Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta ieteikumi Nr. 2

Rīgā 2016. gada 12. jūlijā (prot. Nr. 35 3. §)
Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas 2. punktu

1. Ieteikumi nosaka vienotas prasības valsts pārvaldes iestādēm, sagatavojot tehnisko specifikāciju būvprojekta (tai skaitā būvprojekta minimālā sastāvā) izstrādes iepirkumam un projektēšanas uzdevumu būvprojektam (tai skaitā būvprojektam minimālā sastāvā), paredzot valsts pārvaldes iestādes biroju ēkas vai biroja telpu grupas (turpmāk abi kopā – biroja telpa) būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu.

2. Ieteikumu mērķis ir nodrošināt vienveidīgu valsts pārvaldes iestāžu rīcību, nodrošinot saimnieciski izdevīgāko valsts pārvaldes iestādes vajadzībām paredzētās biroja telpas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas procesu un biroja telpas atrašanās vietas izvēli.

3. Šie ieteikumi neattiecas uz specifiskai funkcijai paredzētu biroja telpu, piemēram, tiesu funkcijas nodrošināšanai, valsts noslēpuma objektu, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas uzkrāšanai, ieroču, speciālo iekārtu un tehnisko līdzekļu uzglabāšanai, personu nopratināšanai, klientu apkalpošanas centram, konferenču centram, ēdināšanas blokam, valsts pārvaldes iestādes arhīvam.

4. Valsts pārvaldes iestāde, kuras vajadzībām paredzēts būvēt, pārbūvēt vai atjaunot biroja telpu, nodrošina, ka tehniskās specifikācijas sagatavošanā būvprojekta (tai skaitā būvprojekta minimālā sastāvā) izstrādes iepirkumam un būvprojekta (tai skaitā būvprojekta minimālā sastāvā) projektēšanas uzdevuma sagatavošanā atbilstoši plānotajam finansējumam:

4.1. ņem vērā šo ieteikumu 1., 2., 3. un 4. pielikumā minētās prasības;

4.2. ņem vērā iespējamību izvietot biroja telpā šo ieteikumu 5. pielikumā minēto darbavietu aprīkojumu;

4.3. izvēlas saimnieciski izdevīgāko biroja telpas atrašanās vietu;

4.4. izvēlas piemērotāko un saimnieciski izdevīgāko biroja telpas plānojumu atbilstoši šo ieteikumu 6. un 7. pielikumam;

4.5. izveido drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

5. Pārbūvējot vai atjaunojot ēku, kas ir vietējas vai valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (pieminekļa kompleksa daļa) vai atrodas tā aizsardzības teritorijā, biroja telpas platība var atšķirties no šo ieteikumu 2. pielikumā norādītās, ja tā atbilst normatīvajiem aktiem, tai skaitā pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

6. Šo ieteikumu 3. pielikumā minētos materiālus var aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem atbilstoši to izmaksām, ilgmūžīgumam un ekspluatācijas prasībām, ja šāda aizvietošana ir ekonomiski un tehniski pamatota.

7. Šo ieteikumu 3. pielikumā minētos materiālus neizmanto, ja kompetentā institūcija ir noteikusi materiāliem speciālas prasības, to īpaši pamatojot.

8. Jebkādas papildu prasības biroja telpas būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai valsts pārvaldes iestāde var izvirzīt tikai atsevišķos gadījumos, to īpaši pamatojot, līdz projektēšanas uzdevuma saskaņošanai starp būvniecības ierosinātāju un būvprojekta izstrādātāju.

9. Būvprojektu, kas noteiktā kārtībā akceptēts vai iesniegts akceptēšanai līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai un kura tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāpārstrādā atbilstoši šo ieteikumu prasībām. Būvprojektu, kas izstrādāts, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu vai būvatļauju, kura izsniegta līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī būvprojektu minimālā sastāvā, kura izstrāde uzsākta līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo ieteikumu prasībām.

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra ieteikumus Nr. 1 "Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 19. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Prasības plānošanas norādījumiem
Nr.p. k.ParametrsPiezīmes
1.Apbūves rādītāji (apbūves intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums)Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem
2.Ēkas stāvu skaitsSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem
3.AutostāvvietasSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem
4.Satiksmes organizācija iekšējā teritorijāSaskaņā ar normatīvajiem aktiem un projektēšanas uzdevumu
5.Piegulošās teritorijas labiekārtojumsSaskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu un tā sastāvā esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem
6.Ēkas energoefektivitātes risinājumiProjektu izstrādā, ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus
7.Ēkas tehniskais stāvoklis (esošai ēkai)Būves tehniskās apsekošanas atzinumā iekļauj to ieguldījumu lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo ēku pielāgotu paredzētai funkcijai
Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Prasības plānojumam, telpu platībai
Nr.p. k.ParametrsPrasībasPiezīmes
1.Darbinieku skaitsNosaka projektēšanas uzdevumā
2.Telpu aprēķina platība (m2), tai skaitāVidējā darba vietas aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā norādītās platības ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku
2.1.darba vietas platība uz vienu darbinieku (m2)10 m2 vai mazākViena darbinieka nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība
2.2.biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku (m2)18 m2 vai mazākLietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību
2.3.biroju ēkas kopējā platība uz vienu darbinieku (m2)20 m2 vai mazākKopējo aprēķināto platību nosaka, summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu kontūra
3.Telpu grupas
3.1.biroja telpu grupa, tai skaitā
3.1.1.augstākā līmeņa vadītāja* darba telpa24 m2 vai mazāk vai 18 m2 vai mazāk, ja līdzās ir apspriežu telpa
3.1.2.vidējā līmeņa vadītāja* darba telpa18 m2 vai mazāk
3.1.3.zemākā līmeņa vadītāja* darba telpa16 m2 vai mazāk
3.1.4.vienvietīgs darba kabinets10 m2 vai mazāk
3.1.5.divvietīgs darba kabinets12–15 m2
3.1.6.atklātā plānojuma darba telpaVispārīgā gadījumā darba telpas aprēķina platība uz vienu darbinieku tiek dalīta šādās proporcijās:

• darba vieta 65 %

• komunikāciju zona 35 %

3.2.apspriežu telpas
3.2.1.līdz 50 darbiniekiem ēkā1 x 12 m2 (4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.)
3.2.2.50–200 darbinieku ēkā2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) + 1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
3.2.3.201–400 darbinieku ēkā2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 2 x 25 m2 (2 x 10 pers.) + 1 x 100 m2 (45. pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
3.2.4.vairāk par 400 darbiniekiem ēkā4 x 12 m2 (4 x 4 pers.) + 4 x 25 m2 (4 x 25 pers.) +1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
3.3.palīgtelpas
3.3.1.vieta vai telpa biroja tehnikai4 m2 uz 50 darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā ir mazāks
3.3.2.sarunu telpaAtklātā plānojuma darba telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu sarunu telpu 2 personām 6 m2 platībā vai mazāku
3.3.3.biroja virtuve/ atpūtas telpaStāvā viena 10 m2 telpa (vieta) vai mazāka uz katriem 50 darbiniekiem.

Virtuves letes kopējais garums 2,4 m vai mazāks.

Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas iekārtas ēdiena sagatavošanai (uzsildīšanai), virtuvi izvieto atsevišķā telpā

3.3.4.tualetes/dušas telpaSaskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm
3.3.5.vestibiliSaskaņā ar projektēšanas uzdevumu
3.3.6.gaiteņiSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību un būvnormatīvu par publiskām būvēm
3.3.7.kāpņu telpasSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību un būvnormatīvu par publiskām būvēm
3.4.servisa telpu grupa, tai skaitā
3.4.1.saimniecības pārziņa darba telpa12 m2
3.4.2.apkalpojošā personāla ģērbtuve, dušaPrecizē projektēšanas uzdevumā, ņemot vērā plānoto apkalpojošā personāla skaitu
3.4.3.apkopes inventāra telpa6 m2 uz 300 m2 uzkopjamās platības
3.4.4.atkritumu telpa (ja tiek paredzēta ēkas apjomā)Viens konteiners (0,66 m2) uz 100 darbiniekiem.

Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta ēdināšanas iestāde, paredz atsevišķu telpu organiskajiem atkritumiem.

Telpā nodrošina atbilstošu mikroklimatu

3.4.5.saimniecības noliktava20 m2
3.4.6.apsardzes postenis12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā
3.4.7.inženiersistēmu kontroles un vadības telpaPrecizē projektēšanas uzdevumā
3.5.ēkā iekļautās tehniskās telpas, tai skaitā
3.5.1.ventkameraPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.2.siltummezglsPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.3.ūdens ievads, sūkņu telpaPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.4.elektroapgādes ievada telpaPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.5.vājstrāvu tīklu ievada telpaPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.6.autonomais elektrobarošanas avots (UPS)Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.7.dīzeļģeneratora telpaPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.8.dzesēšanas iekārtu telpaPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.9.dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa ēkas apjomā)Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.5.10.citas tehniskās telpasPrasības nosaka projektēšanas uzdevumā
3.6.papildu telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanaiŠo telpu platība nav iekļauta 2.2. apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu lietderīgās un kopējās platības aprēķinos
3.6.1.serveru telpasNosakāmas projektēšanas uzdevumā
3.6.2.citas telpas un telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanaiNosakāmas projektēšanas uzdevumā
4.Apmeklētāju skaits ēkāNosakāms projektēšanas uzdevumā
5.Paredzamais darba režīmsProjektēšanas uzdevumā nosaka:

• paredzamo darbdienas ilgumu;

• telpas, kurās paredzēts 24 stundu darba režīms

6.Telpu dimensijas
6.1.telpu griestu augstumsNosakāms projektēšanas uzdevumā
6.2.gaiteņu platumsSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību un būvnormatīvu par publiskām būvēm
7.Personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem piekļuves iespējasSaskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm
8.Skaņas izolācijas prasībasSaskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
9.Drošības prasībasNosakāmas projektēšanas uzdevumā

Piezīme. * Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 494 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu" 33.5. apakšpunkta un Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumu Nr. 2 "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošanas kārtība" 7. punkta izpratnei.

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Prasības telpu apdares materiāliem un izstrādājumiem
Nr.p. k.Telpas lietojuma veidsParametrsPrasības
1.Biroju darba telpas, tai skaitā Saskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
1.1.standarta biroja telpa  
1.1.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību.

Piemērs.

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

1.1.2. sienasGludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
1.1.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
1.2.biroja telpa, kas paredzēta apmeklētāju pieņemšanai  
1.2.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Piemērs.

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

1.2.2. sienasGludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus
1.2.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
1.3.telpa, kurā paredzēta paaugstināta apmeklētāju/darbinieku plūsma  
1.3.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Piemērs.

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

1.3.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
1.3.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
2.Gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas tehnikai  
2.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību.

Piemērs.

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

2.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
2.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
3.Vestibils  
3.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību.

Piemērs.

Flīzes

pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5)

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

3.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.3. griestiNosaka projektēšanas uzdevumā
4.Kāpņu telpa  
4.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Piemērs.

Flīzes

pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5), pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli, pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem.

Pakāpieni marķēti saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm

4.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
4.3. griestiGludi krāsoti
5.Biroja virtuve  
5.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību.

Piemērs.

Flīzes

pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa (PIE 4).

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

5.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
5.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
6.Tualete, dušas telpa, apkopes inventāra telpa  
6.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Piemērs.

Flīzes

pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PIE 3).

6.2. sienasFlīzes. Virs flīzēm gluda krāsota siena.

Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus

6.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
7.Ģērbtuve  
7.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību.

Piemērs.

Flīzes

pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PIE 3).

Linolejs

heterogēns – nodilumizturības grupa T, nodiluma izturība 0,08 mm vai mazāka, virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,10 mm vai mazāka, 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds

7.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
7.3. griestiApmetuma krāsoti griesti vai iekārto griestu sistēma (dažādu materiālu)
8.Tehniskās telpas (ventkamera, siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa  
8.1. grīdaBetona grīda ar virsmas cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas izturības epoksīda pārklājums
8.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
8.3. griestiGludi, krāsoti
9.Tehniskās telpas (vājstrāvu iekārtu telpas)  
9.1. grīdaGrīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes prasībām, viegli kopjams.

Piemērs.

Linolejs

strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P, nodiluma izturība 0,15 mm vai mazāka, elektrostatiskās īpašības no 106 Ω (ieskaitot) līdz 108 Ω (ieskaitot)

9.2. sienasGludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
9.3. griestiGludi, krāsoti
Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Prasības inženiertehniskajiem risinājumiem
Nr.p. k.Konstrukcijas (inženierkonstrukcijas) veidsParametrsPiezīmes
1.Ēkas konstrukcija, tai skaitā  
1.1.nesošās konstrukcijas  
1.1.1. ilgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
1.1.2. ugunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
1.1.3. slodzesSaskaņā ar slodzes un iedarbes regulējošajiem būvnormatīviem un piemērojamiem standartiem (piemēram, saskaņā ar Eirokodeksa standartu). Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
1.1.4. siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
1.1.5. skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
1.2.ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā  
1.2.1.blīvās konstrukcijas  
1.2.1.1. ilgmūžīgumsPiemēram, saskaņā ar Eirokodeksa standartu
1.2.1.2. ugunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
1.2.1.3. siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
1.2.1.4. skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
1.2.1.5. drošības prasībasPapildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
1.2.2.fasādes, to elementi Pasākumu kompleksu aizsardzībai pret saules starojumu nosaka katrai fasādei atsevišķi.

Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus) atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm

1.2.2.1.fasāžu sistēmas, logi  
1.2.2.1.1. ilgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
1.2.2.1.2. ugunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
1.2.2.1.3. siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
1.2.2.1.4. skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
1.2.2.1.5. drošības prasībasNosaka projektēšanas uzdevumā
1.2.3.jumti  
1.2.3.1. ilgmūžīgumsParedzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
1.2.3.2. ugunsdrošībaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
1.2.3.3. siltumtehniskās īpašībasSaskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
1.2.3.4. skaņas izolācijaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
2.Inženiertīkli  
2.1.ārējās inženierkomunikācijas Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
2.1.1. ārējie siltumapgādes tīkliSaskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
2.1.2. ārējie aukstumapgādes tīkliProjekta izstrādes laikā izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus aukstumapgādes tīklus
2.1.3. ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normām, ūdensapgādes un kanalizācijas prasībām un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
2.1.4. ārējie lietus ūdens savākšanas tīkliSaskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
2.1.5. drenāžas tīkliSaskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
2.1.6. ārējie elektroapgādes tīkliNosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.1.7. ārējie elektronisko sakaru tīkliNosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.2.klimata raksturlielumi telpās Saskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
2.2.1.āra gaisa aprēķina parametri Saskaņā ar būvnormatīvu par būvklimatoloģiju
2.2.1.1. apkures un siltuma apgādes sistēmāmVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 30–70 %
2.2.1.2. ventilācijas sistēmāmSezonaTemperatūra, °CRelatīvais mitrums, %
vasaraviskarstākā mēneša maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 10 gados30–70 %
ziemavisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra30–70 %
2.2.1.3. gaisa dzesēšanas sistēma darba telpāsViskarstākā mēneša maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 %
2.2.1.4. gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās prasībasGaisa temperatūra +27 °C,

relatīvais mitrums W = 70 %

2.2.2.temperatūra darba zonā (°C) Nosakāma projektēšanas uzdevumā
   Apkures sezonā (ziemā)Dzesēšanas sezonā (vasarā)
2.2.2.1. biroju darba telpas un kabineti, arī apspriežu telpas22 +/– 2,024,5 +/– 1,5
2.2.2.2. tualetes, ģērbtuves, dušu telpas24 +/– 2,024 +/– 2,0
2.2.2.3. gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas18 +/– 2,0Netiek kontrolētas
2.2.2.4. biroja tehnikas telpas20 +/– 2,024 +/– 2,0
2.2.2.5. noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas18 +/– 2,0Netiek kontrolētas
2.2.2.6. tehniskās telpas, izņemot vājstrāvu ievadus, serveru telpas18 +/– 2,0Maksimāli 35
2.2.2.7. vājstrāvu ievada un stāvu komunikāciju telpas, serveru telpas20 +/– 2,022 +/– 2,0
2.2.3.gaisa relatīvais mitrums darba zonā (%) Saskaņā ar būvnormatīvu par ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku un būvklimatoloģiju
2.2.4.maksimālais gaisa kustības ātrums darba zonā (m/s) Nosakāms projektēšanas uzdevumā
2.2.5.inženieriekārtu trokšņu līmenis telpās (db(A)) Saskaņā ar būvnormatīvu par būvakustiku
2.2.5.1. biroju darba telpas un kabineti40 db(A)
2.2.5.2. apspriežu telpas35 db(A)
2.2.5.3. ģērbtuves, dušu telpas, tualetes45 db(A)
2.2.5.4. gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas45 db(A)
2.2.5.5. biroja tehnikas telpas, noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavasMaksimāli 55 db(A)
2.2.5.6. noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas50 db(A)
2.2.5.7. tehniskās telpasNav normēts
2.3.apkure Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitāti un būvnormatīvu par apkuri un ventilāciju
2.3.1. apkures ķermeņiRadiatori, konvektoru tipa sildķermeņi, pēc iespējas stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu siltuma starojuma asimetrijas samazināšanu darba zonā.

Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari

2.3.2. temperatūras regulēšanaIndividuāla katram apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
2.3.3. apkures sistēmas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
2.4.ventilācija Nosaka projektēšanas uzdevumā. Īpašām biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem) paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu
2.4.1. āra gaisa apmaiņaNosaka projektēšanas uzdevumā
2.4.2. gaisa apstrādes iekārtasParedz telpu nosūces gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju
2.5.gaisa dzesēšana, aukstumapgāde, gaisa kondicionēšana Nosaka projektēšanas uzdevumā
2.5.1. telpu dzesēšanas princips un dzesētāju tipsNosaka projektēšanas uzdevumā
2.5.2. temperatūras regulēšanaIndividuāla katrai kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
2.5.3. telpas gaisa mitrināšanaParedz tikai telpām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma atbilstību cilvēku skaitam telpās
2.6.Dūmu un karstuma izvades sistēma, gaisa virsspiediena sistēmadūmaizsardzībaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
2.7.ūdensapgāde un kanalizācija Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības
2.7.1. iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens padeveStingie (nelokanie) pieslēgumi, papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā ūdens sagatavošana
2.7.2. iekārtas un aprīkojumsJaucējkrāni ar ūdens un gaisa sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas
2.7.3. ūdensapgādes un kanalizācijas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
2.8.vadības un automātikas sistēmas Paredz iekārtām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar būvnormatīvu par dzīvojamo un publisko ēku apkuri un ventilāciju
2.9.elektroapgāde  
2.9.1. elektroenerģijas komercuzskaiteJa pakalpojumu sniedzēja tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz 10 kV elektroenerģijas uzskaiti
2.9.2. elektroenerģijas kontroluzskaiteProjektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
2.9.3. reaktīvas jaudas kompensācijas iekārtasParedz iekārtas, kas nodrošina cosφ = 0,93
2.9.4. rezerves elektroapgādes dīzeļģeneratorsParedz:

• ugunsaizsardzības sistēmām;

• liftiem;

• avārijas apgaismojumam;

• elektrības patērētājiem, kuru elektroapgāde paredzēta caur UPS

2.9.5. autonomais elektrobarošanas avots (UPS)Paredz:

• avārijas apgaismojumam;

• videonovērošanas sistēmām;

• piekļuves kontroles sistēmām;

• VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un datoriem;

• apsardzes signalizācijas sistēmai;

• automātiskai balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmai;

• ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai;

• datoriem apsardzes telpā.

Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā.

Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda ēkas/telpu lietotājs

2.9.6. elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums• IP20 – tipiskās biroja telpās;

• IP44 – tehniskās telpās, palīgtelpās;

• IP20 līdz IP55 – tualetes un dušas telpās;

• IP23 līdz IP65 – uz fasādes un teritorijā (saskaņā ar standartu LVS HD 60364-7-701 "Zemsprieguma elektroietaises. 7-701. daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša")

2.9.7. elektrības kontaktrozetesParedz:

• vienu kontaktrozeti katrā telpā pie ieejas durvīm zem apgaismes slēdža, 30 cm no grīdas;

• darba vietai – divas kontaktrozetes no garantētā tīkla datoru elektroapgādei, divas kontaktrozetes no darba tīkla citiem patērētājiem;

• gaiteņos, vestibilos – vienu kontaktrozeti ik pēc 10 m pa telpas perimetru;

• tehniskajās telpās – vienu trīsfāžu un vienu vienfāzes kontaktrozeti;

• papildu rozetes atbilstoši iekārtu ievietojumam

2.9.8. darba apgaismojuma līmenis telpās un tā pārbaudeNosaka projektēšanas uzdevumā
2.9.9. avārijas apgaismojuma līmenis un ierīkošanaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normām
2.9.10. spuldžu tipiSpuldzes atbilst šādām prasībām:

• energoefektīvas luminiscences un kompaktās luminiscences spuldzes;

• luminiscences spuldžu krāsu temperatūra ir 3000 K vai augstāka

2.9.11. darba apgaismojuma vadībaNosaka projektēšanas uzdevumā:

• koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/ vai VAS sistēmas;

• citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā

2.9.12. avārijas apgaismojuma vadībaKoplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā
2.9.13. teritorijas un fasāžu apgaismojuma vadībaNosaka projektēšanas uzdevumā:

• centralizēti no krēslas sensoriem;

• VAS sistēmas

2.9.14. zibens aizsardzībaSaskaņā ar būvnormatīvu par elektroinstalāciju
2.9.15. zemējuma kontūrsPretestība R = 4 Ω, paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai
2.9.16. pārsprieguma aizsardzībaParedz I un II klases aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā uzdevuma
2.9.17. elektroapgādes tīkla izvietojumsBiroju telpās – kabeļu kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija, tehniskās telpās – virs apmetuma
2.10.elektronisko sakaru sistēmas  
2.10.1.sakaru sistēmas  
  telekomunikācijas (datu un balss pārraide)Paredz pieslēgumu ārējiem telekomunikāciju tīkliem.

Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu tīkli.

Balss pārraide – VoIP telefonija.

Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes

   Paredz televīzijas tīklu.

Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē projektēšanas uzdevumā

2.10.2.drošības sistēmas  
2.10.2.1. apsardzes signalizācijaNosaka projektēšanas uzdevumā.

Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus aprīkojot ar signalizācijas detektoriem)

2.10.2.2. piekļuves kontroleParedz izveidot, nodalot publiski pieejamo vestibilu un darba telpu zonu.

Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai).

Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa.

Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu nolasītājiem

2.10.2.3. videonovērošanaParedz sistēmu ar ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD cietajos diskos), datu glabāšanas laiku nosaka projektēšanas uzdevumā.

Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa.

Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju, autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās zonas

2.10.2.4. atslēgasParedz vienotu atslēgu sistēmu. Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas" sistēmu
2.10.3.ugunsdrošības risinājumi  
2.10.3.1. automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
2.10.3.2. automātiskā balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmaSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
2.10.3.3. ugunsdzēsības iekšējais ūdensvadsSaskaņā ar būvnormatīvu par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizāciju
2.10.3.4. automātiskās ugunsdzēsības sistēmasSaskaņā ar būvnormatīvu par būvju ugunsdrošību
3.Tehnoloģiskā daļa  
3.1.lifti  
3.1.1. līdz 200 darbiniekiem ēkā1 x 1000 kg, pacelšanas ātrums 1,0 m/s
3.1.2. 200–400 darbinieku ēkā1 x 1000 kg + 1 x 630 kg,

pacelšanas ātrums 1,0 m/s

3.1.3. vairāk par 400 darbiniekiem ēkā1 x 1000 kg + 2 x 630 kg,

pacelšanas ātrums 1,0 m/s

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Darba vietu aprīkojums
Nr.p. k.Telpa/darba vietaAprīkojums
1.Biroja darba vieta, tai skaitā tipveida darba vietaBiroja plaukts (80 cm, A4 formāta mapju (7,5 cm) glabāšanai), rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, seifs (darba vietā vai telpā izvietojamo seifu veidu un skaitu nosaka projektēšanas uzdevumā), dators, tālrunis, drēbju pakaramais vai atbilstošs skapis.

Ja telpā izveidotas vairākas darba vietas, starp tām var izvietot starpsienu – ekrānu.

Ja telpā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu paredzēta apmeklētāju pieņemšana, darba vietu nodrošina ar atbilstoša lieluma un konfigurācijas darba galdu un apmeklētāju krēslu

2.Biroja tehnikas zonaTīkla printeris, kopētājs, papīra smalcinātājs
3.Apspriežu telpaApspriežu galds, atbilstošs krēslu skaits, datortīkla pieslēgums, tāfele, ekrāns, projektors (apspriežu telpās sākot no 10 personām)
4.Apsardzes postenisRakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, plaukts aparatūras izvietošanai, dators, tālrunis
5.Apkopes inventāra telpaPlaukti inventāram
6.TualeteSpogulis, papīra dvieļu turētājs, tualetes papīra turētājs, šķidro ziepju trauks, poda birste, drēbju pakaramais, atkritumu urna.

Tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
6. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Kabinetu un gaiteņu plānojuma biroja telpas

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
7. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 12. jūlija
ieteikumiem Nr. 2
Atklāta plānojuma biroja telpas

Finanšu ministra vietā –
aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: ieteikumi Numurs: 2Pieņemts: 12.07.2016.Stājas spēkā: 15.07.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 134, 14.07.2016. OP numurs: 2016/134.20
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
283484
15.07.2016
137
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)