Nr.p.k.
|
Parametrs
|
Prasības
|
Piezīmes
|
1. |
Vispārējie plānošanas
norādījumi |
1.1. |
apbūves rādītāji (apbūves
intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums) |
Saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un
pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un
arhitektūras uzdevumu |
1.2. |
ēkas stāvu skaits |
Saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un
pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un
arhitektūras uzdevumu |
1.3. |
autostāvvietas |
Saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un
pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un
arhitektūras uzdevumu.
Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
|
1.4. |
satiksmes organizācija
iekšējā teritorijā
|
Saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības
plānošanas un arhitektūras uzdevumu un projektēšanas
uzdevumu |
1.5. |
piegulošās teritorijas
labiekārtojums |
Saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un
pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un
arhitektūras uzdevumu.
Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
|
1.6. |
ēkas energoefektivitātes
risinājumi |
Projektu izstrādā,
ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus |
1.7. |
ēkas tehniskais stāvoklis (esošai
ēkai) |
Ēkas konstruktīvā
stāvokļa izpētes slēdzienā iekļauj to ieguldījumu
lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo
konstrukciju pielāgotu paredzētai funkcijai |
2. |
Vispārējās prasības
plānojumam, telpu platība |
2.1. |
darbinieku skaits |
|
Nosaka projektēšanas
uzdevumā |
2.2. |
telpu aprēķina platība
(m2),
tai skaitā |
|
Vidējā darba vietas
aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu
darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā
norādītajām platībām ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot
ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku |
2.2.1. |
darba vietas platība uz vienu
darbinieku (m2) |
≤ 10 m2 |
Viena darbinieka
nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība |
2.2.2. |
biroju ēkas lietderīgā aprēķina
platība uz vienu darbinieku (m2) |
≤ 18 m2 |
Biroju ēkas vai biroju
telpu grupas lietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros
(m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas
stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā
un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu
(arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu
tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu
telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību |
2.2.3. |
biroju ēkas kopējā platība uz
vienu darbinieku (m2) |
≤ 20 m2 |
Iestādes biroju ēkas vai
biroju telpu grupas kopējo aprēķināto platību nosaka,
summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda
stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu
kontūra |
2.3. |
telpu grupas |
|
|
2.3.1. |
biroja telpu grupa, tai skaitā |
|
|
2.3.1.1. |
augstākā līmeņa vadītāja darba
telpa |
≤ 24 m2 vai
≤ 18 m2, ja līdzās ir apspriežu telpa |
|
2.3.1.2. |
vidējā līmeņa vadītāja darba
telpa |
≤ 18 m2 |
|
2.3.1.3. |
zemākā līmeņa vadītāja darba
telpa |
≤ 16 m2 |
|
2.3.1.4. |
vienvietīgs darba kabinets |
≤ 10 m2 |
|
2.3.1.5. |
divvietīgs darba kabinets |
12–15 m2 |
|
2.3.1.6. |
atklātā plānojuma darba telpa |
|
Vispārīgā gadījumā
darba telpas aprēķina platība uz vienu darbinieku tiek dalīta
šādās proporcijās:
- darba vieta 65 %
- komunikāciju zona 35 %
|
2.3.2. |
apspriežu telpas |
|
|
2.3.2.1. |
|
Līdz 50 darbiniekiem ēkā |
1 x 12 m2 (4
pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) |
2.3.2.2. |
|
50–200 darbinieku ēkā |
2 x 12 m2 (2 x
4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) + 1 x 100 m2
(45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā |
2.3.2.3. |
|
200–400 darbinieku ēkā |
2 x 12 m2 (2 x
4 pers.) + 2 x 25 m2 (2 x 10 pers.) + 1 x 100
m2 (45.pers.), precizē projektēšanas uzdevumā |
2.3.2.4. |
|
≥ 400 darbinieku ēkā |
4 x 12 m2 (4 x
4 pers.) + 4 x 25 m2 (4 x 25 pers.) +1 x 100
m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā |
2.3.3. |
palīgtelpas |
|
|
2.3.3.1. |
|
Vieta vai telpa biroja tehnikai |
4 m2 uz 50
darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā
ir mazāks |
2.3.3.2. |
|
Sarunu telpa |
Atklātā plānojuma darba
telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu
sarunu telpu 2 personām ≤ 6 m2 platībā |
2.3.3.3. |
|
Biroja virtuve/ atpūtas telpa |
≤ 10 m2
viena telpa (vieta) stāvā vai uz katriem 50 darbiniekiem.
Virtuves letes kopējais garums ≤ 2,4 m.
Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas
iekārtas ēdiena uzsildīšanai/sagatavošanai, virtuve
izvietojama atsevišķā telpā
|
2.3.3.4. |
|
Tualetes/dušas telpa |
Saskaņā ar
būvnormatīvos noteiktajām prasībām publiskajām ēkām un
būvēm |
2.3.3.5. |
|
Vestibili |
Saskaņā ar
projektēšanas uzdevumu |
2.3.3.6. |
|
Gaiteņi |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un
būvēm |
2.3.3.7. |
|
Kāpņu telpas |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un
būvēm |
2.3.4. |
servisa telpu grupa, tai skaitā |
|
|
2.3.4.1. |
|
Saimniecības pārziņa darba telpa/
inženiersistēmu kontroles un vadības telpa |
12 m2/precizē
projektēšanas uzdevumā |
2.3.4.2. |
|
Apkopēju ģērbtuve, duša |
Paredzamais apkopēju
skaits:
ja grīdas segums ir linolejs, 400 m2 uzkopjamās
platības – viena apkopēja,
ja grīdas segums ir paklājs, 300 m2 uzkopjamās
platības – viena apkopēja
|
2.3.4.3. |
|
Apkopes inventāra telpa |
6 m2 uz 300
m2 uzkopjamās platības |
2.3.4.4. |
|
Atkritumu telpa (ja tiek paredzēta
ēkas apjomā) |
Viens konteiners (0,66
m2) uz 100 darbiniekiem.
Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta
ēdināšanas iestāde, paredzama atsevišķa telpa organiskajiem
atkritumiem. Telpā nodrošināms atbilstošs mikroklimats
|
2.3.4.5. |
|
Saimniecības noliktava |
20 m2 |
2.3.4.6. |
|
Apsardzes postenis |
12 m2/precizē
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5. |
ēkā iekļautās tehniskās telpas,
tai skaitā |
|
|
2.3.5.1. |
ventkamera |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.2. |
siltummezgls |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.3. |
ūdens ievads, sūkņu telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.4. |
elektroapgādes ievada telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.5. |
vājstrāvu tīklu ievada telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.6. |
UPS telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.7. |
dīzeļģeneratora telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.8. |
dzesēšanas iekārtu telpa |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.9. |
dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa
ēkas apjomā) |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.5.10. |
citas tehniskās telpas |
|
Prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
2.3.6. |
papildu telpu grupas, kas
nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai |
|
Šo telpu platība nav
iekļauta 2.2.apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu
lietderīgās un kopējās platības aprēķinos |
2.3.6.1. |
|
Klientu apkalpošanas zāles |
Nosakāmas projektēšanas
uzdevumā |
2.3.6.2. |
|
Konferenču un mācību centri |
Nosakāmi projektēšanas
uzdevumā |
2.3.6.3. |
|
Darbinieku ēdnīca/ kafejnīca |
Nosakāma projektēšanas
uzdevumā |
2.3.6.4. |
|
Iestāžu arhīvi |
Nosakāmi projektēšanas
uzdevumā |
2.3.6.5. |
|
Serveru telpas |
Nosakāmas projektēšanas
uzdevumā |
2.3.6.6. |
|
Citas telpas un telpu grupas, kas
nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai |
Nosakāmas projektēšanas
uzdevumā |
2.4. |
apmeklētāju skaits ēkā |
|
Nosakāms projektēšanas
uzdevumā |
2.5. |
paredzamais darba režīms |
|
Projektēšanas uzdevumā
nosaka:
- paredzamo darbdienas ilgumu;
- telpas, kurās paredzēts 24 stundu darba režīms
|
2.6. |
telpu dimensijas |
|
|
2.6.1. |
|
Telpu griestu augstums |
Nosakāms projektēšanas
uzdevumā |
2.6.2. |
|
Gaiteņu platums |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību, ugunsdrošības
normas un prasībām publiskajām ēkām un būvēm |
2.7. |
personu ar kustību traucējumiem
piekļuves iespējas |
|
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka prasībām publiskajām ēkām un
būvēm |
2.8. |
skaņas izolācijas prasības |
|
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
2.9. |
drošības prasības |
|
Nosakāmas projektēšanas
uzdevumā |
3. |
Telpu apdares materiāli un
izstrādājumi |
3.1. |
biroju darba telpas, tai skaitā |
|
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
3.1.1. |
standarta biroja telpa |
|
|
3.1.1.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas.
Piemērs:
Paklājs
Virskārtas svars ≥ 600 g/m2,
virskārtas augstums ≤ 3,2 mm,
dūrienu blīvums ≥ 340 000/m2 poliamīda diegs
6,6 vai analogs, antistatisks.
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649
"Resilient floor coverings. Homogeneous and heterogeneous
polyvinyl chloride floor coverings. Specification" (turpmāk
– EN 649)), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar
standartu EN 660-1 "Resilient floor coverings. Determination
of wear resistance. Stuttgart test" (turpmāk – EN
660-1)), virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1),
2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.1.1.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.1.1.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.1.2. |
biroja telpa, kas paredzēta
apmeklētāju pieņemšanai |
|
|
3.1.2.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Piemērs:
Paklājs
Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,
virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,
dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs
6,6 vai analogs, antistatisks.
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00
mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.1.2.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.1.2.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.1.3. |
telpa, kurā paredzēta paaugstināta
apmeklētāju/ darbinieku plūsma |
|
|
3.1.3.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Piemērs:
Paklājs
Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,
virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,
dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs
6,6 vai analogs, antistatisks.
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00
mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.1.3.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.1.3.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.2. |
gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas
tehnikai |
|
|
3.2.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas.
Piemērs:
Paklājs
Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,
virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,
dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs
6,6 vai analogs, antistatisks.
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00
mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.2.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.2.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.3. |
vestibils |
|
|
3.3.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas.
Piemērs:
Flīzes
Pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI
5) (saskaņā ar standartu EN 102 "Ceramic floors and wall
tiles. Determination of resistance to deep abrasion. Unglazed
tiles" (turpmāk – EN 102))
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00
mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.3.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.3.3. |
|
Griesti |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā |
3.4. |
kāpņu telpa |
|
|
3.4.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Piemērs:
Flīzes
Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa
(PEI 5) (saskaņā ar EN 102).
Pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli,
pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa
(PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus
iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem.
Pakāpieni marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas
nosaka vides pieejamības prasības personām ar īpašām
vajadzībām
|
3.4.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta
krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus |
3.4.3. |
|
Griesti |
Gludi krāsoti |
3.5. |
biroja virtuve |
|
|
3.5.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas.
Piemērs:
Flīzes
Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa
(PEI 4) (saskaņā ar EN 102).
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P
(saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm
(saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav
jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.5.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa,
satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000 – 10000 tīrīšanas
ciklus |
3.5.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.6. |
tualete, dušas telpa, apkopes
inventāra telpa |
|
|
3.6.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Piemērs:
Flīzes
Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa
(PEI 3) (saskaņā ar EN 102).
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.6.2. |
|
Sienas |
Flīzes. Virs flīzēm –
gluda krāsota siena.
Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa,
satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas
ciklus
|
3.6.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.7. |
ģērbtuve |
|
|
3.7.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas.
Piemērs:
Flīzes
Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa
(PEI 3) (saskaņā ar EN 102).
Linolejs
Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1),
virskārta 0,65–1,0 mm;
homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649),
nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00
mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un
fungicīds.
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem,
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.7.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa,
satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas
ciklus |
3.7.3. |
|
Griesti |
Iekārto griestu
sistēma |
3.8. |
tehniskās telpas (ventkamera,
siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu
telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa |
|
|
3.8.1. |
|
Grīda |
Betona grīda ar virsmas
cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas
izturības epoksīda pārklājums |
3.8.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa,
satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas
ciklus |
3.8.3. |
|
Griesti |
Gludi, krāsoti |
3.9. |
tehniskās telpas (vājstrāvu
iekārtu telpas) |
|
|
3.9.1. |
|
Grīda |
Grīdas seguma materiāls
– saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot
materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un
būvizmaksu prasībām.
Piemērs:
Linolejs
strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P
(saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,15 mm
(saskaņā ar EN 660-1), elektrostatiskās īpašības
106 ≤ R ≤ 108 Ω (saskaņā
ar EN 1081).
Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem
līdzvērtīgiem materiāliem
|
3.9.2. |
|
Sienas |
Gludas, krāsotas,
pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa,
satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas
ciklus |
3.9.3. |
|
Griesti |
Gludi, krāsoti |
4. |
Inženiertehniskie
risinājumi |
4.1. |
ēkas konstrukcija, tai skaitā |
|
|
4.1.1. |
nesošās konstrukcijas |
|
|
4.1.1.1. |
|
Ilgmūžīgums |
Paredzamais
ekspluatācijas ilgums – 50 gadu |
4.1.1.2. |
|
Ugunsdrošība |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.1.1.3. |
|
Slodzes |
Saskaņā ar slodzes un
iedarbes regulējošajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem
standartiem
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 1991-1-1:2006L
"Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1.daļa: Vispārīgās
iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes").
Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
|
4.1.1.4. |
|
Siltumtehniskās īpašības |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku |
4.1.1.5. |
|
Skaņas izolācija |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
4.1.2. |
ārējās norobežojošās
konstrukcijas, tai skaitā |
|
|
4.1.2.1. |
blīvās konstrukcijas |
|
|
4.1.2.1.1. |
|
Ilgmūžīgums |
Piemēram, saskaņā ar
standarta LVS EN 1990:2006 "Eirokodekss. Konstrukciju
projektēšanas pamatprincipi" 3.projektētā ilguma
kategoriju |
4.1.2.1.2. |
|
Ugunsdrošība |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.1.2.1.3. |
|
Siltumtehniskās īpašības |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku |
4.1.2.1.4. |
|
Skaņas izolācija |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
4.1.2.1.5. |
|
Drošības prasības |
Papildu prasības nosaka
projektēšanas uzdevumā |
4.1.2.2. |
fasādes, to elementi |
|
Pasākumu kompleksu
aizsardzībai pret saules starojumu nosaka katrai fasādei
atsevišķi.
Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai
lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar
speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus)
atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm
|
4.1.2.2.1. |
fasāžu sistēmas, logi |
|
|
4.1.2.2.1.1. |
|
Ilgmūžīgums |
Paredzamais
ekspluatācijas ilgums – 50 gadu |
4.1.2.2.1.2. |
|
Ugunsdrošība |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.1.2.2.1.3. |
|
Siltumtehniskās īpašības |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku |
4.1.2.2.1.4. |
|
Skaņas izolācija |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
4.1.2.2.1.5. |
|
Drošības prasības |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartiem ENV 1627:1999
"Windows, doors, shutters. Burglar resistance. Requirements and
classification" un EN 356 "Glass in building. Security
glazing. Testing and classification of resistance against manual
attack") |
4.1.2.3. |
jumti |
|
|
4.1.2.3.1. |
|
Ilgmūžīgums |
Paredzamais
ekspluatācijas ilgums – 50 gadu |
4.1.2.3.2. |
|
Ugunsdrošība |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.1.2.3.3. |
|
Siltumtehniskās īpašības |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku |
4.1.2.3.4. |
|
Skaņas izolācija |
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
4.2. |
inženiertīkli |
|
|
4.2.1. |
ārējās inženierkomunikācijas, tai
skaitā |
|
Saskaņā ar pakalpojumu
sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem
noteikumiem |
4.2.1.1. |
|
Ārējie siltumapgādes tīkli |
Saskaņā ar pakalpojumu
sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem
noteikumiem |
4.2.1.2. |
|
Ārējie aukstumapgādes tīkli |
Projekta izstrādes laikā
izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus
aukstumapgādes tīklus |
4.2.1.3. |
|
Ārējie ūdensapgādes un
kanalizācijas tīkli |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas, ūdensapgādes un kanalizācijas prasības,
un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem
noteikumiem |
4.2.1.4. |
|
Ārējie lietus ūdens savākšanas
tīkli |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas
prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem
noteikumiem |
4.2.1.5. |
|
Drenāžas tīkli |
Saskaņā ar
normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu
ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību
institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem |
4.2.1.6. |
|
Ārējie elektroapgādes tīkli |
Nosakāmi projektēšanas
uzdevumā |
4.2.1.7. |
|
Ārējie vājstrāvu tīkli |
Nosakāmi projektēšanas
uzdevumā |
4.2.2. |
klimata raksturlielumi telpās |
|
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku (piemēram, saskaņā ar standartiem LVS EN
13779:2007 "Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības" (turpmāk –
LVS EN 13779:2007) un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija – Iekštelpu
vides projektēšanas kritēriji", par pamatu ņemot "B" klases
raksturojumus) |
4.2.2.1. |
āra gaisa aprēķina
parametri, tai skaitā |
|
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvklimatoloģijas prasības |
4.2.2.1.1. |
|
Apkures un siltuma
apgādes sistēmām |
Visaukstāko
piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 85
% |
4.2.2.1.2. |
|
Ventilācijas
sistēmām |
Sezona |
Temperatūra,
°C |
Relatīvais mitrums % |
Vasara |
Viskarstākā
mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana
iespējama reizi 10 gados |
45 % |
Ziema |
Visaukstāko
piecu dienu vidējā gaisa temperatūra |
85 % |
4.2.2.1.3. |
|
Gaisa dzesēšanas sistēma darba
telpās |
Viskarstākā mēneša
vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama
reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 % |
4.2.2.1.4. |
|
Gaisa kondicionēšanas vai
ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās
prasības |
Gaisa temperatūra +27
°C,
relatīvais mitrums W = 70 %
|
4.2.2.2. |
temperatūra darba zonā (°C) |
|
Nosakāma projektēšanas
uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 13779
7.2.apakšpunktu. Paaugstinoties āra gaisa parametriem
(salīdzinot ar normatīvajiem aprēķina rādītājiem vasaras
sezonā) un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama
iekštelpu mikroklimata parametru izmaiņa proporcionāli āra
gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, izvērtējot ēkas
siltuma un aukstuma inerci) |
|
|
|
Apkures sezonā
(ziemā) |
Dzesēšanas sezonā
(vasarā) |
4.2.2.2.1. |
|
Biroju darba telpas un kabineti, arī
apspriežu telpas |
22 +/– 2,0 |
24,5 +/– 1,5 |
4.2.2.2.2. |
|
Tualetes, ģērbtuves, dušu
telpas |
24 +/– 2,0 |
24 +/– 2,0 |
4.2.2.2.3. |
|
Gaiteņi, vestibili, kāpņu
telpas |
18 +/– 2,0 |
Netiek kontrolētas |
4.2.2.2.4. |
|
Biroja tehnikas telpas |
20 +/– 2,0 |
24 +/– 2,0 |
4.2.2.2.5. |
|
Noliktavas, arī apkopes inventāra
noliktavas |
18 +/– 2,0 |
Netiek kontrolētas |
4.2.2.2.6. |
|
Tehniskās telpas, izņemot
vājstrāvu ievadus, serveru telpas |
18 +/– 2,0 |
Maksimāli 35 |
4.2.2.2.7. |
|
Vājstrāvu ievada un stāvu
komunikāciju telpas, serveru telpas |
20 +/– 2,0 |
22 +/– 2,0 |
4.2.2.2.8. |
|
Arhīvi (izņemot gadījumus, ja uz
telpām attiecas Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi
Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu
saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam
glabāšanā") |
20 +/– 2,0 |
22 +/– 2,0 |
4.2.2.3. |
gaisa relatīvais mitrums darba zonā
(%) |
|
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju
siltumtehniku un būvklimataloģijas prasības |
4.2.2.4. |
maksimālais gaisa kustības ātrums
darba zonā (m/s) |
|
Nosakāms projektēšanas
uzdevumā |
4.2.2.5. |
inženieriekārtu trokšņu līmenis
telpās (db(A)) |
|
Saskaņā ar
būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības |
4.2.2.5.1. |
|
Biroju darba telpas un kabineti |
40 db(A) |
4.2.2.5.2. |
|
Apspriežu telpas |
35 db(A) |
4.2.2.5.3. |
|
Ģērbtuves, dušu telpas,
tualetes |
45 db(A) |
4.2.2.5.4. |
|
Gaiteņi, vestibili, kāpņu
telpas |
45 db(A) |
4.2.2.5.5. |
|
Biroja tehnikas telpas, noliktavas,
arī apkopes inventāra noliktavas |
Maksimāli 55 db(A) |
4.2.2.5.6. |
|
Noliktavas, arī apkopes inventāra
noliktavas |
50 db(A) |
4.2.2.5.7. |
|
Tehniskās telpas |
Nav normēts |
4.2.2.5.8. |
|
Arhīvi, kuros nav pastāvīgu darba
vietu |
50 db(A) |
4.2.3. |
apkure |
|
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka ēku energoefektivitātes
prasības |
4.2.3.1. |
|
Apkures ķermeņi |
Radiatori, konvektoru tipa
sildķermeņi, pēc iespējas stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu
siltuma starojuma asimetrijas samazināšanu darba zonā.
Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas
samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami
siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari
|
4.2.3.2. |
|
Temperatūras regulēšana |
Individuāla katram
apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas
telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu
un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un
dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures
un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir
savstarpēji savietojamas |
4.2.3.3. |
|
Apkures sistēmas kontroluzskaite |
Projektēšanas uzdevumā
nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas
kontroluzskaites grupas |
4.2.4. |
ventilācija |
|
Nosaka projektēšanas
uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 13779:2007 un saskaņā
ar tuvākās gaisa kvalitātes stacijas mērījumiem). Īpašām
biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem)
paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu |
4.2.4.1. |
|
Āra gaisa apmaiņa |
Nosakāma projektēšanas
uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 15251 "Kritēriji, pēc
kuriem vērtēt vidi telpās, ieskaitot termisko vidi, gaisa
kvalitāti, apgaismojumu un trokšņainību" (turpmāk – LVS EN
15251)) |
4.2.4.2. |
|
Gaisa apstrādes iekārtas |
Paredz telpu nosūces
gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju
(piemēram, saskaņā ar LVS EN 13779:2007) |
4.2.5. |
gaisa dzesēšana, aukstumapgāde,
gaisa kondicionēšana |
|
Nosakāma projektēšanas
uzdevumā |
4.2.5.1. |
|
Telpu dzesēšanas princips un
dzesētāju tips |
Nosakāms projektēšanas
uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar LVS EN 15251) |
4.2.5.2. |
|
Temperatūras regulēšana |
Individuāla katrai
kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju
vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas
dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas,
apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja
izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības
sistēmas ir savstarpēji savietojamas |
4.2.5.3. |
|
Telpas gaisa mitrināšana |
Paredz tikai telpām, uz
kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā
ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās
telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas
utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra
gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma
atbilstību cilvēku skaitam telpās |
4.2.6. |
pretdūmu aizsardzības ventilācijas
sistēmas |
Dabiskās un mehāniskās dūmu un
karstuma kontroles sistēmas sastāvdaļa |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.7. |
ūdensapgāde un kanalizācija |
|
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas
prasības |
4.2.7.1. |
|
Iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens
padeve |
Stingie (nelokanie)
pieslēgumi,
papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā
ūdens sagatavošana |
4.2.7.2. |
|
Iekārtas un aprīkojums |
Jaucējkrāni ar "ūdens
un gaisa" sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas |
4.2.7.3. |
|
Ūdensapgādes un kanalizācijas
kontroluzskaite |
Projektēšanas uzdevumā
nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas
kontroluzskaites grupas |
4.2.8. |
vadības un automātikas
sistēmas |
|
Paredz iekārtām, uz
kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un
ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa
dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka prasības ēku apkurei un
vēdināšanai |
4.2.9. |
elektroapgāde |
|
|
4.2.9.1. |
|
Elektroenerģijas komercuzskaite |
Ja pakalpojumu sniedzēja
tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz
10 kV elektroenerģijas uzskaiti |
4.2.9.2. |
|
Elektroenerģijas kontroluzskaite |
Projektēšanas uzdevumā
nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas
kontroluzskaites grupas |
4.2.9.3. |
|
Reaktīvas jaudas kompensācijas
iekārtas |
Paredz iekārtas, kas
nodrošina cosφ = 0,93 |
4.2.9.4. |
|
Rezerves elektroapgādes
dīzeļģenerators |
Paredz:
- ugunsdzēsības sistēmām
- dūmu nosūces sistēmai
- liftiem
- avārijas apgaismojumam
- elektrības patērētājiem, kuru elektroapgāde paredzēta
caur UPS
|
4.2.9.5. |
|
Nepārtrauktās barošanas avots
(UPS) |
Paredz:
- avārijas apgaismojumam
- videonovērošanas sistēmām
- piekļuves kontroles sistēmām
- VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un
datoriem
- apsardzes signalizācijas sistēmai
- centralizētas izziņošanas sistēmai
- ugunsgrēka signalizācijas sistēmai un tās
automātikai,
- datoriem apsardzes telpā
Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts)
nosaka projektēšanas uzdevumā.
Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts)
nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda
ēkas/telpu lietotājs
|
4.2.9.6. |
|
Elektrības gaismekļu, slēdžu un
kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums |
- IP20 – tipiskās biroja telpās
- IP44 – tehniskās telpās, palīgtelpās
- IP20 līdz IP55 – tualetes un dušas telpās
- IP23 līdz IP65 – uz fasādes un teritorijā (saskaņā ar
standartu LVS HD 60364-7-701 "Zemsprieguma elektroietaises.
7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur
ir vanna vai duša")
|
4.2.9.7. |
|
Elektrības kontaktrozetes |
Paredz:
- vienu kontaktrozeti katrā telpā pie ieejas durvīm zem
apgaismes slēdža, 30 cm no grīdas
- darba vietai – divas kontaktrozetes no garantētā tīkla
datoru elektroapgādei, divas kontaktrozetes no darba tīkla citiem
patērētājiem,
- gaiteņos, vestibilos – vienu kontaktrozeti ik pēc 10 m pa
telpas perimetru
- tehniskajās telpās – vienu trīsfāžu un vienu vienfāzes
kontaktrozeti
- papildu rozetes atbilstoši iekārtu ievietojumam
|
4.2.9.8. |
|
Darba apgaismojuma līmenis telpās un
tā pārbaude |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 12464-1 "Gaisma
un apgaismojums – Darbvietu apgaismojums – 1.daļa: Darbvietas
telpās") |
4.2.9.9. |
|
Avārijas apgaismojuma līmenis un
ierīkošana |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.9.10. |
|
Spuldžu tipi |
Spuldzēm jāatbilst
šādām prasībām:
- energoefektīvas luminiscences un kompaktās luminiscences
spuldzes
- luminiscences spuldžu krāsu temperatūra ir 3000 K vai
augstāka
|
4.2.9.11. |
|
Darba apgaismojuma vadība |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā:
- koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas,
vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/ vai VAS
sistēmas
- citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā
telpā
|
4.2.9.12. |
|
Avārijas apgaismojuma vadība |
Koplietošanas telpās
(piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti
no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas
uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā
telpā |
4.2.9.13. |
|
Teritorijas un fasāžu apgaismojuma
vadība |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā:
- centralizēti no krēslas sensoriem
- VAS sistēmas
|
4.2.9.14. |
|
Zibens aizsardzība |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.9.15. |
|
Zemējuma kontūrs |
Pretestība R = 4 Ω,
paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai |
4.2.9.16. |
|
Pārsprieguma aizsardzība |
Paredz I un II klases
aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā
uzdevuma |
4.2.9.17. |
|
Elektroapgādes tīkla
izvietojums |
Biroju telpās – kabeļu
kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija,
tehniskās telpās – virs apmetuma |
4.2.10. |
vājstrāvu sistēmas |
|
|
4.2.10.1. |
sakaru sistēmas |
|
|
|
|
Telekomunikācijas (datu un balss
pārraide) |
Paredz pieslēgumu
ārējiem telekomunikāciju tīkliem.
Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu
tīkli.
Balss pārraide – VoIP telefonija.
Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes
|
|
|
|
Paredz televīzijas
tīklu.
Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē
projektēšanas uzdevumā
|
4.2.10.2. |
drošības sistēmas |
|
|
4.2.10.2.1. |
|
Apsardzes signalizācija |
Nosaka projektēšanas
uzdevumā.
Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra
aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus
aprīkojot ar signalizācijas detektoriem)
|
4.2.10.2.2. |
|
Piekļuves kontrole |
Paredz izveidot, nodalot
publiski pieejamo vestibilu un darba telpu zonu.
Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu
iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai).
Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes
posteņa.
Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu
nolasītājiem
|
4.2.10.2.3. |
|
Videonovērošana |
Paredz sistēmu ar
ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD cietajos diskos), datu
glabāšanas laiku nosaka projektēšanas uzdevumā.
Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes
posteņa.
Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas
izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju,
autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās
zonas
|
4.2.10.2.4. |
|
Atslēgas |
Paredz vienotu atslēgu
sistēmu.
Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas"
sistēmu
|
4.2.10.3. |
ugunsdrošības risinājumi |
|
|
4.2.10.3.1. |
|
Ugunsgrēka signalizācija |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.10.3.2. |
|
Centralizēta izziņošanas
sistēma |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.10.3.3. |
|
Ugunsdzēsības ūdensvads |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.2.10.3.4. |
|
Automātiskās ugunsdzēšanas
sistēmas |
Saskaņā ar
būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un
ugunsdrošības normas |
4.3. |
tehnoloģiskā daļa |
|
|
4.3.1. |
lifti |
|
|
4.3.1.1. |
|
Līdz 200 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg,
pacelšanas ātrums 1,0 m/s
|
4.3.1.2. |
|
200–400 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg + 1 x 630 kg,
pacelšanas ātrums 1,0 m/s
|
4.3.1.3. |
|
≥ 400 darbinieku ēkā |
1 x 1000 kg + 2 x 630 kg
pacelšanas ātrums 1,0 m/s
|