Ministru kabineta rīkojums Nr. 523

Rīgā 2016. gada 14. septembrī (prot. Nr. 45 26. §)

Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam

1. Apstiprināt Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (turpmāk - pamatnostādnes).

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām - Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.

3. Par pamatnostādņu īstenošanu līdzatbildīgajām institūcijām līdz 2018. gada 1. oktobrim iesniegt Ārlietu ministrijā pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem.

4. Ārlietu ministram līdz 2018. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu.

5. Pamatnostādņu īstenošanā līdzatbildīgajām institūcijām 2016. un 2017. gadā pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, ievērojot Attīstības sadarbības politikas plānu 2016. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 18. aprīļa rīkojumu Nr. 258 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2016. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 75. nr.)).

6. Ārlietu ministrijai izstrādāt attīstības sadarbības politikas plānus pamatnostādņu īstenošanai līdz kārtējā gada 1. martam.

7. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2018. gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 6. jūlija rīkojumu Nr. 299 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm laika posmam no 2011. gada līdz 2015. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 105. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

 

(Ministru kabineta
2016. gada 14. septembra
rīkojums Nr. 523)

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES
2016.-2020. gadam

Ārlietu ministrija

Rīga, 2016

Saturs

Izmantoto saīsinājumu saraksts

Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums

KOPSAVILKUMS

1. Attīstības sadarbības politikas mērķis

2. Sasaiste ar starptautiskiem, ES un Latvijas plānošanas dokumentiem

3. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

4. Latvijas attīstības sadarbības prioritātes

4.1. Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) prioritārās jomas

4.2. Latvijas prioritārās partnervalstis un jomas ĀM divpusējā attīstības sadarbībā

5. Attīstības sadarbības politikas pamatprincipi

6. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai

7. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Izmantoto saīsinājumu saraksts

AM	Aizsardzības ministrija
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ĀKK	Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis
ĀM	Ārlietu ministrija
CRS ++	OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības uzskaites sistēma
EAF	Eiropas Attīstības fonds
EM	Ekonomikas ministrija
ES	Eiropas Savienība
FM	Finanšu ministrija
GENE	Global Education Network Europe (Globālās izglītības tīkls Eiropā)
IAM	ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi
IeM	Iekšlietu ministrija
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
KM	Kultūras ministrija
KSA	korporatīvā sociālā atbildība
LAPAS	Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai"
VAV	vismazāk attīstītās valstis (Least Developed Countries - LDCs)
IAV	iekšzemes attīstības valstis (Land Locked Developing Countries - LLDCs)
LM	Labklājības ministrija
LPS	Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība"
NAP2020	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam
NKI	nacionālais kopienākums
PSO	pilsoniskās sabiedrības organizācijas
OAP	oficiālā attīstības palīdzība
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
OECD DAC	OECD Attīstības palīdzības komiteja
PBG	Pasaules Bankas grupa
PKC	Pārresoru koordinācijas centrs
PSIA	politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai
SAA	PBG Starptautiskā Attīstības asociācija (IDA)
SM	Satiksmes ministrija
TAM	ANO Tūkstošgades attīstības mērķi
TM	Tieslietu ministrija
VARAM	Vides un reģionālās attīstības ministrija
VK	Valsts kanceleja
VM	Veselības ministrija
ZM	Zemkopības ministrija

Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums

Aktivitāšu programma - vairāku starptautiskās palīdzības aktivitāšu kopums ar kopēju mērķi.

Apstiprināšanas instruments - procedūra, kurā tiek apstiprināta finansējuma piešķiršana starptautiskās palīdzības aktivitātes īstenošanai vai kurā tiek izraudzīts attīstības sadarbības projekta īstenotājs vai civilais eksperts.

Attīstības mērķi - plānotā ietekme, kas dod pienesumu fiziskai, finansiālai, institucionālai, sociālai, vides attīstībai, vai citus labumus sabiedrībai, kopienai vai cilvēku grupai caur vienu vai vairākām attīstības intervencēm.

Attīstības sadarbība - palīdzības sniegšana mazāk attīstītām valstīm, lai veicinātu šo valstu un to sabiedrības ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību.¹

Attīstības sadarbības projekts - nekomerciāla aktivitāte vai aktivitāšu kopums ar definētiem īstenošanas rezultātiem, īstenotājiem un izpildes termiņu.

Attīstības valsts - valstis un teritorijas, kas iekļautas OECD DAC oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā (DAC List of ODA Recipients²). Šis saraksts sīkāk iedalās sekojošās kategorijās: vismazāk attīstītās valstis; citas zemu ienākumu valstis; zemāko vidējo ienākumu valstis; augsti vidēju ienākumu valstis.³

Daudzpusējā palīdzība - palīdzības sniegšana saņēmējvalstīm, veicot iemaksas starptautiskās organizācijās. Saņemto finansējumu starptautiskās organizācijas izmanto atbilstoši savām vai donorvalsts noteiktajām prioritātēm.

Decentralizētā sadarbība - attīstības sadarbība ar mērķi veicināt vietējo kopienu attīstību, kas tiek īstenota vietējā vai reģionālā līmenī, sadarbojoties vietējā un reģionālā līmeņa spēlētājiem, piemēram, vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Dienaskārtība 2030 - 2015. gadā ANO līmenī pieņemti Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurus ANO dalībvalstis apņemas sasniegt līdz 2030. gadam. Ilgtspējīgas attīstības mērķu galvenais uzdevums ir izskaust nabadzību pasaulē un veicināt ilgtspējīgu attīstību tās trīs dimensijās - ekonomiskā, sociālā un vides.

Efektivitāte - pakāpe, līdz kurai attīstības sadarbības aktivitātes mērķis ir sasniegts, vai to ir plānots sasniegt, ņemot vērā to relatīvo svarīgumu.

Globālā izglītība - aktīvs mācīšanās process, kas, balstoties uz solidaritātes, vienlīdzības, iekļaušanas un sadarbības principiem, veido sabiedrības izpratni par attīstības procesiem pasaulē un veicina indivīdu un organizāciju līdzdalību aktuālu vietējo un globālo jautājumu risināšanā.

Grants - maksājums attīstības sadarbības projekta īstenotājam, lai realizētu projektu, ko tas iesniedzis granta projektu konkursam un ko finansēšanai ir apstiprinājusi Ārlietu ministrija.

Humānā palīdzība - palīdzība, kuras mērķis ir glābt cilvēku dzīvības, atvieglot to ciešanas un sniegt aizsardzību krīzes situācijās attīstības valstīs, kas radušās cilvēku radītu konfliktu rezultātā vai dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmē.

Ilgtspējīga attīstība - attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgu attīstību raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas - ekonomiskā, sociālā un vides.

Konsultatīvā padome - Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai stiprinātu Latvijas divpusējo attīstības sadarbību, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā, kā arī sekmētu Latvijas aktīvu iesaistīšanos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) un globālās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā.

Kopīga (trīspusēja vai daudzpusēja) starptautiskās palīdzības (attīstības sadarbības) aktivitāte - attīstības sadarbības projekts vai aktivitāšu programma, kurā atsevišķas projekta vai programmas aktivitātes īsteno divi vai vairāki finansētāji, no kuriem viens pārstāv Latvijas Republiku.

Kopīgā plānošana - kopīga ES un tās dalībvalstu rīcība attīstības sadarbības jomā atbilstoši partnervalsts attīstības stratēģijai. Kopīgās plānošanas pamatā ir efektīva darba dalīšana, t.sk., nosakot, kurā jomā katrs donors strādās, un indikatīva daudzgadu finansējuma piešķiršana. Procesu veicina Eiropas Komisija (turpmāk - EK) un Eiropas Ārējās darbības dienests (turpmāk - EĀDD). Kopīgo stratēģiju izstrādā partnervalstu līmenī ES delegācija un dalībvalstu darbinieki šajā valstī, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo rīcību atbilstoši vajadzībām. Šāda pieeja ļauj cieši sadarboties ar partnervalstu valdību, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un citām ieinteresētajām pusēm.

Korporatīvā sociālā atbildība - uzņēmēju atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību. Uzņēmumi var kļūt sociāli atbildīgi, sekojot likumam, kā arī integrējot sociālos, vides, ētikas, patērētāju un cilvēktiesību jautājumus savā uzņēmuma stratēģijā un uzņēmējdarbībā.

Oficiālā attīstības palīdzība - resursu plūsmas uz tām valstīm un teritorijām, kas iekļautas DAC OAP saņēmēju sarakstā, kā arī uz daudzpusējām institūcijām, ko i) nodrošina publiskās personas institūcijas, tai skaitā valsts un pašvaldības, vai to padotības iestādes un kur ii) katra transakcija a) tiek veikta ar galveno mērķi veicināt attīstības valstu ekonomisko attīstību un labklājību un tā b) pēc būtības ir koncesija un ietver vismaz 25% granta elementu (kas aprēķināts uz 10% diskonta likmes).

Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai - ir politikas īstenošanas analītiskais koncepts, lai sistemātiski iekļautu ilgtspējīgas attīstības ekonomisko, sociālo, vides un pārvaldības dimensijas visos politikas veidošanas posmos un nodrošinātu, ka šīs rīcībpolitikas ir savstarpēji atbalstošas un vismaz nekaitē nākamo paaudžu un citu valstu sabiedrības labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. ES attīstības valstu kontekstā īpaši uzsver ES un dalībvalstu migrācijas, drošības, vides, tirdzniecības un pārtikas drošības politiku ietekmes izvērtējumu uz attīstības valstīm.

Ražīgums - cik ekonomiski resursi (līdzekļi, ekspertīze, laiks, u.c.) tiek pārvērsti rezultātos.

Saņēmējvalsts (partnervalsts) - valsts, kura saņem starptautisko palīdzību.

Starptautiskā misija - aktivitāte, kuras īstenošanā piedalās civilais eksperts un kura tiek īstenota pēc starptautisko organizāciju aicinājuma piedalīties to vadītā misijā vai pēc valstu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās.

Starptautiskās palīdzības aktivitāte - attīstības sadarbības projekts, brīvprātīga iemaksa vai starptautiskā misija.

Vismazāk attīstītās valstis - 48 valstu grupa, kuras pēc ANO skaidrojuma ir vismazāk attīstītās, ņemot vērā to vājos cilvēkresursus un institucionālo kapacitāti, nestabilo ekonomiku un nacionālo finanšu līdzekļu trūkumu.

KOPSAVILKUMS

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020. gadam (turpmāk - Pamatnostādnes) ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas publiskās pārvaldes divpusēji un daudzpusēji īstenotās attīstības sadarbības politikas mērķi, rezultātus, prioritārās jomas, pamatprincipus un prioritārās valstis, vienlaikus nosakot rīcības virzienus un uzdevumus politikas mērķa sasniegšanai. Pamatnostādnes dod iespēju attīstības sadarbībā iesaistītajām pusēm plānot savas aktivitātes saskaņoti ar Latvijas nacionālo attīstības sadarbības politiku. Pamatnostādnēs ir iezīmēti arī humānās palīdzības sniegšanas principi.

Iepriekšējās Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes bija spēkā no 2011. līdz 2015. gadam. Šajā laika posmā ģeopolitiskais konteksts un globālie izaicinājumi ir ievērojami mainījuši pasaules sociālo, ekonomisko un politisko realitāti. Neskatoties uz ievērojamiem sasniegumiem nabadzības mazināšanā pasaulē, turpina pieaugt nemieru, klimata pārmaiņu radīto pārtikas nodrošinājuma krīžu un katastrofu, jaunu pandēmiju skaits, kā arī palielinās politiskā nestabilitāte, pieaug sabiedrības nevienlīdzība, finanšu un kapitāla tirgu nestabilitāte un migrācijas plūsmas. Visi šie globālie izaicinājumi arvien vairāk ietekmē arī Latvijas ekonomisko izaugsmi, drošību un iedzīvotāju labklājību.

Pasaulē ir vairāk nekā 60 miljoni cilvēku - bēgļu un iekšēji pārvietotu personu, kuri ir piespiedu kārtā devušies migrantu gaitās konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Šis ir lielākais pārvietoto personu skaits kopš Otrā pasaules kara. Migrācijas pamatcēloņi tiek risināti ar attīstības sadarbības politikas instrumentiem, uzlabojot iedzīvotāju prasmes un nodarbinātību, veicinot stabilitāti un institūciju attīstību, jauniešu iespējas, stiprinot izglītību un pilsonisko sabiedrību. Tāpat, stiprinot publiskās pārvaldes spējas cīnīties ar korupciju, netradicionālajiem drošības draudiem, nelegālām finanšu plūsmām un noziedzīgiem grupējumiem, attīstības sadarbība dod pienesumu miera un drošības jautājumu risināšanā un terorisma izskaušanā.

Pamatnostādnes stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu, tādējādi īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses. Galvenie Latvijas ārpolitikas virzieni un prioritātes ir noteikti ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.

Pamatnostādnes tiek īstenotas atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.- 2020. (turpmāk - NAP2020), Valsts aizsardzības koncepcijai, Nacionālajai drošības koncepcijai, kā arī padziļina iepriekšējās Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2011.-2015. gadam noteiktos mērķus un principus.

Pamatnostādnes ietver Latvijas kā donorvalsts starptautiskās saistības, jo īpaši ANO Dienaskārtību ilgtspējīgai attīstībai 2030 (turpmāk - Dienaskārtība 2030), Adisabebas Rīcības programmu par finansējumu attīstībai, ES un OECD lēmumus un rekomendācijas. Tāpat attīstības sadarbības politikas stiprināšana ir cieši saistīta ar Latvijas interešu īstenošanu starptautiskos drošības formātos.

Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību.

Līdz ar attīstības sadarbību Latvija veic brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai ar mērķi glābt cilvēku dzīvības un sniegt palīdzību cilvēku izraisītu konfliktu, dabas katastrofu vai klimata pārmaiņu ietekmes upuriem attīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem humānās palīdzības sniegšanas principiem. Ņemot vērā pasaulē pieaugošo, ieilgušo krīžu un konfliktu skaitu, svarīgi ir stiprināt sasaisti starp humāno un attīstības sadarbību.

Latvija apņemas laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam turpināt pakāpeniski palielināt OAP līdz 0.17% no NKI, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030. gadam, kas ir Dienaskārtības 2030 īstenošanas laika ietvars. Lai nodrošinātu efektīvu palīdzības sniegšanu, Latvija atbalstu VAV sniedz caur daudzpusējiem attīstības sadarbības instrumentiem. Ņemot vērā, ka līdz 2015. gadam Latvijas divpusējā OAP apjoms ir veidojis vidēji 10% no kopējā OAP apjoma, lai nodrošinātu stabilitāti, mieru, un drošību Latvijas ārpolitikai prioritārajos reģionos, ir īpaši svarīgi palielināt finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai.

Latvija, īstenojot attīstības sadarbību - kā divpusēji, tā daudzpusēji - vadās pēc sekojošiem principiem - partnervalstu galvenā atbildība pār to nacionālo attīstību; koordinācija un partnerība; rezultātu ilgtspēja un atbalsta paredzamība; caurskatāmība un politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai. Kā viens no principiem ir horizontālo jautājumu - labas pārvaldības, demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējas - īstenošana visās attīstības sadarbības aktivitātēs.

Galvenās Latvijas attīstības sadarbības jomas visos attīstības sadarbības formātos ir publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, konfliktu novēršana un risināšana, miers un drošība, demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība un izglītība.

Latvija divpusējā attīstības sadarbībā īpaši uzsver atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, pamatojoties uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, partnervalstu pieprasījumu, Latvijas ekspertīzes priekšrocībām un donoru koordinācijas principiem efektīvai atbalsta sniegšanai. Šīs pamatnostādnes nosaka Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM) pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma galvenās aktivitāšu jomas prioritārajās partnervalstīs.

Attīstības sadarbības politikas mērķa sasniegšanai Pamatnostādnes laika posmā no 2016.-2020. gadam nosaka sekojošus rīcības virzienus:

1. Sniegt maksimālu atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur ĀM pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem;

2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, Pasaules Bankas grupas un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos;

3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti, saskaņotību un darbības ilgtspēju;

4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem;

5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai;

6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju partnervalstu ilgtspējīgas attīstības atbalstam.

Pamatnostādņu īstenošanai ĀM izstrādā Attīstības sadarbības politikas plānus, kas iekļauj pasākumus Pamatnostādnēs noteiktā mērķa sasniegšanai, darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus. Plānojot Latvijas īstenoto attīstības sadarbību, kur iespējams, tiek veicinātas sinerģijas ar drošības, humānās palīdzības, tirdzniecības un migrācijas politikām un šo politiku instrumentiem.

Pamatnostādņu izstrādes procesā īpaša uzmanība tika pievērsta sabiedrības pārstāvju un ekspertu iesaistei. No 2015. gada 29. decembra līdz 2016. gada 29. janvārim ĀM aicināja Latvijas iedzīvotājus aizpildīt anketu par Latvijas attīstības sadarbības politikas turpmākajām prioritātēm. Aptaujas rezultāti tika publicēti ĀM mājaslapā. Tāpat pirms Pamatnostādņu teksta izstrādes, ĀM rīkoja tematiskas ekspertu darba grupu sanāksmes par prioritāšu izvēles procesu un palīdzības efektivitāti, ražīgumu, atskaitīšanās mehānismiem; attīstības sadarbības politikas koordināciju un projektu īstenotāju spēju stiprināšanu; politiku saskaņotību attīstībai/klimata pārmaiņām; privātā sektora iesaisti; sabiedrības informēšanu un globālo izglītību. Uz ĀM aicinājumu iesaistīties darba grupās atsaucās biedrības - "Latvijas Platformu attīstības sadarbībai" (turpmāk - LAPAS), "Latvijas Lauku forums", "Izglītības iniciatīvu centrs", "Latvijas Zaļā kustība", "Homo ecos:", resursu centrs sievietēm "Marta", "Humana People to People in Latvia", "Izglītības attīstības centrs", "Zaļā brīvība" -, Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija, SIA "Civitta Latvija", SIA "CPM Consulting", Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk - LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Prakses un globālās partnerības centrs, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts kanceleja, Vides un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM), Zemkopības ministrija, u.c.

Paustie viedokļi, līdz ar regulārām konsultācijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši LAPAS, sociālajiem partneriem, kā arī privāto sektoru un akadēmisko sektoru tika ņemti vērā, izstrādājot Pamatnostādņu tekstu. Pamatnostādņu izstrādes procesā notika konsultācijas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (turpmāk - OECD DAC) ekspertiem. No 2016. gada 17. līdz 31. maijam Pamatnostādņu projekts tiks nodots sabiedrības apspriešanai. 2016. gada 7. jūlijā tika organizēta Pamatnostādņu projekta apspriešana Konsultatīvās padomes paplašinātā formāta ietvaros, pirms kuras sanāksmes dalībnieki tika aicināti sniegt rakstiskus priekšlikumus. Kopumā tika saņemti komentāri no 16 iestādēm - biedrībām - LAPAS, "Latvijas Zaļā kustība", Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācija, "Zaļā brīvība" -, LPS, SIA "CPM Consulting", Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Prakses un globālās partnerības centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Pārtikas un veterinārā dienesta, Sabiedrības integrācijas fonda, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, VARAM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas.

Visi saņemtie priekšlikumi tika izvērtēti un pēc diskusijām Konsultatīvajā padomē, kā arī divpusējām konsultācijām, tika ņemti vērā pilnībā vai kompromisa rezultātā. Kā īpaši svarīgi attīstības sadarbības aspekti tika uzsvērti, t.sk., divpusējās attīstības sadarbības (ĀM un nozaru ministriju īstenotās) ciešāka koordinācija un sinerģiju stiprināšana, atbalsts esošajām ģeogrāfiskajām prioritātēm, nepieciešamība veicināt dažādu ieinteresēto pušu - PSO, publiskās pārvaldes, privātā sektora - sadarbību, kā arī nodrošināt atbalstu attīstības sadarbības aktivitātēm ilgtermiņā, kā arī pašvaldību iesaistei attīstības sadarbībā. Tikpat nozīmīga ir Latvijas projektu īstenotāju iesaistes lielapjoma projektos veicināšana, jo īpaši EuropeAid un Twinning projektos. Globālās izglītības jautājumos tika vērsta uzmanība uz lielāku sasaisti ar atbildīgajām nozaru ministrijām. Diskusijās radās vairākas konkrētas idejas par darbībām, ko iekļaut turpmākajos Attīstības sadarbības politikas plānos, piemēram, ekspertu saraksta atjaunošana, izvērtēšanas sistēmu stiprināšana. Šie priekšlikumi ir iekļauti Pamatnostādņu 2.pielikumā kā indikatīvas darbības, kas būs svarīgas, lai līdz 2020. gadam sasniegtu Pamatnostādnēs definēto mērķi.

1. Attīstības sadarbības politikas mērķis

Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir sniegt ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, veicinot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību.

Līdz ar attīstības sadarbību Latvija veic brīvprātīgas iemaksas starptautiskajās organizācijās humānās palīdzības finansēšanai ar mērķi glābt cilvēku dzīvības un sniegt palīdzību cilvēku izraisītu konfliktu, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu ietekmes upuriem attīstības valstīs saskaņā ar starptautiskajiem humānās palīdzības sniegšanas principiem.

Ņemot vērā pasaulē pieaugošo ieilgušo krīžu un konfliktu skaitu, pieaugošās migrācijas plūsmas, svarīgi ir stiprināt sasaisti starp humāno un attīstības sadarbību. Lai veicinātu konfliktu un sabiedrības radikalizācijas cēloņu risināšanu, Latvija iespēju robežās attīstības sadarbības politikas mērķus īsteno saskaņoti ar drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku mērķiem un veicina sinerģijas starp dažādiem šo politiku instrumentiem.

Latvija apņemas laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam turpināt pakāpeniski palielināt OAP līdz 0.17% no NKI, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030. gadam, kas ir Dienaskārtības 2030 īstenošanas laika ietvars. Lai nodrošinātu efektīvu palīdzības sniegšanu, Latvija atbalstu VAV sniedz caur daudzpusējiem attīstības sadarbības instrumentiem. Ņemot vērā, ka līdz 2015. gadam Latvijas divpusējā OAP apjoms ir veidojis vidēji 10% no kopējā OAP apjoma, lai nodrošinātu stabilitāti, mieru, un drošību Latvijas ārpolitikai prioritārajos reģionos, ir īpaši svarīgi palielināt finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai.

2. Sasaiste ar starptautiskiem, ES un Latvijas plānošanas dokumentiem

2015. gada 25. septembrī apstiprinātā ANO Dienaskārtība 2030 un tajā ietvertie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (turpmāk - IAM) ir Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatā (pilnu šo mērķu tekstu skatīt pielikumā nr.1).

Pamatnostādnes veidotas saskaņā ar ES līmenī pieņemtajiem plānošanas dokumentiem attīstības sadarbības jomā. ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) 2005. gadā pieņemtā Eiropas Vienprātība par ES attīstības politiku (European Consensus on Development, 2006) nosaka EK un ES dalībvalstu rīcību attīstības sadarbības jomā. 2012. gadā ar ES Padomes secinājumiem apstiprinātā Pārmaiņu programma (Agenda for Change) nosaka, ka ES atbalsts galvenokārt jānovirza divām prioritātēm - 1) laba pārvaldība, tajā skaitā cilvēktiesības un demokrātija un 2) iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme. Pārmaiņu programma arī nosaka ES palīdzības koncentrēšanu uz mazāku jomu skaitu, palīdzības sniegšanu vismazāk attīstītajām valstīm, kopīgu atbalsta plānošanu un privātā finansējuma piesaistīšanu attīstības mērķiem.

Latvijas attīstības sadarbības finansējuma saistības izriet no ES ietvaros apstiprinātajām finansējuma saistībām.⁴ Atbilstoši šīm saistībām ES un tās dalībvalstīm kopā līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai ir jāvelta 0.7 % no NKI, tajā skaitā 0.15-0.20% no NKI novirzot VAV. Šie ES finansējuma mērķi izriet no ANO 2015. gada jūlijā pieņemtās Adisabebas Rīcības programmas.

Latvijai attiecīgi līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai jātiecas atvēlēt 0.33 % no NKI, kā arī 0.15-0.20% no OAP/NKI jānovirza VAV.

ES attīstības sadarbības politikā gaidāmi jauni saturiskie elementi, un tās īstenošanas un atskaitīšanās mehānismi var mainīties, lai atspoguļotu Dienaskārtību 2030 un Adisabebas Rīcības programmu. Pēc šo dokumentu stāšanās spēkā nepieciešamās izmaiņas Latvijas attīstības sadarbības politikā tiks atspoguļotas ĀM izstrādātajos Latvijas attīstības sadarbības politikas plānos.

Līdz ar 2015. gadā pieņemto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu (turpmāk - Parīzes nolīgums), Latvija, plānojot atbalstu partnervalstīm, turpinās ņemt vērā ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām principus.

Latvija savu attīstības sadarbības politiku plāno ciešā sasaistē ar ES Padomes secinājumiem attīstības sadarbības jomā, tajā skaitā par privātā sektora,⁵ vietējo un reģionālo pašvaldību⁶ lomu un iesaisti attīstības sadarbībā un dzimumu līdztiesības jautājumu nozīmīgumu.⁷

Pamatnostādnes ir izstrādātas un tiks īstenotas, balstoties uz OECD DAC rekomendācijām, vadlīnijām un labas prakses apkopojumiem,⁸ OECD rekomendācijām un deklarācijām par vides un klimata jautājumu iekļaušanu attīstības sadarbībā,⁹ par politikas saskaņotību attīstībai¹⁰ un Parīzes deklarāciju par attīstības palīdzības efektivitāti (2005).

Attīstības sadarbības politika kā viena no prioritārajām Latvijas ārpolitikas jomām tiek atspoguļota ikgadējā ārlietu ministra ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā.

Pamatnostādnes īsteno atbilstoši vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentam "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam" un tā prioritātei "Cilvēka drošumspēja",¹¹ kas nosaka šādu rīcību - Attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu un projektu līdzfinansējuma konkurss PSO.

Pamatnostādnes tiek īstenotas atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijas (2012) 37.punktam, kas nosaka Latvijas apņemšanos dalīties uzkrātajā demokrātijas, eiroatlantiskās integrācijas, drošības un aizsardzības sektora reformu pieredzē, lai stiprinātu starptautisko drošību.

Pamatnostādnes sniedz pienesumu arī Nacionālās drošības koncepcijas (2015) īstenošanā, stiprinot Latvijas nacionālās drošības ārējo dimensiju. Austrumu partnerības valstu, jo īpaši Ukrainas stabilitātes, teritoriālās integritātes, demokrātijas un eiropeisko vērtību nostiprināšana ir Latvijas divpusējās attīstības sadarbības prioritāte. Tāpat Pamatnostādnes, jo īpaši daudzpusējos formātos un caur iemaksām starptautiskajās organizācijās, pamato Latvijas ieguldījumu Tuvo Austrumu reģiona stabilitātes veicināšanā, migrācijas jautājumu risināšanā un terorisma draudu samazināšanā.

3. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

1. Latvija veicina labu pārvaldību, iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un drošību prioritārajos reģionos atbilstoši partnervalstu vajadzībām12
Rezultatīvais rādītājs	2015 (bāze)	2016	2017	2018	2019	2020
1.1. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kas izlietots publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, t.sk. pretkorupcijai	62%					65%
1.2. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura atbalsta uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai	14%					18%
1.3. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir dzimumu līdztiesība	0%					8%
1.4. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kura galvenais mērķis ir atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas, t.sk. muitas un robežas struktūru, stiprināšanai	6%					10%
1.5. Latvijas īstenotajos attīstības sadarbības projektos piesaistītais citu donoru finansējums attiecība pret ĀM pārvaldīto OAP (neskaitot administratīvās izmaksas un globālo izglītību), %	425%					500%
1.6. ĀM piešķirtais līdzfinansējums Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību īstenotajiem EuropeAid attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, % no projekta kopējā finanšu apjoma	5%					10%
1.7. % no ĀM pārvaldītās divpusējās OAP, kurā iesaistīta partnervalsts pilsoniskā sabiedrība	76%					80%
Sasaiste: Dienaskārtība 2030; Adisabebas Rīcības Programma (2015); Busānas deklarācija (2011), Akras Rīcības Dienaskārtība (2008); Parīzes Deklarācija (2005); Romas deklarācija (2003); OECD DAC ietvaros pieņemtie attīstības palīdzības principi, noteikumi un vadlīnijas, jo īpaši OECD Attīstības Palīdzības izvērtēšanas principi (1991); OECD Attīstības sadarbības izvērtēšanas kvalitātes standarti (2010); OECD DAC rekomendācija par pret-korupcijas pasākumiem divpusējās attīstības palīdzības projektos ietvaros (1996); ES Padomes secinājumi par dzimumu līdztiesību attīstības sadarbībā (2015), ES Pārmaiņu Programma (2011); Valsts aizsardzības koncepcija; Parīzes nolīgums (2015); OECD ārējo ekspertu novērtēšanas norāžu ceļvedis (reference guide); Eiropas Vienprātība attīstībai (2006); ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (2015); ES Padomes secinājumi "Privātā sektora stingrāka loma attīstības sadarbībā: uz rīcību vērsta perspektīva" (2014); ES Padomes secinājumi par vietējām pašvaldībām attīstībā (2013); ES Stratēģija par palīdzību tirdzniecībai: stiprinot ES atbalstu ar tirdzniecību saistītām jaunattīstības valstu vajadzībām (2007).

 

2. Pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam
Rezultatīvais rādītājs	2015 (bāze)	2016	2017	2018	2019	2020
2.1. OAP apjoms no NKI	0.09%	0.09%	0.1%	0.12%	0.14%	0.17%
2.2. Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējums, tūkstoši EUR	0.566	0.592	1.092	1.592	2.092	2.592
Sasaiste: Dienaskārtība 2030; Adisabebas Rīcības programma (2015); ES Padomes secinājumi "Jauna globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada" (2015); Monterrejas Vienprātība par finansējumu attīstībai (2002); Dohas Deklarācija (2008); Busānas Deklarācija (2011); Akras Rīcības dienaskārtība (2008); Parīzes Deklarācija (2005); Romas Deklarācija (2003); ANO Rīcības programma vismazāk attīstītajām valstīm 2011-2020 (Stambulas Vienprātība 2011); Eiropas Vienprātība attīstībai (2006); Eiropas Vienprātība par humāno palīdzību (2007); OECD DAC rekomendācija par pret-korupcijas pasākumiem divpusējās attīstības palīdzības projektos ietvaros (1996).

 

3. Pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai
Rezultatīvais rādītājs	2015 (bāze)	2016	2017	2018	2019.	2020
3.1. Sabiedrības īpatsvars, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm	67%					73%
3.2. Sabiedrības īpatsvars, kas ir informēti par ilgtspējīgas attīstības mērķiem	34%					40%
Sasaiste: Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.; Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam; Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām (2012); Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem (2014); Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem (2013), Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.

4. Latvijas attīstības sadarbības prioritātes

Attīstības sadarbība tiek īstenota daudzpusējos un divpusējos formātos. Daudzpusējais formāts ietver Latvijas aktivitātes un iemaksas starptautiskās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Balstoties uz veikto iemaksu apmēru un organizāciju nozīmi attīstības sadarbībā, Latvijai īpaši nozīmīgi daudzpusējie formāti ir ES, ANO, Pasaules Bankas grupa un OECD. Latvija aktīvi iesaistās šo starptautisko organizāciju politikas izstrādē. Savukārt divpusējais formāts ietver ĀM budžeta līniju "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" un citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu, kā arī Latvijas ad hoc veidā sniegto attīstības un humāno palīdzību. Neatkarīgi no noteiktajām prioritārajām jomām, Latvija attīstības sadarbību īsteno atbilstoši 5.sadaļā definētajiem pamatprincipiem.

4.1. Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) prioritārās jomas

Latvijai ir svarīgi saskaņoti darboties divpusējā un daudzpusējā attīstības sadarbībā, veicinot visu spēlētāju iesaisti un koordinētu rīcību, tajā skaitā Latvijas un partnervalstu interešu aizstāvību visos formātos. Tādēļ Pamatnostādnes, balstoties uz publiskās pārvaldes iestāžu līdzšinējām aktivitātēm, nosaka Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātes kopumā (divpusējā un daudzpusējā formātā), īpaši uzsverot sekojošas jomas¹³:

1) Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana, tajā skaitā cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes rīcībpolitikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā (t.sk. publisko pakalpojumu attīstība, pieejamība un e-pārvaldes risinājumi); decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā; publiskās pārvaldes finanšu pārvaldībā; tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā (t.sk., muitas un robežas struktūru pārvaldība un reformas);

2) Uzņēmējdarbības attīstība un eksportspējas stiprināšana, tajā skaitā atbalsts ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē; uzņēmēju atbalsta pakalpojumu un institūciju spēju stiprināšana; mazo un vidējo uzņēmumu attīstība;

3) Konfliktu novēršana un risināšana, miers un drošība, tai skaitā valsts drošības struktūru pārvaldība un reformas, lai uzlabotu demokrātisku pārvaldību un civilo uzraudzību; un dalība starptautiskajās miera uzturēšanas, civilajās un vēlēšanu novērošanas misijās;

4) Demokrātiskas līdzdalības veicināšana un pilsoniskās sabiedrības attīstība, tajā skaitā vārda un informācijas brīvības stiprināšana; dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšana;

5) Izglītība, tajā skaitā izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība, atbalsts izglītības kvalitātes, t.sk. atbilstība darba tirgus prasībām, un monitoringa uzlabošanai, jo īpaši profesionālās izglītības jomā.

6) Sabiedrības izpratnes veicināšana par attīstības sadarbību.

4.2. Latvijas prioritārās partnervalstis un jomas ĀM divpusējā attīstības sadarbībā

Latvijas attīstības sadarbības politikā kā prioritāri noteikti ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģioni. Tāpat kā prioritāras aktivitāšu īstenošanai ir noteiktas valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtīti civilie eksperti¹⁴, kas sniedz iespēju stiprināt sasaisti starp attīstības sadarbības un drošības politiku. Lai veicinātu divpusēji sniegtā atbalsta efektivitāti, ĀM budžeta programmas "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" ietvaros koncentrējas uz noteiktu valstu skaitu, vadoties pēc partnervalstu pieprasījuma, Latvijas ārpolitikas prioritātēm, Latvijas sniegtā atbalsta augstākās pievienotās vērtības un rezultātu redzamības. Vadoties pēc situācijas analīzes Pamatnostādņu apstiprināšanas brīdī, kā prioritārās valstis Austrumu partnerības reģionā ir noteiktas Gruzija, Moldova un Ukraina, savukārt Centrālāzijā - Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Lai veicinātu efektīvu Latvijas atbalsta izmantošanu un saskaņotu rīcību ar citiem donoriem, ĀM pārvaldītā divpusējā finansējuma ietvaros katrā no Latvijas prioritārajām partnervalstīm tiek noteiktas ne vairāk kā trīs iesaistes jomas. Šīs jomas ir izvēlētas, pamatojoties uz konsultācijām ar partnervalstīm un pielāgojoties šo valstu nacionālajām stratēģijām, Latvijas kā attīstības sadarbības īstenotāja ekspertīzi un salīdzinošajām priekšrocībām pret citiem donoriem, kā arī ņemot vērā esošās donoru aktivitātes konkrētajā jomā (īpaši ES kopīgās attīstības sadarbības plānošanas procesu un Latvijas vēstniecību sniegto viedokli).

Sniedzot tehnisko atbalstu divpusēji un caur ES iniciatīvām, Latvija atbalsta partnervalstis, piemēram, nodrošinot šo valstu pilsoņiem atbilstošas mācību iespējas, kā arī piedāvājot savus konsultantus un ekspertus.

Ņemot vērā, ka attīstības sadarbība tiek plānota un sniegta mainīgā politiskā, ekonomiskā un sociālā vidē, ĀM, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas plānus Pamatnostādņu īstenošanai, precizē prioritārās valstis un iesaistes jomas tajās, ja nepieciešams.

Prioritārās jomas Austrumu partnerības valstīs

Gruzija

- Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā; demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā; tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā, jo īpaši robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas;

- Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, īpaši lauksaimniecības jomā, t.sk. finansējuma apguvē.

Moldova

- Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā, robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas;

- Atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšana;

- Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai un eksportspējas stiprināšanai.

Ukraina

- Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - cīņa pret korupciju; atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, demokrātiskas līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā;

- Atbalsts decentralizācijas procesā un vietējās/reģionālās pārvaldes stiprināšanā;

- Atbalsts eksportspējas stiprināšanai un ar tirdzniecību saistītā noregulējuma ieviešanā praksē lauksaimniecības jomā.

ES Austrumu partnerības valstīs - Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, attīstības sadarbība tiek balstīta Latvijas labās prakses nodošanā ES standartu ieviešanā. Austrumu partnerības valstīs kā prioritāte ir šo valstu teritoriālās integritātes stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana.

Prioritārās jomas Centrālāzijas valstīs (Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna)

- Atbalsts tieslietu un iekšlietu sistēmas stiprināšanā, jo īpaši robežu drošības struktūru pārvaldība un reformas;

- Publiskās pārvaldes attīstība un spēju stiprināšana - atbalsts publiskās pārvaldes politikas izstrādē un administratīvajā pārvaldībā, cīņa pret korupciju;

- Lauksaimniecības attīstība, tajā skaitā atbalsts zemkopības ministrijām, lauksaimniecības reformām un uzņēmējdarbības attīstībai;

- Demokrātiskas līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības veicināšana, tajā skaitā dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju veicināšana;

- Izglītība, tajā skaitā izglītības politikas un administratīvās pārvaldes attīstība, atbalsts izglītības kvalitātes, t.sk. atbilstība darba tirgus prasībām, un monitoringa uzlabošanai, jo īpaši profesionālās izglītības jomā.

5. Attīstības sadarbības politikas pamatprincipi

Lai nodrošinātu attīstības sadarbības rezultātu ilgtspēju, politikas mērķu sasniegšanu un starptautisko saistību izpildi, Latvijas attīstības sadarbības politika tiek īstenota atbilstoši sekojošiem pamatprincipiem, kas izriet no starptautiskās attīstības sadarbības plānošanas, īstenošanas un izvērtēšanas prakses, jo īpaši Dienaskārtībai 2030, Adisabebas Rīcības programmai par finansējumu attīstībai, ES un OECD lēmumiem un rekomendācijām.

Partnervalstu galvenā atbildība par savu nacionālo attīstību. Latvija vadās pēc principa, ka galvenā atbildība par valsts iekšējiem attīstības procesiem ir pašu partnervalstu rokās. Atbilstoši, Latvija atbalstu sniedz visaptveroši, vadoties pēc partnervalsts vajadzībām un nacionālajā attīstības stratēģijā noteiktajām prioritātēm. Latvija apņemas maksimāli iesaistīt partnervalsts institūcijas, izmantot jau esošās partnervalstu sistēmas un pieskaņoties to normatīvajiem aktiem un saistībām, tai skaitā, veicinot aktivitāšu īstenošanu caur Latvijas vēstniecībām. Latvija īpašu uzmanību pievērš tehniskās sadarbības sniegšanai partnervalstu pārstāvju zināšanu un spēju stiprināšanai, lai veicinātu valstu spējas pašām plānot un īstenot savu nacionālo attīstību.

Horizontālie attīstības sadarbības principi. Latvija uzsver cilvēktiesību īstenošanu un veicināšanu kā vadošo attīstības sadarbības politikas plānošanas un īstenošanas horizontālo principu, t.sk. īstenojot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju. Latvija attīstības sadarbības politikā un ārpolitikā kopumā uzsver demokrātijas, labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības un vides ilgtspējas un klimata jautājumu integrēšanu. Šie horizontālie principi tiek īstenotai caur visām Latvijas finansētajām aktivitātēm, neatkarīgi no jomas.

Partnerība un sadarbība. Svarīgi nodrošināt visu pušu saskaņotu rīcību, strādājot partnerībā ilgtspējīgai attīstībai visos līmeņos. Latvija īpaši uzsver ES Kopīgās attīstības sadarbības plānošanas procesu un trīspusējās sadarbības nozīmi, kā arī Dienaskārtībā 2030 un Adisabebas Rīcības programmā ietvertos Globālās partnerības ilgtspējīgai attīstībai principus. Tāpat Latvija atzīst pievienoto vērtību no aktivitātēm, ko kopīgi īsteno vairāki spēlētāji - valsts un privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības eksperti, vietējās pašvaldības un pētnieki, u.c. Latvija uzsver nepieciešamību veicināt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) katalītisko lomu, piesaistot citus finanšu līdzekļus, jo īpaši privāto finansējumu un filantropu resursus. Latvija atzīmē Globālās partnerības efektīvai attīstības sadarbības un tās principu lomu kvalitatīvas attīstības sadarbības īstenošanā.

Rezultātu ilgtspēja un atbalsta paredzamība. Sniegtajam atbalstam ir jābūt paredzamam, veidojot ilgtermiņa sadarbību dažādos līmeņos. Latvijas atbalsts tiek sniegts konkrēta mērķa sasniegšanai, izvērtējot, kur ir vislielākās vajadzības, ilgtspējīgākais Latvijas pienesumus un redzamība. Projektu plānošanā un īstenošanā tiek izvērtēta projektu ilgtermiņa multiplikatīvā ietekme, kā arī rezultātu ilgtspēja.

Caurskatāmība. Latvijas veic attīstības sadarbības finansējuma sadali atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem,¹⁵ OECD DAC principiem, ievērojot 2011. gada Busānas vienošanos un 2015. gada Adisabebas Rīcības programmu. Latvija tiecas, lai visi attīstības sadarbības politikas īstenotāji un ar tiem saistīto politikas jomu spēlētāji rīkojas caurskatāmi un informē sabiedrību par attīstības sadarbības rezultātiem un abpusējiem ieguvumiem. ĀM publicē lēmumus, aktivitāšu izvērtējumu un statistiku, kā arī veic finansējuma sadali un izvērtēšanu pēc noteiktiem publiskiem un caurskatāmiem kritērijiem. Latvijas finansētajos attīstības sadarbības projektos nav pieļaujama korupcija un Latvija kopumā iestājas par to, lai attīstības sadarbības finansējums tiek piešķirts un izlietots atbildīgi, atklāti un godprātīgi pēc labas pārvaldības principiem.

Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai (PSIA), Attīstības sadarbības politika ir tikai viena daļa no Dienaskārtības 2030 īstenošanas līdzekļiem. Nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo un nozaru politikas plānošanas saskaņotību ar Dienaskārtību 2030. Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai partnervalstīs Latvija īpaši uzsver drošības, migrācijas un tirdzniecības politiku atbildīgu un saskaņotu īstenošanu. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību, svarīga ir lēmumu pieņēmēju un atbildīgo nozaru ministriju iesaiste un izpratne par attīstības sadarbību un atbilstošās nozares politikas nozīmi uz ilgtspējīgu attīstību.

Humānās palīdzības sniegšanas pamatprincipi

Sniedzot humāno palīdzību, Latvija vadās pēc Eiropas Vienprātībā par humāno palīdzību (2007)¹⁶ definētajiem labas humānās palīdzības sniegšanas principiem - cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība. Humānā palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību novērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, ievērojot dzimumu līdztiesības principus palīdzības nodrošināšanā.

Latvija virzās uz maksimāli efektīvu un operatīvu pieeju humānās palīdzības sniegšanā. Finansējumu iespēju robežās plānots novirzīt nacionālajām un vietējām organizācijām,¹⁷ situācijās, kad tas nav iespējams - izmantojot starptautiskās organizācijas, lai sniegtu palīdzību pēc iespējas tuvāk krīzē nonākušajiem cilvēkiem saskaņā ar humānās palīdzības sniegšanas principiem. Atsevišķos gadījumos finansiālā palīdzība tiek sniegta tieši saņēmējvalstīm.

Latvija uzsver nepieciešamību stiprināt saiti starp humānās palīdzības un attīstības sadarbības instrumentiem, nodrošinot pāreju no krīzes situācijām uz ilgtspējīgas attīstības plānošanu.

6. Rīcības virzieni un uzdevumi politikas mērķu sasniegšanai

1. Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas18	1.5, 1.7., 2.1., 2.2.
2.	Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2.
3.	Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	1.1., 1.5., 2.1., 2.2.
4.	Īstenot grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO sektora īstenotajiem projektiem	Pastāvīgi	ĀM		1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.2.

 

2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši 4.1. sadaļā minētajām jomām	Pastāvīgi	ĀM	PSO, nozaru ministrijas	2.1., 2.2., 3.1., 3.2.
2.	Nodrošināt Latvijas 4.sadaļā minēto prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs	Pastāvīgi	ĀM	VARAM	1.5., 2.1., 2.2.
3.	Nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas 2.komitejā (makroekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi), tostarp par sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, attīstības sadarbību ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030.	Pastāvīgi	ĀM	PKC, VARAM	2.1., 2.2.
4.	Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD DAC darba grupu sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti	Pastāvīgi	ĀM		2.1., 2.2.
5.	Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Starptautiskajā attīstības asociācijā atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm.	Pastāvīgi	FM, ĀM	Nozaru ministrijas	1.5., 2.1., 2.2.
6.	Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai dažādos formātos un līmeņos	Pastāvīgi	ĀM, IeM	Atbilstošās PSO, AM	2.1., 2.2.

3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Nodrošināt Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību, atbilstoši 4.sadaļā definētajām Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2.
2.	Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid, Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā vadošajiem partneriem	Pastāvīgi	ĀM, FM	Nozaru ministrijas, PSO	1.5., 1.7., 2.1., 2.2.
3.	Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas mehānismus	Pastāvīgi	FM, ĀM, EM	Nozaru ministrijas, LDDK	1.5., 2.1., 2.2.
4.	Stiprināt Konsultatīvās padomes profesionalitāti attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas, PSO	1.5., 2.2., 3.2.
5.	Nodrošināt ĀM, tajā skaitā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi nodrošināt Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā, sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem	Pastāvīgi	ĀM		1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.

 

4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Pilnveidot partnervalstu vajadzību novērtēšanu, atbilstoši rezultātiem caurskatāmi nosakot Latvijas prioritātes un atbalsta instrumentus	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 2.2.
2.	Ieviest daudzgadu (vismaz 2-3 gadu) programmu pieeju attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā un plānošanā, lai nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma efektivitāti un ražīgumu ilgtermiņā, kā arī elastību finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	1.5., 2.1., 2.2.
3.	Sniedzot Latvijas atbalstu, sistemātiski izvērtēt, novērst un pārvaldīt riskus visos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši korupcijas jomā	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	2.1., 2.2.
4.	Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas	2.1., 2.2.
5.	Nodrošināt pilnīgu Latvijas pāreju uz OECD CRS++ uzskaites sistēmu	2019	ĀM	Nozaru ministrijas	2.1., 2.2.

 

5. Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās	Pastāvīgi	IZM, KM,	ĀM, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, PSO	1.7., 3.1., 3.2.
2.	Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko sektoru	Pastāvīgi	ĀM	Nozaru ministrijas, PSO	1.7., 2.2., 3.1., 3.2.

 

6. Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē
Nr.p.k.	Uzdevums	Izpildes termiņš (gads)	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju
1.	NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030 rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā	2017	ĀM	Nozaru ministrijas, PKC	3.1, 3.2.
2.	Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības sadarbības un ekonomisko politiku un to īstenošanas instrumentiem, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu partnervalstīs	Pastāvīgi	ĀM	EM, PSO	1.2., 1.5., 1.7.
3.	Stiprināt attīstības sadarbības un drošības politiku un to īstenošanas instrumentu saskaņotību, jo īpaši Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionā	Pastāvīgi	ĀM, AM, IeM		1.1., 1.5., 2.2., 3.1.
4.	Nodrošināt nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidāciju starp nozaru ministrijām un visām iesaistītajām pusēm politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PSIA) īstenošanai Latvijā		PKC, ĀM	Nozaru ministrijas	2.1., 2.2., 3.1, 3.2., 4.1.

 

7. Indikatīvs ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu

EUR

 

Uzdevums	Plānotais finansējums			Nepieciešamais papildu finansējums
	2016	2017	2018	2017	2018	2019	2020
Finansējums kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Informatīvi
Sadalījumā pa budžeta resoriem
11.Ārlietu ministrija	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
1. rīcības virziens - Sniegt atbalstu ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu ilgtspējīgai attīstībai caur Ārlietu ministrijas pārvaldītā divpusējā attīstības sadarbības finansējuma instrumentiem
Finansējums kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Informatīvi
Sadalījumā pa budžeta resoriem
11.Ārlietu ministrija	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
1. uzdevums - Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansēto aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm un finansējumu, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju un redzamību
Finansējums kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
tajā skaitā*:
valsts pamatfunkciju īstenošana	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
Informatīvi
Sadalījumā pa budžeta resoriem
11.Ārlietu ministrija	451 400	463 813	463 813	500 000	1 000 000	1 500 000	2 000 000
2.uzdevums - Nodrošināt aktivitāšu īstenošanu ar dažādu ieinteresēto pušu (publiskā pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, u.c.) iesaisti
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
3.uzdevums - Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās, konsultāciju u.c. misijās attīstības valstīs
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.uzdevums - Īstenot granta projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, 50% no granta projektu konkursa līdzekļiem novirzot PSO īstenotajiem projektiem
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
2.rīcības virziens - 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
1.uzdevums - Aktīvi sadarboties ar Latvijas publiskās pārvaldes iestādēm un PSO Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
2.uzdevums - Nodrošināt Latvijas prioritāšu iekļaušanu ES attīstības sadarbības politikā, tajā skaitā kopīgās plānošanas procesā un aktivitāšu īstenošanā Latvijai prioritārajās partnervalstīs
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
3.uzdevums - Nodrošināt Latvijas iesaisti tās prioritārajos jautājumos ANO Ģenerālās Asamblejas 2.komitejā (makroekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi), tostarp par sieviešu līdztiesības, likuma varas un labas pārvaldības, informācijas sabiedrības jautājumiem, attīstības sadarbību ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030.
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.uzdevums - Nodrošināt Latvijas līdzdalību OECD DAC darba grupu sanāksmēs un atbilstošo standartu pilnvērtīgu pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
5.uzdevums - Īstenot vienotu un visaptverošu pieeju daudzpusējās attīstības sadarbības instrumentu izmantošanai, tostarp PBG Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Starptautiskajā attīstības asociācijā atbilstoši Latvijas attīstības sadarbības prioritātēm.
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
6.uzdevums - Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības procesos un aktivitātēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un partnervalstu vajadzībām, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanai dažādos formātos un līmeņos
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
3.rīcības virziens - 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības ilgtspēju, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
1.uzdevums - Nodrošināt Latvijas (ĀM un nozaru ministriju) divpusējās attīstības sadarbības saskaņotību
Finansējums	0	0	0	0	0	0	0
2.uzdevums - Stiprināt Latvijas projektu īstenotāju profesionalitāti, savstarpējo sadarbību un darbības kvalitātes uzlabošanu, jo īpaši spēju iesaistīties EuropeAid, Twinning u.c. lielapjoma daudzgadu projektos, t.sk. kā vadošajiem partneriem
Finansējums	0	0	0	0	0	0	0
3.uzdevums - Iesaistīt privāto sektoru attīstītības sadarbības mērķu sasniegšanā, tajā skaitā, veicinot uzņēmēju iesaisti starptautisko finanšu institūciju (piemēram, Eiropas Investīciju bankas) projektu konkursos attīstības valstīs un iespēju robežās attīstot jaunus nacionālos finansēšanas mehānismus
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.uzdevums - Stiprināt Konsultatīvās padomes profesionalitāti attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
5.uzdevums - Nodrošināt ĀM, tajā skaitā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi nodrošināt Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā, sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.rīcības virziens - Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
1.uzdevums - Pilnveidot partnervalstu vajadzību novērtēšanu, atbilstoši rezultātiem caurskatāmi nosakot Latvijas prioritātes un atbalsta instrumentus
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
2.uzdevums - Ieviest daudzgadu programmu pieeju, lai nodrošinātu finansējuma paredzamību un izlietojuma efektivitāti ilgtermiņā, kā arī elastību finansējuma pārdalē, kad tas nepieciešams
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
3.uzdevums - Sniedzot Latvijas atbalstu, sistemātiski izvērtēt, novērst un pārvaldīt riskus visos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši korupcijas jomā
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.uzdevums - Nodrošināt pastāvīgu un caurskatāmu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
5.uzdevums - Nodrošināt pilnīgu Latvijas pāreju uz OECD CRS++ uzskaites sistēmu
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
5.Rīcības virziens - Veicināt sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības nozīmību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
1.uzdevums - Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
2.uzdevums - Nodrošināt publisku aktuālāko datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības (divpusējās un daudzpusējās) politiku, tās rezultātiem, īstenotājiem un viņu pieredzi, sadarbojoties ar citiem donoriem, PSO un akadēmisko sektoru
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
6.Rīcības virziens - Īstenot visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
1.uzdevums - NAP vidējā termiņa izvērtējuma procesā izskatīt ar attīstības sadarbību saistītos Dienaskārtības 2030 rezultatīvos rādītājus un sniegt rekomendācijas par to iekļaušanu NAP2020 un nākamajā plānošanas periodā
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
2.uzdevums - Stiprināt sasaisti starp Latvijas attīstības sadarbību un ekonomisko sadarbību, jo īpaši veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu partnervalstīs
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
3.uzdevums - Stiprināt attīstības sadarbības un drošības politiku instrumentu saskaņotību, jo īpaši Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionā
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0
4.uzdevums - Nodrošināt nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidāciju starp nozaru ministrijām un visām iesaistītajām pusēm politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai (PSIA) īstenošanai Latvijā
Finansējums kopā	0	0	0	0	0	0	0

 

---

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

 

Pielikums Nr.1

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi¹

1. Visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs.

2. Izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.

3. Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visiem cilvēkiem jebkurā vecumā.

4. Nodrošināt visiem iekļaujošu, taisnīgu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas.

5. Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm.

6. Nodrošināt visiem ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu pārvaldību.

7. Nodrošināt visiem piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu.

8. Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un cienīgu darbu visiem.

9. Veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas.

10. Samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē.

11. Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, izturētspējīgas un ilgtspējīgas.

12. Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus.

13. Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi.²

14. Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

15. Aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, apkarot pārtuksnešošanos, novērst zemes degradāciju un veicināt tās atjaunošanos, un apstādināt bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

16. Veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un visos līmeņos izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas.

17. Stiprināt īstenošanas līdzekļus un atjaunot Globālo partnerību ilgtspējīgai attīstībai.

---

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

 

Pielikums Nr.2

Esošās situācijas raksturojums attīstības sadarbības politikas jomā LATVIJĀ

Saturs

I. Latvijas un globālās attīstības sadarbības konteksts

1.1. Latvijas attīstības sadarbības politikas izaugsme

1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi un mērķi

II. Divpusējās attīstības sadarbības prioritārās partnervalstis un jomas

2.1. Prioritārās valstis

2.2. Prioritārās jomas

III. Daudzpusējā attīstības sadarbība

3.1. ANO sistēma

3.2. Eiropas Savienība

3.3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības sadarbības komiteja.

3.4. Pasaules Bankas grupa

IV. Humānā palīdzība

V. Sabiedrības izpratnes veicināšana un globālā izglītība

5.1. Līdzfinansējuma konkursi

5.2. 2015. gadā īstenotais Eiropas gads attīstībai

5.3. Ārlietu ministrijas darbs sabiedrības informēšanā

VI. Attīstības sadarbības īstenotāju spēju stiprināšana

6.1. Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju iesaiste

6.2. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību spēju stiprināšana

6.3. Privātā sektora iesaiste attīstības sadarbībā

6.4. Ārlietu ministrijas un diplomātisko pārstāvniecību kapacitātes stiprināšana

VII. Latvijas attīstības sadarbības finansējuma apjoms

7.1. Finansējuma saistības

7.2. Daudzpusējais formāts

7.3. Divpusējais formāts

VIII. Latvijas attīstības sadarbības politikas caurskatāmība un uz rezultātiem balstīta plānošana un izvērtēšana

8.1. Institucionālais ietvars

8.2. Aktivitāšu plānošana

8.3. Aktivitāšu uzraudzība

8.4. Aktivitāšu izvērtēšana

IX. Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai

9.1. Politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai īstenošana Latvijā

9.2. Tirdzniecība un atbildīgs patēriņš un ražošana

9.3. Attīstības sadarbības politikas sasaiste ar drošības jautājumiem

I. Latvijas un globālās attīstības sadarbības konteksts

Kopš līdzšinējo pamatnostādņu pieņemšanas 2011. gadā ģeopolitiskais konteksts un globālie izaicinājumi ir ievērojami mainījuši pasaules sociālo, ekonomisko un politisko realitāti. Attīstības reģioni ir piedzīvojuši ievērojamu izaugsmi, būtiski pieaugušas investīcijas un privātā finansējuma plūsmas attīstības valstīs, ir mainījušās demogrāfiskās tendences. Vienlaikus pasaule saskaras ar sarežģītu migrācijas krīzi. Novērojama pieaugoša urbanizācija un digitalizācija.

Nemieri un politiskā nestabilitāte, klimata pārmaiņu radītas pārtikas nodrošinājuma krīzes un katastrofas, jaunas globālas pandēmijas, finanšu un kapitāla tirgu nestabilitāte un nelegālā migrācija vistiešāk negatīvi ietekmē pasaules nabadzīgākās valstis.

Globalizācijas rezultātā šīs tendences ietekmē arī attīstīto valstu, tai skaitā Latvijas, ekonomisko izaugsmi, drošību un iedzīvotāju labklājību. 2015. gadā noslēdzās 2000. gadā pieņemtais ANO attīstības sadarbības ietvars - Tūkstošgades attīstības mērķi. Kopš 1990. gada šo mērķu sasniegšanā ir panākts ievērojams progress - badā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē ir samazinājies uz pusi, attīstības valstīs pamatskolā mācības uzsāk vairāk nekā 90% bērnu, dzimumu diskriminācija ir izskausta pamatskolas, vidējā un arodizglītībā, jaunu inficēto cilvēku skaits ar HIV vīrusu ir samazinājies par apmēram 40%. Vienlaikus virzība vairāku mērķu sasniegšanā ir bijusi lēna - joprojām 57 miljoni bērnu attīstības valstīs neapmeklē skolu, tikai pusei no darbaspējas vecumā esošajām sievietēm ir apmaksāts darbs, ik dienu pasaulē, pārsvarā no novēršamiem nāves cēloņiem, mirst 16 000 bērnu līdz piecu gadu vecumam. Joprojām tikai pusei no grūtnieču ir pieeja pirmsdzemdību medicīnas pakalpojumiem un globālās oglekļa emisijas pasaulē ir pieaugušas par vairāk nekā 50 procentiem. Tāpat ir ievērojami pieaudzis konfliktu skaits, un vairāk nekā 60 miljoni cilvēku pasaulē ir bijuši spiesti pamest savas mājas kara, konfliktu vai vajāšanas dēļ.

Lai kopīgi risinātu šos izaicinājumus, 2015. gadā ANO līmenī tika panāktas trīs nozīmīgas globālas vienošanās - Adisabebas Rīcības Programma par finansējumu attīstībai, jaunais ANO Ilgtspējīgas attīstības ietvars "Dienaskārtība ilgtspējīgai attīstībai 2030" (2030 Agenda for Sustainable Development, turpmāk - Dienaskārtība 2030) un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums (turpmāk - Parīzes nolīgums).

Šīs vienošanās liecina par globālām ambīcijām no visām valstīm, institūcijām un privātā sektora, kā arī apstiprina, ka attīstības sadarbībai ir centrāla loma 21. gadsimta globālo izaicinājumu pamatcēloņu - nabadzības, kara, vāju institūciju, klimata pārmaiņu - risināšanā, globalizācijas procesos ņemot vērā taisnīguma, solidaritātes un atbildības principus.

Attīstības sadarbības politikā svarīgākā globālā vienošanās ir Dienaskārtība 2030, kas aizstāj līdzšinējos ANO Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM). Dienaskārtība 2030 ietver 17 tematiskus mērķus un 169 apakšmērķus, kurus visas ANO valstis apņemas sasniegt līdz 2030. gadam (mērķu sarakstu skatīt 2.pielikumā). Šie mērķi atspoguļo sociālās, ekonomiskās, politiskās un vides izmaiņas pasaulē kopš TAM pieņemšanas 2010. gadā. Pirmkārt, globāli pasaule ir kļuvusi daudz saistītāka, tādēļ jaunie mērķi, atšķirībā no TAM, attiecas ne tikai uz attīstības valstīm, bet arī uz attīstītajām; tie ir jāievieš visām pasaules valstīm, arī Latvijai. Otrkārt, attīstības sadarbības galvenais mērķis vairs nav tikai nabadzības izskaušana, bet arī ilgtspējīga attīstība. Tas nozīmē, ka ikvienas valsts politikas mērķi un sasniedzamie rezultāti ir jāizvērtē no ilgtspējīgas attīstības ekonomiskās, sociālās, vides dimensijas. Treškārt, rezultātu sasniegšanai nepieciešama rīcība visos līmeņos - pašvaldību, nacionālā, reģionālā un starptautiskajā. Ceturtkārt, pārmaiņu īstenošanai svarīgi ir iesaistīt plašu spēlētāju loku, tai skaitā privāto sektoru, pilsonisko sabiedrību, filantropiju, u.c. Piektkārt, jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi saturiski aptver daudz plašākas politikas jomas, piemēram, kā atsevišķi mērķi ir iekļauti laba pārvaldība un likuma vara, ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nevienlīdzība valstu iekšienē, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, ilgtspējīga pilsētplānošana. Visbeidzot jaunais ietvars atzīst, ka attīstības sadarbība ir tikai viens no instrumentiem nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Tikpat svarīgi ir mobilizēt dažādus finanšu resursus, attīstīt tehnoloģijas, stiprināt attīstības valstu spējas, veicināt tirdzniecību un risināt sistēmiskus jautājumus (politikas saskaņotība, daudzpusējas partnerības, datu pieejamība un uzraudzība), kā arī attīstīt globālu partnerību (sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm).

Attiecīgi Pamatnostādnes tiek pieņemtas jaunā globālā situācijā un balstītas jaunā pieejā attīstības sadarbībai.

1.1. Latvijas attīstības sadarbības politikas izaugsme

Iepriekšējo pamatnostādņu īstenošanas laikā no 2011. līdz 2015. gadam ir attīstījusies pasaules attīstības sadarbības politika un notikusi ciešāka Latvijas integrācija globālajā donoru kopienā.

Latvija ir aktīvi iesaistījusies ES un ANO attīstības sadarbības politikas veidošanā, piemēram, ANO sarunās par Dienaskārtību 2030, tajā skaitā Adisabebas Finansējuma attīstībai konferences sagatavošanas sarunās par minēto mērķu īstenošanas līdzekļiem un finansēšanu. 2015. gadā pirmo reizi ES līmenī tika īstenots Eiropas gads attīstībai, kura ietvaros arī Latvijas sabiedrība tika informēta par ES un Latvijas īstenotajiem attīstības sadarbības projektiem. Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros sadarbības jomā Latvija īpašu uzmanību pievērsa dzimumu līdztiesības, labas pārvaldības, tiesiskuma un informācijas sabiedrības jautājumiem, kā arī atbalsta sniegšanai ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm.

Pēdējos gados ir pieaugusi arī Latvijas redzamība divpusējos attīstības sadarbības formātos. Pēc ekonomiskās krīzes gadiem 2013. gadā tika atjaunoti granta projektu konkursi, kā arī Latvija arvien vairāk iesaistījās kopīgos projektos ar citiem donoriem. Novērojama arī plašāka PSO aktivitāte sabiedrības informēšanas un globālās izglītības jautājumos.

Līdz ar iestāšanās OECD procesa uzsākšanu 2013. gadā Latvija iesaistās OECD Attīstības palīdzības komitejas struktūrās un pakāpeniski pārņem augstākos starptautiskos attīstības sadarbības sniegšanas standartus. Pamatnostādņu izstrāde 2016.-2020. gadam ir viens no soļiem, lai Latvija pilnīgi integrētos attīstības sadarbības sniedzēju kopienā un sniegtu augstvērtīgu un ilgtspējīgu atbalstu partnervalstīm.

1.2. Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipi un mērķi

Līdzšinējās pamatnostādnes uzsvēra astoņus globālā un ES mērogā apstiprinātus pamatprincipus, saskaņā ar kuriem notika Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošana: 1) TAM sasniegšana, jo īpaši cilvēktiesību un cilvēkdrošības aspekti; 2) palīdzības efektivitāte; 3) starptautiskās saistības par finansējumu attīstībai; 4) ES Ārlietu padomes secinājumos apstiprinātās saistības par attīstības sadarbības principiem, politikas saskaņotību attīstībai, palīdzības efektivitāti, darba dalīšanu, atbalstu tirdzniecībai un atbalstu demokrātijas stiprināšanai; 5) OECD vadlīnijas attīstības sadarbības jomā; 6) visaptveroša pieeja attīstības procesiem partnervalstīs un atbalsta sniegšana atbilstoši partnervalstu vajadzībām; 7) partnervalstu virsvadība pār savu attīstību; 8) ES Vienprātībā attīstības attīstībai noteiktās attīstības sadarbības politikas horizontālās prioritātes.

Šie pamatprincipi tika ievēroti, veidojot Latvijas ikgadējos attīstības sadarbības politikas plānus, īstenojot granta projektu konkursus un plānojot sadarbību ar citiem donoriem prioritārajās partnervalstīs, kā arī, iesaistoties ES un ANO pozīciju veidošanā par globālajiem attīstības sadarbības politikas jautājumiem un prioritātēm.

Līdzšinējo pamatnostādņu mērķi bija:

1) Latvijas kā divpusējā donora lomas stiprināšana, tādējādi īstenojot Latvijas ārpolitiskās intereses;

2) Sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšana attīstības sadarbības mērķiem un politikai;

3) Latvijas pieaugošā loma starptautisko attīstības mērķu sasniegšanā un starptautisko saistību izpilde.

Šie mērķi turpināja 2006. gadā apstiprināto Latvijas attīstības sadarbības mērķu sasniegšanu, koncentrējoties uz Latvijas kā donorvalsts spēju stiprināšanu.

Attīstības sadarbības politika tika atspoguļota Latvijas valdības prioritātēs, tajā skaitā, Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdību deklarācijās un rīcības plānos. ANO, ES un citos starptautiskajos formātos Latvijas valdības pārstāvji ir uzsvēruši atbalstu Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu reformu procesam, jo īpaši iestājoties par atbalsta sniegšanu Ukrainai eirointegrācijas ceļā.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:¹

- Attīstības sadarbības politikas īstenošana ir daļa no Latvijas saistībām kā ES dalībvalstij. ES ārējā politikā attīstības sadarbībai ir centrāla loma. Pamatnostādnes turpina Latvijas iesākto šajā politikas jomā un pilnvērtīgi atspoguļo Latvijas stratēģiju un iesaisti globālo jautājumu risināšanā.

- Vienlaicīgi pēc vairāk nekā desmit gadiem kapacitātes stiprināšanas un finansējuma palielināšanas Latvijai nepieciešams koncentrēties uz attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanu. Politikas plānošanā ir jābalstās uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, rezultātu ilgtspēju Latvijas ekspertīzes jomās, atbilstību partnervalstu vajadzībām un Latvijas sniegtā atbalsta redzamību.

- Attīstības sadarbības politika ir svarīgs ārpolitikas instruments, kas ir cieši saistīta ar valsts īstenoto drošības politiku un ārējo ekonomisko politiku. Sniedzot atbalstu Latvijas partneriem, tiek uzlabotas divpusējās attiecības. Tāpat, veicinot privātā sektora attīstību un stiprinot publisko pārvaldi, tiek attīstīti tirdzniecības sakari un pavērtas jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem.

- Veicinot Latvijas īstenotāju un ekspertu iesaisti, tiešs labums ir arī Latvijas ekonomikai. Piemēram, 2015. gadā attīstības sadarbības projektos caur ĀM finansējumu piesaistīti vairāk nekā 2 miljoni EUR. Daļa šī finansējuma atgriežas Latvijas ekonomikā, nodrošinot ekspertu atalgojumu un rīkojot apmācības.

- Latvijas vēlme un spēja aktīvi iesaistīties globālu attīstības jautājumu risināšanā daudzpusējos formātos ir veids kā palielināt Latvijas prestižu un redzamību starptautiskajās organizācijās. Jaunā attīstības sadarbības politikas ietvara ieviešana būs augstu ANO darbakārtībā vēl ilgu laiku. Tā ir iespēja, piemēram, veicināt pozitīvu iznākumu kandidatūrai uz ANO Drošības Padomi. Arī OECD ietvaros kvalitatīva attīstības sadarbība ir svarīga dalībvalstu mēraukla.

- Šobrīd galvenajā Latvijas vidējā termiņa plānošanas dokumentā - Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (NAP2020) attīstības sadarbība parādās vien NAP2020 indikatīvajā finansējuma tabulā un tikai saistībā ar mērķi par iedzīvotāju savstarpējo sadarbības veicināšanu. Ir svarīgi NAP2020 vidējā termiņa novērtējuma laikā iekļaut attīstības sadarbības jautājumus Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentos, lai veicinātu Latvijas attīstības iekšējo un ārējo dimensiju saskaņotību un plānotu iesaisti valstij ārpolitiski stratēģiskos reģionos, jo īpaši Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs.

II. Divpusējās attīstības sadarbības prioritārās partnervalstis un jomas

Līdz ar ĀM divpusējā finansējuma pieaugumu 2012. gadā, tika atjaunota divpusējās attīstības sadarbības politikas aktivitāšu plānošana un īstenošana. 2012.-2015. gadā Latvijas attīstības sadarbības spējas ir attīstījušās, ir nostiprinājušās prioritārās partnervalstis - ES Kaimiņattiecību politikas Austrumu partnerības valstis ( Gruzija, Moldova, Ukraina) un Centrālāzijas valstis (Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna), kā arī tās valstis, kurās atrodas Latvijas militārais kontingents vai valsts nosūtītie civilie eksperti. Tāpat ir iezīmējušās ekspertīzes jomas un pakāpeniski attīstījušies sadarbības projekti ar citiem donoriem.

Atkarībā no finansējuma pieejamības un prioritātēm ikgadējā Attīstības sadarbības politikas plānā šajā laika posmā tika noteiktas konkrētas prioritārās valstis un iesaistes jomas.

2012. gads

• Par prioritāro valsti tika izvirzīta Moldova, uzsākot īstenot projektu tieslietu (probācijas) jomā kopā ar USAID (īstenoja Tieslietu ministrija), kā arī piedaloties ES kopīgās plānošanas projektā reģionālās attīstības jomā (īstenoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - VARAM).

• Tāpat tika sniegts līdzfinansējums Satiksmes ministrijas īstenotam projektam Afganistānas atbalstam civilās aviācijas un dzelzceļa apmācību jomā.

• Līdzfinansējuma konkursa rezultātā tika sniegts atbalsts projekta īstenošanai Kirgizstānā sociālās aizsardzības un veselības jomā.

• No publiskās pārvaldes institūcijām savu budžetu ietvaros apjomīgāko attīstības sadarbību īstenoja Iekšlietu ministrija, iesaistoties daudzpusējās ES aktivitātēs migrācijas un drošības jomās.

2013. gads

• Tika turpināti 2012. gadā uzsāktie projekti Moldovas un Afganistānas atbalstam.

• Granta projektu konkursa rezultātā partnervalstu atbalstam tika finansēti divi projekti - sociālās aizsardzības un veselības jomā Azerbaidžānā, kā arī pilsoniskās līdzdalības un dzimumu līdztiesības jomā Kirgizstānā un Tadžikistānā.

• Līdzfinansējuma konkursa rezultātā tika sniegts atbalsts projektam Azerbaidžānā sociālās aizsardzības un veselības jomā. Tāpat līdzfinansējums tika sniegts reģionālam projektam energoefektivitātes jomā Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā.

• No publiskās pārvaldes institūciju īstenotajām aktivitātēm jāpiemin Iekšlietu ministrija (atbalsts bēgļiem), VARAM (organizējot seminārus, konsultējot labas pārvaldības jomā Moldovu, Kazahstānu un Kosovu), kā arī Aizsardzības ministrija, kas Gruzijā īstenoja aktivitātes labas pārvaldības un drošības jomās.

2014. gads

• Tika turpināti 2012. gadā uzsāktie projekti Moldovas un Afganistānas atbalstam.

• Tika uzsākta Rīgas Juridiskās augstskolas apmācību programma Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

• Granta projektu konkursa rezultātā tika atbalstīti septiņi projekti Moldovas (reģionālā attīstība, reģionālās reformas un decentralizācija, uzņēmējdarbība), Gruzijas (nodarbinātības un labas pārvaldības jomās), Baltkrievijas (ekonomiskā attīstība) un Uzbekistānas (inženierzinātņu jomā) atbalstam.

• No papildus piešķirtajiem līdzekļiem tika finansēti tehniskās palīdzības projekti Ukrainas atbalstam (reģionālās attīstības, pretkorupcijas, ES standartu ieviešanas un eksportspējas veicināšanas) jomā.

• Sniegts atbalsts Moldovai (pārtikas drošības jomā) un Gruzijai (sociālās aizsardzības jomā).

• Piešķirts finansējums Valsts robežsardzei Eiropas Komisijas finansētās Centrālāzijas robežu pārvaldības programmas (BOMCA) īstenošanai.

• Attīstības sadarbības projektos visaktīvāk iesaistās Labklājības ministrija ar labas pārvaldības projektiem vairākās Austrumu partnerības valstīs, t.sk. ES Twinning un TAIEX projektu ietvaros. Aktivitātes īstenoja arī Finanšu ministrija (konsultāciju sniegšana labas pārvaldības jomā), VARAM (pieredzes nodošana teritoriālo reformu ieviešanā, teritoriju attīstības plānošanā), kā arī Tieslietu (stiprināt publiskās pārvaldes institūciju kapacitāti), Aizsardzības (humānās palīdzības sniegšana Ukrainas konfliktā cietušajiem) un Satiksmes ministrijas (konsultācijas dzelzceļa nozares attīstībai).

2015. gads

• Tika turpināti projekti Moldovas (reģionālās attīstības jomā) un Afganistānas atbalstam.

• Tika turpināts atbalsts Rīgas Juridiskās augstskolas apmācību programmai Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionu publiskās pārvaldes un PSO pārstāvjiem, piesaistot citu donoru līdzfinansējumu.

• Granta projektu konkursa rezultātā tika atbalstīti desmit projekti Ukrainas atbalstam (reģionālās attīstības, pilsoniskās līdzdalības, lauksaimniecības, pretkorupcijas jomās), trīs projekti Moldovas atbalstam (reģionālās attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas, teritoriālo reformu, robežu drošības jomās) un viens projekts Gruzijas atbalstam (robežu drošības jomā).

• Papildus Ukrainas atbalstam tika īstenoti sekojoši pasākumi - projekts eirointegrācijas jomā, kurā piedalījās Ukrainas viceministri; piešķirtas stipendijas Ukrainas studentiem studijām Latvijas Universitātē.

• Tika finansēta Zemkopības ministrijas eksperta vizīte Uzbekistānā, lai prezentētu Latvijas pieredzi bioloģisko augļu un dārzeņu audzēšanā un eksportēšanā;

• Tika līdzfinansēta mājaslapas izstrāde informatīvās kampaņas ietvaros par Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā.

• Tika finansēts Baltijas Mediju izcilības centra projekts Austrumu partnerības valstu žurnālistu apmācībai Latvijā.

• 2015. gadā tika uzsākta sadarbība ar ANO Attīstības programmu (UNDP) Uzbekistānā, Latvijā īstenojot apmācību vizīti sociālās aizsardzības jomā Uzbekistānas pārstāvjiem.

• Projektus īsteno plašs valsts institūciju loks, visvairāk VARAM (labas pārvaldības un reģionālās attīstības jomā organizējot konsultācija un diskusijas), Labklājības ministrija (sociālās aizsardzības jautājumos), Satiksmes ministrija (pieredzes nodošana konsultējot un piedaloties forumos labas pārvaldības jomā), Izglītības un zinātnes ministrija (pieredzes nodošana par īstenotajām reformām augstākās un profesionālās izglītības jomā).

2.1. Prioritārās valstis

2011.-2015. gadā ĀM koordinētais attīstības sadarbības finansējums tika sniegts primāri Austrumu partnerības valstīm - Ukrainai, Moldovai un Gruzijai, kā arī īstenoti atsevišķi projekti Baltkrievijas un Azerbaidžānas atbalstam. Moldova bija prioritārā partnervalsts 2012.-2013. gadā, savukārt atbalsts Ukrainai tika būtiski palielināts 2014. un 2015. gadā, sekojot Krievijas militārajam iebrukumam šajā valstī.

Salīdzinoši mazākā apmērā finansējums tika sniegts Centrālāzijas valstu - Uzbekistānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas atbalstam. Uzbekistānā 2015. gadā veiksmīgi uzsākta Latvijas ekspertu dalība UNDP sadarbības projektā.

Minētajā laikā posmā tika īstenots projekts Afganistānas atbalstam.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Saskaņā ar starptautiskiem palīdzības efektivitātes principiem ir svarīgi attīstības palīdzības sniegšanā ilgtermiņā koncentrēties uz nelielu valstu skaitu. Tādējādi palielinās Latvijas ekspertu sniegtā atbalsta redzamība un apjoms, attiecīgi iespējams padziļināt aktivitātes, uzlabot to kvalitāti un veicināt Latvijas kā donora specializāciju.

- Latvijai jāturpina sniegt atbalsts ES Austrumu partnerības (Gruzijai, Moldovai un Ukrainai) un Centrālāzijas valstīm (Kirgizstānai, Tadžikistānai un Uzbekistānai), jo šo valstu demokrātiska un ilgtspējīga attīstība ir tieši saistīta ar Latvijas drošību un ekonomisko attīstību. Svarīgi, ka ar šīm valstīm jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, ir projektu iestrādes un tajās ir pieprasīta Latvijas ekspertīze.

2.2. Prioritārās jomas

2011. gadā līdz ar ES kopīgās attīstības sadarbības plānošanas procesa uzsākšanu ES pieeja atbalsta plānošanai un sniegšanai partnervalstīs kļuvusi mērķtiecīgāka, partnervalstī nosakot trīs prioritāros sektorus, kā arī daudzgadu pieeju atbalsta sniegšanai. Arī dalībvalstis tiek aicinātas pēc iespējas sašaurināt un padziļināt sadarbības jomas. Latvija seko līdzi ES kopīgās plānošanas procesam prioritārajās valstīs, atbilstoši plānojot savu atbalstu.

Latvija donoru specializācijas principu ievēro, pirmkārt, ierobežojot prioritārās jomas granta projektu konkursos, otrkārt, iespēju robežās īstenojot ilgtermiņa attīstības sadarbības projektus ar citiem donoriem.

2011.-2015. gadā Latvija ir attīstījusi savu ekspertīzi un ir iezīmējušās jomas, kurās pēc Latvijas sniegtā atbalsta ir īpašs pieprasījums no partnervalstu puses:

- Laba pārvaldība un likuma vara;

- Reģionālā attīstība, finanšu decentralizācija un teritoriālā sadarbība;

- Atbalsts demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības attīstībai;

- Ekonomiskā attīstība - investīciju klimata uzlabošana un eksportspējas stiprināšana, kā arī starptautisko standartu ieviešana uz eksportu orientētās nozarēs;

- Sociālā aizsardzība un nodarbinātība;

- Lauksaimniecības sektora attīstība.

Latvija piedāvā savu reformu pieredzi, piemēram, nodrošinot partnervalstu publiskās pārvaldes pārstāvjiem un pilsoņiem apmācības partnervalstī vai Latvijā, kā arī piedāvājot savus konsultantus, padomniekus un citus ekspertus. Austrumu partnerības valstīs augstu tiek novērtēta Latvijas eirointegrācijas pieredze un atbalsts Eiropas Savienības standartu ieviešanā.

Kā viens no svarīgiem aspektiem, vadoties pēc palīdzības sniegšanas labās prakses principiem, ir ilgtspējīga partnerība, sadarbības paredzamība un daudzgadu plānošana. Šāda pieeja "atvieglo vajadzību apzināšanu un palīdz mērķtiecīgāk un efektīvāk īstenot aktivitātes. Kā atzīst paši projektu īstenotāji, šādi sadarbības projekti uzlabo arī Latvijas partneru kapacitāti."² Arvien vairāk pieaug to institūciju skaits, kas veiksmīgi sniedz atbalstu vairāku gadu garumā, pakāpeniski pārejot no projektu uz programmu pieeju attīstības sadarbības atbalsta sniegšanā. Piemēram, Rīgas Juridiskās augstskolas īstenotā ilgtermiņa apmācību programma labas pārvaldības jomā Austrumu partnerības un Centrālāzijas pārstāvjiem; Latvijas Valsts robežsardzes dalība Eiropas Komisijas projektā par robežu pārvaldību Centrālāzijas valstīs (BOMCA), utt.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Attīstības sadarbībā iesaistītajām publiskās pārvaldes iestādēm savas aktivitātes ar katru definēto prioritāro valsti nepieciešams plānot daudzgadu aktivitāšu programmu veidā, saskaņā ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ES kopīgās plānošanas procesiem, Latvijas attīstības sadarbības prioritārajām jomām, ES kopīgās plānošanas prioritātēm.

- Nepieciešams vairāk koncentrēties uz reformu ieviešanas procesu īstenošanas nodrošināšanu. Jāveicina publiskās pārvaldes iesaiste lielapjoma projektos tehniskās palīdzības jomā, jo īpaši Twinning³ projektos. Šādi ne tikai palielinās Latvijas kā donora redzamība, bet arī Latvijas institūciju prestižs starptautiskajos formātos.

- Jāstiprina Latvijas kā donora specializācija un atpazīstamība, lai palielinātu iespējas īstenot kopīgas aktivitātes un piesaistītu Latvijas ekspertus citu donoru projektiem. Tāpat Latvijai vajadzētu stratēģiskāk virzīt un lobēt nacionālos ekspertus dalībai starptautiskajās misijās un partnervalstu institūcijās. Sinerģiju veicināšanai starp šiem ekspertiem un ārpolitiku, būtu nepieciešams atjaunot vienotu sarakstu, kurā uzskaitīti Latvijas eksperti un to ekspertīzes jomas, kas jau darbojas dažādās starptautiskās institūcijās.

III. Daudzpusējā attīstības sadarbība

Latvija sniedz savu ieguldījumu globālās attīstības veicināšanā, piedaloties ar finansējumu starptautisko organizāciju īstenotās attīstības sadarbības programmās un projektos, kā arī, veicot iemaksas starptautiskās institūcijās, kas paredzētas attīstības sadarbības programmām un projektiem. Iesaiste starptautiskajās organizācijās sniedz Latvijai iespējas ietekmēt globālos procesus un lēmumu pieņemšanu, veicināt valsts redzamību, kā arī attīstīt sinerģijas ar starptautisko institūciju aktivitātēm. Uzlabojot ekspertu kapacitāti un veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskos formātos, kā arī, plānojot attīstības palīdzības brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās, tiktu sekmēta arī Latvijas ievēlēšana nozīmīgākajās ANO struktūrās, piemēram, ANO Ekonomisko un Sociālo lietu padomē un ANO Drošības padomē.

Obligātās iemaksas veidojas no Latvijas dalības konkrētajā organizācijā, savukārt brīvprātīgo iemaksu veikšanā prioritātes tiek noteiktas, vadoties pēc 1) starptautiskās institūcijas atbilstības Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem un 2) starptautiskās institūcijas funkcijām un efektivitāti attīstības palīdzības sniegšanā, resursu sadalījuma un izlietojuma, un sasniegtajiem rezultātiem.

Indikatīvās darbības daudzpusējā attīstības sadarbībā no 2016. līdz 2020. gadam

- Pamatnostādņu īstenošanas laikā maksimāli jāveicina saskaņotība starp Latvijas prioritātēm starptautiskajās institūcijās un divpusējām attīstības sadarbības prioritātēm un projektiem.

- Īpaši svarīga ir veicināt Latvijas ekspertu iesaisti starptautiskajās institūcijās un veicināt šo ekspertu iesaisti divpusējā Latvijas attīstības sadarbībā. Latvijas nozaru ekspertu dalība starptautisko institūciju rīkotajās sanāksmēs un pasākumos un izpratne par globālajiem procesiem ir īpaši nepieciešama, lai sekmētu Dienaskārtības 2030 ieviešanu Latvijā.

- Nepieciešams sekmēt sabiedrības un visu attīstības sadarbībā iesaistīto pušu izpratni par starptautiski prioritāriem jautājumiem, piemēram, migrācijas un attīstības sadarbības politikas saikni. Šajā kontekstā nepieciešams turpināt uzsāktās iniciatīvas sabiedrības informēšanā par attīstības sadarbības politikas rezultātiem.

3.1. ANO sistēma

Latvijai 2015. gadā ANO bija augsta redzamība ANO struktūrās, pateicoties Prezidentūrai ES Padomē, kā arī Pasaules informācijas samita (World Summit on the Information Society - WSIS) pārskata vadīšanai. To būtu vēlams saglabāt. Latvijas prioritātes ANO Ģenerālās Asamblejas 2. Komitejā (makroekonomikas un ilgtspējīgas attīstības jautājumi) ir ANO Attīstības sistēmas stiprināšana atbilstoši Dienaskārtībai 2030; sieviešu līdztiesības jautājumi, likuma vara un laba pārvaldība, informācijas sabiedrības jautājumi, attīstības sadarbība ar ES Austrumu kaimiņiem un Centrālāzijas valstīm.

Laikā no 2011. līdz 2015. gadam, papildus regulārajām iemaksām ANO budžetā, Latvija vairākkārt veica brīvprātīgās iemaksas ANO struktūrvienībās un dažādos palīdzības fondos, tostarp Sīrijai un Ukrainai.

No 2011. līdz 2013. gadam Latvija bija ievēlēta un aktīvi līdzdarbojās ANO Ekonomisko un Sociālo jautājumu padomē, kura ir galvenā starptautiskās attīstības sadarbības sekmētāja un prioritārās rīcības noteicēja ANO. Latvijas darbības laikā padomē tika skatītas tādas globālas tēmas kā nabadzības izskaušana, attīstības sadarbība, klimata pārmaiņas un TAM sasniegšana.

No 2013. līdz 2015. gadam Latvija aktīvi darbojās ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas (UN-Women) Izpildpadomē, īpaši uzsverot sieviešu un meiteņu lielākas pārstāvniecības veicināšanu tehnoloģiju, zinātnes, matemātikas un inženierzinātņu jomā. 2013. gadā Latvija pildīja Izpildpadomes prezidējošās valsts pienākumus.

2014. līdz 2015. gadam Latvija aktīvi iesaistījās ANO sarunās par Dienaskārtību 2030, kas tika pieņemta Ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gada 25.-27. septembrī. Tāpat Latvija aktīvi iesaistījās Adisabebas Attīstības finansējuma konferences (2015. gada 3.-16. jūlijs) sagatavošanas sarunās par Adisabebas Rīcības programmu, kas veido Dienaskārtības 2030 īstenošanas līdzekļu kopumu.

Latvija uzstājās debatēs par Dienaskārtību 2030 Atvērtās darba grupas par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem sesijās, kā arī tām sekojošajās starpvaldību sarunās. Latvija sarunās uzsvēra dzimumu līdztiesības veicināšanu, likuma varas stiprināšanu un efektīvas, atbildīgas un caurskatāmas publiskās pārvaldes darbības veicināšanu visos līmeņos, aicinot definēt konkrētus un izmērāmus uzdevumus zem katra no šiem mērķiem. Latvija akcentēja runas un biedrošanās brīvību, pieeju neatkarīgai informācijai un medijiem, iekļaujošu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, tajā skaitā pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu un e-pārvaldības risinājumus, kā arī cīņu pret nesodāmību. Latvija atzīmēja arī iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un infrastruktūras attīstības nozīmi jaunajā ietvarā, sniedza priekšlikumus diskusijās par jūras un meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

ĀM Latvijas pozīciju izstrādi šīm starptautiskajām sarunām uzsāka jau 2013. gada rudenī. Latvijas pozīciju izstrādē un saskaņošanā aktīvi tika iesaistīti PSO, valsts institūcijas un eksperti, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) biedru organizācijas.

ANO Ģenerālās Asamblejas (ĢA) 2.komitejā Latvija aktīvi iesaistījusies arī prioritāru rezolūciju izstrādē, piemēram, ĢA 2.komitejas 70.sesijas laikā Latvija vadīja sarunas ES vārdā par rezolūciju "Attīstības sadarbība ar vidēju ienākumu valstīm". Pateicoties arī Latvijas aktīvajam darbam, šajā rezolūcijā pirmo reizi izdevās iestrādāt valodu par dzimumu līdztiesību.

ĢA 70.sesijā Latvija darbojās kā ANO WSIS lēmumu ieviešanas pārskata procesa līdzvadītāja kopā ar Apvienoto Arābu Emirātiem. Latvija organizēja virkni dalībvalstu un iesaistīto pušu sanāksmes, sagatavoja vairākus noslēguma dokumentu projektus. WSIS pārskata procesa virzītāji maksimāli centās nodrošināt sarunu procesa caurskatāmību, atvērtību, visu pušu iesaisti, kā arī viedokļu uzklausīšanu un atspoguļošanu.

Procesa noslēguma dokuments tika pieņemts augsta līmeņa sanāksmē 15.-16. decembrī Ņujorkā. Šajā dokumentā īpaša uzmanība tika veltīta attīstības un digitālās plaisas mazināšanas jautājumiem, tehnoloģiju pārneses un spēju stiprināšanas pasākumiem, investīciju piesaistei labvēlīgas vides izveidei un konkurenci veicinoša tiesiskā regulējuma izstrādei. Noslēguma dokumentā kā atsevišķas nodaļas izceltas cilvēktiesības un kiberdrošība, kas atspoguļo šo jautājumu būtisko lomu visā sarunu gaitā. Nozīmīgs lēmums noslēguma dokumentā ir Interneta pārvaldības foruma darbības mandāta pagarināšana par 10 gadiem.

Pamatnostādņu īstenošanas periodā ANO sistēmas prioritārie darba virzieni būs Dienaskārtības 2030 ieviešana, apņemšanās risināt klimata pārmaiņu jautājumus, miera uzturēšana un konfliktu novēršanas pasākumu stiprināšana. Tāpat arvien aktuālāka kļūst attīstības, drošības un humānās palīdzības instrumentu sasaiste, lai risinātu vardarbīgā ekstrēmisma apkarošanas un migrācijas jautājumus.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Latvija turpinās iesaistīties tās prioritārajos jautājumos ANO formātos, tostarp diskusijās par sieviešu līdztiesības jautājumiem, likuma varu un labu pārvaldību, informācijas sabiedrības jautājumiem, attīstības sadarbību ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, ANO Attīstības sistēmas stiprināšanu atbilstoši Dienaskārtībai 2030.

3.2. Eiropas Savienība

Latvijai ir svarīgi iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā, jo lielākā daļa no Latvijas starptautiskajām iemaksām ir tieši ES. Tāpat ES ir nozīmīgākais attīstības sadarbības spēlētājs, jo ES un tās dalībvalstis kopīgi ir lielākais oficiālās attīstības palīdzības (OAP) finansējuma sniedzējs pasaulē. ES ietvaros Latvijas galvenās prioritātes attīstības sadarbības jomā ir laba pārvaldība un likuma vara, t.sk. iekļaujoša un caurskatāma lēmumu pieņemšanā, dzimumu līdztiesība, attīstības sadarbības loma migrācijas pamatcēloņu risināšanā, privātā sektora iesaiste attīstības sadarbībā, kā arī politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai. Ģeogrāfiski Latvija uzsver sadarbību ar vidēju ienākumu valstīm un nepieciešamību atbalstīt valstis trauslās un krīzes situācijās.

2015. gada pirmajā pusgadā norisinājās Latvijas prezidentūras ES Padomē, kuras laikā Ņujorkā notika aktīvākais ANO starpvaldību sarunu posms par Dienaskārtību 2030. Lai ES iesaiste šajā procesā būtu koordinēta un vienota, Latvijas prezidentūra nodrošināja ES pozīciju apstiprināšanu ES Padomes Attīstības sadarbības darba grupā Briselē, kas kalpoja par pamatu ES un dalībvalstu līdzdalībai šajās sarunās. Latvijas prezidentūras vadībā tika sagatavota un apstiprināta arī ES pozīcija par Ilgtspējīgas attīstības mērķu finansēšanu un ieviešanas līdzekļiem, panākot dalībvalstu vienprātību par ES un dalībvalstu attīstības finansējuma saistībām nākamajiem 15 gadiem, proti, līdz 2030. gadam. Apstiprinātā pozīcija bija pamats ES dalībai Trešajā starptautiskajā attīstības finansējuma konferencē Adisabebā, Etiopijā.

Latvijas prezidentūras laikā viena no tematiskajām prioritātēm attīstības sadarbības jomā bija dzimumu līdztiesība. Latvijas prezidentūras vadībā tika apstiprināti ES Padomes secinājumi par dzimumu līdztiesību un attīstības sadarbību. Latvijas sasniegto turpināja Luksemburgas un Nīderlandes prezidentūras, apstiprinot jauno ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.-2020. gadam un turpinot diskusijas par seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām. 2015. gada 2. martā Rīgā Latvijas prezidentūra organizēja starptautisku konferenci "Sieviešu ekonomiskās iespējas un ilgtspējīga attīstība - no izaicinājumiem līdz kopīgiem panākumiem". Tās secinājumi un sagatavotie praktiskie priekšlikumi par sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu attīstības valstīs bija ieguldījums ANO starpvaldību sarunās par Dienaskārtību 2030.

Tāpat Latvija ES formātā uzsver divpusējās un daudzpusējās attīstības saskaņotību, akcentējot, ka atbalsts partnervalstīm ir īpaši svarīgs visos attīstības posmos, arī pēc tam, kad pēc IKP rādītājiem šīs valstis vairs neiekļaujas vismazāk attīstīto valstu (VAV, Least Developed Countries - LDCs) grupā. Šajā kontekstā Latvija dalījās ar savu labo praksi, sniedzot atbalstu Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Piemēram, Eiropas Attīstības dienu ietvaros 2015. gada 4. jūnijā Briselē ĀM sadarbībā ar resursu centru sievietēm "Marta" rīkoja interaktīvo sesiju par dzimumu līdztiesības veicināšanu Centrālāzijā.

Veicot iemaksas ES budžetā, Latvija sniedz atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm, kā arī nodrošina atbalstu trauslām valstīm un valstīm krīzes situācijās. Līdz ar regulāru iemaksu uzsākšanu 10.Eiropas Attīstības fondā (turpmāk - EAF) kopš 2011. gada, Latvija pievienojās Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumam (Kotonū nolīgums). Līdz ar iemaksu veikšanu EAF, ievērojami palielinājās Latvijas finansiālais ieguldījums attīstības valstu atbalstam un Latvijas iespējas iesaistīties ES politikas veidošanā ar ĀKK reģiona valstīm.

Pamatnostādņu īstenošanas periodā ES prioritārie darba virzieni būs Dienaskārtības 2030 ieviešana; klimata pārmaiņu jautājumi; migrācijas pamatcēloņu risināšana; labas pārvaldības, miera un drošības nodrošināšana; dzimumu līdztiesības nodrošināšana. Tāpat arvien aktuālāka paliek attīstības, drošības un humānās palīdzības instrumentu sasaiste, lai risinātu migrācijas jautājumus. Šajā periodā plānots pārskatīt ES attīstības sadarbības jomas galvenos stratēģiskos dokumentus.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Latvijai jāturpina uzsvērt līdzšinējās prioritātes (laba pārvaldība un likuma vara, t.sk. iekļaujoša un caurskatāma lēmumu pieņemšana, dzimumu līdztiesība, attīstības sadarbības loma migrācijas pamatcēloņu risināšanā, privātā sektora iesaiste attīstības sadarbībā, kā arī politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai), attīstīt to redzamību, kā arī veicināt partnervalstu vajadzību īstenošanu ES kopējā politikā.

- Latvijas diplomātiskā dienesta darbs būs īpaši svarīgs, lai veicinātu Latvijas interešu pārstāvību jautājumos, kas saistīti ar Dienaskārtības 2030 ieviešanu, piemēram, ES attīstības politikas stratēģisko dokumentu pārskata procesā; ES daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam instrumentu vidus termiņa pārskatā; ES daudzgadu budžeta pēc 2020. gada izstrādē; diskusijās par Kotonū nolīguma nākotni pēc 2020. gada, u.c.

3.3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja

OECD Attīstības palīdzības komiteja (OECD DAC) ir vadošais forums attīstības sadarbības politikas plānošanā, efektivitātes un caurskatāmības veicināšanā. Kopš 2013. gada OECD DAC un darba grupu sanāksmēs Latvija piedalās kā uzaicinātā valsts. Šajos formātos tiek skatīti jautājumi par politikas plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu. Eksperti apgūst metodoloģiju, analizē DAC valstu īstenoto attīstības sadarbības politiku, iespējamos uzlabojumus atbilstoši pasaules jaunākajiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Latvijas augsta līmeņa pārstāvji regulāri piedalās DAC sanāksmēs, kas dod iespēju dalīties Latvijas labajā praksē un palielināt Latvijas kā donora redzamību. Piemēram, 2015. gada maijā ĀM valsts sekretārs piedalījās "OECD Ukrainas dienā" Parīzē, kur informēja par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai divpusēji un sadarbībā ar OECD.⁴

Jau kopš 2002. gada Latvija reizi gadā brīvprātīgi atskaitās OECD DAC par ikgadējo attīstības sadarbības finansējumu.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Dalība OECD DAC Latvijai dod iespēju ne tikai uzlabot attīstības sadarbības kvalitāti, bet arī iesaistīties attīstības finansējuma politikas izstrādē un veicināt Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja tēlu. Latvijas mērķis ir no 2016.-2020. gadam aktīvāk iesaistīties DAC darbā, pārņemot nepieciešamos DAC standartus, lai vidējā termiņā kļūtu par DAC dalībvalsti.

3.4. Pasaules Bankas grupa

Pasaules Bankas grupa (PBG) ir pasaulē lielākais institucionālais investors, kura primārie mērķi ir nabadzības izskaušana un attīstības valstu ekonomiskās izaugsmes veicināšana. PBG sastāv no piecām savstarpēji cieši saistītām institūcijām:

• Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (SRAB, International Bank for Reconstruction and Development);

• Starptautiskā Attīstības asociācija (SAA, International Development Association);

• Starptautiskā Finanšu korporācija (SFK, International Finance Corporation);

• Daudzpusēja investīciju garantiju aģentūra (DIGA, Multilateral Investment Guarantee Agency);

• Starptautiskais Investīciju strīdu noregulēšanas centrs (SISNC, International Center for Settlement of Investment Disputes).

2012. gadā, līdz ar iemaksu veikšanu SAA 15.resursu papildināšanā, Latvija kļuva par pilntiesīgu donorvalsti. PBG Ziemeļu un Baltijas valstu grupa, kuras ietvaros ir Latvija, starp SAA prioritātēm īpaši ir uzsvērusi dzimumu līdztiesību, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, atbalstu vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm trauslās situācijās.

No SAA 17. Resursu papildināšanas perioda pirmajā gadā (no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam) izmantotajiem resursiem, lielākā daļa (51%) tika novirzīti Āfrikas valstīm, savukārt Eiropas un Centrālāzijas reģionam - 3%.

Finanšu resursi tika novirzīti šādām jomām:

- 31% infrastruktūrai, kas ietver ūdens apgādi, notekūdeņus, aizsardzību pret plūdiem, transporta infrastruktūru, enerģētiku un raktuves, kā arī informācijas un komunikācijas sakarus;

- 38% privātā sektora attīstībai, kas paredz atbalstu ražošanas, tirdzniecības un finanšu iestādēm, kā arī ietver iepriekšminēto infrastruktūru;

- 30% sociālajam atbalstam, t.i., izglītību, veselības aprūpi u.c. sociālos pakalpojumus;

- 20% likumdošanas un publiskās pārvaldes stiprināšanai;

- 12% lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežkopībai.

2014. gada 19. maijā starp Pasaules Banku un Latviju tika parakstīts Saprašanās memorands par Baltijas Zināšanu iniciatīvu, kas paredz Latvijas ekspertu iesaisti Pasaules Bankas īstenotajos projektos īstermiņa misiju ietvaros. Latvijas ekspertu datubāzē ir iekļauti vairāk nekā 180 Latvijas ekspertu CV no dažādām Latvijas institūcijām. Šīs iniciatīvas ietvaros Zemkopības ministrijas eksperts ir piedalījies Pasaules Bankas misijā ES fondu apguves jautājumos Horvātijā.⁵

Šāda sadarbība sekmē Latvijas kā attīstības sadarbību atbalstošas valsts atpazīstamību, kā arī sniedz iespējas iegūt neatsveramu pieredzi publiskās pārvaldes darbiniekiem, realizējot savu profesionālo potenciālu projektos mazāk attīstītās valstīs.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Ņemot vērā apjomus, ko veido Latvijas iemaksas PBG un iespējas, ko sniedz PBG institūciju finanšu instrumenti, nepieciešams veicināt Latvijas uzņēmēju informētību par iespējām iesaistīties Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, u.c. daudzpusējo attīstības banku un institūciju projektos attīstības valstīs.

IV. Humānā palīdzība

Humānās palīdzības mērķis ir glābt cilvēku dzīvības un atvieglot ciešanas krīzes situācijās trešajās valstīs, kas radušās pēc dabas katastrofām vai cilvēku radītiem konfliktiem. Latvijā humānās palīdzības sniegšanai nav atvēlēta atsevišķa budžeta līnija. Latvijas humānās palīdzības sniegšana balstās uz kārtību, kas noteikta 2009. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.659 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība" un "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm laika posmam no 2011. gada līdz 2015. gadam".

Latvija sniedz humāno palīdzību, pamatojoties uz pienācīgu vajadzību izvērtējumu un atbilstoši katastrofā vai konfliktā cietušās valsts vajadzībām, vadoties pēc starptautiskajiem humānās palīdzības sniegšanas pamatprincipiem, kuri ietverti Eiropas Vienprātībā par humāno palīdzību (2007):⁶

- Cilvēcība - humānā palīdzība jāsniedz, lai atvieglotu cilvēku ciešanas, īpašu uzmanību veltot visneaizsargātākajiem;

- Neitralitāte - humānā palīdzība neatbalsta nevienu konfliktā iesaistīto pusi;

- Objektivitāte - humānā palīdzība tiek sniegta bez diskriminācijas un tikai pamatojoties uz vajadzībām;

- Neatkarība - humānā palīdzība nav saistīta ar politiskiem, ekonomiskiem un militāriem mērķiem.

Kopš 2011. gada Latvijas sniegtās humānās palīdzības apjoms ir pieaudzis gandrīz 10 reizes - no 50 000 EUR 2011. gadā līdz 480 715 EUR 2015. gadā. Pārsvarā Latvijas humānā palīdzība, t.i., finansējums vai materiālā palīdzība - medikamenti, apģērbs, pirmās nepieciešamības un higiēnas preces, tiek piešķirta, balstoties uz Ministru kabineta lēmumu, atvēlot finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo kvalitāti un, ņemot vērā, ka Latvijas finansējuma apjoms ir ierobežots, tas galvenokārt ir novirzīts caur starptautiskajām organizācijām - ANO aģentūrām vai Sarkano Krustu, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu līdzekļu izmantošanu. Atsevišķos gadījumos finansiālā palīdzība tiek sniegta tieši saņēmējvalstīm.

Latvijas humāno palīdzību koordinē ĀM, atsevišķos gadījumos iesaistot arī citas nozaru ministrijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tāpat arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir iesaistījušās akcijās ziedojumu vākšanā krīzes skartajām valstīm un humānās palīdzības nosūtīšanā, piemēram, "Latvijas Sarkanais Krusts", LAPAS, biedrība "ADRA Latvija".

Latvija, sniedzot atbalstu krīzē skartajām valstīm, balstās uz EK, ANO un citu starptautisku organizāciju veikto situācijas analīzi un apkopotajiem datiem. Laika periodā no 2011.-2015. gadam Latvijas humānā palīdzība galvenokārt sniegta atbilstoši skartās valsts vajadzībām, veicot brīvprātīgās iemaksas starptautiskajās organizācijās vai atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz saņēmējvalsts lūgumu, nododot palīdzību tieši saņēmējvalstij, nodrošinot ar primārās nepieciešamības precēm caur civilās aizsardzības mehānismu.

Pārskata periodā tika veiktas sekojošas iemaksas:

- Turcijas "Sarkanā pusmēness fondā", nodrošinot atbalstu Turcijas zemestrīces izraisīto seku likvidēšanai;

- ANO "Starptautiskajā bērnu fondā" (UNICEF) nodrošinot veselības aprūpes, sanitāro apstākļu uzlabošanu, higiēnas un dzeramā ūdens nodrošināšanu zemestrīcē cietušajiem bērniem Nepālas zemestrīcē;

- ANO "Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā" (OCHA CERF) Haiyan taifūna Filipīnās izraisīto seku likvidēšanā;

- ANO "Augstā komisāra bēgļu lietās birojā (UNHCR), sniedzot humāno palīdzību civiliedzīvotājiem ieilgušajā Sīrijas krīzē, iekšēji pārvietoto personu atbalstam Irākā un Gazas joslā;

- ANO "Ieguldījumu fondā Ebolas krīzes risināšanai", atbalstam cīņai ar nāvējošo Ebolas vīrusu Rietumāfrikas valstīs.

Papildus, lielākais Latvijas humānās palīdzības apjoms sniegts pēdējo divu gadu laikā Ukrainas krīzē cietušajiem, nodrošinot ievainoto ārstēšanas iespējas Latvijā, sniedzot atbalstu iekšēji pārvietotajām personām, veicot iemaksu ANO "Augstā komisāra bēgļu lietās birojā" (UNHCR), organizējot un nosūtot humānās palīdzības sūtījumus (ģeneratorus un segas) un primārās nepieciešamības preces Ukrainas krīzes skartajiem apgabaliem, kā arī vairākām pašvaldībām nodrošinot konfliktā skarto bērnu dalību nometnēs un pasākumos Latvijā.

Vajadzības pēc humānās palīdzības pasaulē pieaug, jo palielinājies gan cilvēka izraisīto konfliktu apjoms, gan klimata pārmaiņu postošā ietekme. Iekšēji pārvietoto cilvēku un bēgļu skaitu pasaulē ir pārsniedzis 60 miljonus cilvēku, kas ir lielākais skaits kopš Otrā pasaules kara.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Pamatnostādņu īstenošanas laikā humānās palīdzības sniegšanā nepieciešams veicināt ciešāku sasaisti un koordināciju starp ĀM un citām iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

- Ņemot vērā aizvien pieaugušo krīžu skaitu un nestabilo situāciju pasaulē, būtu jāapsver nepieciešamība un iespējas paredzēt plānotu finansējumu ārkārtas krīžu situācijās. Ilgtermiņā nepieciešams izstrādāt vajadzībās balstītas humānās palīdzības sniegšanas programmas, kuras ir saskaņotas ar citiem politikas instrumentiem, piemēram, attīstības sadarbība un civilās aizsardzības mehānisms⁷.

- Humānā palīdzība jāsniedz ātri un efektīvi, tādēļ būtu nepieciešams atvieglot lēmumu pieņemšanas procesu par Latvijas finansējuma piešķiršanu humānajai palīdzībai.

- Pamatnostādņu laikā būtu nepieciešams izveidot darba grupu ar nozaru speciālistiem, humānās palīdzības un katastrofu risku novēršanas plānotājiem un īstenotājiem un uzsākt darbu pie stratēģiskas humānās palīdzības plānošanas Pamatnostādņu darbības laikam. Vienlaikus būtiski ir stiprināt arī vietējo organizāciju un ekspertu zināšanas un praktiskās iemaņas humānās palīdzības sniegšanā, piesaistot jomas ekspertus no starptautiskajām un vietējām organizācijām. Būtu nepieciešams nodrošināt ekspertu dalību humānās palīdzības sniegšanas apmācībās, kā arī meklēt iespējas aktīvi iesaistīties starptautiskajās palīdzības organizācijās, ceļot kapacitāti un zināšanu iegūšanu veiksmīgai iesaistei humānās palīdzības plānošanā un sniegšanā.

V. Sabiedrības izpratnes veicināšana un globālā izglītība

Pamatnostādnēs 2011.-2015. gadam kā viens no attīstības sadarbības politikas mērķiem tika definēts sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšana attīstības sadarbības mērķiem un politikai, iekļaujot arī globālās izglītības jautājumus. Lai īstenotu šo mērķi, pirmkārt, tika īstenoti līdzfinansējuma konkursi, lai sniegtu atbalstu PSO, kas ieguvuši finansējumu no EK un citiem starptautiskajiem donoriem; otrkārt, 2015. gadā tika īstenotas Eiropas gada attīstībai aktivitātes, treškārt, ĀM sniedza sabiedrībai informāciju par attīstības sadarbības rezultātiem un politikas aktualitātēm. Ir būtiski turpināt iesākto darbu, jo īpaši veicinot sabiedrības informētību par Latvijas un ES sniegtajiem attīstības sadarbības rezultātiem, attīstības sadarbības politikas nozīmi un abpusējiem ieguvumiem no finansējuma sniegšanas mazāk attīstītām valstīm.

Neskatoties uz pieaugošo informēšanas aktivitāšu apjomu, 2015. gada Eirobarometra sabiedrības aptaujas datos par ES attīstības sadarbību, respondenti no Latvijas visretāk no visiem eiropiešiem uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem jaunattīstības valstīs (67% salīdzinājumā ar 89% ES vidēji). Tas ir arī par desmit procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā - lielākais kritums salīdzinājumā ar visām pārējām ES dalībvalstīm.

Tāpat ES kontekstā Latvijas respondenti ir starp tiem, kuri vismazāk piekrīt apgalvojumam, ka nabadzības apkarošanai jaunattīstības valstīs būtu jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm (48%), kā arī tie, kuri visretāk uzskata, ka nabadzības apkarošanai attīstības valstīs būtu jābūt vienai no Latvijas valdības galvenajām prioritātēm (20%), kas arī ir samazinājums par septiņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2014. gadu. Vienlaicīgi vairāk nekā puse Latvijas respondentu (56%) domā, ka palīdzība būtu jāpalielina.

Latvijas respondenti ir arī starp tiem, kuri vismazāk piekrīt apgalvojumam, ka palīdzība jaunattīstības valstīm ir efektīvs nelikumīgas migrācijas novēršanas veids (57%).

Latvijas respondenti nedaudz retāk nekā eiropieši kopumā (34% salīdzinājumā ar 36%) ir dzirdējuši par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, bet daudz biežāk nekā vidēji Eiropā ir informēti par to, ka 2015. gads ir bijis Eiropas gads attīstībai (27% salīdzinājumā ar 18% ES vidēji).

5.1. Līdzfinansējuma konkursi

Ārlietu ministrija kopš 2012. gada⁸ sniedz līdzfinansējumu PSO īstenotiem projektiem, kuri ir guvuši atbalstu no EK un citiem starptautiskajiem donoriem. 2012. gadā tika piešķirts līdzfinansējums pieciem PSO sabiedrības informēšanas projektiem (līdzfinansējuma apjoms - 14 694 EUR). 2013. gadā tika piešķirts līdzfinansējums sešiem projektiem (līdzfinansējuma apjoms - 14 535 EUR). Arī 2014. gadā tika atbalstīti seši sabiedrības informēšanas projekti (līdzfinansējums - 25 813 EUR). 2015. gadā tika atbalstīti abi konkursā iesniegtie sabiedrības informēšanas projekti (pieejamais līdzfinansējuma apjoms 25 813 EUR, pieprasītais un izmantotais - 17 792 EUR). Projektus kopš konkursa uzsākšanas īstenoja, piemēram, LPS, biedrība "Izglītības attīstības centrs", biedrība "Latvijas Zaļā kustība", LAPAS. Ar projektu palīdzību tika īstenoti pasākumi PSO, pašvaldību darbinieku, iedzīvotāju, skolēnu un studentu informētības veicināšanai. Latvijas pilsoniskās sabiedrības un izglītības veicināšanas nolūkos tika stiprināta vietējo pašvaldību un PSO loma attīstības jomā, izplatot labo praksi mācību vizītēs, starptautiskos semināros par iedzīvotāju līdzdalību, u.c. Tāpat projektu ietvaros tika organizēts seminārs Latvijas reģionu žurnālistiem, kā arī rīkotas sabiedrību izglītojošas akcijas Rīgā Vērmanes dārzā un Rīgas Stradiņu universitātē. Šādi projekti pievērš sabiedrības uzmanību attīstības sadarbības jautājumu plašajam spektram, katrai sabiedrības daļai vissaprotamākajā veidā.

Līdz šim lielākais un nozīmīgākais projekts, kas īstenots globālās izglītības jomā Latvijā bija biedrības "Izglītības un attīstības centra" sadarbībā ar partneriem Apvienotajā Karalistē un Igaunijā īstenotais projekts "Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos". Trīs gadu projekts tika uzsākts 2013. gadā, un tā pamatfinansējumu nodrošināja ES. Projekta mērķis bija izveidot profesionālu, zinošu globālās izglītības skolotāju tīklu visā Latvijā, kas specializējas globālās izglītības jautājumos un nodrošina šo tēmu aktualizēšanu gan vietējā mērogā, gan nacionālajā līmenī. Projektā aktīvi iesaistījās 21 Latvijas skola, tika izveidota programma un materiāli dažādām mērķa grupām, nodrošināta publicitāte.

Šāda veida projekti ir būtiski attīstības sadarbības ilgtspējai, jo to galvenā mērķauditorija ir jaunieši - nākamie profesionāļi dažādās sabiedrības dzīves jomās.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Globālās izglītības un sabiedrības informēšanas projekti nākotnē noteikti ir turpināmi un atbalstāmi. Svarīga loma ir atbildīgajām nozaru ministrijām (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai, VARAM), kā arī budžeta palielinājumam, lai varētu nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu šādu aktivitāšu īstenošanai Latvijā.

- Tā kā projekti ir cieši saistīti ar izglītības politiku, globālās izglītības jautājumus nepieciešams institucionalizēt Latvijas izglītības sistēmā. Kā viena no šādām iespējām ir augstākās izglītības iestādes, kas ir atvērtas dažādiem sadarbības projektiem.

- Svarīgi veicināt pētnieku iesaisti un augstskolu pasniedzēju informētību par attīstības sadarbības jautājumiem.

5.2. 2015. gadā īstenotais Eiropas gads attīstībai

2015. gada Eiropas gads attīstībai bija pirmais ES tematiskais gads, kas veltīts ar ES ārpolitiku saistītai jomai. Eiropas gada mērķi bija izglītot sabiedrību par ES un Latvijas sasniegtajiem rezultātiem attīstības sadarbībā, veicināt tiešu sabiedrības iesaisti, kritisku domāšanu un aktīvu interesi par attīstības sadarbības politiku un tās īstenošanu, palielināt izpratni par abpusējiem ieguvumiem, veicināt kopīgu atbildību, solidaritāti un iespējas savstarpēji arvien cieši saistītā pasaulē, kā arī panākt plašāku izpratni par politikas saskaņotību attīstībai.

Eiropas gada attīstībai projekta īstenošanai Latvijā tika paredzēti līdzekļi 125 000 EUR apmērā (100 000 EUR no EK finansējuma, 25 000 EUR - ĀM līdzfinansējums). Galvenais projekta īstenotājs jeb finansējuma saņēmējs bija LAPAS. ĀM uzraudzīja procesa kvalitāti, sniedzot konceptuālas idejas, kā arī ekspertu, informatīvo un loģistikas atbalstu. Aktivitātes tika īstenotas decentralizētā veidā - galvenokārt tās īstenoja LAPAS biedri, citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātā sektora pārstāvji un pētniecības institūti.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības jautājumiem, tika rīkoti plaša mēroga un dažādām auditorijām paredzēti semināri, diskusijas, lekciju cikli, darbnīcas, forumi. Tāpat, lai iesaistītu auditoriju, tika rīkoti pētniecisko darbu konkursi, un citas aktivitātes, lai uzlabotu sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par attīstības sadarbības nozīmi Latvijā, ES un pasaulē, kā arī lai ikviens sabiedrības loceklis apzinātos savu nozīmi un ietekmi uz pasaules ilgtspējīgu attīstību. Šajā ziņā neatsveramu ieguldījumu sniedza pašvaldību un PSO pārstāvji, labas gribas vēstnieki un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti.

Eiropas gada attīstībai ietvaros īpaši tika uzrunāti jaunieši un skolēni. Lielais pieteikumu skaits konkursos, ieinteresētās un radošās atbildes ļauj domāt par pieaugošu izpratni un atbalstu attīstības sadarbībai.

ĀM ar partneriem Eiropas gada attīstībai ietvaros īpašu uzmanību pievērsa privātā sektora iesaistei attīstības sadarbībā. Piemēram, lai veicinātu Latvijas uzņēmēju izpratni par viņu lomu attīstības sadarbībā, ĀM ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu rīkoja informatīvus seminārus Latvijas lielākajās pilsētās par godīgu tirdzniecību un korporatīvo sociālo atbildību (KSA). Semināra laikā pētnieki iepazīstināja ar Ilgtspējas indeksa metodoloģiju, LTRK eksperti informēja par godīgu uzņēmējdarbību un ieguvumiem no tās. Dalībnieki tika arī informēti par uzņēmēju lomu un iesaistes iespējām attīstības sadarbībā.

Uzņēmējiem tika rīkots rīta diskusiju cikls "Kā attīstības sadarbība ietekmē biznesa iespēju Latvijā?". Tā mērķis bija sekmēt Latvijas privātā sektora izpratni par saikni ar starptautisko vidi un iespējām iesaistīties globālu izaicinājumu risināšanā. Tika diskutēts par uzņēmēju atbildību par ietekmi uz attīstības valsti vides ilgtspēju, ekonomiku (globālajām piegādes ķēdēm), sociālajiem aspektiem, sabiedrības attīstību. Diskusijās piedalījās jomas eksperti - bijušais Eiropas komisārs attīstībai Andris Piebalgs, starptautisku vides konsultāciju firmu un ĀM eksperti, kā arī paši uzņēmēji, kas dalījās pieredzē par godīgas tirdzniecības principu īstenošanu praksē.

2015. gadā pirmo reizi Ilgtspējas indeksa ietvaros ĀM pasniedza "Godīgas tirdzniecības balvu". Šīs jaundibinātās ikgadējās tradīcijas mērķis ir izcelt Latvijā strādājošus uzņēmumus, kas ārējā tirdzniecībā un ražošanā ievēro OECD, kā arī korporatīvās sociālās atbildības principus. Pirmo šāda veida balvu ieguva celtniecības materiālu ražotājs "Cemex". ĀM, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un LTRK sadarbības ietvaros tika izstrādāti arī jauni Ilgtspējas indeksa rādītāji, kas atspoguļo KSA ārējo dimensiju un attīstības sadarbības jautājumus.

2014. gada nogalē ĀM sadarbībā ar biedrību "apPasaule" izsludināja skolēnu konkursu "Atklāj man Āfriku!". Konkursa mērķis bija veicinātu skolēnu interesi par attīstības sadarbību, izpratni par Āfrikas kontinenta dažādību, atbalstu, ko Latvija sniedz caur ES attīstības sadarbības instrumentiem, jo īpaši, caur Eiropas Attīstības fondu. Esot ceļā caur 13 Āfrikas valstīm, Mārtiņš Sils un Andžs Ūbelis regulāri sniedza informāciju sociālajos medijos par brauciena norisi.

Eiropas gada attīstībai un Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros biedrības LAPAS pārstāvji visa gada garumā devās uz Latvijas reģioniem, lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar attīstības sadarbību, demonstrējot filmas un organizējot diskusijas par attīstības sadarbību vairāk nekā 160 vietās Latvijā. Filmu mēneša ietvaros tika rādīta S.Semjonova filma "Ar domu par labāku pasauli", kā arī citas filmas par attīstības sadarbības tematiku. Filmām sekoja diskusijas. Eiropas gada attīstībai aktivitāšu komunikācijai tika veidoti publicitātes materiāli, kas tika izplatīti pasākumos dažādām mērķa grupām. Eiropas gada attīstībai mediju aktivitātes veica profesionāli sabiedrisko attiecību speciālisti.

Jauniešu iesaistei Latvijas un Luksemburgas prezidentūras rīkoja video konkursu "Shining Stars of Europe". Konkursa apbalvošanas ceremonija notika Luksemburgā, Eiropas gada attīstībai noslēguma pasākuma ietvaros. Pasākumā piedalījās LAPAS direktore, divi Latvijas jaunieši, kuru veidotie video bija starp Eiropas labākajiem. arī Latvijā tika organizēts Eiropas gada attīstībai noslēguma pasākums, kura mērķis bija parādīt gada ietvaros notikušo pasākumu dažādību, informēt un izglītot dažādas mērķa grupas. Pasākumā notika prezentācijas, diskusijas, filmu skatīšanās un tikšanās ar gada vēstniekiem.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Eiropas gads attīstībai bija unikāla iespēja skaidrot attīstības sadarbības sasniegtos rezultātus Latvijas sabiedrībai. Informācijas sniegšana par Latvijas un ES sasniegtajiem rezultātiem būtu jāturpina vēl intensīvāk. Prioritātes joprojām ir augstāka sabiedrības informētība par attīstības sadarbību un šīs politikas jomas prestiža celšana sabiedrībā.

- Daudzas no Eiropas gada attīstībai ietvaros uzsāktajām aktivitātēm jau izstrādes procesā tika veidotas kā ilgtermiņa pasākumi, piemēram, Godīgas tirdzniecības balva un Ilgtspējas indeksa indikatoru atjaunošana. Šādu pieeju nepieciešams turpināt, pārejot no vienreizēju komunikācijas aktivitāšu veidošanas uz vienotu attīstības sadarbības aktivitāšu kopumu, iesaistot atbildīgās ministrijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pētniecības institūtus, u.c.

5.3. Ārlietu ministrijas darbs sabiedrības informēšanā

Ārlietu ministrija regulāri nodrošina informatīvo atbalstu par attīstības sadarbības jautājumiem PSO, privātā sektora un publiskās pārvaldes iestāžu rīkotajos pasākumos. Tāpat katru gadu tika organizētas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sanāksmes. ĀM savā mājaslapā internetā regulāri publicē un atjauno informāciju par aizvadītajā gadā īstenotajiem attīstības sadarbības pasākumiem, tajā skaitā, apstiprināto projektu faktu lapas, informāciju par ĀM attīstības sadarbības budžeta izlietojumu. ĀM informē sabiedrību preses relīžu veidā, kas tiek izsūtītas medijiem un publicētas mājaslapā, kā arī sociālajos tīklos ĀM regulāri ziņo par aktualitātēm, piemēram, Twitter kontā @Arlietas latviešu valodā un @Latvian_MFA angļu valodā. Saziņai ar sabiedrību tiek izmantots arī Facebook, Draugiem.lv, Flickr.com un Youtube.com). Kā liecina statistikas dati, sabiedrības atbalsts un izpratne varētu būt lielāka, tādēļ vajadzētu domāt par papildus informācijas kanālu izmantošanu.

Gatavojoties Eiropas gadam attīstībai, paplašinājās arī ĀM informatīvās aktivitātes. Piemēram, 2014. gadā tika uzsākts veidot elektronisku ziņu lapu par jaunumiem Latvijas attīstības sadarbības politikā un aktualitātēm globālajā attīstībā. Tāpat līdz ar Eiropas gada attīstībai aktivitāšu uzsākšanu tika izveidots Twitter konts @Attist_sadarb, kurā regulāri tiek ievienota informācija par aktuālo attīstības sadarbībā Latvijā un pasaulē.

ĀM atbalsta arī pētījumu veikšanu par attīstības sadarbības jautājumiem un veicina pētnieku un praktiķu diskusijas par politikas izvērtējumu un nākotni. Piemēram, Eiropas gada attīstībai ietvaros tika izstrādāts analītiskais ziņojums par Latvijas attīstības sadarbības politiku laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam, kā arī notika ekspertu diskusija par politikas nākotni un izstrādāta infografika un fotoizstāde par politikas rezultātiem šajā laika periodā.

Lai informētu par Latvijas progresu globālajā izglītībā un apmainītos ar pieredzi attiecīgajos jautājumos, Latvija sniedz regulārus ziņojumus par progresu globālajā izglītībā Globālās izglītības tīklam Eiropā (GENE, Global Education Network Europe). ĀM apmeklē regulārās GENE sanāksmes, kur tiek diskutēts par globālās izglītības izaicinājumiem un aktualitātēm ES līmenī. Atsaucoties uz GENE praksi, globālās izglītības finansēšanas un atbalsts būtu jautājumi, kas skatāmi Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, lai gan pašlaik lielāka aktivitāte ir vērojama no ĀM puses. Vispārējās izglītības programmās nav atsevišķs mācību priekšmets - globālā izglītība, tomēr globālās izglītības jautājumi tiek integrēti vispārējās izglītības mācību priekšmetu, piemēram, ģeogrāfija, sociālās zinības, Latvijas vēsture, Pasaules vēsture, bioloģija, ētika, politika un tiesības, ekonomika, mājturība un tehnoloģijas, standartos, kā arī mācību priekšmetu programmu paraugu saturā.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- ĀM turpinās sniegt informāciju par attīstības sadarbības rezultātiem, finansējuma izlietojumu un palīdzības efektivitātes nozīmi.

- Tiks turpināta iesāktā prakse publicēt projektu atskaites un apkopota informācija par aktualitātēm attīstības sadarbības jomā Latvijā un ārvalstīs.

- Nepieciešams intensīvāk popularizēt konkrētus piemērus par Latvijas sniegtā atbalsta rezultātiem, piemēram, Moldovā un Ukrainā. Nepieciešams uzsvērt Latvijas puses ieguvumu no dalības attīstības sadarbības projektos, radot izpratni, ka tas, ko Latvija pašlaik dara mazāk attīstītajās valstīs šodien, ir arī Latvijas valsts drošības, labklājības, ekonomiskās izaugsmes un vides ilgtspējas vārdā.

- Projektu īstenotāji tiks intensīvāk iesaistīti informācijas sniegšanā un komunikācijā projekta īstenošanas gaitā, lai nodrošinātu atgriezenisko saiti.

VI. Attīstības sadarbības īstenotāju spēju stiprināšana

Valsts institūciju, pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora interese par attīstības sadarbības projektu īstenošanu pieaug, par ko liecina īstenoto projektu skaits un gatavība iesaistīties attīstības sadarbības politikas veidošanā. Latvijas attīstības sadarbības politikas ilgtspēja, redzamība un kvalitāte ir cieši saistīta ar atbildīgo institūciju un Latvijas attīstības sadarbības politikas un aktivitāšu īstenotāju kvalitāti.

6.1. Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju iesaiste

Latvijas attīstības sadarbības īstenotāji - nozaru ministrijas, valsts un pašvaldību institūcijas, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība - arvien vairāk iesaistās attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā partnervalstīs. Ir novērojams pieaugums ĀM izsludināto grantu projektu konkursiem, ieinteresēto pušu īstenotajām aktivitātēm ārpus ĀM budžeta, kā arī palielinājusies sabiedrības iesaiste dažādās labdarības akcijās un aktivitātēs par attīstības sadarbības tēmu.

ĀM granta projektu konkursi ar mērķi sniegt atbalstu partnervalstīm tika atjaunoti 2013. gadā. Interese par konkursu un pieteikumu skaits ar katru gadu ievērojami pieaug.

ĀM rīkotie granta projektu konkursi

		2013. gads	2014. gads	2015. gads
Granta projektu konkursa apjoms, EUR		34 486	134 411	209 947
Apstiprināto projektu skaits		2	6	10
Kopā pieteikto projektu summa		276 348	432 177	831 249
Kopā pieteikto projektu skaits		18	19	43
No tiem	Valsts institūcijas un pakļautības iestādes	0	1	10
	PSO	16	12	16
	Pašvaldības un pakļautības iestādes	0	1	9
	Privātais sektors	2	2	7
	Valsts izglītības iestādes	0	3	1

Tomēr var secināt, ka joprojām nav izveidojies ievērojams organizāciju skaits nevienā no sektoriem - privātā, valsts, pilsoniskās sabiedrības -, kas specializētos attīstības sadarbības jomā.⁹

Vienlaikus var novērot, ka pieaug publiskās pārvaldes iestāžu īstenoto attīstības sadarbības projektu skaits savu budžetu ietvaros. Nozaru ministrijas iesaistās ES institucionālajos Twinning, TAEX un citos projektos. Tomēr Latvijas ekspertu, ne tikai valsts institūciju, iespēju īstenot lielapjoma projektus ietekmē arī ierobežota ekspertīze un lielā starptautiska konkurence attīstības reģionos, kas nav atzīti par prioritāriem Latvijai, piemēram, Āfrikā.

Lai veicinātu projektu īstenotāju sadarbību kopīga mērķa īstenošanai, nevis savstarpējo konkurenci, ĀM īpaši iestājas par daudzpusējo projektu izstrādi, kur vienlaicīgi pārstāvēti Latvijas valsts un PSO, privātā sektora pārstāvji. Šādu pieeju atbalsta arī sabiedrības aptaujās izteiktie viedokļi. Ik gadu pastiprinās sinerģijas starp dažādiem Latvijas projektu īstenotājiem, kā arī starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem. Tāpat ĀM aicina projektu īstenotājus nodrošināt līdzfinansējumu no pašu resursiem projektu īstenošanā.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Nepieciešams veicināt daudzpusējā finansējuma apguves spējas, t.sk. valsts institūciju iesaisti Twinning, EuropeAid, u.c. starptautisko organizāciju projektu uzsaukumos. Ir jāizvērtē, vai esošie mehānismi ir labākais veids, kā nodrošināt atbalsta sniegšanu partnervalstīm un projektu turpinājumu.

- Lai veicinātu daudzpusējo projektu īstenošanu, ĀM, kopīgi ar galvenajiem partneriem, jo īpaši LAPAS un attīstības sadarbības aktivitātes īstenojošajām publiskās pārvaldes iestādēm, nepieciešams izstrādāt informācijas katalogu par interesi iesaistīties attīstības sadarbības projektos un konkrēto ekspertīzes pienesumu partnervalstīm un regulāri to atjaunot.

- Svarīgi ir attīstīt līdzfinansējuma mehānismu, kura ietvaros var tik atbalstītas ilgtermiņa sadarbības aktivitātes, kas aizsāktas Centrālāzijā un Austrumu partnerībā Latvijas prezidentūras ietvaros, jo ministriju iespējas turpināt sadarbību esošā finansējuma apstākļos ir ierobežotas.

- Nepieciešams stiprināt Latvijas projektu īstenotāju komunikāciju Latvijā un starptautiski par īstenotajām aktivitātēm, to sasniegtajiem rezultātiem un kvalitāti.

6.2. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pašvaldību spēju stiprināšana

ĀM ir aktīvi sadarbojusies ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām pamatnostādņu īstenošanas laikā, jo īpaši atbalstījusi LAPAS un tās biedru kapacitātes stiprināšanu.

Tiešfinansējums LAPAS un Latvijas Pašvaldību savienībai

Kopš 2013. gada ĀM ik gadu sniedz tiešfinansējumu LAPAS tās biedru profesionālo un praktisko zināšanu stiprināšanai, kas ietver dotāciju telpu īrei, atalgojumam, dalībai ES līmeņa platformā, starptautiskos pasākumos, projektos u.c. 2013. gadā biedrībai LAPAS tika piešķirti 13 187 EUR, 2014. gadā - 14 000 EUR, savukārt 2015. gadā no ĀM attīstības sadarbības budžeta tika piešķirti kopā 39 000 EUR, no šīs summas 14 000 EUR paredzot biedrības darbības nodrošināšanai un 25 000 EUR - līdzfinansējumu EK finansētajam grantam Eiropas gada attīstībai nacionālās programmas īstenošanai.

ĀM eksperti regulāri piedalās LAPAS, to biedru, pilsoniskās sabiedrības pasākumos, lai skaidrotu attīstības sadarbības un globālo procesu nozīmi, Latvijas attīstības sadarbības politiku un uzklausītu viedokļus. Tāpat iespēju robežās ĀM sniedz loģistikas un informatīvo atbalstu pasākumu rīkošanai, piemēram, 2015. gada 11.-12. jūnijā biedrības "Latvijas Zaļā kustība" un "Zaļā Brīvība" ministrijas telpās organizēja semināru septiņu valstu, tajā skaitā Latvijas, politiķiem par mazāk attīstīto valstu atbalsta veidiem un šī atbalsta nepieciešamību.

Tāpat ĀM vairākus gadus ir piešķīrusi tiešfinansējumu 4000 EUR apmērā Latvijas Pašvaldību savienībai dalībai ES pašvaldību platformā attīstības sadarbības jomā.

Līdzfinansējums PSO īstenotiem projektiem

Lai veicinātu PSO iesaisti lielapjoma projektos, kopš 2012. gada ĀM organizē līdzfinansējuma granta projektu konkursu PSO, kas ieguvuši finansējumu no starptautiskajiem donoriem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu īstenošanai.

ĀM rīkotie līdzfinansējuma grantu projektu konkursi

	2012. gads	2013. gads	2014. gads	2015. gads
Līdzfinansējuma konkursā kopējais pieejamais finansējums, EUR	21 726	19 920	25 813	25 813
Piešķirtais finansējums, EUR	21 726	19 920	25 813	17 792
Projektu ietvaros piesaistītais finansējums no EK/citiem avotiem, EUR	193 511	913 867	1 077 646	348 794
Konkursā pieteikto projektu skaits	6	10	7	2
Konkursa rezultātā atbalstīto projektu skaits	6	8	6	2
- No tiem attīstības sadarbības projekti, īstenoti partnervalstu atbalstam	1	2	0	0
- Sabiedrības informēšanas /globālās izglītības projekti, kas īstenoti Latvijā	5	6	6	2

ĀM līdzfinansējuma granta projektu konkursā tiek pieteikti galvenokārt projekti, kuri guvuši atbalstu EK konkursos un kuriem nepieciešams nodrošināt aptuveni 10% līdzfinansējumu no projekta īstenotāja puses. Kopumā kopš 2012. gada pieteikto un atbalstīto projektu skaits ir pieaudzis, neskaitot 2015. gadu, kad konkursā tika pieteikti tikai divi projekti un piešķirtais finansējuma apjoms granta projektu konkursam netika izmantots. Situācija 2015. gadā, iespējams, ir pamatojama ar izmaiņām EK projektu apstiprināšanas sistēmā un plānojumā.

Lielākā daļa konkursa ietvaros iesniegto projektu ir sabiedrības informēšanas un globālās izglītības projekti, kas tiek īstenoti Latvijā. Šajā laika posmā ir pieteikti tikai divi attīstības sadarbības projekti, palīdzības sniegšanai partnervalstīm. Jāatzīmē, ka līdz šim neviena Latvijas organizācija nav pieteikusies EK attīstības sadarbības projektu īstenošanai. Latvijas pašvaldības un LPS līdz šim pieteikušās EK konkursos kā vieni no projekta partneriem, un daudzi projekti ir apstiprināti, taču pašvaldības un LPS nav pieteikušās kā projekta vadošais partneris.

PSO šo situāciju skaidro ar grūtībām atrast partnerus attīstības valstīs un pieredzes un zināšanu trūkumu par attiecīgo reģionu/valsti (īpaši dienvidu valstīs). Ievērojams šķērslis ir Latvijas PSO zemā institucionālā un finanšu kapacitāte (lielākai daļai PSO gada budžets ir zem 400 000 EUR). Attiecīgi PSO nevar būt vadošā organizācija liela mēroga projektu īstenošanā, kuriem būtu iespējams piesaistīt daudzpusēju donoru (galvenokārt ES) finansējumu.¹⁰ Projektu īstenotāji un eksperti kā šķēršļus starptautiskā finansējuma apguvei min arī nedrošību un neprognozējamību Latvijas sniegtā līdzfinansējuma saņemšanā.

Līdz ar PSO aktīvo dalību EK globālās izglītības/sabiedrības informēšanas projektos (DEAR projekti) un ĀM lēmumu nodot Eiropas gada attīstībai nacionālā projekta ieviešanu LAPAS, tika celta PSO pieredze; paaugstināts finanšu apgrozījums, kas ļauj veiksmīgāk pretendēt uz citiem EK projektiem. Ņemot vērā Latvijas PSO nepietiekamo finanšu apgrozījumu, lai pieteiktos ES projektos, iespējams, nepieciešams pārskatīt līdzfinansējuma konkursa noteikumus, iekļaujot tajā ne tikai PSO un pašvaldības, lai veicinātu daudzpusējo projektu attīstību.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Veicināt PSO un pašvaldību iesaisti attīstības sadarbības projektu īstenošanā, tai skaitā pakāpeniski palielinot līdzfinansējuma apjomu EuropeAid projektiem, kā arī iezīmējot 50% no grantu projektu konkursa PSO īstenotajiem projektiem.

- Izvērtēt ĀM sniegtā tiešfinansējuma spēju stiprināšanai reālo ietekmi uz Latvijas PSO spēju patstāvīgi iesaistīties attīstības sadarbības projektos un nodrošināt to kvalitatīvu īstenošanu.

- Nepieciešams veicināt PSO iesaisti pieredzējušu Latvijas attīstības sadarbības spēlētāju (t.sk., valsts institūciju) projektos.

- Nepieciešams veicināt PSO savstarpējo sadarbību un apvienošanos projektu īstenošanai, veicinot Latvijas un citu ES valstu PSO kopīgi īstenotus projektus.

6.3. Privātā sektora iesaiste attīstības sadarbībā

Mūsdienās kā viens no jaunajiem galvenajiem attīstības spēlētājiem ir privātais sektors. Privātais sektors ne tikai nodrošina nodarbinātību, bet arī lielāko daļu no visām attīstības valstīs ienākošajām ārvalstu finanšu plūsmām. Piemēram, tiešās ārvalstu investīcijas attīstības valstīs 2013. gadā sasniedza 778 miljardus USD, un šis apjoms ir lielāks nekā attīstītajās valstīs.¹¹ Arī ES savā politikā arvien vairāk uzsver privāto sektoru kā vadošo nodarbinātības, izaugsmes, investīciju, tirdzniecības un inovāciju virzītāju un privātā sektora centrālo lomu nabadzības mazināšanā. ES arī atzīmē, ka privātā sektora intereses ir savienojamas ar vides ilgtspēju un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu.

Latvijas privātais sektors izrāda arvien plašāku interesi par iesaisti attīstības sadarbībā. Arvien pieaug to uzņēmumu skaits, kas iesaistās KSA principu īstenošanā un attīstās PSO loks, kuru mērķis ir popularizēt šo principu ieviešanu.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Latvijas atbildīgajām institūcijām jāturpina uzsāktās iniciatīvas, veicinot privātā sektora iesaisti attīstības sadarbībā.

- Ir jāpievērš pastiprināta uzmanība investīcijām uz trešajām valstīm un šo investīciju atbilstībai cilvēktiesību un atbildības standartu ievērošanai.

6.4. Ārlietu ministrijas un diplomātisko pārstāvniecību kapacitātes stiprināšana

Attīstības sadarbība ir viena no ES ārpolitikas centrālajām jomām, līdz ar to ir būtiski stiprināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku zināšanas par šo politiku. Attīstības sadarbības plānošanā un īstenošanā liela loma ir arī diplomātisko pārstāvniecību klātbūtnei partnervalstīs.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Attīstības sadarbības kopīgajā plānošanā būtu vēl aktīvāk jāiesaista Latvijas vēstniecības, lai kopīgās plānošanas ietvaros tiktu izvērtēti iespējami tālākas sadarbības jautājumi un kopīgu iniciatīvu īstenošana, kā arī informācijas apmaiņa par daudzpusējās palīdzības, piemēram, ES, finansēto sadarbības projektu iespējām un atbalstu šo projektu konkursa izvērtēšanas gaitā.

- Būtiski ir regulāri stiprināt pārstāvniecību darbinieku zināšanas par attiecīgās valsts attīstības indikatoriem, izaicinājumiem un nepieciešamo palīdzību. Tāpat būtiski nodrošināt Attīstības sadarbības politikas nodaļas darbiniekiem iespējas doties studiju vizītēs partnervalstīs un piedalīties ekspertu apmācību programmās.

- Lai veicinātu Latvijas projektu īstenotāju iesaisti lielapjoma projektu konkursos un aktivitāšu sasaisti ar citiem donoriem, ir jānodrošina ĀM, tajā skaitā Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāte sniegt nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem un projektu pieteicējiem.

VII. Latvijas attīstības sadarbības finansējuma apjoms

Starptautiskā prakse paredz, ka OAP apjoms tiek uzskaitīts pēc OECD DAC izstrādātiem kritērijiem. Atbilstoši šiem kritērijiem tiek aprēķināts sniegtās palīdzības apjoms attiecībā pret valsts nacionālo kopienākumu (NKI).

Latvijas OAP apjoms 2011.-2015. gadā veidojās no finansējuma, kas tika novirzīts divpusējos un daudzpusējos formātos.

• Latvijas OAP divpusējā formātā veido vidēji 10% no kopējā apjoma un tā ietver:

○ Ārlietu ministrijas budžeta līniju "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētos līdzekļus;

○ Citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu;

○ Ad hoc veidā sniegto palīdzību un humāno palīdzību.

• Latvijas OAP daudzpusējā formātā veido vidēji 90% no kopējā apjoma un tā ietver sekojošas starptautiskās iemaksas:

○ Latvijas iemaksas ES budžetā;

○ Iemaksas Eiropas Attīstības fondā;

○ Iemaksas ANO aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos.

7.1. Finansējuma saistības

Saskaņā ar ES saistībām Latvijai līdz 2015. gadam bija jātiecas sasniegt OAP apjomu 0,33 % apmērā no NKI¹² jeb 80 miljonus EUR. 2015. gadā Latvija sniedza 0.09% no NKI jeb 21,1 miljons EUR, kas ir augstākais rādītājs līdz šim. Salīdzinot ar 2014. gadu, finansējums absolūtajos skaitļos 2015. gadā ir pieaudzis par 13%.

Latvijas OAP 2011.-2015. gadam

Gads	Daudzpusējā palīdzība, absolūtos skaitļos, milj. EUR	Divpusējā palīdzība, absolūtos skaitļos, milj. EUR13		Kopā, milj. EUR14	% no NKI
		ĀM attīstības sadarbības budžeta līdzekļi, t.sk. LNG	Divpusējā OAP/citu valsts iestāžu divpusējā sadarbība un divpusējā humānā palīdzība
2011	12.80	0.0004	0.45	13.8	0,07%
2012	15.50	0.10	0.53	16.4	0,08%
2013	16.80	0.10	0.66	17.9	0,08%
2014	17.48	0.44	1.10	19.2	0,08%
2015	19.06	0.57	1.42	21.05	0.09%

2015. gadā Latvijas OAP ir gandrīz četras reizes mazāks par Latvijas starptautiskajām saistībām kā ES dalībvalstij. Latvijas OAP finansējums, pat uz Latvijas kaimiņvalstu fona ir pieticīgs.¹⁵ 2015. gadā Latvijas kaimiņvalstīm - Lietuvai OAP ir 39 miljoni EUR jeb 0.11% un Igaunijai - 30 miljoni jeb 0.15%. Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijas OAP kopapjoms 2015. gadā bija trešais zemākais ES pēc apjoma aiz Kipras un Maltas, zemākais, līdz ar Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju pēc daļas no NKI jeb 0.09%.

Jāpiezīmē, ka ietekmi uz procentuālo finansējuma vērtību no 2011.-2015. gadam atstāj arī salīdzinoši straujais NKI pieaugums.

Latvijas attīstības sadarbības finansējuma mērķi līdz 2030. gadam izriet no ANO 2015. gada jūlijā pieņemtās Adisabebas Rīcības programmas un ES ietvaros apstiprinātajām atbilstošajām finansējuma saistībām. Ievērojot šīs saistības, ES un tās dalībvalstīm līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai ir kopīgi ir apņēmušās veltīt 0.7 % no NKI, no kā 0.2% OAP/NKI jāvelta vismazāk attīstītajām valstīm. Saskaņā ar šīm saistībām Latvijai līdz 2030. gadam attīstības sadarbībai jāatvēl 0.33 % no NKI.

Vienlaicīgi Ukrainas krīze un migrācijas jautājumi ir parādījuši, ka globālie izaicinājumi Latvijai kļūst arvien aktuālāki un iesaistīšanās to risināšanā nepieciešama ne tikai, lai veicinātu Latvijas uzticamību un tēlu globālajā politikā, bet arī sasniegtu iekšpolitiskos mērķus - ekonomisko izaugsmi un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanu ar jaunattīstības valstīm, un stiprinātu nacionālo drošību.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Lai līdz 2030. gadam izpildītu starptautiskās, jo īpaši ES, saistības, Pamatnostādņu īstenošanas laikā Latvijai ir jātiecas sasniegt OAP palielinājumu līdz 0.17% no NKI.

7.2. Daudzpusējais formāts

Vidēji 90% no Latvijas OAP veido obligātās iemaksas starptautiskajās organizācijās, atbilstoši OECD DAC kritērijiem.

Lielāko apjomu no iemaksām daudzpusējos formātos veido Latvijas obligātās iemaksas ES budžeta 4.izdevumu kategorijā (Heading 4) - "ES - globālo procesu dalībniece".

- 2011. gadā - 10 292 105 EUR,

- 2012. gadā - 11 210 000 EUR,

- 2013. gadā - 12 000 000 EUR,

- 2014. gadā - 12 960 000 EUR,

- 2015. gadā - 13 370 000 EUR.

No dalībvalstu veiktajām iemaksām tiek finansētas ES ģeogrāfiskās un tematiskās atbalsta programmas attīstības valstīm visos pasaules reģionos, izņemot Āfrikas lejpus Sahāras valstīm, Karību jūras reģionu un Klusā okeāna attīstības valstis (AKK).

Tāpat Latvija kopš 2011. gada veic ikgadējas obligātas iemaksas Eiropas Attīstības fondā, no kura savukārt tiek finansētas ES atbalsta programmas AKK attīstības valstu atbalstam. Latvijas iemaksu apjoms Eiropas Attīstības fondā (EAF) pieaug:

- 2011. gadā - 1 707 894 EUR,

- 2012. gadā - 1 820 000 EUR,

- 2013. gadā - 2 064 999 EUR,

- 2014. gadā - 2 201 016 EUR,

- 2015. gadā - 2 528 486 EUR.

11. EAF darbojas no 2014.-2020. gadam, fonda kopējais finansējums ir 30 506 000 000 EUR. Latvijas iemaksu apjoms šajā posmā ir 35 423 567 EUR.¹⁶ Uzsākot iemaksu veikšanu EAF, ir ievērojami palielinājies Latvijas finansiālais ieguldījums vismazāk attīstīto valstu atbalstam.

Tāpat daudzpusējos formātos Latvija veic obligātās un brīvprātīgās iemaksas ANO aģentūrās, Pasaules Bankas grupā un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Piemēram, 2012. gadā Latvija uzsāka iemaksas Pasaules bankas grupā iekļautajā Starptautiskajā Attīstības institūcijā (SAA jeb IDA). Ik pa 3 gadiem SAA tiek veiktas resursu papildināšanas, kurās Latvijai kā donorvalstij arī ir jāpiedalās ar savām iemaksām. 2016. gada pavasarī ir uzsāktas sarunas par 18. Resursu papildināšanu.

7.3. Divpusējais formāts

2011. gadā ekonomiskās krīzes rezultātā ĀM koordinētais divpusējās attīstības sadarbības finansējums tika samazināts līdz minimumam. Sākot ar 2012. gadu, šis finansējums tika atjaunots un pakāpeniski pieauga:

- 2012. gadā tika piešķirti 71 526 EUR,

- 2013. gadā - 71 526 EUR, kam papildus no ĀM budžeta programmas "Iemaksas starptautiskajās organizācijās''- 49 800 EUR,

- 2014. gadā - 213 813 EUR, kam papildus no LNG - 250 000 EUR,¹⁷

- 2015. gadā - 413 813 EUR, kam papildus Ukrainas atbalstam no LNG - 172 000 EUR.¹⁸

Papildus ĀM koordinētajam divpusējās palīdzības finansējumam arī citas Latvijas publiskās pārvaldes iestādes īsteno pasākumus sava budžeta ietvaros, kuri pēc OECD DAC kritērijiem tiek ieskaitīti Latvijas OAP.¹⁹ Piemēram, konsultācijas par Latvijas reformu pieredzi attīstības valstu pārstāvjiem, dalība policijas misijās, stipendijas attīstības valstu studentiem u.c. Kopš 2012. gada Latvijas publiskās pārvaldes sniegtās attīstības palīdzības apjoms ir palielinājies, vidēji gadā veidojot vienu miljonu EUR.

Latvijas OAP prioritāro valstu atbalstam laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam ir ievērojami pieaudzis. Finansējums ir sekmīgi izmantots atbilstoši prioritārajām jomām, sniedzot tehnisko atbalstu un stiprinot partnervalstu spējas. Arī divpusējā palīdzība, ko sniedz valsts institūcijas no saviem budžetiem, galvenokārt tiek izmantota atbilstoši Latvijas noteiktajām attīstības sadarbības prioritārajām partnervalstīm un jomām.

Lai gan Latvijas divpusējais OAP finansējums pieaug, pat uz Latvijas kaimiņvalstu fona tas ir pieticīgs.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Pamatnostādņu īstenošanas laikā nepieciešams veicināt ciešāku sasaisti starp ĀM un citu valsts institūciju plānotajām aktivitātēm politikas plāna izstrādes procesā, lai maksimizētu rezultātus un koordinēti sniegtu Latvijas atbalstu.

- Ņemot vērā divpusējās attīstības sadarbības nozīmi Latvijas ārpolitikas īstenošanā, turpmākajos gados nepieciešams ievērojami palielināt ĀM pārvaldītā divpusējā finansējuma daļu, kas 2015. gadā veido vidēji 0.03% no kopējā Latvijas OAP apjoma. Pašlaik ierobežojošais finansējums kavē iepriekšējos gados izveidotās attīstības sadarbības pēctecību un partnerorganizāciju ilgtspējīgu attīstību, Latvijas kā paredzama un ilgtermiņa partnera atpazīstamību, un ietekmē Latvijas attīstības sadarbības aktīvāko īstenotāju iespējas izvērst savas aktivitātes ilgtermiņā. Jo īpaši tas attiecināms uz darbību Centrālāzijā, kur vairāki veiksmīgi uzsāktie projekti nevarēja tikt turpināti.

- Divpusējās attīstības sadarbības budžetā būtiski paredzēt finansējuma daļu, kas tiktu izmantota kā līdzfinansējums Latvijas projektu īstenotājiem, kuri ieguvuši finansējumu no starptautiskajiem donoriem aktivitāšu īstenošanai partnervalstīs. Līdzfinansējuma pieejamība trīspusējiem projektiem ir īpaši svarīga, apzinoties, ka straujš Latvijas divpusējā finansējuma pieaugums nav iespējams.

- Ir nepieciešams veicināt Latvijas civilo ekspertu nosūtīšanu starptautiskajās misijās, kas atbilst Latvijas starptautiskajām politiskajām saistībām un noteiktajām ārpolitikas prioritātēm.

- Pieaugot finansējumam, būtu atbalstāmi vēstniecību īstenoti projektu konkursi partnervalstu atbalstam.

VIII. Latvijas attīstības sadarbības politikas caurskatāmība un uz rezultātiem balstīta plānošana un izvērtēšana

8.1. Institucionālais ietvars

Latvijas starptautisko palīdzību plāno ĀM, sadarbojoties ar Attīstības sadarbības politikas konsultatīvo padomi (turpmāk - Konsultatīvā padome) un Latvijas Civilo ekspertu dalības starptautisko organizāciju vadītajās starptautiskajās civilajās misijās konsultatīvo padomi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Galvenā ĀM padomdevējinstitūcija attīstības sadarbības jautājumos ir Konsultatīvā padome. Šī konsultatīvā institūcija tika izveidota 2003. gadā,²⁰ lai stiprinātu Latvijas divpusējo attīstības sadarbību, veicinātu sabiedrības izpratni par attīstības sadarbības politiku un sniegtu atbalstu tās īstenošanā, kā arī sekmētu Latvijas aktīvu iesaistīšanos ES un globālās attīstības sadarbības politikas veidošanā un īstenošanā. Padomes sēdes noris pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Tās sastāvā ir valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības, u.c. pārstāvji, tādējādi nodrošinot pēc iespējas plašāku viedokļu pārstāvību.

Konsultatīvās padomes ietvaros pēc nepieciešamības tiek veidoti atsevišķi ekspertu un darba grupu formāti, piemēram, par Eiropas gada attīstībai īstenošanu, par ANO Dienaskārtības 2030 ieviešanu sarunu procesa laikā.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Nepieciešams paplašināt un aktivizēt Konsultatīvās padomes darbu, lai veicinātu attīstības sadarbības ciešāku koordināciju un informācijas apmaiņu, jo īpaši, lai iesaistītu plašāku projektu īstenotāju loku.

- Nepieciešams veidot regulāru tikšanās formātu, kurā vienkopus savā pieredzē un interesēs dalītos publiskās pārvaldes, pašvaldību, PSO un privātā sektora pārstāvji. Tas ļautu izdarīt secinājumus par kopīgajām interesēm un vajadzībām.

8.2. Aktivitāšu plānošana

Pamatojoties uz spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem²¹ un valsts budžetā paredzēto finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, sadarbībā ar Konsultatīvo padomi, kopš 2012. gada tiek izstrādāti Attīstības sadarbības politikas plāni, ko apstiprina Ministru kabinets. Plāna izstrādē tiek ņemtas vērā partnervalstu definētās aktuālās un ilgtermiņa vajadzības. Plānā iekļautās prioritārās jomas un aktivitātes tiek definētas, konsultējoties ar partnervalstu institūcijām, izmantojot Latvijas vēstniecību un ES delegāciju partnervalstīs ekspertīzi, kā arī ņemot vērā citu donoru aktivitātes un ES kopīgās plānošanas procesu.

Ikgadējā politikas plāna izstrādē ĀM ievēro labas attīstības sadarbības politikas sniegšanas principus, ĀM piešķirto finansējumu plānojot atbilstoši Starptautiskās palīdzības likumā noteiktajiem starptautiskās palīdzības apstiprināšanas instrumentiem:

1) granta projektu konkurss,

2) civilā eksperta apstiprināšana dalībai starptautiskajā misijā,

3) publiskais iepirkums,

4) brīvprātīga iemaksa,

5) deleģētā sadarbība,

6) Ministru kabineta apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās starptautiskās palīdzības aktivitātes.

Situācijā, kad ir pieejams ierobežots attīstības sadarbības finansējums, granta projektu konkursa instruments piedāvā caurskatāmu kārtību, kādā tiek atbalstīti projekti. Vienlaikus jāņem vērā, ka granta projektu konkursi tiek īstenoti viena budžeta gada ietvaros un caur šādu īstermiņa plānošanas procesu nevar nodrošināt partnervalstu interesēs balstītu paredzamu ilgtermiņa atbalstu. Arī OECD un globālie attīstības sadarbības efektivitātes principi, kas noteikti Parīzes, Akras, Busānas starptautiskajās vienošanās, uzsver nepieciešamību plānot attīstības sadarbības finansējumu ilgtermiņā, projektiem atbalstu nodrošinot 3-5 gadu periodā.

Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2011.-2015. gadam kā viens no sasniedzamajiem rezultātiem tika uzsvērta tieši pāreja uz daudzgadu saistībām sadarbības programmu un projektu finansēšanā.

Atbilstoši Starptautiskās palīdzības likuma 5. panta 6. punktā noteiktajam, viens no attīstības sadarbības politikas apstiprināšanas instrumentiem ir Ministru kabineta apstiprinātajos politikas plānošanas dokumentos paredzētās starptautiskās palīdzības aktivitātes. Aktivitāšu iekļaušana tieši Attīstības sadarbības plānā ir viens no veidiem, kā ĀM nodrošina palīdzības efektivitāti un atbalsta paredzamību ilgtermiņā.

Plānā tiek iekļauti pasākumi:

- Projekti atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (t.sk., ārpolitika, drošība, ekonomika) un ģeopolitiskajai situācijai;

- Trīspusējās sadarbības projektu un/vai aktivitāšu īstenošana, kam piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50 % apjomā, t.sk. projekti, kas ir izvērtēšanas procesā;

- Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei.

Pēdējo gadu laikā ĀM un Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības arvien aktīvāk darbojas attīstības sadarbības jomā, informējot partnervalstis par Latvijas ekspertīzi, analizējot partnervalstu vajadzības un apzinot donoru finansējuma piesaistes iespējas. Šādā veidā ir uzsākti vairāki veiksmīgi sadarbības projekti ar citiem donoriem, nodrošinot Latvijas aktivitātēm plašāku mērogu un redzamību, kā arī veicinot sadarbības iespējas nākotnē. Piemēram, Latvijas augstskolu konsorcija īstenotajai apmācību programmai Austrumu partnerības un Centrālāzijas pārstāvju atbalstam 2014. gadā un 2015. gadā no citiem donoriem izdevās piesaistīt 54% no programmas kopējām izmaksām. Vēstniecību loma ir īpaši svarīga, lai lobētu daudzpusējo resursu izmantošanu un Latvijas spēlētāju (publiskās pārvaldes, privātā sektora, PSO) iesaisti starptautiskajos projektos. Tā kā šie projekti darbojas pēc vadošo donoru plānošanas cikliem, tiem ir jāparedz tiešs atbalsts Attīstības sadarbības politikas plānā. ĀM koordinē projekta pieteikuma izstrādi, nodrošina tā iesniegšanu donoram, kā arī ar vēstniecību starpniecību nodrošina tālākās sarunas ar donoru. Lai gan pieteikumi galvenokārt tiek izstrādāti atbilstoši vadošo finansētāju noteiktajai projekta pieteikuma formai, ĀM šos projektus pakļauj granta projektu konkursam līdzvērtīgiem noteikumiem, t.sk., attiecībā uz projekta uzraudzību un izvērtēšanu.

Sākot ar 2011. gadu, ES attīsta ciešāku iekšējo koordināciju partnervalstīs uz vietas. ES kopīgās plānošanas process ir pielāgots partnervalstu vidējā un ilgtermiņa nacionālajiem attīstības plāniem un to prioritātēm (5-7 gadu termiņā).

Tāpat ĀM veicina ilgtspējīgu rezultātu sasniegšanu atbilstoši partnervalstu vajadzībām, piemēram, nodrošinātu atbalstu politikas stratēģiju izstrādei un partnervalstu publiskās pārvaldes darbinieku apmācību. Šādas aktivitātes balstās uz iepriekšējā gada projektu īstenošanas atskaitēm un divpusējām konsultācijām (Starpvaldību komisijas, amatpersonu vizītes, vēstules, notas, Latvijas vēstniecību viedoklis) ar partnervalstīm.

ĀM pastāvīgi uzlabo attīstības sadarbības atbalsta kvalitāti un caurskatāmību, jo īpaši atbilstoši OECD labas palīdzības sniegšanas principiem. Atbilstoši OECD rekomendācijām Latvija nodrošina pasākumus ārvalstu amatpersonu kukuļošanas novēršanai, atklāšanai un ziņošanai par to. Tāpat fiziskās personas, kas ir notiesātas par kukuļdošanu, kā arī juridiskās personas, kurām ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par kukuļdošanu, tiek izslēgti no OAP projektu īstenošanas.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Aktivitātes jāplāno iepriekš definētos rezultātos, cenšoties samazināt izolētu īstermiņa aktivitāšu finansēšanu un plānojot rezultātu sasaisti ar partnervalsts ilgtermiņa mērķiem un citām iniciatīvām attiecīgajā jomā.

- Projektu konkursos būtu īpaši jāatbalsta projekti ar ilgtermiņa ietekmi, kā arī izvērtēšanā jāņem vērā organizāciju pieredze un sadarbība ar vietējiem partneriem attiecīgajā reģionā. Būtu nepieciešams arvien vairāk iezīmēt projektus, kurus Latvija īsteno 3-5 gadu garumā, paredzot tām atbalstu Attīstības sadarbības politikas plānos, balstoties uz projektu regulāru izvērtējumu.

- Tā kā citu nozaru ministriju īstenotās aktivitātes arvien pieaug, nepieciešams izvērtēt iespējas, kā konkretizēt nozaru ministriju lomu un sasaisti ar attīstības sadarbības politikas plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm, lai efektīvi piesaistītu ministriju ekspertīzi attīstības valstu vajadzībām. Balstoties uz citu valstu pieredzi, piemēram, ministriju aktivitātēm tiek nodrošināts līdzfinansējums, tās tiek iesaistītas politikas izstrādē un sarunās atbilstoši savām atbildības jomām, kā arī projektu uzraudzībā un izvērtēšanā.

- Jāstiprina ĀM un Latvijas pārstāvniecību kapacitāte, lai nepieciešamības gadījumā ātri mobilizētu Latvijas partnerus un ieviesēju koalīcijas, palīdzības sniegšanai saņēmējvalstīm, reaģējot uz Latvijas prioritāro reģionu ģeopolitisko situāciju.

- Jāizvērtē iespējas stiprināt saņēmējvalstu spēju ieviest projektus pašiem, tādā veidā stiprinot partnervalstu atbildību par savu attīstību. Iespējams, ĀM nepieciešams atjaunot 2008. gada praksi, finansējumu piešķirot caur Latvijas vēstniecībām.

8.3. Aktivitāšu uzraudzība

Līdz ar rūpīgu izvērtēšanu pirms aktivitāšu uzsākšanas, ĀM uzrauga Latvijas aktivitāšu īstenošanu un sniedz nepieciešamo atbalstu aktivitāšu norisei, īpaši iesaistot Latvijas vēstniecības partnervalstīs.

Attīstības sadarbības granta projektu un līdzfinansējuma konkursa uzvarētājiem ir jāsniedz vidus termiņa un gala atskaites ĀM par projekta īstenošanas procesu un rezultātiem.

Attīstības sadarbības aktivitāšu specifika nozīmē darbu nestabilā politiskā, ekonomiskā un sociālā vidē, kas bieži ietver izmaiņas projektu aktivitātēs un budžetā. Nepieciešams nodrošināt mehānismu, kā fiskālā gada ietvarā izmaiņas finansējuma sadalījumā var efektīvi un caurskatāmi novirzīt OAP mērķiem. Šobrīd ĀM finansējumu vajadzības gadījumā novirza attīstības sadarbības aktivitātēm, kuru mērķis atbilst noteiktajām prioritārām valstīm un jomām. Tāpat jautājums par finansējuma pārdali tiek apspriests ar Konsultatīvās padomes locekļiem.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Nepieciešams stiprināt informācijas apriti par īstenotajām aktivitātēm, jo īpaši no partnervalstu perspektīvas, kā arī parādot abpusējos ieguvumus no attīstības sadarbības.

8.4. Aktivitāšu izvērtēšana

Ir svarīgi izvērtēt attīstības sadarbības plānošanas dokumentus un aktivitātes, lai a) izvērtētu aktivitāšu mērķu, metožu, īstenošanas un rezultātu ietekmi uz partnervalsts ilgtspējīgu attīstību; b) veicinātu pieredzes apmaiņu, identificētu labo pieredzi un uzlabotu koordināciju; c) izvērtētu nepieciešamību turpināt vai pārtraukt attiecīgo aktivitāti vai programmu; d) plānotu pēc iespējas efektīvāku un kvalitatīvāku palīdzības sniegšanu un finansējuma izlietojumu nākotnē; e) veiksmīgāk izskaidrotu sabiedrībai ieguvumus no attīstības sadarbības un sasniegtos rezultātus.

Pēc ĀM finansētu aktivitāšu īstenošanas projektu īstenotāji iesniedz atskaiti ĀM, kas tiek publicēta ĀM mājaslapā. ĀM regulāri sniedz informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par attīstības sadarbības plānošanas dokumentu izpildi, kā arī starptautiskajām institūcijām - EK, OECD DAC, u.c. par Latvijas īstenoto attīstības sadarbību un OAP.

ĀM, atbilstoši starptautiskajām saistībām, atskaitās ne tikai par finansējuma izlietojumu, bet arī tā kvalitāti, piemēram, iesniedzot atskaites par Dienaskārtības 2030 ieviešanas procesu, politikas saskaņotību attīstībai, dzimumu līdztiesības veicināšanu, privātā sektora iesaisti, u.c. tematiskiem jautājumiem.

Jāatzīmē, ka diplomātiskais dienests sarunas ar partnervalstīm un citiem donoriem par aktivitāšu īstenošanu veic, balstoties uz projektu rezultātiem un kvalitāti, kur vitāli svarīga ir pierādījumos balstīta pieeja un Latvijas īstenotāju spēja savlaicīgi reaģēt, nodrošinot nepieciešamo informāciju. Interese par sadarbību ar Latvijas projektu īstenotājiem, jo īpaši pieredzes nodošanā, arvien pieaug, piemēram, pretkorupcijas, lauksaimniecības, kā arī publiskās pārvaldes attīstības jomā.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- ĀM paaugstina atskaitīšanās detalizētības pakāpi un pastāvīgi uzlabo datu kvalitāti par OAP, pakāpeniski pārejot uz CRS++ attīstības palīdzības finansējuma atskaitīšanās sistēmu.

- Svarīgi paredzēt dziļāku projektu izvērtēšanu, iesaistot partnervalstis un Latvijas attīstības palīdzības tiešos saņēmējus, tai skaitā atjaunojot projektu izvērtējuma vizītes partnervalstīs.

IX. Politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai

Jau kopš 2005. gada ES līdz ar attīstības sadarbības politiku īsteno politikas saskaņotību attīstībai (Policy Coherence for Development - PSA). PSA ietver mehānismus un procedūras, lai izvērtētu, vai ES un tās dalībvalstu īstenotā politika (arī iekšpolitika) nekaitē attīstības valstīm. PSA īstenošana ES un tās dalībvalstīs notiek atbilstoši ES Lisabonas līguma 208.pantam, kas nosaka, ka "pašas ES labklājības nodrošināšana nav pretrunā ar mērķi uzlabot nabadzīgo iedzīvotāju dzīves standartus attīstības valstīs". Princips darbojas līdzīgi kā politikas ietekmes izvērtējums uz, piemēram, dzimumu līdztiesību vai vidi. Efektīvi piemērota PSA novērš pretrunas starp dažādām ES politikas jomām un stiprina to savstarpējo sinerģiju, attiecīgi veicinot (vai vismaz nekavējot) attīstības valstu izaugsmi.

Kopš 2013. gada Eiropas Komisija (EK) īpaši uzsver PSIA īstenošanu piecās stratēģiskās politiku jomās:

- Tirdzniecība un finanses, veicinot mazāk attīstīto valstu pieeju ES tirgum, labu nodokļu un finanšu pārvaldību, atbildīgas ieguves un piegādes ķēdes un uzņēmēju korporatīvo sociālo atbildību;

- Drošība - drošība un attīstība nav īstenojama viena bez otras. Šiem jautājumiem jāpieiet visaptveroši, atbalstot labas un efektīvas pārvaldības veicināšanu; reaģējot uz partnervalstu iekšpolitiskajiem notikumiem, nestabilitāti (piemēram, ieroču iepirkšana un pārdošana, korupcijas mazināšana, organizētās noziedzības un terorisma mazināšana). Būtiski ir atbalstīt drošības sektora reformas attīstības valstīs un valstīs, kur ir nestabila vai pēckonflikta situācija. Īpaša uzmanība jāpievērš sievietēm konflikta zonās;

- Pārtikas nodrošinājums - ES Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un lauksaimniecības tirgus politika tiek regulēta saskaņā ar PSA. 2013. gadā tika pieņemta KLP reforma, kuras rezultātā uzlabosies ES iedzīvotāju pārtikas nodrošinājums, kā arī tiks samazināta tirgus izkropļošana;

- Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja - veicināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī patērētāju un ražotāju ieradumu maiņu, piemēram, mazinot pārprodukciju, atbalstot 'fair trade' preču importu uz Latviju un apturot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

- Migrācija - veicināt migrāciju kā pozitīvu faktoru attīstībai, migrantu aizsardzības politikas īstenošana, mobilitātes un cirkulārās migrācijas veicināšana, profesionāļu aizplūšanas no attīstības valstīm ('brain drain') mazināšana, diasporas saiknes ar dzimteni stiprināšana, naudas pārvedumu (remittances) sistēmu vienkāršošana un izmaksu samazināšana;

Tā kā Dienaskārtība 2030 attieksies uz visām valstīm, apver plašu politikas jomu loku, kā arī integrē vides ilgtspējas jautājumus, pakāpeniski notiek pāreja no politikas saskaņotības attīstībai uz politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai (PSIA). Jaunā pieeja parāda pāreju uz ciešāku horizontālu koordināciju politikas veidošanā, kā arī iekļauj plašākas politikas jomas (piemēram, ilgtspējīgu nacionālo patēriņu un ražošanu). PSIA principi līdz ar citiem Dienaskārtībā 2030 iekļautajiem ilgtspējas aspektiem daudz spēcīgāk ir jāatspoguļo Latvijas vidējā un ilgtermiņa plānošanas dokumentos un atbilstošajos koordinācijas mehānismos.²²

Svarīga loma politikas ieviešanā ir ES un ES dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām partnervalstīs.

9.1. Politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai īstenošana Latvijā

Latvija īsteno PSIA ieviešanu kā ES dalībvalsts, vienlaikus ņemot vērā OECD iestāšanās sarunu rekomendācijas un organizācijas noteiktos standartus. PSA koordinējošā institūcija ir ĀM, bet PSIA ietver ne tikai ietekmes izvērtējumu uz attīstības valstīm (PSA), bet ilgtspējīgu attīstību kopumā, t.i., vidi un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši, PSIA koordinācija ir nacionālās plānošanas institūciju atbildībā.

Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2011.-2015. gadam kā vienu no astoņiem Latvijas attīstības sadarbības pamatprincipiem uzsvēra tieši politikas saskaņotību attīstībai, norādot, ka "Latvija attīstības sadarbībā integrē ES Ārlietu padomes secinājumos apstiprinātās saistības par attīstības sadarbības principiem, politikas saskaņotību attīstībai, palīdzības efektivitāti, darba dalīšanu, atbalstu tirdzniecībai un atbalstu demokrātijas stiprināšanai". Būtisks instruments PSA nodrošināšanai nacionālā līmenī ir Konsultatīvā padome attīstības sadarbības politikas jautājumos. Konsultatīvās padomes plašā pārstāvniecība dod iespēju plašai viedokļu pārstāvībai un koordinētai PSIA principu ieviešanu.

Ikviena tiesību akta anotācija iekļauj sadaļu par tā ietekmi uz ekonomiku (ieskaitot eksportu un importu), sabiedrību, vidi (t.sk. dabas resursiem, izmešiem, radītajiem atkritumiem, u.c.). Atsevišķa likumprojekta anotācijas daļa ir veltīta tiesību akta projekta izvērtējumam atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām pret ES, citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām, divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem. Attiecīgi, arī Lisabonas līguma 208.pantu.

Kopš 2007. gada Ārlietu ministrija, koordinējoties ar nozaru ministrijām, atskaitās EK par PSIA ieviešanu.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Pamatnostādņu īstenošanas laikā nepieciešams strādāt pie nacionālo koordinācijas mehānismu konsolidācijas starp nozaru ministrijām PSIA jautājumu izvērtēšanā.

- Latvija PSIA koncentrējas prioritāri uz divām aktuālām jomām - drošību un tirdzniecības jautājumiem, kas ir abpusēji svarīgi Latvijai un partnervalstīm.

- Līdz ar Dienaskārtības 2030 pieņemšanu, politikas saskaņotība tiek skatīta plašākā - ilgtspējīgas attīstības, ne tikai attīstības valstu kontekstā, atbilstoši nepieciešama Pārresoru koordinācijas centra kā nacionālās politikas plānošanas institūcijas iesaiste. Šī iemesla dēļ nepieciešams aktīvāk iesaistīt parlamentu PSIA jautājumu izvērtēšanā.

- PSIA īstenošana ir cieši saistīta ar sabiedrības un politiķu informēšanas par PSIA jautājumiem. Komunikācijā par šīs politikas nozīmi neatsverama ir pilsoniskās sabiedrības loma. Tāpat nepieciešams aktīvi iesaistīt arī privāto sektoru un pašvaldības.

9.2. Tirdzniecība un atbildīgs patēriņš un ražošana

Godīgas tirdzniecības un atbildīgas finanšu pārvaldības jautājumi ir aktualizēti Latvijas iestāšanās OECD kontekstā, kā arī, īstenojot Eiropas gada attīstībai aktivitātes.

OECD kontekstā pastiprināti tiek pievērsa uzmanība atbildīgai uzņēmējdarbības videi, kas ir neatņemama OECD valstu sastāvdaļa, jo pastāv cieša saistība starp atbildīgu uzņēmējdarbību un valsts konkurētspēju un labklājību ilgtermiņā. Pēc Latvijas iestāšanās OECD pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Latvijas eksportējošajiem un ārvalstīs ražojošajiem uzņēmumiem.

ĀM 2015. gadā ir aktivizējusi atbildīgas uzņēmējdarbības jautājumus tieši attīstības sadarbības kontekstā. Savukārt Latvijas PSO īpaši aktīvi iestājas par pārtikas drošības un ilgtspējīga patēriņa jautājumu aktualizāciju Latvijas patērētāju un lauksaimnieku vidū.

Tāpat Latvija iesaistās atbilstošajos starptautiskajos formātos, jo īpaši caur Pasaules Tirdzniecības organizāciju un ES pasākumiem. Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros ir uzsvērusi atbalstu daudzpusējai starptautiskās tirdzniecības sistēmai, kur atbalsts VAV ir būtiska sarunu daļa. Līdz šim Latvija ir atbalstījusi atvieglojumu piemērošanu VAV, lai nodrošinātu tirdzniecības priekšrocības gan precēm, gan pakalpojumiem. Tāpat, Latvija aktīvi seko līdzi ES Ekonomiskās partnerības līgumu (EPA) sarunām un ir atbalstījusi to parakstīšanu.

Latvija ir pievienojusies OECD Vadlīnijām multinacionālajiem uzņēmumiem (Vadlīnijas), kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmumu atbilstību valdību noteiktai politikai ilgtspējīgas attīstības jomā, aptverot nodarbinātību, vides aizsardzību, cilvēktiesību ievērošanu, patērētāju aizsardzību un godīgu konkurenci, korupcijas novēršanu, informācijas atklātību. Latvija ir izveidojusi Nacionālo kontaktpunktu OECD vadlīniju multinacionālajiem uzņēmumiem ieviešanai (NK), kurā darbojas plašs institūciju loks. NK informē sabiedrību par Vadlīnijām un sniedz iespēju ziņot par gadījumiem, kad uzņēmuma darbības rezultātā tās ir pārkāptas. NK nodrošina visām iesaistītajām personām diskusiju un starpniecības - mediācijas platformu. NK pašlaik koncentrējās uz preventīvo darbu un informācijas pieejamības nodrošināšanu.

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Nākotnē svarīgi ir paplašināt aktivitātes atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā un aktivizēt Latvijas nacionālā kontaktpunkta OECD vadlīniju multinacionāliem uzņēmumiem darbību. Latvijai būtu nepieciešams izstrādāt nacionālu plānošanas dokumentu atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības mērķtiecīgai sekmēšanai nacionālā līmenī.

- Iesaistītajām institūcijām, piemēram, nozaru ministrijām uzņēmēju apvienībām, PSO un pētniecības institūtiem, izglītības iestādēm, kopīgi ir jāatrisina vairāki jautājumi. Valsts loma atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībā ir saistīta arī ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbu, jo tieši šiem uzņēmumiem jādemonstrē labā prakse un jākalpo par piemēru privātajam sektoram. Ir nepieciešama publiskās pārvaldes iestāžu sadarbības koordinēšana, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste un sabiedrības informēšana.

- Jānosaka prioritārie darbības virzieni, saskaņojot tos ar starptautiski atzītam vadlīnijām (OECD Vadlīnijas Multinacionālajiem Uzņēmumiem, G20/OECD Korporatīvās pārvaldības principi, OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, EK Korporatīvās sociālās atbildības stratēģija, ANO Globālais līgums).

- Jāveicina uzņēmumu izpratnes paaugstināšana par atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principiem un to ieviešanu, tai skaitā par nepieciešamību veidot iekšējās kontroles mehānismus un ētikas standartu ieviešanu.

9.3. Attīstības sadarbības politikas sasaiste ar drošības jautājumiem

Reģiona drošība un stabilitāte atstāj tiešu ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību un drošības sajūtu. Labas pārvaldības stiprināšana, kā arī miera un drošības veicināšana, ir būtiskas Latvijas attīstības sadarbības prioritātes, sastādot apmēram piektdaļu no Latvijas divpusējās OAP. Pēc OECD kritērijiem uzskaitītajā OAP tiek ieskaitītas, piemēram, Valsts policijas, Valsts robežsardzes dalība dažādās EDSO, ES misijās, Twinning projektos Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu atbalstam. Valsts robežsardzes koledža jau ilglaicīgi sniedz atbalstu Moldovas robežpolicijas kinoloģijas centram. Latvija ir arī vadošā valsts Eiropas Komisijas BOMCA programmā.

Viens no svarīgākajiem elementiem drošības un aizsardzības politikas īstenošanā ir starptautisko organizāciju vadītās misijas. Latvija piedalās ES civilajās misijās Ukrainā, Afganistānā un Gruzijā. Līdz ar krīzes situācijā nonākušo valstu spēju stiprināšanu, Latvija sniedz arī cita veida atbalstu drošības sektora reformām, piemēram, organizējot apmācības Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem.

Ilgtspējīgu miera un drošības veicināšanas un uzturēšanas principu kontekstā Latvija atbalsta ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" un citu saistīto rezolūciju efektīvu ieviešanu, kas ir vērstas uz dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu.

Latvija līdz šim ir atbalstījusi ES un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju darbu Ukrainā, nodrošinot civilo ekspertu darbu misijās. ES Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām dod nozīmīgu atbalstu stabilitātes sekmēšanai valstī, sniedzot konsultatīvu atbalstu civilā drošības sektora reformu jomā, tai skaitā korupcijas novēršanas, stratēģiskās komunikācijas, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomās. 2015. gadā ir pieņemti lēmumi par EDSO Speciālās novērošanas misijas Ukrainā paplašināšanu (apstiprināts kopējais budžets 800 novērotājiem), kā arī par ES Padomdevēja misijas Ukrainā paplašināšanu (no 100 uz 140 starptautiskajiem sekondētajiem ekspertiem).

Indikatīvās darbības no 2016. līdz 2020. gadam:

- Tā kā ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez drošības, būtiski ir veicināt stabilitāti partnervalstīs, sniedzot atbalstu drošības sektora reformu īstenošanā, tai skaitā, sniedzot apmācības un nodrošinot nepieciešamo ekipējumu.

- Pamatnostādņu īstenošanas laikā ĀM uzsver atbalstu drošības sektora reformu iniciatīvām, turpinot pievērst pastiprinātu uzmanību preventīvai konfliktu novēršanai. Daudzi Eiropas drošības izaicinājumi sākotnēji veidojas ārpus ES, attiecīgi sadarbība ar trešajām valstīm ir nozīmīgs ES dienaskārtības jautājums drošības jomā.

- Visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm, kas apvieno dažādas politikas jomas un Kopējās ārējās un drošības politikas instrumentus, ir īpaši būtiska krīžu un konfliktu situācijās. Savlaicīga šīs pieejas plānošana ļauj efektīvāk strādāt pie konfliktu novēršanas, kā arī nodrošināt harmonisku pāreju no viena ES iesaistes veida uz citu.

---

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs