Zaudējis spēku - Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija ieteikumus Nr. 2 "Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām".

Ministru kabineta ieteikumi Nr.1

Rīgā 2011.gada 18.janvārī (prot. Nr.5 34.§)

Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Ieteikumi nosaka vienotas prasības valsts institūciju biroju telpām, sagatavojot tehnisko specifikāciju būvprojekta izstrādes iepirkumam un projektēšanas tehnisko uzdevumu būvprojektam, pēc kura turpmāk tiks veikti valsts institūciju biroju ēku (turpmāk – biroju ēka) būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbi.

2. Biroju telpas šo ieteikumu izpratnē ir telpas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīviem mērķiem un kuru būvniecība vai apsaimniekošana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

3. Šie ieteikumi neattiecas uz telpām, kas paredzētas īpašiem mērķiem, piemēram, tiesu telpām, iestāžu arhīviem, klientu apkalpošanas centriem, konferenču centriem un ēdināšanas blokiem.

4. Projektējot biroju ēku:

4.1. ievēro šo ieteikumu 1.pielikumā minētās tehniskās prasības;

4.2. ņem vērā iespējamību izvietot telpās šo ieteikumu 2.pielikumā minēto darba vietu aprīkojumu.

5. Faktiskā telpu platība var atšķirties no šo ieteikumu 1.pielikumā norādītās platības ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot kopējo aprēķināto telpu platību.

6. Šo ieteikumu 1.pielikumā minētos materiālus var aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem atbilstoši materiālu būvizmaksām, ilgmūžīgumam un ekspluatācijas prasībām, ja šāda aizvietošana ir ekonomiski pamatota.

7. Būvprojektus, kas noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāpārstrādā atbilstoši šo ieteikumu prasībām. Būvprojektus, kas izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kuri izsniegti līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo ieteikumu prasībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1

Tehniskās prasības biroju ēkām

Nr.p.k.	Parametrs	Prasības		Piezīmes
1.	Vispārējie plānošanas norādījumi
1.1.	apbūves rādītāji (apbūves intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums)	Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu
1.2.	ēkas stāvu skaits	Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu
1.3.	autostāvvietas	Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
1.4.	satiksmes organizācija iekšējā teritorijā	Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu un projektēšanas uzdevumu
1.5.	piegulošās teritorijas labiekārtojums	Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu. Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
1.6.	ēkas energoefektivitātes risinājumi	Projektu izstrādā, ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus
1.7.	ēkas tehniskais stāvoklis (esošai ēkai)	Ēkas konstruktīvā stāvokļa izpētes slēdzienā iekļauj to ieguldījumu lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo konstrukciju pielāgotu paredzētai funkcijai
2.	Vispārējās prasības plānojumam, telpu platība
2.1.	darbinieku skaits		Nosaka projektēšanas uzdevumā
2.2.	telpu aprēķina platība (m²), tai skaitā		Vidējā darba vietas aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā norādītajām platībām ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku
2.2.1.	darba vietas platība uz vienu darbinieku (m²)	≤ 10 m²	Viena darbinieka nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība
2.2.2.	biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku (m²)	≤ 18 m²	Biroju ēkas vai biroju telpu grupas lietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros (m²), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību
2.2.3.	biroju ēkas kopējā platība uz vienu darbinieku (m²)	≤ 20 m²	Iestādes biroju ēkas vai biroju telpu grupas kopējo aprēķināto platību nosaka, summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu kontūra
2.3.	telpu grupas
2.3.1.	biroja telpu grupa, tai skaitā
2.3.1.1.	augstākā līmeņa vadītāja darba telpa	≤ 24 m² vai ≤ 18 m², ja līdzās ir apspriežu telpa
2.3.1.2.	vidējā līmeņa vadītāja darba telpa	≤ 18 m²
2.3.1.3.	zemākā līmeņa vadītāja darba telpa	≤ 16 m²
2.3.1.4.	vienvietīgs darba kabinets	≤ 10 m²
2.3.1.5.	divvietīgs darba kabinets	12–15 m²
2.3.1.6.	atklātā plānojuma darba telpa		Vispārīgā gadījumā darba telpas aprēķina platība uz vienu darbinieku tiek dalīta šādās proporcijās: darba vieta 65 % komunikāciju zona 35 %
2.3.2.	apspriežu telpas
2.3.2.1.		Līdz 50 darbiniekiem ēkā	1 x 12 m² (4 pers.) + 1 x 25 m² (10 pers.)
2.3.2.2.		50–200 darbinieku ēkā	2 x 12 m² (2 x 4 pers.) + 1 x 25 m² (10 pers.) + 1 x 100 m² (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.2.3.		200–400 darbinieku ēkā	2 x 12 m² (2 x 4 pers.) + 2 x 25 m² (2 x 10 pers.) + 1 x 100 m² (45.pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.2.4.		≥ 400 darbinieku ēkā	4 x 12 m² (4 x 4 pers.) + 4 x 25 m² (4 x 25 pers.) +1 x 100 m² (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.3.	palīgtelpas
2.3.3.1.		Vieta vai telpa biroja tehnikai	4 m² uz 50 darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā ir mazāks
2.3.3.2.		Sarunu telpa	Atklātā plānojuma darba telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu sarunu telpu 2 personām ≤ 6 m² platībā
2.3.3.3.		Biroja virtuve/ atpūtas telpa	≤ 10 m² viena telpa (vieta) stāvā vai uz katriem 50 darbiniekiem. Virtuves letes kopējais garums ≤ 2,4 m. Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas iekārtas ēdiena uzsildīšanai/sagatavošanai, virtuve izvietojama atsevišķā telpā
2.3.3.4.		Tualetes/dušas telpa	Saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.3.5.		Vestibili	Saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
2.3.3.6.		Gaiteņi	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.3.7.		Kāpņu telpas	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.4.	servisa telpu grupa, tai skaitā
2.3.4.1.		Saimniecības pārziņa darba telpa/ inženiersistēmu kontroles un vadības telpa	12 m²/precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.4.2.		Apkopēju ģērbtuve, duša	Paredzamais apkopēju skaits: ja grīdas segums ir linolejs, 400 m² uzkopjamās platības – viena apkopēja, ja grīdas segums ir paklājs, 300 m² uzkopjamās platības – viena apkopēja
2.3.4.3.		Apkopes inventāra telpa	6 m² uz 300 m² uzkopjamās platības
2.3.4.4.		Atkritumu telpa (ja tiek paredzēta ēkas apjomā)	Viens konteiners (0,66 m²) uz 100 darbiniekiem. Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta ēdināšanas iestāde, paredzama atsevišķa telpa organiskajiem atkritumiem. Telpā nodrošināms atbilstošs mikroklimats
2.3.4.5.		Saimniecības noliktava	20 m²
2.3.4.6.		Apsardzes postenis	12 m²/precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.5.	ēkā iekļautās tehniskās telpas, tai skaitā
2.3.5.1.	ventkamera		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.2.	siltummezgls		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.3.	ūdens ievads, sūkņu telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.4.	elektroapgādes ievada telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.5.	vājstrāvu tīklu ievada telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.6.	UPS telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.7.	dīzeļģeneratora telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.8.	dzesēšanas iekārtu telpa		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.9.	dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa ēkas apjomā)		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.10.	citas tehniskās telpas		Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.6.	papildu telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai		Šo telpu platība nav iekļauta 2.2.apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu lietderīgās un kopējās platības aprēķinos
2.3.6.1.		Klientu apkalpošanas zāles	Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.3.6.2.		Konferenču un mācību centri	Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.3.6.3.		Darbinieku ēdnīca/ kafejnīca	Nosakāma projektēšanas uzdevumā
2.3.6.4.		Iestāžu arhīvi	Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.3.6.5.		Serveru telpas	Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.3.6.6.		Citas telpas un telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai	Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.4.	apmeklētāju skaits ēkā		Nosakāms projektēšanas uzdevumā
2.5.	paredzamais darba režīms		Projektēšanas uzdevumā nosaka: paredzamo darbdienas ilgumu; telpas, kurās paredzēts 24 stundu darba režīms
2.6.	telpu dimensijas
2.6.1.		Telpu griestu augstums	Nosakāms projektēšanas uzdevumā
2.6.2.		Gaiteņu platums	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību, ugunsdrošības normas un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.7.	personu ar kustību traucējumiem piekļuves iespējas		Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.8.	skaņas izolācijas prasības		Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
2.9.	drošības prasības		Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
3.	Telpu apdares materiāli un izstrādājumi
3.1.	biroju darba telpas, tai skaitā		Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
3.1.1.	standarta biroja telpa
3.1.1.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 600 g/m², virskārtas augstums ≤ 3,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 340 000/m² poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649 "Resilient floor coverings. Homogeneous and heterogeneous polyvinyl chloride floor coverings. Specification" (turpmāk – EN 649)), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar standartu EN 660-1 "Resilient floor coverings. Determination of wear resistance. Stuttgart test" (turpmāk – EN 660-1)), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.1.1.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.1.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.1.2.	biroja telpa, kas paredzēta apmeklētāju pieņemšanai
3.1.2.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m², virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m², poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.1.2.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.2.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.1.3.	telpa, kurā paredzēta paaugstināta apmeklētāju/ darbinieku plūsma
3.1.3.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m², virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m², poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem
3.1.3.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.3.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.2.	gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas tehnikai
3.2.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Paklājs Virskārtas svars ≥ 700 g/m², virskārtas augstums ≤ 4,2 mm, dūrienu blīvums ≥ 350 000/m², poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks. Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.2.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.2.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.3.	vestibils
3.3.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar standartu EN 102 "Ceramic floors and wall tiles. Determination of resistance to deep abrasion. Unglazed tiles" (turpmāk – EN 102)) Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.3.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.3.3.		Griesti	Nosaka projektēšanas uzdevumā
3.4.	kāpņu telpa
3.4.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli, pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem. Pakāpieni marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības personām ar īpašām vajadzībām
3.4.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.4.3.		Griesti	Gludi krāsoti
3.5.	biroja virtuve
3.5.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa (PEI 4) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.5.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000 – 10000 tīrīšanas ciklus
3.5.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.6.	tualete, dušas telpa, apkopes inventāra telpa
3.6.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.6.2.		Sienas	Flīzes. Virs flīzēm – gluda krāsota siena. Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.6.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.7.	ģērbtuve
3.7.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas. Piemērs: Flīzes Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102). Linolejs Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds. Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem
3.7.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.7.3.		Griesti	Iekārto griestu sistēma
3.8.	tehniskās telpas (ventkamera, siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa
3.8.1.		Grīda	Betona grīda ar virsmas cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas izturības epoksīda pārklājums
3.8.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.8.3.		Griesti	Gludi, krāsoti
3.9.	tehniskās telpas (vājstrāvu iekārtu telpas)
3.9.1.		Grīda	Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām. Piemērs: Linolejs strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,15 mm (saskaņā ar EN 660-1), elektrostatiskās īpašības 10⁶≤ R ≤ 10⁸Ω (saskaņā ar EN 1081). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem
3.9.2.		Sienas	Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.9.3.		Griesti	Gludi, krāsoti
4.	Inženiertehniskie risinājumi
4.1.	ēkas konstrukcija, tai skaitā
4.1.1.	nesošās konstrukcijas
4.1.1.1.		Ilgmūžīgums	Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.1.2.		Ugunsdrošība	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.1.3.		Slodzes	Saskaņā ar slodzes un iedarbes regulējošajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 1991-1-1:2006L "Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1.daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes"). Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
4.1.1.4.		Siltumtehniskās īpašības	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.1.5.		Skaņas izolācija	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2.	ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā
4.1.2.1.	blīvās konstrukcijas
4.1.2.1.1.		Ilgmūžīgums	Piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 1990:2006 "Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi" 3.projektētā ilguma kategoriju
4.1.2.1.2.		Ugunsdrošība	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.1.3.		Siltumtehniskās īpašības	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.1.4.		Skaņas izolācija	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2.1.5.		Drošības prasības	Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
4.1.2.2.	fasādes, to elementi		Pasākumu kompleksu aizsardzībai pret saules starojumu nosaka katrai fasādei atsevišķi. Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus) atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm
4.1.2.2.1.	fasāžu sistēmas, logi
4.1.2.2.1.1.		Ilgmūžīgums	Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.2.2.1.2.		Ugunsdrošība	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.2.1.3.		Siltumtehniskās īpašības	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.2.1.4.		Skaņas izolācija	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2.2.1.5.		Drošības prasības	Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartiem ENV 1627:1999 "Windows, doors, shutters. Burglar resistance. Requirements and classification" un EN 356 "Glass in building. Security glazing. Testing and classification of resistance against manual attack")
4.1.2.3.	jumti
4.1.2.3.1.		Ilgmūžīgums	Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.2.3.2.		Ugunsdrošība	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.3.3.		Siltumtehniskās īpašības	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.3.4.		Skaņas izolācija	Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.2.	inženiertīkli
4.2.1.	ārējās inženierkomunikācijas, tai skaitā		Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.1.		Ārējie siltumapgādes tīkli	Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.2.		Ārējie aukstumapgādes tīkli	Projekta izstrādes laikā izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus aukstumapgādes tīklus
4.2.1.3.		Ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.4.		Ārējie lietus ūdens savākšanas tīkli	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.5.		Drenāžas tīkli	Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.6.		Ārējie elektroapgādes tīkli	Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
4.2.1.7.		Ārējie vājstrāvu tīkli	Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
4.2.2.	klimata raksturlielumi telpās		Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku (piemēram, saskaņā ar standartiem LVS EN 13779:2007 "Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības" (turpmāk – LVS EN 13779:2007) un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji", par pamatu ņemot "B" klases raksturojumus)
4.2.2.1.	āra gaisa aprēķina parametri, tai skaitā		Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvklimatoloģijas prasības
4.2.2.1.1.		Apkures un siltuma apgādes sistēmām	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 85 %
4.2.2.1.2.		Ventilācijas sistēmām	Sezona	Temperatūra, °C		Relatīvais mitrums %
			Vasara	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 10 gados		45 %
			Ziema	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra		85 %
4.2.2.1.3.		Gaisa dzesēšanas sistēma darba telpās	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 %
4.2.2.1.4.		Gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās prasības	Gaisa temperatūra +27 °C, relatīvais mitrums W = 70 %
4.2.2.2.	temperatūra darba zonā (°C)		Nosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 13779 7.2.apakšpunktu. Paaugstinoties āra gaisa parametriem (salīdzinot ar normatīvajiem aprēķina rādītājiem vasaras sezonā) un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama iekštelpu mikroklimata parametru izmaiņa proporcionāli āra gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, izvērtējot ēkas siltuma un aukstuma inerci)
			Apkures sezonā (ziemā)		Dzesēšanas sezonā (vasarā)
4.2.2.2.1.		Biroju darba telpas un kabineti, arī apspriežu telpas	22 +/– 2,0		24,5 +/– 1,5
4.2.2.2.2.		Tualetes, ģērbtuves, dušu telpas	24 +/– 2,0		24 +/– 2,0
4.2.2.2.3.		Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas	18 +/– 2,0		Netiek kontrolētas
4.2.2.2.4.		Biroja tehnikas telpas	20 +/– 2,0		24 +/– 2,0
4.2.2.2.5.		Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas	18 +/– 2,0		Netiek kontrolētas
4.2.2.2.6.		Tehniskās telpas, izņemot vājstrāvu ievadus, serveru telpas	18 +/– 2,0		Maksimāli 35
4.2.2.2.7.		Vājstrāvu ievada un stāvu komunikāciju telpas, serveru telpas	20 +/– 2,0		22 +/– 2,0
4.2.2.2.8.		Arhīvi (izņemot gadījumus, ja uz telpām attiecas Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā")	20 +/– 2,0		22 +/– 2,0
4.2.2.3.	gaisa relatīvais mitrums darba zonā (%)		Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku un būvklimataloģijas prasības
4.2.2.4.	maksimālais gaisa kustības ātrums darba zonā (m/s)		Nosakāms projektēšanas uzdevumā
4.2.2.5.	inženieriekārtu trokšņu līmenis telpās (db(A))		Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.2.2.5.1.		Biroju darba telpas un kabineti	40 db(A)
4.2.2.5.2.		Apspriežu telpas	35 db(A)
4.2.2.5.3.		Ģērbtuves, dušu telpas, tualetes	45 db(A)
4.2.2.5.4.		Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas	45 db(A)
4.2.2.5.5.		Biroja tehnikas telpas, noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas	Maksimāli 55 db(A)
4.2.2.5.6.		Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas	50 db(A)
4.2.2.5.7.		Tehniskās telpas	Nav normēts
4.2.2.5.8.		Arhīvi, kuros nav pastāvīgu darba vietu	50 db(A)
4.2.3.	apkure		Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku energoefektivitātes prasības
4.2.3.1.		Apkures ķermeņi	Radiatori, konvektoru tipa sildķermeņi, pēc iespējas stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu siltuma starojuma asimetrijas samazināšanu darba zonā. Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari
4.2.3.2.		Temperatūras regulēšana	Individuāla katram apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
4.2.3.3.		Apkures sistēmas kontroluzskaite	Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.4.	ventilācija		Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 13779:2007 un saskaņā ar tuvākās gaisa kvalitātes stacijas mērījumiem). Īpašām biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem) paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu
4.2.4.1.		Āra gaisa apmaiņa	Nosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 15251 "Kritēriji, pēc kuriem vērtēt vidi telpās, ieskaitot termisko vidi, gaisa kvalitāti, apgaismojumu un trokšņainību" (turpmāk – LVS EN 15251))
4.2.4.2.		Gaisa apstrādes iekārtas	Paredz telpu nosūces gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju (piemēram, saskaņā ar LVS EN 13779:2007)
4.2.5.	gaisa dzesēšana, aukstumapgāde, gaisa kondicionēšana		Nosakāma projektēšanas uzdevumā
4.2.5.1.		Telpu dzesēšanas princips un dzesētāju tips	Nosakāms projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar LVS EN 15251)
4.2.5.2.		Temperatūras regulēšana	Individuāla katrai kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
4.2.5.3.		Telpas gaisa mitrināšana	Paredz tikai telpām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma atbilstību cilvēku skaitam telpās
4.2.6.	pretdūmu aizsardzības ventilācijas sistēmas	Dabiskās un mehāniskās dūmu un karstuma kontroles sistēmas sastāvdaļa	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.7.	ūdensapgāde un kanalizācija		Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības
4.2.7.1.		Iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens padeve	Stingie (nelokanie) pieslēgumi, papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā ūdens sagatavošana
4.2.7.2.		Iekārtas un aprīkojums	Jaucējkrāni ar "ūdens un gaisa" sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas
4.2.7.3.		Ūdensapgādes un kanalizācijas kontroluzskaite	Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.8.	vadības un automātikas sistēmas		Paredz iekārtām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasības ēku apkurei un vēdināšanai
4.2.9.	elektroapgāde
4.2.9.1.		Elektroenerģijas komercuzskaite	Ja pakalpojumu sniedzēja tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz 10 kV elektroenerģijas uzskaiti
4.2.9.2.		Elektroenerģijas kontroluzskaite	Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.9.3.		Reaktīvas jaudas kompensācijas iekārtas	Paredz iekārtas, kas nodrošina cosφ = 0,93
4.2.9.4.		Rezerves elektroapgādes dīzeļģenerators	Paredz: ugunsdzēsības sistēmām dūmu nosūces sistēmai liftiem avārijas apgaismojumam elektrības patērētājiem, kuru elektroapgāde paredzēta caur UPS
4.2.9.5.		Nepārtrauktās barošanas avots (UPS)	Paredz: avārijas apgaismojumam videonovērošanas sistēmām piekļuves kontroles sistēmām VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un datoriem apsardzes signalizācijas sistēmai centralizētas izziņošanas sistēmai ugunsgrēka signalizācijas sistēmai un tās automātikai, datoriem apsardzes telpā Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda ēkas/telpu lietotājs
4.2.9.6.		Elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums	IP20 – tipiskās biroja telpās IP44 – tehniskās telpās, palīgtelpās IP20 līdz IP55 – tualetes un dušas telpās IP23 līdz IP65 – uz fasādes un teritorijā (saskaņā ar standartu LVS HD 60364-7-701 "Zemsprieguma elektroietaises. 7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša")
4.2.9.7.		Elektrības kontaktrozetes	Paredz: vienu kontaktrozeti katrā telpā pie ieejas durvīm zem apgaismes slēdža, 30 cm no grīdas darba vietai – divas kontaktrozetes no garantētā tīkla datoru elektroapgādei, divas kontaktrozetes no darba tīkla citiem patērētājiem, gaiteņos, vestibilos – vienu kontaktrozeti ik pēc 10 m pa telpas perimetru tehniskajās telpās – vienu trīsfāžu un vienu vienfāzes kontaktrozeti papildu rozetes atbilstoši iekārtu ievietojumam
4.2.9.8.		Darba apgaismojuma līmenis telpās un tā pārbaude	Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 12464-1 "Gaisma un apgaismojums – Darbvietu apgaismojums – 1.daļa: Darbvietas telpās")
4.2.9.9.		Avārijas apgaismojuma līmenis un ierīkošana	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.9.10.		Spuldžu tipi	Spuldzēm jāatbilst šādām prasībām: energoefektīvas luminiscences un kompaktās luminiscences spuldzes luminiscences spuldžu krāsu temperatūra ir 3000 K vai augstāka
4.2.9.11.		Darba apgaismojuma vadība	Nosaka projektēšanas uzdevumā: koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/ vai VAS sistēmas citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā
4.2.9.12.		Avārijas apgaismojuma vadība	Koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā
4.2.9.13.		Teritorijas un fasāžu apgaismojuma vadība	Nosaka projektēšanas uzdevumā: centralizēti no krēslas sensoriem VAS sistēmas
4.2.9.14.		Zibens aizsardzība	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.9.15.		Zemējuma kontūrs	Pretestība R = 4 Ω, paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai
4.2.9.16.		Pārsprieguma aizsardzība	Paredz I un II klases aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā uzdevuma
4.2.9.17.		Elektroapgādes tīkla izvietojums	Biroju telpās – kabeļu kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija, tehniskās telpās – virs apmetuma
4.2.10.	vājstrāvu sistēmas
4.2.10.1.	sakaru sistēmas
		Telekomunikācijas (datu un balss pārraide)	Paredz pieslēgumu ārējiem telekomunikāciju tīkliem. Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu tīkli. Balss pārraide – VoIP telefonija. Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes
			Paredz televīzijas tīklu. Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē projektēšanas uzdevumā
4.2.10.2.	drošības sistēmas
4.2.10.2.1.		Apsardzes signalizācija	Nosaka projektēšanas uzdevumā. Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus aprīkojot ar signalizācijas detektoriem)
4.2.10.2.2.		Piekļuves kontrole	Paredz izveidot, nodalot publiski pieejamo vestibilu un darba telpu zonu. Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai). Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu nolasītājiem
4.2.10.2.3.		Videonovērošana	Paredz sistēmu ar ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD cietajos diskos), datu glabāšanas laiku nosaka projektēšanas uzdevumā. Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa. Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju, autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās zonas
4.2.10.2.4.		Atslēgas	Paredz vienotu atslēgu sistēmu. Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas" sistēmu
4.2.10.3.	ugunsdrošības risinājumi
4.2.10.3.1.		Ugunsgrēka signalizācija	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.2.		Centralizēta izziņošanas sistēma	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.3.		Ugunsdzēsības ūdensvads	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.4.		Automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas	Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.3.	tehnoloģiskā daļa
4.3.1.	lifti
4.3.1.1.		Līdz 200 darbinieku ēkā	1 x 1000 kg, pacelšanas ātrums 1,0 m/s
4.3.1.2.		200–400 darbinieku ēkā	1 x 1000 kg + 1 x 630 kg, pacelšanas ātrums 1,0 m/s
4.3.1.3.		≥ 400 darbinieku ēkā	1 x 1000 kg + 2 x 630 kg pacelšanas ātrums 1,0 m/s

Finanšu ministrs A.Vilks

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1

Darba vietu aprīkojums

Nr. p.k.	Telpa/darba vieta	Aprīkojums
1.	Biroja darba vieta, tai skaitā tipveida darba vieta	Biroja plaukts (80 cm, A4 formāta mapju (7,5 cm) glabāšanai), rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, seifs (darba vietā vai telpā izvietojamo seifu veidu un skaitu nosaka projektēšanas uzdevumā), dators, tālrunis, drēbju pakaramais vai atbilstošs skapis. Ja telpā izveidotas vairākas darba vietas, starp tām izvietojama starpsiena – ekrāns. Ja telpā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu paredzēta apmeklētāju pieņemšana, darba vietu nodrošina ar atbilstoša lieluma un konfigurācijas darba galdu un apmeklētāju krēslu
2.	Biroja tehnikas zona	Tīkla printeris, kopētājs, papīra smalcinātājs
3.	Apspriežu telpa	Apspriežu galds, atbilstošs krēslu skaits, datortīkla pieslēgums, tāfele, ekrāns, projektors (apspriežu telpās ≥10 personām)
4.	Apsardzes postenis	Rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, plaukts aparatūras izvietošanai, dators, tālrunis
5.	Apkopes inventāra telpa	Plaukti inventāram
6.	Tualete	Spogulis, papīra dvieļu turētājs, tualetes papīra turētājs, šķidro ziepju trauks, poda birste, drēbju pakaramais, atkritumu urna. Tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem

Finanšu ministrs A.Vilks

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 1Pieņemts: 18.01.2011.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 19, 03.02.2011.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Izdoti saskaņā ar
Anotācija / tiesību akta projekts
Latvijas standarti
Ārējās saites

Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids