Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta ieteikumi Nr.1

Rīgā 2011.gada 18.janvārī (prot. Nr.5 34.§)
Vienotās prasības valsts institūciju biroja telpām
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Ieteikumi nosaka vienotas prasības valsts institūciju biroju telpām, sagatavojot tehnisko specifikāciju būvprojekta izstrādes iepirkumam un projektēšanas tehnisko uzdevumu būvprojektam, pēc kura turpmāk tiks veikti valsts institūciju biroju ēku (turpmāk – biroju ēka) būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbi.

2. Biroju telpas šo ieteikumu izpratnē ir telpas, kas tiek izmantotas darījumiem un dažādiem administratīviem mērķiem un kuru būvniecība vai apsaimniekošana tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

3. Šie ieteikumi neattiecas uz telpām, kas paredzētas īpašiem mērķiem, piemēram, tiesu telpām, iestāžu arhīviem, klientu apkalpošanas centriem, konferenču centriem un ēdināšanas blokiem.

4. Projektējot biroju ēku:

4.1. ievēro šo ieteikumu 1.pielikumā minētās tehniskās prasības;

4.2. ņem vērā iespējamību izvietot telpās šo ieteikumu 2.pielikumā minēto darba vietu aprīkojumu.

5. Faktiskā telpu platība var atšķirties no šo ieteikumu 1.pielikumā norādītās platības ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot kopējo aprēķināto telpu platību.

6. Šo ieteikumu 1.pielikumā minētos materiālus var aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem atbilstoši materiālu būvizmaksām, ilgmūžīgumam un ekspluatācijas prasībām, ja šāda aizvietošana ir ekonomiski pamatota.

7. Būvprojektus, kas noteiktā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptēšanai līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nav jāpārstrādā atbilstoši šo ieteikumu prasībām. Būvprojektus, kas izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kuri izsniegti līdz šo ieteikumu spēkā stāšanās dienai, var nepārstrādāt atbilstoši šo ieteikumu prasībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs A.Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1
Tehniskās prasības biroju ēkām

Nr.p.k.

Parametrs

Prasības

Piezīmes

1. Vispārējie plānošanas norādījumi
1.1. apbūves rādītāji (apbūves intensitāte, brīvā teritorija, apbūves blīvums) Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu
1.2. ēkas stāvu skaits Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu
1.3. autostāvvietas Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā

1.4. satiksmes organizācija

iekšējā teritorijā

Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu un projektēšanas uzdevumu
1.5. piegulošās teritorijas labiekārtojums Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un pašvaldības būvvaldes izsniegto būvniecības plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā

1.6. ēkas energoefektivitātes risinājumi Projektu izstrādā, ievērojot Ēku energoefektivitātes likumu un būvnormatīvus
1.7. ēkas tehniskais stāvoklis (esošai ēkai) Ēkas konstruktīvā stāvokļa izpētes slēdzienā iekļauj to ieguldījumu lietderīguma izvērtējumu, kas nepieciešami, lai esošo konstrukciju pielāgotu paredzētai funkcijai
2. Vispārējās prasības plānojumam, telpu platība
2.1. darbinieku skaits   Nosaka projektēšanas uzdevumā
2.2. telpu aprēķina platība (m2),
tai skaitā
  Vidējā darba vietas aprēķina platība un lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku ēkā drīkst atšķirties no šajā ieteikumā norādītajām platībām ne vairāk kā par 20 %, nepārsniedzot ēkas kopējo aprēķināto platību uz vienu darbinieku
2.2.1. darba vietas platība uz vienu darbinieku (m2) ≤ 10 m2 Viena darbinieka nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība
2.2.2. biroju ēkas lietderīgā aprēķina platība uz vienu darbinieku (m2) ≤ 18 m2 Biroju ēkas vai biroju telpu grupas lietderīgo aprēķina platību nosaka kvadrātmetros (m2), summējot visu telpu grīdas platību ēkas stāvos starp sienu iekšējām virsmām, tai skaitā pagrabstāvā un mansarda stāvā. Lietderīgajā platībā neieskaita bēniņu (arī tehnisko bēniņu), tehniskās pagrīdes, inženiersistēmu tehnisko telpu, inženierkomunikāciju un liftu šahtu, kāpņu telpu, ārtelpu un ārējo atklāto kāpņu platību
2.2.3. biroju ēkas kopējā platība uz vienu darbinieku (m2) ≤ 20 m2 Iestādes biroju ēkas vai biroju telpu grupas kopējo aprēķināto platību nosaka, summējot katra atsevišķa stāva, tai skaitā pagraba un mansarda stāva, uz zemes projicēto laukumu, kuru ierobežo ēkas ārsienu kontūra
2.3. telpu grupas    
2.3.1. biroja telpu grupa, tai skaitā    
2.3.1.1. augstākā līmeņa vadītāja darba telpa ≤ 24 m2 vai ≤ 18 m2, ja līdzās ir apspriežu telpa  
2.3.1.2. vidējā līmeņa vadītāja darba telpa ≤ 18 m2  
2.3.1.3. zemākā līmeņa vadītāja darba telpa ≤ 16 m2  
2.3.1.4. vienvietīgs darba kabinets ≤ 10 m2  
2.3.1.5. divvietīgs darba kabinets 12–15 m2  
2.3.1.6. atklātā plānojuma darba telpa   Vispārīgā gadījumā darba telpas aprēķina platība uz vienu darbinieku tiek dalīta šādās proporcijās:
  • darba vieta 65 %
  • komunikāciju zona 35 %
2.3.2. apspriežu telpas    
2.3.2.1.   Līdz 50 darbiniekiem ēkā 1 x 12 m2 (4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.)
2.3.2.2.   50–200 darbinieku ēkā 2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 1 x 25 m2 (10 pers.) + 1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.2.3.   200–400 darbinieku ēkā 2 x 12 m2 (2 x 4 pers.) + 2 x 25 m2 (2 x 10 pers.) + 1 x 100 m2 (45.pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.2.4.   ≥ 400 darbinieku ēkā 4 x 12 m2 (4 x 4 pers.) + 4 x 25 m2 (4 x 25 pers.) +1 x 100 m2 (45 pers.), precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.3. palīgtelpas    
2.3.3.1.   Vieta vai telpa biroja tehnikai 4 m2 uz 50 darbiniekiem vai viena vieta stāvā, ja darbinieku skaits stāvā ir mazāks
2.3.3.2.   Sarunu telpa Atklātā plānojuma darba telpa vairāk nekā 20 darbiniekiem nodrošināma ar atsevišķu sarunu telpu 2 personām ≤ 6 m2 platībā
2.3.3.3.   Biroja virtuve/ atpūtas telpa ≤ 10 m2 viena telpa (vieta) stāvā vai uz katriem 50 darbiniekiem.

Virtuves letes kopējais garums ≤ 2,4 m.

Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu virtuvē paredzētas iekārtas ēdiena uzsildīšanai/sagatavošanai, virtuve izvietojama atsevišķā telpā

2.3.3.4.   Tualetes/dušas telpa Saskaņā ar būvnormatīvos noteiktajām prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.3.5.   Vestibili Saskaņā ar projektēšanas uzdevumu
2.3.3.6.   Gaiteņi Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.3.7.   Kāpņu telpas Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.3.4. servisa telpu grupa, tai skaitā    
2.3.4.1.   Saimniecības pārziņa darba telpa/ inženiersistēmu kontroles un vadības telpa 12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.4.2.   Apkopēju ģērbtuve, duša Paredzamais apkopēju skaits:

ja grīdas segums ir linolejs, 400 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja,

ja grīdas segums ir paklājs, 300 m2 uzkopjamās platības – viena apkopēja

2.3.4.3.   Apkopes inventāra telpa 6 m2 uz 300 m2 uzkopjamās platības
2.3.4.4.   Atkritumu telpa (ja tiek paredzēta ēkas apjomā) Viens konteiners (0,66 m2) uz 100 darbiniekiem.

Ja saskaņā ar projektēšanas uzdevumu ēkā paredzēta ēdināšanas iestāde, paredzama atsevišķa telpa organiskajiem atkritumiem. Telpā nodrošināms atbilstošs mikroklimats

2.3.4.5.   Saimniecības noliktava 20 m2
2.3.4.6.   Apsardzes postenis 12 m2/precizē projektēšanas uzdevumā
2.3.5. ēkā iekļautās tehniskās telpas, tai skaitā    
2.3.5.1. ventkamera   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.2. siltummezgls   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.3. ūdens ievads, sūkņu telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.4. elektroapgādes ievada telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.5. vājstrāvu tīklu ievada telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.6. UPS telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.7. dīzeļģeneratora telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.8. dzesēšanas iekārtu telpa   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.9. dzesēšanas iekārtu zona (ārtelpa ēkas apjomā)   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.5.10. citas tehniskās telpas   Prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
2.3.6. papildu telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai   Šo telpu platība nav iekļauta 2.2.apakšpunktā minēto nosacīto darba vietu lietderīgās un kopējās platības aprēķinos
2.3.6.1.   Klientu apkalpošanas zāles Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.3.6.2.   Konferenču un mācību centri Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.3.6.3.   Darbinieku ēdnīca/ kafejnīca Nosakāma projektēšanas uzdevumā
2.3.6.4.   Iestāžu arhīvi Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
2.3.6.5.   Serveru telpas Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.3.6.6.   Citas telpas un telpu grupas, kas nepieciešamas iestādes īpašo funkciju veikšanai Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
2.4. apmeklētāju skaits ēkā   Nosakāms projektēšanas uzdevumā
2.5. paredzamais darba režīms   Projektēšanas uzdevumā nosaka:
  • paredzamo darbdienas ilgumu;
  • telpas, kurās paredzēts 24 stundu darba režīms
2.6. telpu dimensijas    
2.6.1.   Telpu griestu augstums Nosakāms projektēšanas uzdevumā
2.6.2.   Gaiteņu platums Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību, ugunsdrošības normas un prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.7. personu ar kustību traucējumiem piekļuves iespējas   Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasībām publiskajām ēkām un būvēm
2.8. skaņas izolācijas prasības   Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
2.9. drošības prasības   Nosakāmas projektēšanas uzdevumā
3. Telpu apdares materiāli un izstrādājumi
3.1. biroju darba telpas, tai skaitā   Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
3.1.1. standarta biroja telpa    
3.1.1.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Grīdas seguma uguns reakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas.

Piemērs:

Paklājs

Virskārtas svars ≥ 600 g/m2,

virskārtas augstums ≤ 3,2 mm,

dūrienu blīvums ≥ 340 000/m2 poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks.

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649 "Resilient floor coverings. Homogeneous and heterogeneous polyvinyl chloride floor coverings. Specification" (turpmāk – EN 649)), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar standartu EN 660-1 "Resilient floor coverings. Determination of wear resistance. Stuttgart test" (turpmāk – EN 660-1)), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.1.1.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.1.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.1.2. biroja telpa, kas paredzēta apmeklētāju pieņemšanai    
3.1.2.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Piemērs:

Paklājs

Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,

virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,

dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks.

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.1.2.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusmatēta (spīduma koeficients 7) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur līdz 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.2.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.1.3. telpa, kurā paredzēta paaugstināta apmeklētāju/ darbinieku plūsma    
3.1.3.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Piemērs:

Paklājs

Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,

virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,

dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks.

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem

3.1.3.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.1.3.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.2. gaitenis, vieta vai telpa kopēšanas tehnikai    
3.2.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas.

Piemērs:

Paklājs

Virskārtas svars ≥ 700 g/m2,

virskārtas augstums ≤ 4,2 mm,

dūrienu blīvums ≥ 350 000/m2, poliamīda diegs 6,6 vai analogs, antistatisks.

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.2.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.2.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.3. vestibils    
3.3.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas.

Piemērs:

Flīzes

Pretslīdes koeficients R 9, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar standartu EN 102 "Ceramic floors and wall tiles. Determination of resistance to deep abrasion. Unglazed tiles" (turpmāk – EN 102))

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.3.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.3.3.   Griesti Nosaka projektēšanas uzdevumā
3.4. kāpņu telpa    
3.4.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Piemērs:

Flīzes

Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa (PEI 5) (saskaņā ar EN 102).

Pakāpienos iestrādāti pretslīdēšanas materiāli, pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 5 grupa

(PEI 5) (saskaņā ar EN 102). Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem.

Pakāpieni marķēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības personām ar īpašām vajadzībām

3.4.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) ūdens dispersijas akrilāta krāsa, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus
3.4.3.   Griesti Gludi krāsoti
3.5. biroja virtuve    
3.5.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas.

Piemērs:

Flīzes

Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 4 grupa (PEI 4) (saskaņā ar EN 102).

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm; homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.5.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000 – 10000 tīrīšanas ciklus
3.5.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.6. tualete, dušas telpa, apkopes inventāra telpa    
3.6.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Piemērs:

Flīzes

Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102).

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.6.2.   Sienas Flīzes. Virs flīzēm – gluda krāsota siena.

Pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000–10000 tīrīšanas ciklus

3.6.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.7. ģērbtuve    
3.7.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Grīdas seguma ugunsreakcijas klase – saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas.

Piemērs:

Flīzes

Pretslīdes koeficients R 10, nodiluma izturība – 3 grupa (PEI 3) (saskaņā ar EN 102).

Linolejs

Heterogēns – nodilumizturības grupa T (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,08 mm  (saskaņā ar EN 660-1), virskārta 0,65–1,0 mm;

homogēns – nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,10 mm  (saskaņā ar EN 660-1), 2,00 mm biezs, antibakteriāls, nav jāuzklāj aizsargemulsija un fungicīds.

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem, līdzvērtīgiem materiāliem

3.7.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.7.3.   Griesti Iekārto griestu sistēma
3.8. tehniskās telpas (ventkamera, siltummezgls, ūdens ievada/ sūkņu telpa, dzesēšanas iekārtu telpa, elektrosadale), atkritumu konteineru telpa    
3.8.1.   Grīda Betona grīda ar virsmas cietinātāju un pretputekļu pārklājumu, paaugstinātas izturības epoksīda pārklājums
3.8.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.8.3.   Griesti Gludi, krāsoti
3.9. tehniskās telpas (vājstrāvu iekārtu telpas)    
3.9.1.   Grīda Grīdas seguma materiāls – saskaņā ar telpas funkciju, lietojuma slodzes (izvērtējot materiāla atbilstību telpas ekspluatācijai), ilgmūžīguma un būvizmaksu prasībām.

Piemērs:

Linolejs

strāvu vadošs grīdas segums, nodilumizturības grupa P (saskaņā ar EN 649), nodiluma izturība ≤ 0,15 mm  (saskaņā ar EN 660-1), elektrostatiskās īpašības 10≤ R ≤ 10Ω (saskaņā ar EN 1081).

Piemērā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem līdzvērtīgiem materiāliem

3.9.2.   Sienas Gludas, krāsotas, pusspīdīga (spīduma koeficients 20) akrilāta lateksa krāsa, satur pretpelējuma piedevu, iztur 2000– 10000 tīrīšanas ciklus
3.9.3.   Griesti Gludi, krāsoti
4. Inženiertehniskie risinājumi
4.1. ēkas konstrukcija, tai skaitā    
4.1.1. nesošās konstrukcijas    
4.1.1.1.   Ilgmūžīgums Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.1.2.   Ugunsdrošība Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.1.3.   Slodzes Saskaņā ar slodzes un iedarbes regulējošajiem būvnormatīviem un piemērojamajiem standartiem

(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 1991-1-1:2006L "Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-1.daļa: Vispārīgās iedarbes. Blīvums, pašsvars, ēku lietderīgās slodzes").

Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā

4.1.1.4.   Siltumtehniskās īpašības Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.1.5.   Skaņas izolācija Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2. ārējās norobežojošās konstrukcijas, tai skaitā    
4.1.2.1. blīvās konstrukcijas    
4.1.2.1.1.   Ilgmūžīgums Piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 1990:2006 "Eirokodekss. Konstrukciju projektēšanas pamatprincipi" 3.projektētā ilguma kategoriju
4.1.2.1.2.   Ugunsdrošība Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.1.3.   Siltumtehniskās īpašības Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.1.4.   Skaņas izolācija Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2.1.5.   Drošības prasības Papildu prasības nosaka projektēšanas uzdevumā
4.1.2.2. fasādes, to elementi   Pasākumu kompleksu aizsardzībai pret saules starojumu nosaka katrai fasādei atsevišķi.

Ēkas iekšējā mikroklimata nodrošināšanai un uzturēšanai lieto noēnojošus fasāžu elementus (piemēram, stiklus ar speciālu pārklājumu, žalūzijas, fasāžu elementus) atbilstoši ēkas orientācijai pret debess pusēm

4.1.2.2.1. fasāžu sistēmas, logi    
4.1.2.2.1.1.   Ilgmūžīgums Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.2.2.1.2.   Ugunsdrošība Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.2.1.3.   Siltumtehniskās īpašības Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.2.1.4.   Skaņas izolācija Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.1.2.2.1.5.   Drošības prasības Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartiem ENV 1627:1999 "Windows, doors, shutters. Burglar resistance. Requirements and classification" un EN 356 "Glass in building. Security glazing. Testing and classification of resistance against manual attack")
4.1.2.3. jumti    
4.1.2.3.1.   Ilgmūžīgums Paredzamais ekspluatācijas ilgums – 50 gadu
4.1.2.3.2.   Ugunsdrošība Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.1.2.3.3.   Siltumtehniskās īpašības Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku
4.1.2.3.4.   Skaņas izolācija Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.2. inženiertīkli    
4.2.1. ārējās inženierkomunikācijas, tai skaitā   Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.1.   Ārējie siltumapgādes tīkli Saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.2.   Ārējie aukstumapgādes tīkli Projekta izstrādes laikā izskatīt iespēju ēku kompleksiem izbūvēt centralizētus aukstumapgādes tīklus
4.2.1.3.   Ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas, ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.4.   Ārējie lietus ūdens savākšanas tīkli Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.5.   Drenāžas tīkli Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasības, un pašvaldību institūciju saistošajiem tehniskajiem noteikumiem
4.2.1.6.   Ārējie elektroapgādes tīkli Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
4.2.1.7.   Ārējie vājstrāvu tīkli Nosakāmi projektēšanas uzdevumā
4.2.2. klimata raksturlielumi telpās   Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku (piemēram, saskaņā ar standartiem LVS EN 13779:2007 "Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu veiktspējas prasības" (turpmāk – LVS EN 13779:2007) un LVS CR 1752 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji", par pamatu ņemot "B" klases raksturojumus)
4.2.2.1. āra gaisa aprēķina parametri, tai skaitā Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvklimatoloģijas prasības
4.2.2.1.1. Apkures un siltuma apgādes sistēmām Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, relatīvais mitrums 85 %
4.2.2.1.2. Ventilācijas sistēmām Sezona Temperatūra, °C Relatīvais mitrums %
Vasara Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 10 gados 45 %
Ziema Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra 85 %
4.2.2.1.3.   Gaisa dzesēšanas sistēma darba telpās Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi 50 gados. Relatīvais mitrums 50 %
4.2.2.1.4.   Gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas telpās, uz kurām attiecas tehnoloģiskās prasības Gaisa temperatūra +27 °C,

relatīvais mitrums W = 70 %

4.2.2.2. temperatūra darba zonā (°C)   Nosakāma projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standarta LVS EN 13779 7.2.apakšpunktu. Paaugstinoties āra gaisa parametriem (salīdzinot ar normatīvajiem aprēķina rādītājiem vasaras sezonā) un pazeminoties apkures sezonas laikā, pieļaujama iekštelpu mikroklimata parametru izmaiņa proporcionāli āra gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, izvērtējot ēkas siltuma un aukstuma inerci)
      Apkures sezonā (ziemā) Dzesēšanas sezonā (vasarā)
4.2.2.2.1.   Biroju darba telpas un kabineti, arī apspriežu telpas 22 +/– 2,0 24,5 +/– 1,5
4.2.2.2.2.   Tualetes, ģērbtuves, dušu telpas 24 +/– 2,0 24 +/– 2,0
4.2.2.2.3.   Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas 18 +/– 2,0 Netiek kontrolētas
4.2.2.2.4.   Biroja tehnikas telpas 20 +/– 2,0 24 +/– 2,0
4.2.2.2.5.   Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas 18 +/– 2,0 Netiek kontrolētas
4.2.2.2.6.   Tehniskās telpas, izņemot vājstrāvu ievadus, serveru telpas 18 +/– 2,0 Maksimāli 35
4.2.2.2.7.   Vājstrāvu ievada un stāvu komunikāciju telpas, serveru telpas 20 +/– 2,0 22 +/– 2,0
4.2.2.2.8.   Arhīvi (izņemot gadījumus, ja uz telpām attiecas Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā") 20 +/– 2,0 22 +/– 2,0
4.2.2.3. gaisa relatīvais mitrums darba zonā (%)   Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehniku un būvklimataloģijas prasības
4.2.2.4. maksimālais gaisa kustības ātrums darba zonā (m/s)   Nosakāms projektēšanas uzdevumā
4.2.2.5. inženieriekārtu trokšņu līmenis telpās (db(A))   Saskaņā ar būvnormatīvu, kas nosaka būvakustikas prasības
4.2.2.5.1.   Biroju darba telpas un kabineti 40 db(A)
4.2.2.5.2.   Apspriežu telpas 35 db(A)
4.2.2.5.3.   Ģērbtuves, dušu telpas, tualetes 45 db(A)
4.2.2.5.4.   Gaiteņi, vestibili, kāpņu telpas 45 db(A)
4.2.2.5.5.   Biroja tehnikas telpas, noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas Maksimāli 55 db(A)
4.2.2.5.6.   Noliktavas, arī apkopes inventāra noliktavas 50 db(A)
4.2.2.5.7.   Tehniskās telpas Nav normēts
4.2.2.5.8.   Arhīvi, kuros nav pastāvīgu darba vietu 50 db(A)
4.2.3. apkure   Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ēku energoefektivitātes prasības
4.2.3.1.   Apkures ķermeņi Radiatori, konvektoru tipa sildķermeņi, pēc iespējas stiklojuma tuvumā, lai nodrošinātu siltuma starojuma asimetrijas samazināšanu darba zonā.

Ieejas hallēs un vējtveros āra gaisa infiltrācijas samazināšanai un temperatūras kompensācijai paredzami siltumapgādes sistēmai pieslēgti siltā gaisa aizkari

4.2.3.2.   Temperatūras regulēšana Individuāla katram apkures ķermenim, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
4.2.3.3.   Apkures sistēmas kontroluzskaite Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.4. ventilācija   Nosaka projektēšanas uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 13779:2007 un saskaņā ar tuvākās gaisa kvalitātes stacijas mērījumiem). Īpašām biroja iekārtām (piemēram, kopētājiem, lieljaudas printeriem) paredz atbilstošu ventilācijas sistēmu
4.2.4.1.   Āra gaisa apmaiņa Nosakāma projektēšanas uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 15251 "Kritēriji, pēc kuriem vērtēt vidi telpās, ieskaitot termisko vidi, gaisa kvalitāti, apgaismojumu un trokšņainību" (turpmāk – LVS EN 15251))
4.2.4.2.   Gaisa apstrādes iekārtas Paredz telpu nosūces gaisa enerģijas utilizāciju un ventilatoru veiktspēju
(piemēram, saskaņā ar LVS EN 13779:2007)
4.2.5. gaisa dzesēšana, aukstumapgāde, gaisa kondicionēšana   Nosakāma projektēšanas uzdevumā
4.2.5.1.   Telpu dzesēšanas princips un dzesētāju tips Nosakāms projektēšanas uzdevumā
(piemēram, saskaņā ar LVS EN 15251)
4.2.5.2.   Temperatūras regulēšana Individuāla katrai kondicionēšanas ierīcei, pieļaujot to grupēšanas iespēju vienas telpas robežās. Lai nepieļautu vienlaicīgu telpas dzesēšanu un sildīšanu, paredzama vienota ventilācijas, apkures un dzesēšanas sistēmas regulēšanas pults, ja izvēlētās apkures un dzesēšanas sistēmas ierīču vadības sistēmas ir savstarpēji savietojamas
4.2.5.3.   Telpas gaisa mitrināšana Paredz tikai telpām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības. Ņemot vērā ievērojamo enerģijas patēriņu gaisa mitrināšanai, pārējās telpās mitrumu pēc iespējas saglabā ar mitruma atgūšanas utilizatoriem gaisa apstrādes iekārtās, kā arī samazina āra gaisa sausinošo ietekmi, kontrolējot āra gaisa daudzuma atbilstību cilvēku skaitam telpās
4.2.6. pretdūmu aizsardzības ventilācijas sistēmas Dabiskās un mehāniskās dūmu un karstuma kontroles sistēmas sastāvdaļa Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.7. ūdensapgāde un kanalizācija   Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka ūdensapgādes un kanalizācijas prasības
4.2.7.1.   Iekšējo tīklu pieslēgumi, ūdens padeve Stingie (nelokanie) pieslēgumi,
papildu attīrīšanas iekārtas, ja tiek paredzēta dzeramā ūdens sagatavošana
4.2.7.2.   Iekārtas un aprīkojums Jaucējkrāni ar "ūdens un gaisa" sprauslu, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas
4.2.7.3.   Ūdensapgādes un kanalizācijas kontroluzskaite Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.8. vadības un automātikas sistēmas   Paredz iekārtām, uz kurām attiecas īpašas tehnoloģiskās prasības, to tehniski un ekonomiski pamatojot. Siltumapgādes, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmu vadību projektē un izbūvē saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka prasības ēku apkurei un vēdināšanai
4.2.9. elektroapgāde    
4.2.9.1.   Elektroenerģijas komercuzskaite Ja pakalpojumu sniedzēja tehniskie noteikumi nenosaka citādi, paredz
10 kV elektroenerģijas uzskaiti
4.2.9.2.   Elektroenerģijas kontroluzskaite Projektēšanas uzdevumā nosaka patērētājus, kuriem nepieciešamas atsevišķas kontroluzskaites grupas
4.2.9.3.   Reaktīvas jaudas kompensācijas iekārtas Paredz iekārtas, kas nodrošina cosφ = 0,93
4.2.9.4.   Rezerves elektroapgādes dīzeļģenerators Paredz:
  • ugunsdzēsības sistēmām
  • dūmu nosūces sistēmai
  • liftiem
  • avārijas apgaismojumam
  • elektrības patērētājiem, kuru elektroapgāde paredzēta caur UPS
4.2.9.5.   Nepārtrauktās barošanas avots (UPS) Paredz:
  • avārijas apgaismojumam
  • videonovērošanas sistēmām
  • piekļuves kontroles sistēmām
  • VAS (ēkas vadības un automātikas sistēmas) kontrolieriem un datoriem
  • apsardzes signalizācijas sistēmai
  • centralizētas izziņošanas sistēmai
  • ugunsgrēka signalizācijas sistēmai un tās automātikai,
  • datoriem apsardzes telpā

Nepārtrauktās barošanas avota veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā.

Darba vietu datoriem paredzamo UPS veidu (lokāls/centralizēts) nosaka projektēšanas uzdevumā. Darba vietu datoru UPS uzstāda ēkas/telpu lietotājs

4.2.9.6.   Elektrības gaismekļu, slēdžu un kontaktrozešu, kā arī citu elektroierīču izpildījums
  • IP20 – tipiskās biroja telpās
  • IP44 – tehniskās telpās, palīgtelpās
  • IP20 līdz IP55 – tualetes un dušas telpās
  • IP23 līdz IP65 – uz fasādes un teritorijā (saskaņā ar standartu LVS HD 60364-7-701 "Zemsprieguma elektroietaises. 7-701.daļa: Prasības īpašām ietaisēm un vietām. Vietas, kur ir vanna vai duša")
4.2.9.7.   Elektrības kontaktrozetes Paredz:
  • vienu kontaktrozeti katrā telpā pie ieejas durvīm zem apgaismes slēdža, 30 cm no grīdas
  • darba vietai – divas kontaktrozetes no garantētā tīkla datoru elektroapgādei, divas kontaktrozetes no darba tīkla citiem patērētājiem,
  • gaiteņos, vestibilos – vienu kontaktrozeti ik pēc 10 m pa telpas perimetru
  • tehniskajās telpās – vienu trīsfāžu un vienu vienfāzes kontaktrozeti
  • papildu rozetes atbilstoši iekārtu ievietojumam
4.2.9.8.   Darba apgaismojuma līmenis telpās un tā pārbaude Nosaka projektēšanas uzdevumā (piemēram, saskaņā ar standartu LVS EN 12464-1 "Gaisma un apgaismojums – Darbvietu apgaismojums – 1.daļa: Darbvietas telpās")
4.2.9.9.   Avārijas apgaismojuma līmenis un ierīkošana Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.9.10.   Spuldžu tipi Spuldzēm jāatbilst šādām prasībām:
  • energoefektīvas luminiscences un kompaktās luminiscences spuldzes
  • luminiscences spuldžu krāsu temperatūra ir 3000 K vai augstāka
4.2.9.11.   Darba apgaismojuma vadība Nosaka projektēšanas uzdevumā:
  • koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/ vai VAS sistēmas
  • citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā
4.2.9.12.   Avārijas apgaismojuma vadība Koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņi, kāpņu telpas, vestibili) – centralizēti no sarga posteņa un/vai VAS sistēmas, precizē projektēšanas uzdevumā, citās telpās – lokāli ar slēdžiem attiecīgā telpā
4.2.9.13.   Teritorijas un fasāžu apgaismojuma vadība Nosaka projektēšanas uzdevumā:
  • centralizēti no krēslas sensoriem
  • VAS sistēmas
4.2.9.14.   Zibens aizsardzība Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.9.15.   Zemējuma kontūrs Pretestība R = 4 Ω, paredz ēkas pamatos vai apkārt ēkai
4.2.9.16.   Pārsprieguma aizsardzība Paredz I un II klases aizsardzību, III klases aizsardzību tikai pēc atsevišķā uzdevuma
4.2.9.17.   Elektroapgādes tīkla izvietojums Biroju telpās – kabeļu kanālos, publiskās telpās – zem apmetuma/slēpta instalācija, tehniskās telpās – virs apmetuma
4.2.10. vājstrāvu sistēmas    
4.2.10.1. sakaru sistēmas    
    Telekomunikācijas (datu un balss pārraide) Paredz pieslēgumu ārējiem telekomunikāciju tīkliem.

Tīkla veids – maģistrālie optiskie tīkli un Cat5E grupu tīkli.

Balss pārraide – VoIP telefonija.

Katrā darba vietā paredz 2 RJ 45 kontaktrozetes

      Paredz televīzijas tīklu.

Televīzijas kontaktrozešu daudzumu un izvietojumu precizē projektēšanas uzdevumā

4.2.10.2. drošības sistēmas    
4.2.10.2.1.   Apsardzes signalizācija Nosaka projektēšanas uzdevumā.

Ēkas apsardzi īsteno, nodrošinot ēkas ārējā perimetra aizsardzību (visas ārtelpas, ārdurvis un veramos logus aprīkojot ar signalizācijas detektoriem)

4.2.10.2.2.   Piekļuves kontrole Paredz izveidot, nodalot publiski pieejamo vestibilu un darba telpu zonu.

Ēkas publiskās ieejas (no ārpuses) paredz aprīkot ar sarunu iekārtu un pogu durvju atvēršanai (atslēgšanai).

Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa.

Paredz sistēmu, kas darbojas ar bezkontaktu karšu nolasītājiem

4.2.10.2.3.   Videonovērošana Paredz sistēmu ar ieraksta iespēju ciparu formātā (HDD cietajos diskos), datu glabāšanas laiku nosaka projektēšanas uzdevumā.

Sistēmas uzraudzību un novērošanu nodrošina no apsardzes posteņa.

Sistēmu īsteno ar iekštelpu un āra videokamerām, kas izvietotas, lai novērotu ēkas fasādi un teritoriju, autostāvvietu, ieejas ēkā, koplietošanas un publiskās zonas

4.2.10.2.4.   Atslēgas Paredz vienotu atslēgu sistēmu.

Tehniskajām telpām paredz "ģenerālās atslēgas" sistēmu

4.2.10.3. ugunsdrošības risinājumi    
4.2.10.3.1.   Ugunsgrēka signalizācija Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.2.   Centralizēta izziņošanas sistēma Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.3.   Ugunsdzēsības ūdensvads Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.2.10.3.4.   Automātiskās ugunsdzēšanas sistēmas Saskaņā ar būvnormatīviem, kas nosaka būvju ugunsdrošību un ugunsdrošības normas
4.3. tehnoloģiskā daļa    
4.3.1. lifti    
4.3.1.1.   Līdz 200 darbinieku ēkā 1 x 1000 kg,

pacelšanas ātrums 1,0 m/s

4.3.1.2.   200–400 darbinieku ēkā 1 x 1000 kg + 1 x 630 kg,

pacelšanas ātrums 1,0 m/s

4.3.1.3.   ≥ 400 darbinieku ēkā 1 x 1000 kg + 2 x 630 kg

pacelšanas ātrums 1,0 m/s

Finanšu ministrs A.Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 18.janvāra ieteikumiem Nr.1
Darba vietu aprīkojums

Nr. p.k.

Telpa/darba vieta

Aprīkojums

1. Biroja darba vieta, tai skaitā tipveida darba vieta Biroja plaukts (80 cm, A4 formāta mapju (7,5 cm) glabāšanai), rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, seifs (darba vietā vai telpā izvietojamo seifu veidu un skaitu nosaka projektēšanas uzdevumā), dators, tālrunis, drēbju pakaramais vai atbilstošs skapis.

Ja telpā izveidotas vairākas darba vietas, starp tām izvietojama starpsiena – ekrāns.

Ja telpā saskaņā ar projektēšanas uzdevumu paredzēta apmeklētāju pieņemšana, darba vietu nodrošina ar atbilstoša lieluma un konfigurācijas darba galdu un apmeklētāju krēslu

2. Biroja tehnikas zona Tīkla printeris, kopētājs, papīra smalcinātājs
3. Apspriežu telpa Apspriežu galds, atbilstošs krēslu skaits, datortīkla pieslēgums, tāfele, ekrāns, projektors (apspriežu telpās ≥10 personām)
4. Apsardzes postenis Rakstāmgalds, atvilktņu lāde, darba krēsls, plaukts aparatūras izvietošanai, dators, tālrunis
5. Apkopes inventāra telpa Plaukti inventāram
6. Tualete Spogulis, papīra dvieļu turētājs, tualetes papīra turētājs, šķidro ziepju trauks, poda birste, drēbju pakaramais, atkritumu urna.

Tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem

Finanšu ministrs A.Vilks
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: ieteikumi Numurs: 1Pieņemts: 18.01.2011.Stājas spēkā: 04.02.2011.Zaudē spēku: 15.07.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 19 (4417), 03.02.2011.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Ārējās saites
225258
04.02.2011
137
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva