnes prognozes un sabiedrisko mediju darbības komerciālās reklāmas tirgū ietekmi uz mediju vidi kopumā. Informatīvais ziņojums KM   2016.gada 2.puse Piešķirtā budžeta ietvaros
1.1.2. Sabiedrisko pasūtījumu regulējošajos normatīvajos aktos noteikt, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie mediji. Savukārt privātos medijus izslēgt no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka. Ir nodalīti valsts budžeta atbalsta veidi sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, paredzot, ka sabiedrisko pasūtījumu var realizēt tikai sabiedriskie mediji. Grozījumi sabiedrisko pasūtījumu regulējošajos normatīvajos aktos, nosakot sabiedriskā pasūtījuma attiecināšanu tikai uz sabiedriskajiem medijiem. KM NEPLP 2018.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
1.1.3. Nodrošināt Mediju atbalsta programmu ieviešanu (Mediju atbalsta fonda izveidi un darbību) nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura radīšanas veicināšanai medijos neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas, vienlaikus nodrošinot demarkāciju ar sabiedrisko pasūtījumu. Par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem medijiem. Izveidota atbalsta sistēma sabiedriski nozīmīga satura radīšanai medijos, neatkarīgi no to veida un izmantotās platformas, vienlaikus nodrošinot demarkāciju ar sabiedrisko pasūtījumu. Par prioritātēm nosakot atbalstu pētnieciskā, analītiskā un mediju kritikas žanriem, reģionālajiem medijiem. Nodrošinātas Mediju atbalsta programmas.

Atbalstīto mediju projektu skaits4 Mediju atbalsta programmu5 ietvaros:

2016.gadā - 9 projekti

2017.gadā - 32

2018.gadā - 30

2019.gadā - 30

2020.gadā - 30

KM LŽA, LŽS, LRA, LPIA,
NEPLP
Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

20166

2017 - 940 0007

2018 - 886 746

2019 - 886 746

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu -

1 136 746

1.2. Panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju tirgū
1.2.1. Noteikt, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū. Godīgas konkurences apstākļi reģionālās preses tirgū.

Ar labās prakses vadlīnijām precizēta pašvaldību un citu publisko personu finansētu vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esošu informatīvo izdevumu un citu komunikācijas kanālu darbība.

Grozījumi normatīvajos aktos, nosakot, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū.

Kultūras ministrijas Darba grupas priekšlikumu sagatavošanai normatīvā regulējuma izstrādei par pašvaldību un citu publisko personu informatīvo izdevumu nepiedalīšanos reklāmas tirgū un sabiedrības informēšanas pienākuma īstenošanu Gala ziņojuma atziņas iekļautas labās prakses vadlīnijās pašvaldību informatīvo izdevumu veidošanai.

KM KP,
VARAM, EM, LPIA, LŽA, LRA (Latvijas Reklāmas asociācija),
LLPA, LPS
2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
1.2.2. Pilnveidot (t.sk. precizēt) normatīvo regulējumu pašvaldību un citu publisko personu pienākumam informēt sabiedrību. Nodrošināts pašvaldību un citu publisko personu sabiedrības informēšanas pienākuma atbildīgums un caurskatāmība. Grozījumi normatīvajos aktos, pilnveidojot (t.sk. precizējot) normatīvo regulējumu pašvaldību un citu publisko personu pienākumam informēt sabiedrību.8 KM VARAM, KP, LPIA, LŽA, LLPA, LPS 2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
1.3. Atbalstīt drukātās preses ilgtspēju analogajā un digitālajā vidē
1.3.1. Izstrādāt valsts dotāciju programmas drukāto mediju atbalstam konceptuālo ziņojumu. Izvērtētas papildu iespējas drukāto mediju atbalstam ar nolūku saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām. Konceptuālais ziņojums par valsts dotāciju programmu drukāto mediju atbalstam. KM LPIA 2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
1.4. Atbalstīt kvalitatīva satura veidošanu latviešu valodā ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem
1.4.1. Atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas medijos latviešu valodā (Mediju atbalsta programmu ietvaros). Atbalstīta sabiedriski nozīmīga satura veidošana diasporas medijos latviešu valodā, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju un tās kultūru. Laikā no 2017.līdz 2020.gadam atbalstīti 8 projekti sabiedriski nozīmīga satura veidošanai diasporas medijos latviešu valodā:

2017.gadā - 2

2018. gadā - 2 projekti,

2019.gadā - 2 projekti, 2020.gadā - 2 projekti9

KM   Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 20 00010

2018 - 20 000

2019 - 20 000

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu - 20 000

1.4.2. Atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu diasporas auditorijai medijos Latvijā (Mediju atbalsta programmu ietvaros). Atbalstīta sabiedriski nozīmīga satura veidošana medijos Latvijā diasporas auditorijai, tādējādi saglabājot diasporas saikni ar Latviju, tās kultūru, mediju telpu. Laikā no 2017.līdz 2020.gadam atbalstīti 8 projekti sabiedriski nozīmīga satura veidošanai diasporas auditorijai medijos Latvijā:

2017.gadā - 2 projekti

2018. gadā - 2 projekti,

2019.gadā - 2 projekti, 2020.gadā - 2 projekti11

KM   Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 20 00012

2018 - 20 000

2019 - 20 000

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu - 20 000

1.5. Atbalstīt satura veidošanu personām ar invaliditāti medijos neatkarīgi no to veida un platformas
1.5.1. Atbalstīt sabiedriski nozīmīga satura veidošanu personām ar invaliditāti (Mediju atbalsta programmu ietvaros). Atbalstot sabiedriski nozīmīga satura veidošanu personām ar invaliditāti, tiks nodrošināta informācijas pieejamība šai sociāli mazaizsargātajai sabiedrības grupai un ievērots personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips. 2017.gadā - 2 projekti

2018. gadā - 2 projekti,

2019.gadā - 2 projekti,

2020.gadā - 2 projekti13

KM   Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 20 00014

2018 - 20 000

2019 - 20 000

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu - 20 000

1.6. Izzināt mediju daudzveidības līmeni Latvijā
1.6.1. Veikt pētījumu par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā. Izzināts mediju daudzveidības līmenis Latvijā (par pamatnostādņu projekta 4.nodaļas "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" sadaļām), lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus. Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. KM   2017.gada 1.pusgads

2020.gada 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 20 00015

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 20 000

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība.

Rezultatīvais rādītājs: Primārie un sekundārie mediju informācijas avoti ziņās par sociālpolitiski nozīmīgiem jautājumiem un tēmām saistībā ar 1) Rīgu un tās apkārti; 2) pārējo Latvijas teritoriju, kā arī informācijas avotu daudzveidība citos žurnālistikas žanros saglabājas nemainīga vai palielinās 2020.gadā.16

Rezultatīvais rādītājs: Politiskais plurālisms medijos saglabājas nemainīgs vai palielinās 2020.gadā.17

Rezultatīvais rādītājs: Kultūras un sociālo grupu reprezentācija medijos saglabājas nemainīga vai palielinās 2020.gadā.18

2. Rīcības virziens Mediju kvalitāte un atbildīgums
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Finansējums, euro un tā avoti
2.1. Veicināt Latvijas mediju pašorganizēšanos kvalitātes un atbildīguma paaugstināšanai
2.1.1. Izstrādāt konceptuālo ziņojumu Mediju ombuda izveidei, tā sastāvam, darbības vadlīnijām un laukam. Veikti priekšdarbi Mediju ombuda izveidei, panākta vienošanās nozarē par tā sastāvu un darbības vadlīnijām, darbības lauku, tostarp, gadījumā, ja pēc sabiedrisko mediju iniciatīvas tiks organizēts sabiedrisko mediju ombuds. Konceptuālais ziņojums Mediju ombuda izveidei, tā sastāvam un darbības vadlīnijām. KM NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi
2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
2.1.2. Atbalstīt mediju nozares pašorganizēšanos Mediju ombuda izveidei (Mediju atbalsta fonda programmu ietvaros). Izveidots mehānisms individuālu sūdzību žurnālistu profesionālo un ētikas standartu izvērtēšanai.

Stiprināta sabiedrības kritiskā domāšana attiecībā uz mediju saturu, veicināts mediju atbildīgums.

Izveidots mediju ombuds. KM NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi
2018.gada 1.pusgads Piešķirtā mediju atbalsta programmu finansējuma ietvaros, euro

2018 - 53 25419

2019 - 53 254

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu - 53 254

2.1.3. Izstrādāt priekšlikumus Latvijas mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam. Izstrādāti priekšlikumi, lai sekmētu nozares (vismaz tās lielākās daļas) vienošanos par kopīgiem ētikas standartiem, tādējādi aktualizējot šo tēmu mediju vidē un paaugstinot profesionālo ētikas standartu. Vienoti principi Latvijas mediju nozares kopīgam ētikas kodeksam. KM NEPLP, LŽA, LŽS, LPIA,
LRA, mediju uzņēmumi
2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība.

Rezultatīvais rādītājs: Primārie un sekundārie mediju informācijas avoti ziņās par sociālpolitiski nozīmīgiem jautājumiem un tēmām saistībā ar 1) Rīgu un tās apkārti; 2) pārējo Latvijas teritoriju, kā arī informācijas avotu daudzveidība citos žurnālistikas žanros saglabājas nemainīga vai palielinās 2020.gadā.20

Rezultatīvais rādītājs: Politiskais plurālisms medijos saglabājas nemainīgs vai palielinās 2020.gadā.21

Rezultatīvais rādītājs: Kultūras un sociālo grupu reprezentācija medijos saglabājas nemainīga vai palielinās 2020.gadā.22

Rezultatīvais rādītājs: Mediju satura ģeogrāfiskās daudzveidības, tostarp, reģionāli un lokāli orientēta satura proporcija saglabājas nemainīga vai palielinās 2020.gadā.23

3. Rīcības virziens 3. Mediju nozares profesionāļu izglītība
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Finansējums, euro un tā avoti
3.1. Uzlabot mediju un žurnālistikas studiju kvalitāti
3.1.1. Izvērtēt iespēju valsts augstskolām realizēt sadarbības modeli, kas ļautu:

1) mediju un žurnālistikas studiju programmu vadītājiem piedāvāt vienus un tos pašus studiju kursus dažādu augstskolu studentiem un/vai

2) veidot kopīgas dažādu augstskolu žurnālistikas studiju programmu studentu grupas specifisku studiju kursu apgūšanai;

3) veicināt augstskolu sadarbības projektus mediju nozarē un starptautiskās sadarbības programmās mediju un žurnālistikas jomās.

Izvērtētas iespējas valsts augstskolām realizēt sadarbības modeli, piedāvājot vienus un tos pašus studiju kursus dažādu augstskolu studentiem un/vai nodrošināt kopīgu studiju kursu dažādu augstskolu žurnālistikas studiju programmu studentiem. Tas ir risinājums, kā nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas un mediju studijas sarūkoša studentu skaita apstākļos un situācijā ar nepietiekamu augstas kvalitātes docētāju skaitu. Sadarbība arī radītu iespēju topošajiem mediju profesionāļiem padziļināti apgūt nozares specifiskas tēmas, paplašinot zināšanas par medijiem un žurnālistiku aspektos, kas pamata studiju programmā nav iekļauti. 3 kopprojekti, kuros iesaistījušās augstskolas:

2018: 1

2019+2020: 2.

IZM KM Darba grupas tikšanās - 2017.gada 2.pusgads

Kopprojekti:

2018-2020

Piešķirtā budžeta ietvaros
3.1.2. Veicināt mediju profesionālo organizāciju un augstākās izglītības studiju programmu mediju studijās un žurnālistikā veidotāju komunikāciju. Stiprināta saikne starp mediju profesionālajām organizācijām un augstākās izglītības studiju programmu veidotājiem, sniedzot priekšlikumus izglītības satura pilnveidošanai un informējot par mediju nozarē nepieciešamo profesionāļu skaitu un to struktūru. Mediju profesionālo organizāciju pārstāvju sniegti priekšlikumi izglītības satura pilnveidošanai darba tikšanās ietvaros, kurā piedalās mediju profesionālo organizāciju un augstākās izglītības programmu mediju studijās un žurnālistikā veidotāji (reizi gadā).

Sanāksmes protokols.

KM IZM 2016.gada 2.pusgads

2017.gada 2.pusgads

2018.gada 2.pusgads

2019.gada 2.pusgads

2020.gada 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros
3.1.3. Atbalstīt inovatīvus projektus, kas veicina izglītības un profesionālās mediju vides mijiedarbību. Piemēram, diskusija par mediju un žurnālistikas studentu prakses iespējām un kvalitāti Atbalstīti inovatīvi projekti, kas veicina izglītības un profesionālās mediju vides mijiedarbību, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu, laikmetīgu un darbam nozarē atbilstošu izglītību augstākās izglītības iestādēs mediju un žurnālistikas studiju programmās. Atbalstīti 4 inovatīvi projekti, kas veicina izglītības un profesionālās mediju vides mijiedarbību:

2017: 1

2018: 1

2019: 1

2020: 1

KM IZM 2017.gada 2.pusgads

2018.gada 2.pusgads

1919.gada 2.pusgads

2020.gada 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 500024

2018 - 5000

2019 - 5000

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu - 5000

3.2. Atbalstīt mediju profesionāļu mūžizglītību
3.2.1.

Izglītot žurnālistus Baltijas Mediju izcilības centra organizētajās tālākizglītības aktivitātēs. Veicināta mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Vismaz 150 Baltijas Mediju izcilības centra rīkoto tālākizglītības aktivitāšu dalībnieku (žurnālistu, redaktoru u.c. mediju profesionāļu).

Vismaz 30 mediju redakcijas / organizācijas,25 kuru profesionāļi ir piedalījušies Baltijas Mediju izcilības centra rīkotajās tālākizglītības aktivitātēs.

ĀM KM Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu Piešķirtā ĀM budžeta ietvaros
3.2.2. Īstenot starptautiskās sadarbības programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju organizācijām. (Detalizētāka projekta izstrāde tiek veidota atsevišķā politikas plānošanas dokumentā). Veicināta mediju profesionāļu mūžizglītība, žurnālistikas kvalitātes kāpums un profesionālo standartu paaugstināšana. Vismaz 75 apmācībās piedalījušos žurnālistu, redaktoru u.c. mediju profesionāļu.

Vismaz 15 mediju redakcijas / organizācijas,26 kuru profesionāļi ir piedalījušies tālākizglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmās.

KM ĀM, profesionālās NVO, mediju un akadēmiskās organizācijas Visu programmas darbības periodu Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

Tiek noteikti atsevišķos politikas plānošanas dokumentos

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Mediju pratības līmeņa pieaugums sabiedrībā.

Rezultatīvais rādītājs: Pētījuma rezultāti: 2020.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, mediju pratības līmenis bērnu un jauniešu auditorijās ir pieaudzis par 15%, pieaugušo auditorijā - par 7%.

4. Rīcības virziens 4. Mediju pratība
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Finansējums, euro un tā avoti
4.1. Izzināt mediju pratības līmeni sabiedrībā
4.1.1. Veikt pētījumus par mediju pratību sabiedrībā. Izzināts mediju pratības līmenis Latvijas sabiedrībā, tādējādi ļaujot precīzāk plānot pasākumus tā uzlabošanai un pēc plānošanas perioda beigām novērtēt rezultātus. Veikts pētījums par mediju pratību sabiedrībā 2017.gadā un identisks - 2020.gadā KM   2017.gada 1.pusgads

2020.gada 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 20 00027

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 20 000

4.1.2. Izveidot UNESCO Mediju un informācijas pratības katedru. Vairotas veiktajos pētījumos iegūtās zināšanas par mediju pratības līmeni Latvijas bērnu un jauniešu vidū, veicināta studentu interese par mediju pratību, aktualizēta tēma sabiedrībā. Izveidota UNESCO Mediju un informācijas pratības katedra. IZM

(LU SZF - projekta realizētājs)

UNESCO LNK 2016.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
4.2. Uzlabot sabiedrības zināšanas mediju pratībā  
4.2.1. Izglītot mediju pratībā mediju lietotājus no dažādām sabiedrības grupām. Vairotas sabiedrības zināšanas mediju pratībā - mediju lietotāji iepazīstināti ne tikai ar informācijas meklēšanas iespējām, bet arī ar tās satura un kvalitātes izvērtēšanu. Vismaz 4800 mediju pratībā izglītoto Latvijas Nacionālās bibliotēkas lietotāju skaits LNB Uzziņu un informācijas centrā:

2017: ≥ 1100

2018: ≥1200

2019: ≥1200

2020: ≥1300

KM LNB, LŽA Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 -112028

4.2.2. Izglītot mediju pratībā mentorus mediju pratības apguvei ārpus skolām. Mediju pratības tēmā izglītoti bibliotekāri, kuri saskaņā ar pētījuma rezultātiem,29 ir vieni no mentoriem, kas bērniem un jauniešiem sniedz informāciju par internetu un medijiem. Vismaz 180 mediju pratībā izglītoto publisko bibliotēku bibliotekāru skaits.

2017: ≥45

2018: ≥45

2019: ≥45

2020: ≥45

KM LNB, LU SZF Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 415530

2018 - 2520

2019 - 2520

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 2520

4.2.3. Rīkot apmācības pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem. Mediju pratībā izglītoti pašvaldību darbinieki, kas strādā ar jauniešiem un šā darba ietvaros var nodot iegūtās zināšanas jauniešiem un attīstīt tēmu turpmākās aktivitātēs, piemēram, organizēt diskusijas. 2 semināri par mediju pratību pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem.

Kopumā vismaz 140 dalībnieku, kas apmeklējuši seminārus par mediju pratību pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem:

2017: ≥70

2019: ≥70

KM IZM, LU SZF 2017.gada 2.pusgads

2019.gada 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 50031

2019 - 500

4.2.4. Informēt jaunatnes jomā strādājošos par mediju pratību. Mediju pratībā informēti jaunatnes jomā strādājošie, kuri sava darba ietvaros var nodot iegūtās zināšanas jauniešiem un attīstīt tēmu turpmākās aktivitātēs. Vismaz 50 reģionālās konferences dalībnieku - jaunatnes jomā strādājošo, kuri pasākuma ietvaros informēti par mediju pratību.

2016: ≥50

IZM KM 2016.gada 2.pusgads Latvijas-Šveices sadarbības programma "Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos"
4.3. Iekļaut mediju pratību attīstošu saturu medijos
4.3.1. Atbalstīt mediju kritikas žanra attīstību medijos (mediju atbalsta programmu ietvaros). Atbalstot mediju kritikas žanra attīstību medijos, vairotas sabiedrības zināšanas kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu un tā kvalitāti. 5% no mediju atbalsta programmu finansējuma

2017.-2020.gadā kopumā atbalstīti 12 mediju kritikas projekti medijos (katru gadu - 3), ik gadu tiem paredzot sadalīt projektu konkursa kārtībā 50 000 euro.

KM   Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Mediju atbalsta programmu budžeta ietvaros
4.3.2. Veicināt sabiedrības kritisko domāšanu mediju satura uztverē un tās izvērtēšanu (kritiskais diskurss).

(Detalizētāks izklāsts - atsevišķā politikas plānošanas dokumentā).

Vairotas sabiedrības zināšanas mediju pratībā - kritiski uztvert un izvērtēt mediju saturu, informācijas avotus, informācijas sniedzēja mērķus un nolūkus. Darbības rezultāti tiek noteikti uz atsevišķa politikas plānošanas dokumenta pamata. KM   2018.gada 1.pusgads Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

Tiek noteikti atsevišķos politikas plānošanas dokumentos

4.4. Iekļaut mediju pratību izglītības saturā
4.4.1. Attīstīt pirmsskolas vecuma bērnu un pirmo klašu skolēnu mediju pratību. Pirmsskolas vecuma bērniem un sākumskolas 1.-2.klašu skolēniem sniegtas mediju pratības pamatzināšanas viņu vecumam piemērotā veidā. Audiovizuāls mācību līdzeklis. KM IZM, VISC 2018.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2018 - 11 00032

4.4.2. Rīkot mediju pratību popularizējošus un mediju pratībā izglītojošus pasākumus skolēniem un jauniešiem, izmantojot debašu metodi. Vairotas skolēnu un jauniešu zināšanas mediju pratībā, aktualizēta mediju pratības tēma sabiedrībā. 8 mediju pratības tēmai veltītas skolēnu un jauniešu debates

(2 debates ik gadu).

KM NVO, pakalpojums 2017.gada 1. un 2.pusgads

2018.gada 1. un 2.pusgads

2019.gada 1. un 2.pusgads

2020.gada 1. un 2.pusgads

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 410033

2018 - 4100

2019 - 4100

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 4100

4.4.3. Nodrošināt informāciju jauniešu auditorijai par programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā" piedāvātajām iespējām starptautisku neformālās izglītības projektu veidošanā, kuru fokusā ir mediju pratība. Informatīvajos semināros nodrošināta informācija jauniešu auditorijai par mediju pratību un starptautiskas pieredzes apmaiņas iespēju mediju pratībai veltītos projektos. 5 "Erasmus+: Jaunatne darbībā" informatīvie pasākumi, kuros sniegta informācija par mediju pratību (katru gadu 1 pasākums).

Kopumā vismaz 150 pasākumu dalībnieku (2016-2020)

2016: ≥ 30

2017: ≥30

2018: ≥30

2019: ≥30

2020: ≥30.

IZM Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra KM Sākot ar 2016.gada 2.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros
4.5. Izglītot pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs
4.5.1. Organizēt seminārus34 pedagogiem par mediju pratību. Mediju pratībā izglītoti pedagogi. Vismaz 140 mediju pratībā semināros izglītoto pedagogu skaits:

2017: ≥35

2018: ≥35

2019: ≥35

2020: ≥35

KM LNB, LU SZF Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 437335

2018 - 2598

2019 - 2598

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 2598

4.5.2. Nodrošināt starpdisciplināras (komunikācijas zinātnes un pedagoģijas) pieredzes apmaiņu un pārņemšanu Mediju atbalsta fonda Mediju pratības programmas ietvaros. Pilnveidotas komunikācijas zinātnes pārstāvju, pedagogu un topošo pedagogu zināšanas, prasmes un kompetences mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs, notikusi pieredzes apmaiņa, aktualizēta mediju pratība kā pētniecības priekšmets. Mediju pratībai veltīta starpdisciplināra (pedagoģijas un komunikācijas zinātnes) konference.

Vismaz 70 konferencei reģistrēto dalībnieku.

KM IZM, LŽA 2020.gada 1.pusgads Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 - 750036

4.6. Sagatavot topošos pedagogus mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs
4.6.1. Informēt par iespēju ārzemēs iegūt pedagoģiskā darba izglītību un pieredzi mediju pratības pasniegšanai ES Erasmus+ programmas mācību mobilitātes ietvaros. Topošo pedagogu un viņu mācībspēku iegūta starptautiska pieredze mediju pratības pasniegšanā. Vismaz 5 pedagoģijas studenti, kas ES Erasmus+ programmas mācību mobilitātes ietvaros apguvuši mediju pratības pasniegšanas pieredzi ārzemēs (2016-2020).

Vismaz 5 pedagoģijas akadēmiskā personāla pārstāvju, kas ES Erasmus+ programmas mācību mobilitātes ietvaros apguvuši mediju pratības pasniegšanas pieredzi ārzemēs (2016-2020).

Augstskolas, kurās ir pedagoģijas studiju programmas IZM Valsts izglītības attīstības aģentūra Sākot ar 2017.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros
4.7. Izveidot materiālus pedagogiem par mediju pratības jautājumiem
4.7.1. Iztulkot starptautiskās prakses paraugus par mediju pratības jautājumiem. Veicināta pedagogu izpratne par iespējām un veidu, kā integrēt mediju pratības jautājumus mācību saturā. Iztulkoti materiāli kopskaitā ~ 350 lpp. apjomā - starptautiskās prakses paraugi par mediju pratības jautājumiem.

Iztulkoto materiālu lejupielādes statistika VISC mājaslapā: ≥ 15% no valstī strādājošo pedagogu skaita attiecīgajā gadā.

KM IZM, VISC, pakalpojums 2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017 - 6 00037

Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Politikas rezultāts: Saglabāta Latvijas mediju vides daudzveidība.

Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidoto televīzijas programmu patēriņš (lineārā veidā) - TV skatīšanās laika daļa (share, %) pieaug vai saglabājas nemainīga (≥ 48%).

Rezultatīvais rādītājs: Nacionālo un reģionālo TV programmu skaits saglabājas nemainīgs vai ar nelielu samazinājumu (≥17).

Rezultatīvais rādītājs: Radiostaciju skaits, kas darbojas Latvijas mediju tirgū saglabājas nemainīgs (4 komerciālās radio stacijas, 69 programmas, no kurām 53 ir vietējās radio programmas un 11 - reģionālās radio programmas).

Rezultatīvais rādītājs: Mediju proporcija, kuriem nacionālā un vienlaikus reģionālā/lokālā līmenī ir viens un tas pats īpašnieks nemainās vai samazinās.38

Rezultatīvais rādītājs: Mediju īpašnieku proporcija, kuriem pieder dažāda veida mediji (cross-medija ownership) nemainās vai samazinās.39

Rezultatīvais rādītājs: Latvijā veidotu interneta vietņu, kuras var uzskatīt par masu medijiem, skaits, kas iekļuvušas TOP20 pēc vienas dienas vidējās auditorijas (≥6).

Rezultatīvais rādītājs: Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummas pieaugums profesijās - komentētājs, korespondents, redaktors, galvenais redaktors, reportieris, žurnālists, televīzijas/radio raidījuma vadītājs, videooperators (Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija).

5. Rīcības virziens 5. Mediju vides drošumspēja
Nr. p. k. Pasākums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
(ar precizitāti līdz pusgadam)
Finansējums, euro un tā avoti
5.1. Uzlabot Latvijas elektronisko mediju darbības vidi
5.1.1. Izstrādāt priekšlikumu likumprojektam - starptautiskā pieredzē balstītu risinājumu elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) pārvaldības reformai. Novērsts interešu konflikts elektronisko mediju pārvaldībā, skaidri nodalītas līdzšinējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas: sabiedrisko mediju pārvaldība un visu elektronisko mediju regulatora funkcija. Priekšlikums likumprojektam - starptautiskā pieredzē balstīts risinājums elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) pārvaldības reformai. NEPLP KM 2016.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.1.2. Stiprināt sabiedriskos medijus. Stabili un prognozējami apstākļi sabiedrisko mediju attīstībai, lielāks oriģinālraidījumu skaits, kas adresēts dažādām sabiedrības grupām, nodrošināta sabiedrisko mediju iekšējā daudzveidība. Sabiedriskā pasūtījuma apjoma palielinājums attiecībā pret bāzes finansējumu par 20% (2020.gadā bāzes finansējums = 29 00000040) NEPLP KM Sākot no 2020.gada 1.pusgada Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020 un turpmāk katru gadu -

5 800000

5.2. Padarīt efektīvu Latvijas mediju vides uzraudzības sistēmu
5.2.1. Palielināt NEPLP uzraudzības funkcijas īstenošanas spēju (monitoringa kapacitāti). Paaugstināta NEPLP veiktspēja, uzraugot lielāku procentuālo elektronisko mediju satura daļu, tādējādi arī ierobežojot prettiesiska satura izplatīšanu Latvijas mediju telpā. NEPLP monitorēto stundu skaits Latvijā reģistrētajiem elektroniskajiem medijiem: 40 000 (8000 monitorēto stundu ik gadu)

NEPLP monitorēto stundu skaits citās valstīs veidotajām TV programmām: 10 000 (2000 monitorēto stundu ik gadu)

Gada ietvaros NEPLP veikusi darbības pārbaudi 60% no kabeļoperatoriem, kas NEPLP saņēmuši retranslācijas atļaujas.

NEPLP KM Sākot ar 2016.gada 1.pusgadu Piešķirtā budžeta ietvaros

2016-2018

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2019 -25 00041

2020 un turpmāk katru gadu - 25 000

5.2.2. Samazināt elektroniskā mediju satura nelegālo izplatīšanu. Ierobežoti nelegālie pakalpojumi audiovizuālo mediju satura izplatīšanā pierobežas reģionos un pārējā Latvijas teritorijā (tie kopumā sastāda aptuveni 15-20% no visa šī tirgus apjoma).

Stiprināta Valsts policijas kapacitāte cīņā pret autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem, tai skaitā nelegālo televīzijas pakalpojumu izplatības ierobežošanai pierobežas reģionos un Latvijā kopumā atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

Veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju, elektronisko sakaru komersantu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību.

Izveidotas jaunas štata vietas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Valsts policijas reģionu pārvaldēs atbilstoši piešķirtajam finansējumam.

SM IeM, KM, NEPLP,

nozares uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas

Sākot no 2017.gada 1.pusgada Piešķirtā budžeta ietvaros 2016.gadā

Piešķirtā budžeta ietvaros, euro

2017- 190550

2018 - 172 656

2019 - 172 656

Nepieciešami papildu līdzekļi, euro

2020.gadā un turpmāk ik katru gadu - 172 65642

5.3. Panākt mediju reģistrācijas tiesiskā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai un labas mediju pārvaldības praksei
5.3.1. Izvērtēt esošos mediju reģistrācijas procesus, vai tie atbilst faktiskajai situācijai, labas mediju pārvaldības praksei un veicina sabiedrības uzticēšanos, un izstrādāt priekšlikumus par uzlabojumiem šajā jomā. Izvērtēti esošie mediju reģistrācijas procesi, izstrādāti priekšlikumi izmaiņām normatīvajā regulējumā nolūkā sekmēt mediju īpašnieku caurskatāmību. Izstrādāts informatīvais ziņojums. KM TM, UR 2016.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.3.2. Reformēt Masu informācijas līdzekļu reģistru, paplašinot Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē vai publiskās pārvaldes atvērto datu portālā bez maksas pieejamās aktuālās informācijas apjomu. Sabiedrībai atklāta un viegli pieejama aktuālā informācija (izņemot personas datus saturoša informācija) par masu informācijas līdzekļiem. Paplašināts Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē vai publiskās pārvaldes atvērto datu portālā bez maksas pieejamās informācijas apjoms no Masu informācijas līdzekļu reģistra.

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"

TM UR, KM 2017.gada 1.pusgads Risinājuma izveidei plānots piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, ja plānotais projekts atbildīs darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.2.pasākuma "Kultūras mantojuma digitalizācija" ieviešanas nosacījumiem un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. ERAF finansējuma nepiešķiršanas gadījumā attiecīgā reforma veicama cita finansējuma ietvaros.".
5.4. Izstrādāt normatīvos aktus, lai tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai situācijai un mediju vajadzībām
5.4.1. Izstrādāt jaunu mediju vides tiesisko regulējumu - likumus, kas aizstātu likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Uzlabota medijus regulējošās normatīvās bāzes drošumspēja un atbilstība aktuālajiem apstākļiem. Mediju likums.

Elektronisko mediju likums.

Sabiedrisko mediju likums.

KM   2018.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.4.2. Izvērtēt žurnālistu avotu aizsardzības instrumentus, to starptautisko praksi. Izvērtēti žurnālistu avotu aizsardzības instrumenti un to starptautiskā prakse, tādējādi izanalizējot iespējas, kā uzlabot žurnālistu avotu aizsardzību. Informatīvais ziņojums par žurnālistu avotu aizsardzību. KM   2017.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.4.3. Izvērtēt žurnālistu tiesiskās aizsardzības instrumentus (un starptautisko praksi) pret žurnālistiskās darbības nepamatotu ierobežošanu. Izvērtēta žurnālistu tiesiskā aizsardzība nolūkā to uzlabot, lai veicinātu preses brīvību. Informatīvais ziņojums par žurnālistu tiesisko aizsardzību. KM   2017.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.5. Palielināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību
5.5.1. Izveidot tādu valsts sociālās apdrošināšanas regulējumu, kas būtu vērsts uz mediju profesionāļu sociālās nodrošinātības paaugstināšanu.

Uzlabota mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība, tādējādi motivējot viņus turpināt strādāt nozarē un nodrošinot vienlīdzīgākus sociālās nodrošinātības apstākļus visiem mediju profesionāļiem. Konceptuāli priekšlikumi, kā paaugstināt mediju profesionāļu sociālo nodrošinātību. LM KM 2018.gada 1.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros
5.5.2. Izveidot tādu publisko līdzekļu piešķīrumu sistēmu medijiem, kas būtu vērsts uz mediju profesionāļu sociālās nodrošinātības paaugstināšanu. Uzlabota mediju profesionāļu sociālā nodrošinātība publiski finansētos mediju projektos. Tiesību normu grozījumi. KM LM 2017.gada 2.pusgads Piešķirtā budžeta ietvaros

6. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanai iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, euro

Pasākuma Nr.p.k. Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildus finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)
2016.gads 2017.gads 2018.gads 2019.gads turpmākajā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta) 2020.gadā un turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
Finansējums plāna realizācijai kopā     131 718 1 387 516 1 329 592 1 212 374 61 718 7 252 656  
22. Kultūras ministrija     0 1 065 248 1 025 218 1 014 718 61 718 7 055 000  
14. Iekšlietu ministrija     0 190 550 172 656 172 656   172 656  
47. Radio un televīzija (NEPLP)     131 718 131 718 131 718 25 000 0 25 000  

1.Rīcības virziens

    0 1 020 000 946 746 946 746 20 000 1 196 746  
1.uzdevums     0 940 000 886 746 886 746   1 136 746  
  3.pasākums   0 940 000 886 746 886 746 0 1 136 746  
  22. Kultūras ministrija   0 940 000 886 746 886 746 0 1 136 746  
1.1.3.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   940 000 886 746 886 746 0 1 136 746  
4.uzdevums     0 40 000 40 000 40 000 0 40 000  
  1.pasākums   0 20 000 20 000 20 000   20 000  
  22. Kultūras ministrija   0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
1.4.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   20 000 20 000 20 000 0 20 000  
  2.pasākums   0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
  22. Kultūras ministrija   0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
1.4.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   20 000 20 000 20 000 0 20 000  
5.uzdevums     0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
  1.pasākums   0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
  22. Kultūras ministrija   0 20 000 20 000 20 000 0 20 000  
1.5.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   20 000 20 000 20 000   20 000  
6.uzdevums     0 20 000 0 0 20 000 0  
  1.pasākums   0 20 000 0 0 20 000 0  
  22. Kultūras ministrija   0 20 000 0 0 20 000 0  
1.6.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 0 20 000 0 0 20 000 0 2017., 2020.gads

2.Rīcības virziens

    0 0 53 254 53 254 0 53 254  
1.uzdevums     0 0 53 254 53 254 0 53 254  
  2.pasākums   0 0 53 254 53 254 0 532 554  
  22. Kultūras ministrija   0 0 53 254 53 254 0 53 254  
2.1.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana" 0 0 53 254 53 254   53 254  
3.Rīcības virziens       5 000 5 000 5 000 0 5 000  
1.uzdevums       5 000 5 000 5 000 0 5 000  
  3.pasākums     5 000 5 000 5 000 0 5 000  
  22. Kultūras ministrija     5 000 5 000 5 000 0 5 000  
3.1.3.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   5 000 5 000 5 000 0 5 000  

4.Rīcības virziens

    0 40 248 20 218 9 718 41 718 0  
1.uzdevums     0 20 000 0 0 20 000 0  
  1.pasākums   0 20 000 0 0 20 000 0  
  22. Kultūras ministrija   0 20 000 0 0 20 000 0  
4.1.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   20 000     20 000 0 2017., 2020.gads
2.uzdevums     0 5 775 2 520 3 020 2 520 0  
  1.pasākums   0 1 120   0 0 0  
  22. Kultūras ministrija   0 1 120   0 0 0  
4.2.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   1 120   0 0 0 2017.gads
  2.pasākums   0 4 155 2 520 2 520 2 520 0  
  22. Kultūras ministrija   0 4 155 2 520 2 520 2 520 0  
4.2.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   4 155 2 520 2 520 2 520   2020.gads
  3.pasākums   0 500 0 500 0 0  
  22. Kultūras ministrija   0 500 0 500 0 0  
4.2.3.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   500   500 0 0 2017., 2019.gads
4.uzdevums     0 4 100 15 100 4 100 4 100 0  
  1.pasākums   0 0 11 000 0 0 0  
  22. Kultūras ministrija   0 0 11 000 0 0 0  
4.4.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"     11 000       2018.gads
  2.pasākums   0 4 100 4 100 4 100 4 100 0  
  22. Kultūras ministrija   0 4 100 4 100 4 100 4 100 0  
4.4.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   4 100 4 100 4 100 4 100 0 2020.gads
5.uzdevums     0 4 373 2 598 2 598 10 098 0  
  1.pasākums   0 4 373 2 598 2 598 2 598 0  
  22. Kultūras ministrija   0 4 373 2 598 2 598 2 598 0  
4.5.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   4 373 2 598 2 598 2 598   2020.gads
  2.pasākums   0 0 0 0 7 500 0  
  22. Kultūras ministrija   0 0 0 0 7 500 0  
4.5.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"         7 500   2020.gads
6.uzdevums     0 0 0 0 5 000 0  
  1.pasākums   0 0 0 0 5 000 0  
  22. Kultūras ministrija   0 0 0 0 5 000 0  
4.6.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"         5 000 0 2020.gads
7.uzdevums     0 6 000 0 0 0 0  
  1.pasākums   0 6 000 0 0 0 0  
  22. Kultūras ministrija   0 6 000 0 0 0 0  
4.7.1.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"   6 000         2017.gads

5.Rīcības virziens

    131 718 322 268 304 374 197 656 0 5 997 656  
1.uzdevums     0 0 0 0 0 5 800 000  
  2.pasākums   0 0 0 0 0 5 800 000  
  22. Kultūras ministrija   0 0 0 0 0 5 800 000  
5.1.2.     22.13.00 apakšprogramma "Mediju politikas īstenošana"       0   5 800 000  
2.uzdevums     131 718 322 268 304 374 197 656 0 197 656  
  1.pasākums   131 718 131 718 131 718 25 000 0 25 000  
  47. Radio un televīzija (NEPLP)   131 718 131 718 131 718 25 000 0 25 000  
5.2.1.     01.00.00 programma "Nozares vadība" 131 718 131 718 131 718 25 000 0 25 000  
  2.pasākums   0 190 550 172 656 172 656 0 172 656  
  14. Iekšlietu ministrija       172 656 172 656 0 172 656  
5.2.2.     06.01.00 "Valsts policija"   190 550 172 656 172 656 0 172 656  

 


1 Ņemot vērā vispārējās mediju, tostarp, drukātās preses, attīstības tendences, kas plašāk skaidrotas pamatnostādņu pielikumā, mērķis ir saglabāt līdzšinējo skaitu, lai arī ir iespējams neliels samazinājums.

2 Sk. iepriekšējo komentāru.

3 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

4 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 20 000-30 000 euro.

5 Mediju atbalsta programmas - kategorijas jaunizveidotā projektu finansējuma sadales sistēmā nekomerciāla, sabiedriski nozīmīga satura veidošanai medijos. Viens no variantiem ir programmas iedalīt pēc žurnālistikas žanriem - mediju kritikas, analītiskās žurnālistikas u.c. programmas.

6 Ir paredzēts atsevišķā politikas plānošanas dokumentā.

7 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu kārtībā.

8 Plānotie grozījumi neparedz atcelt likuma "Par pašvaldībām" pantu par pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību, bet to pilnveidot un precizēt.

9 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10 000 euro.

10 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu kārtībā.

11 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10 000 euro.

12 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu kārtībā.

13 Vidēji vienam projektam plānoti aptuveni 10 000 euro.

14 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu kārtībā.

15 Finansējums paredzēts pakalpojumam - pētījuma par mediju daudzveidību Latvijā veikšanai: 1) Pievienotās vērtības nodoklis: 4200 euro; 2) Pētījuma veikšana: 2.1.Statistikas datu un informācijas analīze: 1100 euro, 2.2.Reprezentatīvās aptaujas anketas izveide un sagatavošana: 900 euro , 2.3.Latvijas sabiedrības aptaujas veikšana: 9300 euro, 2.4. Aptaujas rezultātu analīze un interpretācija: 4000 euro. 2.5.Analītiska ziņojuma sagatavošana: 500 euro.

16 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

17 Sk. iepriekšējo komentāru.

18 Sk. 18.atsauci.

19 Izdevumus gada griezumā veido: 1) 33 262 euro ombuda atlīdzībai, kas iekļauj ombuda mēnešalgu, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalstus un kompensācijas un citus maksājumus; 2) 19 200 euro atlīdzību par dalību ombuda sēdēs astoņiem ombuda locekļiem, kas pārstāv mediju nozari, divas reizes mēnesī; 3) 792 euro administrācijas izdevumus Mediju ombuda programmas Mediju atbalsta fonda ietvaros administrēšanai.

20 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

21 Sk. iepriekšējo komentāru.

22 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

23 Sk. iepriekšējo komentāru.

24 Summa ietver: Ēdināšanas pakalpojumus - 2x kafijas pauze 60 personām - 1000 euro; Telpu īri pasākumam (5 stundām) - 950 euro; Kancelejas izdevumus un semināra materiālus - 600 euro; Diskusijas vadītāja un lektoru atalgojumu - 2000 euro; Papildus nepieciešamos izdevumus pasākuma rīkošanai - 450 euro.

25 Šāds organizāciju skaits, kuru žurnālisti tiks apmācīti, tiek plānots, ņemot vērā, ka plāna projekta aktivitāte 3.2.2. paredz īstenot starptautiskās sadarbības programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju organizācijām. Tādējādi piecu gadu laikā aktivitātes sekmīgas īstenošanas rezultātā gan Latvijas, gan citu valstu apmācīto žurnālistu organizāciju skaits ir plānojams vairākos simtos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā no periodiskajiem izdevumiem bija žurnālu, biļetenu, rakstu 318 nosaukumi un 254 avīžu nosaukumi. Sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 4.lpp.
Jo no vairākām organizācijām žurnālisti tiks izglītoti, jo lielāka iespēja veidot atbildīgu, kvalitatīvu, uzticamu mediju vidi ne tikai Latvijā, bet Baltijas reģionā kopumā.

26 Šāds organizāciju skaits, kuru žurnālisti tiks apmācīti, tiek plānots, ņemot vērā, ka plāna projekta aktivitāte 3.2.2. paredz īstenot starptautiskās sadarbības programmas žurnālistu tālākizglītībai un kvalifikācijas uzlabošanai sadarbībā ar NVO un mediju organizācijām. Tādējādi piecu gadu laikā aktivitātes sekmīgas īstenošanas rezultātā gan Latvijas, gan citu valstu apmācīto žurnālistu organizāciju skaits ir plānojams vairākos simtos.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā no periodiskajiem izdevumiem bija žurnālu, biļetenu, rakstu 318 nosaukumi un 254 avīžu nosaukumi. Sk.: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts. (2015). Latvijas izdevējdarbības statistika 2014: Statistisko materiālu krājums. Rīga. http://dom.lndb.lv/data/obj/file/267047.pdf 4.lpp.
Jo no vairākām organizācijām žurnālisti tiks izglītoti, jo lielāka iespēja veidot atbildīgu, kvalitatīvu, uzticamu mediju vidi ne tikai Latvijā, bet Baltijas reģionā kopumā.

27 Finansējums paredzēts pakalpojumam - pētījuma par mediju pratību sabiedrībā veikšanai: 1) Pievienotās vērtības nodoklis: 4200 euro; 2) Statistikas datu un informācijas analīze: 1100 euro; 3) Reprezentatīvas aptaujas anketas, lai noskaidrotu Latvijas sabiedrības mediju pratības līmeni, izveide un sagatavošana: 900 euro; 4) Pētījuma veikšana par mediju pratības līmeni Latvijas sabiedrībā: 9300 euro; 5) Aptaujas rezultātu analīze un interpretācija: 4000 euro; 6) Analītiskā ziņojuma sagatavošana: 500 euro.

28 Informācijpratības programmas papildināšana ar medijpratības sadaļu, mācību metodiskā materiāla izstrāde.

29 Salīdzinājumā ar bērniem citviet Eiropā Latvijā ir ļoti augsts interneta lietošanas īpatsvars bibliotēkās vai citviet publiskās vietās (46% Latvijā un 12% bērnu visā pārējā Eiropā). Vairāk sk.: Brikse, Inta and Spurava, Guna. (2014). Kids online - safety and risks: Full findings from children survey of 9- to 16-year-olds in Latvia. Faculty of Social Sciences, University of Latvia, Riga, Latvia. P. 13. Available at: http://eprints.lse.ac.uk/60574/

30 Apmācību kursa sagatavošana (1.gads), adaptēšana, organizēšana un vadīšana (visi gadi).

31 Apmācību semināra sagatavošana, organizēšana un vadīšana.

32 Finansējums nepieciešams pakalpojumam - audiovizuāla mācību līdzekļa izstrādei (ietverti satura, video un audio risinājumi).

33 Finansējums tiks piešķirts projektu konkursu kārtībā.

34 Pedagogu apmācība mediju pratības pasniegšanai izglītības iestādēs varētu notikt vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu profesionālās kompetences pilnveides ietvaros A programmā kādā no moduļiem: pedagoga pieredzes modulis, izglītības satura un didaktikas modulis, pedagoga pieredzes modulis. Atbilstošākā moduļa izvēle tiks izdarīta saskaņā ar izglītības nozares ekspertu ieteikumiem pamatnostādņu īstenošanas gaitā. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" A programma ietver vienu vai vairākus moduļus (relatīvi patstāvīga problēmorientēta, starpdisciplināra pedagogu profesionālās pilnveides daļa vismaz sešu stundu apjomā, kas nosaka attiecīgo kompetenču stratēģiskos mērķus un sagaidāmos rezultātus zinātniski pamatota pedagoģiskā procesa vadīšanai). Tā paredzēta noteiktai mērķauditorijai profesionālo kompetenču pilnveidei. Sk.: Ministru kabinets. (28.10.2014). Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību. Likumi.lv. Sk.: 15.02.2016. http://likumi.lv/ta/id/269965-noteikumi-par-pedagogiem-nepieciesamo-izglitibu-un-profesionalo-kvalifikaciju-un-pedagogu-profesionalas-kompetences-pilnveides

35 Apmācību kursa sagatavošana (1.gads), adaptēšana, organizēšana un vadīšana (visi gadi).

36 Summa ietver: Ēdināšanas pakalpojumus - 2 kafijas pauzes un pusdienas 70 personām - 1800 euro; Telpu īri (ar iespēju nodrošināt ierakstu un tiešraidi) (7 stundām) - 1500 euro; Kancelejas izdevumus un izdales materiālus - 850 euro; Diskusiju vadītāju un lektoru atalgojumu - 3000 euro; Papildus nepieciešamos izdevumus pasākuma rīkošanai - 350 euro.

37 Tulkošana un maketēšana.

38 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

39 Pētījums par mediju iekšējo un ārējo daudzveidību Latvijā ar kvantitatīvām un kvalitatīvām metodēm 2017.gadā un identisks pētījums 2020.gadā. Pētījuma rezultāti, attiecībā pret kuriem veikt salīdzinājumu 2020.gadā, būs zināmi tikai pēc īstenotā pētījuma 2017.gadā.

40 Bāzes finansējuma aprēķins: 21 0000000 euro + 4 000000 euro (2018.gadā, pakāpeniski izejot no komerciālās reklāmas tirgus, kompensācija sabiedriskajiem medijiem) + 8 000000 euro (pilnā kompensācija, sabiedriskajiem medijiem pilnībā izejot no komerciālās reklāmas tirgus 2019.gadā) = 29 000000 euro.

41 25 000 euro - uzraudzības tehniskajam risinājumam uz mākoņtehnoloģiju bāzes.

42 Detalizēts izdevumu atšifrējums pa pozīcijām pieejams Iekšlietu ministrijas jaunās politikas iniciatīvas "Televīzijas pakalpojumu internetā sniedzēju uzraudzības uzlabošana" dokumentā (Jaunās politikas iniciatīvas kods: 14_27_P).

Kultūras ministre Dace Melbārde

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 666Pieņemts: 08.11.2016.Stājas spēkā: 08.11.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 221, 11.11.2016. OP numurs: 2016/221.2
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
286453
08.11.2016
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva