Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.183

Rīgā 2015.gada 14.aprīlī (prot. Nr.20 1.§)
Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldību īpašumā

1. Noteikumi nosaka:

1.1. lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas, šo līgumu izpildes kontroles un neizpirktās zemes nodošanas pašvaldību īpašumā uzdevuma deleģēšanu akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum", vienotais reģistrācijas numurs 50103744891, juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1050, Latvija (turpmāk – Attīstības finanšu institūcija);

1.2. kārtību, kādā tiek segti Attīstības finanšu institūcijas izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

2. Attīstības finanšu institūcijai tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus, kontrolēt šo līgumu izpildi un nodot pašvaldību īpašumā neizpirktās zemes (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums).

3. Attīstības finanšu institūcija attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevuma izpildi atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā.

4. Ekonomikas ministrija ir pilnvarota valsts vārdā parakstīt līgumu (pielikums) par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi (turpmāk – līgums).

5. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildē Attīstības finanšu institūcija ievēro Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos", likumu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", uz minēto likumu pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus, kā arī citus normatīvos aktus saistībā ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

6. Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju, ievērojot līgumā noteikto kārtību, saskaņo Attīstības finanšu institūcijas izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

7. Šo noteikumu 6. punktā minētajā kārtībā saskaņotie Attīstības finanšu institūcijas izdevumi tiek segti no ieņēmumiem par zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Privatizācijas aģentūra) rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds).

8. Maksājumi no rezerves fonda tiek veikti kā priekšapmaksa, reizi ceturksnī sedzot šo noteikumu 6. punktā minētajā kārtībā saskaņotos Attīstības finanšu institūcijas izdevumus par kārtējā gada nākamajiem trim mēnešiem.

9. Ja atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas sniegtajiem pārskatiem par iepriekšējā ceturksnī veiktajiem izdevumiem un gūtajiem ienākumiem no zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas tiek konstatēts naudas līdzekļu pārpalikums, minētie līdzekļi tiek pārcelti uz nākamo ceturksni, attiecīgi samazinot saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu veiktās priekšapmaksas apmēru.

10. Ekonomikas ministrija ar lēmumu apstiprina no rezerves fonda Attīstības finanšu institūcijai izmaksājamo līdzekļu apmēru par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un nosūta minēto lēmumu Privatizācijas aģentūrai.

11. Privatizācijas aģentūra piecu darbdienu laikā pēc Ekonomikas ministrijas lēmuma saņemšanas sedz Attīstības finanšu institūcijas izdevumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi.

12. Ja Attīstības finanšu institūcija atkāpjas no līguma, Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģēšanu citai valsts pārvaldes institūcijai vai privātpersonai un noteiktā kārtībā iesniedz minēto projektu Ministru kabinetā.

13. Atbilstoši Komerclikuma 335. panta piektajai daļai Attīstības finanšu institūcijai ir saistošas un tā pārņem visas saistības, tiesības un pienākumus, kas izriet no valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" veiktajām darbībām, izpildot valsts pārvaldes uzdevumu.

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumus Nr. 192 "Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 86. nr.).

15. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 15. aprīlī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 14.aprīļa
noteikumiem Nr.183
Līgums par valsts pārvaldes uzdevuma (lauku un pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā) izpildi

Rīgā, 2015. gada ___. ___________

Latvijas Republika, Ekonomikas ministrijas (vienotais reģistrācijas Nr. 90000086008; adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija) personā, kuras vārdā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" rīkojas _______________________ (turpmāk – Ekonomikas ministrija), no vienas puses, un

akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (vienotais reģistrācijas Nr. 50103744891; juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1050), kuras vārdā saskaņā ar valdes ___. ___________ lēmumu (protokols Nr. ___) rīkojas tās valdes priekšsēdētājs ________________________ (turpmāk – Pakalpojuma sniedzējs), no otras puses,

- pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumu Nr. 183 "Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, šo līgumu izpildes kontroli un neizpirktās zemes nodošanu pašvaldības īpašumā" 2. punktu, saskaņā ar kuru Pakalpojuma sniedzējam tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus, kontrolēt šo līgumu izpildi un nodot neizpirktās zemes pašvaldību īpašumā (turpmāk – valsts pārvaldes uzdevums);

- ievērojot, ka atbilstoši Komerclikuma 335. panta piektajai daļai Pakalpojumu sniedzējs ir pārņēmis visas saistības, tiesības un pienākumus, kas izriet no Ekonomikas ministrijas un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003132437; juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV-1977) (turpmāk – sabiedrība "Altum") 2014. gada 7. jūlijā noslēgtā līguma par valsts pārvaldes uzdevuma (lauku un pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā) izpildi,

noslēdz šādu valsts pārvaldes uzdevuma izpildes līgumu (turpmāk – Līgums):

1. Līguma priekšmets

Līgums paredz kārtību, kādā Pakalpojuma sniedzējs par Līgumā paredzēto samaksu izpilda tam deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, vienojoties par konkrētu valsts pārvaldes uzdevuma izpildes kārtību, noteikumiem un termiņiem.

2. Pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi

2.1. Pakalpojuma sniedzējam, pildot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādas tiesības:

2.1.1. Līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā saņemt samaksu par valsts pārvaldes uzdevuma pienācīgu izpildi;

2.1.2. saņemt no valsts pārvaldes institūcijām informāciju, kas nepieciešama valsts pārvaldes uzdevuma izpildei;

2.1.3. iesniegt saskaņošanai Ekonomikas ministrijā precizētu Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, ja gada ietvaros stājas spēkā normatīvie akti, kas maina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes apjomu, vai valsts pārvaldes uzdevuma izmaksas kļūst dārgākas. Pakalpojuma sniedzējs attiecīgi paskaidro sadārdzinājuma veidošanos.

2.2. Pakalpojuma sniedzējam, pildot valsts pārvaldes uzdevumu, ir šādi pienākumi:

2.2.1. pildīt valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē ar valsts pārvaldes uzdevumu saistītos jautājumus;

2.2.2. katru gadu līdz 1. decembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā prognozējamo nākamā gada izdevumu tāmi un tās pamatojumu, kā arī ienākumu prognozi par lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu. Minētais pienākums neattiecas uz 2015. gada izdevumu tāmi;

2.2.3.  15 darbdienu laikā pēc kārtējā ceturkšņa beigām iesniegt Ekonomikas ministrijā pārskatu par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu, finanšu līdzekļu izlietojumu un ieņēmumiem no pakalpojumu maksas;

2.2.4. nekavējoties informēt Ekonomikas ministriju par jebkurām procedūras vai organizācijas izmaiņām, kas var ietekmēt Līguma īstenošanu, kā arī par visiem notikumiem, kas var būtiski kaitēt veiksmīgai valsts pārvaldes uzdevuma izpildei;

2.2.5.  10 darbdienu laikā pēc valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģējuma beigšanās iesniegt Ekonomikas ministrijā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes pārskatu un ziņojumu par finanšu līdzekļu izlietojumu par pēdējo darbības gadu;

2.2.6. nodrošinot valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību, nodot visu ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi saistīto informāciju un dokumentus personai vai institūcijai, kurai Ministru kabinets deleģē vai nosaka valsts pārvaldes uzdevuma turpmāku izpildi;

2.2.7.  10 darbdienu laikā iesniegt Ekonomikas ministrijā Līguma 3.1.2. apakšpunktā minēto informāciju.

3. Ministrijas tiesības un pienākumi

3.1. Ekonomikas ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir šādas tiesības:

3.1.1. pieprasīt no Pakalpojuma sniedzēja informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un par tā izpildei piešķirtā finansējuma izlietojumu;

3.1.2. pieprasīt papildu informāciju par Līguma 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.5. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

3.2. Ekonomikas ministrijai, funkcionāli pārraugot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, ir šādi pienākumi:

3.2.1. mēneša laikā pēc izdevumu tāmes saņemšanas vai septiņu darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.7. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas izskatīt un apstiprināt Līguma 2.2.2. apakšpunktā minēto izdevumu tāmi, nosūtot rakstisku apstiprinājumu Pakalpojuma sniedzējam;

3.2.2. 12 darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.3. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas vai sešu darbdienu laikā pēc Līguma 2.2.7. apakšpunktā minētās papildu informācijas saņemšanas ar lēmumu apstiprināt kārtējā ceturkšņa izdevumu segšanu Pakalpojuma sniedzējam no rezerves fonda, kas izveidots saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objekta privatizāciju" (turpmāk – rezerves fonds);

3.2.3. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ekonomikas ministrijas rīcībā esošajām sūdzībām saistībā ar Pakalpojuma sniedzējam deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, kā arī citu informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi;

3.2.4. sniegt Pakalpojuma sniedzējam informāciju par Ekonomikas ministrijā saņemtu privātpersonas pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Atlīdzināšanas likums);

3.2.5. līdz kārtējā gada 15. oktobrim sniegt Pakalpojuma sniedzējam rakstisku informāciju par valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nosacījumiem nākamajā kalendāra gadā. Minētais pienākums neattiecas uz 2015. gada izdevumu tāmi.

4. Norēķinu kārtība par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi

4.1. Pakalpojuma sniedzēja izdevumi par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi tiek saskaņoti ar Ekonomikas ministriju.

4.2. Līguma 4.1. apakšpunktā minētajā kārtībā saskaņotie Pakalpojuma sniedzēja izdevumi tiek segti no ieņēmumiem par lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un rezerves fonda līdzekļiem.

4.3. Līguma 4.2. apakšpunktā minēto izdevumu apmaksai Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Ekonomikas ministrijā Līguma 2.2.2. un 2.2.3. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī Līguma 3.1.2. apakšpunktā minēto papildinformāciju.

4.4. Ekonomikas ministrija atbilstoši Līguma 3.2.2. apakšpunktā minētajai kārtībai sagatavo un apstiprina lēmumu par priekšapmaksas veikšanu Pakalpojuma sniedzējam saistībā ar kārtējā ceturkšņa valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, kā arī nosūta minēto lēmumu valsts akciju sabiedrībai "Privatizācijas aģentūra" apmaksas veikšanai no rezerves fonda.

4.5. Ekonomikas ministrija Līguma 3.2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā koriģē izdevumu tāmes saskaņoto apmēru par kārtējo ceturksni, attiecīgi samazinot veicamās priekšapmaksas apmēru, ja saskaņā ar Līguma 2.2.3. apakšpunktu sniegtajā pārskatā par Pakalpojuma sniedzēja iepriekšējā ceturksnī veiktajiem izdevumiem un gūtajiem ienākumiem no lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanas tiek konstatēta pārmaksa.

4.6. Ekonomikas ministrija Līguma 3.2.2. apakšpunktā minētajā lēmumā norāda ieturējuma apmēru par Pakalpojuma sniedzēja radītajiem izdevumiem valstij saistībā ar zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, pamatojoties uz Līguma 5.3. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

4.7. Piešķirtais finansējums, atskaitot Līguma 4.6. apakšpunktā minētajā kārtībā noteikto ieturējumu, piecu darbdienu laikā pēc Līguma 3.2.2. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas tiek pārskaitīts Pakalpojuma sniedzēja norādītajā kontā.

5. Zaudējumu pieteikuma izskatīšana un zaudējumu segšana

5.1. Ja Pakalpojuma sniedzējs atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmis privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, Pakalpojuma sniedzējs nekavējoties pārsūta minēto pieteikumu Ekonomikas ministrijai, kā arī sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.2. Ja Ekonomikas ministrija atbilstoši Atlīdzināšanas likumam ir saņēmusi privātpersonas zaudējumu atlīdzības pieteikumu, kas saistīts ar valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, Ekonomikas ministrija minēto pieteikumu nekavējoties pārsūta Pakalpojuma sniedzējam skaidrojumu sniegšanai. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā sniedz skaidrojumu par zaudējumu rašanās iemesliem, norādot, vai atlīdzības pieteikums ir pamatots.

5.3. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes gaitā trešajai personai radītie Atlīdzināšanas likumā noteiktie zaudējumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, pamatojoties uz spēkā stājušos Ekonomikas ministrijas lēmumu un tiesas nolēmumu.

5.4. Līguma 5.3. apakšpunktā minētie valsts budžeta izdevumi tiek kompensēti kā ieturējums no finanšu līdzekļiem, ko paredzēts maksāt Pakalpojuma sniedzējam no rezerves fonda atbilstoši Līguma 4.4., 4.5., 4.6. un 4.7. apakšpunktā noteiktajai kārtībai. Šā punkta nosacījumi nav piemērojami, ja trešajai personai zaudējumi radušies Ekonomikas ministrijas vai citas valsts pārvaldes institūcijas darbības vai bezdarbības dēļ.

5.5. Ja Pakalpojuma sniedzējam ir beidzies valsts pārvaldes uzdevuma izpildes deleģējums, bet Līguma 5.4. apakšpunktā minētajā kārtībā nav segti visi valsts budžeta izdevumi, Pakalpojuma sniedzējs neatlīdzinātos izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

6. Nepārvarama vara

6.1. Puse tiek atbrīvota no atbildības par daļēju vai pilnīgu Līgumā paredzēto saistību neizpildi, ja saistību neizpilde radusies nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu dēļ, kuru darbība sākusies pēc Līguma parakstīšanas un kurus Puse nevarēja iepriekš paredzēt un novērst (piemēram, ugunsnelaime, karadarbība, epidēmija, dabas stihija, kā arī citi apstākļi, kas neiekļaujas Puses iespējamās kontroles un ietekmes robežās).

6.2. Puse, kas atsaucas uz nepārvaramu ārkārtēja rakstura apstākļu darbību, triju dienu laikā par tiem paziņo otrai Pusei, norādot iespējamo saistību izpildes termiņu.

7. Informācijas pieejamība

Informācijas pieejamība attiecībā uz Līguma nosacījumu izpildi tiek nodrošināta, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

8. Līguma izpildes termiņš un kārtība

8.1. Valsts pārvaldes uzdevums tiek veikts no Līguma noslēgšanas brīža līdz valsts pārvaldes uzdevuma izbeigšanai Līgumā noteiktajā kārtībā vai līdz zemes reformas procesa pabeigšanai.

8.2. Ja normatīvajos aktos tiek izdarīti grozījumi, kas ietekmē valsts pārvaldes uzdevuma izpildi vai finansēšanas kārtību un Līgumā noteikto saistību izpildi, Puses pēc iespējas savlaicīgi izdara grozījumus Līgumā.

8.3. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē spēku normatīvo aktu izmaiņu dēļ, Līgums nezaudē spēku tā pārējos noteikumos. Šādā gadījumā Pusēm ir pienākums piemērot Līgumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

8.4. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildi var izbeigt, ja Puse sešus mēnešus iepriekš par to rakstiski informē otru Pusi.

8.5. Ja Pakalpojuma sniedzējs iesniedz Līguma 8.4. apakšpunktā minēto paziņojumu, Ekonomikas ministrija sagatavo Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz noteikt citu valsts pārvaldes institūciju vai privātpersonu par atbildīgo valsts pārvaldes uzdevuma izpildē, un noteiktā kārtībā iesniedz minēto projektu Ministru kabinetā.

9. Noslēguma jautājumi

9.1. Puses apliecina, ka tām ir attiecīgās pilnvaras, lai slēgtu Līgumu un uzņemtos tajā noteiktās tiesības un pienākumus, kā arī iespējas veikt Līgumā noteikto pienākumu izpildi.

9.2. Jautājumi, kas nav noteikti Līgumā, tiek risināti saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.

9.3. Līguma izpildes laikā radušos strīdus Puses risina pārrunu ceļā, bet, ja 30 darbdienu laikā vienošanās nav panākta, – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.4. Visi Līguma grozījumi ir spēkā tikai tad, ja tie ir noformēti rakstiski un Puses tos ir parakstījušas. Šādi Līguma grozījumi un papildinājumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

9.5.  Atbilstoši Komerclikuma 335. panta piektajai daļai par Līguma neatņemamu un saistošu sastāvdaļu kļūst "Ieņēmumu un izdevumu tāme 2015. gadam", ko Ekonomikas ministrija apstiprināja ar 2015. gada 30. janvāra rīkojumu Nr. 25, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un akciju sabiedrības "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" 2014. gada 7. jūlijā noslēgtā līguma par valsts pārvaldes uzdevuma (lauku un pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšana, šo līgumu izpildes kontrole un neizpirktās zemes nodošana pašvaldību īpašumā) izpildi 3.2.1. apakšpunktu.

9.6. Līdzekļus, ko līdz Līguma noslēgšanai Ekonomikas ministrija piešķīra sabiedrībai "Altum" un/vai sabiedrība "Altum" ieguva no pakalpojumu maksas, izpildot valsts pārvaldes uzdevumu, Pakalpojumu sniedzējs izmanto atbilstoši šajā Līgumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

9.7. Līguma 3.3.1. apakšpunktā minētā Ekonomikas ministrijas rakstiski apstiprinātā izdevumu tāme ir uzskatāma par neatņemamu Līguma sastāvdaļu.

9.8. Ja kādai no Pusēm tiek mainīts juridiskais statuss, atrašanās vieta vai citi rekvizīti, tā nekavējoties par to paziņo otrai Pusei.

9.9. Līgums ir saistošs Pusēm un to tiesību un saistību pārņēmējiem.

9.10. Līgums ir sastādīts latviešu valodā divos eksemplāros, katrs – uz ____ lapām, no tiem viens eksemplārs glabājas pie Pakalpojuma sniedzēja, bet otrs – Ekonomikas ministrijā.

10. Kontaktpersonas

10.1. No Ekonomikas ministrijas puses:

  tālrunis 
(vārds, uzvārds, amats)   

10.2. No Pakalpojuma sniedzēja puses:

  tālrunis 
(vārds, uzvārds, amats)   

Pušu rekvizīti un paraksti:

LR Ekonomikas ministrija
Brīvības iela 55,
Rīga, LV-1519
Reģ. Nr.90000086008
 AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
Doma laukums 4
Rīga, LV-1050
Reģ. Nr.50103744891
   
   
(paraksts) (paraksts)
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā deleģē valsts pārvaldes uzdevumu – zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu, .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 183Pieņemts: 14.04.2015.Stājas spēkā: 15.04.2015.Zaudē spēku: 28.09.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 73, 15.04.2015. OP numurs: 2015/73.10
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
273438
15.04.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)